Jaunzeme - Grende ir aģitējusi par varas atdošanu krieviem (SC ņemšanu valdībā)

Māris Antonevičs: Vai tiešām Jaunzemes-Grendes dēļ partijai būtu jāveic politiskā pašnāvība?

19.09.2013 Māris Antonevičs 

http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=391088:vai-tiem-jaunzeme-grende-ir-t-persona-kuras-d-partijai-btu-jveic-politisk-panvba 

"Atkal norīs krupi?" – "Tagad redzēsim vai Nacionālajai apvienībai ir principi!" – "Vai būs mugurkauls iziet no valdības?" Šādas izaicinošas pamācības gandrīz kā pēc starta šāviena sāka skanēt uzreiz pēc tam, kad Ministru prezidents Valdis Dombrovskis pagājušajā piektdienā bija pieprasījis kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes demisiju.

Sak, kā tad tā ļausieties, lai jūs pazemo? Robertu Ķīli un Edmundu Sprūdžu premjers demonstratīvi prom netrieca, lai gan problēmas bija līdzīgas. Viņš pacietīgi gaidīja, kad paši izlems atkāpties.
Kas zīmīgi, lielākie kūdītāji ir ne jau NA atbalstītāji un vēlētāji, bet personas, kas nekādas siltas jūtas pret šo spēku nelolo. Kā, piemēram, Jurģis Liepnieks, kurš interneta sociālajā tīklā "Twitter" nemaz nav slēpis, kāpēc vēlas, lai NA šoreiz parāda savu nelokāmību, jo "ekstrēmistiem un margināļiem jāieņem sava vieta". Arī pieredzējušais ZZS vadītājs Augusts Brigmanis steidza norādīt, ka, pieprasot kultūras ministres demisiju, V. Dombrovskis parādījis Nacionālajai apvienībai tās "īsto vietu".
Ja nu līdz Brigmaņa izteikumiem kādam vēl nebija skaidri liekulīgo aicinājumu motīvi, tad tagad tā kā vajadzēja saprast, ka vieta koalīcijā tukša nepaliks un lepni aizgājusī NA ātri vien tiks aizstāta. Bet kas zina, varbūt pat izdosies aizsūtīt atpūtā arī pašu "rekordistu" Dombrovski. Un ne jau uz Briseli par Eiropas Komisijas vadītāju, kā tas iepriekš paģērēts (ļaunas mēles melš, ka labās izredzes iegūt šo amatu esot zudušas pēc tam, kad Dombrovskis kādā intervijā pieļāvis neatkarīgas Katalonijas valsts izveides iespēju). Vēl tajā pašā "melnajā piektdienā" izskanēja kāda būtiska piebilde arī no Reformu partijas priekšsēdētāja Edmunda Demitera – viņa vadītajai partijai vairs neesot "sarkano līniju"...
NA rindās, protams, netrūkst savu karstgalvju, tomēr nevajag viņus uzskatīt par muļķiem un vakardienas vidusskolniekiem, kuri neko nav sapratuši no politiskās spēles.
Skaļi aizcirst durvis vienmēr var paspēt, un, ja ar to grib atstāt iespaidu uz vēlētājiem, vislabāk pagaidīt laiku tuvāk vēlēšanām. Tāpēc NA paņemtā pauze un apņēmība nogaidīt, kā koalīcija izturēsies pret partijas priekšlikumiem nākamā gada budžetā, ir labs gājiens.

Protams, var arī uzdot jautājumu, uz kuru NA diez vai publiski atbildēs godīgi, – vai tiešām Jaunzeme-Grende ir tā persona, kuras dēļ partijai būtu jāveic politiskā pašnāvība? Vai viņas uzskati un darbi tiešām ir nacionālajai partijai atbilstoši? Ja tā būtu, tad diez vai Eināram Cilinskim tagad būtu jāsvīst LTV studijā, skaidrojoties par savas partijas biedres biznesa darījumu, pārdodot īpašumu diviem uzturēšanās atļaujas alkstošiem Uzbekistānas pilsoņiem. Diez vai NA biedriem būtu "iekšējā" sarakstē jāstrīdas, vērtējot ministres piedalīšanos Krievijas vēstnieka pieņemšanā. Diez vai būtu jāizliekas nezinām, ka pirms iestāšanās partijā Ž. Jaunzeme-Grende kā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja aģitējusi par "Saskaņas centra" līdzdalību valdībā. Diez vai būtu jāmulst, izdzirdot jautājumu – ko nacionāli paliekošu bijusī kultūras ministre atstājusi savā pārziņā esošajā sabiedrības integrācijas lauciņā. Tas lai paliek pārdomām.

Par VDK / KGB taktiku un Latvijas mēdijiem

VDK taktika, no tās jāmācās.

Pārlasot IMANTA ĻEŠINSKA atmiņas, kas publicētas žurnālā “LATVIJA ŠODIEN” 1986.g.'' VAR IZDARĪT SECINĀJUMUS PAR VDK taktiku un secināt. ka avīze ''DDD'' ir čekas izdevums, kas drukā ļoti patriotiskus rakstus, aicina uz visādiem izlēcieniem, dara visu ,lai sanaidotu latviešus.

