Rāda ziņas ar etiķeti scp. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti scp. Rādīt visas ziņas

ceturtdiena, 2011. gada 9. jūnijs

Kalniete par PS sadarbību ar SC

http://www.delfi.lv/news/comment/comment/sandra-kalniete-vienotiba-starp-principiem-un-realpolitiku.d?id=38965153
Sandra Kalniete: 'Vienotība' starp principiem un reālpolitiku,
EP deputāte (Vienotība) 08. jūnijs 2011

Politiskais virpulis, kuru izraisījusi politiskās korupcijas izmeklēšana, Saeimas atlaišana un Valsts prezidenta vēlēšanas, atkal ir raisījis diskusijas par kompromisiem politikā. Par to robežām, politisko ētiku un pamatvērtībām. Daudzi šajās dažās dienās šķiet atskārtuši, ka mums pašlaik ir tikai un vienīgi tāda Saeima, kurā jebkāds vairākums un valdība ir iespējama, tikai vienojoties ar politiķiem, kuru balsojumi ir stingri saistīti ar politbiznesa darījumiem aizkulisēs un kas runā vienu, bet dara citu.

Izvēlē Vienotībai ir ļoti ierobežota - vai nu ZZS vai SC, jo ar Nacionālās apvienības atbalstu vien nepietiek. Līdzšinējā sadarbība ar tagadējiem Vienotības partneriem ZZS ir grūta, jo viņiem svarīgāks par tiesiskumu ir un acīmredzot arī būs atsevišķu partiju saimnieku personīgā drošība un īpašās biznesa intereses. Šajā ziņā ZZS īpaši labi saprotas ar SC un PLL. Tāpēc daudzi izeju no politiskās stagnācijas redz Vienotības koalīcijā ar SC jau tagad un tūlīt. Citi cer uz neoligarhisko partiju vairākumu nākošajà Saeimas sastāvā, kamēr trešie liek cerības uz gudru un godīgu tautas ievēlētu prezidentu kaut kad nākotnē.

Daži cienījami politiskie komentētāji par vienu no galvenajām Vienotības iekšējām problēmām uzskata PS šķietami kategorisko nostāju pret jebkādu sadarbību ar SC. Un tūdaļ pat piedāvā šķietami vienkāršu recepti - nodalīt PS "nacionālo spārnu", lai nekavējoties varētu izveidot koalīciju ar SC.

Esmu pārliecināta, ka steiga ar koalīcijas veidošanu ir pseidoproblēma un piedāvātā Vienotības sašķelšana ir pseidorisinājums. Mehāniska partneru nomaiņa bez skaidras vienošanās par valstiskajām pamatvērtībām un tiesiskuma principiem nenāktu par labu ne sabiedrībai, ne Vienotībai. Politiskā kopdzīve ar Latvijas valstiskuma pamatprincipu ignorētājiem, kuri vajadzības gadījumā "aizlienē" savas balsis oligarhiem nav ne ar ko labāka par kopdzīvi ar vēl nenotiesātu cinisku politbiznesa multimiljonāru. Pēc būtības es neredzu lielas atšķirības starp ZZS un SC. Atšķiras . vien retorika. Vieni piekopj nacionālpatriotisku, otri - prokrievisku, kamēr darbos abi biežāk raugās austrumu nekā Eiropas virzienā. Un tas, ka ar SC zīmolu nesaistās lieli kampšanas skandāli drīzāk ir KNAB ierobežotās rīcībspējas rezultāts, nevis jaunas pārvaldes kultūras pierādījums Rīgas domē, kur SC saimnieko roku rokā ar AŠ2.

Tomēr vēsturiskā realitāte ir tāda, ka Latvijas labā Vienotībai ir jāspēj sadarboties ar abiem politiskajiem spēkiem, taču ka šīs sadarbības mērķis nevar būt vienkārši parlamentārā vairākuma nodrošināšana politiskās varas īstenošanai vai tikai tās saglabāšanai. Tai ir jācenšas mainīt arī partneru attieksmi un rīcību principiālos jautājumos.

Es, tāpat kā absolūtais PS un Vienotības biedru vairākums, uzskatu, ka Vienotības sadarbībai gan ar ZZS un PLL, gan SC ir jābalstās vismaz uz dažiem fundamentāliem principiem:

1. Likumsargiem un tiesu varai ir jāspēj netraucēti darīt savu darbu jebkuru noziegumu izmeklēšanā un sodīšanā.
2. Lielās naudas iespējas ietekmēt vēlēšanu rezultātus un politiķu lēmumus ir konsekventi jāsamazina ( par konkrētiem risinājumiem mēs runājam jau gadu gadiem un gadu gadiem tie tiek noraidīti)
3. Latvijas Republikas Satversmē un Neatkarības atjaunošanas deklarācijā noteiktie valstiskuma tiesiskie principi ir absolūti, un nevis vēsturnieku komisijās vai publicistu konferencēs noskaidrojami. Tas attiecas gan uz valstiskuma nepārtrauktību, gan okupāciju prettiesiskumu, gan latviešu valodas lomu valstī un sabiedrībā.
4. Latvijai ir jāīsteno arvien ciešāka integrācija Eiropas Savienībā, tai skaitā eirozonā.

Ja mēs vienojamies par šiem principiem un un rakstiski tos apstiprinam, pēc tam godīgi un konsekventi tos īstenojam, mēs varam sadarboties gan ar ZZS, gan PLL, gan Saskaņas centru. Un tad nav vajadzīga ne kādas Vienotības daļas izolēšana, ne strauja pārmešanās no vieniem politiskajiem partneriem pie otriem.

pirmdiena, 2011. gada 11. aprīlis

«SCP» piesardzīgais «jā»

http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/latvijas.zinas/?doc=97400
12.04.2011. Autors: Māris Antonevičs

"Vienotības" politiķi iemīļojuši Minhauzena tēlu

"Jaunajam laikam" lēmums par apvienības "Vienotība" pārveidošanu partijā nāca bez mazākās aizķeršanās, bet "Sabiedrības citai politikai" kongresā bija jaušamas šaubas. Šīs nedēļas nogalē savs vārds būs jāsaka trešajai apvienības partijai – Pilsoniskajai savienībai.

Zīmīgi, ka tieši šobrīd presē ar jaunu vērienu tiek atkārtotas jau agrāk dzirdētas baumas – it kā dažas zināmas PS politiķes (Ilma Čepāne, Ina Druviete, Janīna Kursīte), kuras neapmierinot "Vienotībā" notiekošais, varētu pievienoties "Visu Latvijai". Pašas deputātes šādu iespēju noliedz, turklāt uzskata to par centienu vājināt Pilsonisko savienību.

Savukārt "SCP" rindās daudzi piekrīt, ka nākotnē varētu veidot vienotu partiju, taču nevajadzētu steigties – jānogaida vismaz līdz pašvaldību vēlēšanām. "Grūts jautājums! Nevaru likt roku uz sirds un pateikt, kurš variants ir labāks. Jāatstāj brīvas rokas abām iespējām," partijas biedru šaubas mēģināja personificēt aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Viņa runa gan vairāk mudināja izšķirties par labu vienotai partijai, jo tad, "ja paliksim turpat, kur esam, mūsu politiskie pretinieki to iztulkos kā vājumu". Pēc A. Pabrika teiktā, "Vienotība" šobrīd ir vienīgais "eiropeiski orientētais" politiskais spēks Latvijā un būtu ļoti nelāgi to sašķelt. Zaļo un zemnieku savienības politiķu interese par Maskavas ātrvilcienu kā transporta nozares prioritāti radot bažas, vai ar to nav domāta arī politiskā kursa maiņa. Arī uz "Saskaņas centru", kura tuvību ar "SCP" daudzi ievēroja pēc 10. Saeimas vēlēšanām (tieši pateicoties Pabrika un Štokenberga partijai no līdzdalības valdībā tika atstumta Nacionālā apvienība; premjers Valdis Dombrovskis šo "SCP" "ultimātu" joprojām nespēj izskaidrot), pēc Pabrika domām, tomēr nevarot paļauties.

A. Štokenbergs apelēja pie "SCP" biedru sirdsapziņas: "Netaisnīgi un negodīgi, ja mēs būtu izmantojuši "Vienotības" kopējos resursus un tagad ietu savu ceļu." Arī Gatis Kokins atzina: "Mēs ["SCP"] nemākam vākt naudu, nevaram pastāvīgi finansēt kampaņas." Atdaloties no "Vienotības", partijai vienmēr nāksies dzīvot šaubās, vai izdosies pārvarēt piecu procentu barjeru. Viņš arī zīmēja nākotnes ainu, kad Latvija būtu pietuvojusies divpartiju sistēmai, kurā, viņaprāt, vadošās partijas būtu "Vienotība" un ZZS ("ja tai izdotos tikt vaļā no sava "labvēļa""), bet vieta, iespējams, atrastos arī "Visu Latvijai" kā "tipiskam konservatīvam spēkam" – tas nebūtu liels, bet šādas partijas pastāvot daudzās valstīs un tām esot stabils atbalstītāju loks. Kas šo pārmaiņu ietekmē notiktu ar "Saskaņas centru" un tā piekritējiem, G. Kokins savā uzrunā neizskaidroja.

