NRA, 7.jūnijs (2010), Ilze Zālīte
http://zinas.nra.lv/latvija/politika/24624-lpplc-gatavo-atbildi-vienotibai.htm
Nedēļas nogalē notikušajā partijas LPP/LC 5. kongresā likts pamats tam, lai pēc dažām dienām tiktu dibināta jauna politiskā apvienība. Pretnostatot savus spēkus apvienībai Vienotība, LPP/LC 10. Saeimas vēlēšanās startēs kopā ar kustību Par labu Latviju, Tautas partiju, partiju Jaunlatvija un reģionālajiem spēkiem.
LPP/LC valdes priekšsēdētājs Ainārs Šlesers pauda pārliecību, ka topošā apvienība būs spēcīgs spēlētājs, kam ir izredzes gan uzvarēt Saeimas vēlēšanās, gan arī veidot nākamo valdību.
Neraugoties uz pasīvo un maz ieinteresēto noskaņojumu, kāds dažubrīd valdīja kongresa dalībnieku rindās, partijas vadība tomēr centās radīt darbīgu un optimisma pilnu kongresa gaisotni. Atklājot kongresu, LPP/LC ģenerālsekretārs Vitālijs Aizbalts pauda viedokli, ka šābrīža valdošie politiķi: "iestājas vienīgi "pret" – lietu, mākoņiem, citām partijām, neredzot, kas notiek ar bezdarbniekiem, pensionāriem un bērniem. Taču mēs cīnīsimies "par" – Latvijas nākotni un cilvēkiem".
Arī A. Šlesers savā runā aicināja nedomāt par pagātnē pieļautajām kļūdām, bet gan koncentrēties uz nākotnes uzdevumiem. "Ir pienācis laiks tiem cilvēkiem, kuri zina, kā palīdzēt Latvijai attīstīties tālāk, kā veidot jaunus veiksmes stāstus," uzsvēra LPP/LC līderis.
Uzrunājot vairāk nekā 450 kongresa dalībniekus, gan A. Šlesers, gan Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Godmanis lielu uzmanību pievērsa tieši ekonomisko jautājumu analīzei, tādējādi atkārtoti akcentējot LPP/LC gatavību konsolidēties tieši ar uzņēmēju kustību. I. Godmanis un A. Šlesers uzsvēra, ka šobrīd galvenās problēmas saistītas tieši ar darba tirgu, jo tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju pametot valsi, lai dotos peļņā uz ārzemēm. Tiesa, I. Godmanis pauda cerību, ka vēlētāji noticēs tādiem profesionāļiem kā, piemēram, Ivars Strautiņš, kas nodrošina darba vietas pienrūpniecībā, Gunārs Ķirsons, Kirovs Lipmans un citi uzņēmēji, kuri protot būt labi saimnieki savos uzņēmumos un būšot tādi arī valsts pārvaldē.
Tikmēr A. Šlesers galveno uzmanību vērsa uz nepieciešamību veicināt eksportu, palielināt vietējo uzņēmēju konkurētspēju, kā arī samazināt nodokļu slogu, padarot Latviju par pievilcīgu zemi ārvalstu investīcijām. LPP/LC vadītājs arī vairākkārt atgādināja par Latvijas izdevīgo ģeogrāfisko stāvokli, kas mums ļaujot kļūt par tiltu starp Rietumiem un Austrumiem, kā arī par neaizsalstošajām ostām un mežu resursiem, kas varot sekmēt valsts labklājību. "Latvija gaida rīcības cilvēkus, kuri gatavi strādāt un padarīt Latviju par tikpat veiksmīgu mazo ekonomiku, kāda ir, piemēram, Nīderlande," sacīja A. Šlesers
Arī Tautas partijas priekšsēdētājs Andris Šķēle uzsvēra, ka jaunajai apvienībai būšot pa spēkam jau pēc trim gadiem likt aizmirst vārdu "krīze". Viņš arī iezīmēja konkrētu nākamās apvienības darbības programmu: TP līderis solīja 10% pievienotās vērtības nodokļa likmi zālēm, apkurei, transportam un grāmatām, tāpat arī bezdeficīta budžetu un valsts pārvaldes aparāta samazināšanu.
Jaunās priekšvēlēšanu apvienības dibināšana notiks jau šajā nedēļas nogalē, un plānots, ka apvienībā kopumā būs apmēram 10 000 biedru.
Rāda ziņas ar etiķeti par labu latviju. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti par labu latviju. Rādīt visas ziņas
pirmdiena, 2010. gada 7. jūnijs
ceturtdiena, 2010. gada 8. aprīlis
V.Krustiņš: Vēl viens manifests priekš latvijiešiem?
V.Krustiņš: Vēl viens manifests priekš latvijiešiem?
