Valdis Liepins (RP) atbalsta sadarbību ar SC (ar minimāliem nosacījumiem)

RP kongresā skaidri izskan gatavība sadarboties ar SC (kritizē gan sevi, gan arī citas partijas)

LETA, 2013. gada 13. jūlijā 

http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/471287-rp_kongresa_kritize_gan_sevi_gan_ari_citas_partijas 

RP valdes priekšsēdētājs Valdis Zatlers, vērtējot citus politiskos spēkus, norādīja, ka lielākā nekonsekvence ir vērojama no Ministru prezidenta Valda Dombrovska partijas «Vienotība», jo nav saprotams, kā pēkšņi var tikt ieslēgta atpakaļgaita lēmumam, kas pieņemts valdībā un par ko ir nobalsots Saeimā. Runa ir par diskusijām, vai no 2014.gada samazināt iedzīvotāju ienākumu nodokli no 24% līdz 22%, par ko iepriekš panākta vienošanās.
Savukārt nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) atsevišķos gadījumos ir pārkāpusi koalīcijas līgumu. Dažos balsojumos parādās apvienības personīgās intereses, un

bieži vien lozungi VL-TB/LNNK ir pirmajā vietā, bet praktiskā darbība neseko,

pauda Zatlers.

Repšes partiju nosauc par apvienību «Par labu Latvijai Nr.2.»
Viņaprāt, uz biedrības «Latvijas attīstībai» pamata topošā partija vērtējama kā apvienība «Par labu Latvijai Nr.2.». Pašlaik nav tik liels protesta balsu skaits, līdz ar to šai grupai neesot nākotnes - viņiem nāksies meklēt sabiedrotos, prognozēja RP valdes priekšsēdētājs.

Saeimas deputāts Valdis Liepiņš brīdināja, ka RP 12.Saeimā neiekļūs, ja netiks skaidri pateikts, ka RP valdībā nesadarbosies ar apvienību «Saskaņas centrs» (SC), kamēr tā neatteiksies no tādiem cilvēkiem kā parlamenta deputāti Irina Cvetkova un Nikolajs Kabanovs un Eiropas Parlamenta deputāts Alfrēds Rubiks.

Tomēr tālākajās RP biedru debatēs izskanēja arī doma, ka,

lai gan kopā ar SC nevajag iet, bet pie sarunu galda ar apvienību sēsties būtu iespējams.

Tāpat debatēs tika norādīts uz nepieciešamību kļūt paškritiskākiem. RP Rīgas mēra kandidāte pašvaldību vēlēšanās Inga Antāne norādīja, ka daudzi biedri neticēja uzvarai pašvaldību vēlēšanās. Tāpat arī problēmas radīja finanšu, cilvēkresursu un administratīvo resursu trūkums. Šīs grūtības ir jāspēj atrisināt, gatavojoties 12.Saeimas vēlēšanās.
Kongresā uzrunu viesa statusā teica biedrības «Demokrātiskie patrioti» valdes locekle Ieva Brante, kura norādīja uz nepieciešamību veidot labāku Latviju.

Svarīgi ir, lai būtu lieli mērķi, jo «pieņemt izaicinājumus darīt ir patiesā atmoda».

Viņa pauda nepieciešamību pēc «jaunas politiskās kultūras, jaunas paaudzes un jauniem mērķiem.»

Kā ziņots, šodien Lielajā ģildē notiek RP otrais kongress, kurā plānots ievēlēt jaunu partijas vadītāju jeb valdes priekšsēdētāju un jaunu valdi.
Uz RP valdes priekšsēdētāja amatu kandidē RP valdes loceklis un partijas Kurzemes reģiona nodaļas vadītājs Jānis Vilnītis, RP Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Demiters un RP valdes loceklis Romualds Ražuks.

Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis savu kandidatūru uz valdes priekšsēdētāja amatu ir atsaucis.

Par RP līdera Demitera vietniekiem ievēl Sondori-Kukuli un Ozoliņu
Par Reformu partijas (RP) līdera jeb valdes priekšsēdētāja Edmunda Demitera vietniekiem ievēlēti divi valdes locekļi, Sandra Sondore-Kukule (attēlā) un Jānis Ozoliņš, informēja RP Saeimas frakcijas preses sekretārs Kaspars Odiņš. RP valde Sondori-Kukuli ievēlējusi par Demitera vietnieci organizatoriskajos un administratīvajos jautājumos, bet Saeimas deputāts Ozoliņš būs vietnieks finanšu pārraudzības jautājumos.
Kā ziņots, 13. jūlijā partijas kongresā ievēlēja RP valdi, kas sastāv no valdes priekšsēdētāja, pieciem reģionu pārstāvjiem un desmit valdes locekļiem. Kā valdes locekļi tika ievēlēti bijušais valdes priekšsēdētājs Valdis Zatlers, izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, Saeimas deputāti Vilnis Ķirsis, Ozoliņš un Inita Bišofa, RP līdzšinējās valdes locekles Sondore-Kukule un Sarma Freiberga un Kokneses mērs Dainis Vingris.
Kā reģionu pārstāvji valdē ievēlēti Vilnītis, RP Rīgas mēra amata kandidāte 1. jūnijā notikušajās pašvaldību vēlēšanās Inga Antāne, līdzšinējie valdes locekļi Romualds Ražuks un Edmunds Jurēvics un bijusī Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja Žanna Kulakova. Jau vēstīts, ka par RP valdes priekšsēdētāju jeb partijas vadītāju 13. jūlijā tika ievēlēts partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Demiters. (leta.lv)

V. Liepiņš nerādīs zobus SC

http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=331704:lnerdsim-viens-otram-zobusr&catid=95:intervijas&Itemid=113

Nerādīsim viens otram zobus»

25.10.2011 Egils Līcītis


"Latvijas Avīzē" viesojās Saeimas deputāts VALDIS LIEPIŅŠ (Zatlera Reformu partija). Ar viņu sarunājās Voldemārs Krustiņš un Egils Līcītis. 



V. Krustiņš: – Gan iepriekš, gan sākot Saeimas darbu, bijis diezgan daudz diskusiju par Zatlera kungu un viņa partiju. Skanējuši visādi epiteti. Kā jūs, būdams ZRP frakcijas iekšienē, to vērtējat?

V. Liepiņš: – Epiteti – tie ir augstākā mērā bērnišķīgi no visām pusēm. Tādā zemā līmenī politikā lietas nevar kārtot. Bet kā kārto? Saeimā pirmais, kas jāizbeidz, ir aizklātie balsojumi. Tur aizbildinās ar sirdsapziņas balsojumu, bet ne jau sirdsapziņa diktē, jo daži stāsta niekus, daži acīmredzot klaji melo, taču ēna krīt uz visiem. Vēlētājiem jāzina, kā viņu deputāti balso, tā ir arī Rietumu demokrātijas norma. Otrkārt, man šķiet, apsverama klusuciešanas moratorija ieviešana pēc vēlēšanām uz nedēļu, divām, kamēr partijas vienojas par darboties spējīgu valdību. Lai partijas "sanaglo" un piedāvā Ministru kabinetu, un tad vērtēsim, vai varam to atbalstīt. Tagad notiek publiska cīņa, pūliņi otru iegāzt, un tas ir negatīvi, neproduktīvi, dubļaini. Tad nav brīnums, cik zemu vēlētāji vērtē politiskos procesus, kā ar vienu pindzeli un melno krāsu nomālē visus politiķus. Taču tā nav, es ticu, ka vairākums no viņiem ir godīgi, strādīgi. Tāpēc labāk darām kā Vatikānā – sagaidām baltos dūmus un tad spriežam, vai piedāvājums ir pieņemams. Piebildīšu arī par "atturēšanos", kas pārsvarā nozīmē balsojumu "pret". Tas ir aplam un ļauj manipulēt, sak, es jau nebiju "pret", es "atturējos".

E. Līcītis: – Bet pie partijas "iekšlietām" – kas notiek ar Zatlera partiju?

– Domāju, tā iet cauri grūtam posmam. Tur ir pārstāvēti dažādi uzskati, un mēs kā zobratiņi mēģinām izveidot kopējo ritmu, lai labi sadarbotos. Lietas uzlabojas. Es un dep. Eņģelis parakstījām frakcijas nolikumu ar atrunām, ka ne visam, ko lika priekšā, piekrītam. Vētra nesekoja. Process demokratizējas. Vairākums nespieda mazākumu, nerēķinoties ar tā domām.

V. Krustiņš: – Zatlera kungs vienubrīd paziņoja, ka ies kopā ar "SC", tad piepeši atteicās no partnerības un pagriezās uz citu pusi. Par to nebija pārliecinošas argumentācijas. No jums ceram sagaidīt skaidrāku valodu – kas īsti notika ar šo nostāju maiņu?

