Vai esi kādreiz saņēmis ķēdes vēstuli, kas sola laimi, pārticību un brīnumu, ja vien to pārsūtīsi tālāk vairākiem cilvēkiem? Jā, Tu nemaldies. Šī būs viena no tām. Tikai kāda mistiska spēka vietā šoreiz Tu sev palīdzēsi pats.
Drīz ir Saeimas vēlēšanas.
Nav taisnība, ka neejot uz vēlēšanām Tu kaut ko pierādīsi vai izteiksi protestu.
100 cilvēki Saeimā tiks ievēlēti vienalga. Tikai Tu nebūsi tiesīgs viņus kritizēt.
Ja paskaties atpakaļ mūsu nesenajā vēsturē, tad tomēr katra jaunievēlētā Saeima bijusi vismaz par 5% labāka par iepriekšējo. Ja rīkosimies atbildīgi, šī būs daudz labāka.
Mūsu domas par politiku ir tik sliktas, ka kauns par to runāt.
Kad cietīsi kārtējās nejēdzības vai netaisnību valstī, būsi zaudējis darbu, uzņēmumu vai pat mājas, vienalga būs jāmet kauns pie malas un jāraud citiem uz pleca.
Tādēļ aprunājies ar saviem radiem, draugiem un kaimiņiem, īpaši vecākā gadagājuma cilvēkiem un jauniešiem. Vai viņi ies uz vēlēšanām un par ko viņi balsos?
Būtu labi ļaut mūsu vecīšiem saprast, ka tie, kas sola labu Latviju, ir darījuši visu, lai tā būtu laba tikai viņiem pašiem, bet nelaba mums visiem citiem.
Pensijas nekļūs lielākas no lieliem solījumiem vien.
Būtu labi likt jauniešiem saprast, ka iet uz vēlēšanām un balsot šobrīd ir tikpat liela atbildība pret Latviju, kā piedalīšanās Brīvības cīņās 1919.gadā.
Nebalso par sīkpartijām, kas nepārvarēs 5% barjeru. Tā Tu piešķirsi papildus vietas tām, ko nevēlies redzēt visvairāk.
Balsošanu ar tukšām aploksnēm varētu nosaukt par konstruktīvu protestu, taču atceries – tie, kas uzskata mūsu valsti par kļūdu, tā nedarīs!
Ja vēlies izbaudīt krievu partijas veidotu valdību, aizbrauc uz kādu Krievijas pilsētu un pārdomā, vai vēlies, lai Latvijā būtu tāpat. Ja Tev patīk krievu valoda un mentalitāte, varbūt paliec tur, bet nepakļauj visu latviešu tautu savai izvēlei. Krievu menedžments kopš Jāņa Briesmīgā laikiem nav mainījies. Tā galvenās pazīmes – ģimenes būšana, korupcija, meli, slinkums, nolaidība un prātam neaptverama nežēlība. Krievu vecticībnieki reiz Latvijā ieradās tieši tādēļ, lai būtu pēc iespējas tālāk no tā visa.
Lojāliem, ar loģisko prātu un godaprātu apveltītiem Latvijas pilsoņiem ir diezgan plaša izvēle. Jā – katrā no politiskajām apvienībām ir arī cilvēki, kas nav pelnījuši būt Saeimā. Taču tieši Tavā varā ir to izlemt. Katrā no šiem spēkiem ir vismaz daži cilvēki, kas ar darbiem pierādījuši, ka kalpo Tev, man un mums visiem.
Vai atceries tos brīžus, kad kādu politiķi esi gribējis nošaut, ielikt cietumā, aizsūtīt uz Pleskavu vai vismaz atlaist no darba?
Ja zini, ka kāds politiskais veidojums pilnā sastāvā ir pelnījis šīs represijas, izmet sarakstu papīrgrozā un iedomājies, ka Tu piepildi savas dusmas un aizvainojumu. To pašu vari iedomāties, ja no vēlēšanu biļetena, kurā pārsvarā ir cienījami cilvēki, izsvītrosi vārdus, kas pārējos apkauno.
Savukārt, ar plusiņiem atalgo tos, kas ar darbiem pierādījuši, ka pārstāvēs Saeimā Tavas un Tev tuvu cilvēku intereses un uzskatus.
Īpašs veltījums Tev, kas esi nobalsojis „ar kājām”:
Paskatieties uz to debess pusi, kur šobrīd ir Latvija, un atceries, ka mēs Tevi mīlam un gaidām atpakaļ. Bērni, vecāki, brāļi, māsas, radi un draugi Tevi gaida. Un tikai kopīgiem spēkiem mēs varam panākt, ka Latvija ir vieta, kur Tev dzīvot, strādāt un būt laimīgam.
Vēlēšanu iecirkņi strādās visās pasaules valstīs, kurās dzīvo Latvijas pilsoņi. Neizmirsti paņemt līdzi pasi!
Ja nodosi šo vēstuli 10 cilvēkiem, mūs piemeklēs brīnums – latviska, pārticīga un godīga valsts. Varbūt pavisam drīz. Ja pārsūtīsi 20 cilvēkiem - vēl labāk.
Nepārrauj šo ķēdi. Iedomājies, ka tā ir silta un mīļa drauga roka, ko sniedz otram latvietim vai lojālam Latvijas pilsonim!
Rāda ziņas ar etiķeti ieva dāboliņa. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti ieva dāboliņa. Rādīt visas ziņas
sestdiena, 2011. gada 10. septembris
Saeimai. Ko teiktu es (Ieva Dāboliņa)
Cienījamie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi!
Pateicos par lielo godu jūs uzrunāt – tos nedaudzos, kas atrodas šajā zālē nevis goda, privilēģiju vai naudas dēļ, bet gan lai darītu visu iespējamo savas tautas labā. Es pateicos jums, ka esat šeit.
Es pateicos jums, ka esat tik stipri un ikdienas spējat atrasties vienā telpā ar tiem, kam te nebūtu jābūt. Es to nespētu.
Es pateicos jums, ka ikdienas esat spējuši pārkāpt pāri absurdam, ļaunumam un aprēķinam, ka esat likuši tam pretī gaišu prātu un mīlestību uz savu tautu, uz Latviju. Es pateicos jums, kas strādā 24 stundas diennaktī un kuru darbu nespējam atlīdzināt citādi, kā vien ar savu mīlestību un pateicību. Es gribu, lai jūs zināt, ka tauta to nekad neaizmirsīs. Laiks visu izvētī un saliek pa vietām.
