04.02.2011. Ģirts Zvirbulis
http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/latvijas.zinas/?doc=93551
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas ir izaugusi latviešu paaudze, kura krieviski vairs nesaprot. Toties krievu jaunieši latviešu valodu apgūst arvien labāk un kļūst konkurētspējīgāki darba tirgū. Ko darīt ar pirmajiem – likt mācīties krievu valodu vai pasargāt viņus ar īpašu likumu? Par to vakar diskutēja Saeimas deputāti.
Saeima vakar noraidīja Nacionālās apvienības "VL"/"TB"/LNNK deputātu sagatavotos grozījumus Darba likumā, kuru mērķis esot pasargāt latviešu jauniešus no diskriminācijas darba tirgū.
Pievērsties šiem jautājumiem Nacionālo apvienību mudinājusi Latvijas Ordeņu brālības vēstule valsts augstākajām amatpersonām. Tajā paustas bažas, ka krievu valodas pozīcijas Latvijā kļuvušas tik plašas, ka darba devēji pieprasa krievu valodas zināšanas gandrīz visos darba piedāvājumos. "Pat daudzos valsts uzņēmumos bez krievu valodas zināšanām darbs netiek piedāvāts. Ap 65% jauniešu, kuri ir beiguši skolas ar latviešu mācību valodu pēdējos divdesmit gados, nav mācījušies krievu valodu un tāpēc viņi nevar atrast šeit darbu un tiek rupji diskriminēti paši savā zemē. Kaut kas tāds nenotiek nevienā citā Eiropas valstī," teikts vēstulē. Likumprojekta autori saskaitījuši, ka, piemēram, laikrakstā "Diena" 29. janvāra numurā trijos no septiņiem darba sludinājumiem prasītas labas krievu valodas zināšanas. Tā esot krieviski nerunājošo darba meklētāju lingvistiskā diskriminācija. Tādēļ "VL"/"TB"/LNNK piedāvā Darba likumā noteikt, ka, publicējot darba sludinājumus, veicot darba intervijas, dibinot darba tiesiskās attiecības, kā arī darba tiesisko attiecību pastāvēšanas laikā, darba devējiem aizliegts noteikt nesamērīgas prasības konkrētu svešvalodu prasmei. Svešvalodu, kuras ir Eiropas oficiālās, valodas prasmi turpmāk varētu pieprasīt tikai tad, ja darba pienākumus nav iespējams veikt bez attiecīgās svešvalodas prasmes.
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas ir izaugusi latviešu paaudze, kura krieviski vairs nesaprot. Toties krievu jaunieši latviešu valodu apgūst arvien labāk un kļūst konkurētspējīgāki darba tirgū. Ko darīt ar pirmajiem – likt mācīties krievu valodu vai pasargāt viņus ar īpašu likumu? Par to vakar diskutēja Saeimas deputāti.
Saeima vakar noraidīja Nacionālās apvienības "VL"/"TB"/LNNK deputātu sagatavotos grozījumus Darba likumā, kuru mērķis esot pasargāt latviešu jauniešus no diskriminācijas darba tirgū.
Pievērsties šiem jautājumiem Nacionālo apvienību mudinājusi Latvijas Ordeņu brālības vēstule valsts augstākajām amatpersonām. Tajā paustas bažas, ka krievu valodas pozīcijas Latvijā kļuvušas tik plašas, ka darba devēji pieprasa krievu valodas zināšanas gandrīz visos darba piedāvājumos. "Pat daudzos valsts uzņēmumos bez krievu valodas zināšanām darbs netiek piedāvāts. Ap 65% jauniešu, kuri ir beiguši skolas ar latviešu mācību valodu pēdējos divdesmit gados, nav mācījušies krievu valodu un tāpēc viņi nevar atrast šeit darbu un tiek rupji diskriminēti paši savā zemē. Kaut kas tāds nenotiek nevienā citā Eiropas valstī," teikts vēstulē. Likumprojekta autori saskaitījuši, ka, piemēram, laikrakstā "Diena" 29. janvāra numurā trijos no septiņiem darba sludinājumiem prasītas labas krievu valodas zināšanas. Tā esot krieviski nerunājošo darba meklētāju lingvistiskā diskriminācija. Tādēļ "VL"/"TB"/LNNK piedāvā Darba likumā noteikt, ka, publicējot darba sludinājumus, veicot darba intervijas, dibinot darba tiesiskās attiecības, kā arī darba tiesisko attiecību pastāvēšanas laikā, darba devējiem aizliegts noteikt nesamērīgas prasības konkrētu svešvalodu prasmei. Svešvalodu, kuras ir Eiropas oficiālās valodas, prasmi turpmāk varētu pieprasīt tikai tad, ja darba pienākumus nav iespējams veikt bez attiecīgās svešvalodas prasmes. Savukārt svešvalodu, kuras nav Eiropas Savienības oficiālās valodas, prasmi turpmāk varētu pieprasīt tikai Ministru kabineta noteiktos gadījumos un profesijās. Kā likumprojekta autoru vārdā uzsvēra deputāte Inese Laizāne – šādas normas neaizliegtu uzņēmējam, izvēloties darbiniekus, dot priekšrocības kandidātam, kurš paralēli latviešu valodai zina arī krievu valodu. Taču MK noteikumos būtu precizēts, kuros gadījumos to var darīt (piemēram, kad runa ir par apkalpojošo sfēru, kur jāsarunājas ar klientiem).
