«Vienotība» startam Saeimas vēlēšanās veidos jaunu politisko apvienību

http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/773921-vienotiba_startam_saeimas_velesanas_veidos_jaunu_politisko_apvienibu
LETA, 2018. sestdiena 17. februāris 

«Vienotība» mudina partijas ar līdzīgām vērtībām kopā startēt Saeimas vēlēšanās, veidojot jaunu politisko apvienību, šodien partijas domes sēdē sacīja «Vienotības» priekšsēdētājs Arvils Ašeradens.

Apvienība vēlēšanās startēs ar jaunu nosaukumu, bet par to, kāds tas būs, vēl ir jādiskutē ar partneriem, žurnālistiem skaidroja Ašeradens. Viņš uzsvēra, ka apvienības veidošana nenozīmēs partiju saplūšanu.
Ašeradens pauda, ka līdz šim «Vienotība» veikusi garu un atbildīgu ceļa posmu, bet tagad nonākusi punktā, kur lēmumi var būt izšķiroši gan partijai, gan Latvijai kopumā. Politiķis atskatījās uz līdz šim paveikto, uzsverot, ka «Vienotība» vadījusi valdību septiņus gadus, un šajā laikā ir gūti panākumi un pieļautas kļūdas. Vēlāk iestājusies stagnācija, tāpēc nepieciešams mainīties, lai atgūtu enerģiju un spēku. Šādas pārmaiņas jau notiek, akcentēja Ašeradens.

 Pašlaik Latvijā politiskie spēki, kas pārstāv demokrātiskas vērtības, ir sašķeltas, piedāvājums ir sadrumstalots, un «Vienotība» mudina šos spēkus startēt vēlēšanās kopā, veidojot jaunu politisko apvienību. Vienojošais būs mērķis, vērtības un vīzija par Latviju, akcentēja «Vienotības» priekšsēdētājs. Ir jādomā valstiski, jāpārvar personīgas ambīcijas, sacīja Ašeradens, uzsverot, valsti nedrīkst izmainīt sīknaudā.

Sadarbību ar «Vienotību» šodien apliecināja vairākas reģionālās partijas - «Kuldīgas novadam», «Tukuma pilsētai un novadam», «Valmierai un Vidzemei». Šie politiskie spēki jau līdz šim sadarbojās ar «Vienotību». Šo partiju līderi piedalījās «Vienotības» domes sēdē un uzsvēra, ka plāno sadarboties ar šo politisko spēku.
Vienošanās par kopīgu startu ar partijām «Kuldīgas novadam», «Tukuma pilsētai un novadam», «Valmierai un Vidzemei» jau panākta. Sarunas par sadarbību notiks arī ar Vidzemes partiju, Latgales partiju, «Latvijas attīstībai», partiju «Kustība «Par!«», partiju «Progresīvie». Savukārt Latvijas Reģionu apvienība, Jaunā konservatīvā partija kopā ar «Vienotību» startēt neplāno.
«Vienotības» Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Hosams Abu Meri sacīja, ka «Vienotība» gaida arī citus sadarbības partnerus - gan reģionālās partijas, gan citus politiskus spēkus, gan arī indivīdus. Tomēr sadarbībai jābalstās uz līdzīgām vērtībām, akcentēja politiķis.
«Vienotība» aicina enerģiskus cilvēkus ar līdzīgām vērtībām strādāt kopā, un durvis ir atvērtas ikvienam, akcentēja Ašeradens.
«Vienotības» dome šodien turpinās diskutēt par šo piedāvājumu attiecībā uz startu Saeimas vēlēšanās, bet tas notiks sanāksmes slēgtajā daļā.

Vienotības steidzināšana & PS problēmas

http://zinas.nra.lv/viedokli/bens-latkovskis/49354-vienotibas-steidzinasana.htm
Piektdiena, 10.jūnijs (2011) | Bens Latkovskis

Vēl pirms dažiem mēnešiem notikušajā Pilsoniskās savienības (PS) kopsapulcē Vienotības pārtapšana par vienotu partiju tika prognozēta nākamā gada pavasarī, bet pēdējā laika notikumi liek šo procesu pasteidzināt.

