Zaķis, Dombrovskis, Vējonis izklaidējas Gruzijā kopā ar Citadeles pircējiem

Tosts par Citadeli Gruzijā - politiķi un pircēji kopīgi izklaidējas

Db.lv, 2014. gada 19. septembris 09:13

Augusta sākums, vasaras pilnbrieda baudīšana Gruzijā, nevis domīgas ministru sejas valdības sēžu zālē - šāds, izrādās, bijis patiesais fons valdības sarunām par valstij piederošās bankas Citadele pārdošanu.

Laikraksta Diena atklājums par politiķu un bankas pircēja ASV investīciju fonda Ripplewood Holdings oficiālā pārstāvja eksbaņķiera Valda Sikšņa kopīgu brīvdienu ceļojumu dienās, kad izšķīrās bankas liktenis, ceturtdien darīja nervozus vairākus šī brauciena dalībniekus. Viens no viņiem - Vienotības Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis - uzskata, ka šis bijis privāts brauciens, tāpēc viņam «nav pienākuma jebkam par jebko atskaitīties». Otrs līdzbraucējs - valdošās partijas kandidāts eirokomisāra amatam Valdis Dombrovskis, kurš ceļojumā ar Ripplewood pārstāvi un kolēģiem politiķiem devies kopā ar dzīvesbiedri Āriju, - ar īsziņas starpniecību uzsvēra, ka izdevumus sedzis pats, turklāt viņam Citadeles pārdošanā neesot bijusi nekāda loma. «Visus atvaļinājuma izdevumus gan sev, gan kundzei sedzu no personiskajiem līdzekļiem. Lēmumu pieņemšanā par Citadeles bankas pārdošanu neesmu iesaistīts, neesmu vedis nekādas sarunas ne ar vienu no potenciālajiem bankas investoriem vai to pārstāvjiem,» uzsver ekspremjers.

«Ne es personīgi, ne Callidus Capital, ne Ripplewood nav apmaksājuši neviena Latvijas politiķa rēķinus,» pēc diennakti ilgām pārdomām īsziņā lakoniski atbildēja arī V. Siksnis. Ekspremjers V. Dombrovskis savu saikni ar šo personu nekomentēja. To, ka visu apmaksājis pats, uzsver arī trešais līdzbraucējs no politiķu vidus - aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS), kurš kompānijā juties lieks un atgriezies agrāk par pārējiem.

Tikai divas dienas pirms raibās kompānijas kopīgās izlidošanas uz saulaino Gruziju - 29. jūlijā - Laimdotas Straujumas (Vienotība) valdība lielā slepenībā aiz slēgtām durvīm bija izlēmusi piešķirt ekskluzīvu statusu vienam no diviem reālākajiem Citadeles pircējiem - tieši V. Sikšņa pārstāvētajam ASV investīciju fondam Ripplewood Holdings. Investoram tika dots laiks līdz 25. augustam sagatavot saistošo piedāvājumu un izlemt, vai piekrīt valdības nosauktajai minimālajai cenai - 113 miljoniem eiro. Tas nozīmē, ka augsne darījumam tika gatavota tieši laikā, kad Ripplewood oficiālais pārstāvis kopā ar valdības vadošās partijas Vienotība ietekmīgajiem politiķiem Dz. Zaķi un Valdi Dombrovski atpūtās Gruzijā.

Vienotība nodarbojas ar pašiznīcināšanos (austprātīga un antilatviska uzvedība)

Āboliņš: Vienotība nodarbojas ar pašiznīcināšanos 71

Autors: Ivars Āboliņš. 2013. gada 26. septembris 

http://www.diena.lv/latvija/viedokli/abolins-vienotiba-nodarbojas-ar-pasiznicinasanos-14026253 

Politikā, tāpat kā dzīvē, mēdz gadīties visādi, konstants laimes stāvoklis nav iespējams, dzīve ir nevis melnbalta, bet krāsaina, un ceļš vienmēr vedīs gan uz augšu, gan arī uz leju. Tā tas dabā iekārtots, un izņēmuma gadījumi drīzāk šo likumsakarību apstiprina.

Pēdējā laika notikumi gan rāda, ka par šāda veida izņēmumu strauji kļūst Vienotība. To jau labu laiku vajā vienas vienīgas neveiksmes un pārpratumi. Un te nerunāsim par dīvaino lēmumu Rīgas mēra amatam virzīt šim postenim absolūti nepiemēroto elitāristi Sarmīti Ēlerti. Tas bija sen, un droši vien Vienotības vēlētāji šo soli jau sākuši piemirst. Pietiek vienkārši paskatīties uz dažu pēdējo nedēļu notikumiem, dziļākā pagātnē nemaz nerokoties.
13. septembrī Dombrovskis pieprasīja kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes (Nacionālā apvienība) demisiju, par iemeslu minot konfliktu ar Andreju Žagaru, no amata patriekto Latvijas Nacionālās operas vadītāju. Jebkurā citā gadījumā šāda izlēmīga rīcība vairotu premjera popularitāti, taču šoreiz aiz demisijas pieprasījuma nepārprotami vīdošās Vienotības intereses saglabāt uzturēšanās atļauju tirdzniecības biznesu (un vienlaikus pazemot nacionāļus) bija tik acīmredzamas, ka diez vai kāds viņam noticēja. Sekoja labklājības ministres Ilzes Viņķeles atzīšanās, ka viņa, parakstot valstisku vienošanos, aiz muguras turējusi sakrustotus pirkstus, jau tobrīd zinot, ka to nepildīs, un brutāli melojusi ne tikai koalīcijas partneriem, bet arī vēlētājiem... 19. septembrī Vienotība par partijas vadībai netīkama viedokļa paušanu mēģināja no Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas atsaukt deputāti Janīnu Kursīti-Pakuli, 22. septembrī atklājās, ka koalīcijas partneru no Reformu partijas izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis iesaistīts mediju pirkšanas skandālā. Viņa birojs maksājis par pozitīvu ministrijas darba atspoguļošanu medijos, šim mērķim tērējot valsts budžeta līdzekļus. Ņemot vērā, ka Vienotība pret šādu praksi vienmēr iestājusies ļoti asi, varēja gaidīt konsekvences ministra atlaišanas izskatā. Taču premjers tikai palūdza paskaidrot notikušo...
Visus šos dubultos standartus, protams, garām nepalaiž arī vēlētāji. 10. Saeimas vēlēšanās 2010. gada 2. oktobrī par Vienotību nobalsoja 301 424 cilvēki, kas deva 31,22 procentus vēlētāju balsu. Pēc gada notikušajās Saeimas ārkārtas vēlēšanās Vienotība saņēma vairs tikai 18,83 procentus vēlētāju atbalsta un bija zaudējusi 128 900 no saviem vēlētājiem. Turklāt šobrīd par partiju, pēc Latvijas faktu aptaujas datiem, būtu gatavi balsot tikai 14,60 procenti pilsoņu...

Dramatiski, protams. Taču to, vai šie skaitļi turpinās gāzties lejā vai arī Vienotība atkopsies, rādīs laiks. Šobrīd šķiet, ka partija vairāk nodarbojas ar pašiznīcināšanos, jo tādu politiķu kā Dzintars Zaķis un Solvita Āboltiņa augstprātīgā un tukšvārdīgā izrunāšanās neliecina par lielu saikni ar realitāti. Vienlaikus - visu savās vietās saliek vēlētājs, un, iespējams, tā ir iespēja partijai attīrīties un nākamajā Saeimā iesoļot mazākā, taču daudz kvalitatīvākā sastāvā.

Valdis Dombrovskis personīgā labuma dēļ veicina Latvijas pārkrievošanu

Uz Dombrovski krīt jauna ēna saistībā ar viņa personisko ieinteresētību uzturēšanās atļauju biznesā

PIETIEK 28.08.2013.
http://pietiek.com/raksti/uz_dombrovski_krit_jauna_ena_saistiba_ar_vina_personisko_ieinteresetibu_uzturesanas_atlauju_biznesa 

Trešdien Ministru prezidents Valdis Dombrovskis publiski paziņoja, ka pilnīga uzturēšanās atļauju piešķiršanas atcelšana atstātu negatīvu ietekmi uz valsts budžetu, tāpēc atteikties no tām nebūtu vēlams. Tikai dažas stundas pēc šīs uzstāšanās Dombrovska ģimenes biznesa partnere un viņa padomniece Sandra Bukane, kuras ģimenes finansiālā labklājība tāpat kā premjeram pēdējā gada laikā bijusi būtiski atkarīga tieši no uzturēšanās atļauju biznesa, "nejauši" pusdienoja (attēlā) ar vienu no Latvijas zināmākajiem nekustamo īpašumu tirgotājiem, SIA Latio saimnieku Edgaru Šīnu. Dombrovskis trešdien atteicās no jebkādiem komentāriem par šīm draudzīgajām pusdienām.

Kā zināms, Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars ir publiski paziņojis - apvienība informējusi koalīcijas partnerus, ka "uzturēšanās atļauju tirdzniecības pārtraukšana" esot būtiska Nacionālās apvienības prioritāte. Citi apvienības pārstāvji pat apgalvojuši - Nacionālā apvienība esot gatava bloķēt nākamā gada budžeta pieņemšanu, ja netiks pārtraukta uzturēšanās atļauju izsniegšana apmaiņā pret nekustamo īpašumu iegādi Latvijā.
Taču premjers Dombrovskis diezgan kategoriski ir iestājies pret šādu risinājumu: trešdien intervijā telekompānijai LNT viņš paziņoja, ka pilnīga uzturēšanās atļauju piešķiršanas atcelšana atstātu negatīvu ietekmi uz valsts budžetu, tā ka vajadzētu meklēt "fiskāli neitrālu risinājumu, piemēram, investīciju piesaistīšanas sadārdzināšanu.
Tikai dažas stundas pēc šīs Dombrovska diezgan stingrās uzstāšanās viņa padomniece Sandra Bukane bija vērojama, darba laikā draudzīgi pusdienojot ar miljonāru, nekustamo īpašumu uzņēmuma Latio īpašnieku Edgaru Šīnu, kura biznesa redzes lokā tāpat būtisku lomu ieņem ārvalstnieki, kurus īpašuma iegāde Latvijā interesē tieši saistībā ar "komplektā" iegūstamo ES uzturēšanās atļauju.
Ministru prezidents kategoriski atteicās atbildēt uz Pietiek trešdien uzdoto jautājumu - kā viņš pašlaik aktuālā uzturēšanās atļauju jautājuma kontekstā var komentēt savas padomnieces un ģimenes biznesa partneres Bukanes pusdienošanu ar Šīnu. Tāpat Pietiek neizdevās uzzināt premjera skaidrojumu, vai Bukanes tikšanās ar Šīnu notikusi ar viņa ziņu un vai pusdienu laikā apspriestas arī Bukanes un Dombrovska ģimeņu uzņēmējdarbības izredzes, - kā Pietiek jau informējis, tā ir būtiski atkarīga tieši no uzturēšanās atļauju biznesa.
Kā rāda Dombrovska pēdējā amatpersonas deklarācija un Lursoft dati, savus ievērojamākos personiskos līdzekļus - 178 788 eiro premjers aizdevis SIA Land Development. Saskaņā ar Lursoft datiem SIA Land Development īpašnieki līdzīgās daļās ir Dombrovska dzīvesbiedre Ārija un viņa padomnieces Sandras Bukanes dzīvesbiedrs Indulis.
Land Development mēģina pārdot tā neveiksmīgā laikā un vietā uzbūvētās rindu mājas un kļuvis slavens ar valstij piederošās Hipotēku bankas īpaši saudzīgo attieksmi pret šo uzņēmumu. Lai gan premjers iepriekš vairākkārt mēģinājis norobežoties no ģimenes biznesa, juristi vienbalsīgi apliecina: tā kā starp premjeru un viņa dzīvesbiedri nav noslēgts laulību līgums par visas mantas šķirtību, kopīgas abiem ir arī vienam no laulātajiem piederošās kapitāldaļas.
Šā gada sākumā Pietiek jau informēja, ka milzīgos parādos iekritušo un nekustamo īpašumu krīzes smagi skarto Dombrovska ģimenes uzņēmumu Land Development no draudošā bankrota vismaz uz laiku paglābis pēdējā laikā Latvijā uzplaukušais uzturēšanās atļauju bizness, - uzņēmumam izdevies vienu no savām rindu mājām pārdot šādas atļaujas tīkotājam no Āzijas.
Kā rāda Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata, Land Development par 67 047 latiem izdevies pārdot vienu no rindu mājām – oficiāli 159,7 kvadrātmetrus plašu dzīvokli, kas izdalīts kā atsevišķs īpašums Vējziedi – 6. Īpašumu iegādājies 1986. gada 31. oktobrī dzimušais Vidžajs Kumars Sivahs – cik zināms Pietiek, Indijas pilsonis.
Turklāt Sivahs no Dombrovska sievas Ārijas Dombrovskas un viņa padomnieces vīra Induļa Bukana iegādājies arī attiecīgo zemesgabala daļu, abiem kopā saskaņā ar zemesgrāmatas informāciju samaksājot 44 698 latus. Līdz ar to kopējais Sivaha pirkuma apjoms bijis 111 745 lati, un ar to ir pieticis, lai ārvalstnieks varētu saņemt Latvijas termiņuzturēšanās atļauju.
Saskaņā ar Imigrācijas likumu ārzemnieks ir tiesīgs pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš Latvijā ir iegādājies un viņam pieder viens vai vairāki nekustamie īpašumi Rīgas plānošanas reģionā vai republikas pilsētās, kuru kopējā nekustamā īpašuma vērtība ir ne mazāka par 100 000 latu.