Pret "VL"/"TB"/LNNK ierosinājumu kategoriski iebilda Ainārs Šlesers ("Par labu Latviju"), kurš pauda viedokli, ka valodas aizstāvjus nereti vadot ne tik daudz bažas par latviešu valodu, kā vēlme atriebties par krievu valodas dominanci okupācijas laikā. Viņš arī vērsa deputātu uzmanību uz to, ka šādu likumu realizēt dzīvē būs tikpat kā neiespējami, jo darba devējs atradīs virkni citu iemeslu, kādēļ pieņemt darbā cilvēku ar plašākām valodas zināšanām.
"Pirms kāda laika kopā ar savu Igaunijas paziņu sēdējām kādā no viesnīcu restorāniem, dzērām kafiju, tēju, pienāca jauna oficiante un sāka runāt ar mums angļu valodā. Mēs ar igauni runājām krievu valodā, lai gan viņš labi runā arī angļu valodā. Kad mēs sākām pasūtīt kaut kādu ēdienu, tā meitene stāvēja apmulsusi. Viņa bija jauna latviešu meitene, un viņa neko nesaprata krievu valodā. Tā diemžēl šodien ir realitāte, pēc kāda laika es konstatēju, ka tajā vietā šī meitene vairs nestrādā, viņas vienkārši vairs nav. Kāpēc? Tāpēc, ka tūrisma nozarē ārkārtīgi svarīgi, lai cilvēks zina vismaz trīs valodas. Tā ir, protams, latviešu valoda, tā ir krievu valoda un tā ir angļu valoda. Ja kāds zina vēl kādu citu – ceturto vai piekto valodu –, viņš kļūst konkurētspējīgs," no Saeimas tribīnes sprieda Šlesers.
Nacionālās apvienības sagatavotos Darba likuma grozījumus atbalstīja tikai 34 deputāti, pret bija 32 un vēl 22 tautas kalpi atturējās. Balsis "pret" un "atturos" tiek skaitītas kopā, un līdz ar to šis likumprojekts tika noraidīts.
*** Uzziņa
Saeimas balsojums par VL-TB/LNNK piedāvātajiem grozījumiem Darba likumā
PAR: 34
Aija Barča (ZZS), Silva Bendrāte (Vienotība), Andris Bērziņš (Zemgale; ZZS), Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK), Augusts Brigmanis (ZZS), Andris Buiķis (Vienotība), Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK), Ingmārs Čaklais (Vienotība), Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK), Ina Druviete (Vienotība), Māris Dzelzskalns (ZZS), Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK), Dzintra Hirša (Vienotība), Rasma Kārkliņa (Vienotība), Jānis Klaužs (ZZS), Janīna Kursīte-Pakule (Vienotība), Inese Laizāne (VL-TB/LNNK), Visvaldis Lācis (VL-TB/LNNK), Ingmārs Līdaka (ZZS), Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK), Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK), Dace Reinika (ZZS), Dana Reizniece (ZZS), Guntis Rozītis (ZZS), Inguna Rībena (Vienotība), Kārlis Seržants (ZZS), Vitauts Staņa (ZZS), Jānis Strazdiņš (ZZS), Staņislavs Šķesters (ZZS), Ilze Vergina (Vienotība), Aivars Volfs (Vienotība), Jānis Vucāns (ZZS), Didzis Zemmers (ZZS), Oskars Zīds (ZZS).
PRET: 32
Valērijs Agešins (SC), Dzintars Ābiķis (Vienotība), Jānis Ādamsons (SC), Aleksejs Burunovs (SC), Sergejs Dolgopolovs (SC), Sergejs Fjodorovs (SC), Guntars Galvanovskis (Vienotība), Valentīns Grigorjevs (SC), Aleksejs Holostovs (SC), Aleksandrs Jakimovs (SC), Nikolajs Kabanovs (SC), Andrejs Klementjevs (SC), Valērijs Kravcovs (SC), Imants Viesturs Lieģis (Vienotība), Igors Meļņikovs (SC), Sergejs Mirskis (SC), Vladimirs Nikonovs (SC), Ņikita Ņikiforovs (SC), Igors Pimenovs (SC), Ivans Ribakovs (SC), Dmitrijs Rodionovs (SC), Uģis Rotbergs (Vienotība), Artūrs Rubiks (SC), Raimonds Rubiks (SC), Aleksandrs Sakovskis (SC), Juris Silovs (SC), Edvards Smiltēns (Vienotība), Jānis Tutins (SC), Jānis Urbanovičs (SC), Ilze Viņķele (Vienotība), Mihails Zemļinskis (SC), Igors Zujevs (SC).
ATTURAS: 22 (līdzvērtīgs balsojuma pret)
Solvita Āboltiņa (Vienotība), Imants Jānis Bekešs (PLL), Andis Caunītis (Vienotība),Ingrīda Circene (Vienotība), Lolita Čigāne (Vienotība), Gundars Daudze (ZZS), Ints Dālderis (Vienotība), Rihards Eigims (ZZS), Ojārs Ēriks Kalniņš (Vienotība), Māris Kučinskis (PLL), Atis Lejiņš (Vienotība), Liene Liepiņa (Vienotība), Klāvs Olšteins (Vienotība), Jānis Reirs (Vienotība), Rita Strode (PLL), Laimis Šāvējs (ZZS), Andris Šķēle (PLL), Inese Šlesere (PLL), Ainārs Šlesers (PLL), Guntis Ulmanis (PLL), Dzintars Zaķis (Vienotība), Edgars Zalāns (PLL).
