"Demokrātiskie patrioti" sevi redz kā centriski kreisu politisko spēku, kas nesadarbosies ar SC

13.09.2013 Māra Libeka  http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=390599:qdemokrtiskie-patriotiq-dibins-partiju&Itemid=436 

Līdz jaunajam gadam biedrība "Demokrātiskie patrioti" pārtaps par partiju ar kreisiem akcentiem, paziņoja biedrības valdes priekšsēdētāja, Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre Liene Cipule, kura patlaban pārstāv Nacionālo apvienību.

Biedrība aktīvi darbojoties jau divus gadus, un tās biedri esot pārliecinājušies, ka valstī ir dziļa sociālā krīze un veidojas arī politiskās krīzes situācija. Tas pamanāms, vērojot koalīciju, kurai arvien grūtāk nonākt pie vienotiem valstiskiem lēmumiem. "Valdības darba kārtību nosaka nevis mērķtiecīgs komandas darbs, bet politisko partiju nepārtraukta cīņa koalīcijā, kur ministriem iedalīta marionešu vai vairoga funkcija," saka 
Cipule.
Patlaban biedrība izstrādā labklājības programmu, kas topot ļoti grūti. Būšot arī nacionālās ekonomikas un uzņēmējdarbības vides uzlabošanas programma. Dominēšot centriski kreisais ekonomiskais virziens, kas kontrastēšot ar pašreizējo labējo ekonomiku.
L. Cipule negrasās pamest parlamentārās sekretāres amatu, jo, viņasprāt, tas būtu bezatbildīgi. Viņa atzina, ka veselības ministres Ingrīdas Circenes īstenotā veselības aprūpes politika ir gan "Demokrātisko patriotu", gan arī Cipules prioritāte.
Biedrības valdē strādā arī Saeimas deputāte no Reformu partijas juriste Inga Bite. Viņa uzskata, ka "Demokrātiskie patrioti" patlaban ir vienīgā organizācija, kas kā partija veidojas nevis aiz alkām pēc varas, bet balstoties uz kopīgu valstisku Latvijas attīstības redzējumu. Vai deputāte gatavojas izstāties no Reformu partijas? "Lēmumu pieņemšu tad, kad tiks dibināta jaunā partija," atbildēja I. Bite.
"Demokrātiskie patrioti" izveidojās no atsevišķiem Pilsoniskās savienības biedriem, kas nevēlējās iestāties "Vienotības" sastāvā. Biedrības mērķis bija pirms Saeimas vēlēšanām uzsākt sadarbību ar Nacionālo apvienību, izveidojot lielāku politiski konservatīvo spēku, taču tas neizdevās.
Viens no biedrības dibinātājiem ir pašreizējais tieslietu ministrs Jānis Bordāns, kurš ir Nacionālās apvienības biedrs. Ministrs neesot piedalījies sapulcēs, kur lemts par jaunas partijas veidošanu, taču ir informēts par visu, kas notiek biedrībā. "Man ir ļoti daudz darba ministra amatā. Ja biedrība vēlas nopietnāk iet uz priekšu, es par to priecāšos, " sacīja ministrs.
Viens no biedrības dibinātājiem ir arī pašreizējais neatkarīgais deputāts Dāvis Stalts, kurš Nacionālo apvienību pameta Ķemeru sanatorijas jautājuma dēļ. Viņam šķita, ka partija nav pietiekami ieinteresēta nozīmīgā arhitektūras pieminekļa atjaunošanā. D. Stalts ir pārliecināts, ka nacionālās intereses nevar īstenot bez kopīgas Baltijas valstu sadarbības, īpaši enerģētiskajā un militārajā jomā.
Biedrības darbā aktīvi iesaistījies arī atvaļinātais Latvijas armijas virsnieks, Aizsardzības ministrijas Rekrutēšanas un jaunsardzes centra direktors Druvis Kleins, kā arī bijušais muitas vadītājs Kalvis Vītoliņš, kurš kandidējis arī uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amatu.
Biedrība ir saistīta ar bijušā Eiropas Parlamenta deputāta Guntara Krasta vārdu. Viņš gan atzina, ka esot samērā pasīvs valdes loceklis, jo daudz strādājot savā privātajā biznesā, taču neatsaka biedrībai, kad nepieciešamas konsultācijas.
Patlaban "Demokrātiskajos patriotos" ir 120 biedri, taču L. Cipule ir pārliecināta, ka līdz partijas dibināšanai tajā būs vairāk nekā likumā prasītie 200 biedri, kas nepieciešami, lai partiju reģistrētu. Biedrībai būšot sava interneta mājas lapa, kurā tiks publicēta topošās partijas programma. Tad arī varēs pārliecināties, vai sabiedrība atbalsta vai noraida šādas partijas veidošanu.
D. Stalts pastāstīja, ka biedrība ir ievadījusi sarunas ar reģionālajām partijām par vienota spēka veidošanu un ka vienīgā partija, ar kuru nekāda sadarbība nav un nebūs iespējama, esot "Saskaņas centrs".
Kas sponsorēs jauno partiju? l. Cipule apgalvoja, ka diezgan daudz varot izdarīt arī ar samērā ierobežotiem finanšu resursiem, taču, ja partijas idejas sabiedrībai būs vajadzīgs, atradīšoties arī finansiālie atbalstītāji. Nauda nekādā gadījumā netikšot pieņemta no lieliem finanšu avotiem.

