http://www.irlv.lv/blogi/politika/si-diena-latvijas-vesture
Šis notikums bijušajiem disidentiem un LNNK dibinātājiem nerādījās pat
ļaunākajos paredzējumos. Šī diena noteica: Latvijā nekad nebūs
kolaborantu lustrācijas, VDK maisu atvēršanas, deokupācijas,
dekolonizācijas, deboļševizācijas, nacionālas un starpnacionālas
saskaņas. Turpmāk būs tikai matemātika.
993.g. 13.februārī slepenā konsultatīvā apspriedē viesnīcā “Jūrmala”
tika panākta vienošanās par priekšvēlēšanu bloka - savienības “Latvijas
ceļš” (LC) izveidošanu [1]. Tika panākta vienošanās starp komunistiem –
„kažokapmetējiem” un Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) vadību.
Kā atceras Māris Gailis:
„Aktīvs bija Egils Levits, kurš faktiski arī
bija saite starp šejieniešiem un trimdiniekiem. Meierovics pat
izteicās, ka, ja piedalīsies Egils, tad viņš arī ies.” [2].
Joprojām tiek uzturēts mīts, ka komunisti „veco vīru”, PBLA
priekšsēdi Gunāru Meierovicu „ievilka savos tīklos” un „aptina ap
pirkstu”, piesolot Valsts prezidenta amatu. Šo mītu apgāž ASV Gaisa
spēku virsnieks, tā laika PBLA valdes loceklis, 5. Saeimā no LC saraksta
ievēlētais Andris Kadeģis:
„Gorbunovs ir 10 Saeimas vietu vērts, un šoreiz šī matemātika nosaka rīcību”
[3]. Pieņemu, nevis PBLA vadība izmantoja savus sakarus, lai ietekmētu
savu mītnes zemju valdības Latvijas interesēs, bet otrādi – ASV, caur
latviešu trimdiniekiem, realizēja savu militāri stratēģisko tā brīža
vajadzību – piemēram, par katru cenu panākt pēc iespējas ātrāku Skrundas
lokatora aizvēršanu. Jāpiezīmē, Gunāra Meierovica publiski pieejamā
biogrāfijā pamatā atspoguļota viņa sabiedriskā darbība, bet par
profesionālo darbību ziņas ir skopas, piemēram, ALA Latviešu institūta
izdotajā Latvju Enciklopēdijā lasāms:
„Kopš 1951 bija ASV Aizsardzības M pētn. darbā un nod. vadītājs.”
5. Saeimas vēlēšanās 1993.g. jūnijā LC pārliecinoši uzvarēja un
ieguva 36 vietas Saeimā. Anatolijs Gorbunovs tika ievēlēts par 5.
Saeimas priekšsēdētāju, bet Valda Birkava veidotajā Ministru kabinetā
par ministriem kļuva četri PBLA pārstāvji. Šīs valdības laikā, kuras
Tieslietu ministrs bija PBLA konsultants un Kluba 21 biedrs Egils
Levits, tika pieņemti galvenie valsts pamatlikumi, kuri noteica Latvijas
turpmāko likteni, kā arī noslēgti līgumi ar Krieviju, tai skaitā, par
militāro pensionāru mūžīgu palikšanu Latvijā ar visām ģimenēm un sociālo
garantiju piešķiršanu tiem.
Šī lappuse Latvijas vēsturē, man šķiet, kā krāšņa Krievijas un ASV
ietekmes aģentu spēle vienā komandā ar rezultātu 1:0, ilgtermiņā
atstājot Latviju zaudētājos. Spēles gaitu apraksta zviedru diplomāts
Lars Peters Fredēns:
„Galotņu sanāksmē Maskavā 1994. gada 13.- 15.
janvārī ASV prezidents bija vedis sarunas Latvijas vārdā. ... Kā Baltais
nams un Valsts departaments iegalvoja mums Stokholmā un noteikti arī
Latvijas pusei Rīgā, Klintona vienošanās ar Jeļcinu patiesībā esot
bijusi presidential commitment (prezidentu saistības). ... Valsts
sekretārs Kristofers 15. janvārī, pēc galotņu tikšanās noslēguma, tieši
no Air Force One lidmašīnas zvanījis savam kolēģim [Latvijas ārlietu ministram Georgam]
Andrejevam, Kristofers pavēstījis, ka Jeļcins piekritis formulai 4+18*,
taču ar nosacījumu, ka ASV apsolās Krievijai palīdzēt jautājumā par
krievvalodīgo iedzīvotāju cilvēktiesībām un tautību tiesībām Latvijā.” [4].
Kā redzam, Krievijas un ASV prezidentu saistības joprojām ir spēkā -
joprojām finansējam mācības skolās krievu valodā un uzturam Latvijā
atstātos PSRS militāros pensionārus.
[1] Blūzma V. Politisko partiju veidošanās Latvijā pirmsākumi.- 374.lpp.
[2] Gailis. M. Varas tehnoloģija. – 77.lpp.
[3] Kadeģis. A. Izrakteņi. – 264. lpp.
[4] Fredēns L. P. Atgriešanās. – 228. un 232. lpp
* Skrundas lokatora darbība vēl 4 gadus un tā demontāža pēc tam 18 mēnešu laikā.
Paraksts fotogrāfijai- Foto:
Uldis Briedis. No kreisās bijušais LKP Ideoloģiskais sekretārs, Augstākās padomes priekšsēdētājs
Anatolijs Gorbunovs,
PBLA priekšsēdis (1982. -1988.), līdz 1993. zinātnieks ASV Flotes
medicīnas pētniecības institūtā, Birkava valdības Ārējās tirdzniecības
un Eiropas kopienas lietu valsts ministrs
Olģerts Pavlovskis,
ASV Aizsardzības ministrijas darbinieks, PBLA priekšsēdis, Birkava
valdības Baltijas valstu un Ziemeļvalstu lietu valsts ministrs
Gunārs Meierovics,
bijušais ASV Jūras desantnieku korpusa kapteinis, Amerikas latviešu
apvienības priekšsēdis (1988. – 1992.), Birkava valdības Aizsardzības
ministrs
Valdis Pavlovskis.