– Nezinu. Var spekulēt ar skaidrojumu, bet vai tam nozīme? Mana personīgā nostāja attiecībā pret "SC" ņemšanu balstījās uz ZRP 10. principu, ka "visi ir mūsējie, kas stāv un krīt par Latviju, tās cilvēkiem un godā latviešu valodu".



Kā var ņemt par partneriem tādu apvienību, kurā ir Rubika sociālisti ar programmu, kurā nedz stāv, nedz krīt par Latviju? Kā iet koalīcijā ar partiju, bija deputāts, kurš knapi runā latviski? Ušakova kungs esot teicis, ka Sociālistu partija nebūšot koalīcijā, bet tad nepietika balsu, lai ZRP un "SC" veidotu valdību.



Nezinu, kas stāvēja aiz steigā pieņemtiem lēmumiem, esmu cilvēks, kam nepatīk intrigas. No tām turos tālāk prom.

E. Līcītis: – Jūs tomēr bijāt redzamākais vīrs partijā, kurš tūlīt iebilda pret vienošanos ar "SC".

– Nevar teikt, ka esmu pret "Saskaņas centru" – ja viņi grib būt saliedētāji Latvijas sabiedrībā. Biju Rīgas domes deputāts un tolaik iepazinos ar dažiem krievu deputātiem. Nu nekāda vaina, pat jāpabrīnās, kamdēļ viņi ir tai partijā. Nerādīsim viens otram zobus. Meklēsim vidusceļu, bet es teiktu – vidusceļu vairāk uz mūsu, latvisko pusi.

V. Krustiņš: – Ja nav racionāla skaidrojuma, parasti meklē iracionālu iemeslu. Tāpēc ir tiešām pārsteidzoši, ka Zatlera "tanki" pagriezās uz citu pusi. It īpaši, ja lēmumu pieņēma bijušais prezidents.

– Prezidentūra – tā nav partiju politika. Prezidents daudz laika vada ar padomdevējiem. Tur gan ienāk politiķi, NVO pārstāvji, taču tā ir "cita pasaule". Partiju politika ir citādāka, jo jāmeklē kompromisi un vidusceļi partijas vidū un ārpus tās, un tā vairs nav tāda "izolēta" prezidentāla pozīcija.

– Ja paši partijas biedri runā par ārkārtas kongresa sasaukšanu, tad tas ir ārkārtīgi nopietni. Cilvēki stājās ZRP ar tīru sirdsapziņu, stāvēja rindā, lai reģistrētos par biedriem.

– Ja redz, ka partijā lietas neiet, kā vajag – un nav noslēpums, ka neiet, kā vajag, – jāskatās, kāpēc tā ir. Ja šķiet, ka problēmas sākas no augšas, jāsasauc kongress, kurā var ko mainīt. Cita lieta – šo valdi ievēlēja dibināšanas kongresā ap 270 cilvēku. Tagad ZRP jau ir ap 1800 biedru, līdz ar to ir gluži normāla prasība sarīkot ārkārtas kongresu, varbūt izraudzīt jaunu vadību. Pašreizējā, visdrīzāk, darbojās kā rīcības komiteja, kurai jaundibinātā partija bija jādabū uz kājām. Valdes locekļi tiešām ir strādājuši, pieņemu, ka daži pat pa 24 stundām no vietas. Ko viņi izdarīja tik īsā laikā, ir apbrīnojami. Taču, ātri darot, ir iespējams citiem uzkāpt uz varžacīm, un tas ir 
nepatīkami.

– Organizatoriskās lietas ir viena puse, bet virzība uz sadarbību ar "Saskaņas centru" varēja būt dibināta tikai uz apzinātu rīcību ar politisku sapratni, uz ko šī partija iet.

– Tam nav pierādījumu, bet tā varētu šķist, ka Zatlera kungs meklēja to divu trešdaļu vairākumu, kas ļautu mainīt Satversmi, viešot tautas vēlētu prezidentu. Tā kā "Vienotībā" tam nebija atbalsta, bija jāmeklē citi sabiedrotie. Kad stājos ZRP, biju kodola grupā un, mijoties domām ar Valdi Zatleru, teicu, ka mums visur sakrīt, izņemot šo ideju. Es esmu galīgi pret tautas vēlētu prezidentu, un "par" izteiktie argumenti man liekas populistiski.

– Jau minēju, ka cilvēki uzticējās, sekoja vadonim partijā un balsoja vēlēšanās. Par to nav ko pārmest. Bet kā viņi tik viegli varēja piekrist kursa maiņai…

– … nezin gan, vai viņi piekrita.

– Tomēr publiski protestējuši un aizgājuši no ZRP tikai zināmie seši deputāti.

– Kad iebildu pret partnerību ar "SC", saņēmu lielu atbalstu tādai nostājai. Ņurdēšana ZRP bija diezgan liela. Daži biedri varbūt nemaz nepaguva izsekot tik krasiem pavērsieniem. Zatlera vārds ir dots partijai, un viņa 28. maija runa par tiesisku un godīgu valsti tika uztverta kā noteicošais ZRP programmatiskais pamats.



Cilvēki sacīja – nu beidzot ir viens, kas to lietu sakārtos, vērodami Zatlera bezkompromisa nostāju pret trim oligarhiem. Viņi pēc tam smalki nepētīja ZRP kursa pagriezienus, taču kopumā atbalsts partijai krities. Vai tam par galveno iemeslu ir turēšanās pie savienības ar "SC" vai kāds cits iemesls, grūti spriest.



– Tagad bieži runā par nacionālo jautājumu – katrs pēc savas izpratnes. Ir tādi, kas saka – latvieši jāatradina no tā, ka te būs latviska valsts. Noteikti personāži par to aģitē, taču pretdarbības viņiem nav. Pret latviešu valodas statusa apšaubīšanu būtu jāiestājas ar rungu, bet nekā.

– Bija iebildumi pret šo parakstu vākšanu, arī no Urbanoviča un Ušakova puses, jo nāca vēlēšanas.

– Jā gan, bet tas bija viltīgi darīts – latviešu presei sacīja, ka "SC" neatbalstot šo akciju, tikām ap stūri parakstu vācējus dēvēja par cēlsirdīgiem bruņiniekiem.

– Tā ir vārdu un darbu nesakritība. Ušakovs teica, ka nevedīs atbalstītājus ielās, bet otrā dienā sauc uz demonstrāciju pie Saeimas. Tas jau saprotams, ka elektorātam jāparāda, cik viņi aktīvi un nesalaužami. Bet lai viņi pierāda darbos, ka ir mūsējie.

– Kā to pierādīt?

– Pirmkārt, Latvijā jau ir ļoti lojāli krievi un tādi, kuri te dzīvo vairākās paaudzēs. Tad ir jaunie cilvēki, kuriem ir perfekta latviešu valoda. Es nedomāju, ka viņi ir kādi "Maskavas krievi" vai ar impērisku domāšanu. Būs nākamā paaudze – cerams, vēl vairāk uz Latviju orientēti mūsējie Latvijas krievi.

E. Līcītis: – Skaidrs, ka te nav ne etnisku konfliktu, ne diskriminācijas, runas ir tikai politiskajā vidē. Vai redzat "Saskaņas centra" vēlēšanos "laboties"?

– Domāju, ka "SC" ir pietiekami Latvijai lojālu cilvēku. Varbūt citos mīt bailes, ka vieni ies prom, otri, un tad apvienība sašķelsies mazpartijās bez liela svara Saeimā, kāds panākts pašlaik. Kādam ir liela interese viņus saturēt kopā. Taču "Saskaņai" arī ir nenovēršamais paaudžu jautājums. Vecie ilgojas pēc padomju laikiem, kad viņi šeit bija noteicēji, kamēr gados jaunākie ir saprātīgāki šajā ziņā un saprot, ka šie laiki ir pagājuši. Krievu sabiedrībā vecāki un vecvecāki droši vien iespaido jaunākos ar savu autoritāti, sak, balsis nodosim par "SC". Tā tāda ģimenes lojalitāte.

V. Krustiņš: – Jāatceras, ka "Saskaņu" dibināja nolūkā samierināt latviešus ar okupācijas sekām.

– Jurkāna kungs nesa to saskaņas domu, bet tagad viņš ko citu runā. "SC" nav gatavi nākt valdībā. Nedz tas ir izdevīgi, nedz ir pietiekami kvalificētu cilvēku. Taču diezin vai partijas spēj sekmīgi risināt nacionālos jautājumus.



Eiropā ir bēdīgi piemēri, ar ko beidzas nacionālo jautājumu uzvandīšana politikas dēļ. Drīzāk labāk izdosies cilvēciski ar šo jautājumu tikt galā. Latvija nevar sekmīgi pastāvēt, ja mēs šo jautājumu neatrisinām.