Gan apvienošanās pretinieki, gan piekritēji atgādināja "SCP" oriģinālo politisko lomu Latvijas politikā – tā esot vienīgā partija, kas pārstāv sociālliberālus uzskatus jeb, kā paskaidroja A. Pabriks: "Mēs necenšamies pateikt, ka esam labēji. Grūti panākt labu politiku, ja nav sociālās vienlīdzības." Piemēram, " SCP" atšķirībā no "Jaunā laika" uzskata, ka jāievieš progresīvais ienākuma nodoklis. Atšķirīgs viedoklis ir arī par pensijām. "Problēmas nevar atrisināt, ķeroties pie pensionāriem, kuri jau tā nedzīvo labi. Vidējā pensija šodien ir iztikas minimuma līmenī," uzsvēra G. Kokins. "Mēs visvairāk esam iestājušies par pensionāriem un turpināsim to darīt," solīja Štokenbergs, kurš ir skeptisks par politiķu pēkšņo lielo interesi par demogrāfiju. Pēc tieslietu ministra domām, ir absurdi runāt, ka valsts nevarēs pastāvēt ar mazāku iedzīvotāju skaitu, jo Igaunija ar to labi tiek galā un no pasaules kartes nav pazudusi arī tāda valsts kā Vatikāns. Tāpēc Štokenbergs uzskata, ka šobrīd lielāks uzsvars jāliek nevis uz dzimstības veicināšanu, bet uz to, lai "nācija kļūtu veselīgāka, produktīvāka, kas ļautu tai ilgāk būt darba tirgū".

Zīmīgi, ka visskaļākos aplausus kongresā izpelnījās uzņēmējs Edgars Štelmahers, kurš uzsvēra, ka "SCP" "Vienotībā" nav izdevies īstenot agrāk solīto – sociāli atbildīgu politiku un godīgu valsts pārvaldi. "SCP" deputāti Saeimā izpilda "balsošanas mašīnas funkcijas". "Valsts būtībā deportējusi mūsu tautiešus uz ārzemēm," skarbi secināja uzņēmējs, paziņojot, ka partijas valdē aizņemtības dēļ turpmāk vairs nedarbosies. Kāds cits runātājs sacīja, ka pašreizējais "Vienotības" veidošanas process atgādinot nevis diskusiju, bet "žurku skrējienu" – ja nepaspēsi aizskriet uz vienoto partiju, slazds aizcirtīsies. Idejām un pārliecībai te neesot vietas, jo tās tikai traucējot manevriem. Biedru vairākums tomēr atbalstīja rezolūciju par "Vienotības" partijas izveidi (par – 88, pret – 4, atturas – 5).

Uzmundrināt sabiedrotos bija ieradusies "Jaunā laika" spice – gan Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, gan Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, kura aicināja "SCP" nebaidīties spert nākamo soli un apzināties, ka "to no mums sagaida mūsu valsts un sabiedrība".

"SCP" kongress notika Saulkrastu viesnīcā "Minhauzena unda". Pēdējā laikā "Vienotības" biedriem Minhauzens kļuvis par iemīļotu tēlu. Finanšu ministrs Andris Vilks par "muldēšanas čempionu Minhauzenu" nodēvēja Aivaru Lembergu, bet Štokenbergs uzskata, ka Latvijai jāmēģina sevi izvilkt no krīzes, tāpat kā Minhauzens esot pats sevi aiz matiem izvilcis no purva. Minhauzena vārds esot arī atgādinājums, cik viegli politiķis var pārvērsties par "vienkāršu muldoņu" un tā zaudēt uzticību.

otrdiena, 2011. gada 1. marts

Neticu (Pabrikam)

NETICU
Iekšlietu ministre Linda Mūrniece aiziet no šī darba. Kas būs viņas vietā? Tādu jautājumu uzdod „Latvijas Avīze” 2011.g.19. februārī un aptaujā vairākus speciālistus. Atbildes ir izvairīgas. Rita Aksenoka, bijusī prokurore atceras, ka šai amatā labi veicies Kristovskim, varbūt ir iespējamas maiņas – viņš dotos uz Iekšlietu ministriju, Artis Pabriks – uz ārlietu ministriju. Tāda doma nav nekāds pārsteigums, jo Pabriks visādi centies parādīt, ka viņu interesē šis amats. 19. februārī, kad Kristovskis bija devies komandējumā uz ASV, Pabriks pavadīja Zviedrijas ārlietu ministru Kārli Biltu uz Līgatni, kur padomju laika varasvīri 9 metru dziļumā bija iekārtojuši sev patvertni kara gadījumā.
Es personīgi neticu Pabrikam kā politiķim, ne tikai neticu, bet baidos, ka no viņa var iznākt Munters nr 2. Atceroties ar kādu centību viņš rūpējās par robežlīgumu ar Krieviju, manī aug tikai noraidoša attieksme pret viņu. Kad pirms dažiem gadiem aktualizējās jautājums par kompensācijām ebreju kopienai, viņš skaidroja, ka vajadzēs maksāt, jo tā mēs parādītu savu attieksmi pret holokaustu. Tāds domu gājiens bija kaut kas briesmīgs. Arī šogad, kad atkārtoti politiķi sprieda par ebreju kopienas interesēm un mūsu valsti apmeklēja ASV departamenta sūtīts cilvēks Duglass Deividsons, Pabriks pauda izpratni par ciemiņa mērķiem. Pabriks ar savas partijas –Sabiedrība Citai Politikai - biedriem panāca, ka koalīcijā nepieņēma Nacionālās apvienības deputātus. 22.febr. TV Valsts Kontroles vadītāja Inguna Sudraba paziņoja, ka Aizsardzības ministrijā nelietderīgi iztērēti divi miljoni latu. Pabriks nepārliecinoši taisnojās.
2011.g.februārī vizītē ASV bija Ģirts Valdis Kristovskis un godam apliecināja sevi kā gudru ārlietu ministru. Tiem, kam patīk pļāpāt par ministru rotāciju, nāksies savus ieteikumus paturēt pie sevis.
ATIS SKALBERGS

otrdiena, 2010. gada 2. novembris

A.Loskutovs un A.Štokenbergs - noziedzīga bezdarbība

http://www.delfi.lv/news/comment/comment/article.php?id=34941871
Arilds Bethers: Skeletu batālijas
JL ētikas komisijas loceklis, 02. novembris 2010

Līdz šim, ja atmiņa mani neviļ, skeletus no skapjiem vilka politiskie konkurenti pirms vēlēšanām. Kaut kā neatceros, ka ar tādu skubu tas tiktu darīts īsi pēc vēlēšanām, nemaz jau nerunājot par to, ka dedzīgākie šo skeletu grabinātāji būtu pašu skeletu īpašnieku partiju vai apvienību biedri.



Sākās ar Inu Druvieti (PS), kura it kā varot būt viena no Lemberga stipendiātēm.

Sekoja Silva Bendrāte (JL), kura ļoti sen esot aizņēmusies naudu no A.Lemberga, nav to deklarējusi un radiostacijā pārstāvējusi Lemberga intereses.

Tad it kā kādi JL biedri (baumas?), it kā lai atriebtos Lolitai Čigānei (PS) par S.Bendrātes kritizēšanu, uzgājuši skeletu arī viņas skapī - viņa no Turcijas ievedusi preces 350 latu vērtībā, bet nav deklarējusi.

Abas pēdējās dāmas tagad kritizē visās malās visi, kam nav slinkums, aicinot nolikt vēl nesaņemtos 10. Saeimas deputāta mandātus. Viens no Vienotības līderiem A.Loskutovs (SCP) arī publiski paziņojis savus uzskatus, ka S.Bendrātei vajadzētu atteikties no darba jaunajā parlamentā, jo viņas rīcība esot klajā pretrunā ar JL deklarētajiem atklātības, godīguma un cīņas pret korupciju principiem.

Kamēr visā pilnībā neesmu ar S.Bendrātes lietā esošajiem dokumentiem un uzklausījis viņu, neņemos spriest par turpmāko, taču pirmajā brīdī likās, ka Loskutova kungs palaidis garām lielisko iespēju paklusēt. Taču tad, atceroties, ka S.Bendrātes lietu izskatīs JL Ētikas komisija, L.Čigāne pati ierosināšot viņas lietu izskatīt Vienotības Ētikas komisijā un palasījis SCP programmas vadlīnijas:

"...taisnīgums nozīmē atbildību par solījumiem, godīgumu un tiesiskumu";

"Taisnīgi ir iestāties par sabiedrības interesēm...";

"Mēs atbalstīsim prokuratūru un KNAB cīņā pret korupciju, veidosim tādu valsts pārvaldes vidi, kas mazina negodīgas rīcības iespēju un nepieļauj valsts nozagšanu."

un pēdējo frāzi, ar kuru SCP pabeidz vai katru savu politisko paziņojumu-

"Apvienības mērķis ir radīt jaunu politisku kultūru Latvijā, platformu, uz kuras strādāt ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kam svarīga pārticīga, godīga un eiropeiska Latvija." (izcēlums mans, A.B)

sapratu, ka šobrīd notiek kaut kas Latvijas politiskajā telpā vēl nebijis - vēlēšanās uzvarējušie visiem spēkiem demonstrē savu vēlmi īstenot savos dokumentos rakstīto, notiek nevis iekšējā konkurence par amatiem valdībā un Saeimā, bet pašattīrīšanās, vēlme atbrīvoties no visiem, uz kuriem krīt kāda aizdomu ēna negodīgu rīcību, neticot, ka cilvēki ar šādām īpašībām varētu darīt to, ko no viņiem gaida vēlētājs.