Es savā mūžā neesmu nopircis nevienu šīs avīzes numuru, man to piesūta no ārzemēm ļoti patriotisks cilvēks, tas nozīmē, ka tā tiek izplatīta ārzemēs un tai ir lasītāji, kas nav atšifrējuši, ka to finansē un pieraksta latviešiem naidīgi spēki. Savas atmiņas ĻEŠINSKIS uzrakstīja 1980.g. vasarā, bet tās nav daudzi lasījuši un tā ir kļūda, jo vērtīgākas atziņas par KGB darbību latviski neviens nav uzrakstījis.

ATIS SKALBERGS.

Publicēts ‘Latvija Amerikā’, 2013.g. februārī, 4.numurā.

Atbilde A.Skalbergam (publicēta ‘Latvija Amerikā’, 2013.g. februārī, 6.numurā,

Par VDK un Latvijas mēdijiem.

Atsaucoties uz iepriekšējā numurā publicēto rakstu par VDK darbību caur avīzi DDD gribu teikt, ka man nav tiešas informācijas par to cik aģenti strādā DDD un cik citās avīzēs, bet gribu uzbūvēt nelielu pieņēmumu un secinājumu virkni. Kā zināms, čeku izveidoja PSKP lai nostiprinātu savu vienvadību, bet Latvijas gadījumā tas bija nepieciešams arī lai varētu neatgriezeniski iekļaut Latviju Krievijas (PSRS) sastāvā un iznīcināt jebkuru latvisku noskaņojumu. VDK strādāja PSKP un Latvijas KP vadībā un bija instruments ar, kura palīdzību uz Sibīriju tika izvesti simtiem tūkstoši latviešu un gadu desmitiem tika vajāti disidenti un latviskas Latvijas aizstāvji. LKP vadībā bija A.Gorbunovs (LC), A.Čepānis (ZZS) un komunistiskās nomenklatūras aparātā augstos amatos strādāja J.Urbanovičs (SC), A.Lembergs (ZZS), prezidents A.Bērziņš (TP/ZZS) un daudzi citi, kas ilgstoši ieņēma vai vēl šodien ieņem augstus amatus ‘neatkarīgās’ Latvijas varas iestādēs un pārvalda mēdijus. Piemēram, pēc Lemberga norādījumiem strādā NRA (tā pati, kas gadu desmitiem ar nosaukumu „Cīņa” sludināja komunistisko propagandu, bet daudzi žurnālisti un politiskā virzība joprojām ir tā pati – kritizēt jebkuru patriotisko spēku un veicināt piekāpšanos Krievijai).

Neko patriotisku nevar teikt arī par laikrakstu Diena – to nodibināja vēl pirmā Godmaņa valdība ar mērķi popularizēt tā laika valdošā grupējuma (t.i. Gorbunova LC) darbību savukārt tagad tā piederot 3 Latvijas oligarhiem, kurus apvieno vēlme pārdot Maskavai visu, ko vien var pārdot un vienlaicīgi kritizēt nacionālās partijas, kuras mēģina tam pretoties.

Bez šīm nepatriotiskajām latviešu avīzēm Latvijā iznāk vairākas avīzes krievu valodā, kuras veicina Krievijas ietekmes pastiprināšanu Latvijā, aicina krievus nerunāt latviski (pat tad ja viņi šo valodu ir skolā mācījušies) un atklāti grauj Latvijas valsts pamatus, piemēram, pieprasot masveidīgi un automātiski piešķirt Latvijas pilsonību okupācijas laikā nelegāli iebraukušajiem. Savukārt par nodokļu maksātāju naudu uzturētais Latvijas valsts radio katru rītu 3 (trīs!) reizes šīs antilatviskās ziņas izklāsta arī latviešu klausītājiem (lai neviens nevarētu izvairīties no Kremļa propagandas arī tad, ja nepērk un nelasa krievu avīzes). Vēl neilgi pirms valodas referenduma Latvijas valsts radio atvēlēja veselu stundu laika kriminālnoziedzniekam un provokatoram Vladimiram Lindermanam lai tas varētu netraucēti izklāstīt savus plānus par Latgales atdalīšanu un par pāreju uz krievu valodu. Manuprāt, visi šie piemēri liecina par ievērojamu VDK ietekmi minēto masu mēdiju darbībā un nav jau brīnums, jo tur vadošos amatos joprojām strādā komunistu laiku ideologi (I.Ābola, Ā. Jansons, Ā.Kļeckins) un par „ekspertiem” tiek uzaicināti tikai nedaudzi speciāli atlasīti ‘nomenklatūras’ runātāji – galvenokārt bijušie komunisti, piemēram Ilga Gore-Kreituse, LKP funkcionāre), J.Rozenvalds, A. Freimanis utml. (kas izmantojot savus amatus, aktīvi izplata sarkano miglu vēl līdz šim brīdim).

Kāda tad viņiem visiem ir līdzība vai atšķirība no DDD?