08.04.2010. Autors: Voldemārs Krustiņš.
LA: http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/komentari..viedokli/?doc=75978
Nezin vai jebkad agrāk tik daudz sēdēts, runāts un pat muldēts par uzņēmējdarbības un pašu uzņēmēju "izšķirošo" lomu Latvijas valsts ekonomikā, vēsturē un nākotnē. Turklāt visos iespējamos līmeņos: pie Valsts prezidenta un ar Valsts prezidentu, dažādās konferencēs, priekšlasījumos, televīzijas izrādēs un ikdienišķās "sociālo partneru", "darba grupu" un citādos sarīkojumos, pusdienās, uzņēmēju goda maltītēs un slepenās politikāņu sarunās. Nupat "Lido grupā" izraudzītie un aicinātie izdevuši manifestu "Par labu Latviju". To parakstījušie līdz šim vairāk ir pazīstami ar lielu naudu vai mantu, par viņiem L. Lapsa un K. Jančevska 2005. gadā publicēja Latvijas 500 miljonāru sarakstu "Latvijas miljonāru noslēpumi". No tā, ko manifestantu nodomu daži publiskie paudēji teikuši, izriet, ka viņi, gandrīz vai apstākļu spiesti, piedalās politikā. Vai nu kā tās taisītāji, vai kā valdības rīcības pieskatītāji. Priekš tautas šāda iniciatīva tiek nopamatota ar to, ka arī politiskās lietas jākārto tiem uzņēmēju aprindu ļaudīm, kuri jau sevi esot pierādījuši. Jo līdz šim uzņēmēji esot bijuši patālu no valdības ietekmēšanas iespējām. Vai tā patiešām bija un vai ir, var spriest katrs "LA" lasītājs atkarībā no savas pieredzes. Tāpēc secinājumi, manuprāt, var būt ļoti dažādi. Arī par to, vai uzņēmēji ietekmējuši valdību (itin kā viņi to jau nedarītu kaut vai ar Gavrilova kga un Egles kdzes ikdienas aktivitātēm!). Patlaban vēl iniciatoru grupa "Par labu Latviju" neko daudz vairāk par savu gribēšanu politiski darboties politikā nav pateikusi, ja neskaita dažas atklāsmes J. Dombura raidījumā. Toties Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja Ž. Jaunzeme-Grende operatīvi norobežojusies no tiem, kas, kā lasītājam jāsaprot, atdod "savu reputāciju apvalkātajiem politiķiem un politisko partiju mundieriem". ("Diena", 7. aprīlī) Bet par pašu šo gaidāmo politiku un tās personālu var spriest no tā, ka fonā redzam t. s. pozitīvisma karogu ar Šlesera un Šķēles kungiem. Tāpat noskaidrojies, ka idejiska pretdarbība viņiem notiks no Ēlertes un Čigānes kundžu pārzinātās Z. Meierovica biedrības un tās fanu puses. Jeb no triju partiju "Vienotības" puses, ciktāl to idejiski vadīs Meierovica biedrība. Toties par "Labu Latviju" Rīgas krievu avīze "Čas" (sk. 31. marta numurā) jau pateikusi itin kā visu manifesta parakstītāju vārdā, ka: "Ar savu manifestu viņi vēlas pielikt punktu etniskā sasprieguma pastiprināšanai, visai iepriekš īstenotajai valsts politikai (!! – V. K.) un diskriminējošiem profesiju aizliegumiem, nepilsoņu tiesību aprobežošanai un citiem marasmiem, kas 20 gados valdījuši valstī." Ticami, jo šīs avīzes īpašnieks arī ir manifesta parakstītāju skaitā. Tāpēc ir ko padomāt, kas tas īsti būs par produktu un kam tas domāts. Līdz šim zināmais neatklāj ne uzņēmēju nopietnus nodomus, ne to politisko nodrošinājumu.
***
Plaude piesauc līdzību ar latviešu nācijas veidošanos, atgādinot, ka "vietējie iedzīvotāji tikai pēdējos 500 gadus saucās par latviešiem, bet līdz tam mums bija ļoti dažāda populācija – kurši, lībieši, zemgaļi, sēļi". "Vietējo iedzīvotāju intereses nekad nav ņemtas vērā, mūsu mazajā teritorijā vienmēr savstarpēji cīnījās mūsu vareno kaimiņu intereses," intervijā saka I. Plaude-Relingere
