zināmas 'Vienotības' vēlēšanu 'lokomotīves'; Kampars nekandidēs

http://www.delfi.lv/news/referendums-2011/zinas/portals-zinamas-vienotibas-velesanu-lokomotives-kampars-nekandides.d?id=39793133
www.DELFI.lv | 26. jūlijs 2011 20:16

Apvienības "Vienotības" sarakstā ārkārtas vēlēšanās rudenī Latgalē ar pirmo nummuru startēs bijušais Daugavpils mērs Jānis Lāčplēsis, bet kultūras ministre Sarmīte Ēlerte startēs ar pirmo numuru Zemgalē. Taktisku apsvērumu dēļ vēl nav izlemts, kurā vēlēšanu apgabalā tiks izlikti pārējie trīs "pirmie numuri" – premjers Valdis Dombrovskis, nu jau atlaistās 10.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa un ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, liecina portāla "Pietiek.com" rīcībā esošā informācija.

Kā otrais numurs "Vienotības" sarakstā startēs finanšu ministrs Andris Vilks, bet vēl nav skaidrs, kurā no apgabaliem – Rīgā vai Vidzemē, jo tas atkarīgs no tā, kurā apgabalā tiks izlikts Dombrovskis. Iekšējās diskusijās izlemts abus līdzīgā profila finansistus viena saraksta augšgalā nelikt. Tāpat zināms, ka ar trešo numuru "Vienotības" sarakstā Rīgā startēs apvienības jaunpienācējs, krimināltiesību eksperts Andrejs Judins, vēsta portāls.

"Pietiek.com" norāda, ka "Vienotība" par lielu ieguvumu vēlētāju balsu piesaistīšanai Latgalē uzskatot bijušo Daugavpils mēru Jāni Lāčplēsi, kuru šā gada martā no amata gāza paša partija LPP/LC. Šis apvērsums tika saistīts ar Lāčplēša nepakļāvību atsevišķos vērienīgos iepirkuma konkursos, un drīz pēc notikušā viņš no LPP/LC izstājās.

Portāla rīcībā esošās ziņas arī liecina, ka ar augstiem numuriem Latgales sarakstā no "Vienotības" startēs arī Saeimas deputāti Aleksejs Loskutovs un Kārlis Šadurskis.

Zemgalē ar pirmo numuru, visticamāk, startēs kultūras ministre Sarmīte Ēlerte, bet vēl pirmajā trijniekā būs tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs un Saeimas deputāts Atis Lejiņš.

Portāls norāda, ka šobrīd vēl neesot skaidrs, kurā tieši vēlēšanu apgabalā startēs pārējie trīs "pirmie numuri" – Dombrovskis, Āboltiņa un Kristovskis.

Pēc neoficiālas informācijas, kas ir "Pietiek.com" rīcībā, "Vienotība" vēl nav izšķīrusies, kādu priekšvēlēšanu taktiku izvēlēties attiecībā pret Zatlera reformu partiju – uzsvērt konkurējošo sarakstu līderu kontrastu, konfrontēt vai neiet uz asumiem. Tādēļ "Vienotības" valde ar sarakstu apstiprināšanu nesteigsies un nogaidīs, līdz būs skaidrs, kur - Rīgā vai Vidzemē - startēs ekspremjers Valdis Zatlers. Tāpat "Vienotības" lokomotīvju izkārtojumu ietekmēs arī tas, vai kandidēt ārkārtas vēlēšanās izlems Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij").

Portāls norāda, ka ir atšķirīga informācija par to, no kura apgabala – Rīgas vai Vidzemes - varētu startēt Zatlers. Pēc neoficiālām versijām, "Vienotība" Zatleram visticamāk pretī varētu likt Dombrovski. Bet kārtis varot sajaukt Lembergs, jo "Vienotības" iekšienē ironizē, ka Zatlers nogaidīs līdz pēdējam brīdim, lai neatrastos vienā apgabalā ar Lembergu. "Ja Lembergs ies Rīgā, Zatlers var aizmukt uz Vidzemi," pieļāva kāds "Vienotības" politiķis.

