Slucis un pretvējš

http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=334431:slucis-un-pretvj&catid=95:intervijas&Itemid=113

24.11.2011 Māris Antonevičs

dzīvojošā latviešu ārsts Aivara Sluča vārdu daudzi uzzināja pērn, kad tika noplūdināts fragments no viņa sarakstes ar vienu no "Vienotības" līderiem, tobrīd ārlietu ministru Ģirtu Valdi 
Kristovski.



Izvērsās skandāls – Slucim tika piedēvēti izteikumi, ka viņš atsakās ārstēt krievu tautības pacientus, kas ir pretrunā ar Hipokrata zvērestu, savukārt Kristovskim pārmests, ka viņš it kā izteicis atbalstu šai idejai. Abi saņēma daudz lamu, īpaši krievvalodīgajā presē. A. Slucis nekavējoties tika izslēgts no Pilsoniskās savienības, turklāt tika apsolīts, ka viņam tiks atmaksāta partijai ziedotā nauda, kas gan joprojām nav izdarīts. 

Mazāk zināma A. Sluča agrākā līdzdalība Latvijas sabiedriskajā dzīvē – viņš organizējis jauniešu domrakstu konkursu par Latvijas deokupācijas tēmu, regulāri publicējis politiskus uzsaukumus paša apmaksātos reklāmas laukumos avīzēs, ziedojis naudu Okupācijas muzejam utt. Skandāla ēnā palicis arī fakts, ka A. Slucis caur Vītolu fondu katru gadu piešķir stipendiju mazturīgiem Latvijas jauniešiem (1400 dolāru katram). 
Ar ārstu Aivaru Sluci sarunājās Voldemārs Krustiņš un Māris Antonevičs.



– Vai bieži braucat uz Latviju? Kādi iespaidi?

– Braucu katru gadu. Vispār ir tāda sajūta, ka vējš pūš pret latvisku Latviju un patriotismu, tomēr, šķiet, pēdējā laikā tas nedaudz mainījies uz labo pusi.

– Varbūt tas ir arī jūsu nopelns? Jūs regulāri publicējat savus uzsaukumus Latvijas presē. Vai tiem ir kāda atsaucība? Var just, ka cilvēki tos lasa?

– Sev es nekādus nopelnus negribu piedēvēt. Man ir grūti spriest, kāda pēc manām publikācijām ir reakcija Latvijā. Tomēr es redzu, ka "Saskaņas centrs", neskatoties uz lielo politisko spiedienu, ir palicis ārpus valdošās koalīcijas. Jaunajā Saeimā ir ievēlēti un amatos nokļuvuši daudzi patriotiski cilvēki, piemēram, Dāvis Stalts un Jānis Bordāns, kuri, tāpat kā es, agrāk bija Pilsoniskās savienības biedri. Man bija tikšanās ar viņiem un arī Ievu Dāboliņu, ar kuru mūs pagājušā gada 8. novembrī izslēdza no PS. Atzīmējām šo "gadadienu", bijām uzaicinājuši arī Kristovski un Šadurski, bet viņi neatnāca. Droši vien jutās neērti par partijai ziedoto naudu, ko nav atdevuši.

– Jā, bet kur lai to iztērēto naudu ņem?

– Es jau to nemaz negaidīju. Ļoti drīz Pilsoniskā savienība oficiāli beigs pastāvēt, būs tikai "Vienotība".

– Kā notika jūsu izslēgšana no Pilsoniskās savienības?

– Man e-pastā pienāca ziņa no partijas ētikas komitejas, ka pēc nepilnas dienas tiks izskatīts jautājums par manu darbību partijā un man jāierodas uz šo sanāksmi. Protams, es nevarēju ierasties, jo biju ASV. Pēc pāris dienām tāpat e-pastā paziņoja, ka es esmu izslēgts. Kā iemesls tika minēti mani izteikumi interneta sarakstē, kas partijai neesot pieņemami. Tas bija par kādu vecāku vēstuli, kur es atbildēju uz jautājumu, kāpēc nevaru atgriezties Latvijā un strādāt te kā ārsts.



Rakstīju, ka nevarētu to darīt, jo, ja man kādreiz nāktos izšķirties, kuram pacientam dot priekšroku, piemēram, ja trūkst zāles vai ir rinda slimnīcā, es vienmēr dotu priekšroku latviešiem, nevis krieviem. Tā kā es nezinu, vai tas ir atļauts, tad nevaru te strādāt. Protams, arī tas, ka es nemāku krievu valodu...