E. Līcītis: – Atgriežoties pie ZRP lietām – cik pamatoti, jūsuprāt, ir Olšteina sešnieka argumenti, ka partijā trūcis iekšējās demokrātijas, ka viņus nav vēlējušies uzklausīt?

– Tas bija diezgan pārliecinoši. Es jau teicu, ka sagaidīju jūru pārmetumu, kolīdz izskanēja pēkšņais, beznosacījumu paziņojums par sadarbību ar "Saskaņas centru". Tūlīt, nakts vidū, sēdos rakstīt ziņojumu saviem atbalstītājiem, ka savu nostāju neesmu mainījis un ka tā vēl arvien atbilst ZRP 10. principam.

– Attiecībā uz sešnieku – jūs nepiekrītat, ka viņus apsaukā par šķeltniekiem, nodevējiem?

– Kāda jēga no šādiem vārdiem! Ar viņiem taču būs jāsadarbojas, atbalstot valdību.

– Jūs esot vēlēšanu sistēmu eksperts. Vēlētāji nereti izsakās, ka gribētu balsot pēc mažoritārās vēlēšanu kārtības – pa apgabaliem ievēlot vienu kandidātu, kurš būtu konkrēti atbildīgs. Vai šajā sakarā ir radušies secinājumi pēc 11. Saeimas vēlēšanām?

– Pretjautājums – kura ir sekmīgāko valstu grupa pasaulē? Atbilde – ziemeļvalstis. Kāda vēlēšanu sistēma tur dominē? Proporcionālā – kā pie mums. Otrkārt, pārejot uz mažoritāro sistēmu, baidos, ka rezultātā varētu izveidoties divas Latvijas: "Saskaņas centra" Latvija – Latgale un Rīga, un latvisku partiju Latvija – Vidzeme, Kurzeme un Zemgale. Šāda "Latvija" vairs nebūtu Latvija. Bet varētu notikt arī pretējais, ka latviskā elektorāta partijas, saprotot šo draudu, veido vēlēšanu koalīcijas un ar kopējiem spēkiem pārbalso "SC" un uz pusi samazina "SC" deputātu skaitu Saeimā. Šāds rezultāts arī nebūtu vēlams, jo izraisītu dziļu neapmierinātību "SC" elektorātā un varētu pat novest pie nemieriem. Proporcionālai sistēmai lielākais trūkums ir, ka bieži zūd kontakts starp ievēlētajiem deputātiem un vēlētājiem. Lai stāvokli uzlabotu, ir izvirzīti trīs priekšlikumi, no kuriem viens jau ir īstenots. Proti, likvidēti "vagoniņi". Agrāk sarakstu līderi kandidēja vairākos apgabalos, Saeimā ieņēma vietu no viena, un citos apgabalos atbrīvotajās vietās ievilka nākamos kandidātus –"vagoniņus". Šī maiņa deva pozitīvu rezultātu arī tajā ziņā, ka partijām nācās apvienoties, pārtapt par apvienībām un koncentrēt spēkus. Nākamā paredzētā maiņa ir vēlētāju saistīšana ar vēlēšanu apgabaliem, lai balsošana būtu pēc dzīvesvietas – kā pašvaldību vēlēšanās –, nevis ka vēlētājus ar autobusiem vadā pa Latviju, gādājot plusus noteiktu maksātspējīgu kandidātu atbalstam. Tādas manipulācijas ir novērotas un zināmas. Trešais ieteikums: veidot mazākus vēlēšanu apgabalus. Līdzšinējo piecu vietā būtu 12 – 14 apgabali. Katrā apgabalā vidēji būtu apmēram astoņi deputāti, nevis kā tagad, piemēram, Rīgā 30 deputāti. Tādējādi vēlētāji tiks tuvāk izvirzītajiem kandidātiem, labāk spēs viņus izvērtēt un pēc ievēlēšanas attiecīgi palielināsies deputātu atbildība balsotāju priekšā.

– Liepiņa kungs, kāda ir jūsu prognoze – vai 11. Saeimā tiks īstenots risinājums par tautas vēlēta prezidenta institūcijas ieviešanu?

– Domāju, ka ne. Tiesa gan, vēl tiek rakstīta valdības deklarācija, kurā var iekļaut šādu apņemšanos, taču, manuprāt, arī Zatlera kungs pašlaik vairs tik stingri neuzstāj, lai šo ieceri īstenotu.

Liepiņš un Enģelis iebilst pret ZRP principiem

http://www.delfi.lv/news/national/politics/divi-zrp-deputati-iebilst-pret-vairakiem-frakcijas-darbibas-principiem-saeima.d?id=41276053
BNS | 19. oktobris 2011
Zatlera Reformu partijas (ZRP) frakcija, kurā palikuši vien 16 deputāti, vienojusies par darbības principiem Saeimā, taču divi deputāti – Valdis Liepiņš un Kārlis Eņģelis – vairākiem principiem nav piekrituši, liecina frakcijas nolikums, kas nonācis aģentūras BNS rīcībā.
Deputātu vairākums vienojies, ka ZRP frakcijā varēs uzņemt deputātus, kas Saeimā ievēlēti no ZRP. Nolikums paredz, ka deputātam pēc izstāšanās vai izslēgšanas no frakcijas nekavējoties ir jānoliek Saeimas deputāta mandāts. Savukārt frakcijas lēmuma pārkāpumu uzskatīs par rupju partijas Ētikas kodeksa pārkāpumu, un atkārtots pārkāpums var novest pie izslēgšanas no partijas.

Pret šiem trim nolikumā ierakstītajiem darbības principiem iebilduši divi frakcijas deputāti.

Liepiņš apliecināja, ka nepiekrīt vairākiem nolikuma punktiem, tomēr ZRP viņš atstāt negrasās.

"Disciplīnu var ievērot, ja ir demokrātija, un tās mūsu partijā paliek arvien vairāk," vērtēja Liepiņš, kurš arī iepriekš publiski paudis atšķirīgu viedokli no partijas līderiem, piemēram, par sadarbību ar apvienību "Saskaņas centrs".

Viņš nepiekrīt, ka deputātam būtu jānoliek mandāts pēc izstāšanās no partijas, jo viņš vēlēšanās saņēmis sabiedrības atbalstu.

Pagaidām bažu, ka ZRP frakcija vēl vairāk varētu sarukt, neesot, sacīja Liepiņš.

Jau vēstīts, ka svētdien no ZRP negaidīti atdalījās seši deputāti, tādējādi ZRP Saeimā ir pārstāvēta tikai ar 16 mandātiem, nevis 22.

Nacionāli noskaņoti ZRP deputāti

http://www.diena.lv/latvija/politika/papildinata-vairakums-no-zrp-deputatiem-ir-vairak-noskanoti-uz-sadarbibu-ar-nacionalo-apvienibu-13906682
BNS, 2011. gada 1. oktobris

Vairākums no Zatlera Reformu partijas (ZRP) deputātiem, kas ievēlēti 11.Saeimā, vairāk ir noskaņoti uz sadarbību ar Nacionālo apvienību, turklāt vairāki biedri uzskata, ka nav pieļaujama divu partiju veidota valdība - ZRP un "Saskaņas centrs" (SC), aģentūrai BNS apliecināja vairāki ZRP biedri.

Aģentūras BNS rīcībā esošā informācija liecina, ka vairākums no frakcijas deputātiem ir nacionāli noskaņoti, viņu vidū - Valdis Liepiņš, Jānis Upenieks, Elīna Siliņa, Viktors Valainis, Jānis Ozoliņš, Inga Bite, Inga Vanaga, Guntars Bilsēns, Kārlis Enģelis, Jānis Junkurs, Klāvs Olšteins un Gunārs Rusiņš. Vēl daži deputāti ir svārstīgi.

Viens no 11.Saeimā ievēlētajiem deputātiem aģentūrai BNS atzina, ka šo valdes lēmumu veidot koalīciju kopā arī ar "Saskaņas centru" respektē, taču sajūsmu tas neraisa, norādot, ka neatbalstīs "divvaldību", ko veido tikai ZRP un SC.

"Divatā veidota valdība nav labākais risinājums, jo SC noteikti ir vairākas lietas, kas ir jāapliecina. Divvaldība ir bīstama, tai skaitā pieredzes trūkuma dēļ," atzina deputāts.

Arī cits deputāts, kurš saskaņā ar provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem ieguvis mandātu jaunajā Saeimā, aģentūrai BNS atzina, ka ir pārsteigts par ZRP valdes lēmumu, ko uzzinājis vien sestdienas rītā. Viņš arī vairāk sliecas atbalstīt sadarbību ar Nacionālo apvienību, nevis SC. Tāpat kā kolēģis viņš uzskata, ka nav iespējama divu partiju valdība, taču neesot apsvēris, vai pametīs ZRP, ja šāds modelis tiks īstenots.