08.04.2010. Autors: Voldemārs Krustiņš.
LA: http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/komentari..viedokli/?doc=75978
Nezin vai jebkad agrāk tik daudz sēdēts, runāts un pat muldēts par uzņēmējdarbības un pašu uzņēmēju "izšķirošo" lomu Latvijas valsts ekonomikā, vēsturē un nākotnē. Turklāt visos iespējamos līmeņos: pie Valsts prezidenta un ar Valsts prezidentu, dažādās konferencēs, priekšlasījumos, televīzijas izrādēs un ikdienišķās "sociālo partneru", "darba grupu" un citādos sarīkojumos, pusdienās, uzņēmēju goda maltītēs un slepenās politikāņu sarunās. Nupat "Lido grupā" izraudzītie un aicinātie izdevuši manifestu "Par labu Latviju". To parakstījušie līdz šim vairāk ir pazīstami ar lielu naudu vai mantu, par viņiem L. Lapsa un K. Jančevska 2005. gadā publicēja Latvijas 500 miljonāru sarakstu "Latvijas miljonāru noslēpumi". No tā, ko manifestantu nodomu daži publiskie paudēji teikuši, izriet, ka viņi, gandrīz vai apstākļu spiesti, piedalās politikā. Vai nu kā tās taisītāji, vai kā valdības rīcības pieskatītāji. Priekš tautas šāda iniciatīva tiek nopamatota ar to, ka arī politiskās lietas jākārto tiem uzņēmēju aprindu ļaudīm, kuri jau sevi esot pierādījuši. Jo līdz šim uzņēmēji esot bijuši patālu no valdības ietekmēšanas iespējām. Vai tā patiešām bija un vai ir, var spriest katrs "LA" lasītājs atkarībā no savas pieredzes. Tāpēc secinājumi, manuprāt, var būt ļoti dažādi. Arī par to, vai uzņēmēji ietekmējuši valdību (itin kā viņi to jau nedarītu kaut vai ar Gavrilova kga un Egles kdzes ikdienas aktivitātēm!). Patlaban vēl iniciatoru grupa "Par labu Latviju" neko daudz vairāk par savu gribēšanu politiski darboties politikā nav pateikusi, ja neskaita dažas atklāsmes J. Dombura raidījumā. Toties Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja Ž. Jaunzeme-Grende operatīvi norobežojusies no tiem, kas, kā lasītājam jāsaprot, atdod "savu reputāciju apvalkātajiem politiķiem un politisko partiju mundieriem". ("Diena", 7. aprīlī) Bet par pašu šo gaidāmo politiku un tās personālu var spriest no tā, ka fonā redzam t. s. pozitīvisma karogu ar Šlesera un Šķēles kungiem. Tāpat noskaidrojies, ka idejiska pretdarbība viņiem notiks no Ēlertes un Čigānes kundžu pārzinātās Z. Meierovica biedrības un tās fanu puses. Jeb no triju partiju "Vienotības" puses, ciktāl to idejiski vadīs Meierovica biedrība. Toties par "Labu Latviju" Rīgas krievu avīze "Čas" (sk. 31. marta numurā) jau pateikusi itin kā visu manifesta parakstītāju vārdā, ka: "Ar savu manifestu viņi vēlas pielikt punktu etniskā sasprieguma pastiprināšanai, visai iepriekš īstenotajai valsts politikai (!! – V. K.) un diskriminējošiem profesiju aizliegumiem, nepilsoņu tiesību aprobežošanai un citiem marasmiem, kas 20 gados valdījuši valstī." Ticami, jo šīs avīzes īpašnieks arī ir manifesta parakstītāju skaitā. Tāpēc ir ko padomāt, kas tas īsti būs par produktu un kam tas domāts. Līdz šim zināmais neatklāj ne uzņēmēju nopietnus nodomus, ne to politisko nodrošinājumu.
***
Plaude piesauc līdzību ar latviešu nācijas veidošanos, atgādinot, ka "vietējie iedzīvotāji tikai pēdējos 500 gadus saucās par latviešiem, bet līdz tam mums bija ļoti dažāda populācija – kurši, lībieši, zemgaļi, sēļi". "Vietējo iedzīvotāju intereses nekad nav ņemtas vērā, mūsu mazajā teritorijā vienmēr savstarpēji cīnījās mūsu vareno kaimiņu intereses," intervijā saka I. Plaude-Relingere
trešdiena, 2010. gada 7. aprīlis
Plaude: jāveido jauna nācija, pilsonību dodot visiem
AFI, Diena.lv: http://www.diena.lv/lat/politics/hot/plaude-javeido-jauna-nacija-pilsonibu-dodot-visiem
Plaudei nav pieņemama dalīšana
Uzņēmēja Ieva Plaude-Relingere, kura kopā ar vairākiem desmitiem pazīstamu Latvijas uzņēmēju veido kustību Par labu Latviju!, izteikusies, ka Latvijā jāveido jauna nācija, kurā katrs runātu trīs valodās – latviešu, krievu un angļu, turklāt Latvijas pilsonība jāpiešķir visiem. To viņa otrdien paziņojusi intervijā krievu valodā raidošajai radiostacijai Baltkom 93,9. Kustībai ir ambīcijas pārtapt politiskā spēkā un, iespējams, veidot kopīgu vēlēšanu sarakstu ar LPP/LC un Tautas partiju.
„Man ir daudz trūkumu, bet drosmes man ir vairāk nekā vajag. Jā, protams, es atbalstu „nulles pilsonības” variantu visiem Latvijas iedzīvotājiem,” I. Plaude-Relingere citēta Baltkom 93,9 mājaslapā. Tur ievietotajā intervijas audio fragmentā I. Plaude-Relingere atgādina, ka kustības Par labu Latviju! manifesta otrais punkts sola apvienot Latvijas cilvēkus. „Es esmu pateikusi ļoti skaļi – ir jāizveido jauna nācija, kurā katrs cilvēks runātu trīs valodās – latviešu, krievu un angļu. Tā dalīšanās pēc nacionālās piederības, kas turpinājusies pēdējos 20 gadus, manuprāt, ir absolūti nepieņemama,” saka uzņēmēja.