To es nerakstīju Kristovskim, bet kādam citam Pilsoniskās savienības biedram, taču šī vēstule tika salikta kopā ar Kristovska atbildi, kur viņš man it kā piekrīt. Tas bija nepatiesi, jo ar Kristovski mums bija cita sarakste un viņš man piekrita pavisam citā jautājumā. Joprojām nezinu, kurš to izdarīja, taču šādā sagrozītā un melīgā veidā šī sarakste tika nopublicēta žurnālista Lato Lapsas interneta mājas lapā.

– Tātad runa nebija par to, ka jūs atsakāties ārstēt krievu tautības cilvēkus?

– Nē, es rakstīju tikai par to, ja būtu izšķiršanās – kuram pacientam dot priekšroku. Amerikā es šādu situāciju nevaru iedomāties, jo tur medicīna nepazīst trūkumu. ASV esmu ārstējis ļoti dažādu tautību cilvēkus, lai gan latvieši un krievi mūsu klīniku apmeklē ļoti reti.

– Vai, jūsuprāt, Latvijā zāļu un medicīnas pakalpojumu trūkums ir aktuāla problēma?

– Atceros, ka 90. gados tāda situācija bija reāla. Pie ārstiem bija rindas, slimnīcās bija gultu trūkums.

– Vai, jūsuprāt, ārsta darbs Latvijā ir pietiekami atlīdzināts? Pie mums par to bieži dzirdamas sūdzības no mediķu puses.

– ASV ārstu algas ir daudzas reizes lielākas. Tomēr Amerikā lielākajai daļai pacientu ir veselības apdrošināšana. Tā ir diezgan dārga – ģimene par apdrošināšanas polisi maksā pat līdz 8000 dolāru, tas ir vairāk nekā 4000 latu gadā. Tomēr arī tiem, kuri apdrošināšanu nevar nopirkt, medicīnas pakalpojumi ir pieejami. Visi ir jāārstē, jo citādi var sekot sūdzības.

– Kad izvērsās skandāls, krievvalodīgā prese ziņoja, ka jūsu darbavietā esot liels sašutums. Jums par saviem izteikumiem draudot nepatikšanas, pat atlaišana no darba. Vai tā bija taisnība?

– Tolaik tiešām uz manu darbavietu tika sūtīts daudz elektronisko vēstuļu – pat līdz 400 dienā. Tomēr liela daļa no tām bija krievu valodā. Vai tiešām tie rakstītāji iedomājās, ka ASV saprot krievu valodu? Daļa vēstuļu gan bija arī angļu valodā. Kolēģi mani nenosodīja, varētu teikt pat pretēji – es ieguvu simpātijas. Skaidrs, ka tā bija organizēta kampaņa, un to uzreiz varēja saprast.

– Kāds jūsu darbabiedriem ir iespaids par to, kas notiek Latvijā?

– Amerikāņi par Latviju zina diezgan maz. Viņi ir pārsteigti, kad es saku, ka Latvija ir NATO dalībvalsts un Amerikas sabiedrotā, ka latviešu karavīri ir Afganistānā un Irākā. Amerikāņi ir diezgan pašpietiekami.

– Bet Amerikas latvieši? Cik viņi ir organizēti?



– Agrāk, protams, tas bija vērienīgāk – manā dzīvesvietā Mineapolē bija trīs baznīcas un latviešu nams, tagad vairs tikai viena baznīca. Tieši baznīca šobrīd ir latviešu sabiedriskās dzīves centrs, nupat 18. novembrī tur tika svinēta Latvijas neatkarības diena. Tomēr jaunie latvieši, kuri ASV ieradušies nesen, turas nost no vecajiem.



– Kāds ir jūsu viedoklis par Latvijas partijām?

– Mani iepriecina "Visu Latvijai" un arī Nacionālā apvienība, kurā tā tagad iekļāvusies. Es pats gan pēc izslēgšanas no Pilsoniskās savienības nevienai partijai neesmu domājis pievienoties. Saprotu, ka mana līdzdalība partiju pakļautu kritikai, kas nav vajadzīgs. Priecē, ka Nacionālajai apvienībai ir izdevies krietni palielināt savu pārstāvniecību Saeimā, tas ļaus viņiem panākt daudz vairāk. Manuprāt, arī Zatlera partijā ir daudz vairāk nacionāli noskaņotu biedru. Pašam Zatleram gan, cik var spriest, patriotiski cilvēki nepatīk.

Man šķiet interesanti, ka "Vienotības" līdere Solvita Āboltiņa mainījusi savu nostāju. Agrāk viņa atbalstīja valdību ar "Saskaņas centru", bet tagad vairs ne. Zatlers pirms sava lēmuma par Saeimas atlaišanu aicināja 
Āboltiņu un Dombrovski izdzīt no valdības Zaļo un zemnieku savienību un vietā ņemt "SC", taču Āboltiņa atteicās to darīt.