"Vienotības" sarakstu sastādīšanā netiekot izmantots partiju kvotu princips, un galvenais kritērijs vietu sadalei sarakstos esot tas, cik lielu vēlētāju atbalstu politiķis ir guvis iepriekšējās Saeimas vēlēšanās pagājušā gada oktobrī, norāda portāls. Pēc "Pietiek.com" rīcībā esošās informācijas, ar lielu jautājuma zīmi ir Saeimas deputātes Silvas Bendrātes vieta sarakstā. Viņas reputāciju iedragāja drīz pēc vēlēšanām atklātībā nākušais slepenais līgums ar Aivaru Lembergu. Pašlaik faktiski simtprocentīgi zināms, ka vēlēšanās nekandidēs ekonomikas ministrs Artis Kampars, kurš ar šo domu jau esot samierinājies.

Jau vēstīts, ka Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) otrdien oficiāli apstiprinātie sestdien notikušā referenduma rezultāti liecina, ka par rudenī ievēlētās 10.Saeimas atlaišanu nobalsojuši 650 518 cilvēki. Oficiāli apstiprinātie rezultāti liecina, ka referendumā saņemtas 689 823 derīgas zīmes jeb 44,71% no balsstiesīgo Latvijas pilsoņu skaita.

Par Saeimas atlaišanu nobalsoja 94% referenduma dalībnieku jeb 42,17% no visu balsstiesīgo iedzīvotāju skaita.

CVK otrdien nolēma, ka ārkārtas parlamenta vēlēšanas notiks 17.septembrī

Lejiņš izvēlas Vienotību; izslēgs no LSDSP

Lejiņš izvēlas Vienotību; izslēgs no LSDSP
Barbara Ālīte, Andris Saulītis, Diena LV, Otrdiena, 1. jūnijs
http://www.diena.lv/lat/politics/hot/lejins-velesanas-startes-no-vienotibas-saraksta

Atis Lejiņš, kurš vēl pagaidām ir LSDSP biedrs, paziņojis, ka viņš šajās Saeimas vēlēšanās startēs no Vienotības saraksta.

“Man ļoti simpātiski šķiet virkne ekonomisko un sociālo risinājumu, ko piedāvā Sabiedrība citai politikai, tādēļ esmu pieņēmis šīs partijas līderu piedāvājumu startēt Saeimas vēlēšanās," saka A.Lejiņš. Tomēr pēc pārliecības viņš palikšot sociāldemokrāts. Kā uzver A.Lejiņš, LSDSP vadība neredz pašreizējo vēsturisko izaicinājumu demokrātiskajiem spēkiem mainīties un apvienoties.

LSDSP vadītājs Jānis Dinēvičs gan skaidri pasaka - pamatojoties uz partijas statūtiem, A. Lejiņš tiks izslēgts no partijas. Viņš norāda, ka partijas kongresā 2/3 no delegātiem nobalsoja par apvienības veidošanu ar citiem politiskajiem spēkiem, ne Vienotību un A. Lejiņš rīkojies pret partijas vairākuma gribu. Viņa rīcībā nav informācijas, ka A. Lejiņam varētu sekot citi partijas biedri, bet pieļauj, ka tādi varētu būt. "Zināmā mērā man viņa rīcība nepārsteidz, kaut gan pietiekami ilgu laiku viņš mēģināja ieņemt tādu nenoteiktu pozīciju," spriež J. Dinēvičs. Par lēmumu A. Lejiņš informējis vairākus partijas biedrus, zināja teikt LSDSP vadītājs.

A.Lejiņš uzskata, ka Vienotība apvieno lielāko daļu no intelektuāli spējīgākajiem Latvijas cilvēkiem, kuri ir motivēti mainīt esošo politisko praksi.

Šodien aģentūrai LETA Lejiņš sacīja: ja LSDSP biedri nolems izslēgt viņu no partijas, tad viņš respektēšot šādu lēmumu. Savukārt partijā "Sabiedrība citai politikai" viņš iestājies kā LSDSP biedrs. Lejiņš uzskata, ka LSDSP ir izvēlējusies nepareizu stratēģiju palikt opozīcijā, tādēļ viņš nolēmis sadarboties ar "Vienotību", kurā viņam esot daudz domubiedru partijās "Jaunais laiks", SCP un "Pilsoniskā savienība".

Lejiņš stāstīja, ka pagaidām vēl pēta, kurā vēlēšanu apgabala sarakstā startēt. "Tā kā es dzīvoju Zemgales priekšpilsētā, mans lauku īpašums ir Jaunjelgavā, esmu dzimis Jelgavā, subjektīvi es sliecos kandidēt Zemgales apgabalā. Man nav tik būtisks kārtas numurs sarakstā, galvenais ir cīnīties par sociāldemokrātiskām idejām, un tad jau vēlētāji izšķirs, kuram būs vieta Saeimā, kuram nē," sacīja Lejiņš.