NEBALSO: 4
Iveta Grigule (ZZS), Ainars Latkovskis (Vienotība), Vitālijs Orlovs (SC), Ansis Saliņš (Vienotība).
Rāda ziņas ar etiķeti ojārs kalniņš. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti ojārs kalniņš. Rādīt visas ziņas
sestdiena, 2011. gada 5. februāris
svētdiena, 2010. gada 15. augusts
Ojārs Ēriks Kalniņš, PS, #16 Rīgas saraksts, Meirovica biedrība
http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND10.kandid2?NR1=5&cbutton=66314735415
Ojārs Ēriks Kalniņš
Dzimšanas gads: 1949
Ārvalstu pilsonība: nav
Dzīves vieta: Rīga
Izglītība: augstākā
Pabeigtas šādas mācību iestādes: Roosevelt University, Chicago, Illinois,USA, 1972, mākslas bakalaurs, filozofija
Darba vietas un amati: VA Latvijas Institūts, direktors
Latvijas Transatlantiskā Organizācija, dibinātājs
Meirovica biedrība, dibinātājs
Valsts valodas prasmes pašnovērtējums: normāls
Tautība: latvietis
Ģimenes stāvoklis: precējies
Īpašumi:
1. Kandidāta īpašumā vai valdījumā (arī sakarā ar nodibināto aizbildnību vai aizgādnību) esošie nekustamie īpašumi (to veids un atrašanās vietas)
māja (kopīpašums) Dundagas novads (īpašumā)
3. Nekustamie īpašumi (to veids un atrašanās vietas), kurus kandidāts iznomā citām personām vai nomā no citām personām
dzīvoklis Rīga (nomā)
8. Kandidāta bezskaidrās naudas uzkrājumi un bezskaidrās naudas norēķinu karšu kontu atlikumi, ja to summa pārsniedz 500 latus (norādot katra bezskaidrās naudas uzkrājumu turētāja vai bezskaidrās naudas norēķinu kartes izdevēja nosaukumu)
AS "SEB banka" 950 LVL
http://www.pilsoniska-savieniba.lv/?&s=1279526559&fu=i&id=1280158841
Dzimis: 1949. gadā Minhenē, bēgļu nometnē Vācijā
Izglītība: Rūzvelta universitāte Čikāgā, ASV
Nodarbošanās: VA „Latvijas institūts” direktors, viens no Meierovica biedrības dibinātājiem
Iepriekšējā darba pieredze: Latvijas Transatlantiskās organizācijas priekšsēdētājs, Latvijas Republikas vēstnieks ASV, Latvijas vēstnieks Meksikā, ministra padomnieks Latvijas vēstniecībā Vašingtonā un Latvijas misijā ANO, atteicies no ASV pilsonības
Apbalvojumi: Triju Zvaigžņu (komandiera) ordenis, Pateicības raksts no LR Valsts prezidenta, atzinības raksti no LR Ministru kabineta un Saeimas, vairāki aizsardzības ministra piemiņas medaļa
Hobiji: tekstu radīšana angļu valodā latviešu mūziķiem, meža darbi, malkas skaldīšana, vēsture
http://www.gramata21.lv/users/kalnins_ojars/
Dzimis 1949.g. 22.oktobrī latviešu bēgļu nometnē Minhenē, Vācijā. Vecāki: tēvs - Eižens Kalniņš, mūziķis no Rīgas (miris 1968.g. Čikāgā); māte - Matilde Marija Silkalns, no Majoriem (mirusi 1975.g. Čikāgā). 1951.g. kopā ar vecākiem iebrauca ASV; līdz 1984.g. dzīvoja Čikāgā.
– 1985-1990. g. strādāja ALA/PBLA birojā Rokvilā, Merilendā (Vašingtonas priekšpilsētā) kā Amerikas Latviešu Apvienības (ALA) Ārējās informācijas biroja lietvedis un Pasaules Brīvo Latviešu Apvienības (PBLA) politiskais padomnieks;
– 1985. g. piedalījās Baltijas Miera un Brīvības kuģa braucienā un PBLA organizētajā Kopenhāgenas Baltijas tribunālā pret PSRS;
– 1986. g. palīdzēja organizēt un vadīt ASV dzīvojošo latviešu ‘septiņnieka’ delegāciju 1986. g. Čatakvas konferencei Jūrmalā; 7. oktobrī kā PBLA pārstāvis tikās ar ASV prezidentu R.Reiganu Baltajā namā Vašingtonā;
– 1987. g. uzsāka aktīvu sadarbību ar grupu „Helsinki 86”;
– 1989. g. koordinēja ASV palīdzību Tautas Frontei un LNNK; piedalījās 23.augusta pasākumos Rīgā (LNNK konferencē un Baltijas ceļa manifestācijā);
1993.g. janvārī tika iecelts par Latvijas Republikas vēstnieku ASV; aprīlī iesniedza akreditācijas rakstu ASV prezidentam B. Klintonam. Martā tika iecelts arī par Latvijas vēstnieku Meksikā. Ojārs Kalniņš savas darbības laikā Latvijas Republikas vēstniecībā ASV, Vašingtonā (1993-1999) bija ievērojamu politisku notikumu dalībnieks. Vienlaikus viņš īstenoja plašu sadarbību ar masu medijiem: (1985.-1999.g. ASV), kopš 2000.g. – visā pasaulē.
