http://www.diena.lv/sabiedriba/politika/egle-nakamnedel-izlems-par-iesaistisanos-zatlera-partija-13890591
LETA, 2011. gada 2. jūlijs
Valsts prezidents Valdis Zatlers uzrunājis Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektori Elīnu Egli, aicinot viņu iesaistīties jauna politiskā spēka veidošanā. Lēmumu par iešanu Zatlera partijā Egle plāno pieņemt nākamās nedēļas laikā.
"Mums [ar Zatleru] ir bijusi saruna, es esmu uzrunāta, un šobrīd man ir laiks pārdomāt, kas ir tās lietas, kas šobrīd ir iecerētas prezidentam, un pārdomāt pienākumus, ko esmu uzņēmusies šobrīd, tāpēc neko vairāk nevaru komentēt. Man ir vajadzīgs vēl laiks un es ceru, ka nākamās nedēļas laikā personīgi pieņemšu šo lēmumu," aģentūrai LETA atzina LDDK vadītāja.
Egle uzsvēra: "Pirms lēmuma pieņemšanas man ir ļoti svarīgi saprast, kas tie būs par cilvēkiem šajā komandā ne tāpēc, lai apšaubītu viņu spējas vai kompetences, bet arīdzan lai sajustos kā vienota komanda. Man tas ir svarīgi."
Egle aģentūrai LETA neatklāja, ko Zatlers piedāvājis un uz kādiem pamatprincipiem plāno balstīt savu darbību, norādot, ka savas nākotnes ieceres prezidents komentēs pats.
Viņa sacīja, ka par partijas dibināšanas datumiem un citām tehniskām lietām nav informēta un pagaidām ar prezidentu ir notikusi tikai konceptuāla saruna.
Lēmumu par vai pret pievienošanos Zatlera partijai Egle plāno pieņemt nākamās nedēļas laikā.
Kā jau ziņots, Saeimas kuluāros tiek runāts, ka Zatlera partijas dibināšana varētu notikt 17.jūlijā. Tās sarakstā 11.Saeimas vēlēšanās varētu kandidēt 100 gados jaunu cilvēku, lielākā daļa no kuriem līdz šim nav darbojušies politikā.
Zatlers jau iepriekš atzinis, ka par savu tālāko iesaistīšanos politiskajā dzīvē komentārus sniegs pēc prezidentūras beigām. Zatleru savās rindās aicinājusi apvienība "Vienotība".
Rāda ziņas ar etiķeti elīna egle. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti elīna egle. Rādīt visas ziņas
sestdiena, 2011. gada 9. jūlijs
piektdiena, 2011. gada 8. jūlijs
Zatlera iespēja
Kristaps Kalns, Dienas mediji
Ivars Āboliņš, 2011. gada 2. jūlijs
Vispārējais Latvijas sabiedrības noskaņojums neapšaubāmi ir galēji kreiss. Ļaudis grib mazus nodokļus, treknus pabalstus, bagātīgas pensijas, pilnībā apmaksātus, garus bērnu kopšanas atvaļinājumus, bezmaksas medicīnu un izglītību, vienlaikus uzskatot, ka noslēpt kaut ko no valsts vai sīki pablēdīties ir Dievam tīkama lieta. Cilvēki no valsts vēlas tādus labumus, kādus spēj piedāvāt tikai autoritāri sociālistiski vai pat komunistiski režīmi, turklāt arī pašiniciatīvas procents ir ļoti, ļoti neliels. Vienlaikus, pienākot Saeimas vēlēšanu dienai, lielākā daļa vienalga nobalso par labējām partijām, jo izpratne par tādu lietu kā ideoloģija ir kliedzoši zema. Vai, runājot tiešāk, iespējams, tās nav vispār. Un tas rada vilšanās sajūtu, neizpratni par to, kāpēc politiķi rīkojušies tieši tā un ne savādāk.