Demokrātiskie patrioti" plāno startēt gan EP, gan Saeimas vēlēšanās

http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=390547:qdemokrtiskie-patriotiq-plno-startt-gan-ep-gan-saeimas-vlans&Itemid=436 

Biedrība "Demokrātiskie patrioti" partijā plāno pārtapt līdz nākamajam gadam un 2014.gadā startēt gan Eiropas Parlamenta (EP), gan Saeimas vēlēšanās, šodien preses konferencē pastāstīja biedrības valdes priekšsēdētāja un Veselības ministrijas (VM) parlamentārā sekretāre Liene Cipule.


Cipule skaidroja, ka partiju nolemts dibināt, jo valstī joprojām ir vērojamas ekonomiskās krīzes sekas, kas izpaužas ar "samērā dziļo sociālo krīzi", un varētu teikt, ka valstī veidojas arī politiskās krīzes situācija. Biedrības vadītāja pauda viedokli, ka koalīcijas partiju attiecības patlaban šķiet tādas, ka tām ir arvien grūtāk pie vienotā valstiskā lēmuma. Tāpat Cipule saskata riskus, ka arī uz nākamajām Saeimas vēlēšanām šīs partijas "apzināti vai arī nepazināti" novājina viena otru. Tāpēc vēlētājiem ir nepieciešamas alternatīvas, secina viņa.
Cipule arī pauda, ka pašreizējā koalīcija lēmumus pieņem "diezgan lielā steigā, necaurredzami, nedemokrātiski un brīžiem arī bezatbildīgi", jo katram koalīcijā esot savas ambīcijas.
"Demokrātisko patriotu" dibinātājs Saeimas deputāts Dāvis Stalts, taujāts par turpmākajām attiecībām ar koalīciju un atbalstu tai, skaidroja, ka biedrības uzstādījumi jāsāk pildīt jau tagad, nevis tikai 12.Saeimā - ja būs jāpieņem lēmums, kas būs pretrunā ar biedrības pārliecību, tad, domāju, ka koalīcijā par šo jautājumu būs jārunā. "Nevaru tagad viennozīmīgi atbildēt, ka mēs esam koalīcijas sastāvā," piebilda Stalts.
Atbildot uz jautājumu, vai biedrības pārstāvji varētu neatbalstīt valdību, Stalts sacīja, ka tās esot "spekulācijas par tēmu "kas notiks, ja notiks"".
"Demokrātisko patriotu" valdes sastāvā ir vēl viena Saeimas deputāte no Reformu partijas (RP) Inga Bite. Viņa norādīja, ka pašlaik no partijas vēl nav izstājusies, bet "tas jautājums noteikti tiks izlemts", kad biedrība pārtaps partijā.
Arī Cipule pagaidām plāno turpināt pildīt VM parlamentārās sekretāres pienākumus.
Pēc Cipules teiktā, patlaban aptuveni 40% cilvēku nezina, par ko balsot, vai neplāno piedalīties vēlēšanās, tātad ir pietiekami liels to cilvēku daudzums sabiedrībā, kuri jūtas izstumti no demokrātiskiem procesiem.