Daudzi šo namu izmanto, lai sekmētu savu personīgo biznesu, garlaikotos, izklaidētos un vēl saņemtu algu no tautas kabatas. Kādam vēl sarkanā LKP biedra karte svārku iekškabatā sirdi silda un citam būtu jāsēž cietumā, nevis Saeimā. Dažiem labāk patiktu uzrunu saņemt krievu valodā un tikt dēvētiem par „biedriem”. Tik daudziem kalpa līkums mugurā nav izzudis, kaut divdesmit garus gadus jau dzīvojam brīvā valstī. Vien kungi citi.
Dīvaini, ka jūs sēžat šeit – neatkarīgās Latvijas Republikas Saeimā!
Ziniet - šī ir jūsu zvaigžņu stunda. Tieši jūs varat darīt mūs laimīgus. Un tieši tagad. Tas ir tik vienkārši – ejiet prom no šī nama un nekad nenāciet atpakaļ!
Esmu parasta latviešu sieviete, kā daudzas citas. Viss mans pieauguša cilvēka mūžs pagājis nepārtrauktās pārmaiņās un cīņā par izdzīvošanu. Esmu piedzīvojusi trīs naudas maiņas. Esmu strādājusi par šuvēju, skolotāju, apkopēju, pārdevēju, noformētāju, mākslinieci, ierēdni un projektu vadītāju.
Neesmu neko iekrājusi un man nepieder nekas vairāk kā dažas sadzīvē derīgas lietas - man nav ne sava dzīvokļa, ne mājas, ne mašīnas. Kur vien varu, braucu ar riteni. Bet es esmu izaudzinājusi trīs labus bērnus. Ļoti ceru, ka Latvijai.
Es dzīvoju savu dzīvi un ik pa laikam dzirdu, kā jūs dzīvojat savu. Es jūs redzu televīzijā un dzirdu radio. Es gandrīz ik dienas dzirdu sliktu par jums. Jūsu lēmumi ietekmē manu dzīvi, bet manas domas un lēmumi pagaidām nekādi nespēj ietekmēt jūsējo.
Atkal dīvaini. Mēs esam tik maz. Un Latvija ir tik maza un mīļa.
Kādēļ mēs nezinām, ko jūs ikdienas darāt? Kādēļ par svarīgiem lēmumiem mēs uzzinām tad, kad jau ir par vēlu? Kādēļ jūs nejautājat mums, kad nezināt ko darīt? Kādēļ mēs nevaram aprunāties ar jums? Kādēļ jūs esat tik tālu? Jūs taču strādājat pašā Rīgas centrā.
Es gribu, lai jūs biežāk ar mums runājat. Es gribu, lai ik nedēļu satiekat aci pret aci vecus un slimus cilvēkus, kas dzīvo nebeidzamā trūkumā, izmisušas mātes, kurām nav par ko apģērbt bērnus uz skolu, pazemotus vīrus spēka gados, kuriem nav darba un kuri nespēj un negrib pamest Latviju un savu ģimeni, lai dotos peļņas meklējumos uz ārzemēm. Es gribu, lai jūs satiekat zemniekus un uzņēmējus laukos.
Es gribu, lai jūs dzirdat, cik piesārņotā valodā runā mūsu tauta. Es gribu, lai jūs ikdienas braucat autobusā un dzirdat, kā diktors krievu valodā pazemo mani un mūsu valsti.
Es gribu, lai jūs dalāt ar mums mūsu bēdas un priekus.
Es gribu, lai jūs esat kopā ar mums, nevis apšaubāmā kompānijā dzeltenās preses lappusēs.
Es drīkstu gribēt, jo maksāju jums algu. Kad redzat sētnieku, kas slauka ielu, ziniet -arī viņš maksā jums algu. Mēs esam jūs pieņēmuši darbā. Un jūs visi kopā savu darbu neesat labi paveikuši.
Tik daudzi cilvēki man apkārt saka, ka neies uz vēlēšanām. Viņi domā, ka tādā veidā izteiks protestu, vēlēšanas nebūs likumīgas, kaut kas mistisks notiksies un viss pēkšņi mainīsies.
Daudzi vairs netic sava balsojuma spēkam un iespējām izmainīt valsti. Citi uzskata, ka rezultāti tiek viltoti. Tiešām – ir taču neticami, ka te ir tik daudz to, kam te nebūtu jābūt!
Mēs esam jums uzticējušies un mēs gribam uzticēties.
Mūsu Latvija ir tik maza un mīļa. Un mūsu tauta tik čakla, sīksta un gudra. Mēs esam pelnījuši cerību uz taisnīgu un pārtikušu valsti. Mēs esam pelnījuši, lai visi šeit sēdošie domātu un runātu latviski.
Mēs esam pelnījuši, lai pār šī nama slieksni kāpj tikai tie, kas domā un strādā mums un Latvijai!
Pateicos par lielo godu jūs uzrunāt – tos nedaudzos, kas atrodas šajā zālē nevis goda, privilēģiju vai naudas dēļ, bet gan lai darītu visu iespējamo savas tautas labā. Es pateicos jums, ka esat šeit.
Es pateicos jums, ka esat tik stipri un ikdienas spējat atrasties vienā telpā ar tiem, kam te nebūtu jābūt. Es to nespētu.
Es pateicos jums, ka ikdienas esat spējuši pārkāpt pāri absurdam, ļaunumam un aprēķinam, ka esat likuši tam pretī gaišu prātu un mīlestību uz savu tautu, uz Latviju. Es pateicos jums, kas strādā 24 stundas diennaktī un kuru darbu nespējam atlīdzināt citādi, kā vien ar savu mīlestību un pateicību. Es gribu, lai jūs zināt, ka tauta to nekad neaizmirsīs. Laiks visu izvētī un saliek pa vietām.
Daudzi šo namu izmanto, lai sekmētu savu personīgo biznesu, garlaikotos, izklaidētos un vēl saņemtu algu no tautas kabatas. Kādam vēl sarkanā LKP biedra karte svārku iekškabatā sirdi silda un citam būtu jāsēž cietumā, nevis Saeimā. Dažiem labāk patiktu uzrunu saņemt krievu valodā un tikt dēvētiem par „biedriem”. Tik daudziem kalpa līkums mugurā nav izzudis, kaut divdesmit garus gadus jau dzīvojam brīvā valstī. Vien kungi citi.