– Vai jums nešķiet, ka Zatlera partija pēc laika varētu apvienoties ar "Saskaņu", jo programmatiski tās ir diezgan tuvas.

– Pašam Zatleram personīgi droši vien labi saskanētu ar Ušakovu, bet šaubos, vai partija tam būs gatava. Ne velti Zatlera partijā jau notikusi pirmā šķelšanās un vairāki deputāti partiju pametuši, bet arī citi izturas diezgan piesardzīgi pret sava līdera iniciatīvām. Neticu, ka viņi būs gatavi iet kopā ar "Saskaņu". Es jautāju politikas speciālistiem, cik cilvēku būtu gatavi sekot Zatleram līdz galam, pat ja viņš partiju vestu postā. Man teica, varbūt kādi trīs... Turklāt partijas popularitāte strauji krītas.

– Pirms vēlēšanām gan daudzi viņam noticēja.

– Tas gan... Ja salīdzina, par ko balsoja ārzemju latvieši, apmēram trešdaļa balsu aizgāja par "Vienotību", trešdaļa – par Nacionālo apvienību un trešdaļa par Zatlera Reformu partiju. Tomēr Zatlers šīs balsis ieguva ar viltu. Ja vēlēšanas notiktu tagad, par Zatleru Rietumos neviens latviešu vēlētājs vairs nebalsotu, viņam būtu nulle. Tas, kas notika pēc vēlēšanām, pārsteidza visus.

Man izteica vairākas versijas, kas varētu izskaidrot Zatlera politisko rīcību. Pirmā – tas varētu būt saistīts ar viņa pagātni. Varbūt tas bija Černobiļā, kur viņš piedalījās atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanā – tur, kā zināms, visu kontrolēja arī čeka. Otrā versija – kad Zatlers kļuva par Valsts prezidentu, latviešu prese viņam ļoti uzbruka par aploksnēm, kamēr krievvalodīgajās avīzēs attieksme bija labvēlīga. Krievi bija pietiekami gudri, lai izmantotu šo momentu un cilvēciskās vājības. Atceros, ka toreiz Zatlers slavēja krievu avīzes un teica, ka "Latvijas krievi ir labākie krievi pasaulē". Arī atsevišķas Zatlera iniciatīvas Valsts prezidenta amatā liek par to aizdomāties – brauciens uz Maskavu, prasība par automātisku pilsonību visiem krievu bērniem, atbalsts bezvīzu režīmam ar Krieviju.

– Kā jūs vērtējat šobrīd notiekošo kampaņu par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai?

– Tas ir ļoti nepatīkami un bīstami Latvijas pastāvēšanai. Es gan domāju, ka tas neizdosies. Es ceru, ka tas atmodinās latviešus. Manuprāt, Latvijai būtu jāsper tieši pretējais solis, kā to vēlējās Nacionālā apvienība, – jāpanāk, ka apmācība valsts skolās ir tikai latviešu valodā. Pirmkārt, tā ietaupītos daudz naudas, jo nebūtu jāuztur paralēlā skolu sistēma. Otrkārt, tā ir vislabākā integrācija, jo tad, ja latviešu valodu bērns iemācās jau bērnudārzā un pirmajās klasēs, tas stiprina viņa piederību Latvijas valstij.

– Bet vai jums nešķiet, ka vidusmērā latvieši nemaz nav tik nacionāli?

– Tas ir saprotams, ja aiz muguras ir 50 gadi okupācijas režīma. Reiz Kristovskis izteicās, ka tāpat kā es Latvijā domā tikai apmēram divi procenti iedzīvotāju. Iespējams, tagad jau ir vairāk. Tomēr politiskais līderis nevar tikai skatīties, kur ir lielākā grupa, un tai pielāgoties. Viņam pašam vajag pārliecināt cilvēkus sev sekot.



Man šķiet, ka jaunākās paaudzes, kas nav piedzīvojušas padomju laikus, būs patriotiskākas. Nebūtu slikti, ja tiktu atjaunots obligātais militārais dienests, bet pietiktu ar sešiem mēnešiem. Ir arī citi veidi, kā veicināt patriotismu, – skauti, gaidas, patriotisma mācība skolās un citi pasākumi.



– Vai daļa latviešu nav kļuvuši pārāk kosmopolītiski? Mūsdienās vairāk tiek uzsvērta eiropeiskā identitāte, ne latviskums.

– Globalizācija ietekmē daudzas valstis, taču visur cenšas saglabāt nacionālo identitāti. Vari būt moderns, bet arī saglabāt savu valodu, kultūru, simbolus.