DDD (Deokupācija, dekolonizācija, deboļševizācija) avīze konsekventi cīnās par Latvijas Saeimas 1996.g.23 augusta deklarācijas izpildīšanu, kas paredz valdībai veikt šīs nosaukumā minētās darbības un avīzē tā ir viena no galvenajām tēmām. Vai avīze kurina naidu? Katrā ziņā tā neaicina uz okupantu integrāciju, bet gan grib lai valdība veicinātu viņu repatriāciju. Daudzi okupanti to mēģina pasniegt kā naida kurināšanu (bet vai arī Jūs domājat, ka būtu slikti, ja viņi pamestu Latviju?). Deokupācija ir latviešu tautas izdzīvošanas jautājums. Ar safabricētiem argumentiem par ‘naida kurināšanu’ avīzi un tās žurnālisti bija iesūdzēti tiesā, bet tiesa atzina DDD par likumu ietvaros strādājošu avīzi un tā turpina publicēt rakstus, kas nepatīk postkomunistiskajai nomenklatūrai. DDD pārpublicē sludinājumus no Krievijas avīzēm, kur Putins un apgabalu vadītāji aicina krievus atgriezties dzimtenē, kamēr Latvijas lielie mēdiji dara tieši otrādi – nepamatoti vaimanā par daba spēka trūkumu Latvijā (kaut arī ir liels bezdarbs) un aicina vēl vairāk krievus doties uz Latviju vai arī pirkt tur nekustamos īpašumus, lai tādejādi dabūtu uzturēšanās atļaujas un papildinātu Latvijas krievu kopienu.

DDD bieži publicē interesantas intervijas ar sabiedrībā populāriem patriotiskiem cilvēkiem, piem. ar Ingrīdu Strodi, Aleksandru Kiršteinu, Dagmāru Beitneri un citiem, kas atmasko Latvijas okupantu un Krievijas aģentu nekaunīgās provokācijas un kritizē valdības neizdarību cīņā pret tām (un tādēļ šo cilvēku viedokļus mēģina noklusēt lielie mēdiji). Lielie mēdiji no šīm DDD tēmām izvairās un līdz ar to necīnās par Latvijas deokupāciju – tātad tie turpina VDK iesākto ceļu uz patriotu nomelnošanu un valsts pārkrievošanu, piem. piešķirot pilsonību pēc iespējas vairāk nelatviešiem un vienlaicīgi mēģinot to nedot vai atņemt latviešiem, kad vien rodas tāda iespēja. Vairāki pseido-patriotisko partiju vadītāji bieži aicina paātrināt pilsonības piešķiršanu okupantiem, bet kuras avīzes tad tos publicē? (ne jau DDD).

Tādejādi, manuprāt, VDK ietekme ir daudz lielāka lielajos mēdijos, nevis DDD. Tiem, kas nav lasījuši DDD paši (bet ir dzirdējuši par to kritiku no NRA, Dienas, LTV utt.), iesaku šo avīzi palasīt un izdarīt secinājumus pašiem. Negribot nāk prātā sen dzirdēts gadījums par kādu maz izglītotu slaucēju, kas uzstājās PSKP kongresā ar runu un teica, ka viņa gan pati nav lasījusi, bet zina, ka Solžņicins ir slikts, jo tā saka laikraksts Pravda.

Protams, ideāli būtu, ja mums izdotos izvairīties no VDK ietekmes visās jomās, bet līdz tam vēl tālu, zinot, ka čekas maisi joprojām nav atvērti (un līdz ar to mēs joprojām nezinām kuri ir šīs apslēptās indes izplatītāji) un vairākums pie varas esošo joprojām tura šos maisus ciet – tātad aizstāv kremļa aģentus un ļauj tiem turpināt viņu graujošo darbu. Un nav šaubu, ka tādu ir daudz, jo Austrumvācijā Stasi arhīvi tika atvērti 1990.gadā un tad atklājās čekas darbības patiesie mērogi – apmēram katrs otrais austrumvācietis ir kaut reizi sadarbojies ar čeku un katrs sestais ir aktīvi strādājis čekas labā. Kamēr čekas arhīvi nav pieejami, varam tikai minēt vai Latvijā šī proporcija bija lielāka vai mazāka. DDD daudzkārt ir pārmetusi Saeimai un valdībai to, ka čekas maisi nav atvērti un arī to, ka valdība nav panākusi lai Krievija atdot no Latvijas izvestos LPSR VDK arhīvus lai beidzot varētu veikt sabiedrības lustrāciju. Latvijas valdība varēja, piemēram, bloķēt Krievijas uzņemšanu Pasaules Tirdzniecības organizācijā (WTO) un pieprasīt apmaiņā LPSR VDK čekas arhīvus, kā arī robežlīguma parakstīšanu bez Abrenes atdošanas, bet tas netika izdarīts un netika pat pieminēts kā iespēja, kaut gan DDD to ierosināja.