1999.g. augustā ar Latvijas MK rīkojumu tika iecelts par Latvijas institūta direktoru un 2000.g. janvāri uzsāka darbu LI direktora amatā Rīgā. Viens no Latvijas Transatlantiskās Organizācijas (LATO) dibinātājiem (2000); no 2000. līdz 2002.g. – LATO priekšsēdētāja vietnieks; no 2002.g. – LATO priekšsēdētājs.
Precējies ar Irmu Annu Ferliņu (Džonsoni). Trīs audžubērni: Rihards Kalniņš, Kristofers Džonsons un Ingrīda Džonsone. Meita no iepriekšējās laulības: Dagmāra Ariana Kalniņa.
Apbalvojumi:
III šķiras Triju Zvaigžņu (komandiera) ordenis u.c.
http://lv.wikipedia.org/wiki/Oj%C4%81rs_%C4%92riks_Kalni%C5%86%C5%A1
2000. gadā bija viens no Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) dibinātājiem. LATO ir nevalstiska sabiedriska organizācija, kura apvieno domubiedrus, kas vēlas veicināt Latvijas dalību NATO. Laika posmā no 2000. līdz 2002. gadam un no 2003. gada līdz šim viņš ir LATO priekšsēdētāja vietnieks, no 2002. līdz 2003. gadam – LATO priekšsēdētājs.
Kā "Lietussargu grupas" biedrs, 2010. gadā iestājās politiskajā partijā Pilsoniskā savienība ar mērķi atbalstīt politisko partiju apvienību Vienotība 10. Saeimas vēlēšanās.
Personīgie blogi:
http://www.li.lv/index.php?option=com_content&task=blogcategory§ionid=13&id=40&Itemid=619
http://www.lv90.lv/?top=0&sa=1657&id=1657
Ojārs Ēriks Kalniņš
Dzimšanas gads: 1949
Dzīves vieta: Rīga
Izglītība: augstākā
Pabeigtas šādas mācību iestādes: Roosevelt University, Chicago, Illinois,USA, 1972, mākslas bakalaurs, filozofija
Darba vietas un amati: VA Latvijas Institūts, direktors
Latvijas Transatlantiskā Organizācija, dibinātājs
Meirovica biedrība, dibinātājs
Valsts valodas prasmes pašnovērtējums: normāls
Tautība: latvietis
Ģimenes stāvoklis: precējies
Īpašumi:
1. Kandidāta īpašumā vai valdījumā (arī sakarā ar nodibināto aizbildnību vai aizgādnību) esošie nekustamie īpašumi (to veids un atrašanās vietas)
māja (kopīpašums) Dundagas novads (īpašumā)
3. Nekustamie īpašumi (to veids un atrašanās vietas), kurus kandidāts iznomā citām personām vai nomā no citām personām
dzīvoklis Rīga (nomā)
8. Kandidāta bezskaidrās naudas uzkrājumi un bezskaidrās naudas norēķinu karšu kontu atlikumi, ja to summa pārsniedz 500 latus (norādot katra bezskaidrās naudas uzkrājumu turētāja vai bezskaidrās naudas norēķinu kartes izdevēja nosaukumu)
AS "SEB banka" 950 LVL
http://www.pilsoniska-savieniba.lv/?&s=1279526559&fu=i&id=1280158841
Dzimis: 1949. gadā Minhenē, bēgļu nometnē Vācijā
Izglītība: Rūzvelta universitāte Čikāgā, ASV
Nodarbošanās: VA „Latvijas institūts” direktors, viens no Meierovica biedrības dibinātājiem
Iepriekšējā darba pieredze: Latvijas Transatlantiskās organizācijas priekšsēdētājs, Latvijas Republikas vēstnieks ASV, Latvijas vēstnieks Meksikā, ministra padomnieks Latvijas vēstniecībā Vašingtonā un Latvijas misijā ANO, atteicies no ASV pilsonības
Apbalvojumi: Triju Zvaigžņu (komandiera) ordenis, Pateicības raksts no LR Valsts prezidenta, atzinības raksti no LR Ministru kabineta un Saeimas, vairāki aizsardzības ministra piemiņas medaļa
Hobiji: tekstu radīšana angļu valodā latviešu mūziķiem, meža darbi, malkas skaldīšana, vēsture
http://www.gramata21.lv/users/kalnins_ojars/
Dzimis 1949.g. 22.oktobrī latviešu bēgļu nometnē Minhenē, Vācijā. Vecāki: tēvs - Eižens Kalniņš, mūziķis no Rīgas (miris 1968.g. Čikāgā); māte - Matilde Marija Silkalns, no Majoriem (mirusi 1975.g. Čikāgā). 1951.g. kopā ar vecākiem iebrauca ASV; līdz 1984.g. dzīvoja Čikāgā.