Dīvaini, ka jūs sēžat šeit – neatkarīgās Latvijas Republikas Saeimā!
Ziniet - šī ir jūsu zvaigžņu stunda. Tieši jūs varat darīt mūs laimīgus. Un tieši tagad. Tas ir tik vienkārši – ejiet prom no šī nama un nekad nenāciet atpakaļ!
Esmu parasta latviešu sieviete, kā daudzas citas. Viss mans pieauguša cilvēka mūžs pagājis nepārtrauktās pārmaiņās un cīņā par izdzīvošanu. Esmu piedzīvojusi trīs naudas maiņas. Esmu strādājusi par šuvēju, skolotāju, apkopēju, pārdevēju, noformētāju, mākslinieci, ierēdni un projektu vadītāju.
Neesmu neko iekrājusi un man nepieder nekas vairāk kā dažas sadzīvē derīgas lietas - man nav ne sava dzīvokļa, ne mājas, ne mašīnas. Kur vien varu, braucu ar riteni. Bet es esmu izaudzinājusi trīs labus bērnus. Ļoti ceru, ka Latvijai.
Es dzīvoju savu dzīvi un ik pa laikam dzirdu, kā jūs dzīvojat savu. Es jūs redzu televīzijā un dzirdu radio. Es gandrīz ik dienas dzirdu sliktu par jums. Jūsu lēmumi ietekmē manu dzīvi, bet manas domas un lēmumi pagaidām nekādi nespēj ietekmēt jūsējo.
Atkal dīvaini. Mēs esam tik maz. Un Latvija ir tik maza un mīļa.
Kādēļ mēs nezinām, ko jūs ikdienas darāt? Kādēļ par svarīgiem lēmumiem mēs uzzinām tad, kad jau ir par vēlu? Kādēļ jūs nejautājat mums, kad nezināt ko darīt? Kādēļ mēs nevaram aprunāties ar jums? Kādēļ jūs esat tik tālu? Jūs taču strādājat pašā Rīgas centrā.
Es gribu, lai jūs biežāk ar mums runājat. Es gribu, lai ik nedēļu satiekat aci pret aci vecus un slimus cilvēkus, kas dzīvo nebeidzamā trūkumā, izmisušas mātes, kurām nav par ko apģērbt bērnus uz skolu, pazemotus vīrus spēka gados, kuriem nav darba un kuri nespēj un negrib pamest Latviju un savu ģimeni, lai dotos peļņas meklējumos uz ārzemēm. Es gribu, lai jūs satiekat zemniekus un uzņēmējus laukos.
Es gribu, lai jūs dzirdat, cik piesārņotā valodā runā mūsu tauta. Es gribu, lai jūs ikdienas braucat autobusā un dzirdat, kā diktors krievu valodā pazemo mani un mūsu valsti.
Es gribu, lai jūs dalāt ar mums mūsu bēdas un priekus.
Es gribu, lai jūs esat kopā ar mums, nevis apšaubāmā kompānijā dzeltenās preses lappusēs.
Es drīkstu gribēt, jo maksāju jums algu. Kad redzat sētnieku, kas slauka ielu, ziniet -arī viņš maksā jums algu. Mēs esam jūs pieņēmuši darbā. Un jūs visi kopā savu darbu neesat labi paveikuši.
Tik daudzi cilvēki man apkārt saka, ka neies uz vēlēšanām. Viņi domā, ka tādā veidā izteiks protestu, vēlēšanas nebūs likumīgas, kaut kas mistisks notiksies un viss pēkšņi mainīsies.
Daudzi vairs netic sava balsojuma spēkam un iespējām izmainīt valsti. Citi uzskata, ka rezultāti tiek viltoti. Tiešām – ir taču neticami, ka te ir tik daudz to, kam te nebūtu jābūt!
Mēs esam jums uzticējušies un mēs gribam uzticēties.
Mūsu Latvija ir tik maza un mīļa. Un mūsu tauta tik čakla, sīksta un gudra. Mēs esam pelnījuši cerību uz taisnīgu un pārtikušu valsti. Mēs esam pelnījuši, lai visi šeit sēdošie domātu un runātu latviski.
Mēs esam pelnījuši, lai pār šī nama slieksni kāpj tikai tie, kas domā un strādā mums un Latvijai!
Pasaka par Latviju
Divdesmit divos gados ar čaklu darbu, neatlaidību un lielu garīgu pacēlumu no krāsmatām un pelniem mēs radījām latvisku taisnības un pārticības valsti.
Divdesmit gadi pagājuši atjaunotajā Republikā. Vai pēc diviem gadiem varēsim lepoties ar savu valsti? Divos gados pat viens cilvēks var izdarīt ļoti daudz. Cik daudz varam izdarīt mēs visi kopā - divi miljoni latviešu?
Mēs stundām ilgi varam runāt par to, kas mūsu zemē ir slikti, netaisnīgi un ļauni. Bet vai mēs zinām, ko tieši un kā gribam mainīt?
Okupācijas laikā, 80. gadu sākumā, kad veikali mēdza būt tukši kā izslaucīti, tautā klīda joks, ko šodienas bērniem nesaprast. “Veikalā nav banāni? Bet vai tad jūs tos pieprasāt?” Šodienas bērni vienkārši pajautātu – “Nu kādēļ tad jūs neprasījāt tos banānus? Vai tas, kas sevišķs?”
Mēs nevarējām iedomāties, ka varētu prasīt. Pat veikalā redzot banānus, mēs paietu tiem garām.
Tāpat mēs nevarējām iedomāties, ka varam gribēt savas valsts neatkarību. Ja nebūtu cilvēku, kas visus okupācijas gadus to auklēja savās domās, cīnījās un nežēloja savas dzīvības, mums šodien nebūtu savas valsts.
Ikkatra, pat pavisam parasta un ikdienišķa lieta vai lietu kārtība sākumā rodas mūsu domās, tad tiek nosaukta vārdos un tikai tad realizējas dzīvē. Savu pasauli mēs radām paši. Vai mēs ticam, ka Latvija var būt citādāka? Un ja tā – tad tieši kāda ir mūsu Latvija? Es izstāstīšu pasaku... Vislabākajā vietā pasaulē ir kāda zeme. To neskar ne stipras vētras, ne zemestrīces. Tajā krāšņi mainās visi četri gadalaiki, katrs nākdams ar savu skaistumu un dāvanām.
