Ušakovs: Nacionālisti jāpadara par apsmieklu (SC pa kremlinu norādīto taciņu iet uz varas pāņemšanu)

http://www.la.lv/nacionalisti-japadara-par-apsmieklu%e2%80%a9/

Ģirts Zvirbulis 11. novembris, 2013

Iespējams, jau nākamgad no sarunvalodas pazudīs vārdu salikums “politiskā apvienība “Saskaņas centrs”". Sestdien aizvadītajā sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” kongresā tika sperti vairāki soļi, kas liecina par mērķi atteikties no apvienības formāta.
Rubiks kļuvis par traucēkli

Jau vairākus mēnešus tiek runāts par to, ka “SC” veidojošās partijas – Jāņa Urbanoviča vadītā “Saskaņa” un Alfrēda Rubika Latvijas Sociālistiskā partija – nākamgad gaidāmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās varētu startēt atsevišķi. Tagad tas ir oficiāli – sestdien kongresā tika pieņemts lēmums Eiroparlamenta vēlēšanās veidot atsevišķu “Saskaņas” sarakstu. Partijas līderi atteikšanos no kopīga saraksta ar rubikiešiem skaidro ar to, ka “Saskaņa” vēlas Eiropas Parlamentā strādāt sociāldemokrātu grupā, bet Rubiks pievienojies tā sauktajai kreiso grupai. Ticamāk gan, kurvītis Rubikam iedots tādēļ, ka bez Alfrēda Petroviča “Saskaņai” ir lielākas izredzes piesaistīt latviešu vēlētāju balsis.
EP kandidātu saraksta sastādīšanu kongress uzticēja partijas valdei, tomēr vairāku iespējamo kandidātu vārdi jau tagad tiek minēti kuluāros. Visticamāk, saraksta līdera vieta tiks rezervēta Saeimas deputātam un “Saskaņas” starptautiskajam sekretāram Borisam Cilevičam, kurš 2009. gada vēlēšanās palika pirmais zem strīpas. Toreiz viņu apsteidza Alfrēds Rubiks un Aleksandrs Mirskis (kurš nu jau izslēgts no “Saskaņas” un izveidojis savu partiju “alternative.lv”). Arī pats Cilevičs sarunā nenoliedza, ka jūtas pietiekami pieredzējis un sagatavots darbam Eiroparlamentā. Augsta vieta sarakstā varētu atrasties Elizabetei Krivcovai. Plašākai sabiedrībai gan šī dāma vairāk zināma kā bēdīgi slavenā “Nepilsoņu kongresa” organizatore. Interese par startēšanu uz EP ir arī citiem “SC” Saeimas frakcijas pārstāvjiem, piemēram, Andrejam Klementjevam un Igoram Pimenovam.
Vēl viens apstāklis, kas liecina par vēlmi atteikties no apvienības formāta, ir fakts, ka par jauno partijas “Saskaņa” valdes priekšsēdētāju ievēlēts Nils Ušakovs, kurš līdz šim bija apvienības “Saskaņas centrs” priekšsēdētājs. Savukārt līdzšinējais partijas vadītājs Jānis Urbanovičs turpmāk būs priekšsēdētāja vietnieks. Šīs pārbīdes gan ir tīri formālas, jo praktiski abi politiskā spēka līderi turpinās veikt līdzšinējās funkcijas – Ušakovs būs partijas “seja”, bet Urbanovičs – faktiskais darba organizators.
Ušakovs lamā nacionālistus, Kabanovs atvainojas

Savā uzrunā kongresa delegātiem “Saskaņas” līderis Nils Ušakovs uzsvēra, ka viens no partijas galvenajiem uzdevumiem esot rūpēties par latviešu valodas un kultūras attīstīšanu, saglabāšanu un nodošanu nākamajām paaudzēm. “Bet vienlaikus mums vēl efektīvāk jārūpējas par nacionālajām minoritātēm, vēl sīvāk jācīnās pret rusofobiju, ksenofobiju un nacionālismu, kas daudziem politiķiem ir teju vienīgais kapitāls. Ja runājam par nacionālistiem, mums ir vienalga, vai tie ir latviešu vai krievu nacionālisti! Mūsu uzdevums ir viņus padarīt vai nu par nepieskaramiem politiskiem margināļiem, vai par apsmieklu, kas viņi pēc būtības arī ir,” teica Ušakovs. Gan viņš, gan citi runātāji žēlojās, ka labējās partijas pret “Saskaņu” izvēršot apmelošanas kampaņu.
Uz šī fona izcēlās Nikolajs Kabanovs, kurš uzrunā atzina, ka viņa feļetons laikrakstā “Vesti segodņa”, kurā izsmieti Dziesmu un deju svētki, esot bijusi politiska kļūda. “No šīs tribīnes vēlos atklāti atvainoties visiem partijas biedriem, kas piedalījās Dziesmu un deju svētku organizēšanā, visiem tiem biedriem, kam tā ir svēta lieta,” teica deputāts. Pēc neoficiālas informācijas, Kabanovam bijušas smagas pārrunas ar partijas līderiem, kuriem viņa provokatīvie izgājieni tā apnikuši, ka deputāts bijis pavisam tuvu izslēgšanai no partijas. Ja neskaita Rubika atstumšanu un Kabanova kaunināšanu, citas politiskas pārmaiņas kongresā nebija vērojamas.
Mērķē uz valdību

Partija par savām pozīcijām jūtas stabila. Kongresā Ušakovs teica: “Mēs esam populārākais politiskais spēks Latvijā kopš 2008. gada, un reitingi rezultējas konsekventā atbalsta pieaugumā no vēlētājiem. Ar katru gadu vēlēšanu rezultāti uzlabojas. Mēs pašreiz esam vienīgais politiskais spēks, par ko balso gan latvieši, gan nelatvieši. Rīgā par mums nobalsoja vairāk latviešu nekā par Nacionālo apvienību vai “Vienotību”.” Saskaņieši ir droši par vietu nākamajā valdībā, tādēļ kongresā tika pieņemta arī rezolūcija “Par priekšdarbiem partijas dalībai valsts izpildvarā”, kurā uzdod partijas valdei gatavot biedrus darbam valsts pārvaldes institūcijās un izstrādāt “Latvijas sociāldemokrātiskās valdības darbības plānu”.
Uzziņa

Partijas “Saskaņa” jaunā valde. Valdes priekšsēdētājs: Nils Ušakovs. Valdes priekšsēdētāja vietnieks: Jānis Urbanovičs. Valdes locekļi: Valērijs Agešins, Sergejs Dolgopolovs, Vitālijs Azarevičs, Ivans Ribakovs, Oļegs Agafonovs, Marjana Ivanova-Jevsejeva, Igors Pimenovs, Boriss Cilevičs, Maksims Tolstojs, Aleksandrs Sakovskis, Mihails Kameneckis, Aivars Bergers, Andrejs Elksniņš, Elizabete Krivcova, Sergejs Mir-skis, Sergejs Potapkins, Ivars Zariņš, Vitālijs Orlovs.

Baiba Broka: tautību pretnostatīšana nav neviena interesēs

03.01.2013 Māris Antonevičs
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=369293:baiba-broka-tautbu-pretnostatana-nav-neviena-interess&catid=95:intervijas&Itemid=439 


"Kas ir Baiba Broka?" – tāds jautājums daudziem radās, kad Nacionālā apvienība pagājušā gada oktobrī nosauca savu kandidāti Rīgas domas priekšsēdētāja amatam. Tika spriests, ka krietni pazīstamāka esot viņas vārda māsa – populārā Jaunā Rīgas teātra aktrise, bet NA politiķe plašāk zināma vien juristu aprindās.