– 1985-1990. g. strādāja ALA/PBLA birojā Rokvilā, Merilendā (Vašingtonas priekšpilsētā) kā Amerikas Latviešu Apvienības (ALA) Ārējās informācijas biroja lietvedis un Pasaules Brīvo Latviešu Apvienības (PBLA) politiskais padomnieks;
– 1985. g. piedalījās Baltijas Miera un Brīvības kuģa braucienā un PBLA organizētajā Kopenhāgenas Baltijas tribunālā pret PSRS;
– 1986. g. palīdzēja organizēt un vadīt ASV dzīvojošo latviešu ‘septiņnieka’ delegāciju 1986. g. Čatakvas konferencei Jūrmalā; 7. oktobrī kā PBLA pārstāvis tikās ar ASV prezidentu R.Reiganu Baltajā namā Vašingtonā;
– 1987. g. uzsāka aktīvu sadarbību ar grupu „Helsinki 86”;
– 1989. g. koordinēja ASV palīdzību Tautas Frontei un LNNK; piedalījās 23.augusta pasākumos Rīgā (LNNK konferencē un Baltijas ceļa manifestācijā);
1993.g. janvārī tika iecelts par Latvijas Republikas vēstnieku ASV; aprīlī iesniedza akreditācijas rakstu ASV prezidentam B. Klintonam. Martā tika iecelts arī par Latvijas vēstnieku Meksikā. Ojārs Kalniņš savas darbības laikā Latvijas Republikas vēstniecībā ASV, Vašingtonā (1993-1999) bija ievērojamu politisku notikumu dalībnieks. Vienlaikus viņš īstenoja plašu sadarbību ar masu medijiem: (1985.-1999.g. ASV), kopš 2000.g. – visā pasaulē.
1999.g. augustā ar Latvijas MK rīkojumu tika iecelts par Latvijas institūta direktoru un 2000.g. janvāri uzsāka darbu LI direktora amatā Rīgā. Viens no Latvijas Transatlantiskās Organizācijas (LATO) dibinātājiem (2000); no 2000. līdz 2002.g. – LATO priekšsēdētāja vietnieks; no 2002.g. – LATO priekšsēdētājs.
Precējies ar Irmu Annu Ferliņu (Džonsoni). Trīs audžubērni: Rihards Kalniņš, Kristofers Džonsons un Ingrīda Džonsone. Meita no iepriekšējās laulības: Dagmāra Ariana Kalniņa.
Apbalvojumi:
III šķiras Triju Zvaigžņu (komandiera) ordenis u.c.
http://lv.wikipedia.org/wiki/Oj%C4%81rs_%C4%92riks_Kalni%C5%86%C5%A1
2000. gadā bija viens no Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) dibinātājiem. LATO ir nevalstiska sabiedriska organizācija, kura apvieno domubiedrus, kas vēlas veicināt Latvijas dalību NATO. Laika posmā no 2000. līdz 2002. gadam un no 2003. gada līdz šim viņš ir LATO priekšsēdētāja vietnieks, no 2002. līdz 2003. gadam – LATO priekšsēdētājs.
Kā "Lietussargu grupas" biedrs, 2010. gadā iestājās politiskajā partijā Pilsoniskā savienība ar mērķi atbalstīt politisko partiju apvienību Vienotība 10. Saeimas vēlēšanās.
Personīgie blogi:
http://www.li.lv/index.php?option=com_content&task=blogcategory§ionid=13&id=40&Itemid=619
http://www.lv90.lv/?top=0&sa=1657&id=1657
trešdiena, 2010. gada 2. jūnijs
"Lietussargu grupas" pārstāvji --> PS
"Lietussargu grupas" pārstāvji vēlas vienoti stāties PS.
http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/333292-lietussargu_grupas_parstavji_velas_vienoti_staties_partija
LETA . 2010. g. 1. jūnijā, 17:27
Tā dēvētās "Lietussargu grupas" pārstāvji vēlas iestāties kādā no politisko partiju apvienības "Vienotība" veidojošajām partijām vienoti un visi desmit uzreiz, sacīja viena no "Lietussargu grupas" pārstāvēm Lolita Čigāne.
Čigāne norādīja, ka, visiem vienlaicīgi iestājoties partijā, grupa varēs labāk saglabāt savu identitāti, kaut gan desmit cilvēku iestāšanās partijā varētu būt arī izaicinājums..
Čigāne informēja, ka grupas pārstāvji turpina sarunas ar visām trim "Vienotības" partijām par iespēju pievienoties kādai no tām..
"Pilsoniskās savienības" priekšsēdētājs Ģirts Valdis Kristovskis uzsvēra, ka partija ļoti labprāt uzņemtu visus desmit cilvēkus. "Mēs esam gatavi uzņemt šos cilvēkus un par šādu iespēju būtu ļoti gandarīti," sacīja Kristovskis.
..Apvienības "Sabiedrība citai politikai" ģenerālsekretārs Aleksejs Loskutovs norādīja, ka partija varētu uzņemt visu "Lietussargu grupu", taču viņam vēl esot jākonsultējas ar partijas biedriem, vai visiem šīs grupas dalībniekiem būs iespējams kandidēt vēlēšanās..
"Lietussargu grupas" pārstāvis, bijušais Nacionālo bruņoto spēku pulkvedis Raimonds Rublovskis neatklāja, kurā partijā viņš varētu stāties. Lēmumu par to pieņemšot katrs no grupas pārstāvjiem personiski. Viņš rūpīgi iepazīstoties ar katras no "Vienotības" partiju programmām, bet tajās neredzot nekādu būtisku pretrunu..
Kā ziņots, bijušās laikraksta "Diena" galvenās redaktores Sarmītes Ēlertes domubiedri, kuri veido "Lietussargu grupu", ir paziņojuši par kandidēšanu rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās no apvienības "Vienotība" saraksta..