Es nevaru apgalvot, ka DDD slejās nekad nav bijis neviens raksts, kura autors ir čekas aģents, bet šādu aģentu ietekme ir nesalīdzināmi lielāka citos minētajos mēdijos. Varu piekrist Skalberga kungam, ka nenāktu par sliktu pārlasīt I.Lešinska „Kalpības gadus” jo tas ļautu vērīgāk paskatīties apkārt un saprast kas strādā Latvijas interesēs un kas tikai izliekas, bet īstenībā stūrē uz austrumiem (te lasītājs pats droši vien var izdarīt secinājumus, zinot kuru partiju (RP jeb ZRP !!) kuri ministri tagad aicina ieviest krievu valodu Latvijas augstskolās un pretojas Rail Baltica dzelzceļa būvei par ko Eiropa dod naudu, bet tajā vietā grib paplašināt dzelzceļu uz Maskavu).

LA un DDD lasītājs.

'Vienotība' un ZZS turpinās sadarbību nākamajā Saeimā

http://www.delfi.lv/news/velesanas_2010/zinas/vienotiba-un-zzs-turpinas-sadarbibu-nakamaja-saeima-valdibu-cer-apstiprinat-2novembri.d?id=34421811

Saskaņā ar provizoriskajiem 10.Saeimas vēlēšanu rezultātiem visvairāk balsis ieguvusī partiju apvienība "Vienotība" un trešo lielāko vēlētāju atbalstu saņēmusī Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) turpinās sadarbību arī nākamajā Saeimā, svētdien vienojās abu politisko spēku līderi.



Partijas jau vienojušās par laika grafiku, lai 2. novembrī, kad uz pirmo sēdi sanāks 10.Saeima, varētu apstiprināt valdību, pēc tikšanās ar ZZS pārstāvjiem žurnālistiem pastāstīja premjers Valdis Dombrovskis (JL). Tāpat plānots laikus pārrunāt starptautiskā aizdevuma programmas turpināšanu.

Saskaņā ar provizoriskiem vēlēšanu rezultātiem "Vienotībai" kopā ar ZZS ir 55 balsis parlamentā, tāpēc abi spēki var turpināt kopīgo darbu koalīcijā, taču tā ir jāpaplašina, pēc tikšanās žurnālistiem atzina ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.

Kā iespējamie partneri nakamajā koalīcijā tiek izvērtēti gan VL-TB/LNNK, ar ko "Vienotība" tiekas svētdien uzreiz pēc ZZS, gan apvienība "Saskaņas centrs", ar kuru "Vienotībai" tikšanās paredzēta pirmdien. VL-TB/LNNK ietilpstošie "tēvzemieši" Dombrovska vadītajā valdībā strādā jau šobrīd, bet arī ar SC "Vienotība" meklēs "saskares punktus", atzina Dombrovskis, vērtējot, kurš no spēkiem būtu tīkamāks koalīcijas partneris.

Arī Brigmanis atteicās nosaukt, kurš no šiem spēkiem ZZS būtu politiski simpātiskāks, sakot "te nav skaistumkonkurss, svarīgākais ir vienošanās par darāmajiem darbiem".

Dombrovskis norādīja, ka sarunās piedalījās visu "Vienotības" veidojošo partiju līderi un "nepārvaramus iebildumus pret sadarbību ar ZZS partneri, Ventspils mēra Aivara Lemberga vadīto partiju "Latvijai un Ventspilij" neviens neizteica".

Gan Dombrovskis, gan Brigmanis apgalvoja, ka par iespējamo amatu sadali valdībā šobrīd runāt ir pāragri, jo vispirms jāpabeidz sarunas ar visiem iespējamajiem partneriem.

Savukārt ZZS premjera amata kandidāts, Ventspils mērs Aivars Lembergs žurnālistiem atzina, ka "Vienotība" ir uzvarējusi vēlēšanās, tāpēc tai ir pirmā roka partneru izvēlē. Lembergs uzsvēra, ka viņam iebildumu nebūtu ne pret VL-TB/LNNK, kuru līderis Roberts Zīle savulaik bijis satiksmes ministrs un Lemberga sadarbība ar viņu bijusi veiksmīga, ne arī pret SC, jo pašlaik partijas "Ventspilij un Latvijai" pārstāvji veiksmīgi sadarbojas gan ar Rīgas mēru Nilu Ušakovu (SC), gan ar SC Saeimas frakcijas vadītāju Jāni Urbanoviču.

Lembergs atzina, ka Ventspils domē SC ir "asā" opozīcijā, taču "nevajadzētu Ventspils attiecības pārnest uz Rīgu". Lembergs arī uzsvēra,ka viņam nebūs jāsadarbojas ar konkrētiem atsevišķiem "Vienotības" deputātiem, jo likumdošanas darbā viņš neiesaistīsies, bet sadarbosies ar valdības ministriem.

Savukārt nacionālās apvienības VL-TB/LNNK līderis Roberts Zīle , kurš pārstāv apvienībā ietilpstošos "tēvzemiešus", pēc tikšanās ar Dombrovski guvis iespaidu, ka premjers vēlas turpināt darbu esošajā koalīcijā, proti, kopā ar ZZS un VL-TB/LNNK.

Zīle atzina, ka "priekšā ir vairāki smagi lēmumi" un viņš to apzinoties. VL-TB/LNNK respektēs Dombrovska pozīciju un to, ka "Vienotība" tiksies un pārrunās iespējamo sadarbību arī ar pašlaik opozīcijā esošajām apvienībām "Saskaņas centrs" (SC) un "Par labu Latviju" (PLL).