– Kad jūs atbraucat uz Latviju, kā jums šķiet, vai te varētu dzīvot, nezinot krievu valodu, jeb tās ietekme pašlaik ir pārāk liela?

– Varbūt ārpus Rīgas var, bet galvaspilsētā tas būtu grūti. Esmu lasījis par gadījumiem, kad kāds atsakās runāt latviski, pašam gan nav nācies no tā ciest.

– No kādiem avotiem jūs Amerikā gūstat iespaidu par to, kas notiek Latvijā?

– Ļoti labu apkopojumu sniedz PBLA ziņas. Vēl abonēju žurnālu "Ir", ko man sūta uz ASV. Laiku pa laikam apskatos arī citus izdevumus latviešu valodā. Ne jau visam var ticēt, tomēr kopīgo iespaidu var gūt.

zināmas 'Vienotības' vēlēšanu 'lokomotīves'; Kampars nekandidēs

http://www.delfi.lv/news/referendums-2011/zinas/portals-zinamas-vienotibas-velesanu-lokomotives-kampars-nekandides.d?id=39793133
www.DELFI.lv | 26. jūlijs 2011 20:16

Apvienības "Vienotības" sarakstā ārkārtas vēlēšanās rudenī Latgalē ar pirmo nummuru startēs bijušais Daugavpils mērs Jānis Lāčplēsis, bet kultūras ministre Sarmīte Ēlerte startēs ar pirmo numuru Zemgalē. Taktisku apsvērumu dēļ vēl nav izlemts, kurā vēlēšanu apgabalā tiks izlikti pārējie trīs "pirmie numuri" – premjers Valdis Dombrovskis, nu jau atlaistās 10.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa un ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, liecina portāla "Pietiek.com" rīcībā esošā informācija.

Kā otrais numurs "Vienotības" sarakstā startēs finanšu ministrs Andris Vilks, bet vēl nav skaidrs, kurā no apgabaliem – Rīgā vai Vidzemē, jo tas atkarīgs no tā, kurā apgabalā tiks izlikts Dombrovskis. Iekšējās diskusijās izlemts abus līdzīgā profila finansistus viena saraksta augšgalā nelikt. Tāpat zināms, ka ar trešo numuru "Vienotības" sarakstā Rīgā startēs apvienības jaunpienācējs, krimināltiesību eksperts Andrejs Judins, vēsta portāls.

"Pietiek.com" norāda, ka "Vienotība" par lielu ieguvumu vēlētāju balsu piesaistīšanai Latgalē uzskatot bijušo Daugavpils mēru Jāni Lāčplēsi, kuru šā gada martā no amata gāza paša partija LPP/LC. Šis apvērsums tika saistīts ar Lāčplēša nepakļāvību atsevišķos vērienīgos iepirkuma konkursos, un drīz pēc notikušā viņš no LPP/LC izstājās.

Portāla rīcībā esošās ziņas arī liecina, ka ar augstiem numuriem Latgales sarakstā no "Vienotības" startēs arī Saeimas deputāti Aleksejs Loskutovs un Kārlis Šadurskis.

Zemgalē ar pirmo numuru, visticamāk, startēs kultūras ministre Sarmīte Ēlerte, bet vēl pirmajā trijniekā būs tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs un Saeimas deputāts Atis Lejiņš.

Portāls norāda, ka šobrīd vēl neesot skaidrs, kurā tieši vēlēšanu apgabalā startēs pārējie trīs "pirmie numuri" – Dombrovskis, Āboltiņa un Kristovskis.

Pēc neoficiālas informācijas, kas ir "Pietiek.com" rīcībā, "Vienotība" vēl nav izšķīrusies, kādu priekšvēlēšanu taktiku izvēlēties attiecībā pret Zatlera reformu partiju – uzsvērt konkurējošo sarakstu līderu kontrastu, konfrontēt vai neiet uz asumiem. Tādēļ "Vienotības" valde ar sarakstu apstiprināšanu nesteigsies un nogaidīs, līdz būs skaidrs, kur - Rīgā vai Vidzemē - startēs ekspremjers Valdis Zatlers. Tāpat "Vienotības" lokomotīvju izkārtojumu ietekmēs arī tas, vai kandidēt ārkārtas vēlēšanās izlems Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij").

Portāls norāda, ka ir atšķirīga informācija par to, no kura apgabala – Rīgas vai Vidzemes - varētu startēt Zatlers. Pēc neoficiālām versijām, "Vienotība" Zatleram visticamāk pretī varētu likt Dombrovski. Bet kārtis varot sajaukt Lembergs, jo "Vienotības" iekšienē ironizē, ka Zatlers nogaidīs līdz pēdējam brīdim, lai neatrastos vienā apgabalā ar Lembergu. "Ja Lembergs ies Rīgā, Zatlers var aizmukt uz Vidzemi," pieļāva kāds "Vienotības" politiķis.