Tā kā radušās dažas juridiskas neskaidrības, sestdien notiks atkārtots PS kongress, kura galvenais uzdevums būs novērst pēdējos juridiski formālos šķēršļus, lai visas trīs apvienības Vienotība sastāvdaļas varētu izveidot vienotu partiju jau tuvāko mēnešu laikā. Tāpēc PS kongress iecerēts tīri tehnisks, un pat nolemts nemainīt iepriekšējo valdi, kuras sastāvs izraisīja zināmu nervozitāti.


Atgādināšu, ka PS jaunajā valdē netika ievēlēti tādi ar ārvalstu un pašmāju oligarhiskām struktūrām saistīti personāži kā Sarmīte Ēlerte, Arvils Ašeradens, Ilze Viņķele un Uģis Rotbergs. Ašeradenam valdes vēlēšanās bija vienāds balsu skaits ar PS jauniešu nodaļas vadītāju Lindu Medeni. Atkārtotās vēlēšanās uzvarēja Medene, un Sandra Kalniete diezgan asā formā pieprasīja viņai atdot savu vietu Ašeradenam, novedot meiteni līdz asarām. Tomēr Medenei pietika dūšas atteikt ietekmīgajai partijas vadonei. Rezultātā viens no PS faktiskajiem līderiem netika ievēlēts partijas valdē. Pēc šiem valdes vēlēšanu rezultātiem sākās juridiskas spēlītes, apšaubot kopsapulces lēmumu leģitimitāti, taču ar vienu Valsts prezidenta Valda Zatlera rīkojumu tās padarītas nenozīmīgas. Tagad uzdevumi jau pavisam citi. PS valdes sastāvs nevienu vairs neinteresē, jo arī pati PS pārdzīvo pēdējos savas pastāvēšanas mēnešus. Jau augustā priekšvēlēšanu sprinta distancē jādodas jaunajai Vienotībai. Tā ir paredzēts plānā. Vai tā būs, lūk, tas ir jautājums.


Iekšējās pretrunas ir galvenais lielu organizāciju klupšanas akmens, ja vien to priekšgalā nav spēcīgs līderis. Kopš Vienotības zīmola parādīšanās šim veidojumam ir bijušas līderības problēmas. Uz iepriekšējām vēlēšanām līdera krekliņu uzvilka premjers Valdis Dombrovskis. Ir skaidrs, ka šajās vēlēšanās viņš vairs nevar pildīt šo lomu, jo neizskatās pietiekami revolucionārs, tas ir, antioligarhisks. Neskaidrības par Dombrovska un viņa padomnieces Bukānes ģimeņu kopējo biznesu izraisa pamatotas aizdomas par smagu interešu konfliktu, kas neļauj Dombrovskim ar pietiekamu pārliecību skandēt saukli – nē, oligarhiem!


Jāmeklē cits līderis. Vislabākais būtu Zatlers, bet bijušajam prezidentam kaut kā neklājas sēdēt pie viena galda ar tādiem šeptmaņiem kā Jaunups un Kampars. Un šajā vietā parādās grūti risināma pretruna. Pie siles grib palikt visi – gan Kampars, gan Jaunups, gan pārējie. Taču jaunā politiskā konjunktūra ir mainījusi vērtēšanas kritērijus. Veiklais zēns Jaunups vairs nav partijai un partijas cilvēkiem vajadzīga persona, bet gan tipāžs, ar kuru līdz vēlēšanām atrasties vienā telpā ir tikpat bīstami kā ar kādu no «īstajiem» oligarhiem. Tā nu sagadījies, ka atbilstoši jaunajai mitoloģijai PS rindās ir mazāk cilvēku, kurus var apsūdzēt par kaut kādu iezīmju sakritību ar tā dēvētajiem oligarhiem. Savukārt Vienotība ir salīdzinoši labi tautā aizgājusi preču zīme, kuru privatizēt vēlētos ne viens vien.


