Rāda ziņas ar etiķeti nikolajs kabanovs. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti nikolajs kabanovs. Rādīt visas ziņas

otrdiena, 2013. gada 12. novembris

Ušakovs: Nacionālisti jāpadara par apsmieklu (SC pa kremlinu norādīto taciņu iet uz varas pāņemšanu)

http://www.la.lv/nacionalisti-japadara-par-apsmieklu%e2%80%a9/

 11. novembris, 2013
Iespējams, jau nākamgad no sarunvalodas pazudīs vārdu salikums “politiskā apvienība “Saskaņas centrs”". Sestdien aizvadītajā sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” kongresā tika sperti vairāki soļi, kas liecina par mērķi atteikties no apvienības formāta.
Rubiks kļuvis par traucēkli

Jau vairākus mēnešus tiek runāts par to, ka “SC” veidojošās partijas – Jāņa Urbanoviča vadītā “Saskaņa” un Alfrēda Rubika Latvijas Sociālistiskā partija – nākamgad gaidāmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās varētu startēt atsevišķi. Tagad tas ir oficiāli – sestdien kongresā tika pieņemts lēmums Eiroparlamenta vēlēšanās veidot atsevišķu “Saskaņas” sarakstu. Partijas līderi atteikšanos no kopīga saraksta ar rubikiešiem skaidro ar to, ka “Saskaņa” vēlas Eiropas Parlamentā strādāt sociāldemokrātu grupā, bet Rubiks pievienojies tā sauktajai kreiso grupai. Ticamāk gan, kurvītis Rubikam iedots tādēļ, ka bez Alfrēda Petroviča “Saskaņai” ir lielākas izredzes piesaistīt latviešu vēlētāju balsis.
EP kandidātu saraksta sastādīšanu kongress uzticēja partijas valdei, tomēr vairāku iespējamo kandidātu vārdi jau tagad tiek minēti kuluāros. Visticamāk, saraksta līdera vieta tiks rezervēta Saeimas deputātam un “Saskaņas” starptautiskajam sekretāram Borisam Cilevičam, kurš 2009. gada vēlēšanās palika pirmais zem strīpas. Toreiz viņu apsteidza Alfrēds Rubiks un Aleksandrs Mirskis (kurš nu jau izslēgts no “Saskaņas” un izveidojis savu partiju “alternative.lv”). Arī pats Cilevičs sarunā nenoliedza, ka jūtas pietiekami pieredzējis un sagatavots darbam Eiroparlamentā. Augsta vieta sarakstā varētu atrasties Elizabetei Krivcovai. Plašākai sabiedrībai gan šī dāma vairāk zināma kā bēdīgi slavenā “Nepilsoņu kongresa” organizatore. Interese par startēšanu uz EP ir arī citiem “SC” Saeimas frakcijas pārstāvjiem, piemēram, Andrejam Klementjevam un Igoram Pimenovam.
Vēl viens apstāklis, kas liecina par vēlmi atteikties no apvienības formāta, ir fakts, ka par jauno partijas “Saskaņa” valdes priekšsēdētāju ievēlēts Nils Ušakovs, kurš līdz šim bija apvienības “Saskaņas centrs” priekšsēdētājs. Savukārt līdzšinējais partijas vadītājs Jānis Urbanovičs turpmāk būs priekšsēdētāja vietnieks. Šīs pārbīdes gan ir tīri formālas, jo praktiski abi politiskā spēka līderi turpinās veikt līdzšinējās funkcijas – Ušakovs būs partijas “seja”, bet Urbanovičs – faktiskais darba organizators.
Ušakovs lamā nacionālistus, Kabanovs atvainojas