Kaut vai Valda Dombrovska un Vienotības stāsts. Nav jau tā, ka viņš būtu melojis. Būtībā pirms vēlēšanām godīgi tika pateikts - mēs turpināsim celt nodokļus, mēs turpināsim konsolidāciju, un tev, konkrētais vēlētāj, visticamāk, personīgā dzīve mūsu politikas dēļ tuvākajos gados kļūs vienīgi grūtāka un nabadzīgāka. Taču cilvēki neiedziļinājās, vienalga balsoja, deva mandātu un brīdī, kad Dombrovskis tiešām to visu darīja, bija šokā.
Protams, ka pie tā visa nav vainojami vienīgi vēlētāji. Viņu vainas tur ir tikai tik daudz, ka mūsdienās pateikt - mani politika neinteresē, jau kļuvis par stila lietu. Lai gan, pasakot ko tādu, cilvēks patiesībā vienlaikus atzīst - mani neinteresē mana dzīve. Galvenā atbildība jāuzņemas žurnālistiem, dažādiem sabiedrisko procesu vērotājiem un, protams, pašiem politiķiem. Viņi gandrīz nekad nediskutē par ideoloģiskām lietām, mēs reti zinām, kādi ir viņu principi un vērtības, vienā sarakstā var atrasties cilvēki ar principiālās lietās radikāli pretējiem uzskatiem.
Situācija ir letarģiska un grauž valsti. Un tieši šobrīd ir vēsturiska iespēja to mainīt. Ja Valdis Zatlers izšķirsies nākt politikā, viņam ir iespēja veidot partiju uz ideoloģijas, uz vērtību pamata, jau pašā sākumā pasakot - te ir tas, kam mēs ticam, mēs esam gatavi par to nomirt, un nekas nemainīsies, mainoties mūsu partijas līderiem vai sponsoriem. Mēs esam nevis Zatlera, bet konkrētas ideoloģijas partija (un šajā gadījumā nav pat tik svarīgi, kādas). Diemžēl izskatās, ka Zatlers ir noskaņots šo iespēju izniekot. Līdz šim notikusi koncentrēšanās uz karu pret oligarhiem un skaļiem uzvārdiem, lai gan mēs neko nezinām par Aivara Endziņa, Jāņa Maizīša, Andra Guļāna, Ingunas Sudrabas vai Elīnas Egles politiskajiem vai ekonomiskajiem uzskatiem. Mēs pat nezinām, vai viņiem tādi ir.
Tāpēc, ja Zatlers politikā nāks bez skaidra, negrozāma ideoloģiskā uzstādījuma un nerunās par to ar cilvēkiem, plaisa starp varu un sabiedrību tikai palielināsies, un vilšanās sajūta nākotnē kļūs tikai lielāka
Ivars Āboliņš, 2011. gada 2. jūlijs
Vispārējais Latvijas sabiedrības noskaņojums neapšaubāmi ir galēji kreiss. Ļaudis grib mazus nodokļus, treknus pabalstus, bagātīgas pensijas, pilnībā apmaksātus, garus bērnu kopšanas atvaļinājumus, bezmaksas medicīnu un izglītību, vienlaikus uzskatot, ka noslēpt kaut ko no valsts vai sīki pablēdīties ir Dievam tīkama lieta. Cilvēki no valsts vēlas tādus labumus, kādus spēj piedāvāt tikai autoritāri sociālistiski vai pat komunistiski režīmi, turklāt arī pašiniciatīvas procents ir ļoti, ļoti neliels. Vienlaikus, pienākot Saeimas vēlēšanu dienai, lielākā daļa vienalga nobalso par labējām partijām, jo izpratne par tādu lietu kā ideoloģija ir kliedzoši zema. Vai, runājot tiešāk, iespējams, tās nav vispār. Un tas rada vilšanās sajūtu, neizpratni par to, kāpēc politiķi rīkojušies tieši tā un ne savādāk.