Tās balti smilšainos krastus apskalo jūra – skaista un tīra. Cauri zemei plūst lielas un mazas upes, zilajās debesīs spoguļojas dzidri ezeri. Pusi zemes klāj zaļi meži, kuros mīt dzīvnieki un putni, kādus citās zemēs vairs nesastapt. Auglīgā zeme ir sakopta kā dārzs.
Uz katra pakalna, kokiem apvīta stāv lauku māja, kurā mīlēti, laimīgi, veselīgi un zinātkāri aug vismaz četri bērni. Viņi palīdz vecākiem strādāt savā saimniecībā vai nelielā ražotnē. Ik darba dienu viņi dodas uz savu mazo lauku skolu, paaugoties brauc uz apriņķa skolu, kurā mācās savas tautas vēsturi, literatūru un ģeogrāfiju, dzied korī, mācās ķīmiju, fiziku, matemātiku un vairākas svešvalodas.
Šīs zemes bērni ir gudrākie un spējīgākie pasaulē. Šajā zemē dzīvo skaistākās meitenes, gudrākie un brašākie puiši, mīlošākās mātes un tēvi.
Cilvēki, televīzija un radio runā, dzied, raud un smejas latviešu valodā.
Svētdienās ģimenes dodas uz baznīcu vai saieta namu, kas vienlaicīgi ir garīgās un sabiedriskās dzīves centrs. Sabiedrībā valda savstarpēja mīlestība, cieņa un izpalīdzība.
Gludi un kārtīgi ceļi un dzelzceļi savieno vietas un cilvēkus. Valsts eksporta bilance četras reizes pārsniedz importu. Eksportē augstas kvalitātes pārtiku, koksnes izstrādājumus un papīru, augsto tehnoloģiju izstrādājumus, medikamentus, kosmētiku, dizaina priekšmetus, rokdarbus, mūziku un mākslu.
Svarīgākos pagasta, novada un valsts jautājumus cilvēki izlemj, tieši balsojot. Valsti vada cilvēki, kas bauda vispārēju cieņu un uzticību. Tiešās vēlēšanās tiek ievēlēts pats spējīgākais, godīgākais un gudrākais tautas pārstāvis – valsts Prezidents.
Zemi apsargā neliela, izcili profesionāla, uzticama un moderni bruņota armija. Visi darbspējas vecuma vīrieši un liela daļa sieviešu ir zemessardzē. Šajā zemē nav noziedzības, netiklības, alkoholisma, narkomānijas, pamestu bērnu un slimu un vecu cilvēku.
Valsts visā pasaulē ir slavena ar talantīgajiem cilvēkiem, īpašo latviešu kultūru, mākslu un arhitektūru, drošību, kārtību un tīrību, kādu citur nesastapt.
Visā pasaulē runā par šo laimes zemi. Šī ir mana Latvija. Kāda ir jūsu Latvija? Vai uzdrīkstaties sapņot? Vai labi sapņi var būt pārāk lieli un pārdroši? Vai pieticīgi sapņi vairs ir sapņi?
Tie, kas smejas par lieliem sapņiem, paši nav spējīgi ne tādus izsapņot, ne izstāstīt, ne arī izvest dzīvē. Tie ir mazi, sīku iegribu un zemu tieksmju cilvēciņi. Viņu laiks tuvojas beigām.
Viņi baidās zaudēt savus sīkos sapņus, jo tie ir pretrunā ar mūsu lielajiem.
Aiz bailēm viņi mūs māna un stāsta, ka nedrīkstam sapņot, nedrīkstam gribēt.
Pēc tam nokauj patiesību un neļauj to runāt - tā esot pārāk radikāla un dažiem var radīt kaunu, individuālās neērtības un materiālus zaudējumus.
Kā pēdējo iznīcina mīlestību - darba un radīšanas prieku.
Bez sapņiem, aizbāztām mutēm, sasaistītām vai bezcerībā nolaistām rokām, mēs būsim tieši tādi, kādus mūs grib redzēt svešas varas un viņu kalpi. Vislabāk lidostā, gaidot uz aizejošo reisu - ar visiem bērniem un ģimenēm. Neļaujiet tam notikt.
Izsapņojiet savu Latviju. Noticiet tai. Stāstiet par to citiem. Un tad soli pa solim radiet Latviju.
Vissvarīgākās lietas nemaksā neko. Priecāsimies par sauli, vēju, lietu un dabu mums apkārt – laukiem, mežiem, Ventas rumbu un jūru.
Smaidīsim viens otram – uz ielas, veikalā, autobusā.
Pasveicināsim un uzmundrināsim viens otru. Mēs zinām, kā sirdi sasilda viens silts un latvisks “Labrīt!”
Iedosim kaut dažus santīmus vai maizes klaipiņu otram cilvēkam, kam gribas, bet nav ko ēst.
Mīlēsim savus un svešus bērnus. Palīdzēsim veciem un slimiem cilvēkiem.
Sakopsim savu māju, dārzu, sētu vai ielu. Stādīsim kokus un puķes.
Mācīsimies un dalīsimies savās zināšanās ar tiem, kam tās var noderēt.
Pulcēsimies, spriedīsim un lemsim sev svarīgas lietas. Skaļi un droši prasīsim to, kas mums svarīgs. Teiksim un prasīsim pretī patiesību.
Nebrauksim projām, nepārdosim savu zemi, nepametīsim savus bērnus!
Nekādi pasaules labumi nespēs aizstāt viņiem mūsu mīlestību un uzmanību.
Neviena pasaules zeme nebūs tik skaista, lai kompensētu dzimto valodu, Latvijas ainavu, smaržas, skaņas un draugu pleca sajūtu blakus.
Soli pa solim celsim savu sapņu zemi.
Divdesmit gadi ir pietiekami ilgs laiks, lai atsijātu graudus no pelavām. Mēs varam vērtēt cilvēkus pēc darbiem, nevis vārdiem vai frizūrām. Turēsim acis un ausis vaļā! Neklusēsim, ja zinām patiesību!
Vēl divi gadi un atjaunotajai Latvijai būs divdesmit divi gadi.
Divos gados bērns aug, iemācās staigāt, runāt un kļūst par mazu, bet izteiktu personību.