Savā uzrunā kongresa delegātiem “Saskaņas” līderis Nils Ušakovs uzsvēra, ka viens no partijas galvenajiem uzdevumiem esot rūpēties par latviešu valodas un kultūras attīstīšanu, saglabāšanu un nodošanu nākamajām paaudzēm. “Bet vienlaikus mums vēl efektīvāk jārūpējas par nacionālajām minoritātēm, vēl sīvāk jācīnās pret rusofobiju, ksenofobiju un nacionālismu, kas daudziem politiķiem ir teju vienīgais kapitāls. Ja runājam par nacionālistiem, mums ir vienalga, vai tie ir latviešu vai krievu nacionālisti! Mūsu uzdevums ir viņus padarīt vai nu par nepieskaramiem politiskiem margināļiem, vai par apsmieklu, kas viņi pēc būtības arī ir,” teica Ušakovs. Gan viņš, gan citi runātāji žēlojās, ka labējās partijas pret “Saskaņu” izvēršot apmelošanas kampaņu.
Uz šī fona izcēlās Nikolajs Kabanovs, kurš uzrunā atzina, ka viņa feļetons laikrakstā “Vesti segodņa”, kurā izsmieti Dziesmu un deju svētki, esot bijusi politiska kļūda. “No šīs tribīnes vēlos atklāti atvainoties visiem partijas biedriem, kas piedalījās Dziesmu un deju svētku organizēšanā, visiem tiem biedriem, kam tā ir svēta lieta,” teica deputāts. Pēc neoficiālas informācijas, Kabanovam bijušas smagas pārrunas ar partijas līderiem, kuriem viņa provokatīvie izgājieni tā apnikuši, ka deputāts bijis pavisam tuvu izslēgšanai no partijas. Ja neskaita Rubika atstumšanu un Kabanova kaunināšanu, citas politiskas pārmaiņas kongresā nebija vērojamas.
Mērķē uz valdību

Partija par savām pozīcijām jūtas stabila. Kongresā Ušakovs teica: “Mēs esam populārākais politiskais spēks Latvijā kopš 2008. gada, un reitingi rezultējas konsekventā atbalsta pieaugumā no vēlētājiem. Ar katru gadu vēlēšanu rezultāti uzlabojas. Mēs pašreiz esam vienīgais politiskais spēks, par ko balso gan latvieši, gan nelatvieši. Rīgā par mums nobalsoja vairāk latviešu nekā par Nacionālo apvienību vai “Vienotību”.” Saskaņieši ir droši par vietu nākamajā valdībā, tādēļ kongresā tika pieņemta arī rezolūcija “Par priekšdarbiem partijas dalībai valsts izpildvarā”, kurā uzdod partijas valdei gatavot biedrus darbam valsts pārvaldes institūcijās un izstrādāt “Latvijas sociāldemokrātiskās valdības darbības plānu”.
Uzziņa

Partijas “Saskaņa” jaunā valde. Valdes priekšsēdētājs: Nils Ušakovs. Valdes priekšsēdētāja vietnieks: Jānis Urbanovičs. Valdes locekļi: Valērijs Agešins, Sergejs Dolgopolovs, Vitālijs Azarevičs, Ivans Ribakovs, Oļegs Agafonovs, Marjana Ivanova-Jevsejeva, Igors Pimenovs, Boriss Cilevičs, Maksims Tolstojs, Aleksandrs Sakovskis, Mihails Kameneckis, Aivars Bergers, Andrejs Elksniņš, Elizabete Krivcova, Sergejs Mir-skis, Sergejs Potapkins, Ivars Zariņš, Vitālijs Orlovs.

pirmdiena, 2013. gada 12. augusts

Valdis Liepins (RP) atbalsta sadarbību ar SC (ar minimāliem nosacījumiem)

RP kongresā skaidri izskan gatavība sadarboties ar SC (kritizē gan sevi, gan arī citas partijas)