Nu ko, kad jau, tad jau, arī man šai sakarā ir kas sakāms. Sāksim ar to pašu Loskutova kungu. Augstāk minētie dāmu iespējamie nesmukumi pilnīgi nobāl uz viņa fona.

Par klajiem likuma pārkāpumiem, kas valstij nodarīja ievērojamus zaudējumus, 2007. gadā ziņoju KNAB-am. Sekoja bezatbildīga A.Loskutova atrakstīšanās, putrošanās likumu pantos, atkārtotus manus paskaidrojumus ignorējot, jo es, lūk, atbildi jau esot saņēmis un tāpēc esot tiesības vairs neatbildēt. Nav svarīgi, ka saputroja faktus un likuma pantus, ko nākošā KNAB vadība atzina, taču adekvāta rīcība vienalga nesekoja. A.Loskutovs klaji ignorēja ne tikai manis atkārtoti rakstīto, bet arī Finanšu ministrijas likuma skaidrojumus, kuros bija pat norādes uz to, kas ir atbildīgais un no kā piedzenami zaudējumi. Rezultātā decembrī būs tiesa, kur KNAB-am būs uz maniem jautājumiem jāatbild pēc būtības. Nezinu vai tur būs arī A.Loskutovs, taču sarunā ar mani šogad viņš atzina, ka man ir taisnība un viņš toreiz kļūdījies. Loskutova kungs, esiet godavīrs, iedzīviniet Jūsu atbalstīto jauno politisko kultūru Latvijā un 2. decembrī plkst. 13-00 atnāciet uz Administratīvo rajona tiesu un atviegliniet tiesai pieņemt saprātīgu lēmumu, pastāstot, kā un kāpēc Jūs toreiz kļūdījāties, kāpēc ignorējāt visus manus un ministrijas argumentus un pēc tam tautai pastāstiet, kā Jūs stādāties priekšā SCP proponēto prokuratūras un KNAB atbalstu cīņā pret korupciju un valsts nozagšanas nepieļaušanu.

Kad es TV skatījos partiju līderu pirmsvēlēšanu cīņas, nudien neatceros, ko Latgalē par cīņu pret korupciju teica A.Loskutovs. Taču skaidri atceros, ka Vidzemē vienīgais, kas kaismīgi runāja par korupcijas sērgu un nepieciešamo cīņu pret to, bija VL līderis R.Dzintars. Taču ar SCP veto nacionālās apvienības valdībā nebūs, bet Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadību plānots uzticēt A.Loskutovam. Ir daudz skaidrojumu par SCP izteikto veto, kurus šeit nepārskaitīšu. Atceros vien A.Loskutova teikto pirms sarunām par ar VL par ienākšanu Vienotībā - izvēlieties, vai nu es vai VL, kopā būt nevēlos. Izvēlējās vienu no Vienotības lokomotīvēm A.Loskutovu.

Loskutova kungs, nezinu visus Jūsu nepatikas pret VL iemeslus, taču SCP bija tiesības uz veto un tā šīs tiesības izmantoja. Taču Jūsu agrākā bezatbildība, neloģiskā un pēc būtības nelikumīgā rīcība nedod man ne mazāko iemeslu uzticēties Jums kā Saeimas deputātam, nemaz nerunājot par tik svarīgas komisijas vadīšanu. Lūdzu izdariet to, ko ierosinājāt S.Bendrātei - atsakieties no darba jaunajā parlamentā!

Vēl viena no klejojošām versijām par nacionālās apvienības nepielaišanu valdībā ir tāda, ka tad tieslietu ministrs būtu kāds no tēvzemiešiem, taču šo amatu esot iekārojis A.Štokenbergs. Neticu šādai versijai, jo SCP ar tās vadītāju A.Štokenbergu priekšgalā taču ir par godīgu Latviju un tik zemiski paņēmieni viņiem nav pieņemami.

Kad es savulaik kā Privatizācijas aģentūras (PA) padomes loceklis 2003. gadā biju atklājis rupjus likuma pārkāpumus zemes privatizācijā un ziņojis par to prokuratūrai, PA valde atļāvās uzrakstīt, ka viss noticis likumīgi un tai pret privatizētājiem nekādu materiālu pretenziju nav, kaut arī nelikumība bija kliedzoši acīmredzama. Pēc bezrezultatīvas ilgstošas sarakstes ar prokuratūru es kā padomes loceklis 2006. gadā vērsos pie PA padomes ar TP pārstāvošo A.Štokenbergu (ekonomikas ministrs un PA padomes priekšsēdētājs) priekšgalā, lai uzdotu valdei, lai tā prokuratūrai darītu zināmu, ka pārkāpums tomēr noticis un tā tikusi maldināta. A.Štokenbergs kā diplomēts jurists noteikti saprata, ka prokuratūra tik specifiskā jautājumā drīzāk uzticēsies PA valdei un padomei, nekā politiski ieceltam vienam padomes loceklim. Taču viņš un padome no tā kategoriski atteicās. Tāpēc biju spiests prokuratūrai ziņot arī par minēto personu bezdarbību un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Turpināju saraksti ar prokuratūru un vairākkārt saņēmu atgādinājumu:

"Kriminālprocesā neviens nav pieteicies par cietušu, un nav saņemti pieteikumi par zaudējumu nodarīšanu."

Mani kā amatpersonas iesniegumi un pieteikumi vērā ņemti netika, taču neviens cits to darīt netaisījās, līdz beidzot man pat tika paziņots par lēmumu kriminālprocesu izbeigt. Taču, neskatoties uz visu pretdarbību un klajo nepatiku pret to, ko daru, es turpināju pildīt savus dienesta pienākumus un saraksti turpināju. Līdz beidzot ar 51. no prokuratūras saņemto atbildi 2009. gada aprīlī uzzināju, ka

"...tika konstatēts, ka Jūsu sūdzība ir pamatota un apmierināma".

Ar 54. prokuratūras atbildi augustā uzzināju, ka šajā ciniski nekaunīgajā un elementāri atšifrējamajā lietā arvien notiek pirmstiesas izmeklēšana. Jau septīto gadu. Vai prokuratūras plānos ietilpst izmeklēt arī A.Štokenberga un pārējo padomes un valdes locekļu paveiktās nelikumības un manas sūdzības apmierināšanā ietilps arī šis jautājums, nezinu. Katrā gadījumā pie vajadzības nekautrēšos par to atgādināt.

Savukārt vakar uzzināju, ka Vienotība A.Štokenbergu izvirzījusi tieslietu ministra postenim. Vienkārši apbrīnojami un satriecoši! Šis cilvēks tad nu būs tas, kurš tieslietas Latvijā iecels saulītē? TV 100. panta preses klubā uzzināju, ka A.Štokenberga prioritāte ministra amatā būšot cietumi. Nu, labi. Izraksts no Kriminālkodeksa

319.pants

(1) Par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, tas ir, ja valsts amatpersona tīši vai aiz nolaidības neizdara darbības, kuras tai pēc likuma vai uzlikta uzdevuma jāizdara, lai novērstu kaitējumu valsts varai vai pārvaldības kārtībai...

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem...

291.pants

(1) par apzināti nelikumīga sprieduma vai lēmuma taisīšanu, ja to izdarījis tiesnesis vai pirmstiesas izmeklēšanas izdarītājs,-

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem.

Iebildīsiet, ka nevienam tikpat kā nav iespējams pierādīt, ka kaut kas izdarīts apzināti. Bet, ja paši vainīgie atzinušies pārkāpumā, ja KNAB pats pieprasījis likuma normas skaidrojumu no ministrijas, to saņēmis un pēc tam klaji ignorējis, tad nespēju iedomāties, kā to var izdarīt neapzināti.

Labi, viss tas vēl priekšā, taču iesākumā abiem kungiem gan vajadzētu atteikties no mandāta saņemšanas. Un katrs pats var salīdzināt kungu nodarīto ar trīs dāmu nodarīto vai "nodarīto". Ja kaut ko esmu sagrozījis, abiem ir visas iespējas sūdzēt mani tiesā par cieņas un goda aizskaršanu. Nav problēmu tikties tiesas zālē arī šādā sakarā...