Kopš tā laika B. Broka biežāk parādījusies plašsaziņas līdzekļos, un varētu teikt, ka iepazīšanās laiks ir beidzies. Būtu laiks uzzināt, ar kādu piedāvājumu partija un mēra amata kandidāte gatavojas iet uz vēlēšanām.


– Šobrīd ir kļuvis mazliet skaidrāks, kāds izskatīsies politiskais "cīņas lauks" nākamajās Rīgas domes vēlēšanās. Pagaidām tā vairāk ir izlūkošana, nevis kauja, un Latvijas Televīzija savā diskusiju raidījumā jūs pat "pasaudzēja" no tieša kontakta ar pašreizējiem domes vadītājiem Nila Ušakova un Andra Amerika, sagādājot skatītājiem nelielu vilšanos. Bet vai jūs jau esat gatava šādai diskusijai? Vai būtu ko teikt?
– Es domāju, ka man nekas nav jāsaka Nilam Ušakovam, bet jāpiedāvā savs redzējums Rīgas iedzīvotājiem. Šobrīd mēs gatavojam ļoti nopietnu, pārdomātu programmu. Kopš Nacionālā apvienība mani izvirzīja, esmu jau diezgan detalizēti iepazinusi, kā Rīga tiek pārvaldīta pašlaik, apzinoties tās jomas, kurās mēs nepiekrītam pašreizējai politikai un ko piedāvātu darīt citādi. Protams, par to nāksies diskutēt ar citu partiju pārstāvjiem, es esmu gatava.
– Un ko jūs piedāvāsiet?
– Piemēram, šobrīd ļoti maz tiek domāts, kā Rīga varētu vairāk pelnīt. Ir dažādas sociālās programmas, atbalsts maznodrošinātajiem un ģimenēm, kas ir pareizi, jo krīzes laikā, kad valsts samazināja daudzus maksājumus, pašvaldībai nācās uzņemties lielāku atbildību. Taču tikpat aktīvi vajadzētu domāt par pilsētas kases papildināšanu.
Nav jābaidās no lieliem izdevumiem, ir jābaidās no maziem ienākumiem! Šobrīd Rīga 74% no sava finansējuma gūst ar valsts nodokļu politikas starpniecību – tie ir atskaitījumi no dažādiem nodokļiem, kurus iekasē valsts. Atlikušie 26% ir cita veida ienākumi, taču tas ir par maz. Ir jāmēģina līdzsvarot šos ienākumu veidus.
Mēs redzam, ka peļņas avots varētu būt tūrisms, kura lielo potenciālu Rīga neizmanto. Nesen es tikos ar starptautiskās lidostas "Rīga" valdes priekšsēdētāju Aldi Mūrnieku, un mēs pārrunājām, kā Rīgas pilsēta varētu ciešāk sadarboties ar lidostu un attīstīt tūrismu. Es pati esmu bijusi lidostas padomes priekšsēdētāja, tāpēc šī joma man ir labāk zināma un es redzu tajā iespējas. Mums ir vajadzīgi ne tikai ceļotāji, kuri te no rīta atbrauc ar prāmi, pastaigā pa pilsētu, vakarā uz prāmja paēd vakariņas un dodas prom, bet vajadzīgi tūristi, kas vismaz vienu nakti paliek Rīgas viesnīcās un ēd restorānos. Rīgu varētu reklamēt kā vietu patīkamai nedēļas nogalei.
– Pašreizējā domes vadība lepojas, ka palielinājies to tūristu skaits, kas Rīgā ierodas ar Maskavas vilcienu.
– Nevajadzētu īpaši izcelt, vai tie ir krievu, vācu vai zviedru tūristi. Mums ir vajadzīgi tūristi no visurienes. Nenoliedzami turīgie krievu tūristi mūsu uzņēmējiem ir vēlami, bet tikpat aktīvi Rīga ir jāreklamē arī citos reģionos. Protams, mērķauditorija ir tās valstis, no kurām Rīgu var sasniegt trīs stundu lidojumā.
Tāpat tūrisma industrijā ir arī tradīcija, ka visas valstis cenšas pie sevis atvilināt japāņu tūristus. Tas ir tāds kā kvalitātes rādītājs. Tur, kur brauc japāņu tūristi, pēc tam seko arī visi pārējie. Latvija bija sākusi labu sadarbību – bija trīs čarterreisi no Japānas, diemžēl vēlāk tas pārtrūka. Acīmredzot arī pašreizējā Rīgas vadība nav aktīvi darbojusies, lai šo virzienu veicinātu.
Lidostas vadītājs regulāri tiekas ar jaunām aviokompānijām, aicina tās uz Rīgu, bet galvaspilsēta nedod līdzi informatīvo materiālu, ko tad mūsu galvaspilsēta piedāvā. Vai nav dīvaini?
– Jūs to varbūt stāstāt mazliet citā intonācijā, bet ļoti līdzīgi apgalvojumi jau ir dzirdēti no Aināra Šlesera, kurš pirms četriem gadiem bija apņēmības pilns kļūt par Rīgas mēru. Tolaik gan viņa plāni tika kritizēti, dēvēti par pārāk ambicioziem un uzlūkoti ar aizdomām.
– Tas bija aktuāli pirms četriem gadiem, bet diemžēl vēl arvien nekas nav izdarīts, lai gan Šlesera partija bija Rīgas domes valdošajā koalīcijā un viņš pats – vadošā amatā. Solījumi bija, bet tie palika neizpildīti. Neatkarīgi no partijām un politiķiem galvaspilsētai svarīgākās nozares paliks tās pašas, un neviens nevar noliegt, ka tūrisms ir un būs viena no tām.
Tāpat būtu jāskata jautājums par Rīgas domei piederošām kapitālsabiedrībām, kas pēc idejas ir veidotas ar nolūku gūt peļņu. Kopumā Rīgas domei šobrīd pieder daļas 21 kapitālsabiedrībā, taču starp tām ir ne tikai tādas, kas nenes peļņu, bet arī tādas, kas tiek subsidētas – nauda pazūd nezināmā virzienā, netiek veikta pilnvērtīga uzraudzība, nav skaidras politikas. Kad opozīcijas deputāti cenšas iegūt informāciju, tiek atbildēts, ka tas ir komercnoslēpums. Izpratne par komercnoslēpumu pašreizējai galvaspilsētas vadībai atšķiras no tā, kas tiek skaidrots normatīvajos aktos.
– Jūs pārstāvat nacionālu partiju, un viens no solījumiem ir padarīt Rīgu latviskāku. Kā tas izpaudīsies?
– Demokrātiskā sabiedrībā komunikācija notiek caur valodu, un es esmu stingri pārliecināta, ka tai jābūt latviešu valodai. Šobrīd vēl arvien daudzviet saglabājusies padomju tradīcija kā saziņas valodu starp dažādu tautību pārstāvjiem izmantot krievu valodu.
– Kādā līmenī?
– Pirmkārt, jau bērnudārzos, kur bērni ar spēlēm un rotaļām, patīkamos apstākļos apgūtu latviešu valodu jau līdz skolas gaitu sākšanai. Zinu no personīgās pieredzes, ka mazs bērns svešvalodas iemācās ļoti ātri. Tas nav nekāds pāridarījums vai psiholoģiska spriedze, bet tikai ieguvums.
Paildzinot pāreju uz latviešu valodu līdz vidusskolas laikam, mēs daudziem bērniem nodarām pāri, vēlāk veidojas dusmas, neapmierinātība un sabiedrības dalīšana. Es esmu vairākkārt teikusi, ka tautību pretnostatīšana nav neviena iedzīvotāja interesēs, arī latvieši no tā neiegūst.
Jāsaprot, ka pasaule ir brīva un tā kļūst arvien mobilāka, bet cilvēkiem, kas te izvēlējušies dzīvot un veidot ģimeni, ir jāciena valsts, tās valoda, kultūra, ir jābūt kopā tradīcijās un svētkos.
– Ja jūs jau šobrīd būtu Rīgas domes vadībā, vai lēmums par skolotāju Rafaļski, kurš publiski paziņoja par savu nelojalitāti Latvijai, būtu citāds?
– Es darītu visu, lai šis skolotājs vairs nestrādātu skolā.
– Jūs zināt, ka ļoti daudziem latviešiem ir nepieņemams tas veidojums Pārdaugavā, ko dēvē par "uzvaras pieminekli", vismaz ne tādā formā kā šobrīd. Ko ierosināsiet darīt ar to?
