PREZIDENTS?
Valsts pirmajai personai Andrim Bērziņam neklājas viegli pēc tam, kad viņš 2012.g. janvārī paziņoja, ka nepiedalīsies referendumā par otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. Tauta bija nesaprašanā, tas bija negaidīti un nodevīgi. Daudzi cilvēki zvanīja un rakstīja ‘’Latvijas Avīzei’’ un nosodīja tādu rīcību. Zigurds Mežavilks ierosināja, lai gaidāmo referendumu no savas kabatas apmaksā Satversmes aizsardzības birojs, Drošības policija, Centrālā vēlēšanu komisija un Valsts prezidents, jo tieši šīs amatpersonas ir vainīgas, ka šāds pretlikumīgs, valsts pamatus graujošs pasākums var notikt. Aina Čurkste piekrīt Dr.Aivara Sluča vērtējumam par Latvijas un Igaunijas prezidentiem (16.janv.). 19.janv. radio ‘’brīvajā mikrofonā’’ klausītāji intervēja prezidentu, viens no jautājumiem bija – Ko Jūs savas prezidentūras laikā esat labu izdarījis Latvijas labā? Atbilde bija izvairīga tāpat kā visas pārējās. Viņš ir piedalījies Pirmā Baltijas kanāla raidījumā, runājis krievu valodā, jo tas ir Krievijas finansēts TV kanāls un tajā nav jāpiedalās, jo ir pilnīgi naidīgs mūsu valstij. Ja viņš tajā piedalījās, tad tas rāda, ka prezidentam ir vāji padomdevēji. Prezidents visai vāji uzstājās Ņujorkā Ģenerālās Asamblejas sesijā, vajadzēja taisnoties par savu slikto izrunu un vainīgs izrādījās apgaismojums. Nevienā intervijā viņš nav pateicis neko svarīgu, atbildes bijušas izvairīgas. Ja zinām, ka visas svētku runas raksta citi, tad saprotam, ka tāds prezidents ir dekorācija. 21. janv. LTV trešais kanāls intervē eksprezidenti Vairu Vīķi Freibergu, kura saka, ka noteikti ies uz referendumu un balsos pret krievu valodu un aicināja visus pilsoņus tā rīkoties. Šis loģiskais ieteikums aplidoja visas latviešu radioprogrammas. Redzams, ka žurnālisti ignorē Bērziņu un tam ir motivācija. Šo prezidentu ievēlēja SC deputāti, to tagad atceras daudzi. Slikti, ja virsrakstā jāliek jautājumu zīme, bet tā ir vispareizāk.
ATIS SKALBERGS
pirmdiena, 2012. gada 23. janvāris
Zatlers ir Pret Valsts valodas nostiprināšanu Staversmē
http://www.apollo.lv/portal/news/articles/262573
Iveta Grigule, 11.Saeimas deputāte (ZZS)
Svētdiena, 22. janvāris (2012)
Valdis Zatlers ar saviem skaļajiem paziņojumiem grib slēpt un aizēnot faktu, ka vienīgi viņa partija Saeimas sēdē balsoja «PRET» to, lai Satversmes panti par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu un Latvijas teritorijas nedalāmību tiktu nostiprināti kā negrozāmi.
Es to skaidrotu ar to, ka ZRP un Zatlers grib vienlaicīgi sēdēt uz diviem krēsliem – nezaudējot latviešu atbalstu, ļoti grib izpatikt arī krieviem. Šodien jautājums ir vienkāršs – vieni ir «par» latviešu valodu, otri ir «par» krievu valodu. Bet Zatlera kungs grib izpatikt abiem. Tikai tā var izskaidrot viņa vārdus, ka nav nekur jāsteidzas ar Satversmē negrozāmu pantu noteikšanu.
Paklausieties ko viņš saka: vajag atlikt Satversmes grozījumu izskatīšanu par nemainīgiem pantiem, vajag vēl kaut ko mēnešiem ilgi izdiskutēt un apspriest. Kur ir novedusi šī Zatlera nemitīgā naidnieku meklēšana latvisko partiju vidū, neizlēmība un koķetērija ar Saskaņas centra vēlētāju? Mēs šodien redzam, ka starpnacionālā spriedze pusgada laikā ir nozīmīgi pieaugusi. Un zaudētāji ir abās pusēs.
Jā, piekrītu, Satversmes labojumus vajadzēja pieņemt uzreiz, kolīdz sākās runas par parakstu vākšanu par otru valsts valodu, nevis aizsegties ar viltus demokrātiju, nebeidzami atliekot šī jautājuma risināšanu. Tad mums, ZZS nevajadzētu iesniegt Saeimā šos Satversmes grozījumus. Galvenais nav tas, kurš iesniedz, bet gan paši labojumi Satversmē par to, ka latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda Latvijā. Es gan, ja dakteris būtu iesniedzis šādu likumprojektu, to atbalstītu.