A.Štokenbergs: "Izvēle par labu VL-TB/LNNK iekļaušanai nākamajā valdībā gan pašmājās, gan starptautiskajā vidē tiktu uztverts kā signāls par Latvijas politikas radikalizēšanos un etniskās spriedzes vairošanos." Savukārt man abu minēto kungu nonākšana šais ārkārtīgi svarīgajos posteņos būtu skaidrs signāls tam, ka viņu darbība minētajās (un ne tikai!) epizodēs tiek atzīta par pareizu un turpināmu, ka arī turpmāk "cīņa" pret korupciju būs tikai skaisti vārdi, skaistas programmas, cīņas imitācija, bet faktiski slēptā vai nekaunīgi atklātā veidā notiks pretošanās patiesai cīņai.

pirmdiena, 2010. gada 1. novembris

Vienotības kritika (100. panta skatītāji)

2010.g.29. oktobrī tūlīt pēc Panorāmas TV sākās raidījums „100. Panta preses klubs” , kurā žurnālisti izprašņāja trīs partiju apvienības’’ Vienotība’’ deputātus – Sarmīti Elerti, Lolitu Čigāni un Tāli Linkaiti. Pēc tam, kad šī partija atteicās ņemt koalīcijā „VL/ TB/LNNK”, avīzēs, radio, TV virmo sabiedrības sašutums par šo rīcību. Daudzi cilvēki ir dziļi aizvainoti un izsaka nožēlu, ka balsojuši par šo partiju. Grupējumu „SCP” ( Sabiedrība citai politikai), kas ietilpst Vienotībā, sauc par kangariem. Visniknākie apzīmējumi veltīti Štokenbergam un Pabrikam. Viņi abi ir Tautas partijas kadri, kas tagad agresīvā veidā grib ieņemt ministru krēslus. Vairākas pazīmes liecina, ka Vienotība sašķelsies un izjuks. Vienā sabiedrības daļā ir liels naids pret viņiem. Nav ticības, ka šī koalīcija ar ZZS varētu izveidot darbaspējīgu valdību.


Šī preses tikšanās ar deputātiem centās noskaidrot: - vai 10. Saeima spēs atjaunot vēlētāju uzticību parlamentam? Pa trīs telefoniem tika reģistrētas atbildes 1.) jā, ievēlētie ļauj tam ticēt, 2) nē, viss ies vecajās sliedēs, 3) cerība bija, bet tā strauji zūd. Raidījums bija spraigs, deputāti galvenokārt taisnojās. Telefonaptauja vislabāk parāda, ko domā tauta. Šie skaitļi ir šādi: 1. )373, 2.) 202, 3.)1340

sestdiena, 2010. gada 11. septembris

Valdis Krastiņš SCP #27 Rīgas saraksts

http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND10.kandid2?NR1=5&cbutton=48188131824

Dzimšanas gads: 1927
Ārvalstu pilsonība: nav
Dzīves vieta: Rīga
Izglītība: augstākā
Pabeigtas šādas mācību iestādes: Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorija, 1951, solists, pedagogs
   Ļeņingradas konservatorija, 1965, mākslas zinātņu doktors
Darba vieta un amats: pensionārs,
Valsts valodas prasmes pašnovērtējums: dzimtā
Tautība: latvietis
Ģimenes stāvoklis: precējies
Īpašumi:
1. Kandidāta īpašumā vai valdījumā (arī sakarā ar nodibināto aizbildnību vai aizgādnību) esošie nekustamie īpašumi (to veids un atrašanās vietas)
   dzīvoklis Rīga (īpašumā)
   zeme Inčukalna novads (īpašumā)

Strādājis Ārlietu ministrijā - bijušais LR vēstnieks Čehijā, Slovākijā, Turcijā, Norvēģijā, Somijā;
http://www.vienotiba.lv/valdis_krastins

IZGLĪTĪBA

Mākslas zinātņu doktors, izglītojies Rīgā, Ļeņingradā (disertācija), Oslo (banku zinības).
Ļeņingradas konservatorijas aspirantūra, darbs pie doktora disertācijas par J.S.Baha vietu laikmeta kultūrā.
Divdesmit gadu garš liegums izbraukt no PSRS.
DARBA PIEREDZE
Kopš 2008. gada augusta - Ārlietu ministrijas jauno diplomātu Kvalifikācijas komisijā, aktīva līdzdalība SCP
Speciālo uzdevumu vēstnieks Baltijas jūras reģiona sadarbības jautājumos. Baltijas jūras valstu Padomes izpildorgāna – Vecāko amatpersonu komitejas priekšsēdētājs Latvijas prezidentūras laikā (2007.-2008.)
No 1992. gada 1. janvāra- Latvijas Republikas Ārlietu ministrijā: vēstnieks Čehijā, Slovākijā, Turcijā (1992.-1997.), Norvēģijā (1998.-2000.), Somijā (2000.-2005.)
Mūzikas akadēmijas profesors (līdz 1991.g. beigām), akadēmijas Tautas frontes nodaļas vadītājs.

Ar ko nelepojos? Ar ilgo vilcināšanos un klusēšanu, tuvplānā redzot gadu gaitā augošo personīgo interešu pārsvaru pār valsts interesēm valdību pārstāvju rīcībā.

otrdiena, 2010. gada 7. septembris

Guntis Stirna SCP, #21 Rgas saraksts

http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND10.kandid2?NR1=5&cbutton=6287432169

Dzimšanas gads: 1958
Ārvalstu pilsonība: nav
Dzīves vieta: Rīga
Izglītība: augstākā
Pabeigtas šādas mācību iestādes: Rīgas Tehniskā universitāte, 1981, arhitektūras maģistrs
Darba vietas un amati: SIA "Kaimiņiem.lv", valdes loceklis
   SIA "eGrāmata", valdes priekšsēdētājs
   Nodibinājums "Vecrīgas biedrība", valdes priekšsēdētājs
Valsts valodas prasmes pašnovērtējums: dzimtā
Tautība: latvietis
Ģimenes stāvoklis: precējies
Īpašumi:
2. Kandidātam piederošie valsts institūcijās reģistrējamie transportlīdzekļi (sauszemes, gaisa un ūdens transporta līdzekļi - to veids, izlaides un reģistrācijas gads)
automašīna LandRover Freelander , izl.gads:1998, reģ.gads:2008
6. Kandidātam piederošas kapitāla daļas (akcijas, pajas), norādot kapitāla daļu skaitu un summu
SIA "Balta Komunikācija" 75600 LVL (88,05 gab.)
SIA "eGrāmata" 600 LVL (30 gab.)
SIA "Kaimiņiem.lv" 495 LVL (25 gab.)
SIA "Mediapool Latvija" 800 LVL (33 gab.)
8. Kandidāta bezskaidrās naudas uzkrājumi un bezskaidrās naudas norēķinu karšu kontu atlikumi, ja to summa pārsniedz 500 latus (norādot katra bezskaidrās naudas uzkrājumu turētāja vai bezskaidrās naudas norēķinu kartes izdevēja nosaukumu)
AS "Parex banka" 13239,7 EUR
AS "Parex banka" 2062,63 LVL

http://www.vienotiba.lv/guntis_stirna
Sieva Katerina Stirna ir interjera arhitekte. Divi dēli: vecākais Jānis Stirna pazīstams skatebordistu aprindās, tikko ieguvis Maģistra grādu inženierzinātnēs, jaunākais – Krišjānis stirna ir 6. klases skolnieks, spēlē tenisu.

IZGLĪTĪBA
2000. - 2001.- SIA Komercizglitibas centrs- vadības grāmatvedības un finansu pamati, uzņēmuma vērtība un tās palielināšana, personālvadība
24.10.1993. - 17.12.1993.- Danish Agency for Development of Trade & Industry- uzņēmuma vadība tirgus ekonomikā
1982. - 1985.- Latvijas Mākslas akadēmija- Industriālais dizaineris
1976. - 1981.- Rīgas Tehniskā Universitāte- Arhitektūras maģistrs

DARBA PIEREDZE
2009.gada 04.februāris līdz šim brīdim- Vecrīgas biedrība- valdes priekšsēdētājs
09.2008. - 03.2009.-"BrandBox"- biznesa attīstības direktors
09.2007. - 09.2008.- McCann Worldgroup Latvia- zināšanu un stratēģiskās plānošanas vadītājs
11.1994. - 09.2007.- "Balta Communications"- direktors un līdzīpašnieks
1994. - 1995.- Scandinavian Tobacco SIA- reklāmas un sabiedrisko attiecību menedžeris
1993. - 1994.- "Wibroe, Duckert & Partners"- uzņēmuma pārstāvis
1989. - 1994.- Projektēšanas birojs "ARHIS"- arhitekts
1981. - 1993.- Rīgas Arhitektūras pārvalde- Rīgas galvenais mākslinieks

HOBIJI
Aktīvs sportotājs. Mans iecienietītākais sporta veids 15 gadus bija armijas tuvcīņa. Šobrīd gan labprātāk spēlēju tenisu, slēpoju, braucu ar vindsērfingu un riteni.

http://www.dailymotion.com/video/xeizd9_guntis-stirna-vienotybas10-saeimas_news - īsa uzruna

pirmdiena, 2010. gada 6. septembris

Rimants Ziedonis, SCP #15 Rīgas saraksts

http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND10.kandid2?NR1=1&cbutton=51198630342

Dzimšanas gads: 1962
Ārvalstu pilsonība: nav
Dzīves vieta: Rīga
Izglītība: augstākā
Pabeigtas šādas mācību iestādes: Latvijas Universitāte, 1986, žurnālistika
Darba vieta un amats: pašnodarbināta persona,
Valsts valodas prasmes pašnovērtējums: dzimtā
Tautība: latvietis
Ģimenes stāvoklis: precējies
Īpašumi:
1. Kandidāta īpašumā vai valdījumā (arī sakarā ar nodibināto aizbildnību vai aizgādnību) esošie nekustamie īpašumi (to veids un atrašanās vietas)
dzīvoklis Rīga (īpašumā)
   zeme (1/2 domājamās daļas) Jēkabpils novads (īpašumā)
   dzīvoklis (1/2 domājamās daļas) Jūrmala (īpašumā)
   zeme Engures novads (īpašumā)
8. Kandidāta bezskaidrās naudas uzkrājumi un bezskaidrās naudas norēķinu karšu kontu atlikumi, ja to summa pārsniedz 500 latus (norādot katra bezskaidrās naudas uzkrājumu turētāja vai bezskaidrās naudas norēķinu kartes izdevēja nosaukumu)
Hipotēku banka 3000 LVL

Sieva Agnese - juriste, bērni Evelīna un Edvarts mācās Rīgas humanitārajā ģimnāzijā:
http://www.vienotiba.lv/rimants_ziedonis
Mācījies Rīgas lietišķās mākslas vidusskolā Koktēlniecības nodaļā. Šis skolas diploms dod iespēju strādāt skolās par zīmēšanas, mākslas skolotāju, koktēlniecības nodaļas absolventi saņēma galdnieka augstāko kategoriju (pēc padomju klasifikācijas). Grasījos startēt uz Mākslas akadēmiju, bet biju jau pievērsies rakstu darbiem un tomēr iestājos Latvijas universitātē studēt žurnālistiku.