Kas darīts valsts valodas labā? (Latvijas pārkrievošana turpinās)

04.01.2013 Voldemārs Krustiņš 
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=369410:kas-darts-valsts-valodas-lab&catid=93:la-komentri&Itemid=440  


Gadu mijā šad tad, šur tur bija lasāmi un dzirdami atgādinājumi, ka itin drīz, jau februārī, būšot pagājis gads kopš bēdīgi slavenā 18. februāra referenduma. Tātad par to, vai Latvijas Republikā par valsts valodu būtu ieviešama arī krievu valoda.

Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnese prof. Ineta Ziemele pirms šā ar politisku mērķtiecību izprovocētā referenduma "Latvijas Avīzes" līdzstrādniecei Mārai Libekai teica: "Ja šādu jautājumu uzdod, tā, protams, ir milzīga provokācija. Tas ir ne tikai antikonstitucionāli, bet daudz fundamentālāk, problemātiski, nekā mēs to vispār spējam iedomāties. Vai jūs vēlaties izbeigt Latvijas pastāvēšanu? – tas ir analoģisks jautājums patlaban uzdotajam par krievu valodu kā otru valsts valodu." ("LA", 29. 12. 2010.) Līdzās Eiropas augstās tiesneses Inetas Ziemeles briesmu signālam atgādināšu vēl kādu citu, arī pirms referenduma paustu. Mūsu lasītājam jau diezgan pazīstamais "Saskaņas centra" deputāts Saeimā Nikolajs Kabanovs kādā no Rīgas krievu avīzes "Vesti segodņa" numuriem noziņoja, ka aptaujā puse Latvijas nepilsoņu ir izteikušies par šīs valsts pievienošanu Krievijai.
Kā jau teica tiesnese Ziemele, tas nenozīmē neko citu kā izbeigt Latvijas pastāvēšanu.
Kā zināms, pirms gada vairāk par 270 000 pilsoņtiesīgo atbalstīja priekšlikumu arī krievu valodu ieviest par valsts valodu. Toreiz vairāk balsu bija pret un pirmais solis uz Latvijas valsts pārkrievošanu nevarēja tikt sperts. To cilvēku, kas vēlējās palikt pie latviešu valsts valodas, vēl bija vairāk. Vai šogad tāds pats vairākums vēl ir saglabājies, nav zināms. Var būt, ka vairs nav.
Jāuzskata, ka 18. februāra referenduma cēloņi joprojām nav izpētīti, un acīmredzot ar nolūku. Kā citādi izskaidrot varas un izpētes iestāžu "vienaldzību", kad, kā lasu šajās dienās, ir noskaidrots aptaujājot pat tas, ka šogad par 6 – 7% samazinājies ievārījumu vārītāju skaits Latvijā… ("Vesti", 2. 01. 2013.)
Bet kādas pārmaiņas Latvijas valstī norisinās pēc referenduma par krievu valsts valodas ieviešanu? Uz komunicēšanos ar tautu naskās pirmās personas ir ļoti mazrunīgas. Kas ir padarīts valsts, latviešu, valodas nostiprināšanai? Tas vēl jāpaskaidro. Toties par krievu valodas nostiprināšanu kaut nepilnīgi, bet informācija ir. To ieguvu no "pētniecības centra" "Providus" darbinieces D. Akules stāstījuma jau pieminētajam Rīgas krievu laikrakstam "Vesti": "Es atzīmētu pozitīvas tendences, kas parādījušās pēdējā gadā: televīzijā parādījušās vairāk analītiskas pārraides krievu valodā, pēc daudziem gadiem pirmoreiz tika krievu valodā tulkota militārās parādes translācija, radīts portāls sabiedriskā masu informācijas līdzeklī – Latvijas televīzijā un radio divās valodās…" "Providus" līdzstrādnieces jūsmīgais vēstījums par krievu valodas atgriešanu un atgriešanos arī Latvijas sabiedriskajos masu informācijas līdzekļos, jādomā, atspoguļo arī paša "Providus" lietu izpratni. Domāju – ja ne gluži tāda, tad vismaz līdzīga ir valdošo aprindu klusi piekoptā pielabināšanās skaļi nopeltajiem lindermaniešiem – un vēl citiem. Nevaru spriest par visu Latviju un latviešiem, bet esmu pārliecināts, ka ne jau uz šādu politiku cerēja tie, kas 2011. gada 18. februārī ar stingru apņēmību devās aizstāvēt latviešu valsts valodas tiesības. Starptautiskajās politiski diplomātiskajās aprindās pazīstamais pašreizējais Krievijas vicepremjers D. Ragozins šādi izskaidro cīņu par dzimto krievu valodu. "Valoda – tas nozīmē varu. Dzimtās valodas aizstāvība un tās izplatīšana aiz robežām ir pamats mūsu politiskās ietekmes atjaunošanai pasaulē."

Vainīgie kāpēc notiek referendums pret valsts pamatiem

VAINIGOS MEKLEJOT.
Tuvojas 18.februāris – referenduma diena. Cilvēki spriež, kāpēc valsts pārvalde pieļāva, ka nepilsoņu grupa varēja sākt vākt parakstus par krievu valodu kā otru valsts valodu Latvijā. 2012.g. 10.janvāra ’’Latvijas Avīze’’ publicē interviju ar Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāju ILMU ČEPĀNI, kur viņa cenšas atbildēt uz jautājumiem, kas attiecas uz parakstu vākšanu un referendumu. Jautājums: „Vai nepilsoņi drīkst organizēt pasākumus pret Latvijas valsti?” I.Čepāne: To patiešām grūti saprast. Referendumu nevar organizēt par visu, kas ienāk prātā, jo demokrātija nav visatļautība… Ja Centrālā Vēlēšanu komisija būtu nospiedusi bremzes jau pašā sākumā, tad Lindermanis un pārējie Administratīvajā tiesā piecus gadus tiesātos, apstrīdot komisijas administratīvo aktu, kas liegtu rīkot referendumu… ES tiesas tiesnesis Egils Levits atzinis, ka pēc neatkarības atjaunošanas, politiskā elite, kultivējot pārprastu politkorektumu, ir izvairījusies teikt, ka Latvija ir latviešu nācijas valsts. Mūsu valsts augstākajām amatpersonām, kad sākās visa jezga ap referendumu, vajadzēja vērtēt šā referenduma iespējamos draudus Latvijas neatkarībai. Šobrīd situācija ir tikpat nopietna kā pirms 20 gadiem, kad mēs cīnījāmies par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Tāpēc aicinu labas gribas cilvēkus aizstāvēt savu valsti un referendumā balsot PRET valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai.
Šai intervijā pelnīti pārmetumi izteikti premjeram Dombrovskim un prezidentam A.Bērziņam. Viņi izvairījās stingri paust savu viedokli par parakstu vākšanu, viņu padomnieki klusēja. Tagad, kad prezidents ir paziņojis, ka pats referendumā nepiedalīsies, daudzi ir nesaprašanā, ko nozīmē šāda rīcība. Tad jau katrs varam mājās pateikt, ka ir par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu Latvijā un uz referendumu neiet. Tie, kas domā, ka viegli uzvarēs latviešu valodas aizstāvji, nav novērtējuši to, ka Krievija ļoti vēlas, lai krievu valoda kļūst par Eiropas Savienības oficiālo valodu un tas var notikt, ja kādā ES dalībvalstī krievu valoda ieguvusi valsts valodas statusu. Tāpēc nauda netiks žēlota, propaganda būs milzīga, uzpirkšanas, draudi, solījumi un viss pārējais, lai tikai panāktu savu. Iespējamas visādas negaidītas provokācijas.
Atis Skalbergs

Aigars Lūsis (VL) politiski diskriminēts

http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=336000:la-noraidan-saskata-politiskus-iemeslus&catid=72:politika&Itemid=95
Lūša noraidīšanā saskata politiskus iemeslus
.
10.12.2011 Aija Volka

''Es neesmu virzīts kādu konkrētu interešu lobēšanai, tas dod stimulu neatteikties kandidēt, jo ir reālas iespējas strādāt kreditoru labā,'' tā vēl ceturtdienas pēcpusdienā teica zvērināts advokāts, "Visu Latvijai" biedrs Aigars Lūsis, kuru profesionāļu organizācijas bija izvirzījušas Latvijas Krājbankas maksātnespējas procesa administratora amatam. 


Tomēr tās pašas dienas vakarā A. Lūsis saņēmis zvanu no Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas (FKTK) pārstāvja, kurš informējis par viņa kandidatūras atsaukšanu, jo esot bažas, ka politiska spiediena dēļ viņš nespēšot kvalitatīvi veikt bankas likvidāciju. FKTK pieņēmusi lēmumu par maksātnespējas administratoru virzīt Intu Goldmani.

''Man nav laika piedalīties politiskajās spēlītēs,'' vakar telefonsarunā notikušo komentēja A. Lūsis. Līdz šim šaubas par A. Lūša kandidatūru publiski bija izteikuši tā dēvētās Olšteina grupas deputāti, kā arī premjers Valdis Dombrovskis.

Par galveno ''melno punktu'' A. Lūša biogrāfijā min pieredzi ''Jelgavas siltumtīklu" uzņēmuma maksātne-spējas administrēšanā. 2005. gadā A. Lūsis kopā ar Jelgavas mēru Andri Rāviņu (ZZS) tika aizturēti aizdomās par krāpšanos uzņēmuma iznomāšanā, jo iesniegumu pret viņiem bija uzrakstījis tā laika politiskais konkurents Arnis Razminovičs (Tautas partija, tolaik arī kandidāts uz Jelgavas mēra amatu). Vēlāk gan krimināllieta pret A. Lūsi tika atcelta. Kad lūdzu V. Dombrovska preses sekretāru Mārtiņu Panki izskaidrot, kāpēc apšaubītas A. Lūša spējas vadīt Latvijas Krājbankas maksātnespējas administrēšanu, saņēmu atbildi, ka premjera uzdevums neesot iedziļināties šajā jautājumā, jo maksātnespējas procesa administratoru amatā ieceļ tiesa. Tiesai esot nosūtīts tiesībsargājošās iestādes atzinums, kurā apšaubīta A. Lūša kandidatūras piemērotība amatam. Šis atzinums ir slepens. Galvenais, par ko iestājas premjers, esot tas, lai kandidāts atbilstu sabiedrības prasībām pēc "nevainojamas reputācijas".

Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars, kura vadītajā partijā ''Visu Latvijai'' A. Lūsis aktīvi darbojies, V. Dombrovska izteikto neuzticību A. Lūsim uztver kā ''personīgu aizskārumu pret partiju''. Viņaprāt, V. Dombrovskis satraucas par to, ka, pildot šā amata pienākumus, pastāv risks pieļaut kādas kļūdas un tas varētu mest ēnu uz valdošo koalīciju.

Aizkulisēs izskan versija, ka A. Lūša politiskā piederība bijis iemesls, lai īpaši izmeklētu viņa profesionālo darbību, jo līdz šim citu uzņēmumu maksātnespējas lietu administrēšanai viņa biogrāfijas fakti nebija traucējuši. ''Ar ko citi uzņēmumi ir sliktāki par Krājbanku, ka tajos viņš var būt maksātnespējas administrators, bet Krājbankai nevar?'' vaicā kāda A. Lūsim tuva persona.

A. Lūsis pats uz šo amatu neesot rāvies, bet piekritis Maksātnespējas administrācijas un Maksātnespējas administratoru asociācijas aicinājumam.

