«Vienotība» pārtaps par «Jauno Vienotību»

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/vienotiba-partaps-par-jauno-vienotibu.a275735/

20. aprīlis

Autori: LTV Panorāma

Līdzšinējā varas partija " Vienotība", kura pēc pēdējām Saeimas vēlēšanām ir piedzīvojusi strauju reitingu kritumu, tagad izmēģinās laimi ar jaunu nosaukumu – “Jaunā Vienotība”, liecina LTV Ziņu dienesta  rīcībā esošā informācija.

“Jaunā Vienotība” būs partiju apvienība ar Tukuma, Kuldīgas un Vidzemes partijām. Atšķirībā no iepriekšējām vēlēšanām pagaidām nav skaidrs, vai tai izdosies sadarboties ar Latgales partiju.

“Jaunās Vienotības” identitāte arī turpmāk būs zaļa, bet ar jaunu logo. 

Partija neoficiāli arī apspriedusi iespējamos sarakstu līderus un tie varētu būt ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs Rīgā, labklājības ministrs Jānis Reirs Zemgalē, Inese Lībiņa-Egnere - Kurzemē, bet Latgalē – ekspremjere Laimdota Straujuma. Pagaidām lielākās neskaidrības ir par to, kurš būs Vidzemes saraksta līderis. Pirmajam numuram tiek apspriesta gan Hosama abu Meri, gan Kārļa Šadurska, gan Ainara Latkovska kandidatūra.

Bet par Ministru prezidenta amata kandidātu varētu tikt izvirzīts līdzšinējais Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš, kurš, iespējams, Saeimas vēlēšanās nekandidēs.

KONTEKSTS:

“Vienotības” popularitātes reitings jau ilgstoši nesasniedz pašas partijas cerētos rezultātus, kas novedis arī pie politiskā spēka vadības maiņas – Andris Piebalgs no vadītāja amata atteicās pēc tam, kad nebija izdevies sasniegt cerētos mērķus. Tāpat “Vienotību” pameta vairāki pazīstami politiķi, tostarp seši Saeimas deputāti pievienojās partijai “Kustība Par!”, no tās aizgāja arī Edvards Smiltēns un rudenī no partijas izslēdza tās kādreizējo līderi Solvitu Āboltiņu, kas atstāja arī Saeimu.  Par partijas līderi ievēlēts Arvils Ašeradens, bet Saeimas frakcijas vadība uzticēta Hosamam abu Meri.

Ašeradens februārī partijas domes sēdē atzina, ka  “Vienotība” šobrīd ir vēsturiskā punktā, kur katrs pieņemtais lēmums var būt izšķirīgs politiskā spēka nākotnei.  

SKDS aptaujas pēdējos mēnešos liecina, ka “Vienotību” atbalsta aptuveni 5%.  Taču liels ir neizlēmušo skaits, un, sadalot viņu balsis proporcionāli, iespējams, “Vienotība” var pārvarēt 5% barjeru iekļūšanai parlamentā. 

Vienotība nodod latviešu intereses, nostājas pret latvisku izglītību

Šadurskim nav vairākuma atbalsta jautājumā par izglītību tikai latviešu valodā

19.09.2013 Ģirts Zvirbulis

 http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=391077:krlim-adurskim-nav-vairkuma-atbalsta&Itemid=436 

Šo pirmdien intervijā "Latvijas Avīzei" Eiropas Parlamenta deputāts Kārlis Šadurskis nāca klajā ar priekšlikumu no 2015. gada vispārizglītojošajās skolās sākt pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā. Vai runām sekos arī darbi?


Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāja Ina Druviete, deputāte un LU profesore Janīna Kursīte-Pakule un citi "Vienotības" nacionālā spārna pārstāvji sliecas atbalstīt Šadurska ideju. Kursīte uzskata, ka Latvija nav tik bagāta, lai turpinātu pašreizējo bilingvālo izglītības politiku: "Mācībām tomēr jānotiek valsts valodā. Arī trimdas latvieši savās mītnes zemēs mācījās valsts valodā, bet dzimto valodu apguva svētdienas skolās, ko uzturēja par kopienas līdzekļiem vai ar pašvaldību atbalstu." Arī Druviete sliecas atbalstīt pāreju uz mācībām valsts valodā, bet vienlaikus viņa uzskata, ka daudz ko iespējams izdarīt bez īpašām likumu izmaiņām. Piemēram, krievu un latviešu bērnudārzu nošķirtību iespējams pārvarēt jau tagad, bet tam būtu nepieciešams pašvaldību atbalsts. Arī cittautiešu skolās jau pašreizējais likums pieļauj būtiski palielināt valsts valodas īpatsvaru ar mācību programmu izmaiņu, bet tas nav iespējams bez Izglītības un zinātnes ministrijas atbalsta (IZM). Pašreizējais izglītības ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (Reformu partija) šo iniciatīvu nokritizējis kā priekšvēlēšanu aktivitāti. "Pateicoties šādiem komentāriem, arī bez kalendāra var noteikt vēlēšanu tuvošanos, šajā gadījumā – Eiroparlamenta vēlēšanu. Ir acīm redzams, ka Eiropas Parlamenta deputāts ir apņēmies sacensties vienā lauciņā ar Nacionālo apvienību," aģentūrai LETA teicis izglītības ministrs.
Arī vairākums aptaujāto Šadurska partijas biedru viņa priekšlikumu vērtē skeptiski vai izvairīgi. "Aptuveni pirms gada par šo tēmu diskutējām, kad līdzīgu priekšlikumu piedāvāja Nacionālā apvienība (NA). Toreiz iepazināmies ar ļoti argumentētu prezentāciju, ka izglītības reforma, kas tika veikta vēl laikā, kad Šadurskis vadīja šo nozari, dod labus rezultātus – mazākumtautību skolu absolventu latviešu valodas prasmes ir tik labas, ka viņi var turpināt mācības Latvijas augstskolās.
Arvien biežāk cittautiešu ģimenes izvēlas savus bērnus laist latviešu bērnudārzos un skolās. Tādēļ frakcijas nostāja toreiz bija un, domāju, joprojām ir tāda, ka asas un straujas kustības šajā lauciņā šobrīd nav nepieciešamas," teica deputāts Aleksejs Loskutovs ("Vienotība").
Savukārt Andrejs Judins ("Vienotība") apšauba iespējas Šadurska piedāvājumu kvalitatīvi ieviest dzīvē tīri praktisku apsvērumu dēļ. Pašlaik neesot skaidrs, vai pietiek mācību līdzekļu šādai pārejai, vai pietiks pedagogu, kas spēs kvalitatīvi mācīt valsts valodā, un tamlīdzīgi. Liela daļa "Vienotības" pārstāvju par šo jautājumu bija izvairīgi, atrunājoties, ka eiroparlamentārietis paudis savu personisko viedokli un partijā tas neesot izrunāts.
Šadurska priekšlikums ir identisks iniciatīvai, ko vairākkārt valdošajā koalīcijā neveiksmīgi centusies virzīt Nacionālā apvienība. Tas paredz veikt pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā visās valsts skolās, sākot no 2015. gada. Pirmajā gadā tas attiektos tikai uz pirmajām klasītēm, nākamajā – jau uz pirmajām un otrajām un tā tālāk, līdz visās klasēs mācības noritētu valsts valodā. Priekšlikums paredz, ka valsts mazākumtautībām nodrošinātu iespēju savā dzimtajā valodā apgūt trīs priekšmetus: dzimto valodu un literatūru, kā arī ētiku vai kristīgo mācību sākumskolā. Pārējai apmācībai jānotiek latviešu valodā. Eirodeputāts uzskata, ka no šādas reformas ieguvēja būs visa sabiedrība, jo tas veicināšot integrāciju, ciešāku saiti ar valsti un barjeru izzušanu darba tirgū. Tomēr Šadurskis atzina, ka pašreizējā parlamentā šādai iniciatīvai nav vairākuma atbalsta, tādēļ izmaiņas varētu sākties arī vēlāk – nākamās Saeimas laikā.

Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars nejūt politisko greizsirdību par eirodeputāta mēģinājumu pārņemt nacionāļu iesākto lietu: "Pozitīvi, ka arī "Vienotībā" pastāv šāds viedoklis. Vēlam Šadurskim veiksmi pārējo partijas biedru pārliecināšanā. Viņš var rēķināties, ka NA šajā jautājumā būs uzticams sabiedrotais."

PS iekšējie grupējumi

Pilsoniskas savienibas valdes velešanas parada nacionala stravojuma ietekmi partijā.