LSDSP apvienojas ar sīkpartijām

Delfi.lv: http://www.delfi.lv/news/national/politics/lsdsp-balso-par-ieklausanos-socialdemokratiskaja-apvieniba.d?id=31163555

Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP) sestdienas kongresā nobalsoja par iekļaušanos sociāldemokrātisko politisko spēku apvienībā kopā ar četrām sīkpartijām.

LSDSP priekšsēdētājs Jānis Dinevičs skaidroja, ka tas ir pirmais solis uz sociāldemokrātiskās apvienības izveidošanu, jo par to būs jālemj vēl pārējām partijām – Latvijas Kustībai "Solidaritāte", šobrīd apvienībā "Libertas.lv" esošajām partijām "Mūsu zeme", " Latvijas Atmoda" (bijusī Pensionāru un senjoru partija) un Sociālā taisnīguma partijai.

Par LSDSP iekļaušanos apvienībā bija jānobalso divām trešdaļām kongresa delegātu, kas ar nelielu pārsvaru arī izdevās – no 167 klātesošajiem delegātiem "par" nobalsoja 121.

Kongresā kā viesi uzstājās arī "Solidaritātes" priekšsēdis, policistu arodbiedrības līderis Agris Sūna un "Libertas.lv" pārstāvis, Latvijas Atmodas vadītājs Māris Kļavis. Viņi abi uzsvēra, ka centriskajiem spēkiem jāapvienojas, un darba ņēmējiem jāveido "kreisā frontē" kā pretspars labējo partiju konsolidāciju procesiem.

Savā ziņojumā kongresam Dinevičs stāstīja arī par citām konsultācijām apvienības veidošanā, norādot, ka apvienību var veidot tikai tā, lai nesašķeltu partiju. No sarunām ar partijas biedriem reģionos viņš saprata - ja LSDSP apvienotos ar "Jauno Laiku", no partijas izstātos skolotāji, kuriem samazinātas algas, arī, sadarbojoties ar SC, partijas biedri ietu prom nacionālo jautājumu dēļ, bet sadarbību ar LPP/LC un Tautas partiju viņš novērtēja kā neiespējamu.

Sadarbībai ar ZZS kategorisku iebildumu nebija, taču Dinevičam nebija skaidrs kā vienā apvienībā sadzīvotu "Raiņa un Ulmaņa tradīciju turpinātāji".

Viņaprāt, LSDSP tuvākais sabiedrotais būtu "Sabiedrība citai politikai", taču tā iekļāvās "Vienotībā", ar kuru LSDSP sadarboties nav izdevīgi. Sarakstā būtu tikai divi trīs LSDSP biedri, kas var tikt Saeimā, un tad LSDSP var zaudēt nākotnē paredzēto partijas finansējumu no valsts, jo nebūs pārvarējusi 2% barjeru, skaidroja partijas priekšsēdis.

Startējot atsevišķi vai sociāldemokrātisko spēku apvienībā, vēlēšanās varētu vismaz pārvarēt 2% barjeru, atzina Dinevičs.
Savukārt topošajai apvienībai jābūt jaunam vadītājam, jo pats Dinevičs par to nevēlas būt. "Es nekādā gadījumā tas nebūtu, jo veidojas jaunā apvienība, kurā jābūt jaunam līderim," sacīja Dinevičs. Viņš pieļāva, ka tas varētu būt Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs Pēteris Krīgers.

Tiesa, pats Krīgers, kas kongresā uzstājās kā viesis, paziņoja, ka viņam neesot tiesības darboties apvienībā, jo viņš ir LBAS vadītājs. Viņš arī bija kritisks par to, ka arodbiedrībās ir ļoti maz sociāldemokrātu, ir pat gadījumi, ka uzņēmēji sociāldemokrāti cīnās pret arodbiedrību izveidošanu savā uzņēmumā.
Viņš arī norādīja, ka "šodien runa bija tikai par krekliem, bet par sirdsapziņām runas bija maz" – bija runāts par apvienību, bet viņam neesot skaidra tās ideoloģija.