Interesanti, ka tieši savulaik gūto pieredzi ar ''Jelgavas siltumtīklu'' maksātnespēju pats A. Lūsis uzskata par ''veiksmes stāstu'', kas viņam radījis pārliecību par savām spējām uzņemties šādus pienākumus. Viņš norāda, ka ''Jelgavas siltumtīklu'' abonentu skaits ir salīdzināms ar Krājbankas noguldītāju, kontu turētāju un kreditoru skaitu. Turklāt viņš līdz pēdējam cīnījies par to, lai uzņēmums saglabātu maksātspēju, un tas arī izdevies.
Uzziņa
Aigars Lūsis

Maksātnespējas procesa administrators kopš 1994. gada. Pildījis administratora pienākumus: ''Ako banka'', AS ''Jelgavas siltumtīklu uzņēmums'', SIA ''Limbažu siltums'', SIA ''Skonto AL'', SIA ''Liepājas kuģu remontu rūpnīca'', SIA ''BalDeLAero'' u.c.

Vēl AS ''KNK mediji'' padomes priekšsēdētājs; Biķeru evaņģēliski luteriskās draudzes priekšnieks; kopš 2009. gada pavasara ''Visu Latvijai'' biedrs.

Savulaik organizējis individuālu kampaņu pret Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. 16. martā izsūta privātus apsveikumus dažādām iestādēm.

zināmas 'Vienotības' vēlēšanu 'lokomotīves'; Kampars nekandidēs

http://www.delfi.lv/news/referendums-2011/zinas/portals-zinamas-vienotibas-velesanu-lokomotives-kampars-nekandides.d?id=39793133
www.DELFI.lv | 26. jūlijs 2011 20:16

Apvienības "Vienotības" sarakstā ārkārtas vēlēšanās rudenī Latgalē ar pirmo nummuru startēs bijušais Daugavpils mērs Jānis Lāčplēsis, bet kultūras ministre Sarmīte Ēlerte startēs ar pirmo numuru Zemgalē. Taktisku apsvērumu dēļ vēl nav izlemts, kurā vēlēšanu apgabalā tiks izlikti pārējie trīs "pirmie numuri" – premjers Valdis Dombrovskis, nu jau atlaistās 10.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa un ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, liecina portāla "Pietiek.com" rīcībā esošā informācija.

Kā otrais numurs "Vienotības" sarakstā startēs finanšu ministrs Andris Vilks, bet vēl nav skaidrs, kurā no apgabaliem – Rīgā vai Vidzemē, jo tas atkarīgs no tā, kurā apgabalā tiks izlikts Dombrovskis. Iekšējās diskusijās izlemts abus līdzīgā profila finansistus viena saraksta augšgalā nelikt. Tāpat zināms, ka ar trešo numuru "Vienotības" sarakstā Rīgā startēs apvienības jaunpienācējs, krimināltiesību eksperts Andrejs Judins, vēsta portāls.

"Pietiek.com" norāda, ka "Vienotība" par lielu ieguvumu vēlētāju balsu piesaistīšanai Latgalē uzskatot bijušo Daugavpils mēru Jāni Lāčplēsi, kuru šā gada martā no amata gāza paša partija LPP/LC. Šis apvērsums tika saistīts ar Lāčplēša nepakļāvību atsevišķos vērienīgos iepirkuma konkursos, un drīz pēc notikušā viņš no LPP/LC izstājās.

Portāla rīcībā esošās ziņas arī liecina, ka ar augstiem numuriem Latgales sarakstā no "Vienotības" startēs arī Saeimas deputāti Aleksejs Loskutovs un Kārlis Šadurskis.

Zemgalē ar pirmo numuru, visticamāk, startēs kultūras ministre Sarmīte Ēlerte, bet vēl pirmajā trijniekā būs tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs un Saeimas deputāts Atis Lejiņš.

Portāls norāda, ka šobrīd vēl neesot skaidrs, kurā tieši vēlēšanu apgabalā startēs pārējie trīs "pirmie numuri" – Dombrovskis, Āboltiņa un Kristovskis.

Pēc neoficiālas informācijas, kas ir "Pietiek.com" rīcībā, "Vienotība" vēl nav izšķīrusies, kādu priekšvēlēšanu taktiku izvēlēties attiecībā pret Zatlera reformu partiju – uzsvērt konkurējošo sarakstu līderu kontrastu, konfrontēt vai neiet uz asumiem. Tādēļ "Vienotības" valde ar sarakstu apstiprināšanu nesteigsies un nogaidīs, līdz būs skaidrs, kur - Rīgā vai Vidzemē - startēs ekspremjers Valdis Zatlers. Tāpat "Vienotības" lokomotīvju izkārtojumu ietekmēs arī tas, vai kandidēt ārkārtas vēlēšanās izlems Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij").

Portāls norāda, ka ir atšķirīga informācija par to, no kura apgabala – Rīgas vai Vidzemes - varētu startēt Zatlers. Pēc neoficiālām versijām, "Vienotība" Zatleram visticamāk pretī varētu likt Dombrovski. Bet kārtis varot sajaukt Lembergs, jo "Vienotības" iekšienē ironizē, ka Zatlers nogaidīs līdz pēdējam brīdim, lai neatrastos vienā apgabalā ar Lembergu. "Ja Lembergs ies Rīgā, Zatlers var aizmukt uz Vidzemi," pieļāva kāds "Vienotības" politiķis.

"Vienotības" sarakstu sastādīšanā netiekot izmantots partiju kvotu princips, un galvenais kritērijs vietu sadalei sarakstos esot tas, cik lielu vēlētāju atbalstu politiķis ir guvis iepriekšējās Saeimas vēlēšanās pagājušā gada oktobrī, norāda portāls. Pēc "Pietiek.com" rīcībā esošās informācijas, ar lielu jautājuma zīmi ir Saeimas deputātes Silvas Bendrātes vieta sarakstā. Viņas reputāciju iedragāja drīz pēc vēlēšanām atklātībā nākušais slepenais līgums ar Aivaru Lembergu. Pašlaik faktiski simtprocentīgi zināms, ka vēlēšanās nekandidēs ekonomikas ministrs Artis Kampars, kurš ar šo domu jau esot samierinājies.

Jau vēstīts, ka Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) otrdien oficiāli apstiprinātie sestdien notikušā referenduma rezultāti liecina, ka par rudenī ievēlētās 10.Saeimas atlaišanu nobalsojuši 650 518 cilvēki. Oficiāli apstiprinātie rezultāti liecina, ka referendumā saņemtas 689 823 derīgas zīmes jeb 44,71% no balsstiesīgo Latvijas pilsoņu skaita.

Par Saeimas atlaišanu nobalsoja 94% referenduma dalībnieku jeb 42,17% no visu balsstiesīgo iedzīvotāju skaita.

CVK otrdien nolēma, ka ārkārtas parlamenta vēlēšanas notiks 17.septembrī

Zatlera iespēja

Kristaps Kalns, Dienas mediji
Ivars Āboliņš, 2011. gada 2. jūlijs
Vispārējais Latvijas sabiedrības noskaņojums neapšaubāmi ir galēji kreiss. Ļaudis grib mazus nodokļus, treknus pabalstus, bagātīgas pensijas, pilnībā apmaksātus, garus bērnu kopšanas atvaļinājumus, bezmaksas medicīnu un izglītību, vienlaikus uzskatot, ka noslēpt kaut ko no valsts vai sīki pablēdīties ir Dievam tīkama lieta. Cilvēki no valsts vēlas tādus labumus, kādus spēj piedāvāt tikai autoritāri sociālistiski vai pat komunistiski režīmi, turklāt arī pašiniciatīvas procents ir ļoti, ļoti neliels. Vienlaikus, pienākot Saeimas vēlēšanu dienai, lielākā daļa vienalga nobalso par labējām partijām, jo izpratne par tādu lietu kā ideoloģija ir kliedzoši zema. Vai, runājot tiešāk, iespējams, tās nav vispār. Un tas rada vilšanās sajūtu, neizpratni par to, kāpēc politiķi rīkojušies tieši tā un ne savādāk.
Kaut vai Valda Dombrovska un Vienotības stāsts. Nav jau tā, ka viņš būtu melojis. Būtībā pirms vēlēšanām godīgi tika pateikts - mēs turpināsim celt nodokļus, mēs turpināsim konsolidāciju, un tev, konkrētais vēlētāj, visticamāk, personīgā dzīve mūsu politikas dēļ tuvākajos gados kļūs vienīgi grūtāka un nabadzīgāka. Taču cilvēki neiedziļinājās, vienalga balsoja, deva mandātu un brīdī, kad Dombrovskis tiešām to visu darīja, bija šokā.

Protams, ka pie tā visa nav vainojami vienīgi vēlētāji. Viņu vainas tur ir tikai tik daudz, ka mūsdienās pateikt - mani politika neinteresē, jau kļuvis par stila lietu. Lai gan, pasakot ko tādu, cilvēks patiesībā vienlaikus atzīst - mani neinteresē mana dzīve. Galvenā atbildība jāuzņemas žurnālistiem, dažādiem sabiedrisko procesu vērotājiem un, protams, pašiem politiķiem. Viņi gandrīz nekad nediskutē par ideoloģiskām lietām, mēs reti zinām, kādi ir viņu principi un vērtības, vienā sarakstā var atrasties cilvēki ar principiālās lietās radikāli pretējiem uzskatiem.
Situācija ir letarģiska un grauž valsti. Un tieši šobrīd ir vēsturiska iespēja to mainīt. Ja Valdis Zatlers izšķirsies nākt politikā, viņam ir iespēja veidot partiju uz ideoloģijas, uz vērtību pamata, jau pašā sākumā pasakot - te ir tas, kam mēs ticam, mēs esam gatavi par to nomirt, un nekas nemainīsies, mainoties mūsu partijas līderiem vai sponsoriem. Mēs esam nevis Zatlera, bet konkrētas ideoloģijas partija (un šajā gadījumā nav pat tik svarīgi, kādas). Diemžēl izskatās, ka Zatlers ir noskaņots šo iespēju izniekot. Līdz šim notikusi koncentrēšanās uz karu pret oligarhiem un skaļiem uzvārdiem, lai gan mēs neko nezinām par Aivara Endziņa, Jāņa Maizīša, Andra Guļāna, Ingunas Sudrabas vai Elīnas Egles politiskajiem vai ekonomiskajiem uzskatiem. Mēs pat nezinām, vai viņiem tādi ir.
Tāpēc, ja Zatlers politikā nāks bez skaidra, negrozāma ideoloģiskā uzstādījuma un nerunās par to ar cilvēkiem, plaisa starp varu un sabiedrību tikai palielināsies, un vilšanās sajūta nākotnē kļūs tikai lielāka

Vienotības steidzināšana & PS problēmas

http://zinas.nra.lv/viedokli/bens-latkovskis/49354-vienotibas-steidzinasana.htm
Piektdiena, 10.jūnijs (2011) | Bens Latkovskis

Vēl pirms dažiem mēnešiem notikušajā Pilsoniskās savienības (PS) kopsapulcē Vienotības pārtapšana par vienotu partiju tika prognozēta nākamā gada pavasarī, bet pēdējā laika notikumi liek šo procesu pasteidzināt.

Tā kā radušās dažas juridiskas neskaidrības, sestdien notiks atkārtots PS kongress, kura galvenais uzdevums būs novērst pēdējos juridiski formālos šķēršļus, lai visas trīs apvienības Vienotība sastāvdaļas varētu izveidot vienotu partiju jau tuvāko mēnešu laikā. Tāpēc PS kongress iecerēts tīri tehnisks, un pat nolemts nemainīt iepriekšējo valdi, kuras sastāvs izraisīja zināmu nervozitāti.


Atgādināšu, ka PS jaunajā valdē netika ievēlēti tādi ar ārvalstu un pašmāju oligarhiskām struktūrām saistīti personāži kā Sarmīte Ēlerte, Arvils Ašeradens, Ilze Viņķele un Uģis Rotbergs. Ašeradenam valdes vēlēšanās bija vienāds balsu skaits ar PS jauniešu nodaļas vadītāju Lindu Medeni. Atkārtotās vēlēšanās uzvarēja Medene, un Sandra Kalniete diezgan asā formā pieprasīja viņai atdot savu vietu Ašeradenam, novedot meiteni līdz asarām. Tomēr Medenei pietika dūšas atteikt ietekmīgajai partijas vadonei. Rezultātā viens no PS faktiskajiem līderiem netika ievēlēts partijas valdē. Pēc šiem valdes vēlēšanu rezultātiem sākās juridiskas spēlītes, apšaubot kopsapulces lēmumu leģitimitāti, taču ar vienu Valsts prezidenta Valda Zatlera rīkojumu tās padarītas nenozīmīgas. Tagad uzdevumi jau pavisam citi. PS valdes sastāvs nevienu vairs neinteresē, jo arī pati PS pārdzīvo pēdējos savas pastāvēšanas mēnešus. Jau augustā priekšvēlēšanu sprinta distancē jādodas jaunajai Vienotībai. Tā ir paredzēts plānā. Vai tā būs, lūk, tas ir jautājums.