Pilsoniskas savienibas valdes velešanas labi atspogu ojušas speku sadalijumu partija

starp vairakam viedokļu grupam attieksme pret Vienotibas partijas dibinašanu. Sacensiba

par vietam valde zaudeja tie, kuri visaktivak iestajas par vienas partijas veidošanu, ko pec

Pilsoniskas savienibas (PS) kongresa ir atzinis gan partijas priekšsedis Tirts Valdis

Kristovskis, gan Saeimas deputats Arvils Ašeradens. Vi a neievelešana valde bija viens

no kongresa parsteigumiem, jo A. Ašeradens ir PS dibinatajs, apvienibas Vienotiba valdes

loceklis un bija ari velešanu kampa as vaditajs, nodrošinot partijai labus rezultatus

velešanas. Tacu tas nebija vienigais parsteigums sestdien (16. aprili) PS kongresa, kurš

sakas ar T. V. Kristovska pazi ojumu, ka vi š velas apsveikt Annu Seili. Nakama vests

bija, ka pieredzejusi politiKe ir nolemusi aiziet no aktivas politikas. Sa emot ziedus, A.

Seile informeja, ka vi ai neesot dzimšanas diena, un izskatijas mazliet apjukusi. Ja šo

epizodi varetu uztvert ka nelielu misekli, kadi šados emocionalos brižos medz gadities,

tad A. Seiles ievelešanu valde vairs nevaretu uzskatit par aiziešanu no aktivas politikas.

Turklat liktenigi pirmais aiz svitras arpus valdes palika A. Ašeradens. Vi š sakotneji bija

ieguvis tikpat balsu, cik jauniešu noda as vaditaja Linda Medene. Kad kopsapulces

delegati par abiem balsoja velreiz, jauniete sa emusi ieverojami lielaku atbalstu. Ne visi

pamanija vel kadu epizodi, ka Sandra Kalniete ir aicinajusi L. Medeni atteikties no

kandidešanas uz valdi par labu A. Ašeradenam. «Esmu emocionala, un man patiešam

šKita netaisni, ka cilveku, kurš vadija velešanu kampa u, partijas biedri nenoverte.

Piegaju pie Lindas un teicu, ka es šada situacija butu apsverusi iespeju atteikties,» Dienai

otrdien atzina S. Kalniete, kura nakamaja diena gan piezvanijusi L. Medenei un

atvainojusies par nesavaldibu. S. Kalnietei esot žel, ka valde nebus ari Ilzes Viņķeles, kas
partija daudz darijusi, ka ari Sarmites Elertes, kura ari nesa ema nepieciešamo balsu


vairakumu. To, iespejams, varot skaidrot ar to, ka S. Elerte strada valdiba un «vi ai nav

pieticis laika sevi sasaistit ar partiju». A. Seile Dienai atzina, ka apsveikumu kongresa

sakuma saistijusi ar to, ka vi a vairs nestrada Saeima. «Tapec ziedus pie emu ar

pateicibu,» teica A. Seile, kura kole9iem pirms kopsapulces sacijusi, ka varetu uz valdi

vairs nekandidet. Tacu kongresa rita pie vi as esot pienacis Karlis Šadurskis, centies

parliecinat kandidet un teicis: «Ka mes bez tevis?!» Pec tam K. Šadurska paligs Didzis

Šenbergs jau esot paradijis iesniegumu, kura vairaki cilveki parakstijušies par vi as

izvirzišanu valde. K. Šadurskis šo situaciju komenteja atturigi, bet ava noprast, ka iecere

bijusi A. Seili dele9et ka Kurzemes parstavi valde. Tacu vi a pavestija, ka nevelas

konkuret ar ši re9iona cilvekiem un piekrit startet tikai no Rigas. Dienai politiKe ari

skaidroja, ka bez sava transporta vi ai butu apgrutinoši parstavet re9ionu. Iespejams, A.
Seili pierunaja startet uz valdi tapec, lai taja neiek utu kads no tiem Kurzemes


kandidatiem, kuri parstav PS nacionali konservativo sparnu, kas ir pret steigu jaunas

partijas veidošana. No Kurzemes valde ieveleja Davi Staltu, kurš ir no nacionala sparna.