LETA, 2013. gada 13. jūlijā 

RP valdes priekšsēdētājs Valdis Zatlers, vērtējot citus politiskos spēkus, norādīja, ka lielākā nekonsekvence ir vērojama no Ministru prezidenta Valda Dombrovska partijas «Vienotība», jo nav saprotams, kā pēkšņi var tikt ieslēgta atpakaļgaita lēmumam, kas pieņemts valdībā un par ko ir nobalsots Saeimā. Runa ir par diskusijām, vai no 2014.gada samazināt iedzīvotāju ienākumu nodokli no 24% līdz 22%, par ko iepriekš panākta vienošanās.
Savukārt nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) atsevišķos gadījumos ir pārkāpusi koalīcijas līgumu. Dažos balsojumos parādās apvienības personīgās intereses, un
bieži vien lozungi VL-TB/LNNK ir pirmajā vietā, bet praktiskā darbība neseko,
pauda Zatlers.

Repšes partiju nosauc par apvienību «Par labu Latvijai Nr.2.»
Viņaprāt, uz biedrības «Latvijas attīstībai» pamata topošā partija vērtējama kā apvienība «Par labu Latvijai Nr.2.». Pašlaik nav tik liels protesta balsu skaits, līdz ar to šai grupai neesot nākotnes - viņiem nāksies meklēt sabiedrotos, prognozēja RP valdes priekšsēdētājs.
Saeimas deputāts Valdis Liepiņš brīdināja, ka RP 12.Saeimā neiekļūs, ja netiks skaidri pateikts, ka RP valdībā nesadarbosies ar apvienību «Saskaņas centrs» (SC), kamēr tā neatteiksies no tādiem cilvēkiem kā parlamenta deputāti Irina Cvetkova un Nikolajs Kabanovs un Eiropas Parlamenta deputāts Alfrēds Rubiks.

Tomēr tālākajās RP biedru debatēs izskanēja arī doma, ka,
lai gan kopā ar SC nevajag iet, bet pie sarunu galda ar apvienību sēsties būtu iespējams.
Tāpat debatēs tika norādīts uz nepieciešamību kļūt paškritiskākiem. RP Rīgas mēra kandidāte pašvaldību vēlēšanās Inga Antāne norādīja, ka daudzi biedri neticēja uzvarai pašvaldību vēlēšanās. Tāpat arī problēmas radīja finanšu, cilvēkresursu un administratīvo resursu trūkums. Šīs grūtības ir jāspēj atrisināt, gatavojoties 12.Saeimas vēlēšanās.
Kongresā uzrunu viesa statusā teica biedrības «Demokrātiskie patrioti» valdes locekle Ieva Brante, kura norādīja uz nepieciešamību veidot labāku Latviju.
Svarīgi ir, lai būtu lieli mērķi, jo «pieņemt izaicinājumus darīt ir patiesā atmoda».
Viņa pauda nepieciešamību pēc «jaunas politiskās kultūras, jaunas paaudzes un jauniem mērķiem.»

Kā ziņots, šodien Lielajā ģildē notiek RP otrais kongress, kurā plānots ievēlēt jaunu partijas vadītāju jeb valdes priekšsēdētāju un jaunu valdi.
Uz RP valdes priekšsēdētāja amatu kandidē RP valdes loceklis un partijas Kurzemes reģiona nodaļas vadītājs Jānis Vilnītis, RP Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Demiters un RP valdes loceklis Romualds Ražuks.

Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis savu kandidatūru uz valdes priekšsēdētāja amatu ir atsaucis.