Šai sakarā viņa piesauc līdzību ar latviešu nācijas veidošanos, atgādinot, ka „vietējie iedzīvotāji tikai pēdējos 500 gadus saucās par latviešiem, bet līdz tam mums bija ļoti dažāda populācija – kurši, lībieši, zemgaļi, sēļi”. „Vietējo iedzīvotāju intereses nekad nav ņemtas vērā, mūsu mazajā teritorijā vienmēr savstarpēji cīnījās mūsu vareno kaimiņu intereses,” intervijā pauž I. Plaude-Relingere.
Ikstens: Tās ir PCTVL idejas
Politologs Jānis Ikstens apšauba ideju veidot jaunu nāciju, piešķirot pilsonību visiem Latvijas iedzīvotājiem. “Ja Plaudē mājo cerība, ka tas varētu radīt jaunu nāciju, gribētos dzirdēt viņas argumentus. Ja jauna nācija nav radusies integrācijas procesā, tad neredzu pamatu, kādēļ, lai tā rastos totālas dezintegrācijas procesā, par kādu ir uzkatāms pilsonības nules variants. Nevienā valstī nācija tā nav veidojusies,” pauž politologs.
Pēc viņa domām uzņēmējas ierosinājuma ieviešana dzīvē pārvilktu pāri “treknu strīpu” līdz šim īstenotajām integrācijas programmām un projektiem, kā arī tiem finanšu un cilvēku resusiem, kas to veidošanā ir iztērēti.
I.Plaudes izteikumi liek J.Ikstenam secināt, ka PCTVL līderu Jakova Plinera un Tatjanas Ždanokas idejām ir parādījies atbalsts latviešu uzņēmēju vidē. “Būs ļoti interesanti skatīties kā uz to reaģēs Tautas partija, ar kuru apvienība [Par labu Latviju!] kopā vēlas kaut ko darīt. Pat Saskaņas centrs par “nulles pilsonību” vairs nerunā,” piebilst politologs
Plaudei nav pieņemama dalīšana
Uzņēmēja Ieva Plaude-Relingere, kura kopā ar vairākiem desmitiem pazīstamu Latvijas uzņēmēju veido kustību Par labu Latviju!, izteikusies, ka Latvijā jāveido jauna nācija, kurā katrs runātu trīs valodās – latviešu, krievu un angļu, turklāt Latvijas pilsonība jāpiešķir visiem. To viņa otrdien paziņojusi intervijā krievu valodā raidošajai radiostacijai Baltkom 93,9. Kustībai ir ambīcijas pārtapt politiskā spēkā un, iespējams, veidot kopīgu vēlēšanu sarakstu ar LPP/LC un Tautas partiju.
„Man ir daudz trūkumu, bet drosmes man ir vairāk nekā vajag. Jā, protams, es atbalstu „nulles pilsonības” variantu visiem Latvijas iedzīvotājiem,” I. Plaude-Relingere citēta Baltkom 93,9 mājaslapā. Tur ievietotajā intervijas audio fragmentā I. Plaude-Relingere atgādina, ka kustības Par labu Latviju! manifesta otrais punkts sola apvienot Latvijas cilvēkus. „Es esmu pateikusi ļoti skaļi – ir jāizveido jauna nācija, kurā katrs cilvēks runātu trīs valodās – latviešu, krievu un angļu. Tā dalīšanās pēc nacionālās piederības, kas turpinājusies pēdējos 20 gadus, manuprāt, ir absolūti nepieņemama,” saka uzņēmēja.
Šai sakarā viņa piesauc līdzību ar latviešu nācijas veidošanos, atgādinot, ka „vietējie iedzīvotāji tikai pēdējos 500 gadus saucās par latviešiem, bet līdz tam mums bija ļoti dažāda populācija – kurši, lībieši, zemgaļi, sēļi”. „Vietējo iedzīvotāju intereses nekad nav ņemtas vērā, mūsu mazajā teritorijā vienmēr savstarpēji cīnījās mūsu vareno kaimiņu intereses,” intervijā pauž I. Plaude-Relingere.
Ikstens: Tās ir PCTVL idejas
Politologs Jānis Ikstens apšauba ideju veidot jaunu nāciju, piešķirot pilsonību visiem Latvijas iedzīvotājiem. “Ja Plaudē mājo cerība, ka tas varētu radīt jaunu nāciju, gribētos dzirdēt viņas argumentus. Ja jauna nācija nav radusies integrācijas procesā, tad neredzu pamatu, kādēļ, lai tā rastos totālas dezintegrācijas procesā, par kādu ir uzkatāms pilsonības nules variants. Nevienā valstī nācija tā nav veidojusies,” pauž politologs.
Pēc viņa domām uzņēmējas ierosinājuma ieviešana dzīvē pārvilktu pāri “treknu strīpu” līdz šim īstenotajām integrācijas programmām un projektiem, kā arī tiem finanšu un cilvēku resusiem, kas to veidošanā ir iztērēti.