Bez Ēlertes vēlēšanu listē kandidēs arī bijusī "Delnas" vadītāja Lolita Čigāne, politoloģe Rasma Kārkliņa, premjera ārštata padomnieks ekonomikas jautājumos Andris Vilks, Latvijas Institūta direktors Ojārs Kalniņš, Latvijas pārstāve Eiropas Savienības tiesā Kristīne Drēviņa, Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas nodaļas vadītājs Andris Grafs, bijušais Nacionālo bruņoto spēku pulkvedis Raimonds Rublovskis, Pasaules Dabas fonda Latvijā direktors Uģis Rotbergs, Dagdas novada deputāts Juris Viļums, "Jelgavas tipogrāfijas" valdes priekšsēdētājs Juris Sīlis.
Kā vakar preses konferencē teica Ēlerte, sākotnēji bija iecerēts, ka domubiedru pievienošanās partijām notiks pēc vēlēšanām, taču tagad lēmums stāties partijās esot "taktisks kompromiss svarīgāka mērķa vārdā", norādot, ka tas nav būtisks kompromiss. Viņa uzsvēra, ka ar domubiedriem neredz citu alternatīvu "Vienotībai".
Kā ziņots, partiju apvienībai "Vienotība" nav izdevies vienoties par sadarbību ar partijām "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK un "Visu Latvijai", tāpēc šīs sarunas tiek pārtrauktas. Tāpēc Saeimas vēlēšanu sarakstus pamatā veidos pārstāvji no partijas "Jaunais laiks", "Pilsoniskās savienības" un "Sabiedrības citai politikai".
LETA 2010. g. 2. jūnijā
Ēlerte ar domubiedriem stāsies Pilsoniskajā savienībā
http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/333442-elerte_ar_domubiedriem_stasies_pilsoniskaja_savieniba
Bijusī laikraksta "Diena" galvenā redaktore Sarmīte Ēlerte ar saviem domubiedriem jeb "Lietussargu grupu" plāno iestāties "Pilsoniskajā savienībā" (PS).
PS uzņems visus 11 cilvēkus, taču uzņemšana notiks individuāli, un katram, kurš vēlēsies iestāties partijā, saskaņā ar partijas statūtiem ir jābūt divām partijas biedru rekomendācijām.
..Jau vēstīts, ka tā dēvētās Lietussargu grupas pārstāvji vēlas iestāties kādā no politisko partiju apvienību "Vienotība" veidojošajām partijām vienoti un visi uzreiz, jo, visiem vienlaikus iestājoties partijā, grupa varēs labāk saglabāt savu identitāti, kaut gan desmit cilvēku iestāšanās partijā varētu būt arī izaicinājums.
Kā ziņots, bijušās laikraksta "Diena" galvenās redaktores Sarmītes Ēlertes domubiedri, kuri veido Lietussargu grupu, ir paziņojuši par kandidēšanu rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās no apvienības "Vienotība" saraksta.
Bez Ēlertes vēlēšanu listē kandidēs arī bijusī "Delnas" vadītāja Čigāne, politoloģe Rasma Kārkliņa, premjera ārštata padomnieks ekonomikas jautājumos Andris Vilks, Latvijas Institūta direktors Ojārs Kalniņš, Latvijas pārstāve Eiropas Savienības tiesā Kristīne Drēviņa, Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas nodaļas vadītājs Andris Grafs, Rublovskis, Pasaules Dabas fonda Latvijā direktors Uģis Rotbergs, Dagdas novada deputāts Juris Viļums, "Jelgavas tipogrāfijas" valdes priekšsēdētājs Juris Sīlis.
Kā iepriekš teica Ēlerte, sākotnēji bija iecerēts, ka domubiedru pievienošanās partijām notiks pēc vēlēšanām, taču tagad lēmums stāties partijās esot "taktisks kompromiss svarīgāka mērķa vārdā", norādot, ka tas nav būtisks kompromiss. Viņa uzsvēra, ka ar domubiedriem neredz citu alternatīvu "Vienotībai".
http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/333292-lietussargu_grupas_parstavji_velas_vienoti_staties_partija
LETA . 2010. g. 1. jūnijā, 17:27
Tā dēvētās "Lietussargu grupas" pārstāvji vēlas iestāties kādā no politisko partiju apvienības "Vienotība" veidojošajām partijām vienoti un visi desmit uzreiz, sacīja viena no "Lietussargu grupas" pārstāvēm Lolita Čigāne.
Čigāne norādīja, ka, visiem vienlaicīgi iestājoties partijā, grupa varēs labāk saglabāt savu identitāti, kaut gan desmit cilvēku iestāšanās partijā varētu būt arī izaicinājums..
Čigāne informēja, ka grupas pārstāvji turpina sarunas ar visām trim "Vienotības" partijām par iespēju pievienoties kādai no tām..
"Pilsoniskās savienības" priekšsēdētājs Ģirts Valdis Kristovskis uzsvēra, ka partija ļoti labprāt uzņemtu visus desmit cilvēkus. "Mēs esam gatavi uzņemt šos cilvēkus un par šādu iespēju būtu ļoti gandarīti," sacīja Kristovskis.
..Apvienības "Sabiedrība citai politikai" ģenerālsekretārs Aleksejs Loskutovs norādīja, ka partija varētu uzņemt visu "Lietussargu grupu", taču viņam vēl esot jākonsultējas ar partijas biedriem, vai visiem šīs grupas dalībniekiem būs iespējams kandidēt vēlēšanās..