– Mēs esam runājuši par to, kā kompleksi būtu attīstāma visa šī teritorija ap pieminekli.
Jāņem vērā vēsturiskie notikumi, un Nacionālās apvienības pirmā prioritāte šobrīd nav nojaukt pieminekli. Mūsu prioritāte ir attīstīt teritoriju, atceroties arī vēsturiskos projektus un izvērtējot, kā to padarīt mūsdienu prasībām atbilstošu. Jau šobrīd ziemā tur darbojas slēpošanas trase, vasarā to izmanto skrējēji, taču to varētu attīstīt daudz plašāk.
– Sportiskās aktivitātes var paplašināt, bet vai tas noņems ideoloģisko smagumu un piemineklis vairs nebūs vieta, kas pulcina pret Latvijas valsti noskaņotus cilvēkus?
– Tā ir pulcēšanās vieta zināmai publikai 9. maijā, un tie nav Latvijas valsts svētki. Bet demokrātiskā sabiedrībā aizliegt pulcēties, kamēr tas netraucē sabiedrisko kārtību, nevienam nevar.
– Kā jūs vispār skatāties uz tā saukto pieminekļu politiku galvaspilsētā kopš neatkarības atgūšanas?
– Ir nākuši klāt daudzi jauni pieminekļi, par kuriem ir liels prieks, piemēram, Kārlim Ulmanim, Oskaram Kalpakam un citiem. Tā ir viena no kultūras mantojuma sastāvdaļām, un pret to jāizturas ar cieņu.
– Varbūt ir kāds piemineklis, kura jūsu skatījumā Rīgai pietrūkst, kuru varētu atklāt par godu Latvijas valsts simt gadu jubilejai pēc pieciem gadiem?
– Tas tiešām ir ļoti nozīmīgs notikums, un tam veltīts piemineklis varētu būt kā liecība, kas paliktu nākamajām paaudzēm. Varbūt politiķi nav tie, kuriem jāizvirza mākslinieciskas idejas, kā tam vajadzētu izskatīties, taču es domāju, ka mums ir daudz patriotiski noskaņotu mākslinieku, kas labprāt uzņemtos šo darbu.
Arī finansiāli tas nebūtu šķērslis, jo latviešu tauta šādu cēlu mērķu atbalstam ir ļoti atsaucīga. Varbūt ikdienā mēs ķildojamies un strīdamies, bet izšķirošos brīžos spējam būt vienoti.
– Līdzšinējā Rīgas domes vadība parasti ir aizliegusi 16. marta pasākumus pie Brīvības pieminekļa, lai gan tiesa šo aizliegumu pēc tam parasti atcēlusi un gājiens vairāk vai mazāk mierīgi ir noticis. Kā Nacionālās apvienības pārstāvei es nejautāšu, vai jūs šo gājienu atļautu, bet vai jūs pati būtu gatava tajā piedalīties?
– Es esmu piedalījusies 16. marta pasākumos...
– Kā privātpersona, ne politiķe...
– Jā. Bet arī kā politiķe es uzskatu, ka leģionāru pieminēšana 16. martā ir svarīga latviešiem. Tas ir mūsu tautas liktenis, kas skāris gandrīz katru ģimeni, un es neesmu izņēmums. Vēsturnieki ir atzinuši, ka 16. marts nav nosodāma diena, kas slavinātu nacismu vai Hitleru, tāpēc es neredzu pamatu distancēties. Protams, Rīgas domes vadītājam jāņem vērā arī drošības apstākļi. Ir zināms, ka ir grupas, kas neatbalsta šos pasākumus, un tās ir ļoti agresīvas grupas, un, ja būtu draudi, es kā domes vadītāja neļautu riskēt.
– Tāpēc mums ir drošības iestādes, lai ar šīm grupām tiktu galā un novērstu draudus.
– Ir jāņem vērā šo ie-stāžu atzinums. Bet Brīvības piemineklis nav vienīgā vieta, kur atzīmēt 16. martu, to ļoti skaisti var darīt Lestenē.
– Tātad jūs brauktu tur?
– Jā.
– Vai "Vienotības" izvirzīto Rīgas mēra kandidāti Sarmīti Ēlerti jūs vairāk uzskatāt par sabiedroto vai konkurenti?
– Šobrīd es uzskatu, ka "Vienotība" kopumā un Sarmīte Ēlerte ir mūsu sabiedrotie.
Koalīcijas partijām ir konstruktīvi jādarbojas kopā, lai aicinātu latviešu vēlētājus nebūt pasīviem, bet nākt un nobalsot par mums, lai mēs varētu iegūt vairākumu Rīgas domē.
– Ir viedokļi, ka, izvirzot šādu kandidātu, "Vienotība" tieši mēģina atņemt balsis Nacionālajai apvienībai.
– Esmu pārliecināta, ka NA ir ļoti uzticams vēlētājs, kurš ir pārliecinājies par mūsu ideoloģisko kodolu vairākos gadu desmitos.
– Nav jau runa tikai par jūsu uzticīgajiem vēlētājiem, bet par tiem, kas nāktu klāt un nodrošinātu jums uzvaru vēlēšanās. Vai arī jūs jau tagad samierināties ar mazumiņu?
– Noteikti ne. Bet es gribu uzsvērt, ka NA latviskās vērtības ir bijis pamats, kāpēc vispār šādas partijas ir radušās, un šis kodols palicis nemainīgs. Tā nav tikai viena vai otra persona partijā, kas šos jautājumus izmanto retorikā, bet daudz dziļākas un noturīgākas saknes, par ko vēlētājs var justies drošs. Jau mūsu nosaukumā ir šī norāde – mēs esam Nacionālā apvienība. Vēl viena joma, kuru mēs uzsveram kā prioritāti, ir demogrāfija. Mēs par to esam ilgstoši cīnījušies. Jā, sākotnēji valstiskā līmenī "Vienotība" mūs īsti negribēja vai nevarēja sadzirdēt, un bija vajadzīga liela uzstājība un pārliecināšana. Arī Rīgā mēs turpināsim šo pašu līniju, ka atbalsts ģimenēm ar bērniem ir mūsu prioritāte.
– Arī paši NA pārstāvji nav slēpuši, ka reizēm koalīcijā jūtas kā "jaunākais brālis" – liela daļa tās priekšlikumu tiek noraidīti, ir piešķirts nepamatoti maz ministru amatu un tā tālāk. Vai kas līdzīgs nav gaidāms Rīgas domē, ja jūs būsiet koalīcijā ar "Vienotību"?
– Nereti jaunākais brālis pasakās ir tas uzvarētājs. Mēs esam stingri savā pārliecībā un redzējumā un neatkāpsimies no savām pozīcijām, pat ja uzreiz visu nav iespējams iegūt. Tā esam darbojušies valdībā un ar tādu domu ejam arī uz pašvaldību vēlēšanām.
– Ēlertei būšot sava komanda.
– Mums arī būs! Protams.
– Un kas tajā būs?
– Šobrīd vēl nenosaukšu, taču mums jau kopš augusta ir izveidotas vairākas darba grupas, notikušas daudzas diskusijas, un mēs kā pirmā partija piedāvājām savu programmatisko redzējumu un prioritātes.
– Un kādas ir attiecības ar citām partijām. Piemēram, Reformu partiju, kas zināma ar savu kāri koķetēt ar "Saskaņas centru"...
– Reformu partija šobrīd īsti vēl nav pieteikusies Rīgas domes vēlēšanām un nav arī piedāvājusi savu redzējumu. Kad tas būs, NA noteikti ar viņiem tiksies un pārrunās iespējamo sadarbību pirms un pēc vēlēšanām. Mēs jau esam teikuši, ka par iespējamiem sabiedrotajiem uzskatām koalīcijā esošās partijas, tātad "Vienotību" un Reformu partiju.
– Kā ar Zaļo partiju un Zemnieku savienību?
– Arī ar viņiem runāsim. Tās ir labējās partijas, ar kurām mēs ideoloģiski varētu sadarboties.
– Zaļās partijas kandidāts Guntis Belēvičs jūs jau paguvis novērtēt – skaista sieviete un labi vērtēta juristu vidū. Ko jūs teiktu par viņu?
– Vispirms vajadzētu ar viņu iepazīties. Būtu nepareizi, ja es savus spriedumus izdarītu pēc tā, ko par viņu esmu lasījusi žurnālos. Katrā ziņā uzņēmējdarbībā pieredzējis cilvēks.