I.Plaudes izteikumi liek J.Ikstenam secināt, ka PCTVL līderu Jakova Plinera un Tatjanas Ždanokas idejām ir parādījies atbalsts latviešu uzņēmēju vidē. “Būs ļoti interesanti skatīties kā uz to reaģēs Tautas partija, ar kuru apvienība [Par labu Latviju!] kopā vēlas kaut ko darīt. Pat Saskaņas centrs par “nulles pilsonību” vairs nerunā,” piebilst politologs
otrdiena, 2010. gada 6. aprīlis
Ķirsons vēlas, lai uzņēmēji un politiķi pirms vēlēšanām slēgtu vienošanos
LETA, Diena.lv: http://www.diena.lv/lat/politics/hot/kirsons-velas-lai-uznemeji-un-politiki-pirms-velesanam-slegtu-vienosanos
Nesen tapušās kustības Par labu Latviju! iniciators Gunārs Ķirsons vēlas, lai starp uzņēmējiem un politiķiem pirms rudenī gaidāmajām vēlēšanām tiktu slēgts līgums, lai abas “puses strādātu kopā un sadarbotos Latvijas labā”.
Viņš norādīja, ka līgumu slēgtu sabiedriska organizācija, ko vēl vajag nodibināt un kas ekonomista Ulda Oša vadībā apvienos juristus, ekonomistus un finansistus. Viņi arī sagatavos līguma versiju. Jautāts, ko konkrēti šajā līgumā no politiķiem varētu prasīt, G.Ķirsons minēja nodokļu stabilitāti, norādot, ka par pārējiem virzieniem šobrīd vēl ir pāragri runāt.
Pēc G.Ķirsona teiktā, līgumu varētu slēgt ar jebkuru partiju, kas piekristu tajā politiķiem izvirzītajiem nosacījumiem. Par tām partijām, kas tiem piekritīs, topošā organizācija aicinās arī balsot Saeimas vēlēšanās, piebilda uzņēmējs.
Jautāts, vai uzņēmēju interešu aizstāvību nenodrošina jau šobrīd darbojošās organizācijas, piemēram, Latvijas Darba devēju konfederācija, Ģ.Ķirsons noteica, ka šī organizācija, viņparāt, ir vāja.
Diena jau ziņoja, ka kustības Par labu Latviju! aicinājumu pirmdien parakstījusi 46 cilvēku liela iniciatīvas grupa. Šī ir kustība, kuru pirms pāris nedēļām pieteica politiķis Ainārs Šlesers (LPP/LC) kā ietekmīgu uzņēmēju kustību.
Līdz 12.aprīlim kustība aicina pievienoties arī citus, bet pēc tam varētu notikt apvienības dibināšana. Sākusi darboties arī kustības mājas lapa parlabulatviju.lv.
Tikšanās notika Lido atpūtas kompleksā, kur bija ieradušies arī Tautas partijas līderis Andris Šķēle un LPP/LC līderis Ainārs Šlesers, bet viņi nav parakstījuši aicinājumu, jo par to vēl nav lēmušas partijas.
Aicinājumu parakstījuši uzņēmēji Gunārs Ķirsons, Guntis Belēvičs, Aleksejs Šeiņins, Guntis Rāvis, Juris Savickis, Viesturs Koziols, Ivars Kalvišķis, Uldis Osis, Dainis Liepiņš, Andrejs Ēķis un citi.
Nesen tapušās kustības Par labu Latviju! iniciators Gunārs Ķirsons vēlas, lai starp uzņēmējiem un politiķiem pirms rudenī gaidāmajām vēlēšanām tiktu slēgts līgums, lai abas “puses strādātu kopā un sadarbotos Latvijas labā”.
Viņš norādīja, ka līgumu slēgtu sabiedriska organizācija, ko vēl vajag nodibināt un kas ekonomista Ulda Oša vadībā apvienos juristus, ekonomistus un finansistus. Viņi arī sagatavos līguma versiju. Jautāts, ko konkrēti šajā līgumā no politiķiem varētu prasīt, G.Ķirsons minēja nodokļu stabilitāti, norādot, ka par pārējiem virzieniem šobrīd vēl ir pāragri runāt.
Pēc G.Ķirsona teiktā, līgumu varētu slēgt ar jebkuru partiju, kas piekristu tajā politiķiem izvirzītajiem nosacījumiem. Par tām partijām, kas tiem piekritīs, topošā organizācija aicinās arī balsot Saeimas vēlēšanās, piebilda uzņēmējs.
Jautāts, vai uzņēmēju interešu aizstāvību nenodrošina jau šobrīd darbojošās organizācijas, piemēram, Latvijas Darba devēju konfederācija, Ģ.Ķirsons noteica, ka šī organizācija, viņparāt, ir vāja.