"Vienotības" sarakstu sastādīšanā netiekot izmantots partiju kvotu princips, un galvenais kritērijs vietu sadalei sarakstos esot tas, cik lielu vēlētāju atbalstu politiķis ir guvis iepriekšējās Saeimas vēlēšanās pagājušā gada oktobrī, norāda portāls. Pēc "Pietiek.com" rīcībā esošās informācijas, ar lielu jautājuma zīmi ir Saeimas deputātes Silvas Bendrātes vieta sarakstā. Viņas reputāciju iedragāja drīz pēc vēlēšanām atklātībā nākušais slepenais līgums ar Aivaru Lembergu. Pašlaik faktiski simtprocentīgi zināms, ka vēlēšanās nekandidēs ekonomikas ministrs Artis Kampars, kurš ar šo domu jau esot samierinājies.

Jau vēstīts, ka Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) otrdien oficiāli apstiprinātie sestdien notikušā referenduma rezultāti liecina, ka par rudenī ievēlētās 10.Saeimas atlaišanu nobalsojuši 650 518 cilvēki. Oficiāli apstiprinātie rezultāti liecina, ka referendumā saņemtas 689 823 derīgas zīmes jeb 44,71% no balsstiesīgo Latvijas pilsoņu skaita.

Par Saeimas atlaišanu nobalsoja 94% referenduma dalībnieku jeb 42,17% no visu balsstiesīgo iedzīvotāju skaita.

CVK otrdien nolēma, ka ārkārtas parlamenta vēlēšanas notiks 17.septembrī

PS valde un kongresa norise 11.jūnijā

http://www.delfi.lv/news/referendums-2011/referendums/pilsoniska-savieniba-par-partijas-reorganizaciju-lems-kopsapulce-julija.d?id=39036020
LETA  11. jūnijs

"Pilsoniskās savienības" (PS) ārkārtas kongresā tika nolemts, ka par partijas reorganizāciju, kopā ar "Jauno laiku" un "Sabiedrību citai politikai" veidojot partiju "Vienotība", tiks lemts kopsapulcē 14.jūlijā.

Saskaņā ar statūtiem, lēmums par partijas reorganizāciju jāpieņem ar divu trešdaļu balsu vairākumu. Sapulcināt tik lielu PS biedru neizdevās 6.aprīlī, tāpēc Uzņēmumu reģistrs atteicās reģistrēt 6.aprīlī PS kopsapulcē jaunievēlēto PS valdes sastāvu. Kārlis Šadurskis pieļāva, ka arī 14.jūlijā kopsapulcē, iespējams, neizdosies nodrošināt vajadzīgo dalībnieku skaitu un pēc divām nedēļām nāksies sasaukt atkārtotu kopsapulci.

Partijas "Vienotība" dibināšanas kongresu plānots sasaukt 6.augustā.

Šodien PS ārkārtas kongress sākās ar atkārtotu balsojumu par jau ievēlēto PS priekšsēdētāju un valdi, jauni kandidāti netika izvirzīti. Par PS priekšsēdētāju Ģirtu Valdi Kristovski nobalsoja 99 no 120 kongresa delegātiem.

PS valdē tika ievēlēts Kārlis Šadurskis (111), Sandra Kalniete (111), Ilze Vergina (111), Līvija Plavinska (110), Lolita Čigāne (110), Ilma Čepāne (109), Jānis Avotiņš (109), Ina Druviete (105), Janīna Kursīte - Pakule (103), Anna Seile (95), Inese Vaidere (94), Ingmārs Čaklais (93), Linda Medene (91) un Dāvis Stalts (79).

Lai arī vairāki delegāti protestēja, debates kongresā sākās tikai pēc lēmuma "par partijas "Vienotība" veidošanu "pārapstiprināšanas".

Andris Ulāns kritizēja PS vadītājus, kuri, pēc viņa teiktā, "ir labi spēlētāji, bet bieži skrien pirms ratiem, pakļūst zem riteņiem parauj vēl kādu līdzi".

Ināra Dundure atzina, ka partijā ir "aizvainojuma sajūta vienam pret otru", "tiek uzturēta dzīva, negatīva diskusija".

Dāvis Stalts pauda viedokli, ka "Jaunajam laikam" un "Sabiedrībai citai politikai" spriedelējumi par nacionālajām interesēm un godīgu politiku ir tikai aizsegs cīņā par varu.