Abi jaunie deputāti tomēr uzsvēra, ka lielu lomu spēlēs "Vienotība", pieņemot lēmumu pirmdien valdes sēdē.

Jau vēstīts, ka Zatlera Reformu partijas valde naktī nolēmusi par trešo partneri valdībā aicināt SC, bet Valdis Dombrovskis ("Vienotība") aicināts vadīt valdību. Japiebilst, ka deputātu vidū, kas minēti iepriekš, ir arī trīs valdes locekļi, kas piedalījās valdes sēdē – Jānis Ozoliņš, Klāvs Olšteins un Viktors Valainis.

Tikmēr "Vienotība" vairāk sliecas uz Nacionālās apvienības pusi un lēmumu pieņems pirmdien valdes un frakcijas kopsēdē.

ZRP deputāti

No Zatlera reformu partijas ievēlētie deputāti:

Guntars Bilsēns. Dzimšanas gads: 1952. Izglītība: arodpedagoģiskā, pirms tam inženieris – tehnologs. Nodarbošanās: Valmieras 36. arodvidusskola, direktors. Kāds būs jūsu mērķis, strādājot Saeimā: sakārtot profesionālās izglītības sistēmu.

Inita Bišofa. Dzimšanas gads: 1974. Izglītība: izglītības zinātņu maģistra grāds. Nodarbošanās: Latvijas Sarkanā Krusta Liepājas komitejas izpilddirektore. Mērķis: mazināt trūkumu ģimenēs, iespēja bērniem radoši mācīties.
Inga Bite. Dzimšanas gads: 1981. Izglītība: maģistra grāds tiesību zinātnē. Nodarbošanās: Augstākā tiesa, senatora palīdze. Mērķis: tiesu sistēmas, valsts pārvaldes un civildienesta sakārtošana.
Edmunds Demiters. Dzimšanas gads: 1963. Izglītība: tiesību bakalaurs. Nodarbošanās: SIA Jaunalko, valdes priekšsēdētājs. Mērķis: ierobežot organizētās noziedzības lomu akcizēto preču tirgū, ēnu ekonomikas samazināšana.
Vjačeslavs Dombrovskis. Dzimšanas gads: 1977. Izglītība: ASV iegūts doktora grāds ekonomikā. Nodarbošanās: Baltijas Starptautiskais ekonomikas politikas pētījumu centrs, pētnieks. Mērķis: veikt reformas, it īpaši trīs gadu laikā panākt darbaspēka nodokļa samazināšanu par deviņiem procentpunktiem.
Kārlis Eņģelis. Dzimšanas gads: 1983. Izglītība: tiesību zinātņu bakalaurs. Nodarbošanās: SIA Hipotēku bankas nekustamā īpašuma aģentūra, jurists. Mērķis: ieviest politisko praksi, kuru virza paaudze, kas izaugusi brīvā Latvijā un tic Latvijas nākotnei vienotā Eiropā.

Gunārs Igaunis. Dzimšanas gads: 1965. Izglītība: bakalaura grāds, mūzikas skolotājs. Nodarbošanās: SIA Baltharmonia, valdes priekšsēdētājs. Mērķis: aizstāvēt latgaliešu valodu un lielāku līdzekļu piešķiršanu Latgales reģionam.
Jānis Junkurs. Dzimšanas gads: 1984. Izglītība: bakalaura grāds politikas zinātnē. Nodarbošanās: SIA Horus Laboratory, pārdošanas vadītājs. Mērķis: attīstīt Kurzemes reģionu, cīnīties par investīcijām Kurzemē, veicināt aizceļojušo iedzīvotāju atgriešanos Latvijā.
Zanda Kalniņa-Lukaševica. Dzimšanas gads: 1978. Izglītība: maģistra grāds sabiedrības vadībā. Nodarbošanās: biedrība Reformu domnīca, valdes locekle. Mērķis: panākt gudru un efektīvu valsts pārvaldi, kurā lēmumi balstīti uz reāliem argumentiem.
Valdis Liepiņš. Dzimšanas gads: 1939. Izglītība: Lielbritānijā iegūts maģistra grāds politikā, filozofijā un ekonomikā. Nodarbošanās: Baltic Connections Inc. filiāle Latvijā, prezidents Mērķis: reformēt politisko sistēmu.
Inese Lībiņa-Egnere. Dzimšanas gads: 1977. Izglītība: tiesību doktora zinātniskais grāds. Nodarbošanās: LU Juridiskās fakultātes docente. Mērķis: lai visi Saeimas balsojumi būtu atklāti, arī amatpersonu ievēlēšana. Nodrošināšu, ka Valsts prezidentu ievēl Latvijas tauta.
Klāvs Olšteins. Dzimšanas gads: 1983. Izglītība: tieslietu zinātnes, otrā līmeņa profesionālā studiju programma. Nodarbošanās: Zatlera Reformu partija, valdes loceklis. Mērķis: pieņemt Būvniecības likumu.
Jānis Ozoliņš. Dzimšanas gads: 1976. Izglītība: biznesa administrācijas maģistrs. Nodarbošanās: pašnodarbinātais. Mērķis: veicināt drošas un ilgtspējīgas pensiju sistēmas veidošanu, lai iedzīvotājiem arī nākotnē būtu pieejamas valsts pensijas un pabalsti.
Romualds Ražuks. Dzimšanas gads: 1955. Izglītība: Krievijā iegūts medicīnas zinātņu kandidāta diploms. Nodarbošanās: Aizsardzības ministrija, vecākais eksperts. Mērķis: konstitucionālas reformas, vienādas iespējas biznesā visiem, sabiedrības saliedētība, Jūrmalas problēmu risināšana.
Gunārs Rusiņš. Dzimšanas gads: 1960. Izglītība: vidējā. Nodarbošanās: SIA TM Security Service, personāla vadītājs Mērķis: darbs aizsardzības, iekšlietu un pretkorupcijas jomā.
Elīna Siliņa. Dzimšanas gads: 1977. Izglītība: bakalaura grāds ekonomikā un uzņēmējdarbībā, bakalaura grāds politikas zinātnē. Nodarbošanās: SIA Celsius, valdes locekle. Mērķis: ieviest taisnīgumu it visā.
Edmunds Sprūdžs. Dzimšanas gads: 1980. Izglītība: nepabeigtas studijas maģistra diplomam uzņēmējdarbības vadībā. Nodarbošanās: SIA HansaWorld Latvia, valdes loceklis. Mērķis: parādīt, ka Latvijā iespējamas pārmaiņas, īstenojot reālas reformas un vairojot ikviena iedzīvotāja lepnumu par sasniegto un savu valsti.
Jānis Upenieks. Dzimšanas gads: 1988. Izglītība: bakalaura grāds ekonomikā un biznesa administrācijā. Nodarbošanās: SIA Creative Media Services, sociālo mediju administrators. Mērķis: ar cītīgu un godīgu darbu uzlabot Latvijas ekonomisko un sociālo stāvokli.

Viktors Valainis. Dzimšanas gads: 1986. Izglītība: profesionālais maģistra grāds. Nodarbošanās: SIA Jelgavas Nekustamo īpašumu pārvalde, Ēku eksplutācijas daļas vadītāja vietnieks. Mērķis: pievērst uzmanību mājokļu politikai, izglītībai, demogrāfijai, ekonomikai.
Inga Vanaga. Dzimšanas gads: 1980. Izglītība: sociālo zinātņu maģistra grāds socioloģijā. Nodarbošanās: LLU Sociālo zinātņu fakultātes prodekāne. Mērķis: sekmēt komunikāciju ar vēlētājiem, īstenot politiskās sistēmas reformas, veikt reformas izglītības sistēmā.
Juris Viļums. Dzimšanas gads: 1982. Izglītība: maģistra grāds vadības zinībās. Nodarbošanās: Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas pārvalde, projektu vadītājs. Mērķis: panākt Latgalē ekonomisko izaugsmi un sakārtot latviešu valodas lietas saistībā ar latgaliešu valodu.
Valdis Zatlers. Dzimšanas gads: 1955. Izglītība: augstākā medicīnā. Nodarbošanās: Zatlera Reformu partija, valdes priekšsēdētājs. Mērķis: mans mantojums no prezidenta četriem gadiem ir politiskā reforma.