Jaunā politiskā spēka mērķis paredz "apturēt sociālo krīzi un veidot valstisku politiku", dibinot partiju, tā darbosies "paplašinātas centriskās politikas ietvarā". Proti, pēc biedrības pārstāvju domām, Latvijā ir nepieciešama kreisāka politika attiecībā uz nabadzības mazināšanu, veselības aprūpi, demogrāfiju, saglabājot centriski labējo politiku uzņēmējdarbības vides nodrošināšanā un nacionālās ekonomikas jomā.
Kaut arī biedrības pārstāvji iestājās par "valstisku nacionālismu", viņi "nedala cilvēkus pēc etniskās izcelsmes". Tāpat "Demokrātiskie patrioti" uzsver nacionālās ekonomikas un uzņēmējdarbības vides nozīmi, kā arī nepieciešamību apkarot ēnu ekonomiku.
Patlaban biedrībai ir vairāk nekā 120 atbalstītāju un biedru, un līdz šim netika strādāts būtiski uz "masveida biedru piesaisti", savukārt ar šodienas paziņojumu šis darbs sāksies, pastāstīja Cipule. Vienlaikus politiķe pauda pārliecību, ka līdz partijas dibināšanai biedrībai noteikti būs vairāk nekā 200 biedru.
Patlaban "Demokrātiskie patrioti" nenosauc iespējamo premjera kandidātu no savas partijas, jo personāliju vērtēšana notikšot vēlāk.
Jau vēstīts, ka "Demokrātisko patriotu" pilnsapulcē ievēlēta jauna valde, kuras uzdevums ir sagatavot biedrību partijas veidošanai.
Biedrības jaunajā valdē strādās valdes priekšsēdētāja Liene Cipule, biedrības dibinātājs un valdes priekšsēdētājas vietnieks Dāvis Stalts, valdes locekļi Inga Bite, Kalvis Vītoliņš, Druvis Kleins, Edmunds Griģis un Guntars Krasts.

"Vienotība" Rīgas domē sākusi šķelties

http://zinas.nra.lv/latvija/riga/50088-vienotiba-rigas-dome-sakusi-skelties.htm

Otrdiena, 21.jūnijs (2011), plkst.12:57 | Kristaps Kārkliņš
Īsi pēc Pilsoniskās savienības (PS) kongresa, kas notika 11. jūnijā, pieci Rīgas domes deputāti no Vienotību veidojošā frakciju bloka to ir pametuši un pievienojušies jaunai frakcijai – biedrībai Demokrātiskie patrioti. Tā cer sadarboties ar prezidentu Valdi Zatleru un apsver iespēju slēgt sadarbības līgumu ar nacionālo apvienību. Tikmēr Rīgas domē jaunās frakcijas deputāti sola strādāt opozīcijā un neatbalstīt Saskaņas centru.

Šīs biedrības dibinātāji ir trīs personas – domnieks Dāvis Stalts, advokāts Jānis Bordāns un juriste Ieva Brante. Viņi ir arī vienīgie Demokrātisko patriotu biedri. «Esam opozīcijas frakcija un neplānojam izvērst kardinālas pārmaiņas. Tāpat kā līdz šim turpināsim strādāt rīdzinieku labā,» Neatkarīgajai apgalvo D. Stalts.