Strādājis Karogā (nodaļas vad.) Rīgas Balss, NRA (visas kreisi nosakņotas).

svētdiena, 2010. gada 5. septembris

Hosams Abu Meri JL # 9 Rīgas sarakstā

http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND10.kandid2?NR1=5&cbutton=60262243965

Dzimšanas gads: 1974
Ārvalstu pilsonība: nav
Dzīves vieta: Rīga
Izglītība: augstākā
Pabeigtas šādas mācību iestādes: Latvijas Universitāte, 2004, ārsta speciālista kvalifikācija - gastroenteroloģija
   Latvijas Universitāte, 2002, ārsta speciālista kvalifikācija internajā medicīnā
   Latvijas Medicīnas akadēmija, 1999, ārsta grāds
Darba vietas un amati: Abu Meri Hosams ārsta prakse, gastroenterologs
   SIA Intramed imaging, valdes loceklis
   Ezra-SK Rīgas slimnīca Bikur Holim, gastroenterologs, endoskopists
   Biedrības Arābu kultūras centrs, valdes priekšsēdētājs
   Latvijas-Libānas kultūras biedrība, valdes priekšsēdētājs
Valsts valodas prasmes pašnovērtējums: brīvi
Tautība: libānietis
Ģimenes stāvoklis: precējies
Īpašumi:
1. Kandidāta īpašumā vai valdījumā (arī sakarā ar nodibināto aizbildnību vai aizgādnību) esošie nekustamie īpašumi (to veids un atrašanās vietas)
   dzīvoklis Rīga (īpašumā)
2. Kandidātam piederošie valsts institūcijās reģistrējamie transportlīdzekļi (sauszemes, gaisa un ūdens transporta līdzekļi - to veids, izlaides un reģistrācijas gads)
   automašīna Ford Focus , izl.gads:2006, reģ.gads:2006
3. Nekustamie īpašumi (to veids un atrašanās vietas), kurus kandidāts iznomā citām personām vai nomā no citām personām
   birojs Rīga (nomā)
4. Kandidāta parādsaistību summa, ja parādsaistību vērtība katrā gadījumā atsevišķi vai kopā pārsniedz 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas
101587,51 EUR
6. Kandidātam piederošas kapitāla daļas (akcijas, pajas), norādot kapitāla daļu skaitu un summu
SIA Intramed imaging 1000 LVL (1000 gab.)
8. Kandidāta bezskaidrās naudas uzkrājumi un bezskaidrās naudas norēķinu karšu kontu atlikumi, ja to summa pārsniedz 500 latus (norādot katra bezskaidrās naudas uzkrājumu turētāja vai bezskaidrās naudas norēķinu kartes izdevēja nosaukumu)
Swedbanka 8123,42 EUR

http://www.scp.lv/lat/par_scp/zinas/?doc=813

http://www.gastrocentrs.lv/index.php?id=010230

http://www.abumeri.lv/
Esmu dzimis Libānā 1974. gadā. Latvijā dzīvoju kopš 1993. gada. Esmu precējies, un esmu divu meitu tēvs
2007. gada novembrī man par īpašiem nopelniem tika piešķirta Latvijas pilsonība.
Nodibināju Arābu kultūras centru un Latvijas Libānas kultūras biedrību. Esmu arī Latvijas nacionālo kultūras biedrību asociācijas (LNKBA) padomes loceklis.

http://abu-meri.blogspot.com/
Latvijā ir sabiedrības integrācijas problēmas - joprojām ir novērojama dažādu sabiedrības grupu diskriminācija. Problēmas sakne ir sabiedrības grupu savstarpējās komunikācijas trūkums un nezināšana.

sestdiena, 2010. gada 4. septembris

Sarmīte Veide SCP #3 Rīgas saraksts

http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND10.kandid2?NR1=5&cbutton=63256843365

Dzimšanas gads: 1956
Ārvalstu pilsonība: nav

Dzīves vieta: Rīga
Izglītība: augstākā
Pabeigtas šādas mācību iestādes: Rīgas Medicīnas institūts, 1982, ārsta specialitāte, ārsta kvalifikācija
Darba vietas un amati: Ģimenes ārstes Sarmītes Veides prakse, ģimenes ārste
Biedrība "Latvijas ģimenes ārstu asociācija", prezidente, Sertifikācijas komisijas locekle
Rīgas Stradiņa universitāte, lektore
Latvijas Ārstu biedrība, valdes locekle, Ētikas komisijas locekle
Valsts valodas prasmes pašnovērtējums: dzimtā
Tautība: latviete
Ģimenes stāvoklis: precējusies
Īpašumi:
1. Kandidāta īpašumā vai valdījumā (arī sakarā ar nodibināto aizbildnību vai aizgādnību) esošie nekustamie īpašumi (to veids un atrašanās vietas)
māja ar zemi Rīga (īpašumā)
2. Kandidātam piederošie valsts institūcijās reģistrējamie transportlīdzekļi (sauszemes, gaisa un ūdens transporta līdzekļi - to veids, izlaides un reģistrācijas gads)
automašīna Mazda 626 , izl.gads:2000, reģ.gads:2000
7. Kandidāta skaidrās naudas uzkrājumi, ja to summa pārsniedz 500 latus
5913,64 LVL
8. Kandidāta bezskaidrās naudas uzkrājumi un bezskaidrās naudas norēķinu karšu kontu atlikumi, ja to summa pārsniedz 500 latus (norādot katra bezskaidrās naudas uzkrājumu turētāja vai bezskaidrās naudas norēķinu kartes izdevēja nosaukumu)
AS "SEB banka" 6383,54 LVL
AS "SEB banka" 5400,22 EUR
Nordea Bank Finland PLC Latvijas filiāle 904,71 LVL
Nordea Bank Finland PLC Latvijas filiāle 1430 EUR

http://www.nra.lv/zinas/21573-gimenes-arsti-gaidis-vm-aprekinus-par-finansejuma-mainas-efektivitati.htm?act=show_comments

Veide apstrīda TP ministra Egliša piedāvāto ģimenes āŗstu finansējuma sistēmu.
Ints: par daudz līdzšim jau ir notikušas sarunas ar tā suktajiem ģimenes ārstiem. Tā ir neliela ārstu grupiņa, kurus vada konjuktūriste un varas kāra persona - Sarmīte Veide. Ārstam ir jāpilda sava misija, saņemot par to pienācīgu atalgojumu, bet nevis jānodarbojas ar valsts naudas pārvaldīšanas mehānismiem. ārstam nav šādu zināšanu un pieredzes, toties atsevišķiem ārstiem ir nesamērīgi augstas ambīcijas.

http://www.farmacija-mic.lv/main/forums/4/28
lala 26.02.2007: Tā bija Sarmīte Veide - Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja. Ģimenes ārsti tagad var nokaunēties par šitādu asociācijas vadītāja viedokli.

http://www.delfi.lv/news/comment/comment/sarmite-veide-veseliba-kopuma-uzlabojas-pacienti-kluvusi-zinosaki.d?id=33140403

Komentāri:
Ārsts, 22.07.2010 06:54

Kārtējie murgi amatpersonas izpildījumā.Vai nu ciovēks ir idiots,vai par tādu apzināti izliekas.Atbrauciet,kolēģe, uz jebkuru vēl neiznīcināto provinces slimnīcu un paskatiet,kādā stāvoklī pacienti griežas pēc palīdzības,kāds ir viņu skaidrojums,īpaši piektdien-svētdien,kad ģimenes ārsta nav.Jums ir pilnīgi vienaldzīga realitāte Latvijas medicīnā,pacientu likteņi!Galvenais-kāda es pati esmu skaista, gudra, kā es visu zinu un saprotu,kā es gudri runāju! Par finansēm-vai vēl kāds cilvēks Latvijā nezin, ka nauda medicīnā ir izšķērdēta un turpinās tās piesavināšanās. Nevajag publiski melot Latvijas iedzīvotājiem!

hedos, 22.07.2010 06:57
Veidei nav ne mazakās sapratnes no problēmām ,savu rakstiņu veidojusi no meliem,stulbuma un iedomības,žēl ka ir cilvēki ,kas notic tiem. Pacienti ir beidzot sapratuši ka pie jums var arī neiet ,jo palīdzību jus gimenes ārsti neesat snieguši un nesniegsiet.

otrdiena, 2010. gada 22. jūnijs

Apstiprina jaunos ministrus Staķi un Gavaru

http://ir.lv/2010/5/13/apstiprina-jaunos-ministrus


Pēc balsojuma premjers izvairīgi runā par turpmāku drošu valdības koalīcijas vairākumu Saeimā.
Saeima ceturtdien ar nelielu balsu pārsvaru apstiprināja amatā reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministri – Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāti parlamentā Dagniju Staķi, un veselības ministru – “E.Gulbja” laboratorijas” līdzīpašnieku uzņēmēju Didzi Gavaru.
Staķe Ir.lv pēc apstiprināšanas amatā sacīja, ka Saeimas deputātes mandātu neplāno nolikt, jo varot savienot ministres un parlamenta deputātes pienākumu pildīšanu. Vaicāta, vai viņa pieņems arī kompensāciju, kas pienāksies pēc ministra amata zaudēšanas, Staķe atbildēja apstiprinoši, jo to nosakot darba likumdošana.