Solvita Āboltiņa vienā no savām pēdējām intervijām laikrakstā Diena atļaujas pateikt to, ko varētu pat nosaukt par provokāciju. Viņa esošo politisko izkārtojumu latviešu spārnā iedala trijos blokos – oligarhu, Jaunā laika realizētās politikas Vienotības blokā un nacionālajā blokā. Laikā, kad publiski tiek deklarēta nepieciešamība vienoties, Āboltiņa saviem partneriem iegrūž degunā – Vienotības pamatā ir tieši Jaunā laika (JL) realizētā politika. Jādomā, ka šī nav nejauši izsprukusi frāze. Pārtulkota parastā valodā, tā nozīmē – es tikai priecātos, ja PS pamestu Vienotības kuģi. Saulainu taciņu. Taču nekas neliecina, ka Aboltiņas sapņi varētu piepildīties. Gluži otrādi. Jaunajos apstākļos otro elpu atguvusi PS, kas pēc vēlēšanām bija smakusi zem JL dominantes. Lai gan daži Vienotības propagandisti, piemēram, Kārlis Streips, jau vairākkārt ieteikuši Vienotībai atbrīvoties no tādiem darboņiem kā Kampars, Dombrovskis, Bendrāte un citiem, realitātē tas diez vai ir iespējams. Attīrīšanās uzdevums tiks uzticēts vēlētājiem, kuri ar plusiņiem nokoriģēs vēlēšanu sarakstus.


PS pieļauj, ka no partijas uz Nacionālo apvienību varētu aiziet daži individuāli biedri, bet partijas spice tomēr paliks nākamās Vienotības kodolā. Paredzams, ka Vienotības dibināšanas kongresā tiks ievēlēta 21 cilvēka liela valde. Pa 7 pārstāvjiem no katras partijas, taču pēc vēlēšanām tiks sasaukts kongress, kurš izvērtēs vēlēšanu rezultātus un ievēlēs jaunu valdi jau bez jebkādām veco partiju kvotām. Problēma ir tā, ka pēc vēlēšanām var izrādīties, ka Vienotības elektorāta nišā galvenais spēlētājs ir nevis Vienotība, bet gan Nacionālā apvienība vai jaunā Zatlera partija. Ja notikumi attīstīsies pēc šāda scenārija, tad uzvarētāji, iespējams, būs tieši tie, kas laikus pārlēks no piesūcekņiem apaugušās Vienotības galēras uz kādu ātrāk ejošu kuģi.

Uzņēmumu reģistrs atsaka PS jaunās valdes reģistrāciju

BNS Piektdiena, 20. maijs (2011)
Uzņēmumu reģistrs (UR) atteicies reģistrēt 16.aprīlī notikušajā partijas Pilsoniskā savienība (PS) kopsapulcē pieņemtos lēmumus par izmaiņām valdes sastāvā un statūtu grozījumiem, vēsta portāls pietiek.com.

Tas nozīmē, ka, visticamāk, PS būs jāsasauc jauna kopsapulce. Pēc portāla rīcībā esošās informācijas, tas saasinājis jau tā nokaitētās iekšējās attiecības starp partijas strāvojumiem, kurus nosacīti var iedalīt tajos, kas atbalsta strauju konsolidēšanos ar Jauno laiku apvienotā partijā Vienotība, un tajos, kuri kā priekšnoteikumu tam izvirza dažādu problēmjautājumu atrisināšanu, piemēram, finansējuma piesaistes caurredzamību. Jaunievēlētajā valdē, kuru UR nav reģistrējis, vairākumā pārstāvēti PS līderim Ģirtam Valdim Kristovskim lojāli cilvēki, kuri ir pret forsētu apvienošanos Vienotībā.

16.aprīlī sasauktajā PS kopsapulcē sākotnēji nebija kvoruma, jo uz to bija ieradušies tikai 220 no 630 partijas biedriem. Tomēr pēc apspriešanās tika izlemts, ka statūti ļauj juridiski korekti sasaukt atkārtotu kopsapulci, uz kuru vairs neattiektos prasība par minimālo dalībnieku skaitu. PS to arī izdarīja, tajā pašā dienā pārvēlot partijas valdi, grozot statūtus un pieņemot rezolūciju, kas kopumā atbalsta Vienotības izveidi.

Tomēr UR 11.maijā pieņēmis lēmumu atteikt šo izmaiņu reģistrāciju, jo, izskatot iesniegtos dokumentus, secināts, ka tajos ir nepilnības. Līdz ar to nolemts atlikt ieraksta izdarīšanu politisko partiju reģistrā par izmaiņām partijas valdes sastāvā un statūtu jaunās redakcijas reģistrēšanu. Uzņēmumu reģistrs arī noteicis termiņu – šā gada 9. augustu – šo trūkumu novēršanai.