A. Ašeradens, kurš turpinas parstavet partiju Vienotibas valde, notikušo saista ar to, ka

partija ir vairaki stravojumi. Viens no tiem uzskata, ka ir jaizverte riska faktori, kas trauce

Vienotibas veidošana, «bet nevajag vilkt garuma». Otra grupa varetu but tie, kuriem varbut

ir bail pazaudet esošas pozicijas un uz vienas partijas veidošanu vi i raugas piesardzigak,

uzskatot, ka nav pamata steigai. Trešais virziens, iespejams, ir nacionalak noska otie,

kuri ir vel rezervetaki, pie aujot, ka nacionala ideja ir dzivotspejiga un to var istenot ari

kopa ar Visu Latvijai!-TB/LNNK, neizsledz A. Ašeradens. Vi š pie auj, ka šis sparns ir bijis

aktivaks un tapec ari ir tads velešanu rezultats, bet tas ir demokratisks process, kuram

vajadzetu turpinaties tikpat demokratiska diskusija par kongresa pie emto rezoluciju.

Taja konceptuali atbalstita vienas partijas veidošana. (Diena)

Kandidāti – ‘staigātāji’ (Delna)

http://www.delfi.lv/news/velesanas_2010/zinas/delna-apkopojusi-kandidatus--staigatajus.d?id=33715169

http://www.kandidatiuzdelnas.lv/jaunumi/raksti/partiju-pielaikosana/

Arī šoreiz Saeimas vēlēšanās kandidēs politiķi, kuri vienreiz vai vairakkārt mainījuši savu politisko piederību kādai partijai vai partiju apvienībai, izpētījusi sabiedrība par atklātību „Delna”.

Speciāli 10.saeimas vēlēšanām izveidotajā interneta vietnē „Delna" apzinājusi 12 kandidātus, kuri savulaik vienreiz vai vairakkārt pametuši kādu citu politisko spēku - Nikolajs Kabanovs, Ilma Čepāne, Ina Druviete, Kārlis Šadurskis, Artis Pabriks, Aigars Štokenbergs, Dzintars Ābiķis, Ainārs Šlesers, Ģirts Valdis Kristovskis, Imants Kalniņš, Visvaldis Lācis un Baiba Rozentāle. Deatlizētāku pārskatu, kāpēc partijas mainītas un kā to komentē paši „staigātāji", iespējams izlasīt kandidatiuzdelnas.lv.

Politologs Andris Runcis „Delnai" komentējis, ka šādu "staigāšanu" pa partijām neuzskata par bīstamu, jo "dreifē" ne vien politiķi, bet arī vēlētāji. Taču politologs min, ka strikti raugoties, tā tomēr ir vēlētāju pievilšana - pēc Saeimas vēlēšanām nomainīt politisko piederību.

Leiškalns lūdz neizsludināt likumu, kas prasa deklarācijas partiju līderiem

Ināra Egle, 21. jūnijs (2010)

http://www.diena.lv/lat/politics/hot/leiskalns-ludz-neizsludinat-likumu-kas-prasa-deklaracijas-partiju-lideriem

Saeimas deputāts Kārlis Leiškalns (TP) vēstulē Valsts prezidentam Valdim Zatleram lūdz neizsludināt pagājušajā nedēļā Saeimā pieņemtos grozījumus likumā par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā. Deputāts iebilst pret Saeimas vairākuma atbalstīto Kārļa Šadurska (PS) priekšlikumu, kas paredz, ka amatpersonas deklarācijas jāiesniedz arī partiju priekšsēdētājiem un valžu locekļiem.

Ja partijas priekšsēdētājs vai valdes loceklis nav valsts amatpersona, tad uz viņu nevar attiecināt šā likuma normas — tādā gadījumā jāveic izmaiņas politisko partiju likumā un tajā jāparedz, ka šīs partijas lēmējinstitūcijas pārstāvjiem ir jāiesniedz deklarācijas, uzskata K.Leiškalns. «Nu nav, piemēram, Marģers Martinsons valsts amatpersona,» sacīja deputāts.

Sabiedrībai nav zināms, vai K.Leiškalna minētā persona pašlaik darbojas politikā, taču Saeimas pieņemtie likuma grozījumi attiecas arī uz Tautas partijas līderi Andri Šķēli, kā arī uz vairākiem Jaunā laika, Pilsoniskās savienības, Tēvzemei un brīvībai/LNNK, Visu Latvijai! un citu partiju valžu locekļiem. Savukārt uz LPP/LC valdi varēja kandidēt tikai personas, kas ir guvušas vēlētāju uzticību Saeimas, Eiropas Parlamenta vai pašvaldību vēlēšanās un līdz ar to visi valdes locekļi jau ir amatpersonas.