Viņš neslēpj, ka pagaidām izvēlētā forma – biedrība – dod lielākas iespējas iesaistīties cilvēkiem no malas, jo tas neuzliek par pienākumu kļūt par kādas partijas biedru. «Virkne cilvēku vēlas līdzdarboties, taču viņi negrib būt kādā partijā, tāpēc mums ir iespēja viņus iesaistīt darba grupās, lēmumu pieņemšanā,» uzsver jaundibinātās biedrības priekšsēdētājs D. Stalts.

Vienotību veidojošo PS frakciju ir pametuši D. Stalts, Dainis Stalts, Jānis Vahers, Jānis Atis Krūmiņš un Aldis Bukovskis. Līdz ar to opozīcijai Rīgas domē ir vairs 17, nevis 22 balsis. Valdošajai koalīcijai, ko veido Saskaņas centrs ar 25 deputātiem un LPP/LC ar 12 deputātiem, Rīgas domē ir pārliecinošs vairākums – 37 deputāti.

D. Stalts neslēpj, ka Vienotības bloku varētu pamest un jaunajai frakcijai pievienoties vēl četri deputāti. Starp tiem, kuri lūkojas Demokrātisko patriotu virzienā, tiek minēti Jānis Mārtiņš Skuja, Arta Sakne, Jānis Mārtiņš Zandbergs un Mārtiņš Šics. Jaunās frakcijas vadītājs D. Stalts skaidro, ka biedrība Demokrātiskie patrioti savā darbībā un nostādnēs grib atgriezties pie tām pamatvērtībām, kuras savulaik pieņēma PS un kuras partiju apvienībā Vienotība pamazām tikušas nobīdītas malā.

Pašlaik PS Rīgas domes frakcijā ir palikuši deviņi deputāti, no kuriem trīs – Juris Viņķelis, Māris Puriņš un Tālis Veismanis – skaidri pauduši atbalstu partijai Vienotība un ir gatavi tajā strādāt. Pārējie seši deputāti skaidro, ka ir iestājušies partijā PS, tāpēc būs tās biedri līdz dienai, kad partija tiks likvidēta. Daļa deputātu jau tagad ir apgalvojuši, ka pēc PS likvidēšanas iestāsies biedrībā Demokrātiskie patrioti, bet vairāki Rīgas domes deputāti un pašreizējie PS biedri apsver iespēju no politikas aiziet pavisam.

«Interesi iesaistīties jaunajā biedrībā ir izrādījuši vairāki sabiedrībā zināmi cilvēki, tostarp arī bijušās militārās personas un žurnālisti,» norāda D. Stalts. Lūgts precizēt, kuri tieši ir interesējušies par dalību šajā biedrībā, viņš piesauc Rekrutēšanas un jaunsardzes centra direktora Druvja Kleina vārdu. Savukārt no žurnālistiem viņš min Latvijas Televīzijas raidījuma Viss notiek veidotāju Ilmāru Latkovski, kurš ir uzrunāts iesaistīties šajā biedrībā.

Skeptisks par šādu rīcību ir Rīgas domes Vienotības frakciju bloka deputāts Olafs Pulks, kurš uzsver, ka visu šo laiku tieši no D. Stalta ir bijis ļoti maz iniciatīvu. «Visi aizgājušie deputāti, izņemot Daini Staltu, bija ļoti klusi. Domes darbā pienesumu no viņiem neesmu izjutis. Nav skaidrs, kas viņiem nepatika. Ja viņi neatbalstīs Saskaņas centra koalīciju, tad mēs noteikti sadarbosimies. Attiecībā uz V. Zatlera ieceri darboties politikā – nezinu, vai V. Zatleram viņi ir vajadzīgi,» Neatkarīgajai stāsta O. Pulks.