Kristovskis pastāstīja, ka UR esot atteicis reģistrāciju, jo, pēc UR domām, PS nevarēja rīkot atkārtotu kopsapulci vienā un tajā pašā dienā. "Mūsu juristi interpretēja to citādi," viņš piebilda.

Pašlaik radusies situācija tiek izvērtēta, un nākamnedēļ būs lielāka skaidrība par tālāko rīcību.

Pēc pietiek.com rīcībā esošās informācijas, pašlaik dažādi PS strāvojumi meklē vēlamāko juridisko izeju no šīs situācijas.

Kāds jaunās valdes loceklis, lūdzot uz viņu oficiāli neatsaukties, portālam pieļāva, ka Uzņēmumu reģistra konstatētie pārkāpumi, iespējams, attiecas tikai uz statūtu grozījumu reģistrāciju, bet ne uz valdes sastāva apstiprināšanu. Tāpat neoficiāli izskan versijas, ka, iespējams, juridiskās neprecizitātes pieļautas tīši, lai apstrīdētu kopsapulces lēmumus, ja tie būs nevēlami.

"Šī Pilsoniskās savienības valde ir daudziem nevēlama, līdz ar to jau iepriekš ir izplānots variants A gadījumam, ja tiek ievēlēta vēlamā valde, un variants B, ja nevēlama, lai vajadzības gadījumā Uzņēmumu reģistrā panāktu tās atcelšanu," pieļāva kāds avots PS rindās.

Neoficiāli izskan, ka šīm pretrunām ir tālejošs mērķis panākt PS vadības maiņu. No Jaunā laika ir saņemti signāli, ka "mēs iesim ar Pilsonisko savienību tikai bez Ģirta [Valda Kristovska]"".

Jau vēstīts, ka PS kopsapulcē izvērtās sīva cīņa uz valdes locekļu amatiem. Kopsapulce nolēma valdes vadīšanu uzticēt Kristovskim, taču valdē netika PS kampaņas vadītājs Arvils Ašeradens, kuru izkonkurēja Jauniešu nodaļas vadītāja Linda Medene. Valdē netika arī Saeimas deputāti Uģis Rotbergs un Ilze Viņķele, kultūras ministre Sarmīte Ēlerte un citi.

Valdē no reģioniem ievēlēta Saeimas deputāte Ilma Čepāne (Rīga), Rēzeknes novada domes deputāte Līvija Pavlinska (Latgale), PS Dobeles nodaļas vadītājs Jānis Avotiņš (Zemgale), Saeimas deputāte Ilze Vergina (Vidzeme) un Rīgas domes deputāts Dāvis Stalts (Kurzeme).

Tāpat valdē ievēlēti Saeimas deputāti Kārlis Šadurskis, Ina Druviete, Janīna Kursīte-Pakule, Lolita Čigāne un Ingmārs Čaklais, Eiropas Parlamenta deputātes Sandra Kalniete un Inese Vaidere, kā arī bijusī Saeimas deputāte Anna Seile.

Tāpat izvērtās asas diskusijas par statūtu grozījumiem. Sākotnēji statūtu grozījumi paredzēja, ka valde apstiprina kandidatūras Ministru kabineta locekļu un parlamentāro sekretāru amatiem, kā arī to amatpersonu kandidātus, kurus izvirza Saeimas deputāti un ievēlē Saeima.

Tomēr pēc kultūras ministres Sarmītes Ēlertes un deputāta Uģa Rotberga iebildumiem, ka tādējādi tiek ierobežotas Saeimas deputātu tiesības, šī norma tika mīkstināta, dodot valdei tiesības tikai ieteikt kandidatūras.

Vēl statūtu izmaiņas, kas apstiprinātas kopsapulcē, paredz, ka valde ieceļ partijas ģenerālsekretāru un nosaka viņa pienākumus un tiesības. Ģenerālsekretārs vienlaikus nevar ieņemt valdes un Revīzijas komisijas locekļa amatu.