"Lietussargu grupas" pārstāvis, bijušais Nacionālo bruņoto spēku pulkvedis Raimonds Rublovskis neatklāja, kurā partijā viņš varētu stāties. Lēmumu par to pieņemšot katrs no grupas pārstāvjiem personiski. Viņš rūpīgi iepazīstoties ar katras no "Vienotības" partiju programmām, bet tajās neredzot nekādu būtisku pretrunu..
Kā ziņots, bijušās laikraksta "Diena" galvenās redaktores Sarmītes Ēlertes domubiedri, kuri veido "Lietussargu grupu", ir paziņojuši par kandidēšanu rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās no apvienības "Vienotība" saraksta..
Bez Ēlertes vēlēšanu listē kandidēs arī bijusī "Delnas" vadītāja Lolita Čigāne, politoloģe Rasma Kārkliņa, premjera ārštata padomnieks ekonomikas jautājumos Andris Vilks, Latvijas Institūta direktors Ojārs Kalniņš, Latvijas pārstāve Eiropas Savienības tiesā Kristīne Drēviņa, Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas nodaļas vadītājs Andris Grafs, bijušais Nacionālo bruņoto spēku pulkvedis Raimonds Rublovskis, Pasaules Dabas fonda Latvijā direktors Uģis Rotbergs, Dagdas novada deputāts Juris Viļums, "Jelgavas tipogrāfijas" valdes priekšsēdētājs Juris Sīlis.
Kā vakar preses konferencē teica Ēlerte, sākotnēji bija iecerēts, ka domubiedru pievienošanās partijām notiks pēc vēlēšanām, taču tagad lēmums stāties partijās esot "taktisks kompromiss svarīgāka mērķa vārdā", norādot, ka tas nav būtisks kompromiss. Viņa uzsvēra, ka ar domubiedriem neredz citu alternatīvu "Vienotībai".
Kā ziņots, partiju apvienībai "Vienotība" nav izdevies vienoties par sadarbību ar partijām "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK un "Visu Latvijai", tāpēc šīs sarunas tiek pārtrauktas. Tāpēc Saeimas vēlēšanu sarakstus pamatā veidos pārstāvji no partijas "Jaunais laiks", "Pilsoniskās savienības" un "Sabiedrības citai politikai".
LETA 2010. g. 2. jūnijā
Ēlerte ar domubiedriem stāsies Pilsoniskajā savienībā
http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/333442-elerte_ar_domubiedriem_stasies_pilsoniskaja_savieniba
Bijusī laikraksta "Diena" galvenā redaktore Sarmīte Ēlerte ar saviem domubiedriem jeb "Lietussargu grupu" plāno iestāties "Pilsoniskajā savienībā" (PS).
PS uzņems visus 11 cilvēkus, taču uzņemšana notiks individuāli, un katram, kurš vēlēsies iestāties partijā, saskaņā ar partijas statūtiem ir jābūt divām partijas biedru rekomendācijām.
..Jau vēstīts, ka tā dēvētās Lietussargu grupas pārstāvji vēlas iestāties kādā no politisko partiju apvienību "Vienotība" veidojošajām partijām vienoti un visi uzreiz, jo, visiem vienlaikus iestājoties partijā, grupa varēs labāk saglabāt savu identitāti, kaut gan desmit cilvēku iestāšanās partijā varētu būt arī izaicinājums.
Kā ziņots, bijušās laikraksta "Diena" galvenās redaktores Sarmītes Ēlertes domubiedri, kuri veido Lietussargu grupu, ir paziņojuši par kandidēšanu rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās no apvienības "Vienotība" saraksta.
Bez Ēlertes vēlēšanu listē kandidēs arī bijusī "Delnas" vadītāja Čigāne, politoloģe Rasma Kārkliņa, premjera ārštata padomnieks ekonomikas jautājumos Andris Vilks, Latvijas Institūta direktors Ojārs Kalniņš, Latvijas pārstāve Eiropas Savienības tiesā Kristīne Drēviņa, Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas nodaļas vadītājs Andris Grafs, Rublovskis, Pasaules Dabas fonda Latvijā direktors Uģis Rotbergs, Dagdas novada deputāts Juris Viļums, "Jelgavas tipogrāfijas" valdes priekšsēdētājs Juris Sīlis.
Kā iepriekš teica Ēlerte, sākotnēji bija iecerēts, ka domubiedru pievienošanās partijām notiks pēc vēlēšanām, taču tagad lēmums stāties partijās esot "taktisks kompromiss svarīgāka mērķa vārdā", norādot, ka tas nav būtisks kompromiss. Viņa uzsvēra, ka ar domubiedriem neredz citu alternatīvu "Vienotībai".
trešdiena, 2010. gada 31. marts
Meierovica biedrība (Sarmīte Ēlerte)
2010. gada martā notika biedrības 'Meierovica biedrība par progresīvām pārmaiņām' dibināšana. Galvenā loma tās dibināšanā ir Sarmītei Ēlertei, kas pirms tab ilggadīgi bija Diena redaktore (kļuvusi par miljonāri viecot kontraversiālu Dienas privatizāciju).