No ZRP netika ievēlēti: Ainis Dābols no 3. vietas uz 9. Rīgā; Vija Tirzmale no 4. vietas uz 18. Rīgā; Sandra SondoreKukule no 2. vietas uz 15. Vidzemē; Sarma Freiberga no 4. vietas uz 14. Vidzemē; Oskars Zuģickis no 1. vietas uz 4. Latgalē; Ilga Šuplinska no 2. vietas uz 5. Latgalē; Rita Vilnīte no 4. vietas uz 7. Kurzemē (Diena)

Valdis Liepiņš par un pret koalīciju ar SC, Zatlers melo

http://www.diena.lv/latvija/politika/zrp-deputats-liepins-pielauj-ka-varetu-pamest-partiju-pec-sc-aicinasanas-koalicija-13906674

ZRP deputāts Liepiņš pieļauj, ka varētu pamest partiju pēc SC aicināšanas koalīcijā
Diena, LETA, 2011. gada 1. oktobris

No Zatlera reformu partijas (ZRP) jaunajā Saeimā ievēlētais deputāts Valdis Liepiņš pagaidām izvairīgi runā par savu iespējamo tālāko rīcību pēc ZRP lēmuma koalīcijā aicināt apvienību ''Saskaņas centrs'' (SC), nevis nacionālo apvienību ''Visu Latvijai!''-''Tēvzemei un brīvībai''/LNNK (VL-TB/LNNK).

Liepiņš iepriekš kopā ar domubiedriem no ZRP bija sagatavojis memorandu, kurā norādīja, ka SC iesaistīšana koalīcijā patlaban neesot iespējama un ka valdība jāveido kopā ar nacionālo apvienību.

Šodien konkrētu viedokli par savu iespējamo tālāko rīcību Saeimā Liepiņš nevēlējās paust, norādot, ka to darīšot pirmdien. Savukārt taujāts, vai viņš pēc SC iesaistīšanas koalīcijā varētu pamest ZRP, Liepiņš atbildēja, ka ''viss kas iespējams''.

Liepiņš iepriekš norādījis, ka neesot principā pret SC iesaisti valdībā nākotnē, taču uzskata, ka to nevar darīt patlaban. Galvenais iemesls - neesot pārliecības par SC spēju būt lojālam Latvijas valstij.

ZRP jaunievēlētais deputāts uzskata, ka vispirms SC jāizslēdz no savām rindām Latvijas padomju okupācijas fakta stingrākie noliedzēji - Alfrēda Rubika vadītā Latvijas Sociālistiskā partija. Nepieņemams esot arī "saskaņiešu" līgums ar Kremļa partiju "Vienotā Krievija", SC esot arī jāparāda reāli darbi latviešu valodas pozīciju nostiprināšanā. Pagaidām neesot arī ticības, ka uz SC kā valdības partneri varēs droši paļauties un viņi balsojumos nebloķēsies ar Zaļo un zemnieku savienību.

Tāpēc ZRP un ''Vienotības" trešais koalīcijas partneris var būt tikai nacionālā apvienība, uzskata Liepiņš. Runāt par SC iekļaušanu koalīcijā varot tikai pēc iepriekš minēto šķēršļu likvidēšanas.

Jau vēstīts, ka ZRP valde naktī no piektdienas uz sestdienu pēc daudzu stundu garas sēdes nolēmusi, ka jāveido plaša koalīcija no ZRP, "Vienotības" un SC un aicinājusi šīs koalīcijas vadīšanu uzņemties pašreizējam premjeram Valdim Dombrovskim.

“Vienotība” par šādu lēmumu esot nepatīkami pārsteigta, savukārt SC to vērtē pozitīvi un jau nodēvējusi par “vēsturisku soli”.

ZRP valde savā šīs nakts paziņojumā arī norādījusi uz priekšnosacījumiem sadarbībai ar SC: Latvijas okupācijas fakta un valstiskuma nepārtrauktības atzīšana, tiesiskuma principu ievērošana un atbildīga ekonomiskā politika. “Mēs sagaidām neatgriezeniskus soļus no SC, kas skaidri apliecinās lojalitāti Latvijas valstij. Aizstāvot šīs pozīcijas sarunās ar SC, konstatējām šī politiskā spēka pausto gatavību konstruktīvi atbildēt uz šiem jautājumiem. SC jāatbrīvojas no interfrontes un komunistiskās partijas rēgiem, tāpat kā citām partijām jāatbrīvojas no iekšējā ienaidnieka meklēšanas," teikts ZRP paziņojumā.

SC parlamenta ārkārtas vēlēšanās ieguva visvairāk jeb 31 mandātu. ZRP ieguvusi 22 mandātus, "Vienotība" - 20 mandātus, VL-TB/LNNK - 14 mandātus, bet ZZS - 13 mandātus.

*******************************
Savukārt Delfi / LETA 1. oktobrī raksta:

http://www.delfi.lv/news/national/politics/zatlers-pilsoniskas-savienibas-pazinojums-mums-atvera-acis.d?id=40935243

Kā apgalvoja Zatlers, arī Saeimā ievēlētais deputāts Valdis Liepiņš, kurš iepriekš kopā ar domubiedriem norādījis, ka SC iesaistīšana koalīcijā patlaban neesot iespējama un ka valdība jāveido kopā ar nacionālo apvienību, esot pievienojies partijas kopējam viedoklim ar nosacījumu, ja SC ir gatavs atbalstīt ZRP sākotnēji definētos desmit darbības principus.

Uz to Liepiņš ir atbildējis twitter'ī:
"Zatlera kunga delfos teiktais, ka es "esot pievienojies partijas kopējam viedoklim" neatbilst patiesībai. Valdis Liepiņš"
Tātad Zatlers melo.

Zatlera brigādē rūdīti profesionāļi

http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/393463-zatlera_brigade_skietami_iesaceji_patiesiba_ruditi_profesionali

Otto Ozols, Speciāli TVNET, 28. septembrī, 2011

Leģenda vēstā, ka Latvijas vecākais aligators Čabulītis 2007.gada augustā mira, nespēdams pārdzīvot, ka oligarhi par nākamo valsts prezidentu lēma tieši viņa mājvietā - Rīgas Zooloģiskajā dārzā. Patiesībā tā bija oligarhu lielākā un liktenīgākā kļūda - iecelt par valsts prezidentu tieši Valdi Zatleru. Viņi pat ļaunākajos murgos nevarēja iedomāties, ka pēc Zatlera prezidentūras četriem gadiem viena viņu partija būs bankrotējusi, otra izbalsota no Saeimas, bet trešā nonāks bezcerīgā opozīcijā.

Savukārt politikā nepieredzējušais ārsts būs kļuvis par vienu no ietekmīgākajiem politiķiem valstī. Zatlers netika pienācīgi novērtēts toreiz un, izskatās, arī tagad. To pašu var teikt par Zatlera komandu - daudzi viņus uzskata par steigā savāktiem iesācējiem. Tā nav patiesība. Viņi ir labi bruņoti, apmācīti un cīņās rūdīti profesionāļi..

Zatlera "brigādē" patiešām ir augsta līmeņa profesionāļi. Lielākā daļa - ar lieliskām izglītībām, pamatīgu pieredzi un zināšanām. Vairākiem ir pamatīgs politiskais rūdījums. Var uzskatīt, ka Zatlera komanda ir potenciāli spēcīgāka nekā savulaik Andra Šķēles vai Einara Repšes "superkomandas". Tādēļ ir vērts apskatīt vismaz dažus viņa partijas biedrus, kas lielā mērā noteiks partijas un līdz ar to arī visas valsts likteni. Būtiskākā atšķirība no Šķēles un Repšes "brigādēm" - viņiem ir daudz lielāka zināšanu un pieredzes bagāža. Mums ir darīšana ar būtiski augstāku intelektuālo līmeni. Visspilgtāk to apliecina dažos laikrakstos bieži citētie politikas pseidoeksperti, kuri gandrīz vai histēriski uzbrūk Zatlera partijai. Tas acīmredzot liecina, ka viņi uztraucas par savas ietekmes zaudēšanu..

Par ZRP potenciālu liecina kaut vai fakts, ka otra lielākā Saeimā pārstāvētā partija tika izveidota burtiski divu mēnešu laikā. To var paveikt tikai spēcīga komanda. Viņi ne tikai paspēja izveidot jaunu partiju, bet arī piedāvāja labāko ekonomisko programmu. To atzina "Ekonomistu apvienības 2010" un citi eksperti. Tādēļ par vienu no ZRP intelektuālajiem dzinējspēkiem var dēvēt ekonomistu Vjačeslavu Dombrovski..
.

Foto: LETA.
Doktors Dombrovskis.

Dombrovskis ir ekonomikas zinātņu doktors un Rīgas Ekonomikas augstskolas docents. Interesanti, ka viņš kādreiz sadarbojies ar Saskaņas Centru un joprojām ir labs draugs Nilam Ušakovam. Tomēr sapratis, ka Saskaņas Centrs nav īstā izvēle, ja patiešām vēlas radīt valstij jaunu tēlu. Intervijā žurnālam "Ir" viņš 21.jūlijā atzina - "(..) mēs runājam gan par prezidenta amatu, gan nevēlēšanos pieļaut tautas vēlētu prezidentu, neatkarīgu tiesu, tiesībsargu, ģenerālprokuroru. SC pēdējā laikā ir pielicis savu roku, lai neitralizētu šīs institūcijas. Acīmredzot viņi uzskata, ka viņu vēlētājam tas nav svarīgi vai arī viņš nesaprot sekas šādai rīcībai un tāpēc mērķis attaisno līdzekļus. Man ir cits viedoklis.".