Turpmāk iesniegumam par uzņemšanu partijā būs jāpievieno viena PS biedra (pašlaik divu) rekomendācija, taču šim biedram ir jābūt partijā ne mazāk kā gadu. Tāpat izmaiņas statūtos paredz, ka lēmumu par uzņemšanu partijā pieņems PS valde, pašlaik – PS valde pēc nodaļas ieteikuma. Taču PS valde varēs lūgt nodaļas viedokli par biedra kandidātu, ja viņš dzīvo teritorijā, kur ir izveidota PS nodaļa.

PS iekšējie grupējumi

Pilsoniskas savienibas valdes velešanas parada nacionala stravojuma ietekmi partijā.

Pilsoniskas savienibas valdes velešanas labi atspogu ojušas speku sadalijumu partija

starp vairakam viedokļu grupam attieksme pret Vienotibas partijas dibinašanu. Sacensiba

par vietam valde zaudeja tie, kuri visaktivak iestajas par vienas partijas veidošanu, ko pec

Pilsoniskas savienibas (PS) kongresa ir atzinis gan partijas priekšsedis Tirts Valdis

Kristovskis, gan Saeimas deputats Arvils Ašeradens. Vi a neievelešana valde bija viens

no kongresa parsteigumiem, jo A. Ašeradens ir PS dibinatajs, apvienibas Vienotiba valdes

loceklis un bija ari velešanu kampa as vaditajs, nodrošinot partijai labus rezultatus

velešanas. Tacu tas nebija vienigais parsteigums sestdien (16. aprili) PS kongresa, kurš

sakas ar T. V. Kristovska pazi ojumu, ka vi š velas apsveikt Annu Seili. Nakama vests

bija, ka pieredzejusi politiKe ir nolemusi aiziet no aktivas politikas. Sa emot ziedus, A.

Seile informeja, ka vi ai neesot dzimšanas diena, un izskatijas mazliet apjukusi. Ja šo

epizodi varetu uztvert ka nelielu misekli, kadi šados emocionalos brižos medz gadities,

tad A. Seiles ievelešanu valde vairs nevaretu uzskatit par aiziešanu no aktivas politikas.

Turklat liktenigi pirmais aiz svitras arpus valdes palika A. Ašeradens. Vi š sakotneji bija

ieguvis tikpat balsu, cik jauniešu noda as vaditaja Linda Medene. Kad kopsapulces

delegati par abiem balsoja velreiz, jauniete sa emusi ieverojami lielaku atbalstu. Ne visi

pamanija vel kadu epizodi, ka Sandra Kalniete ir aicinajusi L. Medeni atteikties no

kandidešanas uz valdi par labu A. Ašeradenam. «Esmu emocionala, un man patiešam

šKita netaisni, ka cilveku, kurš vadija velešanu kampa u, partijas biedri nenoverte.

Piegaju pie Lindas un teicu, ka es šada situacija butu apsverusi iespeju atteikties,» Dienai

otrdien atzina S. Kalniete, kura nakamaja diena gan piezvanijusi L. Medenei un

atvainojusies par nesavaldibu. S. Kalnietei esot žel, ka valde nebus ari Ilzes Viņķeles, kas
partija daudz darijusi, ka ari Sarmites Elertes, kura ari nesa ema nepieciešamo balsu


vairakumu. To, iespejams, varot skaidrot ar to, ka S. Elerte strada valdiba un «vi ai nav

pieticis laika sevi sasaistit ar partiju». A. Seile Dienai atzina, ka apsveikumu kongresa

sakuma saistijusi ar to, ka vi a vairs nestrada Saeima. «Tapec ziedus pie emu ar

pateicibu,» teica A. Seile, kura kole9iem pirms kopsapulces sacijusi, ka varetu uz valdi

vairs nekandidet. Tacu kongresa rita pie vi as esot pienacis Karlis Šadurskis, centies

parliecinat kandidet un teicis: «Ka mes bez tevis?!» Pec tam K. Šadurska paligs Didzis

Šenbergs jau esot paradijis iesniegumu, kura vairaki cilveki parakstijušies par vi as

izvirzišanu valde. K. Šadurskis šo situaciju komenteja atturigi, bet ava noprast, ka iecere

bijusi A. Seili dele9et ka Kurzemes parstavi valde. Tacu vi a pavestija, ka nevelas

konkuret ar ši re9iona cilvekiem un piekrit startet tikai no Rigas. Dienai politiKe ari

skaidroja, ka bez sava transporta vi ai butu apgrutinoši parstavet re9ionu. Iespejams, A.
Seili pierunaja startet uz valdi tapec, lai taja neiek utu kads no tiem Kurzemes


kandidatiem, kuri parstav PS nacionali konservativo sparnu, kas ir pret steigu jaunas

partijas veidošana. No Kurzemes valde ieveleja Davi Staltu, kurš ir no nacionala sparna.

