....gribas izsaukties, pārlasot Centrālās vēlēšanu komisijas mājas lapā publicēto partiju apvienību piedāvājumu.
Pārsvarā sarakstu augšgalos ir vārdi, kas apbružāti ziņu raidījumos un avīžu lappusēs. Vai viņi spēs izmainīt mūsu valsti? To rādīs laiks - līdz šim nav spējuši. Taču apzināti skopās ziņas kandidātu aprakstos CVK mājas lapā un arī pašu partiju portālos lobē pazīstamos politiķus, kas var noklusēt nepatīkamas lietas savās biogrāfijās, savukārt, nepazīstami jaunie kandidāti nevar izpelnīties plusiņus vēlēšanu biļetenā.
Atbildīgiem vēlētājiem, kas augstu vērtē savu balsi, būtu jāpievērš uzmanība tieši „jaunajai ražai” – jauniem, izglītotiem profesionāļiem un mērķtiecīgiem ideālistiem, kas parādījuši, ka spēj ziedot spēkus un laiku vispārējam labumam. Viņi ir tie, kas lauzīs korumpēto komunistu tradīcijas valsts vadībā un pieteiks sevi par VALSTSVĪRIEM, nevis politiķiem vien.
Ir rūpīgi jāpārdomā, kādas īpašības vajadzīgas cilvēkiem, kas kandidē uz šo augsto nosaukumu. Iegūta augstākā izglītība pierāda, ka cilvēkam ir cieņa pret zināšanām un ka viņš ir spējīgs ilgstoši strādāt, lai sasniegtu mērķi. Interese par Latvijas vēsturi apliecina spēju izprast lietu virzību un vienmēr rīkoties atbilstoši latviešu tautas interesēm. Nav iespējams mīlēt tautu vai zemi, ko nepazīsti un līdzšinējo politiķu darbība liecina, ka viņiem bieži trūkst elementāru vēstures zināšanu. Svarīga īpašība kandidātam ir ievirze strādāt sabiedrības labā – par to liecina bezatlīdzības darbs kādas cilvēku grupas, vietējās kopienas vai visas tautas labā. Profesionalitāte kādā tautai svarīgā jomā, jurisprudencē vai likumdošanā ir galvenais noteikums, lai darbs Saeimā būtu rezultatīvs.
Jāizslēdz prokrieviski orientēto „Saskaņas Centru” un tās partijas, par kurām skaidrs, ka tās 5% vēlētāju balsis nesavāks un Saeimas durvju slieksni nepārkāps. Nav vērts meklēt politiskās apvienības „Par Labu Latviju!” sarakstos. Šai apvienībai pieder masu mediji un neierobežoti resursi sevis reklamēšanai. Ir bail domāt, kas notiks, ja tās atkal tautu apmuļķos.
Vēlos pievērst uzmanību tiem kandidātiem, kuru līdzšinējā sabiedriskā, politiskā un profesionālā darbība, kas dažam sākusies pārsteidzoši agri, liek atcerēties mūsu valsts veidošanās un dibināšanas laiku.
Politikā un Saeimā jāienāk jaunai paaudzei, kam sveša kalpa domāšana!
Konstantīns Pupurs
Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" Rīga, Nr. 6.
Sanita Stelpe, VIENOTĪBA (Pilsoniskā Savienība) Rīga, Nr. 7.
Antra Sakne, VIENOTĪBA (Pilsoniskā Savienība) Rīga, Nr. 19.
Jānis Bordāns, VIENOTĪBA (Pilsoniskā Savienība) Latgale, Nr. 11.
Jānis Sils
Dzimis 1980.gadā, precējies, ģimenē aug 3 bērni. 2002. gadā absolvējis LU Sociālo zinātņu fakultāti iegūstot bakalaura grādu politikas zinātnē, 2006.gadā ieguvis izglītības zinātņu maģistra grādu. Uzņēmuma "Maksimuss Latvija" direktors (uzņēmums pārdod armijas un cīņas sporta preces).
