Valdis Liepins (RP) atbalsta sadarbību ar SC (ar minimāliem nosacījumiem)

RP kongresā skaidri izskan gatavība sadarboties ar SC (kritizē gan sevi, gan arī citas partijas)

LETA, 2013. gada 13. jūlijā 

http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/471287-rp_kongresa_kritize_gan_sevi_gan_ari_citas_partijas 

RP valdes priekšsēdētājs Valdis Zatlers, vērtējot citus politiskos spēkus, norādīja, ka lielākā nekonsekvence ir vērojama no Ministru prezidenta Valda Dombrovska partijas «Vienotība», jo nav saprotams, kā pēkšņi var tikt ieslēgta atpakaļgaita lēmumam, kas pieņemts valdībā un par ko ir nobalsots Saeimā. Runa ir par diskusijām, vai no 2014.gada samazināt iedzīvotāju ienākumu nodokli no 24% līdz 22%, par ko iepriekš panākta vienošanās.
Savukārt nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) atsevišķos gadījumos ir pārkāpusi koalīcijas līgumu. Dažos balsojumos parādās apvienības personīgās intereses, un

bieži vien lozungi VL-TB/LNNK ir pirmajā vietā, bet praktiskā darbība neseko,

pauda Zatlers.

Repšes partiju nosauc par apvienību «Par labu Latvijai Nr.2.»
Viņaprāt, uz biedrības «Latvijas attīstībai» pamata topošā partija vērtējama kā apvienība «Par labu Latvijai Nr.2.». Pašlaik nav tik liels protesta balsu skaits, līdz ar to šai grupai neesot nākotnes - viņiem nāksies meklēt sabiedrotos, prognozēja RP valdes priekšsēdētājs.

Saeimas deputāts Valdis Liepiņš brīdināja, ka RP 12.Saeimā neiekļūs, ja netiks skaidri pateikts, ka RP valdībā nesadarbosies ar apvienību «Saskaņas centrs» (SC), kamēr tā neatteiksies no tādiem cilvēkiem kā parlamenta deputāti Irina Cvetkova un Nikolajs Kabanovs un Eiropas Parlamenta deputāts Alfrēds Rubiks.

Tomēr tālākajās RP biedru debatēs izskanēja arī doma, ka,

lai gan kopā ar SC nevajag iet, bet pie sarunu galda ar apvienību sēsties būtu iespējams.

Tāpat debatēs tika norādīts uz nepieciešamību kļūt paškritiskākiem. RP Rīgas mēra kandidāte pašvaldību vēlēšanās Inga Antāne norādīja, ka daudzi biedri neticēja uzvarai pašvaldību vēlēšanās. Tāpat arī problēmas radīja finanšu, cilvēkresursu un administratīvo resursu trūkums. Šīs grūtības ir jāspēj atrisināt, gatavojoties 12.Saeimas vēlēšanās.
Kongresā uzrunu viesa statusā teica biedrības «Demokrātiskie patrioti» valdes locekle Ieva Brante, kura norādīja uz nepieciešamību veidot labāku Latviju.

Svarīgi ir, lai būtu lieli mērķi, jo «pieņemt izaicinājumus darīt ir patiesā atmoda».

Viņa pauda nepieciešamību pēc «jaunas politiskās kultūras, jaunas paaudzes un jauniem mērķiem.»

Kā ziņots, šodien Lielajā ģildē notiek RP otrais kongress, kurā plānots ievēlēt jaunu partijas vadītāju jeb valdes priekšsēdētāju un jaunu valdi.
Uz RP valdes priekšsēdētāja amatu kandidē RP valdes loceklis un partijas Kurzemes reģiona nodaļas vadītājs Jānis Vilnītis, RP Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Demiters un RP valdes loceklis Romualds Ražuks.

Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis savu kandidatūru uz valdes priekšsēdētāja amatu ir atsaucis.

Par RP līdera Demitera vietniekiem ievēl Sondori-Kukuli un Ozoliņu
Par Reformu partijas (RP) līdera jeb valdes priekšsēdētāja Edmunda Demitera vietniekiem ievēlēti divi valdes locekļi, Sandra Sondore-Kukule (attēlā) un Jānis Ozoliņš, informēja RP Saeimas frakcijas preses sekretārs Kaspars Odiņš. RP valde Sondori-Kukuli ievēlējusi par Demitera vietnieci organizatoriskajos un administratīvajos jautājumos, bet Saeimas deputāts Ozoliņš būs vietnieks finanšu pārraudzības jautājumos.
Kā ziņots, 13. jūlijā partijas kongresā ievēlēja RP valdi, kas sastāv no valdes priekšsēdētāja, pieciem reģionu pārstāvjiem un desmit valdes locekļiem. Kā valdes locekļi tika ievēlēti bijušais valdes priekšsēdētājs Valdis Zatlers, izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, Saeimas deputāti Vilnis Ķirsis, Ozoliņš un Inita Bišofa, RP līdzšinējās valdes locekles Sondore-Kukule un Sarma Freiberga un Kokneses mērs Dainis Vingris.
Kā reģionu pārstāvji valdē ievēlēti Vilnītis, RP Rīgas mēra amata kandidāte 1. jūnijā notikušajās pašvaldību vēlēšanās Inga Antāne, līdzšinējie valdes locekļi Romualds Ražuks un Edmunds Jurēvics un bijusī Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja Žanna Kulakova. Jau vēstīts, ka par RP valdes priekšsēdētāju jeb partijas vadītāju 13. jūlijā tika ievēlēts partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Demiters. (leta.lv)

Zatlers ir Pret Valsts valodas nostiprināšanu Staversmē

http://www.apollo.lv/portal/news/articles/262573
Iveta Grigule, 11.Saeimas deputāte (ZZS)

Svētdiena, 22. janvāris (2012)
Valdis Zatlers ar saviem skaļajiem paziņojumiem grib slēpt un aizēnot faktu, ka vienīgi viņa partija Saeimas sēdē balsoja «PRET» to, lai Satversmes panti par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu un Latvijas teritorijas nedalāmību tiktu nostiprināti kā negrozāmi.

Es to skaidrotu ar to, ka ZRP un Zatlers grib vienlaicīgi sēdēt uz diviem krēsliem – nezaudējot latviešu atbalstu, ļoti grib izpatikt arī krieviem. Šodien jautājums ir vienkāršs – vieni ir «par» latviešu valodu, otri ir «par» krievu valodu. Bet Zatlera kungs grib izpatikt abiem. Tikai tā var izskaidrot viņa vārdus, ka nav nekur jāsteidzas ar Satversmē negrozāmu pantu noteikšanu.

Paklausieties ko viņš saka: vajag atlikt Satversmes grozījumu izskatīšanu par nemainīgiem pantiem, vajag vēl kaut ko mēnešiem ilgi izdiskutēt un apspriest. Kur ir novedusi šī Zatlera nemitīgā naidnieku meklēšana latvisko partiju vidū, neizlēmība un koķetērija ar Saskaņas centra vēlētāju? Mēs šodien redzam, ka starpnacionālā spriedze pusgada laikā ir nozīmīgi pieaugusi. Un zaudētāji ir abās pusēs.

Jā, piekrītu, Satversmes labojumus vajadzēja pieņemt uzreiz, kolīdz sākās runas par parakstu vākšanu par otru valsts valodu, nevis aizsegties ar viltus demokrātiju, nebeidzami atliekot šī jautājuma risināšanu. Tad mums, ZZS nevajadzētu iesniegt Saeimā šos Satversmes grozījumus. Galvenais nav tas, kurš iesniedz, bet gan paši labojumi Satversmē par to, ka latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda Latvijā. Es gan, ja dakteris būtu iesniedzis šādu likumprojektu, to atbalstītu.

Cik ilgi var vilcināties? Tieši no šīs nenoteiktības un koķetērijas ar cittautiešiem, no šīs viltus demokrātijas ir izveidojusies šodienas nejēdzīgā situācija. Savā dzimtajā zemē mums ir jāaizstāv sava dzimtā valoda! Un tieši Zatlers bija tas, kurš izlaida «džinu no pudeles», pārliecinoši un ar tankiem nesatricināmi solīdams Saskaņas centram vietu valdībā.
Gribētos, lai politiķu rīcība un vārdi ir «par» latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu un «par» Latvijas teritorijas nedalāmību. Šobrīd Zatlera partija, iespējams neapzinoties, dara visu, lai būtu «PRET».

Kam kalpo dr. Zatlers? (VDK, kopš dezertēšanas Černobiļā)

KAM kalpo dr.Zatlers?
2011.g.13.novembrī TV politikas eksperti vērtēja Zatlera partijas neveiksmes, jo partijas reitings ir tik ļoti krities, ka ir jau zem 5% Viņa izteicieni arī esot dīvaini: ZZS nosauca par tārpiem, tagad valdību par fašistisku. Dīvaini. Partijā valda neuzticība, tikai kādi 8 deputāti aizstāvot vadoni. Partijas slēgtās sēdes kāds ieraksta un informāciju nopludina. Lielākā šķelšanās bija, kad partija nobalsoja, ka ies koalīcijā ar Nacionālo apvienību. Aizdomas pieauga, kad par ārlietu ministra Edgara Rinkēviča parlamentāro sekretāru apstiprināja Viktoru Makarovu, kurš pirms šīs partijas dibināšanas darbojies organizācijā ‘’Baltijas forums’’. Šo veidojumu vispareizāk būtu saukt par krievu šovinistu un padomju ideoloģijas aizstāvju apvienību, kuras mērķis ir izplatīt melus par Baltijas valstīm, lai tās kompromitētu informatīvajā telpā. SC vadonis Urbanovičs bija šī foruma tēvs. Kas ir Makarovs? Es viņu uzskatu par specdienesta aģentu , kas laikus iestājies šai steidzami dibinātajā partijā, lai to virzītu Kremļa virzienā. Radio komentētājs Eduards Liniņš 31.okt. raidījumā ļoti pozitīvi vērtēja šo Makarovu. Esmu sameklējis gandrīz visas publikācijas, kur intervē šo vīru . Visas atbildes ir bijušas ļoti pareizas, latviešus aizstāvošas.
Viss tiek darīts, lai iegūtu uzticību, lai lasītājs saprastu, ka viņš ir īsts patriots. Jo patriotiskākas ir šīs atbildes, jo manī nostiprinās pārliecība, ka viņš ir aģents. Būtu stulbi gaidīt citādākas atbildes, ja viņam ir cits mērķis. Joprojām latvieši meklē atbildi, vai 28. Maijā Zatleram vajadzēja atlaist Saeimu? Kas ir panākts? Kāds ir ieguvums? Neapmierinātība pieaug, neticība Zatleram ir vislielākā. Uzpeld ziņas, ka tad, kad notika Černobiļas atomreaktora avārija, Zatleru kopā ar citiem ārstiem sūtīja likvidēt tā sekas. Tur ieradies, viņš sapratis, ka var dabūt nāvējošu apstarojumu itin viegli un būtu neprāts to darīt. Viņš centās izvairīties no šiem nāves draudiem un dezertēja. Viņu noķēra. Pēc kara laika likumiem draudēja nāves sods. Šai brīdī pastiepās pretī VDK ‘’izpalīdzīgā roka’’. Tālākais nav zināms , tikai nojaušams. Abas puses par kaut ko vienojās. Tā Zatlera dīvainības izskaidro vieni. Es neapgalvoju, ka tā ir vislielākā patiesība pēdējā pakāpē. Katram ir tiesības meklēt savu skaidrojumu.Arvien pārliecinošāk nostiprinās doma, ka 28. Maija rīkojums Nr 2 bija mums naidīgu spēku diktēts, jo ieguvumi un zaudējumi vēl nav sarēķināmi . Oligarhi nav pazuduši, ofšori darbojas. Zatlers uz īsu mirkli bija ‘’ varonis’’.
ATIS SKALBERGS

Komentārs:
Valdis Zatlers Cernobilaa saprata, ka var dabut navigu radiacijas devu un dezerteja no dienesta. Par to draudeja naves sods. Ir versija, ka saja bridi VDK uznema kontaktus ar V.Zatleru un paglaba no soda, bet par to ieguva bezierunu paklausibu...

Slucis un pretvējš

http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=334431:slucis-un-pretvj&catid=95:intervijas&Itemid=113

24.11.2011 Māris Antonevičs

dzīvojošā latviešu ārsts Aivara Sluča vārdu daudzi uzzināja pērn, kad tika noplūdināts fragments no viņa sarakstes ar vienu no "Vienotības" līderiem, tobrīd ārlietu ministru Ģirtu Valdi 
Kristovski.



Izvērsās skandāls – Slucim tika piedēvēti izteikumi, ka viņš atsakās ārstēt krievu tautības pacientus, kas ir pretrunā ar Hipokrata zvērestu, savukārt Kristovskim pārmests, ka viņš it kā izteicis atbalstu šai idejai. Abi saņēma daudz lamu, īpaši krievvalodīgajā presē. A. Slucis nekavējoties tika izslēgts no Pilsoniskās savienības, turklāt tika apsolīts, ka viņam tiks atmaksāta partijai ziedotā nauda, kas gan joprojām nav izdarīts. 

Mazāk zināma A. Sluča agrākā līdzdalība Latvijas sabiedriskajā dzīvē – viņš organizējis jauniešu domrakstu konkursu par Latvijas deokupācijas tēmu, regulāri publicējis politiskus uzsaukumus paša apmaksātos reklāmas laukumos avīzēs, ziedojis naudu Okupācijas muzejam utt. Skandāla ēnā palicis arī fakts, ka A. Slucis caur Vītolu fondu katru gadu piešķir stipendiju mazturīgiem Latvijas jauniešiem (1400 dolāru katram). 
Ar ārstu Aivaru Sluci sarunājās Voldemārs Krustiņš un Māris Antonevičs.



– Vai bieži braucat uz Latviju? Kādi iespaidi?

– Braucu katru gadu. Vispār ir tāda sajūta, ka vējš pūš pret latvisku Latviju un patriotismu, tomēr, šķiet, pēdējā laikā tas nedaudz mainījies uz labo pusi.

– Varbūt tas ir arī jūsu nopelns? Jūs regulāri publicējat savus uzsaukumus Latvijas presē. Vai tiem ir kāda atsaucība? Var just, ka cilvēki tos lasa?

– Sev es nekādus nopelnus negribu piedēvēt. Man ir grūti spriest, kāda pēc manām publikācijām ir reakcija Latvijā. Tomēr es redzu, ka "Saskaņas centrs", neskatoties uz lielo politisko spiedienu, ir palicis ārpus valdošās koalīcijas. Jaunajā Saeimā ir ievēlēti un amatos nokļuvuši daudzi patriotiski cilvēki, piemēram, Dāvis Stalts un Jānis Bordāns, kuri, tāpat kā es, agrāk bija Pilsoniskās savienības biedri. Man bija tikšanās ar viņiem un arī Ievu Dāboliņu, ar kuru mūs pagājušā gada 8. novembrī izslēdza no PS. Atzīmējām šo "gadadienu", bijām uzaicinājuši arī Kristovski un Šadurski, bet viņi neatnāca. Droši vien jutās neērti par partijai ziedoto naudu, ko nav atdevuši.