Tomēr Zīle uzsvēra, ka VL-TB/LNNK nostāja nestrādāt vienā koalīcijā ar SC paliek spēkā, un to pašu žurnālistiem sacīja arī VL vadītājs Raivis Dzintars. Vienlaikus Zīle atzina, ka kaut kāda veida sadarbība ar SC ir iespējama, taču par tās formu ir jālemj premjeram, kuram pirms tam jākonsultējas ar "Vienotības" līderiem.

Zīlem neesot iemesla neticēt, ka koalīcijas pamata modelis varētu nebūt tāds, kā to iepriekš nosauca premjers – proti, tiek saglabāta esošā koalīcija.

Zīle arī pauda pārliecību, ka ar 63 balsīm, ko pašlaik valdošā koalīcija ieguvusi saskaņā ar provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem, tā būtu stabila.

Savukārt pēc provizoriskajiem rezultātiem 10.Saeimas vēlēšanās otro vietu ieguvušās SC līderis Jānis Urbanovičs vēlas vispirms redzēt tagadējā Ministru prezidenta un vēlēšanu uzvarētājas apvienības "Vienotība" premjera amata kandidāta Dombrovska piedāvājumu un tikai pēc tam runāt par iespējamo sadarbību.

Urbanovičs uzsvēra, ka pat nevēlas apspriest jautājumus par SC "ņemšanu koalīcijā vai sadarbības piedāvājumiem, pirms ir redzēts Dombrovska plāns".

"Sarunā ar Dombrovski mums galvenais ir, kas viņam padomā, jo neviens pirms vēlēšanām viņam neuzdeva jautājumus par darāmo, bet iztaujāja opozīciju un ekspertus," sacīja Urbanovičs.

Viņš uzskata, ka pilsoņi ir nobalsojuši pret pārmaiņām, tomēr ekonomiskās krīzes apstākļos esot vajadzīga liela koalīcija, kas būtu plašāka par 60 vietām parlamentā, lai varētu paveikt "lielus darbus".

Urbanovičs ir pārliecināts, ka "iegūto mandātu aritmētikai ir mazāka nozīme nekā konkrēto kandidātu plusiņu un svītrojumu ģeometrijai", uzsverot Saeimas sastāva nozīmi pirms sarunām par jebkādu sadarbību.

Jau vēstīts, ka apvienība "Vienotība" ir uzvarējusi 10.Saeimas vēlēšanās un, saņemot 31% vēlētāju atbalstu, iegūs 33 vietas parlamentā, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie provizoriskie vēlēšanu rezultāti pēc 1003 no 1013 iecirkņu saskaitīšanas.

Otro vietu un 29 vietas Saeimā ieguvusi apvienība "Saskaņas centrs" (SC) ar 26% vēlētāju atbalstu, bet trešo vietu – Zaļo un Zemnieku savienība, kuru atbalstījuši 19,6% vēlētāju un kas ieņems 22 no 100 parlamenta krēsliem.

Pa astoņām vietām Saeimā ieguvušas apvienība "Par labu Latviju" un VL-TB/LNNK, kas katra saņēmušas 7,6% vēlētāju atbalstu.

Partiju pārstāvji neizslēdz iespēju nākamās Saeimas vēlēšanas rīkot pavasarī

Pirmdiena, 27.septembris (2010), plkst.13:50 | Ziņu aģentūra LETA
Lai jaunā valdība varētu savlaicīgi gatavot nākamā gada valsts budžetu, nākamo Saeimu vēlēšanas varētu pārcelt no rudens uz pavasari, veicot attiecīgus grozījumus Satversmē, šādu iespēju aģentūrai LETA pieļāva aptaujātie partiju pārstāvji.

Tautas partijas (TP) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis aģentūrai LETA atzina, ka par šādu iespēju jau esot runāts. Viņš pieļāva, ka šā gada scenārijs ar budžeta veidošanu varētu atkārtoties, tādēļ tādā gadījumā Saeimas vēlēšanu pārcelšana uz agrāku laiku varētu būt vēlama.

"Pašlaik visi iet uz budžeta samazinājumu slēpšanu, tādēļ budžeta veidošana ir apgrūtināta. Savukārt, ja būs attīstības budžets, tas var tikt nepamatoti paaugstināts pirms vēlēšanām," skaidroja Kučinskis.

Politiķis norādīja, ka vēlēšanu laika pārcelšanai neredzot nevienu mīnusu, un neizslēdza iespēju, ka viņa partija varētu kaut kad šādas izmaiņas arī rosināt.
Apvienības "Vienotība" Saeimas deputāta amata kandidāts Olafs Pulks (JL) aģentūrai LETA sacīja, ka šādās izmaiņās varētu būt zināma loģika, kaut gan tas nebūtu tik viegli izdarāms, jo jāmaina Satversme un tam nepieciešamas daudzu deputātu balsis.
Pulks atzina, ka neesot īsti pareizi, ka budžets tiek pieņemts sasteigti un gada sākumā, kad jau sācies nākamais finanšu gads. Pēc viņa domām, Saeimas vēlēšanu laiku varētu pārcelt, un viņš to atbalstītu.