Politikā darbojas 17 gadu vecuma, kopā ar Eduardu Berklavu vadījis laikraksta "Latviešu Patriots" izdošanu. Latviešu nacionālistu kluba vadītājs, neskaitāmu publikāciju autors (apkopotas www.janissils.lv)
Pedagoģiskais stāžs - deviņi gadi, no 1995. līdz 2004. bijis Jaunsargu instruktors, kopš 2004. gada tuvcīņas nodarbību vadītājs militārās tuvcīņas apvienībā „Tēvijas Sargi" un Zemessardzē. Latviešu folkloras cienītājs un dziesminieks.
Stiprās puses – neatlaidība un mērķtiecība, politiskā un sabiedriskā darba pieredze, dziļas zināšanas Latvijas vēsturē un politikā. Vājās puses – reizēm neadekvāts kaujinieciskums.
J.Sils: CVK ;
Jānis Iesalnieks
Dzimis 1984. gadā Ventspilī, 2007. gadā ieguvis jurista kvalifikāciju Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē. Šobrīd strādā par juristu SIA "Regumino" un turpina studijas maģistratūrā. Precējies, kopā ar sievu Aiju audzina divus dēlus Jāni un Nameju.
Politikā no 19 gadu vecuma, šobrīd ir partijas „Visu Latvijai!”, kā arī Nacionālās apvienības Valdes loceklis. Viņa vadībā mājas lapa www.visulatvijai.lv trīs gadu laikā kļuva par apmeklētāko politisko partiju portālu, šobrīd viņš vada lielāko latviešu nacionālistu interneta diskusiju forumu www.zemessargs.lv.
Jāņa Iesalnieka uzskati un plašās zināšanas vēsturē, politiskajos un sociālajos procesos pārstāvēti gan partijas mājās lapā, gan dažādos drukātajos un elektroniskajos masu medijos. Kopš Jāņa iesaistīšanās organizācijā gandrīz neviena tās rīkota akcija nav norisējusi bez viņa līdzdarbības; partijā galvenokārt nodarbojas ar dažādu interneta aktivitāšu koordinēšanu.
Stiprās puses – dziļa izpratne par nacionālisma ideoloģiju un vērtībām, neatlaidība, ideālisms, augstas darba spējas, parlamentārā darba pieredze kā deputāta palīgam. Vājās puses – emocionalitāte, aizstāvot savas idejas.
J.Iesalnieks: CVK;
Dzimis 1983.gadā, lauksaimniecības inženieris, zemnieks un uzņēmējs 2009.gadā ieguvis maģistra grādu Latvijas Lauksaimniecības universitātē un pašlaik turpina studijas LLU doktorantūrā.
Partijas dibinātājs un Revīzijas komisijas loceklis, viens no nedaudzajiem jaunajiem lauksaimniekiem tās sastāvā. Veiksmīgs lauksaimnieks ar 4 gadu pieredzi, kas apsaimnieko 240 hektārus Vietalvas pagastā.
Ansis Saliņš uzskata, ka lauki, lauksaimniecība un mežsaimniecība vienmēr būs Latvijas tautsaimniecības pamats un, ka valstij ne tikai jānodrošina sevi ar pārtikas produktiem, bet jāpanāk arī eksports. Kā īsts latviešu zemnieks viņš Saeimā cīnīsies, lai tiktu apturēta lauksaimniecības un mežsaimniecības zemju izpārdošana ārvalstniekiem un panāktu godīgu Eiropas atbalsta maksājumu sadalījumu starp vecajām un jaunajām dalībvalstīm.
Stiprās puses – zinātkāre, koleģialitāte, augstas darba spējas un sadarbības prasmes. Jāuzlabo zināšanas par Latvijas vēsturi un politiku.
A.Saliņš: CVK;
Kārlis Kamradzis,
VIENOTĪBA (Pilsoniskā Savienība) Vidzeme, Nr. 21.
Kārlis Kamradzis ir Pilsoniskās Savienības Valdes loceklis kopš partijas dibināšanas un partijas panākumi 2009. gada pašvaldību vēlēšanās Rīgā lielā mērā ir viņa kā nodaļas vadītāja nopelns. Bija galvenais iniciators no VIENOTĪBAS politiķu puses par vienota nacionālo spēku saraksta veidošanu kopā ar „Visu Latvijai!” un TB/LNNK. Darbojas Zemessardzē kopš tās dibināšanas, Studentu korporācijas SELONIJA filistru palīdzības biedrības valdes loceklis. Jau studiju gados izcēlies kā neformāls līderis.