– Jā, bet kur lai to iztērēto naudu ņem?

– Es jau to nemaz negaidīju. Ļoti drīz Pilsoniskā savienība oficiāli beigs pastāvēt, būs tikai "Vienotība".

– Kā notika jūsu izslēgšana no Pilsoniskās savienības?

– Man e-pastā pienāca ziņa no partijas ētikas komitejas, ka pēc nepilnas dienas tiks izskatīts jautājums par manu darbību partijā un man jāierodas uz šo sanāksmi. Protams, es nevarēju ierasties, jo biju ASV. Pēc pāris dienām tāpat e-pastā paziņoja, ka es esmu izslēgts. Kā iemesls tika minēti mani izteikumi interneta sarakstē, kas partijai neesot pieņemami. Tas bija par kādu vecāku vēstuli, kur es atbildēju uz jautājumu, kāpēc nevaru atgriezties Latvijā un strādāt te kā ārsts.



Rakstīju, ka nevarētu to darīt, jo, ja man kādreiz nāktos izšķirties, kuram pacientam dot priekšroku, piemēram, ja trūkst zāles vai ir rinda slimnīcā, es vienmēr dotu priekšroku latviešiem, nevis krieviem. Tā kā es nezinu, vai tas ir atļauts, tad nevaru te strādāt. Protams, arī tas, ka es nemāku krievu valodu...



To es nerakstīju Kristovskim, bet kādam citam Pilsoniskās savienības biedram, taču šī vēstule tika salikta kopā ar Kristovska atbildi, kur viņš man it kā piekrīt. Tas bija nepatiesi, jo ar Kristovski mums bija cita sarakste un viņš man piekrita pavisam citā jautājumā. Joprojām nezinu, kurš to izdarīja, taču šādā sagrozītā un melīgā veidā šī sarakste tika nopublicēta žurnālista Lato Lapsas interneta mājas lapā.

– Tātad runa nebija par to, ka jūs atsakāties ārstēt krievu tautības cilvēkus?

– Nē, es rakstīju tikai par to, ja būtu izšķiršanās – kuram pacientam dot priekšroku. Amerikā es šādu situāciju nevaru iedomāties, jo tur medicīna nepazīst trūkumu. ASV esmu ārstējis ļoti dažādu tautību cilvēkus, lai gan latvieši un krievi mūsu klīniku apmeklē ļoti reti.

– Vai, jūsuprāt, Latvijā zāļu un medicīnas pakalpojumu trūkums ir aktuāla problēma?

– Atceros, ka 90. gados tāda situācija bija reāla. Pie ārstiem bija rindas, slimnīcās bija gultu trūkums.

– Vai, jūsuprāt, ārsta darbs Latvijā ir pietiekami atlīdzināts? Pie mums par to bieži dzirdamas sūdzības no mediķu puses.

– ASV ārstu algas ir daudzas reizes lielākas. Tomēr Amerikā lielākajai daļai pacientu ir veselības apdrošināšana. Tā ir diezgan dārga – ģimene par apdrošināšanas polisi maksā pat līdz 8000 dolāru, tas ir vairāk nekā 4000 latu gadā. Tomēr arī tiem, kuri apdrošināšanu nevar nopirkt, medicīnas pakalpojumi ir pieejami. Visi ir jāārstē, jo citādi var sekot sūdzības.

– Kad izvērsās skandāls, krievvalodīgā prese ziņoja, ka jūsu darbavietā esot liels sašutums. Jums par saviem izteikumiem draudot nepatikšanas, pat atlaišana no darba. Vai tā bija taisnība?

– Tolaik tiešām uz manu darbavietu tika sūtīts daudz elektronisko vēstuļu – pat līdz 400 dienā. Tomēr liela daļa no tām bija krievu valodā. Vai tiešām tie rakstītāji iedomājās, ka ASV saprot krievu valodu? Daļa vēstuļu gan bija arī angļu valodā. Kolēģi mani nenosodīja, varētu teikt pat pretēji – es ieguvu simpātijas. Skaidrs, ka tā bija organizēta kampaņa, un to uzreiz varēja saprast.

– Kāds jūsu darbabiedriem ir iespaids par to, kas notiek Latvijā?

– Amerikāņi par Latviju zina diezgan maz. Viņi ir pārsteigti, kad es saku, ka Latvija ir NATO dalībvalsts un Amerikas sabiedrotā, ka latviešu karavīri ir Afganistānā un Irākā. Amerikāņi ir diezgan pašpietiekami.

– Bet Amerikas latvieši? Cik viņi ir organizēti?



– Agrāk, protams, tas bija vērienīgāk – manā dzīvesvietā Mineapolē bija trīs baznīcas un latviešu nams, tagad vairs tikai viena baznīca. Tieši baznīca šobrīd ir latviešu sabiedriskās dzīves centrs, nupat 18. novembrī tur tika svinēta Latvijas neatkarības diena. Tomēr jaunie latvieši, kuri ASV ieradušies nesen, turas nost no vecajiem.



– Kāds ir jūsu viedoklis par Latvijas partijām?

– Mani iepriecina "Visu Latvijai" un arī Nacionālā apvienība, kurā tā tagad iekļāvusies. Es pats gan pēc izslēgšanas no Pilsoniskās savienības nevienai partijai neesmu domājis pievienoties. Saprotu, ka mana līdzdalība partiju pakļautu kritikai, kas nav vajadzīgs. Priecē, ka Nacionālajai apvienībai ir izdevies krietni palielināt savu pārstāvniecību Saeimā, tas ļaus viņiem panākt daudz vairāk. Manuprāt, arī Zatlera partijā ir daudz vairāk nacionāli noskaņotu biedru. Pašam Zatleram gan, cik var spriest, patriotiski cilvēki nepatīk.

Man šķiet interesanti, ka "Vienotības" līdere Solvita Āboltiņa mainījusi savu nostāju. Agrāk viņa atbalstīja valdību ar "Saskaņas centru", bet tagad vairs ne. Zatlers pirms sava lēmuma par Saeimas atlaišanu aicināja 
Āboltiņu un Dombrovski izdzīt no valdības Zaļo un zemnieku savienību un vietā ņemt "SC", taču Āboltiņa atteicās to darīt.

– Vai jums nešķiet, ka Zatlera partija pēc laika varētu apvienoties ar "Saskaņu", jo programmatiski tās ir diezgan tuvas.

– Pašam Zatleram personīgi droši vien labi saskanētu ar Ušakovu, bet šaubos, vai partija tam būs gatava. Ne velti Zatlera partijā jau notikusi pirmā šķelšanās un vairāki deputāti partiju pametuši, bet arī citi izturas diezgan piesardzīgi pret sava līdera iniciatīvām. Neticu, ka viņi būs gatavi iet kopā ar "Saskaņu". Es jautāju politikas speciālistiem, cik cilvēku būtu gatavi sekot Zatleram līdz galam, pat ja viņš partiju vestu postā. Man teica, varbūt kādi trīs... Turklāt partijas popularitāte strauji krītas.

– Pirms vēlēšanām gan daudzi viņam noticēja.

– Tas gan... Ja salīdzina, par ko balsoja ārzemju latvieši, apmēram trešdaļa balsu aizgāja par "Vienotību", trešdaļa – par Nacionālo apvienību un trešdaļa par Zatlera Reformu partiju. Tomēr Zatlers šīs balsis ieguva ar viltu. Ja vēlēšanas notiktu tagad, par Zatleru Rietumos neviens latviešu vēlētājs vairs nebalsotu, viņam būtu nulle. Tas, kas notika pēc vēlēšanām, pārsteidza visus.

Man izteica vairākas versijas, kas varētu izskaidrot Zatlera politisko rīcību. Pirmā – tas varētu būt saistīts ar viņa pagātni. Varbūt tas bija Černobiļā, kur viņš piedalījās atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanā – tur, kā zināms, visu kontrolēja arī čeka. Otrā versija – kad Zatlers kļuva par Valsts prezidentu, latviešu prese viņam ļoti uzbruka par aploksnēm, kamēr krievvalodīgajās avīzēs attieksme bija labvēlīga. Krievi bija pietiekami gudri, lai izmantotu šo momentu un cilvēciskās vājības. Atceros, ka toreiz Zatlers slavēja krievu avīzes un teica, ka "Latvijas krievi ir labākie krievi pasaulē". Arī atsevišķas Zatlera iniciatīvas Valsts prezidenta amatā liek par to aizdomāties – brauciens uz Maskavu, prasība par automātisku pilsonību visiem krievu bērniem, atbalsts bezvīzu režīmam ar Krieviju.

– Kā jūs vērtējat šobrīd notiekošo kampaņu par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai?

– Tas ir ļoti nepatīkami un bīstami Latvijas pastāvēšanai. Es gan domāju, ka tas neizdosies. Es ceru, ka tas atmodinās latviešus. Manuprāt, Latvijai būtu jāsper tieši pretējais solis, kā to vēlējās Nacionālā apvienība, – jāpanāk, ka apmācība valsts skolās ir tikai latviešu valodā. Pirmkārt, tā ietaupītos daudz naudas, jo nebūtu jāuztur paralēlā skolu sistēma. Otrkārt, tā ir vislabākā integrācija, jo tad, ja latviešu valodu bērns iemācās jau bērnudārzā un pirmajās klasēs, tas stiprina viņa piederību Latvijas valstij.

– Bet vai jums nešķiet, ka vidusmērā latvieši nemaz nav tik nacionāli?

– Tas ir saprotams, ja aiz muguras ir 50 gadi okupācijas režīma. Reiz Kristovskis izteicās, ka tāpat kā es Latvijā domā tikai apmēram divi procenti iedzīvotāju. Iespējams, tagad jau ir vairāk. Tomēr politiskais līderis nevar tikai skatīties, kur ir lielākā grupa, un tai pielāgoties. Viņam pašam vajag pārliecināt cilvēkus sev sekot.



Man šķiet, ka jaunākās paaudzes, kas nav piedzīvojušas padomju laikus, būs patriotiskākas. Nebūtu slikti, ja tiktu atjaunots obligātais militārais dienests, bet pietiktu ar sešiem mēnešiem. Ir arī citi veidi, kā veicināt patriotismu, – skauti, gaidas, patriotisma mācība skolās un citi pasākumi.



– Vai daļa latviešu nav kļuvuši pārāk kosmopolītiski? Mūsdienās vairāk tiek uzsvērta eiropeiskā identitāte, ne latviskums.

– Globalizācija ietekmē daudzas valstis, taču visur cenšas saglabāt nacionālo identitāti. Vari būt moderns, bet arī saglabāt savu valodu, kultūru, simbolus.

– Kad jūs atbraucat uz Latviju, kā jums šķiet, vai te varētu dzīvot, nezinot krievu valodu, jeb tās ietekme pašlaik ir pārāk liela?

– Varbūt ārpus Rīgas var, bet galvaspilsētā tas būtu grūti. Esmu lasījis par gadījumiem, kad kāds atsakās runāt latviski, pašam gan nav nācies no tā ciest.

– No kādiem avotiem jūs Amerikā gūstat iespaidu par to, kas notiek Latvijā?

– Ļoti labu apkopojumu sniedz PBLA ziņas. Vēl abonēju žurnālu "Ir", ko man sūta uz ASV. Laiku pa laikam apskatos arī citus izdevumus latviešu valodā. Ne jau visam var ticēt, tomēr kopīgo iespaidu var gūt.

Rinkēvičs - ZRP pelēkais kardināls (apgalvo Olšteins)

Olšteins: Zatlera kungs nav īstais partijas vadītājs

Diena.lv, 2011. gada 18. oktobris
http://www.diena.lv/latvija/politika/olsteins-zatlera-kungs-nav-istais-partijas-vaditajs-13909724 

No Zatlera Reformu partijas (ZRP) aizgājušais Klāvs Olšteins intervijā Dienai pauž uzskatu, ka eksprezidents Valdis Zatlers nemaz nav īstais partijas vadītājs.
Jautāts, kāda bija viņa politiskā loģika, atšķeļoties no ZRP, K.Olšteins norāda: "Personiski iebildu, un man bija nepieņemama nedemokrātiskā lēmumu pieņemšana un savstarpējā neuzticēšanās Zatlera Reformu partijā. Tas, ko es redzēju, bija tas, ka partijas lēmumi netiek pieņemti frakcijā un valdē."
Viņš stāsta, ka situācija izveidojusies tāda, ka "es sākotnēji tiešām noticēju tiem ideāliem, kurus sludināja Zatlera kungs". "Bet diemžēl šodien esmu vīlies. Tāpēc, ka es redzu, ka Zatlera kungs nav īstais partijas vadītājs. Ka Zatlera Reformu partiju vada tādi cilvēki kā Edgars Rinkēvičs, kurš ir uzņēmies pelēkā kardināla lomu. Ir arī citi cilvēki, kas ir uzurpējuši varu šajā partijā, un tas man nekādā ziņā nav pieņemami. Nav pieņemami redzēt, ka politiski lēmumi tiek pieņemti nevis valdes vai frakcijas sēdēs, bet ārpus tām," Dienai sacīja K.Olšteins.
Deputāts noraida izskanējušās runas, ka par sava lēmuma pieņemšanu varētu būt konsultējies ar Vienotības biedru Edgaru Jaunupu: "Tas ir konkrētu cilvēku safabricēts jautājums. Šis lēmums no manas puses bija pilnībā patstāvīgs. Es to pieņēmu jau ceturtdien. Un, protams, ilgi pārdomāju."
"Mani sākotnējie mērķi tik tiešām bija darboties ar vislielāko mērķtiecību un apziņu tieši, lai Zatlera Reformu partija būtu vislabākā partija, kā man Valdis Zatlers, aicinot to veidot, pirmajā sarunā to teica. Diemžēl tie vārdi neīstenojās un nācās vilties tajos ideālos, kura tika sludināti, dibinot partiju," sacīja deputāts.

Zatlers - vilks aitas ādā

Krišjānis Kariņš: Zatlers izrādījies vilks aitas ādā



08.10.2011 Māris Antonevičs

http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=329822:krijnis-kari-zatlers-izrdjies-vilks-aitas-d&catid=95:intervijas&Itemid=113 
 
Ja Valdis Zatlers turpinās politikā braukt kā tanks un nerēķināties ar vēlētāju viedokli, tas var novest pie jaunām ārkārtas vēlēšanām, uzskata "Vienotības" politiķis, Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš. Ar viņu vakar sarunājās Voldemārs Krustiņš un Māris Antonevičs.



V. Krustiņš: – Kāds ir jūsu vērtējums par mainīgo politisko situāciju?
K. Kariņš: – Man ir bažas, ka šobrīd viss ir nostatīts uz neīstajām kājām. Būtu loģiski, ja valdības veidošanas sarunu pamats būtu partiju ideoloģijas, programmas un valsts attīstības redzējums. Latvijai ir ļoti labs piemērs acu priekšā. Dažas dienas pirms mūsu Saeimas vēlēšanām notika arī parlamenta vēlēšanas Dānijā. Tur par valdības vadītāju kļuvusi Helle Torninga-Šmita, kura ir pirmā sieviete šajā amatā valsts vēsturē. Taču viņas pārstāvētā sociāldemokrātu partija vēlēšanās matemātiski neuzvarēja. Visvairāk balsu saņēma līdzšinējā premjera Larsa Lekes Rasmusena vadītā liberāļu partija, kas šoreiz pat ieguva par vienu vietu vairāk nekā agrāk. Bet būtiskākais, ka sociāldemokrātiem ideoloģiski tuvās kreisās partijas varēja izveidot bloku, kuram parlamentā ir vairākums – 89 balsis, kamēr Rasmusenam ar sabiedrotajiem – 86 balsis.