Diena jau ziņoja, ka kustības Par labu Latviju! aicinājumu pirmdien parakstījusi 46 cilvēku liela iniciatīvas grupa. Šī ir kustība, kuru pirms pāris nedēļām pieteica politiķis Ainārs Šlesers (LPP/LC) kā ietekmīgu uzņēmēju kustību.
Līdz 12.aprīlim kustība aicina pievienoties arī citus, bet pēc tam varētu notikt apvienības dibināšana. Sākusi darboties arī kustības mājas lapa parlabulatviju.lv.
Tikšanās notika Lido atpūtas kompleksā, kur bija ieradušies arī Tautas partijas līderis Andris Šķēle un LPP/LC līderis Ainārs Šlesers, bet viņi nav parakstījuši aicinājumu, jo par to vēl nav lēmušas partijas.
Aicinājumu parakstījuši uzņēmēji Gunārs Ķirsons, Guntis Belēvičs, Aleksejs Šeiņins, Guntis Rāvis, Juris Savickis, Viesturs Koziols, Ivars Kalvišķis, Uldis Osis, Dainis Liepiņš, Andrejs Ēķis un citi.
Ēriks Didrihsons: Kreisie nāk!
http://www.delfi.lv/news/comment/comment/article.php?id=30978493
SDP „Saskaņa” biedrs
Tieši šie vārdi ir pamats tām aktivitātēm, kuras notiek liberālo politiķu aprindās. Jaunu politisku apvienību veidošana ar vecajām sejām ir ne vairāk kā tiekšanās saglabāt augstāko varu valsts pārvaldes piramīdas virsotnē. Šo mērķu sasniegšanai, bez šaubām, kārtējo reizi ir jāzombē Latvijas tauta. Lietā tiek likti vecie instrumenti – liekulība, cinisms, populisms. Ne tikai politiķi, bet arī viena daļa lielo uzņēmēju ir uztraukušies. Ja nu pēkšņi rudenī pie varas tik tiešām nāk kreisie?
Daudzu gadu garumā TP vadītās valdības paspārnē bagātajiem bija diezgan omulīgi. Bizness attīstījās un plauka. Pēdējo gadu valdības pieņemtie nepopulārie lēmumi galvenokārt skāra vidusslāni un mazturīgos valsts iedzīvotājus, saudzīgi apejot bagāto slāni. "Biezos" var saprast – ir jāaizstāvas, tādēļ ir jāapvienojas "Vienotībā", tandēmā ŠŠ (Šķēle, Šlesers), Latvijas miljonāru kustībā "Par labu Latviju". Nevienam nav noslēpums, ka rudenī iespējamas lielas izmaiņas valsts varas politiskajā spektrā, kuru rezultātā arī tiks pieņemti nepopulāri lēmumi, bet tie būs veiksmes stāsti sociāli neaizsargātajam Latvijas tautas vairākumam un ne visai patīkami elitei.
Šķēles paziņojums, ka "svarīgi ir panākt, lai uzņēmēju šaubas par valsts pozitīvu attīstību mazinātos, lai viņiem būtu savs politiskais lobijs, ka uzņēmēji ir izslāpuši ne tikai pēc profesionālā, bet arī politiskā lobija Latvijā, ka viņi nemitīgi tiekot ignorēti," ir melīgs no pirmā līdz pēdējam vārdam. Andri, kuram gan citam, ja ne Tev un TP bija vislielākā iespēja lobēt lielos uzņēmējus, un to jūs arī darījāt. Tādā veidā atpakaļ saņemot milzu naudu, kuru bija iespējams izmantot priekšvēlēšanu kampaņās. Ne jau no jūsu partijas ierindas biedru naudām "pozitīvisma kampaņās" tika pārtērēti simtiem tūkstoši latu, kurus vēl šodien likuma noteiktajā kārtībā neesat atgriezuši valsts kasei.
Banku sektora loma valsts ekonomikā ir īpašs stāsts, par ko būtu jārunā finanšu tirgus speciālistiem. Tomēr ir lietas, kuras izprast vajadzētu katram. Latvijas Republikā šobrīd strādā 21 banka un 8 ārvalstu banku filiāles, kā arī vairākas Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs reģistrētās kredītiestādes un to filiāles. 2009. gadā apmēram 75% no Latvijas banku apmaksātā pamatkapitāla piederēja ārvalstu akcionāriem.
Tikai viena banka – VAS "Latvijas Hipotēku un zemes banka" – atrodas Latvijas valsts īpašumā (2009. gada septembrī pamatkapitāls – 6,1% no kopējā banku apmaksātā pamatkapitāla). Jāpiebilst, ka šī banka veic arī attīstības bankas funkcijas. AS "Parex banka" valstij piederošās 85,14% akcijas tika nodotas VAS "Privatizācijas aģentūra" turējumā. Monetāro finanšu iestāžu kopējie operatīvie zaudējumi 2009. gada pirmajos deviņos mēnešos bija 573,5 milj. Ls.