Viņš ir spējis izvēlēties partiju, kurā saskata iespējas radīt patiešām labāku un veiksmīgāku valsti. Dombrovskis ir gan ar ļoti labu izglītību, gan pieredzi. Acīmredzot turpmāk viņam būs liela ietekme Latvijas ekonomiskajās un politiskajās reformās..
.

Foto: LETA.
Oksfordas maģistrs Liepiņš.

Ja runājam par politiskajām reformām, tad uzmanība jāpievērš citam, nenoliedzami pieredzējušam ekspertam un politiķim Valdim Liepiņam. Viņam ir Oksfordas universitātes maģistra grāds filozofijā, politikā un tautsaimniecībā. Latvijas politikā Liepiņš līdz šim nav bijis pārāk redzama persona. Tomēr jau vairākus gadus ļoti aktīvi darbojās Vēlēšanu reformu biedrībā un ir tās dibinātājs..

Var uzskatīt, ka viņš ir viens no pieredzējušākajiem vēlēšanu sistēmu ekspertiem Latvijā. Iespējams, ka viņa idejas jau pirms kāda laika ir nopietni ietekmējušas Zatleru. Liepiņš ir bijis viens no aktīvākajiem "lokomotīvju" principa noliedzējiem. Tā bija oligarhu iecienītā shēma, ar kuru gadiem ilgi Saeimā varēja aiz pāris spilgtām "lokomotīvēm" ievilkt mazpazīstamus, oligarhu interesēm paklausīgus "podziņu spiedējus". Ar Zatlera kā prezidenta atbalstu šīs princips tika daļēji izskausts jau 10. Saeimas vēlēšanu laikā..

Var pieņemt, ka ar ZRP palīdzību Liepiņš vēl aktīvāk strādās, lai uzlabotu vēlēšanu sistēmu. Pamatmērķis ir, lai vēlēšanu un vispār politiskā sistēma nodrošina deputātu atbildību pret vēlētājiem un samazina atkarību no ietekmīgiem sponsoriem. Liepiņš būs viens no tiem, kurš, izmantojot savu pieredzi un zināšanas, darīs, lai Latvijā tiek iedibināta sistēma, kur, izskaužot vienus oligarhus, vietā nenāks citi. Lielā mērā tieši no Liepiņa būs atkarīgs, vai šīs reformas būs vai nebūs veiksmīgas..

Tai pašā laikā jau šobrīd ir redzamas pretrunas starp Zatlera partijas programmu un Liepiņa uzskatiem. ZRP 4000 zīmju programmā ir rakstīts: "Grozīsim Satversmi, lai dotu tautai tiesības ievēlēt Valsts prezidentu ar paplašinātām pilnvarām." Valdis Liepiņš ir pret šo priekšlikumu. Savā ļoti argumentētajā rakstā žurnālā "Ir" 31.maijā viņš kritizē šo ideju kā bīstamu un nepiemērotu Latvijai, rakstot: "(..) varam secināt, ka tautas vēlēts prezidents neveicinātu nevienu no augstāk minētajiem prezidenta pienākumiem - būt politiski neatkarīgam un neitrālam, tautu vienojošam un tās intereses aizstāvošam -, bet panāktu tieši pretējo.".

Liepiņš profesionāli un pamatoti noraida ideju par tautas vēlētu prezidentu kā labu risinājumu valstij, secinot: "Jāšaubās, vai tāds prezidents strādātu tautas interesēs. Iespējams, ka tauta domātu, ka pati šo prezidentu ievēlējusi. Bet tauta būtu maldināta un maldījusies!" Šobrīd, kad Liepiņš ir iestājies ZRP rindās, atliek tikai minēt - vai viņš ir mainījis savu viedokli, vai arī partija spēs pieņemt, sadzirdēt atšķirīgu viedokli..
.

Foto: LETA.
Kembridžas doktors Ķīlis.

Kembridžas universitātes sociālantropoloģijas doktors Roberts Ķīlis formāli nav Zatlera partijas biedrs. Tai pašā laikā neviens nešaubās, ka viņš tajā ir iekšā līdz ausīm, ja ne pat dziļāk. Kopš 2008.gada viņš bija Stratēģiskās analīzes komisijas priekšsēdētājs un acīmredzot viens no aktīvākajiem Zatlera komandas intelektuālajiem dzinējspēkiem..

Reklāma
.
.
Šobrīd ZRP viņu nosaukusi kā savu kandidātu izglītības ministra amatam. Nevienam ekspertam nav šaubu, ka jebkuras valsts nākotni izšķirīgi nosaka tieši izglītības sistēma. Ja Ķīlis kļūs par ministru, tad tieši no viņa būs atkarīgs, vai Latvijas izglītības sistēmā notiks valsts nākotni izšķirošas reformas. Daudzi gan šaubās par viņa spējām akadēmiski interesantas idejas pārvērst reālos darbos..

Jebkurā gadījumā Ķīlis ir jau otrais Zatlera komandas biedrs ar pasaulē ļoti augsti vērtētās universitātes diplomu. Piedevām viņš tāpat kā Liepiņš jau vairākus gadus ir bijis saistīts ar aktīvo politiku visaugstākajā līmenī. Pieredzes trūkumu pārmest arī nevar..

Intervijā žurnālā "Rīgas Laiks" 2010.gada septembra numurā viņam jautā - tu karotu, ja būtu jākaro par Latviju? Ķīlis atbild: "Domāju, ka es jau tā karoju. Nav tikai jāšaudās. Zināmā mērā tu karo kaut kādā ideju laukā, un bieži vien tas ir ļoti liels, idejas tomēr tiek kaut kādā veidā konfrontētas ar tām, kas notiek citu valstu domu centros. Tas arī ir zināmā mērā kariņš. Es karoju par to, lai man te būtu mājas.".
.

Foto: LETA.
Pulkvežleitnants Kozlovskis.

Atvaļinātais pulkvežleitnants, drošības iestāžu veterāns Rihards Kozlovskis publiskajā politikā ir faktiski nepazīstama persona. Tai pašā laikā viņš ir saistīts ar valsts drošību jau no 1991.gada un pamatoti uzskatāms par šīs jomas profesionāli. NATO Rīgas samita laikā bijis organizācijas biroja Drošības pasākumu koordinācijas nodaļas vadītājs. ZRP viņu virza iekšlietu ministra amatam. Par viņa ietekmi partijā liecina fakts, ka Kozlovskis apstiprināts par partijas organizatoriskā darba vadītāju. Divmetrīgajam bijušajam airētājam ir divas augstākās izglītības, viena no tām - jurista. Viņš būs atbildīgs par to, cik organizatoriski spēcīga būs šobrīd viena no ietekmīgākajām partijām valstī..
.

Foto: LETA.
Sandra - "jaunā latviete", prezidentu juriste.

Neapšaubāmi košākā šā vārda burtiskajā nozīmē Zatlera komandas pārstāve - juriste Sandra Sondore-Kukule. Lielāka sabiedrības daļa viņu pazīst kā tipisku "jauno latvieti", kas vienmēr izskatās kā no modes žurnāla "Vogue" lapām izkāpusi, ciena īpaši dārgus auto un ik pa brīdim iekuļas neglītos skandālos..

Nav pamata domāt, ka Zatlers par šo viņas reputāciju neko nenojauš. Tomēr viņš riskēja Sondori-Kukuli iekļaut kandidātu sarakstā. Vēlētāji šo domu neatzina par labu esam un viņu burtiski izsvītroja. Tomēr Kukule pat nedomāja atkāpties - sarunās par jaunās koalīcijas veidošanu viņa atkal ir cieši blakus Zatleram. Acīmredzot ir kāds nopietns arguments, kādēļ Zatlera Reformu partijas līderis Zatlers tik spītīgi ignorē vēlētāju un ekspertu kritisko attieksmi..

Iespējams, iemesls ir viņas ļoti pamatīgā pieredze likumdošanas jautājumos visaugstākajā līmenī. Sondore-Kukule ir bijusi likumdošanas padomniece ne tikai prezidentam Zatleram, bet arī Vairai Vīķei-Freibergai. Acīmredzot abi valsts visaugstākie politiķi ir pienācīgi novērtējuši viņas spējas un zināšanas likumdošanas jomā. Šajos gados Sondore-Kukule ir uzkrājusi unikālu pieredzi darbā ar visaugstākā līmeņa dokumentiem..