Cik ilgi var vilcināties? Tieši no šīs nenoteiktības un koķetērijas ar cittautiešiem, no šīs viltus demokrātijas ir izveidojusies šodienas nejēdzīgā situācija. Savā dzimtajā zemē mums ir jāaizstāv sava dzimtā valoda! Un tieši Zatlers bija tas, kurš izlaida «džinu no pudeles», pārliecinoši un ar tankiem nesatricināmi solīdams Saskaņas centram vietu valdībā.
Gribētos, lai politiķu rīcība un vārdi ir «par» latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu un «par» Latvijas teritorijas nedalāmību. Šobrīd Zatlera partija, iespējams neapzinoties, dara visu, lai būtu «PRET».
Iveta Grigule, 11.Saeimas deputāte (ZZS)
Svētdiena, 22. janvāris (2012)
Valdis Zatlers ar saviem skaļajiem paziņojumiem grib slēpt un aizēnot faktu, ka vienīgi viņa partija Saeimas sēdē balsoja «PRET» to, lai Satversmes panti par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu un Latvijas teritorijas nedalāmību tiktu nostiprināti kā negrozāmi.
Es to skaidrotu ar to, ka ZRP un Zatlers grib vienlaicīgi sēdēt uz diviem krēsliem – nezaudējot latviešu atbalstu, ļoti grib izpatikt arī krieviem. Šodien jautājums ir vienkāršs – vieni ir «par» latviešu valodu, otri ir «par» krievu valodu. Bet Zatlera kungs grib izpatikt abiem. Tikai tā var izskaidrot viņa vārdus, ka nav nekur jāsteidzas ar Satversmē negrozāmu pantu noteikšanu.
Paklausieties ko viņš saka: vajag atlikt Satversmes grozījumu izskatīšanu par nemainīgiem pantiem, vajag vēl kaut ko mēnešiem ilgi izdiskutēt un apspriest. Kur ir novedusi šī Zatlera nemitīgā naidnieku meklēšana latvisko partiju vidū, neizlēmība un koķetērija ar Saskaņas centra vēlētāju? Mēs šodien redzam, ka starpnacionālā spriedze pusgada laikā ir nozīmīgi pieaugusi. Un zaudētāji ir abās pusēs.
Jā, piekrītu, Satversmes labojumus vajadzēja pieņemt uzreiz, kolīdz sākās runas par parakstu vākšanu par otru valsts valodu, nevis aizsegties ar viltus demokrātiju, nebeidzami atliekot šī jautājuma risināšanu. Tad mums, ZZS nevajadzētu iesniegt Saeimā šos Satversmes grozījumus. Galvenais nav tas, kurš iesniedz, bet gan paši labojumi Satversmē par to, ka latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda Latvijā. Es gan, ja dakteris būtu iesniedzis šādu likumprojektu, to atbalstītu.
Cik ilgi var vilcināties? Tieši no šīs nenoteiktības un koķetērijas ar cittautiešiem, no šīs viltus demokrātijas ir izveidojusies šodienas nejēdzīgā situācija. Savā dzimtajā zemē mums ir jāaizstāv sava dzimtā valoda! Un tieši Zatlers bija tas, kurš izlaida «džinu no pudeles», pārliecinoši un ar tankiem nesatricināmi solīdams Saskaņas centram vietu valdībā.
Gribētos, lai politiķu rīcība un vārdi ir «par» latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu un «par» Latvijas teritorijas nedalāmību. Šobrīd Zatlera partija, iespējams neapzinoties, dara visu, lai būtu «PRET».
sestdiena, 2012. gada 14. janvāris
Vainīgie kāpēc notiek referendums pret valsts pamatiem
VAINIGOS MEKLEJOT.
Tuvojas 18.februāris – referenduma diena. Cilvēki spriež, kāpēc valsts pārvalde pieļāva, ka nepilsoņu grupa varēja sākt vākt parakstus par krievu valodu kā otru valsts valodu Latvijā. 2012.g. 10.janvāra ’’Latvijas Avīze’’ publicē interviju ar Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāju ILMU ČEPĀNI, kur viņa cenšas atbildēt uz jautājumiem, kas attiecas uz parakstu vākšanu un referendumu. Jautājums: „Vai nepilsoņi drīkst organizēt pasākumus pret Latvijas valsti?” I.Čepāne: To patiešām grūti saprast. Referendumu nevar organizēt par visu, kas ienāk prātā, jo demokrātija nav visatļautība… Ja Centrālā Vēlēšanu komisija būtu nospiedusi bremzes jau pašā sākumā, tad Lindermanis un pārējie Administratīvajā tiesā piecus gadus tiesātos, apstrīdot komisijas administratīvo aktu, kas liegtu rīkot referendumu… ES tiesas tiesnesis Egils Levits atzinis, ka pēc neatkarības atjaunošanas, politiskā elite, kultivējot pārprastu politkorektumu, ir izvairījusies teikt, ka Latvija ir latviešu nācijas valsts. Mūsu valsts augstākajām amatpersonām, kad sākās visa jezga ap referendumu, vajadzēja vērtēt šā referenduma iespējamos draudus Latvijas neatkarībai. Šobrīd situācija ir tikpat nopietna kā pirms 20 gadiem, kad mēs cīnījāmies par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Tāpēc aicinu labas gribas cilvēkus aizstāvēt savu valsti un referendumā balsot PRET valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai.