A. Ašeradens, kurš turpinas parstavet partiju Vienotibas valde, notikušo saista ar to, ka

partija ir vairaki stravojumi. Viens no tiem uzskata, ka ir jaizverte riska faktori, kas trauce

Vienotibas veidošana, «bet nevajag vilkt garuma». Otra grupa varetu but tie, kuriem varbut

ir bail pazaudet esošas pozicijas un uz vienas partijas veidošanu vi i raugas piesardzigak,

uzskatot, ka nav pamata steigai. Trešais virziens, iespejams, ir nacionalak noska otie,

kuri ir vel rezervetaki, pie aujot, ka nacionala ideja ir dzivotspejiga un to var istenot ari

kopa ar Visu Latvijai!-TB/LNNK, neizsledz A. Ašeradens. Vi š pie auj, ka šis sparns ir bijis

aktivaks un tapec ari ir tads velešanu rezultats, bet tas ir demokratisks process, kuram

vajadzetu turpinaties tikpat demokratiska diskusija par kongresa pie emto rezoluciju.

Taja konceptuali atbalstita vienas partijas veidošana. (Diena)

PS valde

http://www.diena.lv/lat/politics/hot/ps-turpinas-vadit-kristovskis-valde-neievel-elerti-un-aseradenu
LETA Sestdiena, 16. aprīlis (2011).

Partijas Pilsoniskā savienība (PS) kopsapulcē par partijas priekšsēdētāju atkārtoti tika apstiprināts Ģirts Valdis Kristovskis, kurš bija arī vienīgais pieteiktas kandidāts.

Daudz sīvāka cīņa izvērsās par darbu PS valdē, kurai tika izvirzīti 23 kandidāti. Partijas biedru vairākuma atbalstu neguva tādi redzami politiķi kā kultūras ministre Sarmīte Ēlerte, Saeimas deputāts Arvils Ašeradens un Saeimas deputāte, Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Vinķele.

Par Kristovski priekšsēdētaja amatā nobalsoja 194 no 220 PS klātesošajiem biedriem.

Savukārt saskaitot valdes balsojuma rezultātus, noskaidrojās, ka PS valdē turpmāk strādās Ilma Čepāne, Līvija Plavinska, Jānis Avotiņš, Ilze Vergina, Dāvis Stalts, Kārlis Šadurskis, Sandra Kalniete, Ina Druviete, Janīna Kursīte - Pakule, Inese Vaidere, Anna Seile, Lolita Čigāne un Ingmārs Čaklais.

Tomēr pirmajā balsojuma kārtā vienādu balsu skaitu saņēma Arvils Ašeradens un Jaunatnes nodaļas vadītāja Linda Medene, kā rezultātā nācās organizēt vēl vienu biedru aizklāto balsojumu par šiem diviem kandidātiem.

Atkārtotā balsojumā lielāko balsu skaitu saņēma Medene.

Uz PS valdi kandidēja ari Jānis Bordāns, Ēlerte, Andris Geižāns, Didzis Konuševskis, Linards Počs, Uģis Rotbergs, Vinķele un Diāna Zaļupe. Tomēr viņi partijas biedru vairākuma atbalstu neguva.

PS kopsapulce (par apvienošanos ar Vienotibu)

Lai Aivars nevarētu sarunāt ar Andri, Aināru un Nilu
19.04.2011.Autors: Māris Antonevičs.

Visi apvienību "Vienotība" veidojošie spēki ir apstiprinājuši vēlmi veidot kopīgu partiju

Partiju reitingi, kurus apkopojis sabiedriskās domas pētījumu centrs "SKDS", rāda, ka "Vienotības" popularitāte krītas. Šobrīd šim politiskajam spēkam uzticoties 10,3% aptaujāto, kas, protams, ir krietni mazāk nekā Saeimas vēlēšanu laikā (SKDS aptaujas līderis ir "Saskaņas centrs", kuru atbalsta 20% aptaujāto pilsoņu. Jāpiebilst, ka, lai gan "Vienotības" popularitātes kritumu uzrādījusi arī "Latvijas faktu" veiktā aptauja, tas tomēr nav tik liels.)