Debatēs par apvienības veidošanu piedalījās vairāk nekā 20 delegāti un tās noritēja visai spraigā gaisotnē. Izskanēja gan aicinājumi Dinevičam atkāpties no partijas priekšsēdētāja amata jau tagad, jo viņa piedāvājums neatjauno sabiedrības uzticību partijai, kritizēta arī vēlme domāt tikai par 2% barjeras pārvarēšanu vēlēšanās un izvairīšanās no sarunas par apvienības ideoloģiju. No otras puses izskanēja nosodījums par mēģinājumiem sašķelt partiju, pārliecība, ka Dinevičam jāpaliek, jo pirms lielās kaujas līderus nemaina, kā arī pārmetumi LSDSP priekšsēdētāja vietniekam Atim Lejiņam, kurš saukts gan par "salona lauvu", gan par "Latvijai postošās Rietumu ideoloģijas aizstāvi".

Neticot apvienībai ar sīkpartijām, LSDSP valdi pamet Lejiņš un citi
Delfi.lv: http://www.delfi.lv/news/national/politics/neticot-apvienibai-ar-sikpartijam-lsdsp-valdi-pamet-lejins-un-citi.d?id=31164403

Pēc Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) lēmuma veidot apvienību ar vairākām sīkpartijām, par aiziešanu no saviem amatiem LSDSP paziņoja abi partijas priekšsēdētāja Jāņa Dineviča vietnieki – Atis Lejiņš un Ilmārs Gromuls un citi.



No amatiem plāno aiziet arī partijas ģenerālsekretārs Ansis Dobelis un valdes loceklis Ervīns Labanovskis, kuri, pēc Lejiņa vārdiem, pārstāv partijas jauniešus.

Amatus pamest nolēmušie LSDSP biedri portālam "Delfi" norādīja, ka partiju neatstāj un būs tajā pasīvi biedri, jo pagaidām netic Dineviča piedāvātajam variantam veidot apvienību ar četrām sīkpartijām.

Priekšsēdētāja vietnieks Gromuls savā ziņojumā kongresam pirms balsojuma par apvienības veidošanu stāstīja, ka pēc LSDSP iepriekšējā kongresa rudenī partija sāka sarunas ar "Vienotību" un bija satuvinājusies ar tās sastāvā esošo "Sabiedrību citai politikai". "Taču mums pateica, kamēr partijas vadībā būs vecā nomenklatūra, ar mums nerunās, un sarunas pajuka," norādīja Gromuls. Viņš arī stāstīja, ka liela neapmierinātība ir reģionālajās organizācijās, kuras uzskata, ka netiek ņemtas vērā biedru intereses.

Arī lēmumu pieņemšanā Gromuls redzēja "lielu nedemokrātismu", piemēram, kongresa darba kārtība bija iesniegta valdē tikai pēdējā brīdī. Viņaprāt, valde pieņēma sasteigtu lēmumu par šīs apvienības jautājuma iekļaušanu kongresa darba kārtībā, un tas pēdējā laikā notiekot bieži.

Viņš arī atsaucās uz kādu pētījumu, kā LSDSP vērtē sabiedrībā – "mūs saista ar korupciju un ar Bojāriem, kuru gan vairs partijā nav", bet pozitīvi vērtē tāpēc, ka tagad partijā ir Atis Lejiņš, kas ir Eiropas sociāldemokrātiskās domas pārstāvis.

Lejiņš savā uzrunā norādīja, ka partijai šobrīd ir vieni no smagākajiem laikiem tās 100 gadus ilgajā vēsturē. "Jebkurš no mums ir saskāries ar ekonomisko krīzi, tomēr mēs - sociāldemokrāti - pamanījāmies zaudēt ne tikai Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanās, bet diemžēl arī tagad partijas vadītāja piedāvājums Saeimas vēlēšanām nav ticams," sacīja Lejiņš.

Viņš norādīja, ka pēc 2006. gada zaudējuma 9.Saeimas vēlēšanās viņš kopā ar "jauno strāvu" sāka partijas atjaunināšanu, kā rezultātā EP vēlēšanās tomēr iegūti 4000 balsu un Rīgas domes vēlēšanās – 3000.

Lejiņš sacīja, ka, pretēji Dineviča apgalvotajam, viņa piedāvājumam apvienoties ar mazajām partijām aizvien pastāv reālas alternatīvas. Viņaprāt, ja kongress noraidītu apvienības veidošanu, Dinevičam būtu jāatkāpjas, un Lejiņš bija gatavs uzņemties partijas vadību, taču lielākā daļa kongresa dalībnieku atbalstīja Dineviča priekšlikumu. Lejiņš arī uzskata, ka nozīmīgākas sarunas par sadarbību ar arodbiedrībām "diemžēl palika sīkpartiju apvienības veidošanas ēnā".