Vai nebūtu pareizāk izveidot Latvijas attīstības banku kā atsevišķu iestādi? Ar likumu noteikt, ka visi LR izsniegtie kredīti tiek izsniegti latos, pakāpeniski izņemot no komercbankām valsts un pašvaldību, kā arī tām piederošo uzņēmumu finanšu līdzekļus un noguldot tos valsts bankās. Lai to izdarītu, ir jāveic izmaiņas likumā "Par Latvijas Banku". Šāds solis Latvijā turpmāk varētu novērst iespēju būvēt Eiropā dārgākos tiltus un bibliotēkas. Tas varētu būt smieklīgi, ja nebūtu tik dramatiski, ka pēc SVF pieprasījuma 2 gadu laikā spējām samazināt valsts izdevumus 2 x 500 milj. Ls apmērā un 1 miljardu latu iesviest "Parex bankas" kurtuvē, bet nespējām atrast naudu Dienvidu tilta būvniecībai. Aizņemoties naudu komercbankās, izmaksas, salīdzinot ar reālajām, sadārdzinājās vairākas reizes. Tieši tā notiek arī ar Nacionālās bibliotēkas celtniecību. Kāda jēga no nodokļu maksātāju naudas barot banku sektora resnos tēviņus, ja šī sektora lielākā daļa nepieder Latvijas valstij?
Ir naivi cerēt, ka valsts jebkad atgūs "Parex bankā" ieguldītos līdzekļus. Nauda, jo sevišķi, ja tā ir aizņemta, jāiegulda reālā ekonomikā, nevis mēģinājumos atdzīvināt pussprāgušu zelta teļu. Tā vietā liberāli orientēti politiķi kārtējo reizi piedāvā stutēt bagātos, nosakot gada maksimālo apliekamo ienākuma līmeni 30 000 Ls, virs kura vairs nepiemērotu IIN. Atsevišķu uzņēmēju lobēšanu valsts pārvaldē uzskatīt par normu. Lasot visus šos solījumus un jaunveidoto apvienību programmas un mērķus, liekas, ka 19 gadus Latvijas valsti ir pārvaldījuši marsieši vai vēl tālāku planētu pārstāvji, kuriem nav bijis nekādas daļas, kas notiks ar Latviju un tās tautu, un ka beidzot pie varas nāks īstie latvju bāleliņi, kas glābs citplanētiešu postā novesto Latviju. Jāatzīst, ka gan bāleliņu, gan marsiešu sejas ir stipri līdzīgas. Arī evolūcijas ceļš ir tāds pats – bez pēdām pazudušais G 24 kredīts, miljons par sagriezto kuģi, 3 Latvenergo miljoni, 20 miljoni par Dienvidu tiltu. Nez vai kas paliks pāri no "Parex bankas" miljarda. Apetīte aug ēdot.
Esmu pārliecināts, ka uzņēmēju izveidotā blice kārtējo reizi saziedos miljonus vajadzīgo politiķu ievēlēšanas kampaņai, taču neticu, ka vēlētāju vairākums vēlēšanu sarakstos neatpazīs tos "varoņus", kuri 19 gadus ir "cītīgi strādājuši", lai novestu valsti un tās iedzīvotājus nabadzībā un izmisumā.
http://www.delfi.lv/news/comment/comment/article.php?id=30978493
SDP „Saskaņa” biedrs
Tieši šie vārdi ir pamats tām aktivitātēm, kuras notiek liberālo politiķu aprindās. Jaunu politisku apvienību veidošana ar vecajām sejām ir ne vairāk kā tiekšanās saglabāt augstāko varu valsts pārvaldes piramīdas virsotnē. Šo mērķu sasniegšanai, bez šaubām, kārtējo reizi ir jāzombē Latvijas tauta. Lietā tiek likti vecie instrumenti – liekulība, cinisms, populisms. Ne tikai politiķi, bet arī viena daļa lielo uzņēmēju ir uztraukušies. Ja nu pēkšņi rudenī pie varas tik tiešām nāk kreisie?
Daudzu gadu garumā TP vadītās valdības paspārnē bagātajiem bija diezgan omulīgi. Bizness attīstījās un plauka. Pēdējo gadu valdības pieņemtie nepopulārie lēmumi galvenokārt skāra vidusslāni un mazturīgos valsts iedzīvotājus, saudzīgi apejot bagāto slāni. "Biezos" var saprast – ir jāaizstāvas, tādēļ ir jāapvienojas "Vienotībā", tandēmā ŠŠ (Šķēle, Šlesers), Latvijas miljonāru kustībā "Par labu Latviju". Nevienam nav noslēpums, ka rudenī iespējamas lielas izmaiņas valsts varas politiskajā spektrā, kuru rezultātā arī tiks pieņemti nepopulāri lēmumi, bet tie būs veiksmes stāsti sociāli neaizsargātajam Latvijas tautas vairākumam un ne visai patīkami elitei.