Stalts kongresa laikā paziņoja, ka kopā ar Ievu Branti un Jāni Boldānu gatavojas tuvākajā laikā izstāties no PS un darboties organizācijā "Demokrātiskie patrioti", kurā tiekot gaidīti arī citi PS, JL, SCP biedri un cilvēki, kas ir ārpus partijām.

PS priekšsēdētājs Kristovskis gan aicināja radikāli noskaņotos jauniešus vēl apdomāties un atgādināja, ka "cīņu uzvarēt var tikai kaujas laukā".

Laura Dreimane pauda satraukumu par apvienības "Vienotība" pausto gatavību sadarboties ar "Saskaņas centru", kas, pēc viņas domām, būtu "politiskā kažoka apmešana uz otru pusi", jo visa "Vienotības" priekšvēlēšanu kampaņa bija balstīta uz cīņu pret SC.

Dreimane tomēr aicināja PS neuzvesties "kā klīrīgai jaunkundzei, kura pēc strīda skrien meklēt jaunu draugu".

Inese Vaidere savukārt brīdināja, ka, aizraujoties ar pašmāju oligarhu apkarošanu, var nākties strādāt krievu oligarhu pavadā. Vaidere pauda šaubas, vai visi SC lēmumi top Latvijā.

Juris Vidiņš atzinās, ka viņam ir nesimpātiski "Āboltiņas kundze un Štokenbergs", bet personīgās antipātijas ir jāpārvar un PS jāraugās, lai ""Vienotība nepārvēršas par "Pleskavas ceļu nr.2". Arī TB/LNNK, pēc Vidiņa teiktā, neizturēja pārbaudījumu ar naudu un varu. "Tēvzemieti" Gaidi Bērziņu Vidiņš raksturoja kā "kurjeru starp Ventspili un Rīgu", bet Dzintars Rasnačs esot pārāk rūpējies par naudīgiem amatiem kādreizējam TB/LNNK līderim Jānim Straumem.

Juris Viņķelis norādīja arī uz vairākām PS kļūdām, kura valdībā esot "dancojusi pēc Lemberga stabules", samierinājusies ar viņa ielikteņu apstiprināšanu amatos Satiksmes ministrijas uzņēmumu valdēs un pieļāvusi "katastrofu" Iekšlietu ministrijā.

Kongresa noslēgumā Kristovskis solīja PS biedriem, ka sarunas par partijas "Vienotība" veidošanu nesāksies no "baltas lapas". Partneriem JL un SCP esot iesniegta PS izstrādātā "ceļa karte", kurā esot izvirzītas gan konkrētas ideoloģiskas prasības, gan principi, pēc kādiem jāveido "Vienotības" vadība, tās deputātu kandidātu saraksti, kā jānodrošina partijas finansēšana.

Vienotības ideja ir neglābjami sabojāta

Elita Veidemane
http://zinas.nra.lv/latvija/politika/48764-intervija-ar-jani-martinu-skuju-vienotibas-ideja-ir-neglabjami-sabojata.htm
Deputāts: Vienotības ideja ir neglābjami sabojāta

Pirmdien politisko partiju apvienības Vienotība valde pēc smagām diskusijām balsojot pieņēma lēmumu dibināt vienotu partiju, sasaucot dibināšanas sapulci ne vēlāk kā 6.augustā. Taču situācija nav tik gluda kā valdes oficiālajā paziņojumā. Ieskatu notikumos un prognozēs dod Rīgas domes deputāts Jānis Mārtiņš Skuja (Pilsoniskā savienība). Šī intervija notika pirms Vienotības valdes sēdes.