Šai intervijā pelnīti pārmetumi izteikti premjeram Dombrovskim un prezidentam A.Bērziņam. Viņi izvairījās stingri paust savu viedokli par parakstu vākšanu, viņu padomnieki klusēja. Tagad, kad prezidents ir paziņojis, ka pats referendumā nepiedalīsies, daudzi ir nesaprašanā, ko nozīmē šāda rīcība. Tad jau katrs varam mājās pateikt, ka ir par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu Latvijā un uz referendumu neiet. Tie, kas domā, ka viegli uzvarēs latviešu valodas aizstāvji, nav novērtējuši to, ka Krievija ļoti vēlas, lai krievu valoda kļūst par Eiropas Savienības oficiālo valodu un tas var notikt, ja kādā ES dalībvalstī krievu valoda ieguvusi valsts valodas statusu. Tāpēc nauda netiks žēlota, propaganda būs milzīga, uzpirkšanas, draudi, solījumi un viss pārējais, lai tikai panāktu savu. Iespējamas visādas negaidītas provokācijas.
Atis Skalbergs
Tuvojas 18.februāris – referenduma diena. Cilvēki spriež, kāpēc valsts pārvalde pieļāva, ka nepilsoņu grupa varēja sākt vākt parakstus par krievu valodu kā otru valsts valodu Latvijā. 2012.g. 10.janvāra ’’Latvijas Avīze’’ publicē interviju ar Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāju ILMU ČEPĀNI, kur viņa cenšas atbildēt uz jautājumiem, kas attiecas uz parakstu vākšanu un referendumu. Jautājums: „Vai nepilsoņi drīkst organizēt pasākumus pret Latvijas valsti?” I.Čepāne: To patiešām grūti saprast. Referendumu nevar organizēt par visu, kas ienāk prātā, jo demokrātija nav visatļautība… Ja Centrālā Vēlēšanu komisija būtu nospiedusi bremzes jau pašā sākumā, tad Lindermanis un pārējie Administratīvajā tiesā piecus gadus tiesātos, apstrīdot komisijas administratīvo aktu, kas liegtu rīkot referendumu… ES tiesas tiesnesis Egils Levits atzinis, ka pēc neatkarības atjaunošanas, politiskā elite, kultivējot pārprastu politkorektumu, ir izvairījusies teikt, ka Latvija ir latviešu nācijas valsts. Mūsu valsts augstākajām amatpersonām, kad sākās visa jezga ap referendumu, vajadzēja vērtēt šā referenduma iespējamos draudus Latvijas neatkarībai. Šobrīd situācija ir tikpat nopietna kā pirms 20 gadiem, kad mēs cīnījāmies par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Tāpēc aicinu labas gribas cilvēkus aizstāvēt savu valsti un referendumā balsot PRET valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai.
Šai intervijā pelnīti pārmetumi izteikti premjeram Dombrovskim un prezidentam A.Bērziņam. Viņi izvairījās stingri paust savu viedokli par parakstu vākšanu, viņu padomnieki klusēja. Tagad, kad prezidents ir paziņojis, ka pats referendumā nepiedalīsies, daudzi ir nesaprašanā, ko nozīmē šāda rīcība. Tad jau katrs varam mājās pateikt, ka ir par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu Latvijā un uz referendumu neiet. Tie, kas domā, ka viegli uzvarēs latviešu valodas aizstāvji, nav novērtējuši to, ka Krievija ļoti vēlas, lai krievu valoda kļūst par Eiropas Savienības oficiālo valodu un tas var notikt, ja kādā ES dalībvalstī krievu valoda ieguvusi valsts valodas statusu. Tāpēc nauda netiks žēlota, propaganda būs milzīga, uzpirkšanas, draudi, solījumi un viss pārējais, lai tikai panāktu savu. Iespējamas visādas negaidītas provokācijas.