Iekšējās pretrunas ir galvenais lielu organizāciju klupšanas akmens, ja vien to priekšgalā nav spēcīgs līderis. Kopš Vienotības zīmola parādīšanās šim veidojumam ir bijušas līderības problēmas. Uz iepriekšējām vēlēšanām līdera krekliņu uzvilka premjers Valdis Dombrovskis. Ir skaidrs, ka šajās vēlēšanās viņš vairs nevar pildīt šo lomu, jo neizskatās pietiekami revolucionārs, tas ir, antioligarhisks. Neskaidrības par Dombrovska un viņa padomnieces Bukānes ģimeņu kopējo biznesu izraisa pamatotas aizdomas par smagu interešu konfliktu, kas neļauj Dombrovskim ar pietiekamu pārliecību skandēt saukli – nē, oligarhiem!


Jāmeklē cits līderis. Vislabākais būtu Zatlers, bet bijušajam prezidentam kaut kā neklājas sēdēt pie viena galda ar tādiem šeptmaņiem kā Jaunups un Kampars. Un šajā vietā parādās grūti risināma pretruna. Pie siles grib palikt visi – gan Kampars, gan Jaunups, gan pārējie. Taču jaunā politiskā konjunktūra ir mainījusi vērtēšanas kritērijus. Veiklais zēns Jaunups vairs nav partijai un partijas cilvēkiem vajadzīga persona, bet gan tipāžs, ar kuru līdz vēlēšanām atrasties vienā telpā ir tikpat bīstami kā ar kādu no «īstajiem» oligarhiem. Tā nu sagadījies, ka atbilstoši jaunajai mitoloģijai PS rindās ir mazāk cilvēku, kurus var apsūdzēt par kaut kādu iezīmju sakritību ar tā dēvētajiem oligarhiem. Savukārt Vienotība ir salīdzinoši labi tautā aizgājusi preču zīme, kuru privatizēt vēlētos ne viens vien.


Solvita Āboltiņa vienā no savām pēdējām intervijām laikrakstā Diena atļaujas pateikt to, ko varētu pat nosaukt par provokāciju. Viņa esošo politisko izkārtojumu latviešu spārnā iedala trijos blokos – oligarhu, Jaunā laika realizētās politikas Vienotības blokā un nacionālajā blokā. Laikā, kad publiski tiek deklarēta nepieciešamība vienoties, Āboltiņa saviem partneriem iegrūž degunā – Vienotības pamatā ir tieši Jaunā laika (JL) realizētā politika. Jādomā, ka šī nav nejauši izsprukusi frāze. Pārtulkota parastā valodā, tā nozīmē – es tikai priecātos, ja PS pamestu Vienotības kuģi. Saulainu taciņu. Taču nekas neliecina, ka Aboltiņas sapņi varētu piepildīties. Gluži otrādi. Jaunajos apstākļos otro elpu atguvusi PS, kas pēc vēlēšanām bija smakusi zem JL dominantes. Lai gan daži Vienotības propagandisti, piemēram, Kārlis Streips, jau vairākkārt ieteikuši Vienotībai atbrīvoties no tādiem darboņiem kā Kampars, Dombrovskis, Bendrāte un citiem, realitātē tas diez vai ir iespējams. Attīrīšanās uzdevums tiks uzticēts vēlētājiem, kuri ar plusiņiem nokoriģēs vēlēšanu sarakstus.


PS pieļauj, ka no partijas uz Nacionālo apvienību varētu aiziet daži individuāli biedri, bet partijas spice tomēr paliks nākamās Vienotības kodolā. Paredzams, ka Vienotības dibināšanas kongresā tiks ievēlēta 21 cilvēka liela valde. Pa 7 pārstāvjiem no katras partijas, taču pēc vēlēšanām tiks sasaukts kongress, kurš izvērtēs vēlēšanu rezultātus un ievēlēs jaunu valdi jau bez jebkādām veco partiju kvotām. Problēma ir tā, ka pēc vēlēšanām var izrādīties, ka Vienotības elektorāta nišā galvenais spēlētājs ir nevis Vienotība, bet gan Nacionālā apvienība vai jaunā Zatlera partija. Ja notikumi attīstīsies pēc šāda scenārija, tad uzvarētāji, iespējams, būs tieši tie, kas laikus pārlēks no piesūcekņiem apaugušās Vienotības galēras uz kādu ātrāk ejošu kuģi.

Dombrovskis, Kristovskis un Mūrniece, esot valdībā, kļūst aizvien bagātāki

Piektdiena, 20.maijs (2011), plkst.20:09 | Reinis Kļavis
Pētot ikgadējās valsts amatpersonu deklarācijas, nevar paslīdēt garām nepamanīts, ka tikai atsevišķos gadījumos tādi procesi kā inflācija vai krīze atstājuši negatīvu iespaidu uz politiķu mantisko stāvokli.

Izņēmums nav ministri, no kuriem daži gaitas politikā iesākuši ja ne gluži nabadzīgo statusā, tad diezgan trūcīgi, bet pašlaik jau operē ar summām, kas vairākkārt pārsniedz algas, ko viņi šajā posmā nopelnījuši, strādājot valsts darbā.
Štokijs aizdod, Kampars aizņemas
Ja ne par bagātāko, tad rosīgāko ministru šā Ministru kabineta sastāvā var uzskatīt tieslietu ministru Aigaru Štokenbergu. Kas attiecas uz īpašumiem un naudas uzkrājumiem, tie gan nav gājuši vairumā, pat samazinājušies. Piemēram, 2005. gadā, kad Štokenbergs vēl bija Ministru prezidenta padomnieks, viņam piederēja četri īpašumi Jaunsātu pagastā un Rīgā, bet deklarācija par pērno gadu uzrāda tikai trīs – dzīvokli Rīgā un paprāvus zemes un ēku īpašumus Jaunsātos. Līdzīgi ir ar uzkrājumiem – 2005. gadā Štokenberga kontos lielākās summas bija 387 450 dolāru un 134 998 lati, bet pērn ministrs pa saviem kontiem nevarēja salasīt daudz vairāk par 150 000 dolāru. Tas gan nenozīmē, ka Štokenbergs, iztiekot ar valsts maksāto algu, pakāpeniski kļuvis arvien trūcīgāks. Gluži otrādi – ministrs acīmredzami savu naudiņu licis apgrozībā, nevis zeķē. Aizdevumos vien Štokenbergs izsniedzis ap miljonu eiro, bet parādsaistības ministram ir salīdzinoši nelielas – 46 500 eiro un 23 650 latu. Jāpiebilst, ka ministrs spējis atlicināt arī 2393 latus ceļojumam un par 1141 latu saremontējis savas mājas fasādi.

Krietni «biezāks» kļuvis arī ekonomikas ministrs Artis Kampars. Ja aplūkojam ikgadējo ienākumu deklarāciju par 2002. gadu, kad viņš kļuva par Saeimas deputātu, redzams, ka politiķim piederēja vien dzīvoklis Tukumā, trīs gadus veca vieglā automašīna un 34 000 latu skaidrā naudā. Pēc dažiem gadiem, 2007. gadā, Kampars varēja palepoties jau ar trim īpašumiem Tukumā, dzīvokļa īres tiesībām Rīgā un vairākiem transporta līdzekļiem (starp tiem arī piekabe un kravas kaste). Tomēr, lai savas vēlmes piepildītu, nācies ņemt 160 000 latu lielu būvniecības kredītu un 55 000 latu īstermiņa aizdevumu. Kopš tā laika Kampara finansiālais stāvoklis nav būtiski mainījies. Arī pērnā gada deklarācija liecina, ka ministram ir mazlietots auto un aptuveni 200 000 eiro lieli parādi. Daļu – 63 465 latus (tas ir trīskārt vairāk nekā viņa gada alga) – ministrs gan spējis nomaksāt, kā arī guvis peļņu, pārdodot kādas firmas kapitāldaļas par 35 000 latu.

Dombrovskis un Mūrniece – stabili uz augšu
Stabilu augšupeju savās finansēs kopš 2002. gada, pirmo reizi kļūstot par ministru, uzrāda pašreizējais premjers Valdis Dombrovskis. Politisko karjeru 2002. gadā sākot, viņa īpašumā bija dzīvoklis Rīgā, 1998. gada izlaiduma «Audi 100» un neliels iekrājums – 4500 latu, 2000 dolāru un 1000 eiro. 2006. gadā deputāta krēslā Dombrovskis iesēdās jau krietni turīgāks. Acīmredzot maciņam par labu nākusi rosīšanās Eiroparlamentā, jo īpašumiem klāt nācis zemes gabals Jūrmalā, «Audi» nomainīts pret SAAB, bet kontā uzkrājušies ap 50 000 eiro. Ir arī parādsaistības – 32 000 eiro, taču jāņem vērā, ka arī pats Dombrovskis spējis aizdot 33 000 eiro citiem. Kas attiecas uz pērno gadu, premjera mantas stāvoklis uzlabojies vēl vairāk: viņa īpašumā nu jau ir trīs īpašumi – dzīvoklis Rīgā, zeme Jūrmalā un dārza māja ar zemi Carnikavā, par 12 650,47 latiem iegādāta automašīna «Toyota Rav 4», kontu stāvoklis aptuveni tāds pats kā 2006. gadā, un vēl izsniegts 178 788 eiro liels aizdevums. Pašam premjeram parādu vairs nav.

Tikpat stabili, lai arī mazākos apmēros, savu dzīvi uz sliedēm nolikusi iekšlietu ministre Linda Mūrniece. Uz starta līnijas 2002. gadā viņa kāpa tikai ar «standarta» 2000 latiem skaidrā naudā, bet 2007. gadā īpašumā jau bija māja ar palīgēkām Baložos, kā arī par 13 745 eiro iegādāta mašīna «Ford Focus». Lai īstenotu šo vidusslāņa sapni, Mūrniecei acīmredzot nācies aizņemties vairāk nekā 20 000 latu un 11 248 eiro, un, saskaņā ar pērnā gada deklarāciju, šie kredīti godprātīgi tiek dzēsti joprojām un citu izmaiņu Mūrnieces mantiskajā stāvoklī nav.

Kristovska fenomens, Pabrikam – sliktāk
Kā vidusmēra pilsonis 2001. gadā ministra krēslā sēdās Ģirts Valdis Kristovskis. Pašreizējam ārlietu ministram piederēja dzīvojamā māja Ventspilī, pusmāja Rīgā, neliels, ap 10 000 latu, naudas žūksnītis un vairāk nekā desmit gadus veca automašīna «Rover». Augot politiskajai pieredzei, pieauga arī personiskā labklājība. 2006. gadā Kristovskis pārņēma mātes saimniecību Trapenē un iepirka zemi, «Rover» vietā izmantoja «Audi A6», un bankas kontā gozējās ne vairs nieka 10 000, bet jau 41 650 latu un 15 000 eiro. Mantiskajai labklājībai par skādi nenāca nedz inflācijas, nedz tai sekojošās krīzes. Pērn īpašumā vai kopīpašumā ar citām personām Kristovskim bija jau seši gan zemes, gan zemes un mājas, gan dzīvokļa īpašumi, bet garāžā novietots mazlietots «Jaguar». Līdztekus tam Kristovskis veicis ap 200 000 latu lielus ieguldījumus dažādos fondos, aizdevis 21 500 latu un arī tad vēl pamanījies iekrāt krietnu kušķīti naudas – divos kontos 138 354 eiro un 69 851 dolāru, kā arī vēl dažus tūkstošus citos.