Strādājot prezidentes pilī, viņa pavisam noteikti ir uzkrājusi arī pieredzi darbā ar Latvijas politisko eliti. Sondore-Kukule perfekti pazīst šo vidi līdz pat pēdējām intrigu detaļām. Zatlera partijai noteikti noder politiskās virtuves pieredzējusī haizivs. It īpaši laikā, kad notiek sarunas par jaunās koalīcijas izveidi. Šajā procesā viņas zināšanas un pieredze ir ļoti būtiska..

Tomēr, ja partija turpinās ignorēt Sondores-Kukules reputācijas problēmas, tad tas neizbēgami radīs sarežģījumus viņai pašai un partijai. Zatleram būs grūti runāt par "jaunu politisko kultūru" ar dārgu džipu cienītāju pie sāniem..
.

Foto: LETA.
Nenovērtētais prezidents - Zatlers.

Valdi Zatleru var uzskatīt par līdz galam nenovērtētu prezidentu. Jākonstatē, ka viņš savus pienākumus pildīja daudz labāk un drosmīgāk, nekā tas tiek atzīts. Vispirms jāatceras, ka viņš bija valsts vadītājs ļoti sarežģītā laikā, Zatlers bija krīzes laika, nevis "trekno gadu" prezidents..

Faktiskais ienācējs politikā Zatlers uzreiz saskārās ar ļoti sarežģītām iekšējām un ārējām problēmām. Valsts bija uz bankrota robežas, un politiskā situācija tuvu anarhijai. Patiesībā tas ir brīnums, ka valstī izdevās saglabāt kaut kādu stabilitāti pēc Parekss kraha, Kalvīša un Godmaņa valdību nožēlojamās izgāšanās, pēc Lietussargu revolūcijas un 13.janvāra nemieriem. Tieši Zatlers bija tas, kurš piespieda valdību atrast pieņemamu kompromisu valstij tik nepieciešamā aizdevuma saņemšanai. Nav pamata teikt, ka Zatlers četrus gadus neko neteica par valsts nozagšanu. Viņš ir atdevis Saeimai 13 likumus otrreizējai caurlūkošanai..

Spilgts piemērs ir 2010.gada 17.jūnija Valsts prezidenta uzruna Saeimā, kur iebilda pret privatizēto zemju vērtības samazināšanu, nosaucot to par valsts apzagšanu. Daudzi pārmet, ka viņš iepriekšējās vēlēšanās neko neteica par oligarhiem. Der atcerēties, ka toreiz vēlēšanās piedalījās visas oligarhu partijas un viņa iejaukšanās būtu prezidenta neitralitātes principa pārkāpšana. Viņš nedrīkstēja ietekmēt vēlēšanu procesu. To toreiz vajadzēja daudz aktīvāk darīt citām partijām, it īpaši Vienotībai..

Zatlers sevi kā drosmīgu politiķi apliecināja jau 2007.gada rudenī Lietussargu mītiņa laikā Doma laukumā. Tas vēl bija laiks, kad Zatlers tika uzskatīts par oligarhu ielikteni. Ierodoties uz mītiņu, viņš riskēja burtiskā nozīmē, ja ne dabūt ar lietussargu pa kaklu, tad vismaz tikt izsvilpts. Tajā laikā pat Kalvītis no Saeimas ēkas muka ārā pa sētas durvīm. Šajā situācijā Zatlers nenobijās un kāpa uz skatuves, lai runātu ar sabiedrību..

Arī slavenais Rīkojums Nr. 2 liecina par īpašu politisko drosmi. Var daudz un dažādi spekulēt, kāpēc viņš ierosināja atlaist Saeimu, tomēr nevar noliegt, ka kaut ko tādu var izdarīt tikai politiķis ar "iekšām". Vēl jāpiebilst, ka slavenā "atlaišanas" runa bija spožs politiskās retorikas paraugs. Atjaunotajā Latvijas Republikā nevienam politikas profesionālim nebija izdevies pateikt tik iespaidīgi kā dakterim Zatleram. Īpatnēji, ka Latvijas vadošie politikas eksperti par to kautri klusē. Šobrīd, pēc viņa ierosinātās Saeimas atlaišanas, var droši apgalvot, ka oligarhu vara ir saņēmusi pamatīgu triecienu. Un ir radīti apstākļi, lai jaunu oligarhu parādīšanās tiktu stipri apgrūtināta..

Neviens nav balts un pūkains.

Augstākminētie ir tikai daži no redzamākajiem Zatlera Reformu partijas pārstāvjiem. Neviens no viņiem nav balts un pūkains. Tai pašā laikā ir maldīgi viņus uzskatīt par nepieredzējušiem iesācējiem. Viņiem visiem ir pietiekami liela profesionālā un politiskā pieredze. Rekordīsā laikā ir izveidota partija, kurā apvienojušies izlēmīgi profesionāļi. Tas ir spēks, kuru nedrīkst nenovērtēt. Tai pašā laikā sabiedrībai, ekspertiem un masu medijiem ir jāspēj būt pietiekami uzmanīgiem un prasīgiem..

Jau vistuvākajā laikā Zatlera brigādi gaida divi ļoti nopietni pārbaudījumi. Pirmais uzdevums ir ārkārtīgi sarežģīts – jaunās koalīcijas izveidošana. Tas, cik veiksmīgi vai neveiksmīgi ZRP piedalīsies šajā procesā, norādīs, vai ZRP ir profesionāļi vai tomēr “ātri uzcepto” pankūku partija. Otrs pārbaudījums būs viņu spēja sadarboties ar citām partijām veidojot valdību. Arī citās partijās netrūkst pieredzējušu un ārkārtīgi spēcīgu profesionāļu..

Bez pieminētajiem ZRP rindās jau šobrīd sāk iezīmēties vairāki redzami biedri, kuri pamatoti rada nopietnas bažas un šaubas. It sevišķi, ja tie redzēti ļoti apšaubāmas reputācijas politmanipulatoru sabiedrībā..

Ja aligators Čabulītis šodien būtu dzīvs, tad viņš būtu pārsteigts par to, kā valsts ir mainījusies kopš 2007.gada. Bet … varbūt arī nebūtu..

ZRP politiskie staiguļi

Zatlera partijas sarakstā daudz politisko staiguļu


24.augusts (2011), Uldis Dreiblats
http://zinas.nra.lv/latvija/politika/54258-zatlera-partijas-saraksta-daudz-politisko-staigulu.htm

Politikas zinātājiem nebija nekādu šaubu, ka Zatlera reformu partiju (ZRP) veidos raiba kompānija, tomēr realitāte ir pārsniegusi prognozes, kuru ticamība izrietēja no tā, ka ZRP radās ātri, turklāt tās dibināšanas iemesls nebija kādai sabiedrības daļai būtiska problēma, ko vajadzētu risināt ar politiskām metodēm; ZRP radās, pateicoties konkrētam notikumam – Valda Zatlera rosinājumam atlaist Saeimu.

Tikko publiskotais ZRP deputātu kandidātu saraksts liecina, ka līdz šim, šķiet, vēl nekad nav redzēts politiskais spēks, kurā tik lielā intensitātē sajaucas pretenzijas uz nopietnu politisku darbību un mēģinājumi atrisināt personiskas problēmas, vēlme atrast biznesa lobijus un pat vienkāršs šarlatānisms, kas gan politiskai videi bieži vien ir tuvs.


Visvairāk par deputātu kandidātiem var liecināt anketas ailīte Darba vieta un amati.


ZRP deputātu kandidātiem šajā ailītē redzami ieraksti, kuri nevienu neatstās vienaldzīgu. Ir ieraksti, kas raisa cieņu, kā arī liek uzdot jautājumus - ar kādiem oligarhiem partija taisās cīnīties?


Vērtīgie bezdarbnieki


Atbilstīgi iesniegtajām anketām, ZRP deputātu kandidāti ir divi bezdarbnieki un viena mājsaimniece. No šiem partijai vērtīgākā, šķiet, būs Helēna Ruduša, kura mācījusies Eriksona universitātē Vankūverā, iegūstot izglītību neirolingvistiskajā programmēšanā (t.i., cita cilvēka vai cilvēku grupas hipnotiskā pakļaušanā, izmantojot manipulācijas ar vārda spēku). Nav tikai saprotams, kāpēc cilvēks ar šādu izglītību nevar atrast darbu.


Deputāta kandidāts Ivars Jānis Graudiņš norādījis, ka ir Latvijas Lūgšanu Nama Visām Tautām vadītājs. Zigurds Plūme kā savu vienīgo amatu norādījis - Latvijas Filatēlistu savienības Rīgas nodaļas valdes loceklis.