M. Antonevičs: – Un neviens tur nepiedāvāja veidot "varavīksnes valdību"?
– Nē, uzreiz bija skaidrs, ka valdību veidos Torninga-Šmita un tai būs konkrēta ideoloģiskā pozīcija. Kas tikmēr notiek Latvijā? Mums ir viena partija, kas sevi skaidri pozicionējusi kā kreisa, – "Saskaņas centrs". Tās programma ir pretrunā tam, ko atbalsta "Vienotība" un tās Ministru prezidents Valdis Dombrovskis. Divas ideoloģiski tuvākās partijas neapšaubāmi ir Nacionālā apvienība, kas to apliecinājusi ar saviem balsojumiem 10. Saeimas laikā, un – ja var ticēt tam, kas rakstīts pro-grammā, – Zatlera Reformu partija. Ja te būtu Dānija, tad nebūtu nekādu jautājumu, kas veidos nākamo valdību – centriski labējie spēki, kuriem parlamentā kopā ir 56 balsis. "SC" kā vairāku kreisu partiju apvienība paliktu opozīcijā.

Tomēr Zatlera kungs šo diskusiju apgāzis kājām gaisā un grib veidot valdību ar "SC" par katru cenu.

Ko viņš īsti grib? Kā var saprast, galvenā doma ir, ka valdībā vajag mazākumtautības, cittautiešus, krievvalodīgos vai kā nu to vēl apzīmē. Bet šīs vēlēšanas nebija par etniskajiem jautājumiem. Arī pats Zatlers to neuzsvēra. Protams, par "SC" pārsvarā balsoja krievvalodīgie, kas ar savu balsojumu pauduši atbalstu kreisai politikai. Zatlers pirms vēlēšanām īpaši nerunāja par ekonomiskiem jautājumiem, viņš teica, ka šīs vēlēšanas ir par tiesiskumu. Tieši šajos jautājumos "SC" vai to veidojošās partijas konsekventi ir balsojušas pret ierosinājumiem, kas varētu nostiprināt tiesiskumu. Arī pret Šlesera izdošanu KNAB, pēc kā sekoja slavenais rīkojums numur divi.

V. Krustiņš: – Secinājumi? Par ko Zatlers iestājas?
– Acīmredzot Zatlers ir bijis kā vilks aitas ādā. Pirms vēlēšanām viņš runā par tiesiskumu un tamlīdzīgiem jautājumiem, liela daļa vēlētāju viņam uzticas, un tagad izrādās, ka agrāk teiktais ir mazsvarīgs.
– Tipisks latviešu politiķis...
– Es tā neteiktu, manuprāt, šis tomēr ir īpašs gadījums. Zatlers savu aitas ādu ir nometis, un tagad mēs visā pilnībā redzam, kas viņš ir īstenībā. Tagad Zatlers grib veidot kreisu valdību, vienlaikus apšaubot Latvijas kā nacionālas valsts vērtību. Es gribu uzsvērt, ka Latvija ir vienīgā vieta pasaulē, kur latviešu valodai un kultūrai ir iespēja zelt un plaukt. Protams, mūsu valsts ir atvērta dažādu tautību cilvēkiem, jo "latvietis" jau nav etnoģenētisks, bet vairāk kultūras jēdziens, tomēr šaubos, ka valdībai ar "Saskaņas centru" latviskums būs prioritāte.
Tie, kas ilgstoši vērojuši "SC", būs pamanījuši, ka šī partija ilgus gadus vairāk aizstāvējusi Kremļa intereses. Tāpēc es uzskatu par ļoti bīstamu tendenci, ka šādu partiju Zatlers tagad grib pievest pie varas.
– Jūs tas pārsteidz?
– Es negribētu teikt, ka pārsteidz, taču apbēdina gan. Zatlers parāda, ka viņš ir pilnīgi neaprēķināms, un viņa izteikumiem un darbībām nav konsekvences. Un, šķiet, viņam nemaz nav neērti savu vēlētāju priekšā.
– To varēja gan paredzēt, ja rūpīgāk seko Zatlera līdzšinējai darbībai Valsts prezidenta amatā. "Saskaņa" savulaik tika veidota ar mērķi, lai samierinātu latviešus ar tām okupācijas sekām, kas te palika pēc padomju režīma. Turklāt partijas veidotāji apzinājās, ka viņiem ir jāiekaro latviešu uzticība, jo bez tās panākumus nevarēs gūt. Ir pagājuši daudzi gadi, un nu viņi to ir panākuši, ko apliecina sadarbība ar Zatlera partiju.

Galvenais jautājums šobrīd ir nevis ekonomika vai tiesiskums, bet kā samierināt latviešus ar okupācijas sekām un likt saprast, ka te nebūs nekāda nacionāla valsts. Un šīs sekas mēs redzam – Lindermans un Osipovs var, daudz nepiepūloties, savākt vairāk nekā desmit tūkstošus parakstu par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. Tie ir Latvijas pilsoņi, kas parakstās!
– Zatlera personīgo motivāciju es saistītu pirmkārt ar vēlmi pēc varas, un tam varētu būt pakārtota viņa šā brīža politiskā darbība.

– Varu var arī zaudēt, kad esi savu padarījis un neesi vairs vajadzīgs.
– Par to es nešaubos. Tomēr ZRP bez Zatlera ir arī citi deputāti.

M. Antonevičs: – Cik labi jūs viņus pazīstat? Uz partiju sarunām iet un publiski izsakās tikai divas vai trīs personas, pārējie klusē. Rada iespaidu par armiju, kas dzelžaini pakļaujas savam komandierim.
– No jaunievēlētajiem deputātiem es nepazīstu daudzus, bet zinu, ka Zatlera partijas rindās ir vairāki izteikti nacionālpatrioti.
V. Krustiņš: – Vai viņi nav pārāk labticīgi?
– Es pats savulaik ienācu politikā kopā ar "Jauno laiku", kas tolaik bija jauns politiskais spēks. Mums gan pirms vēlēšanām bija ilgāks sagatavošanās periods, lai citam citu iepazītu, sastrādātos. Sākumā bija tā sajūta, ka partijā ir viens spilgts līderis Repše, taču pēc laika ievēlētie deputāti saprata, ka viņi ir tautas priekšstāvji un no viņiem visiem tiek gaidīta atbildīga rīcība. Nevar visu laiku tikai paļauties uz partijas vadītāju.
– Bet kas tagad jādara? Urbanovičs teicis, ka viņam ir plāns "B", ja "Saskaņa" nebūs valdībā.
– Pirmkārt, mums nav jāklausa, ko iesaka citi – Krievija, Amerika vai vēl kāds.
– Amerika arī nav jāklausa, stratēģiskais partneris?
– Nē, mums pašiem ir tiesības lemt savu likteni un nekas nav jādara tikai tāpēc, lai kādam izpatiktu. Mēs pārstāvam tās pašas vērtības kā rietumvalstis, tāpēc nav jāuztraucas, ka sadarbība varētu pārtrūkt.
Otrkārt, šobrīd ir svarīgi saprast, kas būs tie politiķi, kas nākamajā Saeimā pieņems lēmumus. Daži no tiem, kas šobrīd darbojas ZRP valdē un runā partijas vārdā, parlamentā nemaz nav ievēlēti, jo vēlēšanās saņēma ļoti daudz svītrojumu. Mēs jau pirms divām nedēļām piedāvājām sarīkot "Vienotības" un ZRP jaunievēlēto deputātu tikšanos, lai iepazītos un saprastu, kur ir līdzības, kur atšķirības. Zatlera kungs šo iespēju līdz šim ir liedzis. Es domāju, ka viņš baidās. Faktiski viņš baidās no demokrātijas. Taču, kad jaunie deputāti sāks strādāt, domāju, ka šis tas vēl var mainīties.
Man tagad zvana daudzi vēlētāji un saka: "Mēs agrāk balsojām par "Vienotību", bet šoreiz nobalsojām par Zatleru. Kāpēc tagad "SC" grib ņemt valdībā?" Ko es varu teikt? Es par Zatleru nebalsoju... Ja runā par "Vienotības" pozīciju, viena no valdības vadītāja Valda Dombrovska spējām ir būt mierīgam un ārēji samiernieciskākam, bez bravūras uzklausīt sarunas partneri, pat ja uzskati atšķiras. To es ievēroju jau tad, kad veidojās "Jaunais laiks" un mēs diskutējām partijas iekšienē. Es pat teiktu, ka viņam ir pacietība ilgi uzklausīt muļķības, ko es nevarētu.
Tomēr es gribētu uzsvērt, ka no "Vienotības" Saeimā ir ievēlēti politiķi, kuriem ir ļoti skaidrs, ko viņi grib un ko negrib – gan par ekonomisko politiku, gan tiesiskumu, gan nacionālo politiku.
Mēs varam pamācīties, kā nacionālos jautājumus risina, piemēram, Francija vai Vācija. Es reizi mēnesī braucu strādāt uz Strasbūru, kur atrodas Eiroparlamenta galvenā mītne, lai gan ikdienā darbs notiek Briselē. Strasbūra atrodas Elzasas reģionā, bet elzasieši pēc tautības ir ģermāņi, tātad tuvāki vāciešiem. Taču Francijas valdība nekautrējas viņus asimilēt, jo viņu mērķis ir nacionāla valsts.
– Nez vai visi "Vienotības" politiķi būs mierā, ka jūs to saucat par pozitīvu piemēru.
– "Vienotība" ir ilgi virzījusies uz to, ka Latvija ir nacionāla valsts, un nav iemesla, lai tagad no tā atteiktos. Jautājums ir par pieeju – kā mēs to publiski deklarējam. Es esmu mudinājis, ka mums vajadzētu skaidrāk un asāk paust savu pozīciju, Dombrovskis ir par mierīgākām metodēm, bet būtība jau abos gadījumos ir viena un tā pati.
– "Vienotības" ministrs Artis Pabriks viens no pirmajiem sauca, ka vajag iet kopā ar "Saskaņu".

– Tas ir viņa personīgais viedoklis, ko viņš individuāli paudis jau vairākus gadus, taču tā nekad nav bijusi "Vienotības" politiskā stāja.
– Kad "SC" biedrs Armands Strazds pauda savu individuālo viedokli, viņu nekavējoties izslēdza no partijas.
– Bet vai tad partijai jābūt tādai, kur vadonis uzsit dūri galdā un pasaka, kā jārīkojas?
– Tad jau jūs nevarat būt droši, kā jūsu deputāti nobalsos.
– Laiks un vēlētāji visus politiķus noliek savās vietās, to varēja redzēt arī nupat notikušajās vēlēšanās. Cits politiķis, kas tāpat agrāk uzstājīgi mudināja "SC" ņemt valdībā, šajā Saeimā neiekļuva. Domāju, ka vēlētāju viedoklis tiks ņemts vērā arī nākamajā kongresā, ievēlot jauno "Vienotības" partijas valdi.
Tas, ka šobrīd netiek veidota koalīcija "Vienotība" + Zatlera Reformu partija + Nacionālā apvienība, ir Zatlera, nevis "Vienotības" vaina. Acīmredzot viņš to nemaz nav gribējis darīt, tikai pirms vēlēšanām noklusēja. Bet bez ZRP labēju valdību nav iespējams skaitliski izveidot. Faktiski Zatlers trīs nedēļas valsti tur gūstā.

M. Antonevičs: – Bet Zatleram pietiek balsu, lai izveidotu valdību divatā ar "SC".
– Iespējams, viņš to mēģinās darīt. Ja vien visi ZRP deputāti tam būs gatavi. Iespējams, ka šādai koalīcijai var pietrūkt atbalsta parlamentā.
– Kādu jūs redzat valsts attīstību, ja valdību izveido ZRP un "SC", bet jūs paliekat opozīcijā?
– Tad mūsu sabiedrībā būtu liela sacelšanās. Baidos, ka šāds variants nevis saliedētu, bet tikai sašķeltu sabiedrību, jo neapmierināta būtu lielākā daļa latviešu vēlētāju. Politiķi jau var mainīt kažokus, kā to dara Zatlers, bet vēlētāji to nedarīs. Sekas varētu būt gan ekonomiskajai politikai, kas šādas valdības gadījumā kļūtu kreisāka un aizbaidītu iespējamos investorus, gan ģeopolitikā, kas signalizētu, ka notiek pagrieziens Krievijas virzienā. "SC" nav vērā ņemamas politiskas sadarbības ar Eiropas sociāldemokrātiskajiem spēkiem, bet tikai ar Putina "Vienoto Krieviju".
Ja tas tiešām notiks, tas, visticamāk, novedīs pie tautas pieprasījuma pēc vēl vienām ārkārtas Saeimas vēlēšanām. Tas būtu ironiski, ka Zatlera centieni sagrābt varu tiktu apgriezti ar tādu pašu metodi, kādu viņš pats jau reiz izmantojis. Tikai šoreiz tā būtu vērsta pret pašu Zatleru.

Valdis Liepiņš par un pret koalīciju ar SC, Zatlers melo

http://www.diena.lv/latvija/politika/zrp-deputats-liepins-pielauj-ka-varetu-pamest-partiju-pec-sc-aicinasanas-koalicija-13906674

ZRP deputāts Liepiņš pieļauj, ka varētu pamest partiju pēc SC aicināšanas koalīcijā
Diena, LETA, 2011. gada 1. oktobris

No Zatlera reformu partijas (ZRP) jaunajā Saeimā ievēlētais deputāts Valdis Liepiņš pagaidām izvairīgi runā par savu iespējamo tālāko rīcību pēc ZRP lēmuma koalīcijā aicināt apvienību ''Saskaņas centrs'' (SC), nevis nacionālo apvienību ''Visu Latvijai!''-''Tēvzemei un brīvībai''/LNNK (VL-TB/LNNK).

Liepiņš iepriekš kopā ar domubiedriem no ZRP bija sagatavojis memorandu, kurā norādīja, ka SC iesaistīšana koalīcijā patlaban neesot iespējama un ka valdība jāveido kopā ar nacionālo apvienību.

Šodien konkrētu viedokli par savu iespējamo tālāko rīcību Saeimā Liepiņš nevēlējās paust, norādot, ka to darīšot pirmdien. Savukārt taujāts, vai viņš pēc SC iesaistīšanas koalīcijā varētu pamest ZRP, Liepiņš atbildēja, ka ''viss kas iespējams''.

Liepiņš iepriekš norādījis, ka neesot principā pret SC iesaisti valdībā nākotnē, taču uzskata, ka to nevar darīt patlaban. Galvenais iemesls - neesot pārliecības par SC spēju būt lojālam Latvijas valstij.