Stiprās puses – sabiedriskā stāja un šarms, drosme un izlēmība, vadītāja un organizatora talants, vispusīgas zināšanas par enerģētiku un tās iespējām Latvijas tautsaimniecībā, valsts aizsardzības sistēmu, politiku un vēsturi. Vājās puses – pārāk liela paškritika.
Epizode: Kārlis Kamradzis kopā ar citiem studentiem 1988.gadā norāva plāksni ar okupācijas varas simbola, komunista Arvīda Janoviča Pelšes vārdu no Rīgas Politehniskā institūta sienas un iemeta to Daugavā. Par to tika ierosināta tiesvedība. Vēlāk, tā paša gada decembrī Kārlis brīvprātīgo vienības sastāvā devās palīgā Armēnijas zemestrīcē cietušajiem. To negaidīti ņēma vērā partijas komiteja, viņa „lietu” izskatot - brīvības vēji jau šalca pār Latviju.
K.Kamradzis: CVK;
Raivis Dzintars
Dzimis 1982.gadā, beidzis LU Socioloģijas fakultāti, politologs. Precējies, abi ar sievu Martu audzina dēlu Kārli un gaida otru bērniņu.
Kopš 2004.gada žurnālists „Latvijas Avīzē”, zemessargs ar vairāku gadu stāžu.
Partijas „Visu Latvijai!” dibinātājs un līdzpriekšsēdētājs, politikā darbojas jau kopš 16 gadu vecuma. Lielākā autoritāte un valstsvīra etalons - Kārlis Ulmanis. Raivja konsekventajiem uzskatiem un darbiem gadu gaitā var sekot līdzi gan viņa publikācijās „Latvijas Avīzē”, gan „Visu Latvijai!” mājas lapā un viņa profilā Draugos”. 2009.gadā izdevis rakstu krājumu „Pozitīvais nacionālisms”.
Raivja Dzintara organizētā akcija Abrenes aizstāvībai, kad puskaili latviešu jaunieši mīnus 20 grādu aukstumā stundu stāvēja pie Saeimas durvīm, plaši izskanēja visā pasaulē. Viņa neatlaidība un novatorisms ļāvis viņa vadītajai jauniešu ideālistu grupai pārtapt par politisko spēku, kas pārliecinoši pretendē uz Saeimu un padomju okupācijas laika tradīciju laušanu valsts pārvaldē.
Stiprās puses – oratora un rakstnieka talants, neparasti augstas darba spējas un organizatora prasmes, dziļas zināšanas par Latvijas vēsturi un politisko procesu izpratne. Vājās puses – nepatika pret kritiku.
R.Dzintars: CVK;
Romāns Naudiņš,
Dzimis 1980.gadā, precējies, ģimenē aug dēls. 2001.gadā beidzis Latvijas policijas akadēmiju kā izziņas dienesta speciālists, mācījies arī Vācijas policijas institūtā.
Uzņēmējs, uzņēmuma „Baltijas Floristika” īpašnieks, kas visu savu ražoto produkciju eksportē uz Eiropas Savienības dalībvalstīm un īpašu uzmanību pievērš invalīdu nodarbināšanai. 2010.gadā paplašinājis ražošanu un radījis vairāk nekā 30 jaunu darba vietu.
Romāns Naudiņš politikā aktīvi darbojas jau 6 gadus un ir spējis saglabāt uzticību nacionālajiem ideāliem. TB/LNNK Valdes loceklis, 2009.gadā ievēlēts par Valmieras domes deputātu no apvienotā „Visu Latvijai!” un TB/LNNK saraksta. Uzskatāms par vienu no galvenajiem iniciatoriem partijas pašattīrīšanās procesā un Nacionālās apvienības izveidošanā kopā ar partiju "Visu Latvijai!". "Valmieras 4.kājnieku pulka pieminekļa fonda" dibinātājs un valdes loceklis.
Stiprās puses - optimisms, neatlaidība, mērķtiecība, augstas darba spējas, dziļas zināšanas par Latvijas vēsturi un politiku, praktiskā pieredze uzņēmējdarbībā. Vājās puses – slīpēts politiķa tēls.
R.Naudiņš: CVK;