Par RP līdera Demitera vietniekiem ievēl Sondori-Kukuli un Ozoliņu
Par Reformu partijas (RP) līdera jeb valdes priekšsēdētāja Edmunda Demitera vietniekiem ievēlēti divi valdes locekļi, Sandra Sondore-Kukule (attēlā) un Jānis Ozoliņš, informēja RP Saeimas frakcijas preses sekretārs Kaspars Odiņš. RP valde Sondori-Kukuli ievēlējusi par Demitera vietnieci organizatoriskajos un administratīvajos jautājumos, bet Saeimas deputāts Ozoliņš būs vietnieks finanšu pārraudzības jautājumos.
Kā ziņots, 13. jūlijā partijas kongresā ievēlēja RP valdi, kas sastāv no valdes priekšsēdētāja, pieciem reģionu pārstāvjiem un desmit valdes locekļiem. Kā valdes locekļi tika ievēlēti bijušais valdes priekšsēdētājs Valdis Zatlers, izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, Saeimas deputāti Vilnis Ķirsis, Ozoliņš un Inita Bišofa, RP līdzšinējās valdes locekles Sondore-Kukule un Sarma Freiberga un Kokneses mērs Dainis Vingris.
Kā reģionu pārstāvji valdē ievēlēti Vilnītis, RP Rīgas mēra amata kandidāte 1. jūnijā notikušajās pašvaldību vēlēšanās Inga Antāne, līdzšinējie valdes locekļi Romualds Ražuks un Edmunds Jurēvics un bijusī Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja Žanna Kulakova. Jau vēstīts, ka par RP valdes priekšsēdētāju jeb partijas vadītāju 13. jūlijā tika ievēlēts partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Demiters. (leta.lv)

svētdiena, 2012. gada 2. decembris

Pārmaiņas Rīgas krievvalodīgajā presē - Krievija pastiprina kontroli pār Latvijas medijiem

http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=366957:prmaias-rgas-krievvalodgaj-pres&catid=93:la-komentri&Itemid=440%20class=

29.11.2012 Franks Gordons

"Avīze ir ne tikai kolektīvs propagandists un kolektīvs aģitators, bet arī kolektīvs organizators" – šī Ļeņina nostādne (protams, krievu valodā) pēckara gados rotāja lielo zāli Palasta ielas 10. namā, kur mitinājās LTA – Maskavas TASS ziņu aģentūras filiāle (tā šai namā nomainīja DNB-Ostland...). 

Tā vien šķiet, ka šie Vladimira Iļjiča viedie vārdi būs vadmotīvs lielai un biezai avīzei, kas no 2013. gada 1. janvāra ar veco nosaukumu "Vesti segodņa" pulcēs gan šā laikraksta, gan avīzes "Čas" žurnālistus, un galvenais redaktors būšot Bļinovs no "Vesti", vietnieks – Kirillovs no "Čas".
Kā ziņo interneta žurnāls "Freecity.lv", šo spēcīgo mediju grupu, kurā ietilpst arī manāmi sarukušais "Telegraf", izveidojuši trīs Krievijas miljardieri – senators Andrejs Molčanovs, Eduards Janakovs un Arturs Jeresjko.
Ko šis apvienotais laikraksts propagandēs un par ko aģitēs, ir pilnīgi skaidrs, paturot prātā, ka vadošie publicisti tajā ir Kabanovs un Giļmans. Taču tagad lielāku svaru gūst šī apvienotā laikraksta organizatoriskā funkcija, atbalstot priekšdarbus Latvijas nepilsoņu kongresam un dažādas iniciatīvas, ar kurām nāk klajā, piemēram, Guščins un Lindermans.
Par triju miljardieru veikto iepirkumu, konsolidējot Rīgas krievvalodīgo presi, pirmais ziņoja interneta žurnāls "Freecity.lv". Un te nu gribas bilst labu vārdu par šo, kā izrādās, ikdienas interneta žurnālu, kura galvenā redaktore ir Tatjana Fasta. Šis izdevums ir ilustrētā mēnešraksta "Otkritij gorod" ("Atvērtā pilsēta") atzarojums, kas iekļauts koncernā "Belokon holdings". Gan šis mēnešraksts, gan interneta žurnāls ir patīkams pretstats patlaban veidojamam Bļinova un Kirillova superlaikrakstam. Tajos publicējas, piemēram, demokrātiskais Maskavas žurnālists Leonīds Mļečins un citi autori, par kuriem nav jāsarkst.
Diemžēl šo izdevumu lasītāju skaits (mēnešraksta metiens ir 5000 eksemplāru) ir krietni mazāks nekā tā krievvalodīgā auditorija, kurai domāts paplašinātais "Vesti segodņa" – kolektīvais organizators...