Apvienību veidojošās Pilsoniskās savienības kongresā gan tika uzsvērti nevis šie, bet citi skaitļi. Kā uzvaroši paziņoja kultūras ministre Sarmīte Ēlerte: "Skaitļi nepielūdzami rāda, ka Latvijā ir atsākusies izaugsme." Optimistiska joprojām ir arī "Jaunā laika" priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa: "Lai arī reitingi to nerāda, cilvēki mums joprojām uzticas." Turklāt: ""Vienotības" ideja ir vienīgā Latvijas politiskās nākotnes iespēja!"

Vēstules pirms kongresa

Nav noslēpums, ka tieši Pilsoniskās savienības biedru vidū šaubas par "Vienotības" pārtapšanu partijā bijušas vislielākās, kas atspoguļojies pat tās vadītāju publiskajos izteikumos, par noskaņojumu reģionos nemaz nerunājot. Pirms kongresa tika izplatītas anonīmas vēstules, kurās kāds PS biedrs norāda, ka lielāka nozīme "Vienotībā" esot "Jaunajam laikam" un "Sabiedrībai citai politikai" , bet PS – tikai "pabērna loma". Turklāt tādējādi cieš Pilsoniskās savienības vērtības un idejas, kuras pēc "Vienotības" pārtapšanas partijā acīmredzot nākšoties atmest pavisam. PS pat bija veikusi kaut ko līdzīgu iekšējai izmeklēšanai un paziņoja, ka anonīmais rakstītājs ar pseidonīmu "Andris Z." neesot partijas biedrs. PS biedru vidū no 20 Andriem ir tikai viens, kura uzvārds sākas ar burtu "Z" – Andris Zaviļeiskis – zvērināts advokāts, Siguldas novada domes deputāts, bet viņš vēstules neesot rakstījis. Tā esot provokācija, lai veidotu partijā šķeltniecisku noskaņojumu.

Tomēr sestdien notikušais kongress izvērtās reti rāms, par ko lielākais "paldies" acīmredzot jāsaka organizētājiem, galveno uzmanību piešķirot nevis debatēm, bet tematiskiem referātiem, piemēram "Kultūra – nācijas pamats un attīstības dzinējspēks" (S. Ēlerte), "Intelekta nācija" (I. Druviete), "Jauns tautsaimniecības attīstības modelis. Inovāciju ekonomika" (I. Vaidere) utt. Tika arī pamatots, ka vairāk jārunā par "Vienotības" mērķiem, bet partija vai apvienība – tie jau tikai instrumenti šo mērķu sasniegšanai.

Kristovskis: "Iekšējā gaisotne – saspīlēta."

Biedru šaubas savā uzrunā bija apņēmies paust PS vadītājs Ģirts Valdis Kristovskis: ""Vienotības" līdzšinējās partnerības laikā dažkārt šķitis, ka politiskie pretinieki ir pašu sabiedroto vidū. Nemelošu, pieslīpēties, savīties ir bijis grūti. Iekšējā gaisotne un lēmumu pieņemšana "Vienotībā" nereti ir bijusi saspīlēta, dažkārt problēmas ar šantāžas piegaršu tikušas risinātas masu mediju vidē. Joprojām būtisku nesaskaņu cēloņi nav tikuši atrisināti." No Kristovska stāstītā izriet, ka viņš nav apmierināts, kā "Jaunais laiks" nozadzis Pilsoniskajai savienībai finanšu ministru Andri Vilku. Viņš šobrīd "pārstāv un nodrošina Dombrovska jeb "JL" un Finanšu ministrijas speciālistu skatījumu", lai gan PS esot savs, atšķirīgs skatījums uz ekonomisko attīstību – to palīdzējuši izstrādāt akadēmiķi, un tas apkopots tautsaimniecības rakstu krājumā "Pārraut sastingumu!". "Pirms vēlēšanām mēs, Pilsoniskā savienība, respektējām Dombrovska, Repšes, Kampara jeb "JL" ekonomiskās nostādnes. Tobrīd valdības vadītājam bija cits redzējums, mēs piebremzējām savus piedāvājumus "Vienotības" kopējā procesa dēļ. Tagad gaidām no jauna, jo 2011. gada budžeta veidošanas un tā papildu konsolidācijas laikā, protams, nevaram uzspiest savu redzējumu. (..) Rezultātā PS un ekspertu redzējums nu jau gadu paliek iesaldēts, jo "Vienotības" ietvaros katrs paliek pie savas pārliecības," situāciju raksturoja V. Kristovskis. Tas tomēr nebija šķērslis, lai viņš un citi PS redzamākie politiķi aicinātu balsot par "Vienotības" pārtapšanu partijā.