Tauta neatbalsta SC ņemšanu valdībā

TV PRESES KLUBS.
2011.g.23. septembrī pēc raidījuma „100.panta preses klubs” dažādu avīžu žurnālisti tikās ar piecu politisko partiju pārstāvjiem, lai iztaujātu par iespējamo koalīciju. Pēc 11. Saeimas vēlēšanām pagājušas četras dienas, bet kas veidos koalīciju nav zināms, tikai sastādītas dažādas ekspertu grupas, kas izvērtē pareizāko variantu. Šāda rīcība nepārliecina, daudzi to uzskata par laika vilkšanu, lai sagaidītu valsts prezidentu no ASV. Raidījumu vadīja Mareks Segliņš. Viņš uzaicināja skatītājus izteikt savas domas par sekojošām partiju kombinācijām: 1)ZRP- SC, 2) ZRP-V-SC,3) ZRP-V-TB/LNNK. Klātesošie atcerējās, ka ZZS iepriekšējā Saeimā balsojuši līdzīgi par daudziem svarīgiem jautājumiem, tāpēc sadarbība ar ZZS nevar būt. Nils Ušakovs sēdēja tāds bēdīgs, nekas vairs viņā nebija no tās nekaunības, kad viņš savās aģitējošās runās meloja nenoguris. Man likās, ka visas šīs sarunas vērstas uz to, lai bez lieliem asumiem , neizraisot nacionālu spriedzi, neņemtu SC valdībā. Zatlers bija tas, kas pirms vēlēšanām bija teicis, ka viņa partijā nav krievu un latviešu, ka nacionalitāte nav izšķirošā. Tagad viņš diplomātiski cenšas apiet iespējamās domstarpības. Ja politiķiem nebija skaidrs, kam ar ko jāiet valdībā, tad skatītāji atbildēja pārliecinoši:
1) 309 zvani - 5%,
2)886 zvani - 15%
3) 4693 zvani – 80%.
Pēc šī raidījuma man personīgi Zatlers nepatīk vēl vairāk.
ATIS SKALBERGS

Vienotības ideja ir neglābjami sabojāta

Elita Veidemane
http://zinas.nra.lv/latvija/politika/48764-intervija-ar-jani-martinu-skuju-vienotibas-ideja-ir-neglabjami-sabojata.htm
Deputāts: Vienotības ideja ir neglābjami sabojāta

Pirmdien politisko partiju apvienības Vienotība valde pēc smagām diskusijām balsojot pieņēma lēmumu dibināt vienotu partiju, sasaucot dibināšanas sapulci ne vēlāk kā 6.augustā. Taču situācija nav tik gluda kā valdes oficiālajā paziņojumā. Ieskatu notikumos un prognozēs dod Rīgas domes deputāts Jānis Mārtiņš Skuja (Pilsoniskā savienība). Šī intervija notika pirms Vienotības valdes sēdes.