Kaut vai Valda Dombrovska un Vienotības stāsts. Nav jau tā, ka viņš būtu melojis. Būtībā pirms vēlēšanām godīgi tika pateikts - mēs turpināsim celt nodokļus, mēs turpināsim konsolidāciju, un tev, konkrētais vēlētāj, visticamāk, personīgā dzīve mūsu politikas dēļ tuvākajos gados kļūs vienīgi grūtāka un nabadzīgāka. Taču cilvēki neiedziļinājās, vienalga balsoja, deva mandātu un brīdī, kad Dombrovskis tiešām to visu darīja, bija šokā.
Protams, ka pie tā visa nav vainojami vienīgi vēlētāji. Viņu vainas tur ir tikai tik daudz, ka mūsdienās pateikt - mani politika neinteresē, jau kļuvis par stila lietu. Lai gan, pasakot ko tādu, cilvēks patiesībā vienlaikus atzīst - mani neinteresē mana dzīve. Galvenā atbildība jāuzņemas žurnālistiem, dažādiem sabiedrisko procesu vērotājiem un, protams, pašiem politiķiem. Viņi gandrīz nekad nediskutē par ideoloģiskām lietām, mēs reti zinām, kādi ir viņu principi un vērtības, vienā sarakstā var atrasties cilvēki ar principiālās lietās radikāli pretējiem uzskatiem.
Situācija ir letarģiska un grauž valsti. Un tieši šobrīd ir vēsturiska iespēja to mainīt. Ja Valdis Zatlers izšķirsies nākt politikā, viņam ir iespēja veidot partiju uz ideoloģijas, uz vērtību pamata, jau pašā sākumā pasakot - te ir tas, kam mēs ticam, mēs esam gatavi par to nomirt, un nekas nemainīsies, mainoties mūsu partijas līderiem vai sponsoriem. Mēs esam nevis Zatlera, bet konkrētas ideoloģijas partija (un šajā gadījumā nav pat tik svarīgi, kādas). Diemžēl izskatās, ka Zatlers ir noskaņots šo iespēju izniekot. Līdz šim notikusi koncentrēšanās uz karu pret oligarhiem un skaļiem uzvārdiem, lai gan mēs neko nezinām par Aivara Endziņa, Jāņa Maizīša, Andra Guļāna, Ingunas Sudrabas vai Elīnas Egles politiskajiem vai ekonomiskajiem uzskatiem. Mēs pat nezinām, vai viņiem tādi ir.
Tāpēc, ja Zatlers politikā nāks bez skaidra, negrozāma ideoloģiskā uzstādījuma un nerunās par to ar cilvēkiem, plaisa starp varu un sabiedrību tikai palielināsies, un vilšanās sajūta nākotnē kļūs tikai lielāka
ceturtdiena, 2010. gada 8. aprīlis
V.Krustiņš: Vēl viens manifests priekš latvijiešiem?
V.Krustiņš: Vēl viens manifests priekš latvijiešiem?