Par Staķes apstiprināšanu amatā balsoja 48, pret bija 24, bet atturējās 5 deputāti. Par Gavaru bija 49, pret – 25, atturējās 6 tautas kalpi.

Uzunājot Saeimu, premjers Valdis Dombrovskis (JL) norādīja, ka Staķe ir pieredzējusi politiķe, kurai ir ilgstoša darba pieredze gan Ministru kabinetā, gan pašvaldībā. Savukārt Gavars esot profesionālis privātajā sektorā, vada vienu no lielākajiem uzņēmumiem savā jomā, pārzina, kā vadīt kolektīvu.

Abu ministru apstiprināšanu atbalstīja koalīcijas, “Sabiedrības citai politikai” deputāti, kā arī neatkarīgie parlamentārieši Aija Barča, Jānis Lagzdiņš, Visvaldis Lācis. Pret bija, atturējās vai nebalsoja opozīcijas deputāti no “Saskaņas centra”, LPP/LC, Tautas partijas un “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”.

Gavars pēc ievēlēšanas žurnālistiem sacīja, ka viņa pirmais darbs būs iepazīšanās ar ministrijas darbu. Pēc tam viņš centīšoties panākt “pēc iespējas loģiskāku un racionālāku sistēmas sakārtošanu”. Vaicāts, kādēļ viņš kā uzņēmējs ienācis politikā, Gavars atbildēja: “Ja neviens nepiedalīsies, tad nekas arī nenotiks.”

Jaunā ministre žurnālistiem sacīja, ka nākamos piecos darba mēnešos viņas galvenā prioritāte būs panākt Eiropas Savienības struktūrfondu ātrāku apguvi, likvidējot birokrātismu. Vaicāta par teritoriālo reformu, Staķe atbildēja, ka strīdu gadījumos izšķirīgais ir iedzīvotāju viedoklis. Staķe sacīja, ka pirmās vizītes viņai būs uz novadiem, kuros sākusies šķelšanās, lai novērtētu, vai vēlme atdalīties ir iedzīvotāju vai “šauru interešu grupu vēlme”.

Jau vēstīts, ka pēc Tautas partijas aiziešanas no valdības tukši palika tieslietu, veselības un reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru krēsli. Iepriekš Saeima lielā vienprātībā nobalsoja par diplomāta Aivja Roņa iecelšanu ārlietu ministra amatā. Koalīcija joprojām nav spējusi vienoties par tieslietu ministra portfeli.

Premjers pēc balsojuma par ministriem žurnālistiem izvairīgi atbildēja uz jautājumu, vai šie balsojumi apliecina, ka valdībai Saeimā ir vairākuma atbalsts. Dombrovskis uzsvēra, ka joprojām katram balsojumam jāvāc balsis. Vaicāts par “darījuma cenu” šajos balsojumos, Dombrovskis atbildēja, ka “nekādas cenas par šo balsojumu nebija”.

Premjers atzina, ka jautājums par Tieslietu ministrijas vadību bija atlikts, kamēr neizdosies vienoties par pārējiem amatiem. Jau tuvākajā laikā varētu tikt vērtētas dažādas iespējas, tostarp netiekot izslēgta iespēja šīs ministrijas pārraudzību uzticēt premjera izraudzītam parlamentārajam sekretāram.

Vienotība cer uz vairāku deputātu aiziešanu no TP

Apvienība "Vienotība" cer pārvilināt vairākus Tautas partijas deputātus:
http://ir.lv/2010/4/8/vienotiibaa-cer-uz-vairaaku-deputaatu-aizieshanu-no-tp

uvākajās nedēļās "Vienotība" plāno sarunas ar vairākiem Tautas partijas (TP) deputātiem, cerot uz viņu aiziešanu no frakcijas par labu premjera Valda Dombrovska (Vienotība) vadītās mazākumvaldības atbalstam, "ir.lv" atzina vairāki politiķi.
"Es nevaru izslēgt, ka Tautas partijā vēl ir cilvēki, kas uzskata, ka ir jāpilda vēlētājiem, nevis [Andrim] Šķēlem dotie solījumi," sacīja savulaik no TP izslēgtais deputāts Aigars Štokenbergs (SCP), kurš pieļauj, ka no TP aizgājušajiem cilvēkiem varētu izveidot frakciju.

Saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli, frakciju var veidot no vienas partijas ievēlētie deputāti. Patlaban SCP pārstāv trīs bijušie TP deputāti - Štokenbergs, Artis Pabriks un Dzintars Ābiķis. Lai izveidotu frakciju, būtu nepieciešami vēl vismaz divi no TP ievēlēti deputāti.

"ir.lv" rīcībā esošā informācija liecina, ka par aiziešanu no TP varētru tikt uzrunāts deputāts Uldis Briedis, Jānis Klaužs, kurš virzīts no Līvanu nodaļas, kas nesen pametusi TP, kā arī deputāts Jānis Eglītis, kurš atturējās balsojumā par TP aiziešanu no valdības.

Štokenbergs norādīja, ka viņam personīgi vēl nav bijušas sarunas ar šiem cilvēkiem, jo Saeimas darbā ir pārtraukums, taču viņš pieļāva, ka bez viņiem varētu būt arī citi, kas pauž atbalstu valdībai.

Savukārt TP pārstāvji jau pēc deputātes Aijas Barčas lēmuma pamest TP frakciju pauda viedokli, ka neviens cits deputāts no TP vairs neaiziešot. Tiesa, Klaužs vēl nesen aģentūrai LETA norādījis, ka gala lēmumu šai jautājumā nav pieņēmis.

Līdz ar Barčas atbalstu valdībai parlamentā ir 49 deputātu balsis, tiesa, deputāts Leopolds Ozoliņš (ZZS) jau ilgstoši ārstējas. Ja koalīcijas partijām izdodas piesaistīt vēl vismaz trīs opozīcijas deputātus, tad Dombrovska valdība iegūst niecīgu, bet tomēr balsu pārsvaru parlamentā.

pirmdiena, 2010. gada 14. jūnijs

Aigars Stokenbergs - SCP, #6, Zemgales saraksts

Zinas no CVK:
http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/saeima9.cvkand9.kandid2?NR1=&cbutton=87258934485

Tautas partija
Dzimšanas gads : 1963
Ārvalstu pilsonība : Nav
Dzīves vieta : Jūrmala
Izglītība : augstākā Pabeigtas šādas mācību iestādes : Latvijas Banku augstskola, 2001, ekonomists
Latvijas Valsts universitāte, 1986, jurists
Darba vieta un amats : LR Ekonomikas ministrija, ministrs
Valsts valodas prasmes pašnovērtējums : dzimtā
Tautība : latvietis
Ģimenes stāvoklis : precējies
Īpašumi :
1. Kandidāta īpašumā vai valdījumā (arī sakarā ar nodibināto aizbildnību vai aizgādnību) esošie nekustamie īpašumi
Ēka "Biksaiņi", Jaunsātu pagasts (īpašumā)
2 palīgceltnes "Biksaiņi", Jaunsātu pagasts (īpašumā)
Zeme (32,2 ha) "Biksaiņi", Jaunsātu pagasts (īpašumā)
2. Kandidātam piederošie valsts institūcijās reģistrējamie transportlīdzekļi (sauszemes, gaisa un ūdens transporta līdzekļi)
A/m Mercedes Benz V280 , izl.gads:1998, reģ.gads:2003
A/m SAAB 9-5 , izl.gads:1997, reģ.gads:2005
A/m GMC pārdota Voldemāram Liepiņam 2003. gadā, nav pārreģistrēta , izl.gads:1993, reģ.gads:2003
3. Nekustamie īpašumi, kurus kandidāts iznomā citām personām vai nomā no citām personām
Telpas 150 kv.m. Palasta 7, Rīga (nomā)
4. Kandidāta parādsaistību kopējā summa, ja parādsaistību vērtība katrā gadījumā atsevišķi vai kopā pārsniedz 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas
259788 Ls
5. Kandidāta izsniegto aizdevumu kopējā summa, ja aizdevumu vērtība katrā gadījumā atsevišķi vai kopā pārsniedz 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas
101553,96 Ls
6. Kandidātam piederošas kapitāla daļas (akcijas, pajas)
AS "Agrofirma Tērvete" 590 Ls (59 gab.)
SIA "A.D. Management Baltics" 1000 Ls (1000 gab.)
SIA "Āzenes Properties" 163750 Ls (163750 gab.)
SIA "Bīskapa nams" 10000 Ls (10000 gab.)
SIA "Kapitāla virsotne" 26696 Ls (26696 gab.)
7. Kandidāta skaidrās naudas uzkrājumi, ja to summa pārsniedz 500 latus - nav
8. Kandidāta bezskaidrās naudas uzkrājumi un bezskaidrās naudas norēķinu karšu kontu atlikumi, ja to summa pārsniedz 500 latus
AS "Hansabanka" 112286,78 Ls
AS "DnB NORD" 305399,31 Ls
9. Kandidātam piederošie vērtspapīri sadalījumā pa to veidiem (privatizācijas un kompensācijas sertifikātiem norādīt tikai to skaitu) - nav
Deputātu kandidāts(-e) ir norādījis(-usi), ka nav sadarbojies(-usies) ar PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestiem, izlūkdienestiem vai pretizlūkošanas dienestiem kā šo dienestu ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs.
******************************
http://lv.wikipedia.org/wiki/Aigars_%C5%A0tokenbergs