- Kādas ir valsts politiskās krīzes atskaņas Rīgas domē?
- Tās jūtamas netieši. Galvaspilsēta ir bez mēra – laikā, kad valsts ir bez parlamenta, kas būs prezidents – nezinām, bet valdība arī var krist jebkurā mirklī. Līdz ar to nav skaidrs, kas šobrīd vada valsti. Taču tiešāka attieksme jūtama tad, ja sākam vērtēt partiju apvienības Vienotība darbību Saeimā un domē. Skaidrs, ka būs Saeimas ārkārtas vēlēšanas, bet tas ir paskubinājis jau tā sasteigto Vienotības partijas dibināšanu: tagad patiešām ir gāze grīdā, lai ar turbo ātrumu to nodibinātu. Bet šāda rīcība izraisa vēl lielāku pretestību tajos Vienotības biedros, kas bija pret šo sasteigtību. Jaunā laika (JL) kontrolpaketes turētāji var izmantot situāciju, ka Pilsoniskās savienības valde nav leģitīma, un kopā ar partijas Sabiedrība citai politikai kontrolpaketes turētājiem izlemt, ka dibinās partiju Vienotība, nelūdzot tajā piedalīties Pilsonisko savienību. Līdz ar to deputātu frakciju bloks Vienotība Rīgas domē izbeigs savu esību. Tas nozīmē, ka PS nebūs gatava stāties Vienotībā, lai veidotu kopīgu partiju. Tie, kuri būs gatavi atdoties Jaunajam laikam un Vienotībai, varēs izstāties no PS. Runāju nevis partijas, bet savā un savu domubiedru vārdā.
- Kad pērnā gada rudenī tauta vēlēja Saeimu, bija cerības, ka mainīsies politiskā vide un ka beidzot tiks pildīti partiju solījumi. Tāpēc Vienotība guva uzvaru, iegūstot 33 vietas parlamentā. Kāpēc tad nekas nemainījās?
- Tāpēc, ka vecie polizauri guva pārsvaru pār jaunajiem spēkiem, jo prata izmantot situāciju vajadzības un izdevīguma robežās. Tas ir diezgan skumji, jo jau nākamajā dienā vēlētāji varēja visas partiju programmas lidināt miskastē. Vecā politiskā kultūra bija un joprojām ir vērsta uz varas sagrābšanu ar spekulācijām, puspatiesībām, šantāžām un darījumiem pa kaktiem un stūriem, uz savējo ielikšanu amatos, aizmirstot būtiskāko – valsti. Labais Saeimas mazākums nespēj pretoties, un es negribu nolikt visu Saeimu – tur ir arī gudri un godīgi cilvēki. Bet Saeimas darbs bija tāds, kāds nu bija, tāpēc paldies Valdim Zatleram par viņa rīcību: beidzot es zinu, ka mūsu valstī ir prezidents.
- Kā vērtējat prezidenta vēlēšanu procesu?
- Tas ir nožēlojams cirks. Kandidāti parādās pēdējā brīdī, notiek kā sliktā teijāterī: uz izrādi neatnākušajam Jānītim tiek atrasts dublieris, kuru fiksi izvēlas no skatuves strādniekiem. Man ir ierosinājums: ar likumu noteikt prezidenta amata kandidātu pieteikšanu ne vēlāk kā deviņus mēnešus pirms vēlēšanām. Kāpēc deviņus? Simboliski, lai redzētu, kas piedzims. Ja vispār piedzims. Tie, kuri ļaujas, lai viņus izvelk pēdējā brīdī, nesaprot, kādu ļaunumu viņi sev nodara. Viņi paši sevi neciena.
- Pēc prezidenta rosinājuma atlaist Saeimu daži Vienotības līderi runāja par Saskaņas centra aicināšanu valdībā.
- Jā, tāds veikals varēja notikt. SC patlaban ir atvērts jebkādiem tirdzniecības pasākumiem. Lai tiktu valdībā, viņi būs gatavi balsot arī par Kvazimodo.
- Bez diez vai viņi atzīs Latvijas okupāciju – tas viņiem sāpīgais jautājums.
- Domāju, ka viņi atrastu veidu, kā liktu pārējiem noticēt, ka viņi to ir atzinuši. Būtu apmēram tā: kāds redzams politiķis to paustu kā partijas viedokli, bet tad, ka SC jau būtu valdībā, viņa partijas biedri pateiktu, ka tas bijis tikai viņa personiskais viedoklis.
- Politiķi var teikt, ko vien vēlas. Viņiem nekas nopietni netiks pārmests. Viņi var arī melot.
- Šo situāciju varētu mainīt: Latvijas likumdošana ļauj iesūdzēt tiesā par maldināšanu – tas attiecas uz kompānijām, kas reklamē dažādas preces. Tās ir patērētāja tiesības. Un šobrīd jebkurš pilsonis varētu iesūdzēt tiesā to partiju, par kuru viņš ir balsojis vēlēšanās, un viņš vinnētu: paskatāmies, kas solīts partijas programmā, salīdzinām to ar reālo dzīvi – nesaskan.
- Ja pareizi atceros, apvienības Vienotība līderi solīja, ka no trim partijām izveidosies viena. Šķiet, ka vienotības šajā jautājumā kā nav, tā nav.
- Diemžēl esmu dzirdējis apmēram šādus tekstus: ar vai bez PS, bet Vienotība būs, taču, ja jūs nevēlaties piebiedroties, varat pastāvēt malā. Turklāt man ir pārmetums žurnālistiem, polittehnologiem un politologiem: jābeidz vienreiz sist Ģirtu Valdi Kristovski. Sitot viņu, tiek vājināta PS kā partija.
- Acīmredzot ne jau par niekiem viņu sit.
- Bet padomājiet, kam ir izdevīga vāja PS? Jaunajam laikam. Es to redzu kā Jaunā laika atriebību tiem biedriem, kas savulaik izstājās no šīs partijas. Neticu JL publiski paustajiem labajiem nodomiem un viņu vēlmei redzēt PS līderus kopā ar Vienotības līderiem. Tas, manuprāt, ir organizēts un tendenciozs uzstādījums: visur un vienmēr nomelnot Kristovski, kurš it kā graujot Vienotību. Bet es ar pilnu atbildības sajūtu varu pateikt, ka vienīgie, kas grauj vienotības ideju kā tādu, ir pati Solvita Āboltiņa un Edgars Jaunups. Ja runājam par partiju apvienības Vienotība graušanu, klāt šiem diviem personāžiem noteikti jāpieskaita ekonomikas ministrs Artis Kampars: viņam pat ordeni par to var iedot. Man ir kauns klausīties, ko par šādu ministru saka Latvijas uzņēmēji, ārzemju kolēģi un investori. Viņu jau sen vajadzēja padzīt, taču viņš ir tā sauktajā „lieliskajā piecniekā”, kurā kopā ar viņu vēl ir Āboltiņa, Jaunups, Mūrniece, bet piektais – Repše – jau ir prom no politikas un no piecnieka.
- Piecnieks gan tūlīt izjuks: Mūrniece atpakaļ uz Saeimu neies, Kampars pēc ārkārtas Saeimas vēlēšanām, jādomā, vairs nebūs ekonomikas ministrs.
- Mūrnieces kundze parādīja savu valstisko attieksmi, neilgu laiku aizvietodama veselības ministru. Toreiz diezgan nesaprotama situācija izveidojās ar ātrās palīdzības automašīnu iepirkumu. Pēdējais varoņdarbs bija radaru konkurss. Tajā uzvarēja Vitronic, kurā ir trīs uzņēmumu grupa. Vitronic intereses Rīgā pārstāv uzņēmums Vitronic Baltica, kas pieder Rīgas mēra Nila Ušakova (SC) padomniekam Ērikam Teilānam. Vēl viens partneris ir datortehnoloģiju uzņēmums Komerccentrs DATI grupa. Tā īpašnieku sarakstā ir Jaunā laika Ētikas komisijas loceklis Valdis Lokenbahs. Un tad man rodas jautājums: kā ir sagadījies, ka Jaunais laiks ir tik veiksmīgs finanšu piesaistē?
- Ja pareizi saprotu, jūs uzskatāt, ka Pilsoniskajai savienībai nav jāvienojas kopīgā partijā ar Jauno laiku un Sabiedrību citai politikai?
- Jaunais laiks ir kā enkurs, kas noraus dibenā Pilsonisko savienību. Un Jaunajam laikam šodien vairs nav, ko zaudēt. JL zīmols ir čupā, Vienotības zīmols arī jau ir sasmērēts, un es neredzu nevienu punktu, kāpēc vajadzētu veidoties tādai Vienotības partijai, kāda šobrīd ir izdomāta. Tikai politiskais pašnāvnieks šodien var iesaistīties Vienotībā.
- Nu kāpēc uzreiz tā? Vienotības līderi uz karstām pēdām – tūlīt pēc prezidenta rosinājuma atlaist Saeimu – izteicās, ka, ja Zatleru neievēlēs, aicinās viņu stāties Vienotībā, tā sacīt, uzsākt īstu politisko karjeru. Šobrīd Valdis Zatlers ir ļoti populārs, tāpēc tiešām ir izdevīgi viņu aicināt partijas rindās – šāds tēls paaugstinātu iespējas Vienotībai iekļūt 11.Saeimā.
- Šāds kandidāts Vienotībai vajadzīgs kā dzīvības eliksīrs. Vienotība vairs nav ne tuvu tik populāra kā pirms 10.Saeimas vēlēšanām.
- Jūs minējāt „lielisko piecnieku”. Vai tad Valdis Dombrovskis tajā nav ieskaitīts?
- Nē, nav. Viņš ir pats par sevi. Āboltiņa tikai izmanto viņu kā karogu. Man Dombrovska ir pat žēl: bez viņa Jaunā laika reitings būt daudz zemāks, bet, tā kā viņš Vienotībai ir vajadzīgs, Āboltiņas kundze prasmīgi ar viņu manipulē, un beigu beigās šis darbarūķis tiek padarīts par grēkāzi. Viņš betonēja valsts pamatu, lai mēs negrimtu vēl dziļāk, savukārt ekonomikas ministrs Kampars, kuram vajag būvēt trepes, lai rāptos ārā no bedres, pat nedomā neko darīt.
- Un kāpēc tad Vienotība saglabā Kamparu kā ministru?
- Domāju, ka starp Vienotības partijām ir nerakstīta vienošanās: jūs neaiztieciet mūsu ministrus, mēs neaiztiksim jūsējos. Otrs iemesls ir tas, ka Kampars ir šajā „lieliskajā piecniekā”.
- Labi, ir kaut kāda grupa, kas, sanākusi kopā, gudri runā par valsti, taču, domāju, vēl ir jābūt kādam kopīgam cementējošam faktoram, jo ideālistu laiki ir pagājuši. Varbūt tā ir nauda?
- Domāju, ka tiesībsargājošajām iestādēm vajadzētu papētīt, kas Ekonomikas ministrijā notiek ar biokvotām, enerģijas kvotām. Skaidri zinu to, ka ir uzņēmēji, kas nav mierā ar Ekonomikas ministrijas rīcību un lēmumiem, tāpēc vērsīsies tiesā, lai taisnīgi risinātu kvotu sadalīšanas jautājumu. Šāda Ekonomikas ministrijas rīcība neļauj normāli strādāt, un tas ir arī belziens pa valsts ekonomiku. Mani reizēm ir apbēdinājis Lemberga kungs: viņš ir slavējis Jauno laiku par darbību valdībā, bet kā gan to var uzteikt gudrs un saimniecisks cilvēks? Kamparu par viņa darbību ekonomikas ministra amatā nav iespējams slavēt! Bet bez ekonomikas valstij nav nākotnes.
- Formulējiet, lūdzu, kāpēc prezidentam vajadzēja atlaist Saeimu.
- Lai nesodīti nevarētu dzīvot tādi dievi kā Saeimas deputāti. Tas ir sods par nesodāmības sajūtu. Man pat ir tāda sajūta: ja Valdis Zatlers nebūtu rosinājis Saeimas atlaišanu, tauta drīz vien nāktu uz parlamentu ar tikpat lielu naidu kā pirms pāris gadiem 13.janvārī. Uzskatu, ka Valdis Zatlers ir novērsis kādu lielāku tautas sacelšanos.
- Kā prognozējat Saeimas ārkārtas vēlēšanu – ja tādas notiks – rezultātus?
- Vislielākie cietēji būs Vienotība, ZZS nekas īpaši nemainīsies. SC – grūti prognozēt, bet viegli nebūs. Kāpēc? Tāpēc, ka daudz nepatīkamu notikumu saistās ar viņu vārdu, arī tāpēc, ka viņu galvenā lokomotīve – Nils Ušakovs – līdz vēlēšanām, iespējams, neatgriezīsies aktīvajā politikā. Viņam vēl vairākus mēnešus vajadzēs mieru, lai nostātos uz kājām. Un ir iespējams pat radikālāks scenārijs: vajadzēs meklēt jaunu Rīgas mēru. Šo posteni noteikti vēlēsies paturēt SC. Nils ir jauns, izglītots, gudrs, pievilcīgs, labi runā latviski. Ko SC liks viņa vietā, ja būs tāda nepieciešamība? Man pat ir bail domāt par to. Kādu latviski slikti runājošu, neharizmātisku deputātu? Šāda „reklāma” pirms Saeimas vēlēšanām arī nenāks par labu SC.
- Pabeigsim tomēr ar Vienotību. Kādu redzat šīs apvienības nākotni?
- Ideja par vienotību ir neglābjami sabojāta. Ielūkojamies šīs partiju apvienības Ētikas kodeksā. Lūk, punkts: „Būt Latvijas valsts patriotiem un to aizstāvēt”. Vai tas nozīmē graut valsts ekonomiku – kā to tagad dara Kampars? Un vēl: „Kopt Latvijas valsts starptautisko prestižu”. Arī tas neiet kopā ar darbiem Ekonomikas ministrijā. Vai arī : „Uzturēt pastāvīgu, atklātu un godīgu saikni ar sabiedrību”. Bet nekādas saiknes jau nav! Sabiedrība tiek turēta neziņā par valdošās partijas lēmumiem.
- Ja Pilsoniskā savienība tomēr atšķeļas no Vienotības, kas notiek tālāk?
- Labā nozīmē jāaudzē muskuļi, jāatgūst optimisms un labā slava. Ir arī ideja sēsties pie galda ar VL/TB/LNNK un domāt, kā kopā startēt vēlēšanās. Tas būtu tikai loģiski, jo tieši mēs bijām tie, kuri teica, ka nacionālie spēki jāņem koalīcijā. Diemžēl SCP nostājās pozā un izmantoja savas veto tiesības, pastumjot malā nacionālos spēkus.