Pēc partijas "Pilsoniskā savienība" (PS) Saeimas frakcijas vadītājas Annas Seiles domām, šāds priekšlikums būtu apspriešanas vērts, kaut gan, viņas ieskatā, zināmā mērā tā esot pašreizējā momenta ideja un citu gadu varētu situācija būt savādāka.

Seile arī pauda nelielas bažas, ka pavasarī, kad būs sējas laiks, daudziem lauciniekiem varētu nebūt vaļas doties uz vēlēšanām. "Tomēr tas ir apspriešanas vērts, un mēs to drīz izvērtēsim frakcijā un partijas valdē," teica deputāte.

Piesardzīgāks pret pārmaiņām bija Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis, kurš norādīja, ka šādai idejai par vēlēšanu laika pārcelšanu būtu jābūt stingri pamatotai.
"Neredzu lielas problēmas arī tam stāvoklim, kā ir tagad, un nezinu, vai viens mēnesis turp vai atpakaļ kaut ko izmainīs. Ja nolems kaut ko mainīt, tad nolems," sacīja Brigmanis, piebilstot, ka pret šo ideju esot neitrāls.

Satversmes 11.pants noteic, ka Saeimas vēlēšanas izdarāmas oktobra pirmajā sestdienā.

Lembergs nekandidēs Saeimas vēlēšanās

http://www.delfi.lv/news/national/politics/lembergs-nekandides-saeimas-velesanas.d?id=33144429 22 jul 2010

ZZS premjera amata kandidāts, Ventspils mērs un partijas "Latvijai un Ventspilij" priekšsēdētājs Aivars Lembergs pieņēmis lēmumu nekandidēt Saeimas vēlēšanās, portālu "Delfi" informēja Ventspils domes Pilsētas mārketinga nodaļas vadītāja Kristīne Duļbinska.



Par to Lembergs, kā solījis iepriekš, paziņoja ceturtdien Ventspils domē notiekošajā preses konferencē. "Lembergs informēja, ka vēlēšanu sarakstā nevienā apgabalā neies, par premjera amata kandidātu paliek," portālam "Delfi" pastāstīja Duļbinska.

Lembergs ir nominēts par Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) premjerministru un viņam tika rezervēta pirmā vieta ZZS vēlēšanu sarakstā Rīgas apgabalā.

Iepriekš Ventspils mērs vairakkārt atzinis, ka viņu vairāk interesē dinamiskais darbs izpildvarā, proti, valdībā, bet klasiskam darbam parlamentā pēc sava rakstura viņš neesot tik piemērots.

Iepriekš Lembergs atbalstīja ieceri ļaut politiķiem saglabāt gan pašvaldības, gan Saeimas deputāta mandātu, taču tā kā šādi grozījumi neguva Saeimas atbalstu, Lembergs zaudētu savu Ventspils domnieka mandātu uzreiz pēc ievēlēšanas Saeimā.

ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis portālam "Delfi" sacīja, ka Lemberga lēmums nebija liels pārsteigums. Brigmanis pieļāva, ka Lembergs neesot gribējis, lai viņa kandidēšanu kāds saistītu ar vēlmi iegūt deputāta imunitāti. "Viņš kā spēcīgs cilvēks pats vairakkārt teica, ka tiks galā pats un nekādas īpašas privilēģijas viņam nav vajadzīgas," stāstīja Brigmanis.

Viņš pieļāva, ka Lemberga lēmumu varēja ietekmēt pēdējās dienās izskanējušais Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Gunāra Kusiņa skaidrojums par imunitāti. Kusiņš sacījis, ka saskaņā ar Satversmi deputātam ir imunitāte pret kriminālvajāšanu, tādēļ Lemberga ievēlēšanas gadījumā, lai varētu turpināt kriminālprocesu, kas ir sākts pret Ventspils mēru, Saeimai būs jālemj par atļaujas došanu kriminālvajāšanas turpināšanai. "Varbūt atteicās, lai sabiedrība šo soli tā netraktētu," pieļāva Brigmanis.

Brigmanis gan norādīja, ka arī tagad "ar Lembergu un ZZS pēc 2.oktobra, kad paziņos vēlēšanu rezultātus, būs ļoti jārēķinās". Brigmanis uzskata, ka ZZS "diez vai būs absolūtais uzvarētājs pēc mandātu skaita", taču apvienība lielā mērā noteiks to, kuri spēki izveidos koalīciju un nonāks pie varas.

Lembergam arī neesot pārliecības, ka Zaļo un zemnieku savienība varētu iegūt absolūtu balsu vairākumu Saeimā, tādējādi nodrošinot stabilu valdības vadīšanu četru gadu garumā. "Ja nav tāda rezultāta, tad ir skaidrs, ka man būtu jāpaliek strādāt parlamentā, un es domāju, ka mans darbs parlamentā no valstiskā viedokļa būtu mazāk saprātīgs nekā palikt strādāt Ventspilī," sacīja Lembergs, piebilstot, ka arī, lai sakārtotu parlamenta darbu, ir vajadzīgs stabils vairākums.