ZRP jaunievēlētais deputāts uzskata, ka vispirms SC jāizslēdz no savām rindām Latvijas padomju okupācijas fakta stingrākie noliedzēji - Alfrēda Rubika vadītā Latvijas Sociālistiskā partija. Nepieņemams esot arī "saskaņiešu" līgums ar Kremļa partiju "Vienotā Krievija", SC esot arī jāparāda reāli darbi latviešu valodas pozīciju nostiprināšanā. Pagaidām neesot arī ticības, ka uz SC kā valdības partneri varēs droši paļauties un viņi balsojumos nebloķēsies ar Zaļo un zemnieku savienību.

Tāpēc ZRP un ''Vienotības" trešais koalīcijas partneris var būt tikai nacionālā apvienība, uzskata Liepiņš. Runāt par SC iekļaušanu koalīcijā varot tikai pēc iepriekš minēto šķēršļu likvidēšanas.

Jau vēstīts, ka ZRP valde naktī no piektdienas uz sestdienu pēc daudzu stundu garas sēdes nolēmusi, ka jāveido plaša koalīcija no ZRP, "Vienotības" un SC un aicinājusi šīs koalīcijas vadīšanu uzņemties pašreizējam premjeram Valdim Dombrovskim.

“Vienotība” par šādu lēmumu esot nepatīkami pārsteigta, savukārt SC to vērtē pozitīvi un jau nodēvējusi par “vēsturisku soli”.

ZRP valde savā šīs nakts paziņojumā arī norādījusi uz priekšnosacījumiem sadarbībai ar SC: Latvijas okupācijas fakta un valstiskuma nepārtrauktības atzīšana, tiesiskuma principu ievērošana un atbildīga ekonomiskā politika. “Mēs sagaidām neatgriezeniskus soļus no SC, kas skaidri apliecinās lojalitāti Latvijas valstij. Aizstāvot šīs pozīcijas sarunās ar SC, konstatējām šī politiskā spēka pausto gatavību konstruktīvi atbildēt uz šiem jautājumiem. SC jāatbrīvojas no interfrontes un komunistiskās partijas rēgiem, tāpat kā citām partijām jāatbrīvojas no iekšējā ienaidnieka meklēšanas," teikts ZRP paziņojumā.

SC parlamenta ārkārtas vēlēšanās ieguva visvairāk jeb 31 mandātu. ZRP ieguvusi 22 mandātus, "Vienotība" - 20 mandātus, VL-TB/LNNK - 14 mandātus, bet ZZS - 13 mandātus.

*******************************
Savukārt Delfi / LETA 1. oktobrī raksta:

http://www.delfi.lv/news/national/politics/zatlers-pilsoniskas-savienibas-pazinojums-mums-atvera-acis.d?id=40935243

Kā apgalvoja Zatlers, arī Saeimā ievēlētais deputāts Valdis Liepiņš, kurš iepriekš kopā ar domubiedriem norādījis, ka SC iesaistīšana koalīcijā patlaban neesot iespējama un ka valdība jāveido kopā ar nacionālo apvienību, esot pievienojies partijas kopējam viedoklim ar nosacījumu, ja SC ir gatavs atbalstīt ZRP sākotnēji definētos desmit darbības principus.

Uz to Liepiņš ir atbildējis twitter'ī:
"Zatlera kunga delfos teiktais, ka es "esot pievienojies partijas kopējam viedoklim" neatbilst patiesībai. Valdis Liepiņš"
Tātad Zatlers melo.

Zatlera brigādē rūdīti profesionāļi

http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/393463-zatlera_brigade_skietami_iesaceji_patiesiba_ruditi_profesionali

Otto Ozols, Speciāli TVNET, 28. septembrī, 2011

Leģenda vēstā, ka Latvijas vecākais aligators Čabulītis 2007.gada augustā mira, nespēdams pārdzīvot, ka oligarhi par nākamo valsts prezidentu lēma tieši viņa mājvietā - Rīgas Zooloģiskajā dārzā. Patiesībā tā bija oligarhu lielākā un liktenīgākā kļūda - iecelt par valsts prezidentu tieši Valdi Zatleru. Viņi pat ļaunākajos murgos nevarēja iedomāties, ka pēc Zatlera prezidentūras četriem gadiem viena viņu partija būs bankrotējusi, otra izbalsota no Saeimas, bet trešā nonāks bezcerīgā opozīcijā.

Savukārt politikā nepieredzējušais ārsts būs kļuvis par vienu no ietekmīgākajiem politiķiem valstī. Zatlers netika pienācīgi novērtēts toreiz un, izskatās, arī tagad. To pašu var teikt par Zatlera komandu - daudzi viņus uzskata par steigā savāktiem iesācējiem. Tā nav patiesība. Viņi ir labi bruņoti, apmācīti un cīņās rūdīti profesionāļi..

Zatlera "brigādē" patiešām ir augsta līmeņa profesionāļi. Lielākā daļa - ar lieliskām izglītībām, pamatīgu pieredzi un zināšanām. Vairākiem ir pamatīgs politiskais rūdījums. Var uzskatīt, ka Zatlera komanda ir potenciāli spēcīgāka nekā savulaik Andra Šķēles vai Einara Repšes "superkomandas". Tādēļ ir vērts apskatīt vismaz dažus viņa partijas biedrus, kas lielā mērā noteiks partijas un līdz ar to arī visas valsts likteni. Būtiskākā atšķirība no Šķēles un Repšes "brigādēm" - viņiem ir daudz lielāka zināšanu un pieredzes bagāža. Mums ir darīšana ar būtiski augstāku intelektuālo līmeni. Visspilgtāk to apliecina dažos laikrakstos bieži citētie politikas pseidoeksperti, kuri gandrīz vai histēriski uzbrūk Zatlera partijai. Tas acīmredzot liecina, ka viņi uztraucas par savas ietekmes zaudēšanu..

Par ZRP potenciālu liecina kaut vai fakts, ka otra lielākā Saeimā pārstāvētā partija tika izveidota burtiski divu mēnešu laikā. To var paveikt tikai spēcīga komanda. Viņi ne tikai paspēja izveidot jaunu partiju, bet arī piedāvāja labāko ekonomisko programmu. To atzina "Ekonomistu apvienības 2010" un citi eksperti. Tādēļ par vienu no ZRP intelektuālajiem dzinējspēkiem var dēvēt ekonomistu Vjačeslavu Dombrovski..
.

Foto: LETA.
Doktors Dombrovskis.

Dombrovskis ir ekonomikas zinātņu doktors un Rīgas Ekonomikas augstskolas docents. Interesanti, ka viņš kādreiz sadarbojies ar Saskaņas Centru un joprojām ir labs draugs Nilam Ušakovam. Tomēr sapratis, ka Saskaņas Centrs nav īstā izvēle, ja patiešām vēlas radīt valstij jaunu tēlu. Intervijā žurnālam "Ir" viņš 21.jūlijā atzina - "(..) mēs runājam gan par prezidenta amatu, gan nevēlēšanos pieļaut tautas vēlētu prezidentu, neatkarīgu tiesu, tiesībsargu, ģenerālprokuroru. SC pēdējā laikā ir pielicis savu roku, lai neitralizētu šīs institūcijas. Acīmredzot viņi uzskata, ka viņu vēlētājam tas nav svarīgi vai arī viņš nesaprot sekas šādai rīcībai un tāpēc mērķis attaisno līdzekļus. Man ir cits viedoklis.".

Viņš ir spējis izvēlēties partiju, kurā saskata iespējas radīt patiešām labāku un veiksmīgāku valsti. Dombrovskis ir gan ar ļoti labu izglītību, gan pieredzi. Acīmredzot turpmāk viņam būs liela ietekme Latvijas ekonomiskajās un politiskajās reformās..
.

Foto: LETA.
Oksfordas maģistrs Liepiņš.

Ja runājam par politiskajām reformām, tad uzmanība jāpievērš citam, nenoliedzami pieredzējušam ekspertam un politiķim Valdim Liepiņam. Viņam ir Oksfordas universitātes maģistra grāds filozofijā, politikā un tautsaimniecībā. Latvijas politikā Liepiņš līdz šim nav bijis pārāk redzama persona. Tomēr jau vairākus gadus ļoti aktīvi darbojās Vēlēšanu reformu biedrībā un ir tās dibinātājs..

Var uzskatīt, ka viņš ir viens no pieredzējušākajiem vēlēšanu sistēmu ekspertiem Latvijā. Iespējams, ka viņa idejas jau pirms kāda laika ir nopietni ietekmējušas Zatleru. Liepiņš ir bijis viens no aktīvākajiem "lokomotīvju" principa noliedzējiem. Tā bija oligarhu iecienītā shēma, ar kuru gadiem ilgi Saeimā varēja aiz pāris spilgtām "lokomotīvēm" ievilkt mazpazīstamus, oligarhu interesēm paklausīgus "podziņu spiedējus". Ar Zatlera kā prezidenta atbalstu šīs princips tika daļēji izskausts jau 10. Saeimas vēlēšanu laikā..

Var pieņemt, ka ar ZRP palīdzību Liepiņš vēl aktīvāk strādās, lai uzlabotu vēlēšanu sistēmu. Pamatmērķis ir, lai vēlēšanu un vispār politiskā sistēma nodrošina deputātu atbildību pret vēlētājiem un samazina atkarību no ietekmīgiem sponsoriem. Liepiņš būs viens no tiem, kurš, izmantojot savu pieredzi un zināšanas, darīs, lai Latvijā tiek iedibināta sistēma, kur, izskaužot vienus oligarhus, vietā nenāks citi. Lielā mērā tieši no Liepiņa būs atkarīgs, vai šīs reformas būs vai nebūs veiksmīgas..

Tai pašā laikā jau šobrīd ir redzamas pretrunas starp Zatlera partijas programmu un Liepiņa uzskatiem. ZRP 4000 zīmju programmā ir rakstīts: "Grozīsim Satversmi, lai dotu tautai tiesības ievēlēt Valsts prezidentu ar paplašinātām pilnvarām." Valdis Liepiņš ir pret šo priekšlikumu. Savā ļoti argumentētajā rakstā žurnālā "Ir" 31.maijā viņš kritizē šo ideju kā bīstamu un nepiemērotu Latvijai, rakstot: "(..) varam secināt, ka tautas vēlēts prezidents neveicinātu nevienu no augstāk minētajiem prezidenta pienākumiem - būt politiski neatkarīgam un neitrālam, tautu vienojošam un tās intereses aizstāvošam -, bet panāktu tieši pretējo.".

Liepiņš profesionāli un pamatoti noraida ideju par tautas vēlētu prezidentu kā labu risinājumu valstij, secinot: "Jāšaubās, vai tāds prezidents strādātu tautas interesēs. Iespējams, ka tauta domātu, ka pati šo prezidentu ievēlējusi. Bet tauta būtu maldināta un maldījusies!" Šobrīd, kad Liepiņš ir iestājies ZRP rindās, atliek tikai minēt - vai viņš ir mainījis savu viedokli, vai arī partija spēs pieņemt, sadzirdēt atšķirīgu viedokli..
.

Foto: LETA.
Kembridžas doktors Ķīlis.

Kembridžas universitātes sociālantropoloģijas doktors Roberts Ķīlis formāli nav Zatlera partijas biedrs. Tai pašā laikā neviens nešaubās, ka viņš tajā ir iekšā līdz ausīm, ja ne pat dziļāk. Kopš 2008.gada viņš bija Stratēģiskās analīzes komisijas priekšsēdētājs un acīmredzot viens no aktīvākajiem Zatlera komandas intelektuālajiem dzinējspēkiem..

Reklāma
.
.
Šobrīd ZRP viņu nosaukusi kā savu kandidātu izglītības ministra amatam. Nevienam ekspertam nav šaubu, ka jebkuras valsts nākotni izšķirīgi nosaka tieši izglītības sistēma. Ja Ķīlis kļūs par ministru, tad tieši no viņa būs atkarīgs, vai Latvijas izglītības sistēmā notiks valsts nākotni izšķirošas reformas. Daudzi gan šaubās par viņa spējām akadēmiski interesantas idejas pārvērst reālos darbos..

Jebkurā gadījumā Ķīlis ir jau otrais Zatlera komandas biedrs ar pasaulē ļoti augsti vērtētās universitātes diplomu. Piedevām viņš tāpat kā Liepiņš jau vairākus gadus ir bijis saistīts ar aktīvo politiku visaugstākajā līmenī. Pieredzes trūkumu pārmest arī nevar..

Intervijā žurnālā "Rīgas Laiks" 2010.gada septembra numurā viņam jautā - tu karotu, ja būtu jākaro par Latviju? Ķīlis atbild: "Domāju, ka es jau tā karoju. Nav tikai jāšaudās. Zināmā mērā tu karo kaut kādā ideju laukā, un bieži vien tas ir ļoti liels, idejas tomēr tiek kaut kādā veidā konfrontētas ar tām, kas notiek citu valstu domu centros. Tas arī ir zināmā mērā kariņš. Es karoju par to, lai man te būtu mājas.".
.

Foto: LETA.
Pulkvežleitnants Kozlovskis.

Atvaļinātais pulkvežleitnants, drošības iestāžu veterāns Rihards Kozlovskis publiskajā politikā ir faktiski nepazīstama persona. Tai pašā laikā viņš ir saistīts ar valsts drošību jau no 1991.gada un pamatoti uzskatāms par šīs jomas profesionāli. NATO Rīgas samita laikā bijis organizācijas biroja Drošības pasākumu koordinācijas nodaļas vadītājs. ZRP viņu virza iekšlietu ministra amatam. Par viņa ietekmi partijā liecina fakts, ka Kozlovskis apstiprināts par partijas organizatoriskā darba vadītāju. Divmetrīgajam bijušajam airētājam ir divas augstākās izglītības, viena no tām - jurista. Viņš būs atbildīgs par to, cik organizatoriski spēcīga būs šobrīd viena no ietekmīgākajām partijām valstī..
.

Foto: LETA.
Sandra - "jaunā latviete", prezidentu juriste.

Neapšaubāmi košākā šā vārda burtiskajā nozīmē Zatlera komandas pārstāve - juriste Sandra Sondore-Kukule. Lielāka sabiedrības daļa viņu pazīst kā tipisku "jauno latvieti", kas vienmēr izskatās kā no modes žurnāla "Vogue" lapām izkāpusi, ciena īpaši dārgus auto un ik pa brīdim iekuļas neglītos skandālos..

Nav pamata domāt, ka Zatlers par šo viņas reputāciju neko nenojauš. Tomēr viņš riskēja Sondori-Kukuli iekļaut kandidātu sarakstā. Vēlētāji šo domu neatzina par labu esam un viņu burtiski izsvītroja. Tomēr Kukule pat nedomāja atkāpties - sarunās par jaunās koalīcijas veidošanu viņa atkal ir cieši blakus Zatleram. Acīmredzot ir kāds nopietns arguments, kādēļ Zatlera Reformu partijas līderis Zatlers tik spītīgi ignorē vēlētāju un ekspertu kritisko attieksmi..