Ušakova un Dombrovska vienbalsība

http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/komentari..viedokli/?doc=95768
12.03.2011. Autors: Māris Antonevičs

Rīgas domes lēmums aizliegt 16. marta pasākumus bija vairāk nekā paredzams. Vai tiešām var iedomāties, ka "Saskaņas centra" pārstāvja vadīta iestāde varētu rīkoties citādi? Ar to Nils Ušakovs savu politisko pienākumu ir izpildījis un var mierīgi gaidīt, kad tiesa atcels Satversmei neatbilstošo lēmumu. To varētu uzskatīt par tādu kā pavasara sākuma rituālu galvaspilsētā. Interesantāk ir uzzināt argumentāciju. Formulējot savu attieksmi pret 16. martu, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis intervijā "Latvijas Avīzei" saka: "16. marts jau sen no piemiņas dienas ir pārvērties par datumu, kad dažādu veidu ekstrēmisti cenšas izpausties un savstarpēji konfrontēties. Skaidrs, ka šādas ekstrēmisma izpausmes jānovērš... (..) Es personīgi nedomāju, ka 16. martam būtu jābūt kādai atzīmējamai dienai ar īpašu nozīmi. Mums jau ir 11. novembris, kad pieminēt kritušos karavīrus." Un lūk, ko bilst N. Ušakovs: "Lai kādi būtu atšķirīgie viedokļi par pagātnes notikumiem, šī diena jau sen vairs nav vienkārši leģionāru piemiņas diena, bet gan atsevišķu politisko spēku sacensība savā starpā." Interesanti, ka "Vienotības" un "SC" vadošu politiķu viedoklis šajā jautājumā ir gandrīz vienāds, lai gan taisnības labad jāteic, ka viņi nav pirmie, kuri to "atskaņo". Nacionālā apvienība jau lūgusi V. Dombrovskim paskaidrot, kuras organizācijas, grupas un cilvēkus viņš ir domājis, lietojot frāzi "dažādu veidu ekstrēmisti", un vai par tādiem tiek uzskatīti arī latviešu leģionāri. Jācer, ka atbilde būs pietiekami konkrēta. Iespējams, 16. marts tiešām ir diena, kas uzbudina dažus karstākus prātus, bet vai tāpēc jāiet viņu pavadā? Un ja nu "dažādu veidu ekstrēmisti" nolemj, ka viņu "atrakcijām" piemērotāks ir 4. maijs, 11. vai 18. novembris? Vai arī tad premjers mudinās šīs dienas turpmāk vairs neatzīmēt? Domājams, ka ekstrēmisti vienkārši tiks neitralizēti un iecerētos pasākumus tas neizjauks. Gluži tāpat kā Jāņu svinēšana netiek atcelta tāpēc, ka dažiem šajā dienā ir doma izdzert pārāk daudz šņabja un dzērumā sēsties pie stūres. Tas ir policijas uzdevums, darīt visu iespējamo, lai neko tādu nepieļautu.