piektdiena, 2010. gada 8. oktobris

Partiju mainīšana dažiem atmaksājas

http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/latvijas.zinas/?doc=86827

Komponists Imants Kalniņš ZZS sarakstā noslīdējis uz pēdējo vietu

"Pārbēdzēji", "nodevēji", "žurkas no grimstoša kuģa" – tā vēlētāji mēdz lamāt partiju mainītājus. Tomēr pie vēlēšanu urnām viņi pret šiem kandidātiem bijuši labvēlīgi noskaņoti.

No redzamākajiem Saeimas deputātu kandidātiem, kas pēdējā sasaukuma laikā mainījuši partijas, vēlētāji sodījuši tikai divus – Imantu Kalniņu un Vairu Paegli. Pārējiem provizoriskie rezultāti arī turpmāk sola iespēju strādāt Saeimā.

Vissmagāk vēlētāju nežēlastībā kritis komponists Imants Kalniņš, kurš no ceturtās vietas Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Rīgas apgabala sarakstā pamanījās noslīdēt uz pēdējo – 32. vietu. Kalniņš neilgi pirms vēlēšanām pameta "TB"/LNNK par labu zaļajiem zemniekiem, bet acīmredzami nav paguvis iekarot ZZS vēlētāju uzticību. Turklāt vēlētāji kopumā šogad ir bijuši krietni uzmanīgāki un atstājuši zem svītras arī citus mūziķus un sportistus (Ieva Akuratere, Viktors Ščerbatihs, Aivars Visockis). Kā lielais vairākums vēlēšanu zaudētāju, arī I. Kalniņš stāsta, ka nemaz nav vēlējies vairs būt par deputātu. "Paldies Dievam, ka vēlētāji tā izlēma. Varēšu vairāk pievērsties mūzikas rakstīšanai," teica komponists. Savas politiskās nepopularitātes cēloņus gan viņš nevēloties analizēt.

Līdzīgi izsakās arī Vaira Paegle, kas Tautas partiju nomainīja pret "Vienotību", bet tomēr palika "zem strīpas". Pēc mandāta nolikšanas viņa plāno pamest ne tikai politiku, bet arī Latviju un doties pie savas ģimenes, kas atgriezusies uz dzīvi Amerikā. Jāpiebilst gan, ka Paegles situācija bijusi krietni citāda nekā Kalniņam, jo viņa nav vis slīdējusi uz leju, bet gan pacēlusies no 25. vietas "Vienotības" Rīgas apgabala sarakstā līdz 10. vietai, bet ar to nav pieticis iekļūšanai parlamentā. "Es nemaz negaidīju tik labu rezultātu, jo apzināti nepiedalījos nekādās kampaņas aktivitātēs. Droši vien vēlētāji novērtēja manus centienus ārpolitikā, jo, objektīvi vērtējot, nedomāju, ka man ir bijuši lieli sasniegumi iekšpolitikā. Toties darīju visu, lai Eiropas Padomes asamblejā un NATO Parlamentārajā asamblejā tiktu sadzirdēta arī Latvija un tās intereses," vērtēja Paegle.

Toties citiem pārbēdzējiem partiju maiņa izrādījusies veiksmīga. Piemēram, parlamentārietis jau kopš Augstākās padomes laikiem Dzintars Ābiķis strādās arī nākamajā Saeimā. Ābiķis pirms gada tika izslēgts no Tautas partijas un drīz vien pievienojās citu bijušo tautpartijiešu – Aigara Štokenberga un Arta Pabrika – nodibinātajai partijai "Sabiedrība citai politika". Visi trīs ievēlēti no apvienības "Vienotība" saraksta. No "Vienotības" saraksta ievēlēts arī pašreizējais kultūras ministrs Ints Dālderis, kurš laikus nomainīja TP pret "JL".