Beidrības majas lapa: http://lietussargs.lv/
Andrejevs Georgs Bijušais Eiropas parlamenta deputāts, bijušais Latvijas ārlietu ministrs
Birzniece Eva Biedrības “Pro Futuro”valdes priekšsēdētāja
Blūma Ingrīda Konsultāciju uzņēmuma SIA “i-bloom” īpašniece
Čigāne Lolita Delna padomes priekšsēdētāja
Drēviņa Kristīne Latvijas pārstāve Eiropas Savienības tiesā , Eiropas Savienības Tiesību
asociācijas valdes locekle
Ēlerte Sarmīte Nacionālās Kultūras padomes priekšsēdētāja, BMJA valdes priekšsēdētāja,
bijusī Dienas galvenā redaktore
Garančs Jānis Multimediju mākslinieks, pētnieks un konsultants, arī projekta
“Domkalve” iniciators
Hermanis Alvis Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskais vadītājs
Jaunzeme Ieva Konkurences padomes priekšsēdētāja
Kalniņš Ojārs Latvijas institūta direktors, bijušais Latvijas Vēstnieks ASV
Laiviņa Gundega Latvijas Jaunā teātra institūta vadītāja
Lejiņš Atis Brīvības un solidaritātes fonda priekšsēdētājs
Linkaits Tālis VASAB (Baltijas jūras vīzijas un stratēģijas) sekretariāta vadītājs
Meierovica Ingrīda Sabiedriska darbiniece, bijusī Radio Brīvā Eiropa žurnāliste
Mežs Ilmārs Starptautiskās migrācijas organizācijas Latvijas biroja vadītājs
Rotbergs Uģis Pasaules Dabas fonda Latvija direktors
Rublovskis Raimonds Pulkvedis
Silkalna Solveiga Ministru prezidenta padomniece ārpolitikas jautājumos
Strenga Gustavs Vēsturnieks, doktorants Freiburgas universitātē
Tīsenkopfs Tālis LU Socioloģijas nodaļas vadītājs
Vecvanags Mārtiņš a/s „Dominante LS” valdes priekšsēdētājs, Baltijas komercpalātas Gruzijā valdes priekšsēdētājs
Žīgure Anna Rakstniece, bijusī Latvijas vēstniece Somijā un Igaunijā
Štāls Mārtiņš IT speciālists
Kalniņa Irma Uzņēmēja, komunikācija un protokols
Zeidenbergs Ģirts Latviešu kultūras “Tilts” valdes priešsēdētājs
Viļums Juris Dagdas novada deputāts, ekonomists un sabiedrisko attiecību speciālis
Sprūds Andris Latvijas Ārpolitikas institūta direktora p.i. , Rīgas Stradiņa universitātes
asociētais profesors
Novērotāji uzskata, ka biedrībai ir ciešas saites ar Sorosa fondu un tā atbalsta kosmopolitisku virzienu.
Beidrības majas lapa: http://lietussargs.lv/
Andrejevs Georgs Bijušais Eiropas parlamenta deputāts, bijušais Latvijas ārlietu ministrs
Birzniece Eva Biedrības “Pro Futuro”valdes priekšsēdētāja
Blūma Ingrīda Konsultāciju uzņēmuma SIA “i-bloom” īpašniece
Čigāne Lolita Delna padomes priekšsēdētāja
Drēviņa Kristīne Latvijas pārstāve Eiropas Savienības tiesā , Eiropas Savienības Tiesību
asociācijas valdes locekle
Ēlerte Sarmīte Nacionālās Kultūras padomes priekšsēdētāja, BMJA valdes priekšsēdētāja,
bijusī Dienas galvenā redaktore
Garančs Jānis Multimediju mākslinieks, pētnieks un konsultants, arī projekta
“Domkalve” iniciators
Hermanis Alvis Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskais vadītājs
Jaunzeme Ieva Konkurences padomes priekšsēdētāja
Kalniņš Ojārs Latvijas institūta direktors, bijušais Latvijas Vēstnieks ASV
Laiviņa Gundega Latvijas Jaunā teātra institūta vadītāja
Lejiņš Atis Brīvības un solidaritātes fonda priekšsēdētājs
Linkaits Tālis VASAB (Baltijas jūras vīzijas un stratēģijas) sekretariāta vadītājs
Meierovica Ingrīda Sabiedriska darbiniece, bijusī Radio Brīvā Eiropa žurnāliste
Mežs Ilmārs Starptautiskās migrācijas organizācijas Latvijas biroja vadītājs
Rotbergs Uģis Pasaules Dabas fonda Latvija direktors
Rublovskis Raimonds Pulkvedis
Silkalna Solveiga Ministru prezidenta padomniece ārpolitikas jautājumos
Strenga Gustavs Vēsturnieks, doktorants Freiburgas universitātē
Tīsenkopfs Tālis LU Socioloģijas nodaļas vadītājs
Vecvanags Mārtiņš a/s „Dominante LS” valdes priekšsēdētājs, Baltijas komercpalātas Gruzijā valdes priekšsēdētājs
Žīgure Anna Rakstniece, bijusī Latvijas vēstniece Somijā un Igaunijā
Štāls Mārtiņš IT speciālists
Kalniņa Irma Uzņēmēja, komunikācija un protokols
Zeidenbergs Ģirts Latviešu kultūras “Tilts” valdes priešsēdētājs
Viļums Juris Dagdas novada deputāts, ekonomists un sabiedrisko attiecību speciālis
Sprūds Andris Latvijas Ārpolitikas institūta direktora p.i. , Rīgas Stradiņa universitātes
asociētais profesors
Novērotāji uzskata, ka biedrībai ir ciešas saites ar Sorosa fondu un tā atbalsta kosmopolitisku virzienu.
Abonēt:
Ziņas (Atom)