Jauni draudi (LF)

2010.g.2. oktobrī notika 10. Saeimas vēlēšanas, bet Šlesers ar savējiem jau gatavojas pašvaldību vēlēšanām, kas notiks pēc diviem gadiem. Viņš noslēdza sadarbības līgumu ar SC. To jāuztver kā brīdinājuma zvanu jaunai priekšvēlēšanas kampaņai. Šlesers atkal gatavs gozēties TV kameru priekšā un stāstīt, kas tā būs par varenu un gudru sadarbību, tikai pašlaik nav daudz klausītāju un vēl mazāk to, kas teiktajam ticētu. Jau pirms iepriekšējām vēlēšanām bija skaistas runas un solījumi, kas tik Rīgas domē notiks, kāda lieliska sadarbība būs ar Maskavas domi, kā Latvijas preces ar uzlīmi „Mūsu marka” pirks Maskavā un citur. Līdz šai dienai tie palikuši tikai solījumi.
Aizvadītās vēlēšanas jāizvērtē vēl un vēlreiz, jo tās bija ļoti nozīmīgas. Politikas komentētājs Aivars Ozoliņš žurnālā „IR” Nr33, 17.- 24. Nov. 2010. Raksta: „Šī nav vienkārši kārtējā reize, kad promaskaviska partija netiek Latvijas valdībā . Tā ir Kremļa polittehnologu laboratorijās izlolotā un piecus gadus rūpīgi koptā „pēdējā un galīgā” varas iegūšanas projekta izgāšanās. Urbanovičs neblefoja, solīdams ņemt varu, lai nojauktu pašreizējo un vietā būvētu „trešo republiku”. Ušakovs runāja nopietni, divas dienas pirms vēlēšanām Pirmajā Baltijas kanālā pasludinādams, ka šīs būšot vissvarīgākās vēlēšanas no visām, jo būšot iespēja „labot pirms 20 gadiem pieļautās kļūdas un noteikt citādu valsts attīstību turpmākajiem 20 gadiem”. Ar to pilsētas mērs pateica, ka viņš ir naidīgs šodienas Latvijas politiskajai sistēmai. Vai tāds cilvēks drīkst būt Rīgas mērs? Uz šo jautājumu atbildēs gan Ušakovs, gan tauta.
Kremļa aģenti gatavoja valsts apvērsumu. To nepieļāva latviešu vēlētāji. Naidīgas valsts slepenais dienests rīko dažādas provokācijas pret Latviju, apmelojot mūsu deputātus, dažādi iejaucoties mūsu iekšējās lietās. Skan aicinājumi izrīkoties te tāpat kā Abhāzijā un Osetijā. SC draud pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Tiek darīts viss , lai grautu valsts institūcijas. Sagaidāmas piektās kolonas aktivizēšanās. Esam jau pieredzējuši miskastes spridzināšanu iepretim Krievijas vēstniecībai, sinagogas spridzināšanu Vecrīgā, grautiņus 2009.g. 13. janvārī, kad jauniešu grupa turēja rokās lielu Krievijas karogu, saucot: „Rossija”. Tās dienas vakarā ārste no rakstnieku poliklīnikas devās mājup un redzēja, kā vecpilsētā iesoļo vienādi ģērbta jauniešu grupa. Tas viss ir nofilmēts. Ko noskaidrojuši tie speciālisti, kam ar to jānodarbojas, nav zināms, kādam politiskam spēkam tas nav izdevīgi. Jaunus draudus rada tie , kas gatavo valsts apvērsumu.
Apzinoties stāvokļa svarīgumu, vēlreiz pateicos visiem latviešiem visā pasaulē, kas balsoja par latviešu partijām, kas aizstāvēja Latvijas brīvību un neatkarību.
TEV MŪŽAM DZĪVOT LATVIJA!
ATIS SKALBERGS

Līderu debates

Priekšvēlēšanu kampaņa sasniegusi savu kulmināciju. Tagad gan radio, gan TV rīko tikšanās ar politisko partiju vadītājiem un deputātu kandidātiem.2010. g. 22. Septembrī Latvijas Radio raidījumā ‘’Krustpunktā’’ tikās Ģirts Valdis Kristovskis un Nils Ušakovs. S C pārstāvis centās būt laipns un draudzīgs. Viņš solīja sadarboties ar Vienotības pārstāvjiem, kaut arī savās reklāmās visu vainu uzveļ V. Dombrovskim, it kā pasaules ekonomiskā krīze vispār nebūtu bijusi. Kristovskis noraida sadarbības iespējas ar SC, jo abām partijām ir būtiskas atšķirības ideoloģijā. SC ir naidīgs latviešiem, orientēts uz Krieviju. Nils uzsver, ka latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda Latvijā, ka krievi palīdzēs saglabāt latviešu valodu un kultūru , ka Rīgas Dome piešķīrusi Okupācijas muzejam 20 000 latu. Zvana radioklausītāji un saka, ka nedrīkst ticēt SC , jo viņu izdotajā reklāmas bukletā ‘’Tava avīze’’ ir divdomības. Latviskajā izdevumā teikts:’ ’Mums nevajag varu, mums vajag iespēju izglābt valsti ‘’. Bet krieviskajā variantā rakstīts: ‘’ Mēs uzspiedīsim savu varas formulu’’. Mūsu valstij vajadzīga jūsu balss. Tālāk dotas visādas melīgas pamācības, sevi iztēlojot par godīgiem politiķiem, par pārliecinošiem līderiem, kas ir par labām attiecībām ar Rietumiem un Austrumiem. Viņi nevēlas runāt par Latvijas okupāciju, par izvešanām, par padomju laika noziegumiem. Nils tēloja draudzīgu Rīgas mēru.
22. septembra vakarā TV notika piecu partiju līderu debates tiešraidē. A. Šlesers( PLL) runāja pašpārliecināti un izsauca klausītājos smieklus, R. Vējonis( ZZS) aizrādīja Šleseram, ka stulbums ir uzsākt Z iemeļu tilta būvi, ja Dienvidu tilts nav pabeigts. J. Urbanovičs ( SC) tēloja patriotu, kaut gan zināms , ka pirms tam viņš Latvijai piedāvāja pilsoņu karu. Dz. Rasnačs( TB/ LNNK) ieteica atlaist Rīgas Domi, jo tā ir promaskaviska, prasīja sodīt tos, kas nepieņem darbā tos, kas nezina krievu valodu. Kristovskis( Vienotība) vairums atbildēs bija vispārliecinošākais. Šādas debates notikušas visos piecos vēlēšanu apgabalos un tiešraidē tām varēja sekot līdzi visa valsts. Vai vēlētāji pratīs atšķirt meļus un taisnības aizstāvjus, būs zināms 3. oktobrī.

Ēlerte krievu laikrakstam Telegrafs

Ēlerte: Būs jāizvēlas starp ekstrēmistiem un bariņu oligarhu
LETA, 2010. g. 24. martā
http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/324269-elerte_bus_jaizvelas_starp_ekstremistiem_un_barinu_oligarhu

Laikraksta "Diena" bijušās galvenās redaktores Sarmītes Ēlertes un domubiedru nodibinātās "Meierovica biedrības" mērķis ir veicināt un attīstīt komunikāciju starp Latvijas sabiedrību un politiķiem, intervijā laikrakstam "Telegraf" saka Ēlerte.