Pēc paziņojuma par LSDSP valdes atstāšanu Lejiņš sarunā ar portālu "Delfi" neizslēdza iespēju kandidēt vēlēšanās no "Vienotības" saraksta, ja viņam izteiktu šādu piedāvājumu. Viņš gan piepilda, ka labprāt paliktu partijā un Saeimā strādātu kā sociāldemokrāts.

Jau ziņots, ka LSDSP sestdienas kongresā nobalsoja par iekļaušanos sociāldemokrātisko politisko spēku apvienībā kopā ar četrām sīkpartijām. Dinevičs skaidroja, ka tas ir pirmais solis uz sociāldemokrātiskās apvienības izveidošanu, jo par to būs jālemj vēl pārējām partijām – Latvijas Kustībai "Solidaritāte", šobrīd apvienībā "Libertas.lv" esošajām partijām "Mūsu zeme", " Latvijas Atmoda" (bijusī Pensionāru un senjoru partija) un Sociālā taisnīguma partijai.

Grostiņš par LSDSP

LSDSP – būs agonija vai kas?
Ceturtdiena, 8. aprīlis (2010), Diena.lv Grostiņa blogs:
http://www.diena.lv/lat/tautas_balss/blog/normunds-grostins/lsdsp-bus-agonija-vai-kas

Interesanti, kas 10. aprīļa kongresā notiks ar vienu no vecākajām Latvijas partijām? Ar partiju, kas savos pirmsākumos pārstāvēja visas tā laika Latvijas tautas, vāciešus ieskaitot. Bet tagad būtībā mēģināja runāt tikai ar latviešiem.

Sociāldemokrātijas potenciālu parāda Saskaņas centrs, kam LSDSP , atsakoties no krievvalodīgajiem vēlētājiem, brīvprātīgi atdeva savu politisko nišu cittautiešu elektorāta daļā. LSDSP šo savu izvēli skaidri noformulēja jau pirms 2006. gada Saeimas vēlēšanām. Kad, piemēram, LSDSP atteicās no publiski izziņotās koalīcijas ar eiroskeptiķiem tāpēc, ka Kurzemes LSDSP nodaļām esot bijuši iebildumi pret eiroskeptiķu „internacionālismu”. (Var padomāt, ka neizdevīgie dalības noteikumi ES Latvijas iedzīvotājus čakarē atkarībā no tautības!). Rezultātā – 2006. gada vēlēšanās iztērēti 300 000 lati, perfekti nacionāla nostāja un 3 % balsu.

Tagad LSDSP priekšsēdētājs Jānis Dinēvičs (kas nav ekonomikas zinātņu doktors, tāpēc lūdzu nejaukt šo Jāni ar ekonomikas zinātņu doktoru Viktoru Dinēviču) šonedēļ paziņojis, ka gribētu veidot koalīciju ar „Solidaritāti”un „Libertas”. Te gan būtu vietā paskaidrot, kāpēc „Solidaritātei” vai „Libertas” būtu jāuzņemas līdzatbildība par Rīgas Domes koruptīvajiem „Mersedesu” iepirkumiem, kas lielā mērā notika LSDSP paspārnē. Tā laika RD sociāldemokrātiskie un līdzīgie darboņi, jūtot KNAB karsto elpu uz pakauša, tagad visdrīzāk domā nevis par koalīcijām, bet par socdemu karogu pa Rīgas Domi vicinot iegūto īpašumu pārrakstīšanu uz radinieku vārda.

Tāpēc būsim reālisti – sociāldemokrātija Latvijā būs, bet tā būs Lindermana un Osipova sarkankarogotā ielu sociāldemokrātija, tā būs „Saskaņas centra” miljonāru demagoģija Pirmajā Baltijas kanālā , tā būs Sūnas jaundibinātā „Solidaritāte”, bet tā nebūs LSDSP miljonāru „nacionālsociāldemokrātija” , ko krāšņi papildina Ata Lejiņa patiesai sociāldemokrātijai neiedomājamais atbalsts Irākas un Afganistānas karam.