Atis Skalbergs
svētdiena, 2012. gada 1. janvāris
Divi Prezidenti - Ilvess un Bērziņš
Salīdzinot Igaunijas prezidentu Tomasu Ilvesu ar Latvijas prezidentu Andri Bērziņu, latvietim gribas raudāt.
Tomass Ilvess ir godīgs, tīrs, patriotisks cilvēks, kas nesen Eiropas žurnālistiem, kas viņam prasīja par krievu valodu Igaunijā, teica "krievu valoda ir okupantu valoda un to mums nevajag".
Turpretī Latvijas prezidents Andris Bērziņš ir vecs komunists, pārkrievots padomju cilvēks un oligarhs, kas, izmantojot savu amatu bankā, ir piesavinājies par kabatas naudu vairāk kā 40 īpašumus. Un ar to vēl nepietika un viņš piesavinājās savas privātās mājas būvēšanai 175 000 Ls ES naudu, kas bija domāta radīt darba vietas laukos. Kauns.
Krievi un Ušakovs iztaisīja milzu kļūdu ar parakstu vākšanu par krievu valodu kā otro valsts valodu. Tagad būs referendums, kur latviešiem jādabū 1 000 000 balsis PRET, tādēļ, mēģinot palīdzēt SC, un krieviem Bērziņš iesaka nepiedalīties referendumā, kaut gan viņš zina, ka katru, kas nepiedalīsies, Maskavas propaganda sauks par vismaz vienaldzīgu.
SC un Bērziņam ir arī bailes no tā, kas sekos referendumam, jo referendums nav tikai par krievu valodu, bet arī par krieviem pašiem, vai pamatnācija pēc 70 gadiem var viņus vairs ciest Latvijā. 1940.g. latviešiem nebija iespēja balsot par to vai laist krievus iekšā vai nē, bet 18. februāri būs.
Pēc referenduma vajag sākties nopietnai, ilgi aizkavētai krievu repatriācijai. Visiem nelojāliem krieviem jādodas atpakaļ uz savu tēvzemi un tie vispirms varētu būt šie 183 000, kas parakstījās par krievu valodu, kā arī lielākā daļa nepilsoņu (tas kopā būtu apmēram 500 000). Arī Krievija un Putins sauc savus tautiešus mājās, jo krievu skaits Krievijā samazinās par 2 000 000 katru gadu.
Latvieši, ja arī 18 februārī būs sniega vētra, nepalieciet mājās, ejiet un balsojiet, jo Strēlnieki un Leģionāri cīnījās par latvisku Latviju daudzās sniega vētrās.
Tomass Ilvess ir godīgs, tīrs, patriotisks cilvēks, kas nesen Eiropas žurnālistiem, kas viņam prasīja par krievu valodu Igaunijā, teica "krievu valoda ir okupantu valoda un to mums nevajag".
Turpretī Latvijas prezidents Andris Bērziņš ir vecs komunists, pārkrievots padomju cilvēks un oligarhs, kas, izmantojot savu amatu bankā, ir piesavinājies par kabatas naudu vairāk kā 40 īpašumus. Un ar to vēl nepietika un viņš piesavinājās savas privātās mājas būvēšanai 175 000 Ls ES naudu, kas bija domāta radīt darba vietas laukos. Kauns.
Krievi un Ušakovs iztaisīja milzu kļūdu ar parakstu vākšanu par krievu valodu kā otro valsts valodu. Tagad būs referendums, kur latviešiem jādabū 1 000 000 balsis PRET, tādēļ, mēģinot palīdzēt SC, un krieviem Bērziņš iesaka nepiedalīties referendumā, kaut gan viņš zina, ka katru, kas nepiedalīsies, Maskavas propaganda sauks par vismaz vienaldzīgu.
SC un Bērziņam ir arī bailes no tā, kas sekos referendumam, jo referendums nav tikai par krievu valodu, bet arī par krieviem pašiem, vai pamatnācija pēc 70 gadiem var viņus vairs ciest Latvijā. 1940.g. latviešiem nebija iespēja balsot par to vai laist krievus iekšā vai nē, bet 18. februāri būs.
Pēc referenduma vajag sākties nopietnai, ilgi aizkavētai krievu repatriācijai. Visiem nelojāliem krieviem jādodas atpakaļ uz savu tēvzemi un tie vispirms varētu būt šie 183 000, kas parakstījās par krievu valodu, kā arī lielākā daļa nepilsoņu (tas kopā būtu apmēram 500 000). Arī Krievija un Putins sauc savus tautiešus mājās, jo krievu skaits Krievijā samazinās par 2 000 000 katru gadu.
Latvieši, ja arī 18 februārī būs sniega vētra, nepalieciet mājās, ejiet un balsojiet, jo Strēlnieki un Leģionāri cīnījās par latvisku Latviju daudzās sniega vētrās.
Abonēt:
Ziņas (Atom)