Savukārt Demokrātisko patriotu līderis D. Stalts uz jautājumu, vai viņam ir bijusi tikšanās ar prezidentu par iespējamu iesaistīšanos šajā biedrībā, neatbild.

Biedrība Demokrātiskie patrioti paziņojusi par iespējamu tuvināšanos ar nacionālo apvienību VL!-TB/LNNK. Tomēr biedrības politiskās nākotnes plāni varētu būt saistīti arī ar lūkošanos nepārvēlētā prezidenta V. Zatlera virzienā, kurš devis mājienus par jaunas politiskas partijas izveidi.

PS valde un kongresa norise 11.jūnijā

http://www.delfi.lv/news/referendums-2011/referendums/pilsoniska-savieniba-par-partijas-reorganizaciju-lems-kopsapulce-julija.d?id=39036020
LETA  11. jūnijs

"Pilsoniskās savienības" (PS) ārkārtas kongresā tika nolemts, ka par partijas reorganizāciju, kopā ar "Jauno laiku" un "Sabiedrību citai politikai" veidojot partiju "Vienotība", tiks lemts kopsapulcē 14.jūlijā.

Saskaņā ar statūtiem, lēmums par partijas reorganizāciju jāpieņem ar divu trešdaļu balsu vairākumu. Sapulcināt tik lielu PS biedru neizdevās 6.aprīlī, tāpēc Uzņēmumu reģistrs atteicās reģistrēt 6.aprīlī PS kopsapulcē jaunievēlēto PS valdes sastāvu. Kārlis Šadurskis pieļāva, ka arī 14.jūlijā kopsapulcē, iespējams, neizdosies nodrošināt vajadzīgo dalībnieku skaitu un pēc divām nedēļām nāksies sasaukt atkārtotu kopsapulci.

Partijas "Vienotība" dibināšanas kongresu plānots sasaukt 6.augustā.

Šodien PS ārkārtas kongress sākās ar atkārtotu balsojumu par jau ievēlēto PS priekšsēdētāju un valdi, jauni kandidāti netika izvirzīti. Par PS priekšsēdētāju Ģirtu Valdi Kristovski nobalsoja 99 no 120 kongresa delegātiem.

PS valdē tika ievēlēts Kārlis Šadurskis (111), Sandra Kalniete (111), Ilze Vergina (111), Līvija Plavinska (110), Lolita Čigāne (110), Ilma Čepāne (109), Jānis Avotiņš (109), Ina Druviete (105), Janīna Kursīte - Pakule (103), Anna Seile (95), Inese Vaidere (94), Ingmārs Čaklais (93), Linda Medene (91) un Dāvis Stalts (79).

Lai arī vairāki delegāti protestēja, debates kongresā sākās tikai pēc lēmuma "par partijas "Vienotība" veidošanu "pārapstiprināšanas".

Andris Ulāns kritizēja PS vadītājus, kuri, pēc viņa teiktā, "ir labi spēlētāji, bet bieži skrien pirms ratiem, pakļūst zem riteņiem parauj vēl kādu līdzi".

Ināra Dundure atzina, ka partijā ir "aizvainojuma sajūta vienam pret otru", "tiek uzturēta dzīva, negatīva diskusija".

Dāvis Stalts pauda viedokli, ka "Jaunajam laikam" un "Sabiedrībai citai politikai" spriedelējumi par nacionālajām interesēm un godīgu politiku ir tikai aizsegs cīņā par varu.

Stalts kongresa laikā paziņoja, ka kopā ar Ievu Branti un Jāni Boldānu gatavojas tuvākajā laikā izstāties no PS un darboties organizācijā "Demokrātiskie patrioti", kurā tiekot gaidīti arī citi PS, JL, SCP biedri un cilvēki, kas ir ārpus partijām.

PS priekšsēdētājs Kristovskis gan aicināja radikāli noskaņotos jauniešus vēl apdomāties un atgādināja, ka "cīņu uzvarēt var tikai kaujas laukā".