Ēlerte norāda, ka neplāno kādas personas no biedrības virzīt partiju apvienībā "Vienotība", "ja nu vien viņi paši to vēlēsies darīt..". Līdz maijam vairāki cilvēki solījuši sniegt Ēlertei atbildi par vēlmi iesaistīties politikā..

"Vienotības" bažas par deputātu vietu skaita iespējamu samazināšanos politiķiem Saeimā, ja "Meierovica biedrība" piedāvās maksimāli daudz bezpartejisku cilvēku, Ēlerte dēvē par normālu pašsaglabāšanās tieksmi. "Bet parlaments nav darba vieta, par kuru būtu jācīnās. "Vienotībai" ir jādomā, kā sasniegt maksimālo ietekmi nākamajā Saeimā. Ir labi, ka trīs partijas nolemj būt kopā, taču ar to nepietiek. Gatavība sadarboties ar tiešās demokrātijas formām "Vienotību" var tikai stiprināt," uzskata Ēlerte un piebilst, ka runa varētu būt par 3-5 deputātu vietām bezpartejiskiem deputātiem.

Par labu sasniegumu Ēlerte uzskata iespēju jaunajā Saeimā izveidot koalīciju ar vēl vienu partiju, bet ne ar divām. "Lietussargu revolūcijas" mērķis bija atlaist rīcībnespējīgu Saeimu - pašlaik mums ir fantastiska iespēja ievēlēt jaunu kvalitatīvu Saeimu.
Tas ir tā vērts, lai par to pacīnītos, uzskata biedrības pārstāve.

Izvēle - ekstrēmisti vai oligarhi.
Pēc viņas teiktā, koalīcijas veidošanai būs jāizvēlas starp nacionālistiski noskaņotu partiju "Visu Latvijai!", kas balansē uz ekstrēmisma robežas, un bariņu oligarhu un "Saskaņas centru", kas biedējot Ēlerti ar savām attiecībām ar autoritatīvo Krieviju. "Tā būs mazākā ļaunuma izvēle; lai izvēlētos, būs jāredz personālijas - kas tieši iekļūs Saeimā," piebilst Ēlerte. Viņa gan "Vienotībā" neredzot "Visu Latvijai!".

Viņa ir pārliecināta, ka nākamajā Saeimā nebūs pašreizējo personu. Nākamajā Saeimā jebkura partiju kombinācija būs kompromiss, "demokrātija ir kompromiss. Pašlaik ir grūti izraudzīties mazāko ļaunumu. Korupcija kā sistēma nozīmē, ka Latvija vienmēr būs neattīstīta valsts. Ir atsevišķi principi, no kuriem nākotnē nevajadzētu atteikties, - nacionāla valsts kā bāze integrācijai un orientācija uz Rietumiem."

Uzņēmēji pārdodas par šprotu bundžiņu.
..Ēlerte uzskata, ka tuvākajā nākotnē Krievijā saglabāsies autoritāra valdība, kas mēģinās paplašināt ietekmes jomas. Pēc notikumiem Gruzijā viens no Latvijas uzdevumiem esot savas drošības nostiprināšana. Krievu tanki Latvijā gan nenākšot, drīzāk būšot mēģinājumi ietekmēt Latviju caur ES un NATO politiku, tāpēc te daudz kas būs atkarīgs no tā, kas veidos jauno valdību.

Ēlerte intervijā norāda, ka "Meierovica biedrība" iestājas par sistemātisku Latvijas attīstību. Problēmas esot tad, kad daži uzņēmēji ir gatavi pārdot savu ģeopolitisko orientāciju par šprotu bundžiņu.
Uz jautājumu, vai viņa neuzticas ne oligarhiem, kas pārdodas par šprotu bundžiņu, ne "saskaņiešiem", Ēlerte norāda, ka SC var daudz runāt par savām programmām, bet pēc būtības tā ir tikai viena - etniskā - jautājuma partija.
"Tāpēc viņi spēja nosūtīt dzimtenes nodevēju uz Eiroparlamentu - lai gan man ir grūti saprast, kas var būt kopīgs Rubikam ar Ušakovu.
No otras puses, daudz ļauna darījuši Dobelis un Tabūns", kurus uztver kā sabiedrības vairākuma viedokļa paudējus.
Ēlerte uzskata, ka Latvijā stabila attīstība nebūs iespējama, kamēr būs spēkā etniskā balsošana.
"Latvijas demokrātiskajai valstij ir pilnīgi vienalga, kas ir bijis okupētājs. Var sākt skaitīt, cik gājuši bojā padomju, cik vācu okupācijas laikā, taču doma ir cita: pirms kara Latvija bija neatkarīga valsts, un okupācija ir noziegums. Jebkura cilvēka, politiķa, valsts pienākums ir tikt skaidrībā ar savu pagātni. Un tas, ka Latvija tad nebija noteicēja par sevi, neatceļ nepieciešamību saprast, kas toreiz notika," skaidro Ēlerte.
Viņu nesatraucot iespēja, ka SC izveidot koalīciju ar oligarhiem "bez viņas": "Latiņa ir jāceļ augstu - gan priekš citiem, gan sevis. Jā, koalīcija bez mums ir iespējama, un tas būs ļoti slikti Latvijai."

Šlesers Latviju vedot pie ilgstošas atpalicības.
Komentējot pašreizējo situāciju valdībā, no kuras nesen izstājās Tautas partija, atstājot valdību mazākumā, Ēlerte uzskata, ka pagaidām var iztikt ar šo premjeru un šo valdību līdz vēlēšanām, "kooperēšanās iespējama ar visiem. Tagad nav tādas situācijas, lai dzīvotu bez valdības. Līdz vēlēšanām nav tik daudz laika atlicis, var padzīvot arī ar mazākuma valdību."

Viņasprāt, Šlesers (LPP/LC) ir viens no pašreizējās sistēmas arhitektiem, kas Latviju ved pie ilgstošas atpalicības.
"Šī sistēma ir pretrunā ar atklātu konkurenci, ar iniciatīvu un sabiedrības attīstību. Situācija līdz vēlēšanām ir īpaši kritisks laiks - Dombrovskim ir jāatrod atbalsts, lai Latvija būtu rīcībspējīga," piebilst Ēlerte.
Viņa uzskata, ka galvenā atbildība par pašreizējo ekonomisko situāciju jāuzņemas valstij, kurai jau ilgu laiku bija iespēja apturēt kreditēšanas bumu bankās. "Es runāju par Aigara Kalvīša kā bijušā premjera un tolaik vislielākās partijas vadītāja atbildību. Eksperti mūs brīdināja, bet Kalvītis viņus nedzirdēja un palielināja valsts izdevumus. Tā ir viņa politiskā atbildība," norāda Ēlerte.

"Jaunā laika" (JL) atbildību viņa šajā situācijā nesaskatot, jo "tā nebija sistēmas daļa. Lai gan Latvijā vienmēr būs koalīcijas valdības, taču JL šo sistēmu neradīja. Varbūt Repše arī nodarbojās ar dīvainu biznesu, bet tas ir viņa personīgais prāts, muļķības, aizraušanās, nekas vairāk.".

Pēc Ēlertes teiktā, pašlaik "Vienotība" izstrādā kopīgu programmu - tajā neesot neatrisināmu pretrunu. "Domāju, ka rezultātā nebūs ne krasi labēju, ne krasi kreisu ekonomisku uzstādījumu," piebilda Ēlerte