Aigars Štokenbergs (dzimis 1963. gada 29. augustā, Rīgā, Latvijas PSR) ir latviešu jurists, politiķis, Saeimas deputāts, bijušais ekonomikas ministrs, bijušais reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrs. Štokenbergs ir viens no partijas "Sabiedrība citai politikai" dibinātājiem.[1]

Štokenbergs 1981. gadā absolvējis Rīgas 25. vidusskolu,[2] 1986. gadā — LVU Juridisko fakultāti. Pēc tam divus gadus strādājis LPSR Rīgas rajona prokuratūrā par izmeklētāju, bet no 1988. gada maija — agrofirmā "Tērvete" par priekšsēdētāja palīgu. 1990. gada 1. martā Latvijas PSR Augstākā Padome pēc tieslietu ministra Viktora Skudras priekšlikuma Štokenbergu ieceļ par LPSR tautas tiesnesi.[3]

1999. gadā absolvējis Latvijas Banku koledžu ar kvalifikāciju uzņēmējdarbības pārvaldes jomā, 2001. gadā — Latvijas Banku augstskolu, iegūstot ekonomista kvalifikāciju.[4]

2004. gadā no Tautas partijas saraksta kandidējis Eiropas Parlamenta vēlēšanās, tā paša gada nogalē viņš kļuva par Ministru prezidenta Aigara Kalvīša padomnieku ekonomikas jautājumos,[5] bet 2006. gada aprīlī, pēc Jaunā laika aiziešanas no valdības, kļuva par Ekonomikas ministru Kalvīša valdībā.

2006. gada oktobrī Štokenbergs no Tautas partijas saraksta tika ievēlēts 9. Saeimā, kā arī no jauna sastādītajā Kalvīša valdībā kļuva par Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru. 2007. gada 19. oktobrī, valdības krīzes (tā sauktās Lietussargu revolūcijas) laikā, viņš tika izslēgts no Tautas partijas un zaudēja ministra posteni.[6] 2007. gada 25. oktobrī atjaunoja darbību Saeimā kā pie frakcijām nepiederošs deputāts, darbojas Saeimas Juridiskajā komisijā un tās apakškomisijā Latvijas Republikas Satversmes grozījumu izstrādei.[7]

2008. gada augustā "Baltic Screen" ierindojis Štokenbergu Latvijas ietekmīgāko miljonāru saraksta 21. vietā.
************
2010. gada Maijā Stokenbergs noraidīja iespeju uzņemt vienotībā tautiskās partijas TB/LNNK un VL, kā rezultātā pārējiem Vienotības locekļiem (JL un PS) bija jāpiekāpjas.
**************
Štokenbergs Twitterī:
twitter.com/stokenbergs

trešdiena, 2010. gada 2. jūnijs

"Lietussargu grupas" pārstāvji --> PS

"Lietussargu grupas" pārstāvji vēlas vienoti stāties PS.
http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/333292-lietussargu_grupas_parstavji_velas_vienoti_staties_partija
LETA . 2010. g. 1. jūnijā, 17:27
Tā dēvētās "Lietussargu grupas" pārstāvji vēlas iestāties kādā no politisko partiju apvienības "Vienotība" veidojošajām partijām vienoti un visi desmit uzreiz, sacīja viena no "Lietussargu grupas" pārstāvēm Lolita Čigāne.
Čigāne norādīja, ka, visiem vienlaicīgi iestājoties partijā, grupa varēs labāk saglabāt savu identitāti, kaut gan desmit cilvēku iestāšanās partijā varētu būt arī izaicinājums..

Čigāne informēja, ka grupas pārstāvji turpina sarunas ar visām trim "Vienotības" partijām par iespēju pievienoties kādai no tām..

"Pilsoniskās savienības" priekšsēdētājs Ģirts Valdis Kristovskis uzsvēra, ka partija ļoti labprāt uzņemtu visus desmit cilvēkus. "Mēs esam gatavi uzņemt šos cilvēkus un par šādu iespēju būtu ļoti gandarīti," sacīja Kristovskis.

..Apvienības "Sabiedrība citai politikai" ģenerālsekretārs Aleksejs Loskutovs norādīja, ka partija varētu uzņemt visu "Lietussargu grupu", taču viņam vēl esot jākonsultējas ar partijas biedriem, vai visiem šīs grupas dalībniekiem būs iespējams kandidēt vēlēšanās..

"Lietussargu grupas" pārstāvis, bijušais Nacionālo bruņoto spēku pulkvedis Raimonds Rublovskis neatklāja, kurā partijā viņš varētu stāties. Lēmumu par to pieņemšot katrs no grupas pārstāvjiem personiski. Viņš rūpīgi iepazīstoties ar katras no "Vienotības" partiju programmām, bet tajās neredzot nekādu būtisku pretrunu..

Kā ziņots, bijušās laikraksta "Diena" galvenās redaktores Sarmītes Ēlertes domubiedri, kuri veido "Lietussargu grupu", ir paziņojuši par kandidēšanu rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās no apvienības "Vienotība" saraksta..

Bez Ēlertes vēlēšanu listē kandidēs arī bijusī "Delnas" vadītāja Lolita Čigāne, politoloģe Rasma Kārkliņa, premjera ārštata padomnieks ekonomikas jautājumos Andris Vilks, Latvijas Institūta direktors Ojārs Kalniņš, Latvijas pārstāve Eiropas Savienības tiesā Kristīne Drēviņa, Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas nodaļas vadītājs Andris Grafs, bijušais Nacionālo bruņoto spēku pulkvedis Raimonds Rublovskis, Pasaules Dabas fonda Latvijā direktors Uģis Rotbergs, Dagdas novada deputāts Juris Viļums, "Jelgavas tipogrāfijas" valdes priekšsēdētājs Juris Sīlis.

Kā vakar preses konferencē teica Ēlerte, sākotnēji bija iecerēts, ka domubiedru pievienošanās partijām notiks pēc vēlēšanām, taču tagad lēmums stāties partijās esot "taktisks kompromiss svarīgāka mērķa vārdā", norādot, ka tas nav būtisks kompromiss. Viņa uzsvēra, ka ar domubiedriem neredz citu alternatīvu "Vienotībai".

Kā ziņots, partiju apvienībai "Vienotība" nav izdevies vienoties par sadarbību ar partijām "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK un "Visu Latvijai", tāpēc šīs sarunas tiek pārtrauktas. Tāpēc Saeimas vēlēšanu sarakstus pamatā veidos pārstāvji no partijas "Jaunais laiks", "Pilsoniskās savienības" un "Sabiedrības citai politikai".

LETA 2010. g. 2. jūnijā
Ēlerte ar domubiedriem stāsies Pilsoniskajā savienībā
http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/333442-elerte_ar_domubiedriem_stasies_pilsoniskaja_savieniba

Bijusī laikraksta "Diena" galvenā redaktore Sarmīte Ēlerte ar saviem domubiedriem jeb "Lietussargu grupu" plāno iestāties "Pilsoniskajā savienībā" (PS).

PS uzņems visus 11 cilvēkus, taču uzņemšana notiks individuāli, un katram, kurš vēlēsies iestāties partijā, saskaņā ar partijas statūtiem ir jābūt divām partijas biedru rekomendācijām.
..Jau vēstīts, ka tā dēvētās Lietussargu grupas pārstāvji vēlas iestāties kādā no politisko partiju apvienību "Vienotība" veidojošajām partijām vienoti un visi uzreiz, jo, visiem vienlaikus iestājoties partijā, grupa varēs labāk saglabāt savu identitāti, kaut gan desmit cilvēku iestāšanās partijā varētu būt arī izaicinājums.

Kā ziņots, bijušās laikraksta "Diena" galvenās redaktores Sarmītes Ēlertes domubiedri, kuri veido Lietussargu grupu, ir paziņojuši par kandidēšanu rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās no apvienības "Vienotība" saraksta.

Bez Ēlertes vēlēšanu listē kandidēs arī bijusī "Delnas" vadītāja Čigāne, politoloģe Rasma Kārkliņa, premjera ārštata padomnieks ekonomikas jautājumos Andris Vilks, Latvijas Institūta direktors Ojārs Kalniņš, Latvijas pārstāve Eiropas Savienības tiesā Kristīne Drēviņa, Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas nodaļas vadītājs Andris Grafs, Rublovskis, Pasaules Dabas fonda Latvijā direktors Uģis Rotbergs, Dagdas novada deputāts Juris Viļums, "Jelgavas tipogrāfijas" valdes priekšsēdētājs Juris Sīlis.