Laura Dreimane pauda satraukumu par apvienības "Vienotība" pausto gatavību sadarboties ar "Saskaņas centru", kas, pēc viņas domām, būtu "politiskā kažoka apmešana uz otru pusi", jo visa "Vienotības" priekšvēlēšanu kampaņa bija balstīta uz cīņu pret SC.

Dreimane tomēr aicināja PS neuzvesties "kā klīrīgai jaunkundzei, kura pēc strīda skrien meklēt jaunu draugu".

Inese Vaidere savukārt brīdināja, ka, aizraujoties ar pašmāju oligarhu apkarošanu, var nākties strādāt krievu oligarhu pavadā. Vaidere pauda šaubas, vai visi SC lēmumi top Latvijā.

Juris Vidiņš atzinās, ka viņam ir nesimpātiski "Āboltiņas kundze un Štokenbergs", bet personīgās antipātijas ir jāpārvar un PS jāraugās, lai ""Vienotība nepārvēršas par "Pleskavas ceļu nr.2". Arī TB/LNNK, pēc Vidiņa teiktā, neizturēja pārbaudījumu ar naudu un varu. "Tēvzemieti" Gaidi Bērziņu Vidiņš raksturoja kā "kurjeru starp Ventspili un Rīgu", bet Dzintars Rasnačs esot pārāk rūpējies par naudīgiem amatiem kādreizējam TB/LNNK līderim Jānim Straumem.

Juris Viņķelis norādīja arī uz vairākām PS kļūdām, kura valdībā esot "dancojusi pēc Lemberga stabules", samierinājusies ar viņa ielikteņu apstiprināšanu amatos Satiksmes ministrijas uzņēmumu valdēs un pieļāvusi "katastrofu" Iekšlietu ministrijā.

Kongresa noslēgumā Kristovskis solīja PS biedriem, ka sarunas par partijas "Vienotība" veidošanu nesāksies no "baltas lapas". Partneriem JL un SCP esot iesniegta PS izstrādātā "ceļa karte", kurā esot izvirzītas gan konkrētas ideoloģiskas prasības, gan principi, pēc kādiem jāveido "Vienotības" vadība, tās deputātu kandidātu saraksti, kā jānodrošina partijas finansēšana.

PS iekšējie grupējumi

Pilsoniskas savienibas valdes velešanas parada nacionala stravojuma ietekmi partijā.

Pilsoniskas savienibas valdes velešanas labi atspogu ojušas speku sadalijumu partija

starp vairakam viedokļu grupam attieksme pret Vienotibas partijas dibinašanu. Sacensiba

par vietam valde zaudeja tie, kuri visaktivak iestajas par vienas partijas veidošanu, ko pec

Pilsoniskas savienibas (PS) kongresa ir atzinis gan partijas priekšsedis Tirts Valdis

Kristovskis, gan Saeimas deputats Arvils Ašeradens. Vi a neievelešana valde bija viens

no kongresa parsteigumiem, jo A. Ašeradens ir PS dibinatajs, apvienibas Vienotiba valdes

loceklis un bija ari velešanu kampa as vaditajs, nodrošinot partijai labus rezultatus

velešanas. Tacu tas nebija vienigais parsteigums sestdien (16. aprili) PS kongresa, kurš

sakas ar T. V. Kristovska pazi ojumu, ka vi š velas apsveikt Annu Seili. Nakama vests

bija, ka pieredzejusi politiKe ir nolemusi aiziet no aktivas politikas. Sa emot ziedus, A.

Seile informeja, ka vi ai neesot dzimšanas diena, un izskatijas mazliet apjukusi. Ja šo

epizodi varetu uztvert ka nelielu misekli, kadi šados emocionalos brižos medz gadities,

tad A. Seiles ievelešanu valde vairs nevaretu uzskatit par aiziešanu no aktivas politikas.