Šķēles paziņojums, ka "svarīgi ir panākt, lai uzņēmēju šaubas par valsts pozitīvu attīstību mazinātos, lai viņiem būtu savs politiskais lobijs, ka uzņēmēji ir izslāpuši ne tikai pēc profesionālā, bet arī politiskā lobija Latvijā, ka viņi nemitīgi tiekot ignorēti," ir melīgs no pirmā līdz pēdējam vārdam. Andri, kuram gan citam, ja ne Tev un TP bija vislielākā iespēja lobēt lielos uzņēmējus, un to jūs arī darījāt. Tādā veidā atpakaļ saņemot milzu naudu, kuru bija iespējams izmantot priekšvēlēšanu kampaņās. Ne jau no jūsu partijas ierindas biedru naudām "pozitīvisma kampaņās" tika pārtērēti simtiem tūkstoši latu, kurus vēl šodien likuma noteiktajā kārtībā neesat atgriezuši valsts kasei.
Banku sektora loma valsts ekonomikā ir īpašs stāsts, par ko būtu jārunā finanšu tirgus speciālistiem. Tomēr ir lietas, kuras izprast vajadzētu katram. Latvijas Republikā šobrīd strādā 21 banka un 8 ārvalstu banku filiāles, kā arī vairākas Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs reģistrētās kredītiestādes un to filiāles. 2009. gadā apmēram 75% no Latvijas banku apmaksātā pamatkapitāla piederēja ārvalstu akcionāriem.
Tikai viena banka – VAS "Latvijas Hipotēku un zemes banka" – atrodas Latvijas valsts īpašumā (2009. gada septembrī pamatkapitāls – 6,1% no kopējā banku apmaksātā pamatkapitāla). Jāpiebilst, ka šī banka veic arī attīstības bankas funkcijas. AS "Parex banka" valstij piederošās 85,14% akcijas tika nodotas VAS "Privatizācijas aģentūra" turējumā. Monetāro finanšu iestāžu kopējie operatīvie zaudējumi 2009. gada pirmajos deviņos mēnešos bija 573,5 milj. Ls.
Vai nebūtu pareizāk izveidot Latvijas attīstības banku kā atsevišķu iestādi? Ar likumu noteikt, ka visi LR izsniegtie kredīti tiek izsniegti latos, pakāpeniski izņemot no komercbankām valsts un pašvaldību, kā arī tām piederošo uzņēmumu finanšu līdzekļus un noguldot tos valsts bankās. Lai to izdarītu, ir jāveic izmaiņas likumā "Par Latvijas Banku". Šāds solis Latvijā turpmāk varētu novērst iespēju būvēt Eiropā dārgākos tiltus un bibliotēkas. Tas varētu būt smieklīgi, ja nebūtu tik dramatiski, ka pēc SVF pieprasījuma 2 gadu laikā spējām samazināt valsts izdevumus 2 x 500 milj. Ls apmērā un 1 miljardu latu iesviest "Parex bankas" kurtuvē, bet nespējām atrast naudu Dienvidu tilta būvniecībai. Aizņemoties naudu komercbankās, izmaksas, salīdzinot ar reālajām, sadārdzinājās vairākas reizes. Tieši tā notiek arī ar Nacionālās bibliotēkas celtniecību. Kāda jēga no nodokļu maksātāju naudas barot banku sektora resnos tēviņus, ja šī sektora lielākā daļa nepieder Latvijas valstij?
Ir naivi cerēt, ka valsts jebkad atgūs "Parex bankā" ieguldītos līdzekļus. Nauda, jo sevišķi, ja tā ir aizņemta, jāiegulda reālā ekonomikā, nevis mēģinājumos atdzīvināt pussprāgušu zelta teļu. Tā vietā liberāli orientēti politiķi kārtējo reizi piedāvā stutēt bagātos, nosakot gada maksimālo apliekamo ienākuma līmeni 30 000 Ls, virs kura vairs nepiemērotu IIN. Atsevišķu uzņēmēju lobēšanu valsts pārvaldē uzskatīt par normu. Lasot visus šos solījumus un jaunveidoto apvienību programmas un mērķus, liekas, ka 19 gadus Latvijas valsti ir pārvaldījuši marsieši vai vēl tālāku planētu pārstāvji, kuriem nav bijis nekādas daļas, kas notiks ar Latviju un tās tautu, un ka beidzot pie varas nāks īstie latvju bāleliņi, kas glābs citplanētiešu postā novesto Latviju. Jāatzīst, ka gan bāleliņu, gan marsiešu sejas ir stipri līdzīgas. Arī evolūcijas ceļš ir tāds pats – bez pēdām pazudušais G 24 kredīts, miljons par sagriezto kuģi, 3 Latvenergo miljoni, 20 miljoni par Dienvidu tiltu. Nez vai kas paliks pāri no "Parex bankas" miljarda. Apetīte aug ēdot.
Esmu pārliecināts, ka uzņēmēju izveidotā blice kārtējo reizi saziedos miljonus vajadzīgo politiķu ievēlēšanas kampaņai, taču neticu, ka vēlētāju vairākums vēlēšanu sarakstos neatpazīs tos "varoņus", kuri 19 gadus ir "cītīgi strādājuši", lai novestu valsti un tās iedzīvotājus nabadzībā un izmisumā.
Abonēt:
Ziņas (Atom)