Iespējams, iemesls ir viņas ļoti pamatīgā pieredze likumdošanas jautājumos visaugstākajā līmenī. Sondore-Kukule ir bijusi likumdošanas padomniece ne tikai prezidentam Zatleram, bet arī Vairai Vīķei-Freibergai. Acīmredzot abi valsts visaugstākie politiķi ir pienācīgi novērtējuši viņas spējas un zināšanas likumdošanas jomā. Šajos gados Sondore-Kukule ir uzkrājusi unikālu pieredzi darbā ar visaugstākā līmeņa dokumentiem..

Strādājot prezidentes pilī, viņa pavisam noteikti ir uzkrājusi arī pieredzi darbā ar Latvijas politisko eliti. Sondore-Kukule perfekti pazīst šo vidi līdz pat pēdējām intrigu detaļām. Zatlera partijai noteikti noder politiskās virtuves pieredzējusī haizivs. It īpaši laikā, kad notiek sarunas par jaunās koalīcijas izveidi. Šajā procesā viņas zināšanas un pieredze ir ļoti būtiska..

Tomēr, ja partija turpinās ignorēt Sondores-Kukules reputācijas problēmas, tad tas neizbēgami radīs sarežģījumus viņai pašai un partijai. Zatleram būs grūti runāt par "jaunu politisko kultūru" ar dārgu džipu cienītāju pie sāniem..
.

Foto: LETA.
Nenovērtētais prezidents - Zatlers.

Valdi Zatleru var uzskatīt par līdz galam nenovērtētu prezidentu. Jākonstatē, ka viņš savus pienākumus pildīja daudz labāk un drosmīgāk, nekā tas tiek atzīts. Vispirms jāatceras, ka viņš bija valsts vadītājs ļoti sarežģītā laikā, Zatlers bija krīzes laika, nevis "trekno gadu" prezidents..

Faktiskais ienācējs politikā Zatlers uzreiz saskārās ar ļoti sarežģītām iekšējām un ārējām problēmām. Valsts bija uz bankrota robežas, un politiskā situācija tuvu anarhijai. Patiesībā tas ir brīnums, ka valstī izdevās saglabāt kaut kādu stabilitāti pēc Parekss kraha, Kalvīša un Godmaņa valdību nožēlojamās izgāšanās, pēc Lietussargu revolūcijas un 13.janvāra nemieriem. Tieši Zatlers bija tas, kurš piespieda valdību atrast pieņemamu kompromisu valstij tik nepieciešamā aizdevuma saņemšanai. Nav pamata teikt, ka Zatlers četrus gadus neko neteica par valsts nozagšanu. Viņš ir atdevis Saeimai 13 likumus otrreizējai caurlūkošanai..

Spilgts piemērs ir 2010.gada 17.jūnija Valsts prezidenta uzruna Saeimā, kur iebilda pret privatizēto zemju vērtības samazināšanu, nosaucot to par valsts apzagšanu. Daudzi pārmet, ka viņš iepriekšējās vēlēšanās neko neteica par oligarhiem. Der atcerēties, ka toreiz vēlēšanās piedalījās visas oligarhu partijas un viņa iejaukšanās būtu prezidenta neitralitātes principa pārkāpšana. Viņš nedrīkstēja ietekmēt vēlēšanu procesu. To toreiz vajadzēja daudz aktīvāk darīt citām partijām, it īpaši Vienotībai..

Zatlers sevi kā drosmīgu politiķi apliecināja jau 2007.gada rudenī Lietussargu mītiņa laikā Doma laukumā. Tas vēl bija laiks, kad Zatlers tika uzskatīts par oligarhu ielikteni. Ierodoties uz mītiņu, viņš riskēja burtiskā nozīmē, ja ne dabūt ar lietussargu pa kaklu, tad vismaz tikt izsvilpts. Tajā laikā pat Kalvītis no Saeimas ēkas muka ārā pa sētas durvīm. Šajā situācijā Zatlers nenobijās un kāpa uz skatuves, lai runātu ar sabiedrību..

Arī slavenais Rīkojums Nr. 2 liecina par īpašu politisko drosmi. Var daudz un dažādi spekulēt, kāpēc viņš ierosināja atlaist Saeimu, tomēr nevar noliegt, ka kaut ko tādu var izdarīt tikai politiķis ar "iekšām". Vēl jāpiebilst, ka slavenā "atlaišanas" runa bija spožs politiskās retorikas paraugs. Atjaunotajā Latvijas Republikā nevienam politikas profesionālim nebija izdevies pateikt tik iespaidīgi kā dakterim Zatleram. Īpatnēji, ka Latvijas vadošie politikas eksperti par to kautri klusē. Šobrīd, pēc viņa ierosinātās Saeimas atlaišanas, var droši apgalvot, ka oligarhu vara ir saņēmusi pamatīgu triecienu. Un ir radīti apstākļi, lai jaunu oligarhu parādīšanās tiktu stipri apgrūtināta..

Neviens nav balts un pūkains.

Augstākminētie ir tikai daži no redzamākajiem Zatlera Reformu partijas pārstāvjiem. Neviens no viņiem nav balts un pūkains. Tai pašā laikā ir maldīgi viņus uzskatīt par nepieredzējušiem iesācējiem. Viņiem visiem ir pietiekami liela profesionālā un politiskā pieredze. Rekordīsā laikā ir izveidota partija, kurā apvienojušies izlēmīgi profesionāļi. Tas ir spēks, kuru nedrīkst nenovērtēt. Tai pašā laikā sabiedrībai, ekspertiem un masu medijiem ir jāspēj būt pietiekami uzmanīgiem un prasīgiem..

Jau vistuvākajā laikā Zatlera brigādi gaida divi ļoti nopietni pārbaudījumi. Pirmais uzdevums ir ārkārtīgi sarežģīts – jaunās koalīcijas izveidošana. Tas, cik veiksmīgi vai neveiksmīgi ZRP piedalīsies šajā procesā, norādīs, vai ZRP ir profesionāļi vai tomēr “ātri uzcepto” pankūku partija. Otrs pārbaudījums būs viņu spēja sadarboties ar citām partijām veidojot valdību. Arī citās partijās netrūkst pieredzējušu un ārkārtīgi spēcīgu profesionāļu..

Bez pieminētajiem ZRP rindās jau šobrīd sāk iezīmēties vairāki redzami biedri, kuri pamatoti rada nopietnas bažas un šaubas. It sevišķi, ja tie redzēti ļoti apšaubāmas reputācijas politmanipulatoru sabiedrībā..

Ja aligators Čabulītis šodien būtu dzīvs, tad viņš būtu pārsteigts par to, kā valsts ir mainījusies kopš 2007.gada. Bet … varbūt arī nebūtu..

Tauta neatbalsta SC ņemšanu valdībā

TV PRESES KLUBS.
2011.g.23. septembrī pēc raidījuma „100.panta preses klubs” dažādu avīžu žurnālisti tikās ar piecu politisko partiju pārstāvjiem, lai iztaujātu par iespējamo koalīciju. Pēc 11. Saeimas vēlēšanām pagājušas četras dienas, bet kas veidos koalīciju nav zināms, tikai sastādītas dažādas ekspertu grupas, kas izvērtē pareizāko variantu. Šāda rīcība nepārliecina, daudzi to uzskata par laika vilkšanu, lai sagaidītu valsts prezidentu no ASV. Raidījumu vadīja Mareks Segliņš. Viņš uzaicināja skatītājus izteikt savas domas par sekojošām partiju kombinācijām: 1)ZRP- SC, 2) ZRP-V-SC,3) ZRP-V-TB/LNNK. Klātesošie atcerējās, ka ZZS iepriekšējā Saeimā balsojuši līdzīgi par daudziem svarīgiem jautājumiem, tāpēc sadarbība ar ZZS nevar būt. Nils Ušakovs sēdēja tāds bēdīgs, nekas vairs viņā nebija no tās nekaunības, kad viņš savās aģitējošās runās meloja nenoguris. Man likās, ka visas šīs sarunas vērstas uz to, lai bez lieliem asumiem , neizraisot nacionālu spriedzi, neņemtu SC valdībā. Zatlers bija tas, kas pirms vēlēšanām bija teicis, ka viņa partijā nav krievu un latviešu, ka nacionalitāte nav izšķirošā. Tagad viņš diplomātiski cenšas apiet iespējamās domstarpības. Ja politiķiem nebija skaidrs, kam ar ko jāiet valdībā, tad skatītāji atbildēja pārliecinoši:
1) 309 zvani - 5%,
2)886 zvani - 15%
3) 4693 zvani – 80%.
Pēc šī raidījuma man personīgi Zatlers nepatīk vēl vairāk.
ATIS SKALBERGS

ZRP novērtē SC kā partneri

http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=325262:koalcijas-partneru-mekljumos-partijas-sk-piemirst-vltju&catid=93:la-komentri&Itemid=295
Koalīcijas partneru meklējumos partijas sāk piemirst vēlētāju


27.08.2011 Monika Zīle

Priekšvēlēšanu periodam allaž bijušas raksturīgas dažu putnu riesta laika iezīmes – ir gan izrādīšanās, gan tradicionālā dziesma, kuras izpildītājs tā "uzfederējas", ka slikti saprot apkārtnes notikumus.
Šoreiz politiskā riesta skaņdarbos līdztekus sevis cildināšanai, konkurentu kritikai un tēmai "kā es darītu, ja prastu" spēcīgāk nekā citās reizēs jaušami tirgus elementi. Palaikam tādā pakāpē, ka kļūst neērti, skatoties, cik klaji un pat izmisīgi Zatlera Reformu partija (ZRP) piedāvājas gulties blakus "Saskaņas centram" ("SC") un "Vienotība" savukārt neveiksmīgi tēlo filozofisku mieru. Gribas sasist plaukstas un ūjināt: hallo, kungi un dāmas, nākamās valdības koalīcijas partnera lūkojumos jūs esat tā aizrāvušies, ka vēlētājs kļūst otršķirīgs! Protams, kandidēšana uz Saeimu ir cīņa par varu un šīs sacensības noteikumi pieprasa apstiprinājumus, ka potenciālajam uzvarētājam jau tagad skaidri varas izmantošanas virzieni. Arī politisko spēku ambīcijas ir neatņemama garšviela pirmsvēlēšanu laika virtuvē. Bet rodas šaubas, vai katlā burbuļojošais virums vēlētājam būs baudāms, ja ZRP vienīgais noteikums ir nesadarboties ar Zaļo un zemnieku savienību un dažu paziņojumu zemteksti liecina, ka partija gatava piekāpties "SC" jautājumos, kas latviešu elektorātam ir būtiski.

Droši vien ar sapratni vajag izturēties pret ZRP premjera kandidāta Edmunda Sprūdža paziņojumiem par integrācijas svītrošanu – iespējams, šis jēdziens pagaidām nav trāpījies viņa miglainās izglītošanās līklocī, – bet pats Valdis Zatlers nav mēģinājis politisko rekrūti palabot.
Jo tas varētu neiet pie dūšas "SC", kas – patīk tas mums vai ne – vienīgais starp lielākajiem spēlētājiem neizrāda gatavību nomest virsdrēbes un dejot pie stieņa, lai vēl pirms vēlēšanām dabūtu partneri nākamajai koalīcijai.

Ekonomistu apvienība "2010" tāpat kā pirms citām Saeimas vēlēšanām arī šogad publiskos partiju solījumu analīzi tautsaimnieciskā griezumā. Tas gan solīts tikai pēc 10. septembra, un jāšaubās, vai daudzi vēlētāji lietišķajos atzinumos iedziļināsies. Latviešiem, kā liecina vairāku nesenu balsošanu vēsture, ceļā pie urnām dominē mirkļa emocijas. Bet, godīgi runājot, uz latviešu elektorātu mērķējošās partijas gadiem vaiga sviedros pūlas, lai balsotājs turpinātu mētāties starp kvēlām simpātijām un netīksmi. Vēsā prātā dzīvojot, vēlētājs šobrīd pat, iespējams, atģistos pajautāt pie varas pēdējos gados bijušajiem: sakiet, kādos valsts tālākos un tuvākos attīstības plānos ir izmantoti daudzi Stratēģiskās analīzes komisijas (SAK) pētījumi – teiksim, par dzīves kvalitāti un kultūras pieejamību; kur valdība glabā SAK 2008. gada rekomendācijas par nepieciešamību noteikt tautsaimniecībā prioritāras, tātad īpaši atbalstāmas nozares un to skaitā zinātniskās pētniecības pakalpojumus? Ir bijuši arī citi nopietni SAK pētījumi, kuru rekomendācijas palikušas tikai uz šo dokumentu lapām. Tiesa, uznāca krīze un par vienīgo prioritāti kļuva jostu savilkšana. Viss liecina, ka tuvākajā laikā to atlaist neizdosies, un tāpēc vēl jo svarīgāk uz Saeimu startējošajiem nerībināt tukšu mucu tamburīnus.

ZRP - Zatlera Reformu partija

Zatlera Reformu Partija 2011.g.augustā reklamējas visaktīvāk, saka , ka tā nešķiro latviešus un krievus, labos un sliktos, ka viss virzīts uz valsts ekonomiku. Par ekonomikas jautājumiem partijā atbildīgais ir Vjačeslavs Dombrovskis, runā ar lielu akcentu, jo ir krievs, uzsver, ka studējis ASV, augustā notika šīs partijas kongress, kurā par premjermistra kandidātu izvirzīja 30 gadus jauno uzņēmēju Edmundu Sprūdžu, viņu intervēja „Latviešu Avīze”( 13. augustā.) Runājot par sadarbību ar citām partijām, viņš saka, ka koalīcijā neies ar oligarhu partijām-ZZS, LPP/LC. Arī partnerība ar SC būtu visai sarežģīta, grāvis starp ZRP un SC nav nepārlecams, taču atstarpe ir diezgan liela, ar viņiem jāstrādā pragmatiski, ar naida kurināšanu mēs dabūsim tikai naidu pretī. Arī ar Nacionālo Apvienību ir paplats grāvis starpā, tuvākais partneris ir „Vienotība”. 11. Saeimas vēlēšanas notiks 17. Septembrī.


ATIS SKALBERGS

Zatlera Reformu Partijas (ZRP) kodols

http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=321673:atklj-topos-partijas-kodolu&catid=72:politika&Itemid=95

Atklāj topošās partijas kodolu
20.07.2011 LETA
Topošās Zatlera Reformu partijas (ZRP) kodolu patlaban veido 15 līdz 20 cilvēki. To vakar žurnālistiem pastāstīja jaundibināmās partijas pārstāvji Daiga Holma un Reinis Tukišs.
 Patlaban tiekot strādāts pie politiskā spēka ekonomiskās programmas.