08.04.2010. Autors: Voldemārs Krustiņš.
LA: http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/komentari..viedokli/?doc=75978
Nezin vai jebkad agrāk tik daudz sēdēts, runāts un pat muldēts par uzņēmējdarbības un pašu uzņēmēju "izšķirošo" lomu Latvijas valsts ekonomikā, vēsturē un nākotnē. Turklāt visos iespējamos līmeņos: pie Valsts prezidenta un ar Valsts prezidentu, dažādās konferencēs, priekšlasījumos, televīzijas izrādēs un ikdienišķās "sociālo partneru", "darba grupu" un citādos sarīkojumos, pusdienās, uzņēmēju goda maltītēs un slepenās politikāņu sarunās. Nupat "Lido grupā" izraudzītie un aicinātie izdevuši manifestu "Par labu Latviju". To parakstījušie līdz šim vairāk ir pazīstami ar lielu naudu vai mantu, par viņiem L. Lapsa un K. Jančevska 2005. gadā publicēja Latvijas 500 miljonāru sarakstu "Latvijas miljonāru noslēpumi". No tā, ko manifestantu nodomu daži publiskie paudēji teikuši, izriet, ka viņi, gandrīz vai apstākļu spiesti, piedalās politikā. Vai nu kā tās taisītāji, vai kā valdības rīcības pieskatītāji. Priekš tautas šāda iniciatīva tiek nopamatota ar to, ka arī politiskās lietas jākārto tiem uzņēmēju aprindu ļaudīm, kuri jau sevi esot pierādījuši. Jo līdz šim uzņēmēji esot bijuši patālu no valdības ietekmēšanas iespējām. Vai tā patiešām bija un vai ir, var spriest katrs "LA" lasītājs atkarībā no savas pieredzes. Tāpēc secinājumi, manuprāt, var būt ļoti dažādi. Arī par to, vai uzņēmēji ietekmējuši valdību (itin kā viņi to jau nedarītu kaut vai ar Gavrilova kga un Egles kdzes ikdienas aktivitātēm!). Patlaban vēl iniciatoru grupa "Par labu Latviju" neko daudz vairāk par savu gribēšanu politiski darboties politikā nav pateikusi, ja neskaita dažas atklāsmes J. Dombura raidījumā. Toties Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja Ž. Jaunzeme-Grende operatīvi norobežojusies no tiem, kas, kā lasītājam jāsaprot, atdod "savu reputāciju apvalkātajiem politiķiem un politisko partiju mundieriem". ("Diena", 7. aprīlī) Bet par pašu šo gaidāmo politiku un tās personālu var spriest no tā, ka fonā redzam t. s. pozitīvisma karogu ar Šlesera un Šķēles kungiem. Tāpat noskaidrojies, ka idejiska pretdarbība viņiem notiks no Ēlertes un Čigānes kundžu pārzinātās Z. Meierovica biedrības un tās fanu puses. Jeb no triju partiju "Vienotības" puses, ciktāl to idejiski vadīs Meierovica biedrība. Toties par "Labu Latviju" Rīgas krievu avīze "Čas" (sk. 31. marta numurā) jau pateikusi itin kā visu manifesta parakstītāju vārdā, ka: "Ar savu manifestu viņi vēlas pielikt punktu etniskā sasprieguma pastiprināšanai, visai iepriekš īstenotajai valsts politikai (!! – V. K.) un diskriminējošiem profesiju aizliegumiem, nepilsoņu tiesību aprobežošanai un citiem marasmiem, kas 20 gados valdījuši valstī." Ticami, jo šīs avīzes īpašnieks arī ir manifesta parakstītāju skaitā. Tāpēc ir ko padomāt, kas tas īsti būs par produktu un kam tas domāts. Līdz šim zināmais neatklāj ne uzņēmēju nopietnus nodomus, ne to politisko nodrošinājumu.
***
Plaude piesauc līdzību ar latviešu nācijas veidošanos, atgādinot, ka "vietējie iedzīvotāji tikai pēdējos 500 gadus saucās par latviešiem, bet līdz tam mums bija ļoti dažāda populācija – kurši, lībieši, zemgaļi, sēļi". "Vietējo iedzīvotāju intereses nekad nav ņemtas vērā, mūsu mazajā teritorijā vienmēr savstarpēji cīnījās mūsu vareno kaimiņu intereses," intervijā saka I. Plaude-Relingere