Divos gados maza zīle izaug par ozolu, kas nav sajaucams ar citiem kokiem un pēc gadu simtiem tiks drukāts uz naudas zīmēm.
Cik daudz divos gados varam izdarīt mēs visi kopā - divi miljoni latviešu?
Iztaisnosim muguras un ievilksim elpu - mēs varam neticami daudz!
Jo mīlam sevi un savu sapņu zemi - Latviju!
Ieva Nikoleta Dāboliņa
PĒCVĀRDAM
Lūdzu kopē un pavairo šo grāmatiņu – gan tekstus, gan zīmējumus! Dod tos krāsot bērniem. Lai gan - viņi zina labāk par mums, cik mūsu Latvija ir skaista un mīļa.
Atceries, ka lielākā daļa vecakās paaudzes internetu nelieto. Iepriecini tos, kas pat avīzi nevar nopirkt. Tādu mūsu vidū ir ļoti daudz.
Tas ir ne tikai atļauts, bet pat ļoti ieteicams.
Noteikums ir tikai viens – Tu nedrīksti par to saņemt naudu.
Pārdomā, kādu Latviju Tu vēlies un uzraksti man savu pasaku! Te gan noteikumi ir vairāki - tai jābūt pozitīvai, iedvesmojošai un ar labām beigām.
Tu vari iedomāties un aprakstīt, ka Andris Šķēle atdod visas savas bagātības valsts parādu dzēšanai, pārceļas uz mazu koka mājiņu Vidzemē un audzē rozes. Viņš beidzot ir laimīgs un padara laimīgus citus. Viņš dzied sava pagasta korī un valsts svētkos 18.novembrī iet lāpu gājienā cauri Rīgai. Cilvēki, viņu satiekot, draudzīgi sveicina.
Tu vari iedomāties, ka līdzīgi rīkojas visi citi, kas savu bagātību ieguvuši nelikumīgi vai netaisnīgi – uz mūsu zemes un tautas nelaimes rēķina.
Tu vari iedomāties, ka Latvijā atkal būvē lidmašīnas un raţo fotoaparātus. Tu vari iedomāties, ka pasaules ostās uz mūsu kuģiem atkal plīvo mūsu karogi.
Tu vari iedomāties, ka visi latvieši atgrieţas Latvijā un padara mūsu valsti par ekonomisko brīnumu un paraugu visai pasaulei.
Tu vari iedomāties, ka jaunieši Rīgas ielās dzied latviešu tautasdziesmas - sava prieka pēc. Ne tikai Dziesmu svētkos, bet tādēļ, ka ir lepni un laimīgi par savu valsti.
Apraksti vai uzzīmē, kā tieši tas būs un notiks, un tici – tas kļūs par īstenību!
Ieva Nikoleta Dāboliņa
31.08.2011.
svētdiena, 2011. gada 24. jūlijs
Čaklais atkāpies no RLB
http://www.diena.lv/sabiedriba/riga/caklais-atkapies-no-rigas-latviesu-biedribas-vaditaja-amata-13893132
Čaklais atkāpies no Rīgas Latviešu biedrības vadītāja amata 13
Diena.lv, 2011. gada 21. jūlijs 08:00
Rīgas Latviešu biedrības domes sēdē trešdien no amata atkāpies biedrības valdes priekšsēdētājs Ingmārs Čaklais, raksta Latvijas Avīze.
Savu lēmumu viņš argumentējis ar to, ka viņam esot grūti īstenot biedrībā pārmaiņas, lai tā kļūtu par pelnošu organizāciju. Pēc viņa vārdiem, pārmaiņām pretojoties RLB darbinieki, kuri, viņaprāt, turas pie savām vietām. "Atšķirībā no darbiniekiem, kas sitas tikai par savu algu, es strādāju par brīvu sabiedriskā kārtā," saka I.Čaklais.
Čaklā vietā Jūrmalas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja amatā stājas Inese Auniņa 20
Pašlaik biedrībai esot 46 000 latu parāds bankai, kura dēļ RLB ēka ir ieķīlāta, turklāt, kā stāsta tās bijušais vadītājs, 13 000 latu katru mēnesi aizejot darbinieku algām, bet ieņēmumi esot ap 6000 līdz 10 000 latu. I.Čaklais uzskata, ka tālāk jautājumi jāpieņem RLB domei. Tāpat viņu izbrīnot, ka valdes sēdēs tie paši cilvēki nolemjot vienu, bet vēlāk jau domē savu nostāju mainot. Arī biedrības darbiniekiem esot jāuzņemas atbildība par situāciju biedrībā.
Līdz ar Čaklo atkāpusies arī visa RLB valde 14
Diena.lv, 2011. gada 21. jūlijs 14:59
Trešdien Rīgas Latviešu biedrības (RLB) domes sēdē atkāpās priekšsēdētājs Ingmārs Čaklais un pieci valdes locekļi, portālu Diena.lv informēja RLB pārstāve Ieva Nikoleta Dāboliņa.
Par biedrības pilnvarotajiem pārstāvjiem līdz valdes pārvēlēšanai 3.augustā apstiprināta bijusī priekšsēdētāja vietniece Ieva Nikoleta Dāboliņa, kā arī valdes locekļi Aivars Smagars, Skaidrīte Naumova un Marija Heislere - Celma.
Saistītie raksti
Čaklais atkāpies no Rīgas Latviešu biedrības vadītāja amata 13
Čaklais vadīs Pilsonības likuma grozījumu apakškomisiju 14
Rīgas Latviešu biedrība atbalsta Zatlera pārvēlēšanu
Par Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētāju atkārtoti ievēl Ingmāru Čaklo 3
Ziedonis, Kolbergs un Kokars ievēlēti par Rīgas Latviešu biedrības Goda biedriem 13
VIDEO: deputāti debatē par un pret deputāta Kravcova izslēgšanu no Saeimas Video 19
RLB atsāks savulaik slavenās diskusijas Foto 13
Sēdē tika pieņemts lēmums turpināt reorganizāciju, veicot pārrunas ar darbiniekiem un par hosteļa būvniecības projekta vadītāju iecelta pieredzējusī projektu vadītāja Lauma Celma. Paredzams, ka konsekventi turpinot iesāktās reformas, novembrī biedrība izkļūs no īstermiņa parādiem, kas šobrīd ir 46 000 latu.
I.Čaklais savu atkāpšanos pamatoja ar nespēju tālāk vadīt biedrību, jo nav pietiekama valdes un domes atbalsta vajadzīgajām reformām.