Kā iepriekš teica Ēlerte, sākotnēji bija iecerēts, ka domubiedru pievienošanās partijām notiks pēc vēlēšanām, taču tagad lēmums stāties partijās esot "taktisks kompromiss svarīgāka mērķa vārdā", norādot, ka tas nav būtisks kompromiss. Viņa uzsvēra, ka ar domubiedriem neredz citu alternatīvu "Vienotībai".

ceturtdiena, 2010. gada 8. aprīlis

Jānis Dinevičs un LSDSP

Diena, Ināra Ērgle, Ceturtdiena, 8. aprīlis (2010):
http://www.diena.lv/lv/laikraksts/727321-dinevics-neatdos-partiju-vienotibai
Dinevičs neatdos partiju Vienotībai:
"LSDSP viena 10. Saeimā vairs nevar iekļūt, tāpēc partijai ir jāmeklē sabiedrotie, bet «tam ir jābūt spēcīgam politiskajam spēkam, nevis kādai sīkpartijai». Tā LSDSP priekšsēdis Jānis Dinevičs sacīja kongresā pērn rudenī, solot atkāpties no amata, ja šo mērķi neizdosies īstenot. Kongresā sestdien viņš aicinās delegātus lemt par apvienības veidošanu tieši ar nelielas ietekmes partijām. To reitingi rada šaubas par iespēju šādā sastāvā pārvarēt iekļūšanai Saeimā nepieciešamo 5% barjeru. No amata J. Dinevičs plāno atkāpties tikai, ja kongress šo piedāvājumu noraidīs un lems, ka vēlēšanās jāstartē ar atsevišķu sarakstu.
Iespējams, viņam nāksies atkāpties, jo lēmuma pieņemšanai par apvienības veidošanu būs nepieciešams divu trešdaļu balsu vairākums. LSDSP valde ar divu balsu vairākumu (8 – par, 4 – pret, 2 – atturas) otrdien nolēma aicināt kongresu lemt par apvienības veidošanu ar Agra Sūnas vadīto partiju Latvijas kustība Solidaritāte, Guntara Krasta vadīto apvienību Libertas.lv, kurā ir Mūsu zeme, Sociālā taisnīguma partija un Pensionāru un senioru partija.
Latvijas faktu marta aptauja rāda, ka par Pensionāru un senioru partiju balsotu 0,7%, par LSDSP – 0,4%, par Mūsu zemi – 0,2%, un tas rada šaubas par apvienības izredzēm. Tās pastiprina LSDSP rezultāti Rīgas domes vēlēšanās pērn jūnijā – partija ieguva 1,2% balsu.
Vienīgi Eiropas Parlamenta vēlēšanās ar saraksta līderi Ati Lejiņu sociāldemokrāti startēja daudzmaz cienījami, saņemot gandrīz 4% balsu, ar ko nepietika iekļūšanai EP. Pērn kongresā kolēģi aicināja A. Lejiņu uzņemties LSDSP vadītāja amatu, taču J. Dinevičs posteni nevēlējās
atstāt un A. Lejiņš kļuva tikai par priekšsēža vietnieku. A. Lejiņš, kurš ir parakstījis
Sarmītes Ēlertes veidotās Meierovica biedrības aicinājumu par labām pārmaiņām, bija
starp tiem, kuri LSDSP valdes sēdē šonedēļ aicināja turpināt sarunas ar apvienību
Vienotība. Taču J. Dinevičs šādu iespēju nepieļauj, jo uzskata, ka tas nozīmētu pazaudēt
partiju. "Ja trim cilvēkiem grib iztirgot labas vietas perspektīvā sarakstā, atstājot LSDSP
bez iespējas piedalīties vēlēšanās, tad tā ir cūcība," Dienai teica J. Dinevičs. Viņš nevienu
vārdā nesauca, bet nojaušams, ka runa ir par A. Lejiņu, ģenerālsekretāru Ansi Dobeli un
Ervīnu Labanovski, jo tieši šos sociāldemokrātus domubiedri no Sabiedrības citai
politikai vēlējās redzētVienotības sarakstā. A. Lejiņš teica, ka kongresa iznākums
noteikšot viņa tālāko rīcību, un atzina, ka būtu jau rudenī piekritis vadīt LSDSP, ja J.Dinevičs dotu viņam savu vietu, un neatteiktos to darīt arī tagad.
Bija izskanējis, ka Vienotībā sociāldemokrāti nevar ieiet ar J. Dineviču kā līderi, tāpēc viņš šo sadarbības virzienu neatbalsta. Viens no Vienotības veidotājiem Edgars Jaunups (JL), paužot personīgo viedokli, sacīja, ka tā tikai daļēji varētu būt tiesa, jo ar J. Dineviča vārdu saistās
LSDSP darbība tās valdīšanas laikā Rīgas domē un atbildība par to. Taču svarīgākais ir
ideoloģiskais rāmis, jo sadarbībā ar kreisi orientētajiem sociāldemokrātiem "šī rāmja
robežas sāk zust", atzina E. Jaunups un uzsvēra, ka sarunas ar LSDSP var turpināties.


LSDSP vēlas veidot apvienību pirms 10.Saeimas vēlēšanām
LETA : http://www.diena.lv/lat/politics/hot/lsdsp-velas-veidot-apvienibu-pirms-10-saeimas-velesanam
Trešdiena, 7. aprīlis (2010) 12:09

Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku apvienība (LSDSP) vēlas veidot apvienību ar Agra Sūnas vadīto partiju "Latvijas kustība Solidaritāte" un Guntara Krasta vadīto apvienību "Libertas.lv", kurā ietilpst partija "Mūsu zeme", Sociālā taisnīguma partija un Pensionāru un senioru partija, lai ar kopīgu deputātu kandidātu sarakstu startētu 10.Saeimas vēlēšanās, aģentūrai LETA pastāstīja LSDSP valdes priekšsēdētājs Jānis Dinevičs.

Par LSDSP dalību jaunajā priekšvēlēšanu apvienībā tiks lemts LSDSP kongresā, kas notiks sestdien, 10.aprīlī, plkst.11 viesnīcā "Radisson SAS Daugava".

Pērn augustā LSDSP nāca klajā ar paziņojumu, ka atzinīgi novērtē sākto Latvijas politisko partiju konsolidācijas procesu un ir gatava tajā iesaistīties.
"Mēs apzināmies Latvijas sarežģīto ekonomisko un politisko situāciju, kas prasa nekavējoties meklēt risinājumus, kuru realizācija var prasīt lielu uzdrīkstēšanos. Šādus risinājumus rast un realizēt var tikai, konsolidējot un apvienojot politiskos spēkus, kuri ir gatavi vienoties par skaidru Latvijas nākotnes vīziju," bija teikts LSDSP izplatītajā paziņojumā.

Pērn oktobrī tika ziņots, ka LSDSP un "Sabiedrība citai politikai" (SCP) nolēmušas sākt konsultācijas, lai saskaņotu abu partiju politiskās un ekonomiskās nostādnes. Partiju vadītāji Aigars Štokenbergs un Dinevičs bija vienojušies, ka abas partijas pārrunās daudzus politiskus jautājumus. Kopā tika svinēta 20.gadadiena kopš LSDSP darbības atjaunošanas. "SCP tagad vairāk ir orientējusies ne uz mums, bet uz "Vienotību", kuras viedoklis Štokenbergam ir saistošāks nekā vienošanās ar sociāldemokrātiem," teica Dinevičs.

Iepriekšējā LSDSP kongresā Dinevičs uzsvēra, ka LSDSP 10.Saeimas vēlēšanās noteikti piedalīsies - vai nu ar savu sarakstu, kurš tiks papildināts ar kandidātiem, kuri nav LSDSP biedri, vai kopā ar sadarbības partneriem kādā apvienībā. LSDSP 41.kongresa delegāti pērn oktobrī nobalsoja par pilnvarojumu valdei sākt sarunas ar citiem politiskiem spēkiem par kopīga saraksta veidošanu 10.Saeimas vēlēšanās.
LSDSP ārkārtas kongresā, kas notiks 10.aprīlī, divām trešdaļām delegātu būs jāatbalsta sociāldemokrātu priekšvēlēšanu apvienība. Ja kopīgu vēlēšanu sarakstu ar kādu ietekmīgu partiju neizdosies izveidot, Dinevičs sola demisionēt no LSDSP priekšsēdētāja amata.
LSDSP rezultāti aizvadītajās pašvaldību un Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās bija pieticīgi. No 118 pašvaldībām vēlētāji ir atbalstījuši LSDSP sarakstu tikai 19 novados, kopumā ievēlot 37 deputātus. Pēc Dineviča teiktā, tas ir "katastrofāli niecīgs deputātu skaits".
Lai arī LSDSP saraksts, kura līderis bija Atis Lejiņš, EP vēlēšanās trijos vēlēšanu apgabalos savāca vairāk nekā 5% balsu, valstī kopumā neviens no LSDSP kandidātiem par EP deputātu ievēlēts netika .