08.04.2010. Autors: Voldemārs Krustiņš.
LA: http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/komentari..viedokli/?doc=75978
Nezin vai jebkad agrāk tik daudz sēdēts, runāts un pat muldēts par uzņēmējdarbības un pašu uzņēmēju "izšķirošo" lomu Latvijas valsts ekonomikā, vēsturē un nākotnē. Turklāt visos iespējamos līmeņos: pie Valsts prezidenta un ar Valsts prezidentu, dažādās konferencēs, priekšlasījumos, televīzijas izrādēs un ikdienišķās "sociālo partneru", "darba grupu" un citādos sarīkojumos, pusdienās, uzņēmēju goda maltītēs un slepenās politikāņu sarunās. Nupat "Lido grupā" izraudzītie un aicinātie izdevuši manifestu "Par labu Latviju". To parakstījušie līdz šim vairāk ir pazīstami ar lielu naudu vai mantu, par viņiem L. Lapsa un K. Jančevska 2005. gadā publicēja Latvijas 500 miljonāru sarakstu "Latvijas miljonāru noslēpumi". No tā, ko manifestantu nodomu daži publiskie paudēji teikuši, izriet, ka viņi, gandrīz vai apstākļu spiesti, piedalās politikā. Vai nu kā tās taisītāji, vai kā valdības rīcības pieskatītāji. Priekš tautas šāda iniciatīva tiek nopamatota ar to, ka arī politiskās lietas jākārto tiem uzņēmēju aprindu ļaudīm, kuri jau sevi esot pierādījuši. Jo līdz šim uzņēmēji esot bijuši patālu no valdības ietekmēšanas iespējām. Vai tā patiešām bija un vai ir, var spriest katrs "LA" lasītājs atkarībā no savas pieredzes. Tāpēc secinājumi, manuprāt, var būt ļoti dažādi. Arī par to, vai uzņēmēji ietekmējuši valdību (itin kā viņi to jau nedarītu kaut vai ar Gavrilova kga un Egles kdzes ikdienas aktivitātēm!). Patlaban vēl iniciatoru grupa "Par labu Latviju" neko daudz vairāk par savu gribēšanu politiski darboties politikā nav pateikusi, ja neskaita dažas atklāsmes J. Dombura raidījumā. Toties Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja Ž. Jaunzeme-Grende operatīvi norobežojusies no tiem, kas, kā lasītājam jāsaprot, atdod "savu reputāciju apvalkātajiem politiķiem un politisko partiju mundieriem". ("Diena", 7. aprīlī) Bet par pašu šo gaidāmo politiku un tās personālu var spriest no tā, ka fonā redzam t. s. pozitīvisma karogu ar Šlesera un Šķēles kungiem. Tāpat noskaidrojies, ka idejiska pretdarbība viņiem notiks no Ēlertes un Čigānes kundžu pārzinātās Z. Meierovica biedrības un tās fanu puses. Jeb no triju partiju "Vienotības" puses, ciktāl to idejiski vadīs Meierovica biedrība. Toties par "Labu Latviju" Rīgas krievu avīze "Čas" (sk. 31. marta numurā) jau pateikusi itin kā visu manifesta parakstītāju vārdā, ka: "Ar savu manifestu viņi vēlas pielikt punktu etniskā sasprieguma pastiprināšanai, visai iepriekš īstenotajai valsts politikai (!! – V. K.) un diskriminējošiem profesiju aizliegumiem, nepilsoņu tiesību aprobežošanai un citiem marasmiem, kas 20 gados valdījuši valstī." Ticami, jo šīs avīzes īpašnieks arī ir manifesta parakstītāju skaitā. Tāpēc ir ko padomāt, kas tas īsti būs par produktu un kam tas domāts. Līdz šim zināmais neatklāj ne uzņēmēju nopietnus nodomus, ne to politisko nodrošinājumu.
***
Plaude piesauc līdzību ar latviešu nācijas veidošanos, atgādinot, ka "vietējie iedzīvotāji tikai pēdējos 500 gadus saucās par latviešiem, bet līdz tam mums bija ļoti dažāda populācija – kurši, lībieši, zemgaļi, sēļi". "Vietējo iedzīvotāju intereses nekad nav ņemtas vērā, mūsu mazajā teritorijā vienmēr savstarpēji cīnījās mūsu vareno kaimiņu intereses," intervijā saka I. Plaude-Relingere
Abonēt:
Ziņas (Atom)