- Kādas ir valsts politiskās krīzes atskaņas Rīgas domē?
- Tās jūtamas netieši. Galvaspilsēta ir bez mēra – laikā, kad valsts ir bez parlamenta, kas būs prezidents – nezinām, bet valdība arī var krist jebkurā mirklī. Līdz ar to nav skaidrs, kas šobrīd vada valsti. Taču tiešāka attieksme jūtama tad, ja sākam vērtēt partiju apvienības Vienotība darbību Saeimā un domē. Skaidrs, ka būs Saeimas ārkārtas vēlēšanas, bet tas ir paskubinājis jau tā sasteigto Vienotības partijas dibināšanu: tagad patiešām ir gāze grīdā, lai ar turbo ātrumu to nodibinātu. Bet šāda rīcība izraisa vēl lielāku pretestību tajos Vienotības biedros, kas bija pret šo sasteigtību. Jaunā laika (JL) kontrolpaketes turētāji var izmantot situāciju, ka Pilsoniskās savienības valde nav leģitīma, un kopā ar partijas Sabiedrība citai politikai kontrolpaketes turētājiem izlemt, ka dibinās partiju Vienotība, nelūdzot tajā piedalīties Pilsonisko savienību. Līdz ar to deputātu frakciju bloks Vienotība Rīgas domē izbeigs savu esību. Tas nozīmē, ka PS nebūs gatava stāties Vienotībā, lai veidotu kopīgu partiju. Tie, kuri būs gatavi atdoties Jaunajam laikam un Vienotībai, varēs izstāties no PS. Runāju nevis partijas, bet savā un savu domubiedru vārdā.
- Kad pērnā gada rudenī tauta vēlēja Saeimu, bija cerības, ka mainīsies politiskā vide un ka beidzot tiks pildīti partiju solījumi. Tāpēc Vienotība guva uzvaru, iegūstot 33 vietas parlamentā. Kāpēc tad nekas nemainījās?
- Tāpēc, ka vecie polizauri guva pārsvaru pār jaunajiem spēkiem, jo prata izmantot situāciju vajadzības un izdevīguma robežās. Tas ir diezgan skumji, jo jau nākamajā dienā vēlētāji varēja visas partiju programmas lidināt miskastē. Vecā politiskā kultūra bija un joprojām ir vērsta uz varas sagrābšanu ar spekulācijām, puspatiesībām, šantāžām un darījumiem pa kaktiem un stūriem, uz savējo ielikšanu amatos, aizmirstot būtiskāko – valsti. Labais Saeimas mazākums nespēj pretoties, un es negribu nolikt visu Saeimu – tur ir arī gudri un godīgi cilvēki. Bet Saeimas darbs bija tāds, kāds nu bija, tāpēc paldies Valdim Zatleram par viņa rīcību: beidzot es zinu, ka mūsu valstī ir prezidents.
- Kā vērtējat prezidenta vēlēšanu procesu?
- Tas ir nožēlojams cirks. Kandidāti parādās pēdējā brīdī, notiek kā sliktā teijāterī: uz izrādi neatnākušajam Jānītim tiek atrasts dublieris, kuru fiksi izvēlas no skatuves strādniekiem. Man ir ierosinājums: ar likumu noteikt prezidenta amata kandidātu pieteikšanu ne vēlāk kā deviņus mēnešus pirms vēlēšanām. Kāpēc deviņus? Simboliski, lai redzētu, kas piedzims. Ja vispār piedzims. Tie, kuri ļaujas, lai viņus izvelk pēdējā brīdī, nesaprot, kādu ļaunumu viņi sev nodara. Viņi paši sevi neciena.
- Pēc prezidenta rosinājuma atlaist Saeimu daži Vienotības līderi runāja par Saskaņas centra aicināšanu valdībā.
- Jā, tāds veikals varēja notikt. SC patlaban ir atvērts jebkādiem tirdzniecības pasākumiem. Lai tiktu valdībā, viņi būs gatavi balsot arī par Kvazimodo.
- Bez diez vai viņi atzīs Latvijas okupāciju – tas viņiem sāpīgais jautājums.
- Domāju, ka viņi atrastu veidu, kā liktu pārējiem noticēt, ka viņi to ir atzinuši. Būtu apmēram tā: kāds redzams politiķis to paustu kā partijas viedokli, bet tad, ka SC jau būtu valdībā, viņa partijas biedri pateiktu, ka tas bijis tikai viņa personiskais viedoklis.
- Politiķi var teikt, ko vien vēlas. Viņiem nekas nopietni netiks pārmests. Viņi var arī melot.
- Šo situāciju varētu mainīt: Latvijas likumdošana ļauj iesūdzēt tiesā par maldināšanu – tas attiecas uz kompānijām, kas reklamē dažādas preces. Tās ir patērētāja tiesības. Un šobrīd jebkurš pilsonis varētu iesūdzēt tiesā to partiju, par kuru viņš ir balsojis vēlēšanās, un viņš vinnētu: paskatāmies, kas solīts partijas programmā, salīdzinām to ar reālo dzīvi – nesaskan.