Trešdien, 3.augustā notiks RLB domes sēde, kurā tiks ievēlēts jauns RLB priekšsēdētājs, vietnieks un pieci valdes locekļi.
_______________________________
Līdz ar Čaklo atkāpusies arī visa RLB valde
Diena.lv, 2011. gada 21. jūlijs
Trešdien Rīgas Latviešu biedrības (RLB) domes sēdē atkāpās priekšsēdētājs Ingmārs Čaklais un pieci valdes locekļi, portālu Diena.lv informēja RLB pārstāve Ieva Nikoleta Dāboliņa.
Par biedrības pilnvarotajiem pārstāvjiem līdz valdes pārvēlēšanai 3.augustā apstiprināta bijusī priekšsēdētāja vietniece Ieva Nikoleta Dāboliņa, kā arī valdes locekļi Aivars Smagars, Skaidrīte Naumova un Marija Heislere - Celma.
Sēdē tika pieņemts lēmums turpināt reorganizāciju, veicot pārrunas ar darbiniekiem un par hosteļa būvniecības projekta vadītāju iecelta pieredzējusī projektu vadītāja Lauma Celma. Paredzams, ka konsekventi turpinot iesāktās reformas, novembrī biedrība izkļūs no īstermiņa parādiem, kas šobrīd ir 46 000 latu.
I.Čaklais savu atkāpšanos pamatoja ar nespēju tālāk vadīt biedrību, jo nav pietiekama valdes un domes atbalsta vajadzīgajām reformām.
Trešdien, 3.augustā notiks RLB domes sēde, kurā tiks ievēlēts jauns RLB priekšsēdētājs, vietnieks un pieci valdes locekļi.
Čaklais atkāpies no Rīgas Latviešu biedrības vadītāja amata 13
Diena.lv, 2011. gada 21. jūlijs 08:00
Rīgas Latviešu biedrības domes sēdē trešdien no amata atkāpies biedrības valdes priekšsēdētājs Ingmārs Čaklais, raksta Latvijas Avīze.
Savu lēmumu viņš argumentējis ar to, ka viņam esot grūti īstenot biedrībā pārmaiņas, lai tā kļūtu par pelnošu organizāciju. Pēc viņa vārdiem, pārmaiņām pretojoties RLB darbinieki, kuri, viņaprāt, turas pie savām vietām. "Atšķirībā no darbiniekiem, kas sitas tikai par savu algu, es strādāju par brīvu sabiedriskā kārtā," saka I.Čaklais.
Čaklā vietā Jūrmalas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja amatā stājas Inese Auniņa 20
Pašlaik biedrībai esot 46 000 latu parāds bankai, kura dēļ RLB ēka ir ieķīlāta, turklāt, kā stāsta tās bijušais vadītājs, 13 000 latu katru mēnesi aizejot darbinieku algām, bet ieņēmumi esot ap 6000 līdz 10 000 latu. I.Čaklais uzskata, ka tālāk jautājumi jāpieņem RLB domei. Tāpat viņu izbrīnot, ka valdes sēdēs tie paši cilvēki nolemjot vienu, bet vēlāk jau domē savu nostāju mainot. Arī biedrības darbiniekiem esot jāuzņemas atbildība par situāciju biedrībā.
Līdz ar Čaklo atkāpusies arī visa RLB valde 14
Diena.lv, 2011. gada 21. jūlijs 14:59
Trešdien Rīgas Latviešu biedrības (RLB) domes sēdē atkāpās priekšsēdētājs Ingmārs Čaklais un pieci valdes locekļi, portālu Diena.lv informēja RLB pārstāve Ieva Nikoleta Dāboliņa.
Par biedrības pilnvarotajiem pārstāvjiem līdz valdes pārvēlēšanai 3.augustā apstiprināta bijusī priekšsēdētāja vietniece Ieva Nikoleta Dāboliņa, kā arī valdes locekļi Aivars Smagars, Skaidrīte Naumova un Marija Heislere - Celma.
Saistītie raksti
Čaklais atkāpies no Rīgas Latviešu biedrības vadītāja amata 13
Čaklais vadīs Pilsonības likuma grozījumu apakškomisiju 14
Rīgas Latviešu biedrība atbalsta Zatlera pārvēlēšanu
Par Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētāju atkārtoti ievēl Ingmāru Čaklo 3
Ziedonis, Kolbergs un Kokars ievēlēti par Rīgas Latviešu biedrības Goda biedriem 13
VIDEO: deputāti debatē par un pret deputāta Kravcova izslēgšanu no Saeimas Video 19
RLB atsāks savulaik slavenās diskusijas Foto 13
Sēdē tika pieņemts lēmums turpināt reorganizāciju, veicot pārrunas ar darbiniekiem un par hosteļa būvniecības projekta vadītāju iecelta pieredzējusī projektu vadītāja Lauma Celma. Paredzams, ka konsekventi turpinot iesāktās reformas, novembrī biedrība izkļūs no īstermiņa parādiem, kas šobrīd ir 46 000 latu.
I.Čaklais savu atkāpšanos pamatoja ar nespēju tālāk vadīt biedrību, jo nav pietiekama valdes un domes atbalsta vajadzīgajām reformām.
Trešdien, 3.augustā notiks RLB domes sēde, kurā tiks ievēlēts jauns RLB priekšsēdētājs, vietnieks un pieci valdes locekļi.
_______________________________
Līdz ar Čaklo atkāpusies arī visa RLB valde
Diena.lv, 2011. gada 21. jūlijs
Trešdien Rīgas Latviešu biedrības (RLB) domes sēdē atkāpās priekšsēdētājs Ingmārs Čaklais un pieci valdes locekļi, portālu Diena.lv informēja RLB pārstāve Ieva Nikoleta Dāboliņa.
Par biedrības pilnvarotajiem pārstāvjiem līdz valdes pārvēlēšanai 3.augustā apstiprināta bijusī priekšsēdētāja vietniece Ieva Nikoleta Dāboliņa, kā arī valdes locekļi Aivars Smagars, Skaidrīte Naumova un Marija Heislere - Celma.
Sēdē tika pieņemts lēmums turpināt reorganizāciju, veicot pārrunas ar darbiniekiem un par hosteļa būvniecības projekta vadītāju iecelta pieredzējusī projektu vadītāja Lauma Celma. Paredzams, ka konsekventi turpinot iesāktās reformas, novembrī biedrība izkļūs no īstermiņa parādiem, kas šobrīd ir 46 000 latu.