Ne tik veiksmīgi tikt pie turības izdevies aizsardzības ministram Artim Pabrikam, kurš 2004. gadā politikā iegāja kā parlamentārais sekretārs. Toreiz viņa īpašumā bija divas mājas – Lapmežciemā un Iršu pagastā, kā arī 12 gadus vecs «Renault». 2009. gadā, būdams Saeimas deputāts, Pabriks deklarēja jau trīs īpašumus – tātad vēl vienu līdztekus esošajiem. Auto viņš tolaik bija nomainījis uz tikpat vecu SAAB, toties arī «iebraucis» 40 000 eiro lielā kredītā. Nebaltām (vai baltām) dienām politiķim mājās glabājās 3000 eiro, bet bankā – apaļi 2000 latu. Uz pērno gadu Pabrika mantiskais stāvoklis nebija būtiski mainījies.
Jaunie bagātnieki – Ēlerte un Dūklavs
Katrā ziņā interesanti būs pavērot, kā pēc dažiem gadiem mainīsies jaunpienākušo ministru mantiskais stāvoklis. Vēl jo vairāk tāpēc, ka viņu vidū jau tagad ir krietni turīgi cilvēki. Kultūras ministrei Sarmītei Ēlertei, saskaņā ar iesniegto ienākumu deklarāciju, pieder divi dzīvokļi Rīgā un divi īpašumi Jūrmalā un Virbu pagastā, trasta portfelis 590 303 latu nominālvērtībā un vairāk nekā 50 000 eiro dažādos bankas kontos. Pērn Ēlerte par 23 385 latiem iegādājusies jaunu «Audi», ziedojusi 8000 latu un nebūt ne mazas summas samaksājusi par dēla mācībām ārzemēs, savukārt pie parādsaistībām minēta salīdzinoši neliela summa – 50 000 eiro.

Par turīgu, ja ne par bagātu, var nosaukt arī zemkopības ministru Jāni Dūklavu, kuram pieder astoņi īpašumi un tikpat transportlīdzekļu. Skaidrā naudā Dūklavs glabā 6000 latu, 12 000 dolāru un 10 000 eiro, savukārt bankās – ap 38 000 latu, 28 000 eiro un 16 500 dolāru. Vairāk nekā ceturtdaļmiljonu eiro, 35 500 dolāru un vairāk nekā 60 000 latu Dūklavs aizdevis citiem, savukārt pats parādā tikai 64 900 eiro

Ušakova un Dombrovska vienbalsība

http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/komentari..viedokli/?doc=95768
12.03.2011. Autors: Māris Antonevičs

Rīgas domes lēmums aizliegt 16. marta pasākumus bija vairāk nekā paredzams. Vai tiešām var iedomāties, ka "Saskaņas centra" pārstāvja vadīta iestāde varētu rīkoties citādi? Ar to Nils Ušakovs savu politisko pienākumu ir izpildījis un var mierīgi gaidīt, kad tiesa atcels Satversmei neatbilstošo lēmumu. To varētu uzskatīt par tādu kā pavasara sākuma rituālu galvaspilsētā. Interesantāk ir uzzināt argumentāciju. Formulējot savu attieksmi pret 16. martu, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis intervijā "Latvijas Avīzei" saka: "16. marts jau sen no piemiņas dienas ir pārvērties par datumu, kad dažādu veidu ekstrēmisti cenšas izpausties un savstarpēji konfrontēties. Skaidrs, ka šādas ekstrēmisma izpausmes jānovērš... (..) Es personīgi nedomāju, ka 16. martam būtu jābūt kādai atzīmējamai dienai ar īpašu nozīmi. Mums jau ir 11. novembris, kad pieminēt kritušos karavīrus." Un lūk, ko bilst N. Ušakovs: "Lai kādi būtu atšķirīgie viedokļi par pagātnes notikumiem, šī diena jau sen vairs nav vienkārši leģionāru piemiņas diena, bet gan atsevišķu politisko spēku sacensība savā starpā." Interesanti, ka "Vienotības" un "SC" vadošu politiķu viedoklis šajā jautājumā ir gandrīz vienāds, lai gan taisnības labad jāteic, ka viņi nav pirmie, kuri to "atskaņo". Nacionālā apvienība jau lūgusi V. Dombrovskim paskaidrot, kuras organizācijas, grupas un cilvēkus viņš ir domājis, lietojot frāzi "dažādu veidu ekstrēmisti", un vai par tādiem tiek uzskatīti arī latviešu leģionāri. Jācer, ka atbilde būs pietiekami konkrēta. Iespējams, 16. marts tiešām ir diena, kas uzbudina dažus karstākus prātus, bet vai tāpēc jāiet viņu pavadā? Un ja nu "dažādu veidu ekstrēmisti" nolemj, ka viņu "atrakcijām" piemērotāks ir 4. maijs, 11. vai 18. novembris? Vai arī tad premjers mudinās šīs dienas turpmāk vairs neatzīmēt? Domājams, ka ekstrēmisti vienkārši tiks neitralizēti un iecerētos pasākumus tas neizjauks. Gluži tāpat kā Jāņu svinēšana netiek atcelta tāpēc, ka dažiem šajā dienā ir doma izdzert pārāk daudz šņabja un dzērumā sēsties pie stūres. Tas ir policijas uzdevums, darīt visu iespējamo, lai neko tādu nepieļautu.

"Delna": Bendrātei jānoliek 9. un 10.Saeimas deputāta mandāts

http://www.ir.lv/2010/10/26/dombrovskis-bendrate-bauda-pilnu-kolegu-uzticibu
10.Saeimā ievēlētā deputāte Silva Bendrāte no “Vienotības” baudot pilnu kolēģu uzticību, otrdienas rītā Latvijas Televīzijā apliecināja premjers Valdis Dombrovskis (“Vienotība”). Kā ziņo BNS, atsaucoties uz interviju ar premjeru raidījumā "Labrīt, Latvija", Dombrovska izteikumi liecinājuši, ka partija neplāno prasīt viņai nolikt deputāta mandātu. Savukārt "Sabiedrība par atklātību "Delna"" uzskata, ka Bendrātei ir jānoliek gan 9., gan 10.Saeimas deputātes mandāts.
"Redziet, te situācija ir sekojoša, te runa ir par '90.gadu vidū notikušu komercdarbību. Un atbilstoši pašas Bendrātes kundzes sniegtajai informācijai, šis trasta līgums, vai kas tur tas ir bijis, sen ir lauzts. Un "Vienotības" kolēģi, kas ar Silvu Bendrāti strādājuši, tai skaitā arī es, varu pateikt, ka viņa bauda pilnu kolēģu uzticību. Un nekādu pazīmju, ka viņa varētu mēģināt virzīt kaut kādas intereses astoņu gadu darbā nav bijis," teica Dombrovskis.

Viņa vērtējumā ”ironiski varētu teikt, ka ir sācies kaut kāds kompromatu pat ne karš, bet tāds kariņš”. Dombrovskis intervijā paudis neizpratni, ka par šīs informācijas publiskošanas mērķi, jo parasti šāda veida aktivitātes notiekot pirms vēlēšanām, nevis divas nedēļas pēc, kā tas bijis šoreiz.

Sabiedrība par atklātību “Delna” uzskata, ka Bendrāte “ir smagi pievīlusi savu velētāju uzticību” un atklātībā nākusī informācija ir pamats gan 9., gan arī 10.Saeimas deputāta mandāta nolikšanai. “Ir jāsaprot, ka Jūsu slepenā saistība ar Lembergu faktiski liek apšaubīt Jūsu parlamentārās darbības godprātību astoņu gadu garumā,” teikts vēstulē deputātei.“Delna” aicina Bendrāti doties pie saviem vēlētājiem un uzklausīt viņu domas par notikušo un savu turpmāko vietu politikā.

“Delna” arī norāda, ka atklātībā nākušais līgums rada jautājumus par vairākiem aizklātiem balsojumiem Saeimā, kuros pretēji solītajam netika apstiprinātas amatpersonas, kuras strādājušas korupcijas apkarošanā, piemēram, balsojums par Jutu Strīķi 2003.gadā KNAB vadītāja amatam, vai balsojums par ģenerālprokuroru Jāni Maizīti 2010.gada maijā.

“Vienotības” Ētikas komisijas vadītājs Ina Druviete Ir.lv sacīja, ka tā ir “Jaunā laika” Ētikas komisijas lieta, “pagaidām tā ir zemāka līmeņa komisijas lieta”. Taču, “izvērtējot tīri cilvēciski” Druviete noraidīja iespēju, ka Bendrāte varētu pildīt pasūtījumu, par viņas godaprātu viņai šaubu neesot. Savukārt “Jaunā laika” Ētikas komisijas vadītājs Guntis Bērziņš teica, ka pagaidām nav plānots šo situāciju vērtēt, jo “to nav prasījusi valde”. Viņam tā nešķietot akūta lieta. “Vispirms Ētikas komisijai būtu jāvienojas, vai tas būtu jautājums, ko mums vajadzētu skatīt.”

Jau ziņots, ka portāls “Pietiek.com” publicējis trasta līgumu starp Ventspils mēru Aivaru Lembergu un tolaik Silvu Ērmani. Lembergs viņai piešķīris tiesības par viņa naudu iegādāties kapitāldaļas SIA "Kurzemes radio". Šis fakts nav parādījies Bendrātes ikgadējā deklarācijā. Portāls ir vērsies tiesībsargājošajās iestādēs.

TV3 raidījums “Nekā personīga” svētdien ziņoja, ka “Vienotībā” tomēr ir biedri, kas uzskata, ka Bendrāte nedrīkst vairs palikt partijā. Jaunievēlētā deputāte Lolita Čigāne (PS) teica, ka viņa šādā situācijā mandātu noliktu.

“Es noteikti noliktu mandātu, ja es būtu nonākusi tādā situācijā, kad es vai nu nejauši vai būtu aizmirsusi par to, ka man ir bijušas šādas parādsaistības un turklāt vēl nesaprastu, kā šīs parādsaistības attiecas uz manu uzticamību un arī uz partijas uzticamību kopumā. Nu, šī diemžēl būs prizma, kā uz viņas balsojumiem un arī kopumā uz "Vienotības" balsojumiem skatīsies cilvēki. Tas vienkārši neaizmirsīsies,” sacīja Čigāne, kura iepriekš bijusi arī "Sabiedrības par atklātību - “Delna"” padomes priekšsēdētāja.

Tomēr Čigāne “Nekā personīga” neko nesacīja, ka varētu iniciēt šo jautājumu apvienībā izskatīt.

K.Kariņš: Nav nekādas vajadzības paplašināt valdošo koalīciju

http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/komentari..viedokli/?doc=86836

Šobrīd sabiedrībā aktualizējies jautājums ne tikai par valdības veidošanu, bet arī par krieviski runājošo vēlētāju interešu pārstāvniecību valsts pārvaldē. Konkrētāk tas attiecas uz "Saskaņas centra" ("SC") iesaistīšanu vai neiesaistīšanu valdošajā koalīcijā.

Vispirms bez emocijām ir jāizanalizē vēlēšanu rezultāts. No tā redzam, ka Valda Dombrovska vadītās valdības partijas ir palielinājušas savu īpatsvaru Saeimā no 48 līdz 63 vietām. Ņemot vērā, ka šīs partijas līdz šim spējušas vienoties par kopīgu darbu, tostarp par šā gada budžetu, loģika diktē, ka tām ir ne tikai mandāts, bet vēlētāju uzdevums turpināt uzsākto darbu. Nav nekādas vajadzības paplašināt valdošo koalīciju, jo ir patiesi pārliecinoši stabils vairākums.

Opozīcijā tad paliktu divas partijas – "SC" ar 29 vietām un "Par labu Latviju" ("PLL") ar 8 vietām. Jebkurā demokrātiskā valstī šāds risinājums būtu sagaidāms un uzskatāms par pašsaprotamu. "PLL" jau ir pametusi valdības koalīciju (un saņēmusi vēlētāju nosodījumu), bet "SC" līderi publiski pauž valdības koalīcijai neatbalstāmu politiku, proti, "SC" piedāvā palielināt budžeta deficītu un atteikties no eiro ieviešanas 2014. gadā, kas ir klajā pretrunā ar Valda Dombrovska skaidri uzņemto valdības fiskālās un monetārās politikas kursu. Kāda sadarbība valdības koalīcijā?

Kāpēc tad tiek runāts par "SC" iesaistīšanu koalīcijas darbā? Iemesls, protams, ir tas, ka "SC" piesaista krievvalodīgos vēlētājus daudz lielākā proporcijā nekā jebkura cita partija. Taču, manuprāt, jautājums ir jādala – sadarbība ar "SC" kā politisku partiju un krievvalodīgo vēlētāju iesaistīšana. Tas nav viens un tas pats.