Šajā kodolā darbojas bijusī eksprezidenta Valda Zatlera preses sekretāres vietniece Holma, portāla "Satori" vadītājs Tukišs, Saeimas deputāta mandātu nolikušais un "Vienotību" pametušais Klāvs Olšteins, SIA "Brain games" ("Prāta spēles") direktors Pāvils Jurjāns, kā arī vairākas bijušās Valsts prezidenta kancelejas darbinieces – prezidenta juridiskā padomniece Inese Lībiņa-Egnere, likumdošanas padomniece Sandra Sondore-Kukule, sabiedrisko projektu vadības padomniece Kristīna Pelša un stratēģiskās plānošanas un analīzes padomniece Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Patlaban tiekot strādāts pie partijas ekonomiskās programmas, kuru palīdz veidot ap desmit ekspertu, tostarp ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis. ZRP dibināšanas kongresā 23. jūlijā varētu piedalīties 30 – 50 jauno uzņēmēju, kas jau vairākas nedēļas bez lielas publicitātes piedalījušies partijas politikas apspriešanā un veidošanā, pastāstīja vadības sistēmu "Hansa World" risinājumu izplatītāja "Hansa World Latvia" īpašnieks un vadītājs Edmunds Sprūdžs, kurš vakar paziņoja par savu dalību jaunajā partijā.

Topošās ZRP domubiedru diskusiju vakar apmeklēja arī pērn gāztais Jūrmalas mērs un partijas "Pilsoniskā savienība" biedrs Romualds Ražuks, kā arī šajā pavasarī tēvzemiešus pametušais kādreizējais Saeimas un Rīgas domes deputāts Andrejs Požarnovs. Tāpat uz diskusiju bija ieradies bijušais Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Edgars Rinkēvičs, pašvaldības aģentūras "Rīgas dārzi un parki" direktora vietnieks Uldis Petrēvics. Rinkēvičs žurnālistiem gan norādīja, ka tikai ieradies apciemot "vecus draugus". Ražuks un Sprūdžs atzina, ka pievienosies jaunajai partijai, bet Požarnovs norādīja, ka interesējoties par šo politisko spēku un izpildījis pieteikuma anketu.

Zatlers uzrunā atnākušajiem atbalstītājiem pauda prieku, ka darbība jaunajā birojā sākusies ar diskusijām par principiem, kas ir partijas dibināšanas pamatā, un ar domu par projektiem, kas tālāk tiks īstenoti. "Pie šiem principiem mēs atgriezīsimies katru reizi, kad būs jāpieņem nopietni lēmumi," solīja eksprezidents.

par Zatlera prezidentūru un izredzēm politikā (galma politologi)

http://www.la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=320453:eksperti-kritiski-par-zatlera-prezidentru-un-izredzm-politik&catid=72:politika&Itemid=95

07.07.2011 BNS
Eksperti kritiski vērtē Valda Zatlera prezidentūru un viņa turpmākās izredzes politikā. Politologs Kārlis Daukšts aģentūrai BNS teica, ka Zatleram pietrūkst politiķim tik svarīgās harismas un emociju. Sociologs Andris Freimanis Zatleru vērtēja kā pretrunīgu prezidentu, kuru grūti ielikt rāmī – labs vai slikts prezidents, bet politologs Ivars Ījabs atzina, ka Zatlers tā arī nav izveidojies par īstenu politiķi. "Zatlers kā Valsts prezidents nepaliks kā sevišķi spilgts Latvijas politikā un vēsturē. Viņa padarītie darbi bija mēģinājums radīt stabila un profesionāla darbinieka slavu, bet tas nav izdevies," vērtēja Daukšts. Pēc viņa domām, tieši 14.janvāra ultimāts Saeimai bija Zatlera prezidentūras vājākais posms. "Viņš līdz galam neizturēja [..] Tie bija populistiski paziņojumi," sacīja Daukšts.

Ārpolitikā Zatlers veiksmīgi esot sadarbojies ar Austrumiem un līdzsvarojis attiecības starp Rietumiem un Austrumiem, taču "bez lieliem lēcieniem un pagriezieniem". Savukārt rīkojums Nr.2 ir Zatlera personīgais lielākais sasniegums prezidentūras laikā.

"Viņš ir traģiska personība. Kā ir teicis Sokrats, politiskais darbinieks ir saistīts ar savu iepriekšējo profesiju un to pielāgo savai darbībai un sabiedriskajiem procesiem. Viņa politiskā kapacitāte ir minimāla, un viņš atrodas dzīves traģiskākajā posmā," uzsvēra Daukšts.

Pēc eksperta domām, Zatlers ir labs un godīgs cilvēkiem, taču politikā šādām īpašībām nav pietiekami lielas nozīmes. No Zatlera nesanāks politiķis arī tādēļ, ka viņam nav personīgās harismas un runas dāvanu. "Zatlers ir racionāls cilvēks bez emocijām, bet politikā vajag emocijas un harismu, bet viņam harismas nav un nebūs," kritiski vērtēja Daukšts. "Politika ir netīra lieta, un tur svarīgi ir samērot intereses un risināt pretrunas, būt diplomātiskam, bet Zatlers ir taisnprātīgs cilvēks," viņš piebilda.

Tāpat Daukšts domā, ka Zatlers nebūs darītājs jaunajā partijā. "Viņam nav lielu zināšanu, un ir absurds, ka viņš var būt Ministru prezidents," teica eksperts.

Arī politologs Ivars Ījabs kritiski vērtēja Zatlera izredzes politikā. Viņš sprieda, ka Zatlera popularitāte līdz gaidāmajām Saeimas ārkārtas vēlēšanām strauji kritīsies. "Ir vesels bars ar spēcīgiem oponentiem, kas iegulda lielus līdzekļus, lai diskreditētu Zatleru," norādīja Ījabs. Turklāt, iesaistoties politikā, Zatlers būs viens no daudzajiem partiju politiķiem, un šajā jomā cilvēku vērtē pēc citiem kritērijiem nekā Valsts prezidentu. Zatlera veiksmi politikā izšķirs viņa komanda, uzskata Ījabs, vienlaikus piemetinot, ka Latvijā ir lielas problēmas ar cilvēkresursiem.

"Kas būs tie, kas viņu atbalstīs šajā Krusta karā? [..] Man ir grūti iedomāties, kas būs viņa komanda un kā tik ātri komandu var sastiķēt. Latvijas politikā ir nopietna problēma ar cilvēkresursiem," vērtēja Ījabs un piebilda, ka politiķis Latvijā nav pievilcīga karjera. "Ja viņš nevar mobilizēt cilvēkus, tad vajadzēja "Vienotībā" stāties," atzina eksperts.

Vienlaikus Ījabs uzskata, ka vieta jaunam politiskam spēkam vienmēr atradīsies, ja ir cilvēki ar ambīcijām un spējīgi piedāvāt savu redzējumu un mobilizēt cilvēkus.

Vērtējot prezidentūras laiku, Ījabs sacīja: "Viņš ir turējies kā vīrs savu iespēju robežās. Potenciāls 2007.gadā viņam nebija tas labākais un par nopietnu politiķi viņš vēl gluži nav izveidojies. Tagad tas būs stipri grūtāk, jo iepriekšējais prestižs jaunajā lomā viņam neko īpašu nedos." Tāpat Zatlers četru gadu laikā centies ietekmēt likumdošanu, sasaucis valdības ārkārtas sēdes un agresīvā tonī runājis ar Saeimu. Vienlaikus Zatleram var pārmest ne pārāk labu orientēšanos iekšpolitiskajos procesos.

Savukārt Freimanis, vērtējot Zatlera prezidentūru, norādīja, ka viņš bijis pretrunīgs prezidents – "svārstīgs, meklējošs un nekonsekvents, kas viņu tuvināja populistiskam prezidentam".

Eksperts Zatlera prezidentūru iedalīja vairākos posmos. Līdz Aigara Kalvīša valdības krišanai Zatlers mēģinājis pārvarēt savu "traumatisko ievēlēšanu" un pierādīt, ka tie, kas viņu virzīja prezidenta amatam, būs vīlušies. Nākamais posms bija Ivara Godmaņa nominēšana premjera amatam, kad Zatlers pietuvinājās iekšpolitikai, atbalstot valdības pretkrīzes pasākumus. "Viņš bija pirmais no Latvijas prezidentiem, kas tik cieši bija iesaistījies iekšpolitikā," atzina sociologs.

Trešais posms bija pēc 2009.gada 13.janvāra grautiņiem, kad viņš nākamajā dienā izvirzīja ultimātu parlamentam, parādot, ka ņem varu savās rokās. Lai gan lēmums neatlaist Saeimu tiek vērtēts pretrunīgi, Freimanis pauda personīgo viedokli, ka Zatlers toreiz rīkojies pareizi un viņam izdevās novērst problēmu tālāku eskalāciju. "Zatlers ieguva lielus punktus sabiedrības acīs un pārtrauca būt zoodārza prezidents," teica Freimanis.

Ar Valda Dombrovska izvirzīšanu premjera amatam viņš vēl vairojis savu uzticību, taču pēkšņajā atklāsmē par oligarhu ietekmi Latvijas politikā, pēc Freimaņa domām, ir liekulības pazīmes. "Rīkojumam Nr.2 ir riskants populisma potenciāls," atzina Freimanis.

Viņš uzsvēra, ka Zatleram vienam pašam izredžu politikā noteikti nav, turklāt tas, ka nav izskanējuši pazīstami vārdi, kas varētu būt jaunās partijas kodolā, liek domāt, ka cilvēki ir uzmanīgi attiecībās ar Zatleru.

Sociologs arī norādīja – lai gan Zatlers ir vērā ņemams spēlētājs vēlētāju apziņā, jo "lielāka eiforija, jo ātrāk tā noplok un jo lielākas paģiras".

Elina Egle -> pie Zatlera

http://www.diena.lv/sabiedriba/politika/egle-nakamnedel-izlems-par-iesaistisanos-zatlera-partija-13890591

LETA, 2011. gada 2. jūlijs
Valsts prezidents Valdis Zatlers uzrunājis Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektori Elīnu Egli, aicinot viņu iesaistīties jauna politiskā spēka veidošanā. Lēmumu par iešanu Zatlera partijā Egle plāno pieņemt nākamās nedēļas laikā.

"Mums [ar Zatleru] ir bijusi saruna, es esmu uzrunāta, un šobrīd man ir laiks pārdomāt, kas ir tās lietas, kas šobrīd ir iecerētas prezidentam, un pārdomāt pienākumus, ko esmu uzņēmusies šobrīd, tāpēc neko vairāk nevaru komentēt. Man ir vajadzīgs vēl laiks un es ceru, ka nākamās nedēļas laikā personīgi pieņemšu šo lēmumu," aģentūrai LETA atzina LDDK vadītāja.

Egle uzsvēra: "Pirms lēmuma pieņemšanas man ir ļoti svarīgi saprast, kas tie būs par cilvēkiem šajā komandā ne tāpēc, lai apšaubītu viņu spējas vai kompetences, bet arīdzan lai sajustos kā vienota komanda. Man tas ir svarīgi."

Egle aģentūrai LETA neatklāja, ko Zatlers piedāvājis un uz kādiem pamatprincipiem plāno balstīt savu darbību, norādot, ka savas nākotnes ieceres prezidents komentēs pats.

Viņa sacīja, ka par partijas dibināšanas datumiem un citām tehniskām lietām nav informēta un pagaidām ar prezidentu ir notikusi tikai konceptuāla saruna.

Lēmumu par vai pret pievienošanos Zatlera partijai Egle plāno pieņemt nākamās nedēļas laikā.

Kā jau ziņots, Saeimas kuluāros tiek runāts, ka Zatlera partijas dibināšana varētu notikt 17.jūlijā. Tās sarakstā 11.Saeimas vēlēšanās varētu kandidēt 100 gados jaunu cilvēku, lielākā daļa no kuriem līdz šim nav darbojušies politikā.

Zatlers jau iepriekš atzinis, ka par savu tālāko iesaistīšanos politiskajā dzīvē komentārus sniegs pēc prezidentūras beigām. Zatleru savās rindās aicinājusi apvienība "Vienotība".

Zatlera iespēja

Kristaps Kalns, Dienas mediji
Ivars Āboliņš, 2011. gada 2. jūlijs
Vispārējais Latvijas sabiedrības noskaņojums neapšaubāmi ir galēji kreiss. Ļaudis grib mazus nodokļus, treknus pabalstus, bagātīgas pensijas, pilnībā apmaksātus, garus bērnu kopšanas atvaļinājumus, bezmaksas medicīnu un izglītību, vienlaikus uzskatot, ka noslēpt kaut ko no valsts vai sīki pablēdīties ir Dievam tīkama lieta. Cilvēki no valsts vēlas tādus labumus, kādus spēj piedāvāt tikai autoritāri sociālistiski vai pat komunistiski režīmi, turklāt arī pašiniciatīvas procents ir ļoti, ļoti neliels. Vienlaikus, pienākot Saeimas vēlēšanu dienai, lielākā daļa vienalga nobalso par labējām partijām, jo izpratne par tādu lietu kā ideoloģija ir kliedzoši zema. Vai, runājot tiešāk, iespējams, tās nav vispār. Un tas rada vilšanās sajūtu, neizpratni par to, kāpēc politiķi rīkojušies tieši tā un ne savādāk.
Kaut vai Valda Dombrovska un Vienotības stāsts. Nav jau tā, ka viņš būtu melojis. Būtībā pirms vēlēšanām godīgi tika pateikts - mēs turpināsim celt nodokļus, mēs turpināsim konsolidāciju, un tev, konkrētais vēlētāj, visticamāk, personīgā dzīve mūsu politikas dēļ tuvākajos gados kļūs vienīgi grūtāka un nabadzīgāka. Taču cilvēki neiedziļinājās, vienalga balsoja, deva mandātu un brīdī, kad Dombrovskis tiešām to visu darīja, bija šokā.

Protams, ka pie tā visa nav vainojami vienīgi vēlētāji. Viņu vainas tur ir tikai tik daudz, ka mūsdienās pateikt - mani politika neinteresē, jau kļuvis par stila lietu. Lai gan, pasakot ko tādu, cilvēks patiesībā vienlaikus atzīst - mani neinteresē mana dzīve. Galvenā atbildība jāuzņemas žurnālistiem, dažādiem sabiedrisko procesu vērotājiem un, protams, pašiem politiķiem. Viņi gandrīz nekad nediskutē par ideoloģiskām lietām, mēs reti zinām, kādi ir viņu principi un vērtības, vienā sarakstā var atrasties cilvēki ar principiālās lietās radikāli pretējiem uzskatiem.
Situācija ir letarģiska un grauž valsti. Un tieši šobrīd ir vēsturiska iespēja to mainīt. Ja Valdis Zatlers izšķirsies nākt politikā, viņam ir iespēja veidot partiju uz ideoloģijas, uz vērtību pamata, jau pašā sākumā pasakot - te ir tas, kam mēs ticam, mēs esam gatavi par to nomirt, un nekas nemainīsies, mainoties mūsu partijas līderiem vai sponsoriem. Mēs esam nevis Zatlera, bet konkrētas ideoloģijas partija (un šajā gadījumā nav pat tik svarīgi, kādas). Diemžēl izskatās, ka Zatlers ir noskaņots šo iespēju izniekot. Līdz šim notikusi koncentrēšanās uz karu pret oligarhiem un skaļiem uzvārdiem, lai gan mēs neko nezinām par Aivara Endziņa, Jāņa Maizīša, Andra Guļāna, Ingunas Sudrabas vai Elīnas Egles politiskajiem vai ekonomiskajiem uzskatiem. Mēs pat nezinām, vai viņiem tādi ir.
Tāpēc, ja Zatlers politikā nāks bez skaidra, negrozāma ideoloģiskā uzstādījuma un nerunās par to ar cilvēkiem, plaisa starp varu un sabiedrību tikai palielināsies, un vilšanās sajūta nākotnē kļūs tikai lielāka

Bondars varētu pieņemt Zatlera piedāvājumu

http://www.pietiek.com/raksti/bondars_varetu_pienemt_zatlera_piedavajumu_

Aizejošais Valsts prezidents Valdis Zatlers ir uzrunājis Mārtiņu Bondaru, aicinot viņu iesaistīties jauna politiska spēka veidošanā, tomēr pirmdienas vakarā, kad notika abu tikšanās, galavārds tam vēl nav dots. No Bondara Pietiek teiktā tomēr izriet, ka viņš Zatlera redzējumam ir noticējis un jūnija beigās varētu tikt pieņemti kādi konkrēti lēmumi. Politikas kuluāros šai kontekstā par Bondaru tiek runāts kā par iespējamu jaunās partijas premjera kandidātu, kurš būtu pieņemams arī tā dēvēto „oligarhu partiju” līderiem. Tas pastiprina spekulācijas par Zatlera partijas tapšanu kā par procesu, kas tiek režisēts no aizkulisēm.