Pēc Lemberga atteikšanās būt ZZS saraksta augšgalā Rīgas apgabalā, pirmais numurs visticamāk tiks atdots ZZS līdzpriekšsēdētājam, vides ministram Raimondam Vējonim, pieļāva Brigmanis. Saraksta augšgalā varētu būt arī deputāts un komponists Imants Kalniņš, kas nesen no TB/LNNK pārnācis uz Latvijas Zemnieku savienību, raidījuma "Degpunkts" vadītājs Kārlis Seržants un Saeimas deputāts, narkologs Jānis Strazdiņš, stāstīja Brigmanis.

Jau ziņots, ka pavasarī Saeimā bija iesniegti grozījumi vēlēšanu likumā, kas cita starpā ļautu pašvaldības deputātam pēc ievēlēšanas Saeimā izvēlēties, kuru mandātu saglabāt, taču vēlāk viens no priekšlikuma iesniedzējiem Oskars Kastēns (LPP/LC) savu parakstu atsauca un priekšlikums nenonāca līdz izskatīšanai. Līdz ar to Saeimā ievēlētais pašvaldības deputāts zaudē savu iepriekšēju mandātu.

Ja Lembergs kandidētu, viņš to darītu Rīgas apgabalā, veidojot konkurenci apvienībai "Par Labu Latviju", kuras sarakstā galvgalī, visticamāk, būs Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers (LPP/LC).

Imants Kalniņš vēlēšanās kandidēs no ZZS saraksta

http://www.delfi.lv/news/national/politics/imants-kalnins-velesanas-kandides-no-zzs-saraksta.d?id=32846393&com=1&s=1&no=240
5. Jul. 2010

Komponists un Saeimas deputāts Imants Kalniņš rudenī gaidāmajās 10.Saeimas vēlēšanās kandidēs no Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) saraksta Rīgā un jau tuvākajā laikā atstās apvienības "Tēvzemei un Brīvībai" /LNNK frakciju un pievienosies ZZS, portālam "Delfi" apstiprināja ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.

Brigmanis atzina, ka tieši viņš pirms vairākiem mēnešiem uzrunājis Kalniņu par šādu iespēju, redzēdams, ka komponists ir cilvēks ar stingru nacionālo stāju.

Jautājums par kandidēšanu no ZZS ar viņu pārrunāts vairākkārt un oficiāli viņš varētu ZZS pievienoties līdz sarakstu iesniegšanai Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK), kas beidzas augusta sākumā.

http://www.apollo.lv/portal/news/articles/207838

Komponists Imants Kalniņš no apvienības «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK (TB/LNNK) aiziet, jo šis politiskais spēks nav spējis realizēt paša izvirzītos mērķus un principus.

Šādu motivāciju savam lēmumam izstāties no «tēvzemiešu» rindām un tā vietā pievienoties Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) aģentūrai BNS pauda Kalniņš, apliecinot, ka pagaidām gan vēl dokumentus «attiecību sakārtošanai» nav iesniedzis, taču tos sagatavos.


«TB/LNNK iestājos tādēļ, kā tā bija definējusi uzdevumus un mērķus - latviskuma un nacionalitātes stiprināšanu -, kas man bija tuvi,» pastāstīja komponists. Taču uz jautājumu, kas ir mainījies šajā aspektā, parlamentārietis atbildēja, ka pārliecinājies par TB/LNNK iespējām īstenot savus izvirzītos principus.

«Tie [mērķi] nav tikuši realizēti. Galu galā - šāda programma netika īstenota,» teica pagaidām vēl esošais «tēvzemietis».

Politiķi veido uzkrājumus nebaltām dienām

Politiķi veido uzkrājumus nebaltām dienām
08.04.2010. LA: http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/latvijas.zinas/?doc=75959
Autors: ĢIRTS ZVIRBULIS

Valsts amatpersonu deklarācijas liecina, ka politiķi sākuši taupīt – veido uzkrājumus nebaltām dienām un vairs nedižojas ar kupliem autoparkiem. Dažam labam "uz papīra" pat nepieder savs mājoklis.

Valsts prezidents Valdis Zatlers, spriežot pēc amatpersonas deklarācijas, dzīvo pieticīgi. Pirmajai personai nepieder nekādi nekustamie īpašumi un pat neviens transportlīdzeklis. Skaidrā naudā prezidents iekrājis 2000 latu, bet vēl bankas kontos glabā aptuveni 18 000 latu. Vienīgie viņa ienākumi ir darba alga, un pērn prezidents kopumā saņēmis 38 391,29 latus. V. Zatlers nav arī veicis nekādus vērā ņemamus darījumus, kā arī nav ne aizdevis, ne aizņēmies summas, kas pārsniegtu 20 minimālās mēnešalgas.

Savukārt Ministru prezidents Valdis Dombrovskis pērn darba algā nopelnījis nedaudz vairāk kā 20 000 latu un vēl saņēmis 6263 eiro lielu kompensāciju no Eiropas Parlamenta. Premjeram pieder dzīvoklis Rīgā, zeme Jūrmalā un dārza māja ar zemi Carnikavas novadā, kā arī 1998. gada izlaiduma automašīna "SAAB 93". Dombrovskis savā deklarācijā arī norādījis uzkrājumus dažādās valūtās par kopējo summu aptuveni 40 000 latu apmērā. Premjers arī izsniedzis aizdevumu 178 788,56 eiro apmērā.