Problēma nav tā, ka "SC" netiktu iekļauta valdošā koalīcijā. Problēma ir tā, ka vienīgā partija, kura spēj masveidā piesaistīt krievvalodīgos vēlētājus, saista sevi nevis ar kādu Eiropas Savienības politisko grupu, bet ar Vladimira Putina vadīto "Vienotā Krievija". Tāpat "SC" turpina ne tikai programmā uzstāt uz krievu valodas atzīšanu kā otro valsts valodu (kas ir pretrunā ar valdības uzņemto integrācijas kursu), bet turpina noliegt okupācijas faktu, kas, manuprāt, ir tikpat neticami, kā kādai Vācijas politiskai partijai noliegt nacisma noziegumus. Fakti paliek fakti, lai arī cik nepatīkami tie būtu.

"Vienotībai" un Valdim Dombrovskim kā vēlēšanās uzvarējušam premjeram ir pienākums darīt visu, lai mainītu šo situāciju. Valdībai jāvēršas pie visām tautību grupām valstī, lai tām nebūtu jāvēršas pie Kremlim radniecīgas partijas pēc pārstāvniecības. Taču šāda valdības pretimnākšana nevar būt uz Latvijas kā nacionālas valsts rēķina, kā pašreizējā "SC" politika to faktiski pieprasa.

"SC" vēlētāji absolūtā vairākumā ir no Latgales un Rīgas, kur arī ir vislielākās krievvalodīgo kopienas. Skaidrs ir tas, ka šie vēlētāji jūtas varas atstumti un neiesaistīti.

Lai mazinātu krievvalodīgo atsvešinātību, ir jāstiprina valdības integrācijas politika gan sociālajā sfērā, gan etniskajā. Ir jānodrošina tas, lai visi valsts iedzīvotāji vienlīdz labi prastu valsts valodu un saprastu tās vēsturi. Šajā sakarā būtu pakāpeniski jāizbeidz diskriminējošā izglītības sistēma, kas daudziem Latvijas bērniem laupa iespēju pilnvērtīgi apgūt valsts valodu, mācoties krievu valodas skolās. Visiem valsts iedzīvotājiem ir jādod vienādas iespējas uz pilnu izglītību latviešu valodā, ne tikai latviešu bērniem. Tā būtu patiesa integrācijas veicināšana.

Jāatzīst arī fakts, ka līdz šim informāciju krievu valodā par norisēm Latvijā galvenokārt iespējams iegūt tikai no Krievijas plašsaziņas līdzekļiem. Lai integrētu krievvalodīgo sabiedrības daļu, šī situācija ir jāmaina. Tāpat "Vienotībai" un citām "latviešu" partijām ir daudz aktīvāk jāstrādā krievvalodīgo kopienu centros, lai uzrunātu un iesaistītu spējīgus cilvēkus valsts politiskajā dzīvē. Mūsu valstī faktiski nav "krievu drauda". Mums tikai jālauž neauglīgais cikls, ka vairākums krievvalodīgo griež savu seju Maskavas, nevis Eiropas virzienā.

Attiecībā uz jaunievēlēto Saeimu piekrītu tam, ka valdošai koalīcijai ir jābūt konstruktīvai sadarbībai ar visu opozīciju. Visi vēlētāji ir vienlīdz vērtīgi Latvijas pilsoņi. Taču tas nenozīmē obligātu "SC" iesaistīšanu valdības koalīcijā vai Valda Dombrovska ekonomikas politikas maiņu. Politikā vienmēr būs pozīcija un opozīcija. Taču valdībai ir jāstrādā tā, lai aizvien mazinātos to pilsoņu skaits, kuri paši jūtas varas pamesti.

'Vienotība' un ZZS turpinās sadarbību nākamajā Saeimā

http://www.delfi.lv/news/velesanas_2010/zinas/vienotiba-un-zzs-turpinas-sadarbibu-nakamaja-saeima-valdibu-cer-apstiprinat-2novembri.d?id=34421811

Saskaņā ar provizoriskajiem 10.Saeimas vēlēšanu rezultātiem visvairāk balsis ieguvusī partiju apvienība "Vienotība" un trešo lielāko vēlētāju atbalstu saņēmusī Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) turpinās sadarbību arī nākamajā Saeimā, svētdien vienojās abu politisko spēku līderi.



Partijas jau vienojušās par laika grafiku, lai 2. novembrī, kad uz pirmo sēdi sanāks 10.Saeima, varētu apstiprināt valdību, pēc tikšanās ar ZZS pārstāvjiem žurnālistiem pastāstīja premjers Valdis Dombrovskis (JL). Tāpat plānots laikus pārrunāt starptautiskā aizdevuma programmas turpināšanu.

Saskaņā ar provizoriskiem vēlēšanu rezultātiem "Vienotībai" kopā ar ZZS ir 55 balsis parlamentā, tāpēc abi spēki var turpināt kopīgo darbu koalīcijā, taču tā ir jāpaplašina, pēc tikšanās žurnālistiem atzina ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.

Kā iespējamie partneri nakamajā koalīcijā tiek izvērtēti gan VL-TB/LNNK, ar ko "Vienotība" tiekas svētdien uzreiz pēc ZZS, gan apvienība "Saskaņas centrs", ar kuru "Vienotībai" tikšanās paredzēta pirmdien. VL-TB/LNNK ietilpstošie "tēvzemieši" Dombrovska vadītajā valdībā strādā jau šobrīd, bet arī ar SC "Vienotība" meklēs "saskares punktus", atzina Dombrovskis, vērtējot, kurš no spēkiem būtu tīkamāks koalīcijas partneris.

Arī Brigmanis atteicās nosaukt, kurš no šiem spēkiem ZZS būtu politiski simpātiskāks, sakot "te nav skaistumkonkurss, svarīgākais ir vienošanās par darāmajiem darbiem".

Dombrovskis norādīja, ka sarunās piedalījās visu "Vienotības" veidojošo partiju līderi un "nepārvaramus iebildumus pret sadarbību ar ZZS partneri, Ventspils mēra Aivara Lemberga vadīto partiju "Latvijai un Ventspilij" neviens neizteica".

Gan Dombrovskis, gan Brigmanis apgalvoja, ka par iespējamo amatu sadali valdībā šobrīd runāt ir pāragri, jo vispirms jāpabeidz sarunas ar visiem iespējamajiem partneriem.

Savukārt ZZS premjera amata kandidāts, Ventspils mērs Aivars Lembergs žurnālistiem atzina, ka "Vienotība" ir uzvarējusi vēlēšanās, tāpēc tai ir pirmā roka partneru izvēlē. Lembergs uzsvēra, ka viņam iebildumu nebūtu ne pret VL-TB/LNNK, kuru līderis Roberts Zīle savulaik bijis satiksmes ministrs un Lemberga sadarbība ar viņu bijusi veiksmīga, ne arī pret SC, jo pašlaik partijas "Ventspilij un Latvijai" pārstāvji veiksmīgi sadarbojas gan ar Rīgas mēru Nilu Ušakovu (SC), gan ar SC Saeimas frakcijas vadītāju Jāni Urbanoviču.

Lembergs atzina, ka Ventspils domē SC ir "asā" opozīcijā, taču "nevajadzētu Ventspils attiecības pārnest uz Rīgu". Lembergs arī uzsvēra,ka viņam nebūs jāsadarbojas ar konkrētiem atsevišķiem "Vienotības" deputātiem, jo likumdošanas darbā viņš neiesaistīsies, bet sadarbosies ar valdības ministriem.

Savukārt nacionālās apvienības VL-TB/LNNK līderis Roberts Zīle , kurš pārstāv apvienībā ietilpstošos "tēvzemiešus", pēc tikšanās ar Dombrovski guvis iespaidu, ka premjers vēlas turpināt darbu esošajā koalīcijā, proti, kopā ar ZZS un VL-TB/LNNK.

Zīle atzina, ka "priekšā ir vairāki smagi lēmumi" un viņš to apzinoties. VL-TB/LNNK respektēs Dombrovska pozīciju un to, ka "Vienotība" tiksies un pārrunās iespējamo sadarbību arī ar pašlaik opozīcijā esošajām apvienībām "Saskaņas centrs" (SC) un "Par labu Latviju" (PLL).

Tomēr Zīle uzsvēra, ka VL-TB/LNNK nostāja nestrādāt vienā koalīcijā ar SC paliek spēkā, un to pašu žurnālistiem sacīja arī VL vadītājs Raivis Dzintars. Vienlaikus Zīle atzina, ka kaut kāda veida sadarbība ar SC ir iespējama, taču par tās formu ir jālemj premjeram, kuram pirms tam jākonsultējas ar "Vienotības" līderiem.

Zīlem neesot iemesla neticēt, ka koalīcijas pamata modelis varētu nebūt tāds, kā to iepriekš nosauca premjers – proti, tiek saglabāta esošā koalīcija.

Zīle arī pauda pārliecību, ka ar 63 balsīm, ko pašlaik valdošā koalīcija ieguvusi saskaņā ar provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem, tā būtu stabila.

Savukārt pēc provizoriskajiem rezultātiem 10.Saeimas vēlēšanās otro vietu ieguvušās SC līderis Jānis Urbanovičs vēlas vispirms redzēt tagadējā Ministru prezidenta un vēlēšanu uzvarētājas apvienības "Vienotība" premjera amata kandidāta Dombrovska piedāvājumu un tikai pēc tam runāt par iespējamo sadarbību.

Urbanovičs uzsvēra, ka pat nevēlas apspriest jautājumus par SC "ņemšanu koalīcijā vai sadarbības piedāvājumiem, pirms ir redzēts Dombrovska plāns".

"Sarunā ar Dombrovski mums galvenais ir, kas viņam padomā, jo neviens pirms vēlēšanām viņam neuzdeva jautājumus par darāmo, bet iztaujāja opozīciju un ekspertus," sacīja Urbanovičs.

Viņš uzskata, ka pilsoņi ir nobalsojuši pret pārmaiņām, tomēr ekonomiskās krīzes apstākļos esot vajadzīga liela koalīcija, kas būtu plašāka par 60 vietām parlamentā, lai varētu paveikt "lielus darbus".

Urbanovičs ir pārliecināts, ka "iegūto mandātu aritmētikai ir mazāka nozīme nekā konkrēto kandidātu plusiņu un svītrojumu ģeometrijai", uzsverot Saeimas sastāva nozīmi pirms sarunām par jebkādu sadarbību.

Jau vēstīts, ka apvienība "Vienotība" ir uzvarējusi 10.Saeimas vēlēšanās un, saņemot 31% vēlētāju atbalstu, iegūs 33 vietas parlamentā, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie provizoriskie vēlēšanu rezultāti pēc 1003 no 1013 iecirkņu saskaitīšanas.

Otro vietu un 29 vietas Saeimā ieguvusi apvienība "Saskaņas centrs" (SC) ar 26% vēlētāju atbalstu, bet trešo vietu – Zaļo un Zemnieku savienība, kuru atbalstījuši 19,6% vēlētāju un kas ieņems 22 no 100 parlamenta krēsliem.

Pa astoņām vietām Saeimā ieguvušas apvienība "Par labu Latviju" un VL-TB/LNNK, kas katra saņēmušas 7,6% vēlētāju atbalstu.

Aptauja: 'Vienotība' popularitātē apsteidz SC

http://www.delfi.lv/news/velesanas_2010/zinas/aptauja-vienotiba-popularitate-apsteidz-sc.d?id=33824101

Pretēji iepriekšējās nedēļās konstatētajam, nedaudz vairāk nekā mēnesi pirms Saeimas vēlēšanām partiju popularitātes virsotnē izvirzījusies premjera Valda Dombrovska (JL) pārstāvētā politisko spēku apvienība "Vienotība".


Kompānijas "GfK" jaunākajā aptaujā konstatēts, ja Saeimas vēlēšanas notiktu pagājušajā nedēļā, tad "Vienotība" iegūtu 31 mandātu parlamentā, toties līdzšinējie līderi "Saskaņas centrs" (SC) - 30.

Vēl pirms tam SC aptaujā prognozēja 39, toties "Vienotība" - 33 mandātus.

Kā ierasts, trešā populārākā ir Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kurai aptaujā paredzēti 18 mandāti, savukārt "Par labu Latviju" (PLL) parlamentā varētu iegūt 12 vietas. Visbeidzot, deviņas vietas tiktu arī "VL - TB/LNNK" sarakstam.

Rēķinot procentuāli, "Vienotībai" un SC ir 13% vēlētāju atbalsts katrai. Vēl 7% ir ZZS, savukārt 5% -PLL.