„Jā, es esmu ticies ar Valdi Zatleru, un jā – par ko gan citu mēs tagad varētu runāt kā par politiskajiem procesiem. Protams, ka man rūp, kas notiek Latvijā,” īsi pēc tam, kad bija beigusies viņa saruna ar aizejošo Valsts prezidentu, pirmdien Pietiek apstiprināja Bondars. Viņa studijas Hārvarda universitātē ASV esot beigušās, bet līdz jūnija beigām Bondars ar ģimeni atpakaļ dzimtenē nepārcelsies, jo bērniem jāpabeidz skolas gaitas. „Es vēl neesmu atgriezies Latvijā,” Bondars divreiz atkārtoja uz jautājumu, vai varētu piekrist kļūt par vienu no iespējamās „Zatlera partijas” līderiem.

Tomēr no sarunas ar Bondaru radās iespaids, ka tikšanās ar Zatleru viņu ir pārliecinājusi un šī varētu būt tā reize, kad dažādiem amatiem gadu gaitā neoficiāli apspriestais Bondars varētu piekrist iesaistīties politikā. Pēc stundu ilgās sarunas Bondaram radies iespaids, ka Zatleram ir „racionāls un argumentēts redzējums”, kā sakārtot valsti. „Es viņam 100% noticēju,” atzina Bondars. Viņam bijis svarīgi saprast, vai Zatlera politiskais redzējums neaprobežojas tikai ar pārliecību, ka atliek izolēt no politiskajiem procesiem trīs oligarhus, lai viss valstī sakārtotos, kas, pēc Bondara domām, nav tik vienkārši.

Politikas aizkulisēs pēdējās dienās tiek runāts, ka Bondars varētu būt iespējamās „Zatlera partijas” premjera kandidāts. Tāpat runā, ka par oligarhiem dēvētajiem Andrim Šķēlem un Aināram Šleseram šāds notikumu scenārijs bažas neradot. Bondars šādas runas skaidroja ar to, ka, iespējams, radījis par sevi iespaidu kā par prognozējamu, pragmatisku cilvēku.

Spekulācijas par to, ka Zatlers varētu veidot partiju un ka zināma kontrole pār šo procesu no aizkulisēm varētu būt abiem Par labu Latviju līderiem, sākās jau nākamajā dienā pēc Zatlera uzrunas tautai. Daļēji šādas spekulācijas skaidrojamas ar Zatlera padomnieces Sandras Kukules lielo lomu pēdējo Rīgas pils lēmumu tapšanā. Viņa ir par Šlesera menedžeri dēvētā Gundara Kukula dzīvesbiedre.

2007. gada decembrī, kad krita Aigara Kalvīša (TP) valdība, Zatlers Bondaru tāpat kā diplomātu Aivi Roni un eksbaņķieri, tagad par jauno prezidentu ievēlēto Andri Bērziņu bija uzaicinājis kā iespējamu bezpartejisku premjera kandidātu. Pietiek zināms, ka Rīgas pilī Zatleram šo kandidatūru bija nosaucis Ainārs Šlesers, un šo faktu pēc kāda laika apstiprināja arī Zatlera cilvēki. Šleseru ar Bondaru saista ciešas attiecības kopš Vairas Vīķes-Freibergas laikiem, kad Bondars vadīja prezidentes kanceleju.

Par Bondaru pēdējos gados politiskajās aprindās bija pieņemts runāt kā par personu, kuru savās rindās labprāt redzētu Tautas partija, bet tas bija pēc tam, kad šis politiskais spēks zaudēja ietekmi. Pats Bondars no šādas sasaistes vienmēr ir norobežojies, nekad neslēpjot, ka viņu saista draudzība ar bijušo ārlietu ministru Māri Riekstiņu (TP). 2009. gada martā, kad TP pārstāvis Edgars Zalāns bija izvirzīts premjera amatam, kuru ieguva Valdis Dombrovskis, TP Bondaru Rīgas pilī nosauca kā savu bezpartejisko finanšu ministra kandidātu Zalāna valdībā. Bondars pēc tam Pietiek ir stāstījis, ka tobrīd izvirzījis nosacījumu: viņam jādod rīcības brīvība un finanšu ministram nebūtu saistošas TP politiskās intereses.

2009. gada vasarā, kad Bondars aizgāja no Krājbankas valdes priekšsēdētāja amata, ar jaunu sparu uzjundījās runas, ka tas, iespējams, saistīts ar kādiem jaunas partijas izveides plāniem, bet Bondars izvēlējās pārcelties uz ASV, lai studētu Hārvarda universitātē.

Andris Bērziņš (zzs) sola risināt nacionālos jautājumus un saņem vislielāko pensiju

http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=316667:sola-risint-nacionlos-jautjumus&catid=72:politika&Itemid=95

26.05.2011 Ināra Mūrniece

Ir pienācis laiks risināt nacionālos jautājumus, paziņoja Andris Bērziņš. Tomēr paskaidrot, kas, pēc viņa domām, Latvijā ir nacionālais jautājums un kā to vajadzētu risināt, A. Bērziņš nevarēja. Vakar A. Bērziņš tikās ar "Saskaņas centra" Saeimas frakcijas deputātiem; saskaņieši par A. Bērziņu balsot vēl nesolīja. 



Valsts prezidenta amata kandidāta Andra Bērziņa (ZZS) tikšanās ar "Saskaņas centra" Saeimas frakcijas deputātiem vakar notika bez žurnālistu klātbūtnes. Pēc tikšanās A. Bērziņš atzina: šī tikšanās notikusi "cilvēcīgā atmosfērā, labā gaisotnē, un ar negaidītiem jautājumiem mani tur nepārsteidza". "SC" līderi apgalvo, ka runāts galvenokārt par ekonomiskām lietām un "SC" ņemšanu valdībā.

Pēc tikšanās ar prezidenta amata kandidātu saskaņiešu pārstāvis Andrejs Klementjevs norādījis: "SC" deputāti savas balsis gatavi atdot par tādu Valsts prezidenta amata kandidātu, kuram "SC" iekļaušana valdībā "nebūs tabu tēma", ziņo aģentūra BNS.

"Ja mēs atbalstām kandidātu prezidenta amatam, gribam redzēt programmu, kurā prezidents atbalstīs mūsu iekļaušanos izpildvarā. Gribam realizēt savu potenciālu, mums ir ļoti lielas cerības uz prezidentu. (..) Galvenais, lai prezidents skaidri zinātu, ka "Saskaņa" nav tāds pabērns, kurš visu laiku stāv stūrī. Viņam ir jāzina, ka mēs varam arī iekļauties varā – šodien, rudenī vai jaunā gadā, nav svarīgi, bet galvenais, lai prezidentam tas nebūtu tabu," sacījis A. Klementjevs.

Saskaņieši vēl neesot izlēmuši, par kuru prezidenta amata kandidātu balsot, bet "SC" frakcija balsošot, ievērojot frakcijas disciplīnu, – tas nebūšot brīvais balsojums... Esot iespēja 2. jūnijā balsojumā atturēties, norādīja Klementjevs. Pirms tam A. Klementjevs izteicies: saskaņiešiem esot "politiskā nojauta", ka prezidenta vēlēšanu pirmā kārta beigies bez rezultāta. Runājot par ekonomiku, saskaņieši uzsvēruši, ka A. Bērziņam esot ļoti liela pieredze šajā jomā.



Nacionālo jautājumu grib atrisināt 5 – 10 gados

Pirms tikšanās ar saskaņiešiem A. Bērziņš bija izteicies, ka Latvijā beidzot "jāatrisina nacionālais jautājums", lai "to noņemtu no darbakārtības". Tomēr, kā izriet no mūsu īsās sarunas, A. Bērziņam šobrīd nav skaidrības, kas ir šis "nacionālais jautājums" un kā to risināt. "Mums nav cita varianta, mums tas ir jāatrisina. Tiesa, ne jau rīt uz brokastlaiku vai parīt, bet piecu līdz desmit gadu ilgā laika posmā. Pasaulē ir pieredze, kā to darīt; ir jautājumi, kas [ar šo pieredzi] sakrīt, un mums jāiet uz priekšu un jāstrādā. Divdesmit gadu laikā pēc neatkarības atgūšanas progress šajā ziņā ir bijis ievērojams, bet ir joprojām ļoti daudz neatrisinātu jautājumu, process nav noslēdzies. Detaļās par to šobrīd izteikties nevaru; tas ir pietiekami sarežģīts jautājums... Bet mums tas ir izdzīvošanas jautājums: lai saglabātu valsti, vajag cilvēkus. Un vai mums vajag tādus, kurus vairāk vai mazāk pazīstam, vai tādus, kuru ierašanās var radīt neprognozējamas sekas? Redziet, tie ir tādi cilvēciski mūsu izdzīvošanas jautājumi," stāstīja A. Bērziņš.

Vai, izejot no šāda uzstādījuma, būtu jāpiešķir valsts valodas vai oficiālās valodas statuss krievu valodai? A. Bērziņš uz to atbild noliedzoši: "Noteikti nē! Tam nav nekāda sakara ar valodu, es neredzu vajadzību to darīt!" Bet uz jautājumu, vai būtu jāpiešķir pašvaldību vēlēšanu tiesības nepilsoņiem, kā Latviju mudina darīt starptautiskās institūcijas, vai arī vispār jāievieš nulles pilsonības variants, ko noteiktas aprindas skaļi pieprasa Latvijā, A. Bērziņš izvairās atbildet ar noteiktu "jā" vai "nē". "Jūs gribat, lai es atbildu uz šādu jautājumu pēc tam, kad divas stundas esmu jau runājis... Tie taču ir ļoti sarežģīti jautājumi, uz kuriem ir jāmeklē atbilde, un tas nav viegli..." visai nenoteikti atteica prezidenta amata kandidāts.

Starptautisko tiesību eksperts Juris Bojārs ieceri "atrisināt un noņemt no darbakārtības nacionālo jautājumu" uzskata par naivu. "Pasaulē, tajā skaitā Rietumos, nacionālo jautājumu cenšas risināt; piemēram, Lielbritānijā, Francijā, Spānijā, kur otrās paaudzes imigranti rīkoja sprādzienus. Bet kā tik ātrā laika posmā to atrisināt? Etniskā integrācija ir ilgstošs darbs, turklāt – ar neprognozējamiem rezultātiem. Un: ko tad uzstādīt uzdevumus, ja nav priekšstata, kā tos risināt?" vaicāja J. Bojārs. Lai gan, pieļauj J. Bojārs, varbūt kāda doma ir, bet kandidāts to pagaidām nevēlas atklāt...



Ārlietās – pa Zatlera ceļu

Ārlietās pagaidām jaunu ideju A. Bērziņam neesot un viņš turpinātu Valda Zatlera iesākto, tajā skaitā attiecību uzlabošanā ar Krieviju. Tā izriet no A. Bērziņa sarunas ar aģentūru LETA. Viņš izteicies, ka "būtu jocīgi, ja mēs to nedarītu, jo tas ir labs sākums" un ka Latvijai kā mazai valstij esot jāuzvedas saprātīgi. "Man ir prieks, ka pa 20 gadiem ir izveidojusies diplomātu paaudze un bāze. Kaut vai [Ārlietu ministrijas valsts sekretārs] Andris Teikmanis, ko es zinu no Augstākās padomes laikiem. Esmu izlasījis arī ārlietu ministra Ģirta Valda Kristovska varbūt garlaicīgo ziņojumu. Tā ir sfēra, kurā es regulāri nedarbojos, bet man ir interesanti apskatīt, kā citi cilvēki darbojas. Arī no esošiem Saeimas deputātiem man jau ir piedāvājuši un snieguši konsultācijas," atklājis A. Bērziņš. LETA citējusi arī kādu kuriozu: prezidenta kandidātam piemirsies Igaunijas prezidenta vārds. "Tūlīt atcerēšos... Es viņu pat pazīstu, bet man šodien galvā... Jūs saprotiet..." sacījis prezidenta amata kandidāts, atvainojoties, ka viņa atmiņas "virsplānā" iegūlies bijušais Igaunijas prezidents Lenarts Meri.



"Melnais zirdziņš"

Lai gan Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas piecu deputātu izvirzīts, Andris Bērziņš – vismaz sabiedrības skatījumā – šobrīd ir "melnais zirdziņš". Par viņa uzskatiem un pārliecību informācijas ir maz un politiķis Bērziņš nav centies arī tajos dalīties: kopš ievēlēšanas 10. Saeimā viņš tribīnē kāpis tikai trīs reizes... Var gadīties, ka tad, kad A. Bērziņš savu viedokli formulēs, radīsies lielāka skaidrība, vai viņš ir zaļš, sarkans vai rozā...

"Andri Bērziņu pazīstu kopš Augstākās padomes laikiem, kad kopā balsojām par Latvijas neatkarību. Dīvainā kārtā gan netiku viņu ne reizi redzējis pie mikrofona... Līdz ar to par viņa uzskatiem grūti spriest," atzīst J. Bojārs, piebilstot: "tas gan, jā, viņš māk taisīt naudu..."

J. Peters ar A. Bērziņu sapazinies atmodas laikā, kad 1989. gadā abi kandidējuši PSRS Tautas deputātu vēlēšanās no Valmieras/Valkas vēlēšanu apgabala. A. Bērziņš tolaik bijis Valmieras rajona izpildkomitejas priekšsēdētājs, un funkcionārs atmodas gaisotnē nebija konkurents dzejniekam... Pēc vēlēšanām abu starpā attiecības palikušas labas. Bieži netikušies, bet kopš tā laika masu medijos J. Peters sekojis līdzi A. Bērziņa gaitām – "ar cilvēciskām simpātijām fiksēju, kad mediji rakstīja par to, ko viņš dara, ka apstiprināts jaunos amatos". Tomēr priekšroku J. Peters dotu V. Zatleram: "Bērziņa kungu es pazīstu ilgā laika nogrieznī, bet Zatlera kungu – īsā, viņa prezidentūras posmā, bet daudz labāk, jo par viņa darbu un uzskatiem daudz uzzināju no medijiem. Valdis Zatlers ir teicami apguvis daudzas augstajā amatā nepieciešamas disciplīnas, tajā skaitā operetisko protokola un diplomātisko etiķeti, iespaidīgi izskatās uz citu valstu vadītāju fona," sacīja J. Peters. Viņš noraidīja arī argumentu, ka ekonomiski grūtos laikos Rīgas pilī vajadzīgs tautsaimnieks: "Tas nav nepieciešams. Daudz svarīgāk, lai prezidents prastu labi pārstāvēt valsti: ne tikai ārzemēs, bet katrā pilsonī; prezidentam, tēlaini runājot, jāspēj būt par valsts simbolu, līdzīgi kā ģerbonis, himna, karogs."