Cits tautpartijietis – Jānis Klaužs – pievienojās ZZS. Turklāt vēlētāju vērtējumā viņš kļuvis par šīs apvienības Latgales apgabala saraksta vispopulārāko kandidātu, apsteidzot gan bijušo Daugavpils mēru Rihardu Eigimu, gan saraksta "lokomotīvi" Staņislavu Šķesteru. Savukārt bijušais ZZS pārstāvis Visvaldis Lācis nākamajā Saeimā iekļuvis kopā ar "Visu Latvijai" jauniešiem no Vidzemes apgabala. Kandidātu lēkāšana pa partijām notiek arī kreisajā flangā. Tā Nikolajs Kabanovs prata laikus prognozēt "PCTVL" krahu un pārmesties uz "Saskaņas centru", no kura arī iekļuvis nākamajā Saeimā.

Mētāšanās pa dažādām partijām ne vienmēr ir nosodāma, bet atsevišķos gadījumos tā uzskatāma par normālu demokrātiska procesa sastāvdaļu, pārliecināts Vēlēšanu reformu biroja priekšsēdētājs Valdis Liepiņš. "Ir gadījumi, kad partijas vairākuma un biedra domas dalās kādā principiālā jautājumā. Piemēram, ja partija atbalsta Abrenes atdošanu, tad biedram, kurš vēlas saglabāt Abreni Latvijai, ir morālas tiesības šādu partiju pamest. Problēma tikai tā, ka ar principu var piesegties arī pašlabuma meklētāji," uzskata eksperts. Viņš arī pieļāva, ka Latvijā vairākums partiju mainīšanas gadījumu ir bijuši tieši pašlabuma meklēšanas, nevis principa pēc.

trešdiena, 2010. gada 2. jūnijs

Tiesa noraida Kabanova prasību pret Visvaldi Lāci

LETA, 21.05.2010
http://www.visulatvijai.lv/news.php?readmore=1156319051

Ceturtdien Vidzemes apgabaltiesa noraidīja Saeimas "Saskaņas centra" frakcijas deputāta Nikolaja Kabanova prasību pret neatkarīgo deputātu Visvaldi Lāci par goda un cieņas aizskaršanu. Tiesā tika paziņots saīsinātais spriedums. Pilnais spriedums šajā lietā būs zināms 4.jūnijā. Pēc sprieduma paziņošanas 30 dienu laikā to varēs pārsūdzēt.

Jau ziņots, ka 2009.gada jūlijā Saeimā tika izskatīts jautājums par Kabanova ievēlēšanu par NATO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas locekli-aizstājēju. Publisko debašu laikā deputāts Lācis nosauca SC deputātu par "Latvijas un latviešu tautas ienaidnieku". Oktobrī Kabanovs iesniedza Madonas rajona tiesā prasību pret Lāci par goda un cieņas aizskaršanu.

Pagājušā gada 11.novembrī Madonas rajona tiesa apmierināja Kabanova prasību pret Lāci. Tiesa lēmusi, ka Lācim arī jāapmaksā Kabanova tiesas izdevumi - 53,23 lati. Tā kā Lācis nebija ieradies uz lietas izskatīšanas sākumu, bet pēc tam ieradies pauda neapmierinātību par tiesas spriedumu, tiesnesis esot nolēmis uzlikt deputātam Lācim sodu 70 latu apmērā par necieņas izrādīšanu tiesai.

Vēlāk, izskatot Lāča iesniegumu, Madonas tiesa nolēma naudas sodu samazināt līdz 35 latiem. Lācis Madonas rajona tiesā pārsūdzēja tiesas spriedumu, kurš liek viņam no Saeimas tribīnes atvainoties Kabanovam, kuru Lācis nosaucis par "Latvijas un latviešu tautas ienaidnieku". Lācis savā apelācijas sūdzībā lūdza tiesu pilnībā noraidīt Kabanova prasību kā nepamatotu un taisīt jaunu spriedumu.