I.Čaklais savu atkāpšanos pamatoja ar nespēju tālāk vadīt biedrību, jo nav pietiekama valdes un domes atbalsta vajadzīgajām reformām.
Trešdien, 3.augustā notiks RLB domes sēde, kurā tiks ievēlēts jauns RLB priekšsēdētājs, vietnieks un pieci valdes locekļi.
otrdiena, 2010. gada 21. decembris
«Visu Latvijai» taktika – draudzīga, bet nepiekāpīga opozīcija
http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/latvijas.zinas/?doc=90906
21.12.2010. Ģirts Zvirbulis
Bez garām debatēm un diskusijām, toties ar dziesmām un mielošanos svētdien notika partijas "Visu Latvijai" ("VL") kongress
Partijas kopsapulce tika atklāta ar gaišreģa Eižena Finka un brīvības cīnītāja Gunāra Astras citātiem par latviešu tautas atmodu. Svinīgās noskaņas stiprināšanai uzstājās folkloras kopa "Putni" un grupa "SkyForger". Pirms pasākuma partijas līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars pastāstīja, ka kopsapulce vairāk domāta kā svinīga sanākšana, lai kopīgi sagaidītu Ziemassvētkus un atskatītos uz šogad paveikto.
Gads vislatviešiem tiešām ir bijis veiksmīgs, jo izdevies ne vien izveidot apvienību ar "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, bet kopīgiem spēkiem iegūt astoņas vietas parlamentā, turklāt sešas no tām ieguvuši tieši "VL" pārstāvji. Iespējams, tieši tādēļ kongress šoreiz bija īpaši kupli apmeklēts – Rīgas Latviešu biedrības nama zāle bija stāvgrūdām pilna, un līdzās partijas delegātiem tajā bija arī daudz viesu – gan partneri no "TB"/LNNK, gan bijušie vislatvieši (piemēram, Ieva Nikoleta Dāboliņa, kas partiju ar skandālu pameta pirms četriem gadiem). Savās uzrunās partijas līderi uzsvēra, ka par savējiem uzskata ne tikai partijas biedrus, bet visus, kam ir līdzīga vērtību sistēma. Kongresa laikā tika grozīti arī partijas statūti, lai atvieglotu atgriešanos partijā tiem bijušajiem vislatviešiem, kas no partijas atskaitīti tikai biedra naudas nemaksāšanas dēļ.
"Nākamajā Saeimā mēs jau būsim pavisam citā skaitā un ar pavisam citu ietekmi!" klātesošos savā uzrunā uzmundrināja R. Dzintars. "VL" politiskā taktika nākamajiem četriem gadiem būšot "draudzīgā opozīcija", kas savu priekšlikumu atbalstam meklēs sabiedrotos valdošās koalīcijas rindās. "Atšķirībā no daudziem kolēģiem parlamenta sēdēm mēs gatavojamies. Tādēļ atkrīt deputātus pazemojošā īkšķa cilāšana un dažādu krāsu kartīšu vicināšana," stāstīja R. Dzintars. Tajā pašā laikā "VL" deputāti parlamentā noteikti nākšot ar tādiem priekšlikumiem, kas, visticamāk, nesaņems vairākuma atbalstu, bet piespiedīs politiskos konkurentus atklāt savu patieso seju. Kā piemēru var minēt "Vienotības" un ZZS noraidītos Imigrācijas likuma grozījumus.
"Šodien mūs neņem valdībā, bet tas nekas – rīt mēs paši sastādīsim valdību," optimistiskos uzmundrinājumus turpināja otrs partijas līdzpriekšsēdētājs Imants Parādnieks. Viņš arī skarbi kritizēja pašreizējo ārlietu ministru Ģirtu Valdi Kristovski ("Vienotība"/Pilsoniskā savienība) par norobežošanos no sava partijas biedra Aivara Sluča.
"Visu Latvijai" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Einārs Cilinskis mudināja partijas biedrus jau tagad sākt gatavoties pašvaldību vēlēšanām un apzināt spēcīgākos un profesionālākos kandidātus, lai savā pašvaldībā spētu ne tikai iegūt nacionālo spēku pārsvaru, bet arī godam izmantot vēlētāju doto uzticības kredītu.
Kongresa laikā notika arī partijas vadības vēlēšanas. Bez kādiem pārsteigumiem par partijas līdzpriekšsēdētājiem tika ievēlēti pašreizējie līderi – R. Dzintars un I. Parādnieks (citu kandidātu uz šīm vietām nemaz nebija). "Visu Latvijai" valdē darbosies Einārs Cilinskis, Jānis Dombrava, Egils Helmanis, Ieva Holma, Jānis Iesalnieks, Arnis Neretnieks un Konstantīns Pupurs.
21.12.2010. Ģirts Zvirbulis
Bez garām debatēm un diskusijām, toties ar dziesmām un mielošanos svētdien notika partijas "Visu Latvijai" ("VL") kongress
Partijas kopsapulce tika atklāta ar gaišreģa Eižena Finka un brīvības cīnītāja Gunāra Astras citātiem par latviešu tautas atmodu. Svinīgās noskaņas stiprināšanai uzstājās folkloras kopa "Putni" un grupa "SkyForger". Pirms pasākuma partijas līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars pastāstīja, ka kopsapulce vairāk domāta kā svinīga sanākšana, lai kopīgi sagaidītu Ziemassvētkus un atskatītos uz šogad paveikto.
Gads vislatviešiem tiešām ir bijis veiksmīgs, jo izdevies ne vien izveidot apvienību ar "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, bet kopīgiem spēkiem iegūt astoņas vietas parlamentā, turklāt sešas no tām ieguvuši tieši "VL" pārstāvji. Iespējams, tieši tādēļ kongress šoreiz bija īpaši kupli apmeklēts – Rīgas Latviešu biedrības nama zāle bija stāvgrūdām pilna, un līdzās partijas delegātiem tajā bija arī daudz viesu – gan partneri no "TB"/LNNK, gan bijušie vislatvieši (piemēram, Ieva Nikoleta Dāboliņa, kas partiju ar skandālu pameta pirms četriem gadiem). Savās uzrunās partijas līderi uzsvēra, ka par savējiem uzskata ne tikai partijas biedrus, bet visus, kam ir līdzīga vērtību sistēma. Kongresa laikā tika grozīti arī partijas statūti, lai atvieglotu atgriešanos partijā tiem bijušajiem vislatviešiem, kas no partijas atskaitīti tikai biedra naudas nemaksāšanas dēļ.