Turklat liktenigi pirmais aiz svitras arpus valdes palika A. Ašeradens. Vi š sakotneji bija

ieguvis tikpat balsu, cik jauniešu noda as vaditaja Linda Medene. Kad kopsapulces

delegati par abiem balsoja velreiz, jauniete sa emusi ieverojami lielaku atbalstu. Ne visi

pamanija vel kadu epizodi, ka Sandra Kalniete ir aicinajusi L. Medeni atteikties no

kandidešanas uz valdi par labu A. Ašeradenam. «Esmu emocionala, un man patiešam

šKita netaisni, ka cilveku, kurš vadija velešanu kampa u, partijas biedri nenoverte.

Piegaju pie Lindas un teicu, ka es šada situacija butu apsverusi iespeju atteikties,» Dienai

otrdien atzina S. Kalniete, kura nakamaja diena gan piezvanijusi L. Medenei un

atvainojusies par nesavaldibu. S. Kalnietei esot žel, ka valde nebus ari Ilzes Viņķeles, kas
partija daudz darijusi, ka ari Sarmites Elertes, kura ari nesa ema nepieciešamo balsu


vairakumu. To, iespejams, varot skaidrot ar to, ka S. Elerte strada valdiba un «vi ai nav

pieticis laika sevi sasaistit ar partiju». A. Seile Dienai atzina, ka apsveikumu kongresa

sakuma saistijusi ar to, ka vi a vairs nestrada Saeima. «Tapec ziedus pie emu ar

pateicibu,» teica A. Seile, kura kole9iem pirms kopsapulces sacijusi, ka varetu uz valdi

vairs nekandidet. Tacu kongresa rita pie vi as esot pienacis Karlis Šadurskis, centies

parliecinat kandidet un teicis: «Ka mes bez tevis?!» Pec tam K. Šadurska paligs Didzis

Šenbergs jau esot paradijis iesniegumu, kura vairaki cilveki parakstijušies par vi as

izvirzišanu valde. K. Šadurskis šo situaciju komenteja atturigi, bet ava noprast, ka iecere

bijusi A. Seili dele9et ka Kurzemes parstavi valde. Tacu vi a pavestija, ka nevelas

konkuret ar ši re9iona cilvekiem un piekrit startet tikai no Rigas. Dienai politiKe ari

skaidroja, ka bez sava transporta vi ai butu apgrutinoši parstavet re9ionu. Iespejams, A.
Seili pierunaja startet uz valdi tapec, lai taja neiek utu kads no tiem Kurzemes


kandidatiem, kuri parstav PS nacionali konservativo sparnu, kas ir pret steigu jaunas

partijas veidošana. No Kurzemes valde ieveleja Davi Staltu, kurš ir no nacionala sparna.

A. Ašeradens, kurš turpinas parstavet partiju Vienotibas valde, notikušo saista ar to, ka

partija ir vairaki stravojumi. Viens no tiem uzskata, ka ir jaizverte riska faktori, kas trauce

Vienotibas veidošana, «bet nevajag vilkt garuma». Otra grupa varetu but tie, kuriem varbut

ir bail pazaudet esošas pozicijas un uz vienas partijas veidošanu vi i raugas piesardzigak,

uzskatot, ka nav pamata steigai. Trešais virziens, iespejams, ir nacionalak noska otie,

kuri ir vel rezervetaki, pie aujot, ka nacionala ideja ir dzivotspejiga un to var istenot ari

kopa ar Visu Latvijai!-TB/LNNK, neizsledz A. Ašeradens. Vi š pie auj, ka šis sparns ir bijis

aktivaks un tapec ari ir tads velešanu rezultats, bet tas ir demokratisks process, kuram

vajadzetu turpinaties tikpat demokratiska diskusija par kongresa pie emto rezoluciju.

Taja konceptuali atbalstita vienas partijas veidošana. (Diena)