Jānis Dinevičs un LSDSP

Diena, Ināra Ērgle, Ceturtdiena, 8. aprīlis (2010):
http://www.diena.lv/lv/laikraksts/727321-dinevics-neatdos-partiju-vienotibai
Dinevičs neatdos partiju Vienotībai:
"LSDSP viena 10. Saeimā vairs nevar iekļūt, tāpēc partijai ir jāmeklē sabiedrotie, bet «tam ir jābūt spēcīgam politiskajam spēkam, nevis kādai sīkpartijai». Tā LSDSP priekšsēdis Jānis Dinevičs sacīja kongresā pērn rudenī, solot atkāpties no amata, ja šo mērķi neizdosies īstenot. Kongresā sestdien viņš aicinās delegātus lemt par apvienības veidošanu tieši ar nelielas ietekmes partijām. To reitingi rada šaubas par iespēju šādā sastāvā pārvarēt iekļūšanai Saeimā nepieciešamo 5% barjeru. No amata J. Dinevičs plāno atkāpties tikai, ja kongress šo piedāvājumu noraidīs un lems, ka vēlēšanās jāstartē ar atsevišķu sarakstu.
Iespējams, viņam nāksies atkāpties, jo lēmuma pieņemšanai par apvienības veidošanu būs nepieciešams divu trešdaļu balsu vairākums. LSDSP valde ar divu balsu vairākumu (8 – par, 4 – pret, 2 – atturas) otrdien nolēma aicināt kongresu lemt par apvienības veidošanu ar Agra Sūnas vadīto partiju Latvijas kustība Solidaritāte, Guntara Krasta vadīto apvienību Libertas.lv, kurā ir Mūsu zeme, Sociālā taisnīguma partija un Pensionāru un senioru partija.
Latvijas faktu marta aptauja rāda, ka par Pensionāru un senioru partiju balsotu 0,7%, par LSDSP – 0,4%, par Mūsu zemi – 0,2%, un tas rada šaubas par apvienības izredzēm. Tās pastiprina LSDSP rezultāti Rīgas domes vēlēšanās pērn jūnijā – partija ieguva 1,2% balsu.
Vienīgi Eiropas Parlamenta vēlēšanās ar saraksta līderi Ati Lejiņu sociāldemokrāti startēja daudzmaz cienījami, saņemot gandrīz 4% balsu, ar ko nepietika iekļūšanai EP. Pērn kongresā kolēģi aicināja A. Lejiņu uzņemties LSDSP vadītāja amatu, taču J. Dinevičs posteni nevēlējās
atstāt un A. Lejiņš kļuva tikai par priekšsēža vietnieku. A. Lejiņš, kurš ir parakstījis
Sarmītes Ēlertes veidotās Meierovica biedrības aicinājumu par labām pārmaiņām, bija
starp tiem, kuri LSDSP valdes sēdē šonedēļ aicināja turpināt sarunas ar apvienību
Vienotība. Taču J. Dinevičs šādu iespēju nepieļauj, jo uzskata, ka tas nozīmētu pazaudēt
partiju. "Ja trim cilvēkiem grib iztirgot labas vietas perspektīvā sarakstā, atstājot LSDSP
bez iespējas piedalīties vēlēšanās, tad tā ir cūcība," Dienai teica J. Dinevičs. Viņš nevienu
vārdā nesauca, bet nojaušams, ka runa ir par A. Lejiņu, ģenerālsekretāru Ansi Dobeli un
Ervīnu Labanovski, jo tieši šos sociāldemokrātus domubiedri no Sabiedrības citai
politikai vēlējās redzētVienotības sarakstā. A. Lejiņš teica, ka kongresa iznākums
noteikšot viņa tālāko rīcību, un atzina, ka būtu jau rudenī piekritis vadīt LSDSP, ja J.Dinevičs dotu viņam savu vietu, un neatteiktos to darīt arī tagad.
Bija izskanējis, ka Vienotībā sociāldemokrāti nevar ieiet ar J. Dineviču kā līderi, tāpēc viņš šo sadarbības virzienu neatbalsta. Viens no Vienotības veidotājiem Edgars Jaunups (JL), paužot personīgo viedokli, sacīja, ka tā tikai daļēji varētu būt tiesa, jo ar J. Dineviča vārdu saistās
LSDSP darbība tās valdīšanas laikā Rīgas domē un atbildība par to. Taču svarīgākais ir
ideoloģiskais rāmis, jo sadarbībā ar kreisi orientētajiem sociāldemokrātiem "šī rāmja
robežas sāk zust", atzina E. Jaunups un uzsvēra, ka sarunas ar LSDSP var turpināties.