Mārtiņš Vanags ieņem valdes locekļa amatus gan Makšķernieku organizāciju sadarbības padomē, gan Makšķernieku radošajā klubā. No pārējiem septiņiem norādītajiem amatiem un darbavietām var spriest, ka šis deputāta kandidāts ir ne tikai kaislīgs makšķernieks, bet vēl arī padomnieks, starpnieks, konsultants, prokūrists, ambasadors, paaudžu solidaritātes speciālists, nodokļu maksātājs un likvidators. Šis gan nav tas pats M. Vanags, kurš bija neaizvietojams padomnieks gandrīz visiem Tautas partijas ministriem, lai kādā jomā arī tie darbotos.


Savukārt Jānis Zālītis esot SIA Not Perfect (tulkojumā no angļu valodas - nav perfekts) klientu servisa vadītājs.


Pārbēdzēji


Gandrīz trešā daļa no zatleriešiem iepriekš reformas ir veikuši zem citiem karogiem, arī oligarhu karogiem - 31 deputātu kandidāts jau startējis vēlēšanās (pārsvarā neveiksmīgi) citu partiju sarakstos. Piemēram, LPP/LC vai tās sastāvdaļās pabijuši pašreizējie zatlerieši Jānis Ābele, Valters Frīdenbergs (iesakām pievērst uzmanību viņa autoparkam - tur ir gan antīkie spēkrati, gan bagātnieku iecienītais Lexus), Guntars Bilsēns, Inita Bišofa, Solvita Ūdre, Inga Vanaga un Guntars Viziņš. Inese Pelse nāk no Raimonda Munkevica vadītās Jūrmala - mūsu mājas. Iepriekš sociāldemokrātos pabijuši Sandra Sondore-Kukule, Renārs Zaļais, Meinards Mētelis un Valerjans Vizulis; ZZS - Oskars Zuģickis un Māris Freimanis. No partijas Par prezidentālu republiku nāk Jānis Letinskis, no Varakļānu Kopā savam novadam - Dainis Mjartāns, no Latvijas demokrātiskās partijas - Sarma Freiberga, no Saskaņas centra - Valdis Labinskis, bet no VL!-TB/LNNK - Andris Slišāns. Kristīgie demokrāti bijuši Elizabete Viļuma, Mārīte Rozenfelde un Andrejs Mūrnieks.


No Vienotības sastāvdaļām kādreiz vēlēšanās jau kandidējuši Klāvs Olšteins, Ventspils oligarha Olafa Berķa menedžeris Aivis Landmanis, Loreta Skaburska, Romualds Ražuks, Juris Viļums, Gunita Malnača, Dmitrijs Trofimovs, Ainis Dābols un Valdis Liepiņš.


Atņems pilsonību?


Par V. Liepiņu īpašs stāsts. Pirms sešiem gadiem, startējot pašvaldību vēlēšanās Jaunā laika sarakstā, viņš norādījis, ka bez Latvijas pilsonības viņam ir arī Kanādas pilsonība. Šogad jau viņš norāda, ka viņam ir vēl trešā - Lielbritānijas - pilsonība. Tas varētu nozīmēt, ka trešo pilsonību V. Liepiņš ieguvis pēdējo sešu gadu laikā (vai arī iepriekš melojis vēlētājiem).


Atbilstīgi Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieka vietnieka Jāņa Citskovska skaidrojumam, ārvalstīs nesen dzimuši bērni var iegūt vairākas pilsonības (kaut vai 10). Turpretī, ja kāds pieaudzis latvietis grib iegūt citas valsts pilsonību, tad viņam ir jāatsakās no Latvijas pavalstniecības. Ja kāda persona uzrakstīs PMLP iesniegumu šajā sakarā, PMLP varēs vērsties tiesā par Latvijas pilsonības atņemšanu.


«Piedod manus parādus»


Šokē dažu ZRP deputātu kandidātu parādi. Piemēram, Dmitrijs Trofimovs norāda, ka viņa parādsaistības ir gandrīz 1,7 miljoni latu. ZRP premjera kandidāts Edmunds Sprūdžs deklarē 242 000 latu un 125 000 eiro parādus. Elīna Siliņa esot parādā 288 000 eiro un


160 000 latu; A. Landmanis - 280 000 eiro. Valdemārs Gailītis deklarējis 2,5 miljonus eiro parādus un 3,5 miljonu aizdevumu. Jāpievērš uzmanība, ka deputāta kandidāts padomju laikos beidzis Viļņas Augstāko politisko skolu - šajā mācību iestādē vienkāršus ļaudis neuzņēma.


Citi oligarhi


Ainis Dābols ir parādā gandrīz miljonu eiro un 31 000 latu, bet aizdevis pusmiljonu eiro un 60 000 latu. A. Dābola ekonomiskā darbība (10 amati uzņēmējsabiedrībās un vērā ņemamās sabiedriskajās organizācijās) ļauj prognozēt, kādi oligarhi noteiks toni ZRP.


Neatkarīgā jau rakstīja par iepriekšminētā A. Landmaņa saistību ar Ventspils miljonāru oligarhu Olafu Berķi. Kā pagājušās piektdienas preses konferencē skaidroja Ventspils mērs Aivars Lembergs, pēc viņa domām, advokāts Artūrs Zvejsalnieks negaidīti tika izslēgts no ZRP tieši tāpēc, ka kaut kādās civillietās pārstāvējis O. Berķim naidīgu nometni - Šveices advokātu Rudolfu Meroni. Tieši A. Zvejsalnieka izslēgšana liecina, kuri oligarhi noteiks toni ZRP, teica A. Lembergs.


Tāpat uz oligarhijas klātbūtni ZRP norāda tas, ka tās deputātu kandidāts ir arī Edmunds Demiters - SIA Jaunalko īpašnieks un valdes priekšsēdētājs, kā arī Alkohola ražotāju un tirgotāju apvienības valdes priekšsēdētājs (pavisam deklarējis septiņus amatus). Tāpat jāpievērš uzmanība farmācijas biznesa vēlmei ietekmēt politiku caur ZRP - kā deputāta kandidāts pieteikts SIA Solepharm un Solepharm Pharmaceuticals valdes priekšsēdētājs Juris Ozols.


Lielākais ziedotājs ZRP ir miljonārs un politikas ietekmētājs Jūlijs Krūmiņš. Turpretī paši ZRP biedri ir diezgan skopi ziedotāji savai partijai. Piemēram, Inese Lībiņa-Egnere partijai ziedojusi 13 santīmus.


Sorosa roka


ZRP skaidri saskatāma arī sorosiešu ietekme. Deputātu kandidātu vidū ir divi ilggadējās Sorosa līdzgaitnieces Sarmītes Ēlertes izlolotās Meierovica biedrības biedri - Vjačeslavs Dombrovskis un J. Viļums. Tāpat publiski jau iepazīts ZRP valdes loceklis Viktors Makarovs, kurš kopā ar bijušo Sorosa fonds Latvija (SFL) izpilddirektora vietnieku Pēteri Viņķeli nodibinājis kārtējo SFL satelītu - Politikas centru Euro Civitas. Šīs sabiedriskās organizācijas vadīšana acīm-redzot V. Makarovam ir ienesīga nodarbošanās, jo viņš ir atļāvies uzņemties parādsaistības ierindas dar-barūķim nepieejamā apjomā - vairāk nekā 72 000 latu.


Tas tomēr nenozīmē, ka sorosiešu simpātijas piederēs ZRP, jo Vienotības sarakstā startē astoņi Meierovica biedrības pārstāvji, pieci dažādu Sorosa finansēto organizāciju pārstāvji un vairāki Sorosa stipendiāti.

Meierovica biedrības eksperti

Skat. biedrības mājsa lapu: http://lietussargs.lv/

Rūrāne Aiga Pasaules Veselības organizācijas pārstāve Latvijā
Aizsilniece Ilze Ģimenes ārste
Bulmanis Niks Bijušais Māras bankas prezidents
Catlaks Guntars Education International
Dombrovskis Vjačeslavs Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors
Gruntmanis Uģis Ārsts, Teksasas Universitātes profesors,Endokrinoloģijas klīnikas vadītājs Dallasas Veterānu slimnīca
Kalviņš Ivars Organiskās sintēzes institūta direktors
Kārkliņa Rasma Politoloģijas profesore Ilinoisas universitāte Čikāgā
Lange Elīna Aizsardzības eksperte, NATO profesionālāss attīstības programmas vadītāja Gruzijas aizsardzības sektoram
Liepiņš Valdis Vēlēšanu biedrības priekšsēdis
Mitenbergs Uldis Ārsts, Rīgas Stradiņa universitātes lektors
Oliņa Zane “Iespējamās misijas” vadītāja
Ozoliņš Juris Enerģijas eksperts
Pīlēns Uldis UPB prezidents
Plēsums Juris Agronoms un zemnieks, Viskonsīnas universitātes profesors
Ronis Aivis Ārpolitikas eksperts, bijušais Latvijas vēstnieks ASV
Vasiļjevs Andrejs IT eksperts, LU doktorants