Ironiskā kārtā, spriežot par A. Bērziņa izvirzīšanas kārtību, to kritizē tie, kuri savulaik vērsās pret V. Zatlera pēkšņo "atrašanu zoodārzā", bet tagad iestājas par V. Zatlera kandidatūru. Bijusī diplomāte Anna Žīgure secina: "Jā, pret Zatleru bija tādi paši iebildumi. Bet Zatlera kungs prezidentūras laikā sevi ir pierādījis, un tagad no viņa novērsušies agrākie bīdītāji." J. Bojārs piebilst, ka "īsti korekti nav, ka tik augsta amata kandidāts "atrodas" pēdējā brīdī: dienu pirms kandidātu pieteikšanas termiņa beigām".

Iespējams, būs jārīko vēlēšanu otrā kārta, un tad tikšot vilkti laukā piedurknēs noslēptie dūži, secina aptaujātie eksperti.

J. Bojārs arī visai neticīgi vērtē A. Klementjeva prognozi, ka pēc Valsts prezidenta vēlēšanām mainīsies arī premjers un valdības sastāvs. "Ja prezidentu ievēlēs ar "SC" balsīm, pēc vasaras būs jauns premjers," TV raidījumā "900 sekundes" sacīja A. Klementjevs. "Ne vienmēr saskaņiešu teiktais jāņem par pilnu. Ko tik Urbanovičs nav sarunājis! Atcerieties, solīja pēc 10. Saeimas vēlēšanām veidot valdību..." atmet ar roku J. Bojārs

Bērziņam rekordpensiju nodrošināja Lembergs un Šķēle


LETA:
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=316949:brziam-rekordpensiju-nodroinja-lembergs-un-le&catid=177:sabiedrba&Itemid=257 

Par savu rekordpensiju – vairāk nekā 4400 latiem mēnesī – Valsts prezidenta amata kandidāts, bijušais baņķieris Andris Bērziņš vislielāko pateicību ir parādā bijušajiem Unibankas (tagad SEB bankas) padomes locekļiem, kuru kompetencē bija bankas valdes atalgojuma jautājumi, - Aivaram Lembergam, Andrim Šķēlem, Andrim Grūtupam un Edmundam Krastiņam, raksta portāls "Pietiek.com". Pateicoties viņiem, Bērziņš 1993.–2003.gadā bankā tikai atalgojumā vien saņēmis vismaz 1,2 miljonus latu, turklāt sociālo iemaksu summu, kas par viņu samaksāta visos bankas vadītāja postenī pavadītajos gados, Bērziņš pensijā jau atguvis ar uzviju, raksta portāls.

Laikā, kad Unibankā nopietna akciju daļa piederēja Latvijas valstij – līdz brīdim, kad Bērziņa vadībā kredītiestāde bija veikusi riskantus ieguldījumus Krievijas vērtspapīros un sakarā ar tiem cietusi vismaz 15 miljonu latu zaudējumus, - bankas padomes locekļi tika izvēlēti pēc politiskiem apsvērumiem, un tajā ir pabijusi vesela plejāde pazīstamu Latvijas politiķu, norāda "Pietiek.com".

Tā 1996.gadā, kā informē tagadējā SEB banka, Unibankas padomes priekšsēdētājs bija tā sauktās "Valmieras grupas" pārstāvis, vēlākais Tautas partijas redzamais pārstāvis Edmunds Krastiņš, savukārt padomes locekļi bija Aivars Lembergs (līdz 1996.gada decembra sākumam), Andris Šķēle, Viktors Kulbergs, Andris Piebalgs un Jānis Slesars. Tāpat Unibankas padomē pabijis arī Šķēles draugs, vēl viens "Valmieras grupējuma" pārstāvis, advokāts Andris Grūtups.

Tieši šie cilvēki lēma par Unibankas vadības atalgojumu 1997.gadā, kad tas saskaņā ar bankas 1998.gada pārskatu sasniedza rekordaugstu atzīmi – trim valdes locekļiem, tostarp Bērziņam, atalgojumā kopā tika samaksāti 652 000 latu. 1998.gadā atalgojums pieciem bankas valdes locekļiem bija 333 000 latu, 1999.gadā septiņiem valdes locekļiem – 633 000 latu. Kopā četros gados no 1996.gada līdz 1999.gadam Bērziņam, pēc "Pietiek.com" aprēķiniem, atalgojumā daļēji valstij piederējušajā bankā tikuši izmaksāti vismaz 450 000 latu.

Reizē ar iespaidīgajiem vienreizējiem ienākumiem Unibankas padome, izlemjot šajos četros gados tik apjomīgi atalgot Bērziņu un pārējos valdes locekļus, lielā mērā nodrošināja viņam arī pašreizējo Latvijas rekordpensiju – 4400-4900 latu mēnesī, norāda portāls.

1996.gadā stājās spēkā jaunais Pensiju likums, kurš noteica četrus gadus – 1996.–1999. gadu, kuru laikā veiktās sociālās iemaksas tika attiecinātas uz visu padomju laiku. Turklāt 1996.gadā vēl nebija noteikti arī sociālo iemaksu griesti, tas ir, nodokli varēja maksāt no visa atalgojuma, savukārt 1997.gadā, kā skaidro Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, sociālajām iemaksām tika ieviesti "griesti" – 12 000 latu gadā.

Tas nozīmē, ka 1996.-1999.gadā par Bērziņa nākotnes pensiju no bankas līdzekļiem sociālajās iemaksās, pēc "Pietiek.com" aprēķiniem, tika iemaksāti ne vairāk kā 70 000 līdz 80 000 latu. Savukārt pašlaik prezidenta posteņa kandidāts šādu summu, kā rāda viņa amatpersonas deklarācijas, savā rekordpensijā saņem nepilna pusotra gada laikā, jo Bērziņa deklarētā pensija gada laikā ir 53 000 līdz 58 000 latu, raksta portāls.

Visā Bērziņa darbības laikā Unibankā par viņu atbilstoši bankas padomes noteiktajam atalgojumam, pēc "Pietiek.com" aprēķiniem, veiktas sociālās iemaksas 170 000 līdz 180 000 latu apmērā. Šo naudu kopš pensionēšanās brīža Bērziņš jau ir saņēmis ar uzvijām – kopš 2007.gada līdz pagājušā gada beigām viņš rekordpensijā ir saņēmis vismaz 219 000 latu.

Ne Šķēles, ne Lemberga komentāru par apstākļiem, kuros Bērziņam tika noteikts iespaidīgais atalgojums, liekot pamatu viņa rekordpensijai, "Pietiek.com" neizdevās iegūt. Savukārt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra nav tiesīga oficiāli atklāt pensiju kapitālu, kas uzkrāts konkrētām personām.

Pats Bērziņš "Pietiek.com" apgalvoja, ka savas algas apmēru 90.gadu otrajā pusē neesot nekādi ietekmējis un nemaz vairs neatceroties, cik liela tā bijusi.

Pateicību to Unibankas padomes locekļu priekšā, kuri viņam tolaik noteikuši tik lielu algu, Bērziņš neizjūtot. "Tad jūs tagad man gribat prasīt, vai man nebūs jāsāk viņiem kaut kas par to maksāt? Nē, nē, to es netaisos darīt, to es varu droši apgalvot," portālam sacīja Bērziņš.

Prezidenta kandidāts arī uzskatot – tā esot bijusi tikai sakritība, ka viņa alga bijusi tik liela tieši tajos gados, kas ņemti vērā, vēlāk aprēķinot pensiju. Bērziņš uz savu vispārējo ienākumu un uzkrājumu fona ikmēneša pensijas pārskaitījumus kontā nemaz neesot manījis, raksta portāls.

Prezidenta pretendentu tikšanās

PRETENDENTU TIKŠANAS.
Aktuāls ir jautājums, kas būs Latvijas valsts prezidents?
Vienu dienu pirmskandidātu pieteikšanas termiņa beigām pieci ZZS partijas biedri pieteica savu kandidātu prezidenta vēlēšanām. Tas ir Saeimas deputāts, tautsaimniecības komisijas vadītājs Andris Bērziņš . 25. maijā viņš tikās ar „Saskaņas Centra” deputātiem un meklēja atbalstu. Pēc tikšanās SC teica, ka atbalstīs prezidenta vēlēšanās to kandidātu, kas garantēs šai apvienībai vietu valdībā. Tai pašā 25. maijā TV raidījumā „Kas notiek Latvijā?”, ko vada Jānis Domburs, tikās abi prezidenta amata kandidāti publiskās debatēs. Tika apspriesti visdažādākie temati. Andrim Bērziņam ir 66 gadi, viņš ir finansists, miljonārs, citi cilvēki viņam parādā divus miljonus eiro, viņam pieder 35 nekustāmie īpašumi, pensija ir viena no lielākajām Latvijā. Uz visiem jautājumiem V. Zatlers atbildēja pārliecinošāk, dziļāk, profesionālāk. A.Bērziņš smīnēja un nebija saprotams, kāpēc viņš vēlas būt valsts prezidents. Kādā sarunā viņš teicis, ka padomju represijās vainīgi bijuši paši latvieši .Tas saniknojis daudzus. „Latvijas Avīze” saņēmusi daudzu sašutušu cilvēku zvanus, kas nosodījuši šādu kandidātu.
Rīdzinieks Zigfrīds Kalējs saka: „Man rūp Latvijas nākotne, bet ja mums būs tāds prezidents, tad zaudēsim valodu, zemi un tautu”. Pats A.Bērziņš saka: „Es neuzņemtos šo gaļasmašīnu, ja nenovērtētu savas izredzes tikt ievēlētam.” Viņu šim amatam ieteicis Lembergs. Saeima par šo jautājumu balsos 2. Jūnijā.
ATIS SKALBERGS

Piemaksa pensionāriem - nepilsoņiem

http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/komentari..viedokli/?doc=90913
V.Krustiņš: Lēnām pār tiltu
21.12.2010. Voldemārs Krustiņš.

Laikā, kad valstij lielas naudas grūtības, kad Latvijā apcērp visu cērpamo, Maskavā paraksta papildu saistības par 10 miljoniem latu. Īstajā laikā, vai ne?

Rīgas krievu avīzes "Vesti" rakstnieks speciālajiem uzdevumiem Eldarovs stipri uztraucies par to, ka Saeimas Budžeta komisija piekritusi nacionālo partizānu un Latvijas nacionālo karavīru organizācijas atbalstīt katru ar pieciem tūkstošiem latu. Tāpēc autors Eldarovs lasītāju vedina pie domas – ka bērnu pabalstiem nav piešķirti 11 miljoni latu. Tā šie veči, šie esesieši, kas cīnījušies pret padomju atbrīvotājiem, gandrīz vai aplaupa bērnus. Šausmīgi, vai ne?

Nē, Eldarovam nepiemīt kauna sajūta, nedz sajēga, ka nevajag latviešiem kaisīt sāli vecās rētās. Tāpēc, kad šis autors kaunina nu jau senu gadu cīnītājus, kaunina bērnu vecākus un viņu vecvecākus, palasīšu jums ziņu no Rīgā krievu valodā izdotās avīzes "Telegraf", kas savukārt atsaucas uz Latvijas Republikas Labklājības ministriju. Pēc V. Zatlera brauciena uz Maskavu, kur paredzēts nokārtot pēdējās nepieciešamās formalitātes: "No janvāra beigām gandrīz 20 tūkstoši pensionāru, kas ir nepilsoņi, saņems pie pensijām ikmēneša piemaksu 50 latu.." (2010. 14. XII)

Izrādās, ka šai vajadzībai Latvijas budžetā, kas citiem nesaudzīgi apcirpts un ko joprojām cērp, guļ 10,5 miljoni latu.

Ikkatram pensionāram varu novēlēt kādu latu piemetumu. Taču jājautā Budžeta komisijai, kur tieši pašreizējos "konsolidācijas" apstākļos valstij atrodas "brīvi" 10 miljoni un vai augšminēto saistību izpildei ir piemērotākais laiks – piemaksāt par darbu Krievijā, kad apcērp piemaksas par bērniem Latvijā.

Biļetei uz Maskavu

http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/komentari..viedokli/?doc=87854

27.10.2010. Autors: Voldemārs Krustiņš.

"VL"/"TB"/LNNK izslēgšana no nākamās valdības iespējamā sastāva ir "Vienotības" daļēja priekšapmaksa prezidentam ceļojumam uz Kremli

Tajā pašā pirmdienas rītā, kad uzzinājām par pēkšņo nacionālās apvienības "VL"/"TB"/LNNK svītrošanu no iespējamās valdības sastāva, Rīgas krievu laikrakstā "Čas" izlasījām, ka pazīstamais Krievijas rūpnieku savienības viceprezidents, politologs un politiķis attālas latviskas izcelsmes kungs Igors Jurgens ļoti sadusmojies par to, kādu valdību Latvijā konstruē. Jurgena kgs pasludinājis, tādu radikāļu pieņemšana valdībā esot Krievijas pašas, krievu vēstures un krievu kritušo svētās piemiņas apvainošana, kaimiņvalsts apvainošana! Jurgena kgs personiski uzskatot, ka tagad Zatlera kga vizītes gatavošana esot "zem jautājuma", tas ir, apšaubāma. Jurgens "atbildīgi" paziņo, ka viņa pilsoniskā pozīcija un viņa rūpnieku savienības viceprezidenta amats liekot aģitēt rūpnieku vārdā, lai Zatlera vizīte tiktu atcelta.

Jurgena kga sašutuma patiesais iemesls laikam gan ir cits, proti, ka "Saskaņas centrs" vēl joprojām nav ticis pie varas Latvijā. Jurgens jau bija apsveicis Saskaņas cilvēkus ar uzvaru un "sabiedrības konsolidāciju". "Latvijas Avīzes" lasītājam jāzina, ka Jurgena kgs ir Urbanoviča kga ilggadējs sadarbības biedrs un, domāju, draugs. Kopīgi viņi vada Baltijas forumu, un jādomā, ka Jurgens to uztur. Arī citādi Jurgena kgs izpalīdzējis, un tāpēc viņa dusmas un sašutums ir saprotams, bet nolemtie soda līdzekļi neskan kā kaķa lāsti debesīs. Tie atbalsojās zināmā "Vienotības" kliķē. Tāpēc nešķiet, ka "atbrīvošanās" no "VL"/"TB"/LNNK ir negaidīta. Draudi no Maskavas puses arī, bet galvenokārt pašas "Vienotības" nobīšanās.