"Nākamajā Saeimā mēs jau būsim pavisam citā skaitā un ar pavisam citu ietekmi!" klātesošos savā uzrunā uzmundrināja R. Dzintars. "VL" politiskā taktika nākamajiem četriem gadiem būšot "draudzīgā opozīcija", kas savu priekšlikumu atbalstam meklēs sabiedrotos valdošās koalīcijas rindās. "Atšķirībā no daudziem kolēģiem parlamenta sēdēm mēs gatavojamies. Tādēļ atkrīt deputātus pazemojošā īkšķa cilāšana un dažādu krāsu kartīšu vicināšana," stāstīja R. Dzintars. Tajā pašā laikā "VL" deputāti parlamentā noteikti nākšot ar tādiem priekšlikumiem, kas, visticamāk, nesaņems vairākuma atbalstu, bet piespiedīs politiskos konkurentus atklāt savu patieso seju. Kā piemēru var minēt "Vienotības" un ZZS noraidītos Imigrācijas likuma grozījumus.
"Šodien mūs neņem valdībā, bet tas nekas – rīt mēs paši sastādīsim valdību," optimistiskos uzmundrinājumus turpināja otrs partijas līdzpriekšsēdētājs Imants Parādnieks. Viņš arī skarbi kritizēja pašreizējo ārlietu ministru Ģirtu Valdi Kristovski ("Vienotība"/Pilsoniskā savienība) par norobežošanos no sava partijas biedra Aivara Sluča.
"Visu Latvijai" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Einārs Cilinskis mudināja partijas biedrus jau tagad sākt gatavoties pašvaldību vēlēšanām un apzināt spēcīgākos un profesionālākos kandidātus, lai savā pašvaldībā spētu ne tikai iegūt nacionālo spēku pārsvaru, bet arī godam izmantot vēlētāju doto uzticības kredītu.
Kongresa laikā notika arī partijas vadības vēlēšanas. Bez kādiem pārsteigumiem par partijas līdzpriekšsēdētājiem tika ievēlēti pašreizējie līderi – R. Dzintars un I. Parādnieks (citu kandidātu uz šīm vietām nemaz nebija). "Visu Latvijai" valdē darbosies Einārs Cilinskis, Jānis Dombrava, Egils Helmanis, Ieva Holma, Jānis Iesalnieks, Arnis Neretnieks un Konstantīns Pupurs.
pirmdiena, 2010. gada 15. novembris
Ko domā tauta (par Sluci un Kristovski)
2010.g. 10. novembrī radioraidījumā „Krustpunktā” ( tas ir brīvais mikrofons), kad katrs var piezvanīt un izteikt savas domas, galvenā uzmanība bija veltīta vakardienas notikumiem Saeimā, kad balsoja par uzticības izteikšanu ārlietu ministram Ģ. V. Kristovskim. Tas bija ļoti svarīgs balsojums, jo ļāva uzskatāmi redzēt – KAS IR KAS? Un tauta ieraudzīja meļus, gļēvuļus, nodevējus, muļķus, deģenerātus, patriotiskus vīrus, īstus cīnītājus, gudrus politiķus, uzticamus deputātus.
Mūsu valstij naidīgie spēki sarīkoja provokāciju, apmelojot godīgu, drosmīgu latviešu patriotu, kas ir izdarījis ļoti daudz, lai Latviju uzņemtu NATO. Tāda melīga, netīra afēra sen nebija redzēta. Balsojums beidzās ar Taisnības, Godīguma uzvaru. Apmelotājiem zemiskā provokācija neizdevās. Raidījums parādīja, ko domā tauta. Neviens neapsūdzēja ASV dzīvojošo latviešu ārstu, bet trīs zvanītāji ļoti nicinoši vērtēja Šķēles runu. Partijā PLL ir arī Guntis Ulmanis, viņš balsoja pret Latvijas valsti. Tik nožēlojamā stāvoklī eksprezidents sevi ir nostādījis. Naidīga bija avīzes „Neatkarīgā” pozīcija, jo kalpoja Lemberga vēlmēm. Objektīvi visu atspoguļoja ‘’Latvijas Avīze’’. Internetā bija lasāma Ievas Nikoletas Dāboliņas vēstule, kurā viņa aizstāv Dr. Aivaru Sluci. Radio rīta ziņās stāstīja, ka latviešu ārsts finansē divdesmit stipendijas latviešu studentiem Viļa Vītola fondā. Naidīgo spēku izlēcieni liek būt mums modriem un norūda mūsu gribu aizstāvēt savu valsti un tās brīvību. ATIS SKALBERGS
Mūsu valstij naidīgie spēki sarīkoja provokāciju, apmelojot godīgu, drosmīgu latviešu patriotu, kas ir izdarījis ļoti daudz, lai Latviju uzņemtu NATO. Tāda melīga, netīra afēra sen nebija redzēta. Balsojums beidzās ar Taisnības, Godīguma uzvaru. Apmelotājiem zemiskā provokācija neizdevās. Raidījums parādīja, ko domā tauta. Neviens neapsūdzēja ASV dzīvojošo latviešu ārstu, bet trīs zvanītāji ļoti nicinoši vērtēja Šķēles runu. Partijā PLL ir arī Guntis Ulmanis, viņš balsoja pret Latvijas valsti. Tik nožēlojamā stāvoklī eksprezidents sevi ir nostādījis. Naidīga bija avīzes „Neatkarīgā” pozīcija, jo kalpoja Lemberga vēlmēm. Objektīvi visu atspoguļoja ‘’Latvijas Avīze’’. Internetā bija lasāma Ievas Nikoletas Dāboliņas vēstule, kurā viņa aizstāv Dr. Aivaru Sluci. Radio rīta ziņās stāstīja, ka latviešu ārsts finansē divdesmit stipendijas latviešu studentiem Viļa Vītola fondā. Naidīgo spēku izlēcieni liek būt mums modriem un norūda mūsu gribu aizstāvēt savu valsti un tās brīvību. ATIS SKALBERGS
Abonēt:
Ziņas (Atom)