Sandra Kalniete uzskata, ka apvienošanas procesu mēģinot apkarot konkurenti un atsevišķi savtīgi ekonomiskie grupējumi, un tam esot savs iemesls. "Vispilnīgāk "Vienotības" nozīmi Latvijas politikas atveseļošanā var novērtēt, ja mēģina iedomāties, ka mūsu valsts politiskajā ainavā vairs nav "Vienotības". Tad Latvijā atkal valdītu vecie laiki, kad Aivars sarunā ar Andri, Aināru un Nilu, un nav neviena ietekmīga politiska spēka, kas to spētu aizkavēt," uzskata Eiroparlamenta deputāte.

Ēlerte argumentēja, ka "ilglaicīgu valstisku politiku nevar izstrādāt un iedibināt grīļīgas un ātri mainīgas valdības. Bet to var izveidot tikai lielas partijas, nevis sīkpartijas, kuras katrās vēlēšanās kā rieksta čaumalas šūpojas grūti prognozējama rezultāta viļņos".

Arī Saeimas deputāts Kārlis Šadurskis, atzīstot, ka skaidras atbildes nav, tomēr mudināja biedrus izlemt par labu "aprēķina laulībām". Protams, īpaši uzstājīgi par vienoto partiju aģitēja tie, kuri paši šo lēmumu jau pieņēmuši, – S. Āboltiņa un A. Štokenbergs. "Ja kādai no "Vienotības" partijām ir bailes no izšķīšanas, tā ir gļēvuma pazīme. Ja jums bail no politikas netīrajiem ūdeņiem, tad nav ko līst tajos iekšā. Ja jūs baidāties no partijas biedriem, tad kā varēsiet stāties pretī konkurentiem?" Štokenbergs emocionāli apelēja pie PS biedru jūtām, lai gan tikai pirms nedēļas viņa paša vadītās partijas kongresā izskanēja daudz šaubu par lēmumu.

Ēlerti neievēl valdē

PS solījusi "Vienotības" apvienošanās procesā nezaudēt savu nacionālo stāju un rūpēties, lai netiek pieļauta pilsonības iegūšanas pamatprincipu maiņa, ka Latvijā "uzrodas" vēl kāda cita valsts vai oficiālā valoda, ka tiek apšaubīts Latvijas okupācijas fakts. S. Kalniete arī izteicās, ka "ir jāsaka skaidri – mēs neredzam vietu Latvijas valdībā cilvēkiem, kuri neatzīst Latvijas valstiskuma pamatus", kas nozīmē, ka PS arī turpmāk būs pret "Saskaņas centra" ņemšanu valdībā.

Interesanta epizode kongresā bija S. Ēlertes iebildums pret statūtu grozījumiem, ka partijas valde pieņem lēmumus, kuras amatpersonas deputātiem Saeimas balsojumos vajadzētu atbalstīt. Viņasprāt, tas esot pretrunā ar Satversmi, jo neviens nevar noteikt, kā deputātam jābalso. Diskusijā iesaistījās arī Ēlertes domubiedrs no "Lietussargu grupas" Uģis Rotbergs, kurš jautāja, kādu sodu viņš saņems, ja balsos pretēji valdes lēmumam. Uz to Ģ. V. Kristovskis atbildēja, ka Rotbergs sodīts netiks un valdes lēmumam būšot tikai rekomendējošs raksturs, jo, protams, piespiest balsot nevienu nevar.

Zīmīgi, ka ne Ēlerte, ne Rotbergs, kā arī cits Ēlertei tuvs partijas biedrs Arvils Ašerādens PS valdes vēlēšanās neguva atbalstu un palika "aiz strīpas".