LSDSP vēlas veidot apvienību pirms 10.Saeimas vēlēšanām
LETA : http://www.diena.lv/lat/politics/hot/lsdsp-velas-veidot-apvienibu-pirms-10-saeimas-velesanam
Trešdiena, 7. aprīlis (2010) 12:09

Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku apvienība (LSDSP) vēlas veidot apvienību ar Agra Sūnas vadīto partiju "Latvijas kustība Solidaritāte" un Guntara Krasta vadīto apvienību "Libertas.lv", kurā ietilpst partija "Mūsu zeme", Sociālā taisnīguma partija un Pensionāru un senioru partija, lai ar kopīgu deputātu kandidātu sarakstu startētu 10.Saeimas vēlēšanās, aģentūrai LETA pastāstīja LSDSP valdes priekšsēdētājs Jānis Dinevičs.

Par LSDSP dalību jaunajā priekšvēlēšanu apvienībā tiks lemts LSDSP kongresā, kas notiks sestdien, 10.aprīlī, plkst.11 viesnīcā "Radisson SAS Daugava".

Pērn augustā LSDSP nāca klajā ar paziņojumu, ka atzinīgi novērtē sākto Latvijas politisko partiju konsolidācijas procesu un ir gatava tajā iesaistīties.
"Mēs apzināmies Latvijas sarežģīto ekonomisko un politisko situāciju, kas prasa nekavējoties meklēt risinājumus, kuru realizācija var prasīt lielu uzdrīkstēšanos. Šādus risinājumus rast un realizēt var tikai, konsolidējot un apvienojot politiskos spēkus, kuri ir gatavi vienoties par skaidru Latvijas nākotnes vīziju," bija teikts LSDSP izplatītajā paziņojumā.

Pērn oktobrī tika ziņots, ka LSDSP un "Sabiedrība citai politikai" (SCP) nolēmušas sākt konsultācijas, lai saskaņotu abu partiju politiskās un ekonomiskās nostādnes. Partiju vadītāji Aigars Štokenbergs un Dinevičs bija vienojušies, ka abas partijas pārrunās daudzus politiskus jautājumus. Kopā tika svinēta 20.gadadiena kopš LSDSP darbības atjaunošanas. "SCP tagad vairāk ir orientējusies ne uz mums, bet uz "Vienotību", kuras viedoklis Štokenbergam ir saistošāks nekā vienošanās ar sociāldemokrātiem," teica Dinevičs.

Iepriekšējā LSDSP kongresā Dinevičs uzsvēra, ka LSDSP 10.Saeimas vēlēšanās noteikti piedalīsies - vai nu ar savu sarakstu, kurš tiks papildināts ar kandidātiem, kuri nav LSDSP biedri, vai kopā ar sadarbības partneriem kādā apvienībā. LSDSP 41.kongresa delegāti pērn oktobrī nobalsoja par pilnvarojumu valdei sākt sarunas ar citiem politiskiem spēkiem par kopīga saraksta veidošanu 10.Saeimas vēlēšanās.
LSDSP ārkārtas kongresā, kas notiks 10.aprīlī, divām trešdaļām delegātu būs jāatbalsta sociāldemokrātu priekšvēlēšanu apvienība. Ja kopīgu vēlēšanu sarakstu ar kādu ietekmīgu partiju neizdosies izveidot, Dinevičs sola demisionēt no LSDSP priekšsēdētāja amata.
LSDSP rezultāti aizvadītajās pašvaldību un Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās bija pieticīgi. No 118 pašvaldībām vēlētāji ir atbalstījuši LSDSP sarakstu tikai 19 novados, kopumā ievēlot 37 deputātus. Pēc Dineviča teiktā, tas ir "katastrofāli niecīgs deputātu skaits".
Lai arī LSDSP saraksts, kura līderis bija Atis Lejiņš, EP vēlēšanās trijos vēlēšanu apgabalos savāca vairāk nekā 5% balsu, valstī kopumā neviens no LSDSP kandidātiem par EP deputātu ievēlēts netika .

Meierovica biedrība (turpinājums)

Biedrības biedru uzskaitījums: http://politikudarbi.blogspot.com/2010/03/meierovica-biedriba-sarmite-elerte.html
Mājas lapa: http://lietussargs.lv/