Savukārt vaicāti par attieksmi pret dažiem no sarakstu līderiem, secināts, ka vispozitīvākā ir attieksme pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu. Viņu pozitīvi novērtējuši 52%. Vēl 41% pozitīvi vērtējis Dombrovski, 23% - PLL premjera kandidātu Aināru Šleseru, 16% - SC līderi Jāni Urbanoviču, bet 14% - Andri Šķēli.

Aptaujas metode bijusi telefonintervijas ar datoratbalstu, 30% interviju tikušas veiktas, zvanot fiksētās līnijas abonentiem, 70% zvanot mobilo telefonu abonentiem. Izlases metode fiksētajā tīklā bija stratificēta nejauša izlase, bet mobilajā tīklā - nejauša numuru ģenerēšana ar kontrolmainīgiem lielumiem - reģioni, vecums un dzimums. Pēdējā aptaujā piedalījušies 804 respondenti.

Vēlēšanu prognozes, 2010.g.23.aug

Saeimas vēlēšanas - iepriekšējā balsošana (var apskatīt arī +/- kandidātiem un var par tiem balsot):
http://velesanas2010.com/

http://www.delfi.lv/news/velesanas_2010/zinas/latvijas-fakti-mazinajies-atbalsts-partiju-reitingu-lideriem.d?id=33707389
'Latvijas fakti': mazinājies atbalsts partiju reitingu līderiem:
Partiju reitingu līderi augustā nav mainījušies, taču sabiedrības atbalsts tiem ir mazinājies, raksta portāls "Diena.lv", atsaucoties uz "Latvijas faktu" aptauju.

Aptauja liecina, ka augustā "Saskaņas centru" (SC) atbalstītu 17% vēlētāju, kamēr iepriekšējā mēnesī atbalstītāju skaits sasniedza 19,7%. Savukārt politisko apvienību "Vienotība" augustā atbalstītu 13,6% balsstiesīgo pretstatā 14,2% jūlijā, liecina dati.

Nedaudz samazinājies arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) reitings - no 11,3% līdz 10,6%.

Tālāk seko partiju apvienība "Par labu Latviju" (PLL), kuru augustā gatavi atbalstīt 5,3% aptaujāto, bet jūlijā - 5%.

Savukārt krietni pakāpies apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) reitings - augustā par to balsotu 4,9% pretstatā 2,8% jūlijā. Tikpat daudz - 4,9% - balsotu par nacionālo apvienību "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, bet jūlijā par to bija gatavi balsot 5,1%.

Pirmo reizi aptaujā iekļauta Pēdējā partija, kas guvusi 1,2% lielu atbalstu, kā arī "Ražots Latvijā", par kuru balsotu 1,1%. Pārējo sīkpartiju reitingi ir zemāki, un arī "Atbildību" atbalsta vien 0,1%.

23,8% atzīst, ka nezina vai nav izlēmuši, par ko balsot, savukārt 16% nedomā piedalīties vēlēšanās.

"Latvijas faktu" vadītājs Aigars Freimanis portālam "Diena.lv" norāda, ka SC reitinga kritums ir izskaidrojams ar PCTVL kāpumu. Šo partiju vēlētāji mēdz mainīt savas prioritātes no viena politiskā spēka uz otru, un tas pierādījies jau ilgākā laika termiņā.

Savukārt "Vienotības" reitinga kritums, viņaprāt, hipotētiski varētu būt skaidrojams ar to, ka pētījumā pirmo reizi iekļauta Pēdējā partija, kas, pēc daudzu ekspertu atzinuma, ir alternatīva "Vienotībai". Viņš piebilst: Pēdējā partija var pretendēt uz to pašu elektorātu, uz ko "Vienotība".

Kritums redzams arī ZZS, tomēr tas, iespējams, noticis kļūdas robežās, teica eksperts. Viņš norādīja, ka ZZS elektorāts mēdz būt svārstīgs.

Freimanis piebildis, ka augusts ir sociāli depresīvs mēnesis divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, beidzas atvaļinājumi un cilvēkiem jāatgriežas darbā, kas krīzes laikā nav patīkami. Tāpat sākas skolu un augstskolu sezona ar neprognozējamām izmaksām. Plānotās ir daudz mazākas par reālajām izmaksām, atzīst sociologs.

"Latvijas fakti" izveidojuši arī grafiku, kurā redzams izlēmušo aptaujāto sadalījums. Tas rāda, ka 28,2% balsotu par SC, 22,5% - par "Vienotību", 17,6% - par ZZS, 8,8% - par PLL, 8,2% - par PCTVL, bet 8,1% - par "Visu Latvijai!"-Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.


http://www.delfi.lv/news/velesanas_2010/zinas/aptauja-sc-iegutu-39-vietas-vienotiba---33.d?id=33704665
GfK Baltic:
Ja Saeimas vēlēšanas notiktu pagājušajā nedēļas nogalē, "Saskaņas centrs" (SC) iegūtu 39 vietas parlamentā, "Vienotība" - 33 vietas, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 19 vietas, bet "Visu Latvijai! – TB/LNNK" – deviņas, liecina socioloģisko aptauju kompānijas "GfK Baltic" jaunākie pētījumi.

Savukārt apvienība "Par labu Latviju" (PLL) saskaņā ar "GfK Baltic" jaunākajiem pētījumiem netiktu Saeimā. Pirms nedēļas "GfK" respondentu atbildes ļāva izrēķināt, ka PLL saņemtu astoņas vietas parlamentā, bet nedēļas laikā atbalsts šim politiskajam spēkam ir krities.

Šādu vietu sadalījumu "GfK" izsecinājuši pēc pēdējās aptaujas datiem, kurā 78% respondentu atbildējuši, ka piedalīsies vēlēšanās, un no šiem potenciālajiem balsotājiem 18% savas balsis atdotu par SC, 14% par "Vienotību", 8% par ZZS, bet 4% par VL-TB/LNNK. Aptaujā 2% atbildējuši, ka balsos par PLL, 2% - ka par "Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā", 1% - par "Atbildību" un 1% par "Par prezidentālu republiku". Šie četri spēki, pat pievienojot nesadalītās balsis, nepārvar 5% barjeru.

Pagājušajā nedēļā šādā aptaujā SC tika prognozētas 37 vietas, "Vienotībai" 30 vietas, ZZS – 18 vietas, PLL – astoņas, bet VL-TB/LNNK – septiņas vietas.

Vēl aptaujā uzdots jautājums, pret kuru no minētiem politiķiem respondentiem ir pozitīva attieksme, un atbildēs noskaidrots, ka 57% iedzīvotāju pozitīvi vērtē Aivaru Lembergu, 46% - Valdi Dombrovski, 21% - Aināru Šleseru, 17% - Jāni Urbanoviču un 12% - Andri Šķēli.

Aptaujas metode bijusi telefonintervijas ar datoratbalstu, 30% interviju tikušas veiktas, zvanot fiksētās līnijas abonentiem, 70% zvanot mobilo telefonu abonentiem. Izlases metode fiksētajā tīklā bija stratificēta nejauša izlase, bet mobilajā tīklā - nejauša numuru ģenerēšana ar kontrolmainīgiem lielumiem - reģioni, vecums un dzimums. Pēdējā aptaujā piedalījušies 804 respondenti.

http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/343337-ja_velesanas_notiktu_augusta_saeima_ieklutu_pieci_politiskie_speki

LETA: Ja Saeimas vēlēšanas notiktu augusta sākumā, tad piecu procentu barjeru pārvarētu un parlamentā iekļūtu piecu politisko spēku saraksti, liecina aģentūras "Factum" veiktais pētījums.

Visvairāk vietu iegūtu partiju apvienības "Saskaņas centrs" un "Vienotība" - attiecīgi 31 un 27 vietas. Ar 18 deputātu vietām sekotu Zaļo un zemnieku savienība, ar 16 vietām - nacionālā apvienība "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK un ar astoņām vietām - apvienība "Par labu Latviju!".

Vēlētāju atbalsts apvienībai "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" jau vairākus mēnešus svārstās 4% līdz 5% robežās. Gadījumā, ja apvienība pārvarētu piecu procentu barjeru, pārējie saraksti katrs saņemtu attiecīgi par vienu līdz divām vietām mazāk.

Citiem iesniegtajiem sarakstiem patlaban būtu mazas izredzes iegūt nepieciešamo balsu skaitu, lai piedalītos deputātu vietu sadalē. Pēdējai partijai un partijai "Par prezidentālu republiku" ir ap 2% atbalstītāju, bet par pārējiem savas balsis būtu gatavi atdot mazāk nekā 1% vēlētāju.
"Factum" vēlēšanu prognozes modelis veidots ar matemātiskās modelēšanas metodi, balstoties uz 2025 elektorālās izvēles mērījumiem. Pētījums veikts no 11.augusta līdz 18.augustam.

Andris Vilks_PS, Vienotība

http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND10.kandid2?NR1=5&cbutton=45198936879

Dzimšanas gads: 1963
Ārvalstu pilsonība: nav
Dzīves vieta: Ādažu novads
Izglītība: augstākā
Pabeigtas šādas mācību iestādes: Latvijas Valsts universitāte, 1986, ģeogrāfs - pasniedzējs
Darba vietas un amati: Valsts kanceleja, V.Dombrovska ārštata padomnieks ekonomikas un finanšu jautājumos
Latvijas Lielo pilsētu asociācija, padomnieks ekonomikas jautājumos
Valsts valodas prasmes pašnovērtējums: dzimtā
Tautība: latvietis
Ģimenes stāvoklis: precējies
Īpašumi:
1. Kandidāta īpašumā vai valdījumā (arī sakarā ar nodibināto aizbildnību vai aizgādnību) esošie nekustamie īpašumi (to veids un atrašanās vietas) - nav
2. Kandidātam piederošie valsts institūcijās reģistrējamie transportlīdzekļi (sauszemes, gaisa un ūdens transporta līdzekļi - to veids, izlaides un reģistrācijas gads) - nav
3. Nekustamie īpašumi (to veids un atrašanās vietas), kurus kandidāts iznomā citām personām vai nomā no citām personām - nav
4. Kandidāta parādsaistību summa, ja parādsaistību vērtība katrā gadījumā atsevišķi vai kopā pārsniedz 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas
64142 EUR
5. Kandidāta izsniegto aizdevumu summa, ja aizdevumu vērtība katrā gadījumā atsevišķi vai kopā pārsniedz 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas - nav
6. Kandidātam piederošas kapitāla daļas (akcijas, pajas), norādot kapitāla daļu skaitu un summu - nav
7. Kandidāta skaidrās naudas uzkrājumi, ja to summa pārsniedz 500 latus - nav
8. Kandidāta bezskaidrās naudas uzkrājumi un bezskaidrās naudas norēķinu karšu kontu atlikumi, ja to summa pārsniedz 500 latus (norādot katra bezskaidrās naudas uzkrājumu turētāja vai bezskaidrās naudas norēķinu kartes izdevēja nosaukumu)
AS "SEB banka" 3910 LVL
AS "SEB banka" 47 EUR
AS "SEB banka" 8,5 USD
9. Kandidātam piederošie vērtspapīri sadalījumā pa to veidiem [norādot to veidu, skaitu, summu (nominālvērtībā) un juridiskās personas - vērtspapīru eminenta - nosaukumu, privatizācijas un kompensācijas sertifikātiem norādot tikai to skaitu]
akcijas AS "Ventspils nafta" 52,8 LVL (40 gab.)
akcijas Rīgas farmaceitiskā fabrika 128,7 LVL (99 gab.)
apliecības AIF Latu rezerves fonds , AS "SEB banka" 6467 LVL (4531 gab.)

Vienotība cer uz vairāku deputātu aiziešanu no TP

Apvienība "Vienotība" cer pārvilināt vairākus Tautas partijas deputātus:
http://ir.lv/2010/4/8/vienotiibaa-cer-uz-vairaaku-deputaatu-aizieshanu-no-tp

uvākajās nedēļās "Vienotība" plāno sarunas ar vairākiem Tautas partijas (TP) deputātiem, cerot uz viņu aiziešanu no frakcijas par labu premjera Valda Dombrovska (Vienotība) vadītās mazākumvaldības atbalstam, "ir.lv" atzina vairāki politiķi.
"Es nevaru izslēgt, ka Tautas partijā vēl ir cilvēki, kas uzskata, ka ir jāpilda vēlētājiem, nevis [Andrim] Šķēlem dotie solījumi," sacīja savulaik no TP izslēgtais deputāts Aigars Štokenbergs (SCP), kurš pieļauj, ka no TP aizgājušajiem cilvēkiem varētu izveidot frakciju.

Saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli, frakciju var veidot no vienas partijas ievēlētie deputāti. Patlaban SCP pārstāv trīs bijušie TP deputāti - Štokenbergs, Artis Pabriks un Dzintars Ābiķis. Lai izveidotu frakciju, būtu nepieciešami vēl vismaz divi no TP ievēlēti deputāti.

"ir.lv" rīcībā esošā informācija liecina, ka par aiziešanu no TP varētru tikt uzrunāts deputāts Uldis Briedis, Jānis Klaužs, kurš virzīts no Līvanu nodaļas, kas nesen pametusi TP, kā arī deputāts Jānis Eglītis, kurš atturējās balsojumā par TP aiziešanu no valdības.

Štokenbergs norādīja, ka viņam personīgi vēl nav bijušas sarunas ar šiem cilvēkiem, jo Saeimas darbā ir pārtraukums, taču viņš pieļāva, ka bez viņiem varētu būt arī citi, kas pauž atbalstu valdībai.

Savukārt TP pārstāvji jau pēc deputātes Aijas Barčas lēmuma pamest TP frakciju pauda viedokli, ka neviens cits deputāts no TP vairs neaiziešot. Tiesa, Klaužs vēl nesen aģentūrai LETA norādījis, ka gala lēmumu šai jautājumā nav pieņēmis.

Līdz ar Barčas atbalstu valdībai parlamentā ir 49 deputātu balsis, tiesa, deputāts Leopolds Ozoliņš (ZZS) jau ilgstoši ārstējas. Ja koalīcijas partijām izdodas piesaistīt vēl vismaz trīs opozīcijas deputātus, tad Dombrovska valdība iegūst niecīgu, bet tomēr balsu pārsvaru parlamentā.

Janis Bordāns - jauns ierēdnis Dombrovska birojā, PS, Vienotības saraksts #11

Sestdiena, 5.jūnijs (2010), Edgars Gertners
http://zinas.nra.lv/latvija/politika/24576-premjera-biroja-jauns-ierednis.htm

No nākamās trešdienas premjera Valda Dombrovska birojā būs jauns ierēdnis – parlamentārais sekretārs. Tāds palīgs līdz šim nevienam Ministru kabineta vadītājam nav bijis. Amatā iecelts zvērināts advokāts Jānis Bordāns.  

Komentējot, kāpēc premjera birojā radīta jauna štata vieta, V. Dombrovska palīdze Līga Krapāne norāda, ka darba apjoms esot pārāk liels. "Mēs esam tikai pieci cilvēki, un šis ir vismazākais no premjera birojiem, kāds bijis. Atgādinu, ka padomniece Eiropas Savienības jautājumos Elīna Melngaile aizgāja un viņas vieta ir tukša," saka L. Krapāne. Iemeslus, kāpēc V. Dombrovskis izvēlējies tieši J. Bordānu, viņa palīdze nekomentē. "Konkurss uz šādu vietu nav jārīko, tā ir premjera izvēle," teic L. Krapāne.

Jaunā parlamentārā sekretāra alga būs tāda pati kā pārējiem premjera štata padomniekiem – 1145 lati pirms nodokļu nomaksas. Jāpiebilst, ka J. Bordāns 5. Saeimas laikā bijis Latvijas ceļa frakcijas deputāts. Savulaik viņš aizstāvējis Pēteri Šmidri un 2004. gadā panācis labvēlīgu spriedumu, liekot žurnālistei Ilzei Jaunalksnei atsaukt nepatiesu, godu un cieņu aizskarošu informāciju par telekomunikāciju kompāniju Baltkom TV un tās valdes priekšsēdētāju P. Šmidri. No Latvijas Televīzijas tika piedzīta arī kompensācija 3000 latu. J. Bordāns advokāta praksi nolēmis pārtraukt, jo pretējā gadījumā jauno amatu nevarētu ieņemt.

http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND10.kandid2?NR1=5&cbutton=63200130330

Dzimšanas gads: 1967
Ārvalstu pilsonība: nav
Dzīves vieta: Rīga
Izglītība: augstākā
Pabeigtas šādas mācību iestādes: Latvijas Universitāte, 1992, jurists
Darba vietas un amati: Ministru kabinets, Ministru prezidenta padomnieks
   Ministru kabinets, Ministru prezidenta parlamentārais sekretārs
   Biedrība "In Patria Credere", valdes priekšsēdētājs
Valsts valodas prasmes pašnovērtējums: dzimtā
Tautība: latvietis
Ģimenes stāvoklis: precējies
Īpašumi:
1. Kandidāta īpašumā vai valdījumā (arī sakarā ar nodibināto aizbildnību vai aizgādnību) esošie nekustamie īpašumi (to veids un atrašanās vietas)
   māja ar zemi Rīga (īpašumā)
2. Kandidātam piederošie valsts institūcijās reģistrējamie transportlīdzekļi (sauszemes, gaisa un ūdens transporta līdzekļi - to veids, izlaides un reģistrācijas gads)
   automašīna Audi A4 , izl.gads:1995, reģ.gads:1995
   automašīna Honda CRV , izl.gads:2007, reģ.gads:2007
7. Kandidāta skaidrās naudas uzkrājumi, ja to summa pārsniedz 500 latus
1100 LVL
8. Kandidāta bezskaidrās naudas uzkrājumi un bezskaidrās naudas norēķinu karšu kontu atlikumi, ja to summa pārsniedz 500 latus (norādot katra bezskaidrās naudas uzkrājumu turētāja vai bezskaidrās naudas norēķinu kartes izdevēja nosaukumu)
   AS "Swedbank" 32832 EUR
   AS "Swedbank" 3517 LVL

Jaunās paaudzes ienākšana: Ieva Nikoleta Dāboliņa:

Dzimis 1967.gadā, absolvējis Latvijas Universitāti 1992.gadā ar jurista diplomu. Precējies, ģimenē audzina trīs bērnus. Zvērināts advokāts, kā jurists specializējies autortiesību jomā, šobrīd ir Ministru prezidenta padomnieks un parlamentārais sekretārs.

„Pilsoniskās Savienības” dibinātājs un biedrības "In Patria Credere" valdes priekšsēdētājs, biedrību „Karate Klubs „Tori” un „Japan Karate Association Latvija” sekretārs un biedrs.
Jānis Bordāns piedalījies vairāku likumprojektu virzīšanā un apspriešanā, lai nodrošinātu latviešu valodas tiesības uz pastāvēšanu publiskajā telpā, vairāku publikāciju autors autortiesību aizsardzības jomā.

Nopietni interesējas par Latvijas vēsturi un politiskajiem procesiem. Agrā jaunībā bijis Saeimas deputāts no ekskomunistu partijas „Latvijas Ceļš” un uzskata par savu morālu pienākumu darīt visu, lai mazinātu tās un līdzīgu spēku ietekmi šodienas Latvijas politikā.
Stiprās puses – ideālisms savienojumā ar laba taktiķa dotībām, izcila profesionālā pieredze, koleģialitāte, augstas darba spējas un atbildības sajūta. Vājās puses – mēra vairāk kā septiņas reizes, lai izlemtu.

TP samazinās (aiziet Jānis Lagzdiņš, tiek izslēgts Rinalds Muciņš)

TP par padomu došanu Mūrniecei izslēdz Muciņu:
http://www.delfi.lv/news/national/politics/tp-par-padomu-dosanu-murniecei-izsledz-mucinu.d?id=31577519

Tautas partijas (TP) valde pagājušajā nedēļā izslēgusi no partijas veselības ministres pienākumus pildošās Lindas Mūrnieces (JL) padomnieku Rinaldu Muciņu, portālam "Delfi" apstiprināja TP preses sekretārs Arno Pjatkins.

Viņš skaidroja, ka Muciņš lūdzis apturēt viņa darbību partijā tikai uz laiku, tomēr valde, gan skatot viņa iesniegumu, gan reaģējot uz situāciju kopumā, nolēmusi viņu no partijas izslēgt. TP valde esot uzskatījusi par nepieņemamu viņa darbošanos faktiski politiskā amatā citā partijā, jo ministra padomnieka amats ir politisks postenis.
Lēmumu partijas valde pieņēmusi vienbalsīgi.

Jau vēstīts, ka mazākumā palikušajā Valda Dombrovska (JL) valdībā vairāki ministri pilda divus pienākumus, tostarp iekšlietu ministrei Mūrniecei ir uzticēta Veselības ministrijas (VM) vadība. Bijušo Labklājības ministrijas un VM ierēdni un bijušo veselības ministru Muciņu Mūrniece izvēlējās par padomnieku kā nozares profesionāli.

TP rindas Saeimā rūk; partiju pamet Lagzdiņš (21. apr, LETA):
http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/327910-tp_rindas_saeima_ruk_partiju_pamet_lagzdins

Tautas partijas (TP) Saeimas deputāts un ilggadējs tās biedrs Jānis Lagzdiņš šodien paziņojis, ka izstājas no TP un turpmāk darbosies kā neatkarīgais deputāts, ziņo Latvijas radio. Lagzdiņam ir vislielākā parlamentārā pieredze, jo viņš parlamentā darbojies jau Augstākās padomes laikā un balsojis par Latvijas neatkarības atjaunošanu. .

Lagzdiņš nolēmis jau rīt oficiāli izstāties no Saeimas frakcijas un turpmāk darboties kā neatkarīgais deputāts un plāno atbalstīt koalīciju.

TP frakcijas vadītāja Vineta Muižniece aģentūrai LETA apstiprināja, ka Lagzdiņš šodien ir paziņojis par nodomu izstāties no partijas un frakcijas, jo viņam atsevišķos jautājumos ir atšķirīgs viedoklis.
"Lagzdiņš ir godīgi pateicis, ka arī turpmāk atsevišķos jautājums viņa un partijas viedoklis varētu atšķirties," sacīja Muižniece. Viņa norādīja, ka partija respektē Lagzdiņa izvēli. Muižniece norādīja, ka joprojām gan neesot skaidrības par citu frakcijas deputātu Jāni Klaužu, kurš nav pārreģistrējies TP un nav sniedzis skaidru atbildi, vai paliks TP frakcijā.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Lagzdiņš dzimis 1952.gadā un ieguvis augstāko juridisko izglītību, vairākus gadus strādājis par juriskonsultu un zvērinātu advokātu..
Atmodas gados Lagzdiņš vadījis Tautas frontes Liepājas nodaļu un Augstākajā padomē atbalstījis Latvijas valsts neatkarības atjaunošanu. Līdz 1993.gadam bijis LTF biedrs, pēc tam bijis viens no partijas "Latvijas ceļš" dibinātājiem. No "Latvijas ceļa" izstājies 1998.gadā un iestājies Tautas partijā . Lagzdiņš ievēlēts visās Saeimās kopš neatkarības atjaunošanas un ieņēmis dažādus amatus, piemēram, bijis TP Saeimas frakcijas priekšsēdētājs..

Lielu sabiedrības uzmanību Lagzdiņš izpelnījās 2007.gadā, kad pēc Valsts prezidenta Valda Zatlera ievēlēšanas izliecās pa parlamenta ēkas logu un cilvēkiem pie Saeimas rādīja rupju žestu.
Lagzdiņš apgalvoja, ka žests bijis domāts tikai kādam viņa sen neredzētam paziņam, ar kuru kopā kādreiz dienējis padomju armijā. Deputāts tomēr pēc notikušā izplatīja paziņojumu, kurā atvainojas "visiem, kurus 31.maijā pie Saeimas ēkas aizvainojis ar savu žestu".
Lagzdiņš par nepiedienīgā žesta rādīšanu saņēma bargāko sodu, kāds paredzēts Saeimas kārtības rullī. Politiķim tika izteikts rakstveida brīdinājums, par ko tika paziņots no Saeimas tribīnes un kas tika publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Ladzdiņa pašrakstīta biogrāfija: http://www.gramata21.lv/users/lagzdins_janis/
LTF biedrs 1989 - 1992, ilgstošs LC biedrs (1993 - 1997), kopš 1998 gada TP biedrs.
Dzimis Liepājā, pēc izglītības jurists,pēc dienesta PSRS armijā (1976-78) strādājis Latvijas PSR Sociālās nodrošināšanas ministrijas Skaitļošanas centrā, Liepājas rajona Lauktehnikas apvienībā, ražošanas apvienībā "Baltija" par juriskonsultu un vecāko juriskonsultu (1979-1987). No 1988. gada - advokāts un no 1994. gada - zvērināts advokāts.
Saeimā cita vidū bijis Pilsonības likuma izpildes komisijas loceklis (tātad kopā ar LC veicis 'gandrīz nulles' varianta ieviešanu.