No trim augstākajām valsts amatpersonām vislielākie ienākumi bijuši Saeimas priekšsēdētājam Gundaram Daudzem, kurš pērn kopumā nopelnījis vairāk nekā 40 000 latu.

Daudzem uzkrājumi, Repšem – parādi un pabalsts.

Par darbu parlamentā Saeimas priekšsēdētājs G. Daudze saņēmis 28 063,28 latu algu un kompensāciju – 6800 latus. Turklāt paralēli Saeimas priekšsēdētāja pienākumiem Daudze turpina strādāt par ārstu anestezeologu Ventspils slimnīcā, kur pērn nopelnījis 4670 latus. Vēl aptuveni 1000 latus viņš saņēmis no VSAA un VID par iepriekš pārmaksātiem nodokļiem. Saeimas priekšsēdētājam pieder privātmāja un zeme Ventspilī, bet nav pašam sava transportlīdzekļa. Saeimas priekšsēdētājs bankas kontā uzkrājis aptuveni 18 000 latu. Viņš arī ir brīvs no parādsaistībām un pats nevienam nav aizdevis vērā ņemamas summas.

Vislielākais parādnieks no augstākajām amatpersonām ir finanšu ministrs Einars Repše, kura parādsaistības pērn bijušas 901 690 latu apmērā. Tas gan ir nedaudz mazāk kā gadu iepriekš, kad Repšes parāds bija apmēram 965 tūkstoši latu. Finanšu ministra ienākumi pērn bijuši nedaudz vairāk kā 131 000 latu. Lauvas tiesu no tiem veido savu īpašuma daļu pārdošana uzņēmumā "Belokoņa un Repšes ieguldījumu pārvaldes sabiedrība". Saeimā Repše 2009. gadā nopelnījis 3141 latu un vēl 1281 latu saņēmis kompensācijā, bet ministra amatā saņēmis algā 17 816 latus un kompensācijās – 2080 latu. Repše pērn arī saņēmis pabalstu no VSAA 2343 latu apmērā. Finanšu ministram ir arī vērā ņemama transportlīdzekļu kolekcija – divi KTM markas motocikli, automašīna "Honda CRV", lidmašīna "Flightstar 2SC" un traktors "Kubota ST30 Alpha". Tāpat viņam pieder zeme un dzīvojamā ēka Ikšķilē, un vairāki nekustamie īpašumi Kaunatas un Barkavas pagastos.

Deputāti uzkrāj un aizdod

No Saeimas deputātiem lieli ienākumi bijuši Ilmai Čepānei (PS), kura pērn nopelnījusi vairāk nekā 53 000 latu. Paralēli Saeimas deputātes algai (18711,16 lati gadā) un parlamenta maksātajai kompensācijai (4846,07 lati) viņa strādā par pasniedzēju Latvijas Universitātē, kur pērn algā saņēmusi 19 439,41 latu. Turklāt deputāte nesen arī sasniedza pensijas vecumu un pērn pensijā saņēma 9197,39 latus. Čepānei pieder dzīvoklis Rīgā un zeme Jērcēnu pagastā, kā arī 2003. gada izlaiduma automašīna "Nissan X Trail". Deputāte arī deklarējusi parādsaistības 132 286,84 eiro apmērā.

ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis vērā ņemamus ienākumus pērn guvis gan no darbības Saeimā (21 586,82 latu alga un 1620 latu kompensācija), gan no savas zemnieku saimniecības "Priedule" (kopumā 25 550,95 lati). Brigmanis arī saņēmis depozīta procentus no "SEB bankas" (2753,95 eiro) un "Swedbank" (261,03 lati), kā arī slimības pabalstu 862,85 latu apmērā. Deputātam arī pieder virkne nekustamo īpašumu gan Pūres pagastā, gan Jelgavā, bet – netipiski zemniekam – viņam īpašumā nav neviena transportlīdzekļa. Toties kā kārtīgs zemnieks viņš ir iekrājis nebaltām dienām – Brigmanis deklarējis bezskaidras naudas uzkrājumus 77 527 latu apmērā. Deputātam nav nekādu parādsaistību, un arī citiem viņš nav aizdevis lielas summas.

Deputāts Kārlis Leiškalns pērn Saeimā nopelnījis 19 529 latus. Vēl 6000 latus viņš saņēmis algā Latvijas Ostu asociācijā, kur ieņem izpilddirektora amatu. Leiškalns savā deklarācijā arī apzinīgi norādījis divus santīmus, ko saņēmis dividendēs no AS "Swedbank". Atšķirībā no Brigmaņa un Čepānes Leiškalns nekādus uzkrājumus nav veidojis, toties izsniedzis aizdevumu 70 000 eiro apmērā. Leiškalnam kopīpašumā ar sievu Anitu pieder ēkas un zeme Abavas pagastā, Užavas pagastā un Jūrmalā. Leiškalns arī deklarējis, ka viņam pieder "vairāk nekā simts gleznu un zīmējumu".