- Ja pareizi atceros, apvienības Vienotība līderi solīja, ka no trim partijām izveidosies viena. Šķiet, ka vienotības šajā jautājumā kā nav, tā nav.
- Diemžēl esmu dzirdējis apmēram šādus tekstus: ar vai bez PS, bet Vienotība būs, taču, ja jūs nevēlaties piebiedroties, varat pastāvēt malā. Turklāt man ir pārmetums žurnālistiem, polittehnologiem un politologiem: jābeidz vienreiz sist Ģirtu Valdi Kristovski. Sitot viņu, tiek vājināta PS kā partija.
- Acīmredzot ne jau par niekiem viņu sit.
- Bet padomājiet, kam ir izdevīga vāja PS? Jaunajam laikam. Es to redzu kā Jaunā laika atriebību tiem biedriem, kas savulaik izstājās no šīs partijas. Neticu JL publiski paustajiem labajiem nodomiem un viņu vēlmei redzēt PS līderus kopā ar Vienotības līderiem. Tas, manuprāt, ir organizēts un tendenciozs uzstādījums: visur un vienmēr nomelnot Kristovski, kurš it kā graujot Vienotību. Bet es ar pilnu atbildības sajūtu varu pateikt, ka vienīgie, kas grauj vienotības ideju kā tādu, ir pati Solvita Āboltiņa un Edgars Jaunups. Ja runājam par partiju apvienības Vienotība graušanu, klāt šiem diviem personāžiem noteikti jāpieskaita ekonomikas ministrs Artis Kampars: viņam pat ordeni par to var iedot. Man ir kauns klausīties, ko par šādu ministru saka Latvijas uzņēmēji, ārzemju kolēģi un investori. Viņu jau sen vajadzēja padzīt, taču viņš ir tā sauktajā „lieliskajā piecniekā”, kurā kopā ar viņu vēl ir Āboltiņa, Jaunups, Mūrniece, bet piektais – Repše – jau ir prom no politikas un no piecnieka.
- Piecnieks gan tūlīt izjuks: Mūrniece atpakaļ uz Saeimu neies, Kampars pēc ārkārtas Saeimas vēlēšanām, jādomā, vairs nebūs ekonomikas ministrs.
- Mūrnieces kundze parādīja savu valstisko attieksmi, neilgu laiku aizvietodama veselības ministru. Toreiz diezgan nesaprotama situācija izveidojās ar ātrās palīdzības automašīnu iepirkumu. Pēdējais varoņdarbs bija radaru konkurss. Tajā uzvarēja Vitronic, kurā ir trīs uzņēmumu grupa. Vitronic intereses Rīgā pārstāv uzņēmums Vitronic Baltica, kas pieder Rīgas mēra Nila Ušakova (SC) padomniekam Ērikam Teilānam. Vēl viens partneris ir datortehnoloģiju uzņēmums Komerccentrs DATI grupa. Tā īpašnieku sarakstā ir Jaunā laika Ētikas komisijas loceklis Valdis Lokenbahs. Un tad man rodas jautājums: kā ir sagadījies, ka Jaunais laiks ir tik veiksmīgs finanšu piesaistē?
- Ja pareizi saprotu, jūs uzskatāt, ka Pilsoniskajai savienībai nav jāvienojas kopīgā partijā ar Jauno laiku un Sabiedrību citai politikai?
- Jaunais laiks ir kā enkurs, kas noraus dibenā Pilsonisko savienību. Un Jaunajam laikam šodien vairs nav, ko zaudēt. JL zīmols ir čupā, Vienotības zīmols arī jau ir sasmērēts, un es neredzu nevienu punktu, kāpēc vajadzētu veidoties tādai Vienotības partijai, kāda šobrīd ir izdomāta. Tikai politiskais pašnāvnieks šodien var iesaistīties Vienotībā.
- Nu kāpēc uzreiz tā? Vienotības līderi uz karstām pēdām – tūlīt pēc prezidenta rosinājuma atlaist Saeimu – izteicās, ka, ja Zatleru neievēlēs, aicinās viņu stāties Vienotībā, tā sacīt, uzsākt īstu politisko karjeru. Šobrīd Valdis Zatlers ir ļoti populārs, tāpēc tiešām ir izdevīgi viņu aicināt partijas rindās – šāds tēls paaugstinātu iespējas Vienotībai iekļūt 11.Saeimā.
- Šāds kandidāts Vienotībai vajadzīgs kā dzīvības eliksīrs. Vienotība vairs nav ne tuvu tik populāra kā pirms 10.Saeimas vēlēšanām.
- Jūs minējāt „lielisko piecnieku”. Vai tad Valdis Dombrovskis tajā nav ieskaitīts?
- Nē, nav. Viņš ir pats par sevi. Āboltiņa tikai izmanto viņu kā karogu. Man Dombrovska ir pat žēl: bez viņa Jaunā laika reitings būt daudz zemāks, bet, tā kā viņš Vienotībai ir vajadzīgs, Āboltiņas kundze prasmīgi ar viņu manipulē, un beigu beigās šis darbarūķis tiek padarīts par grēkāzi. Viņš betonēja valsts pamatu, lai mēs negrimtu vēl dziļāk, savukārt ekonomikas ministrs Kampars, kuram vajag būvēt trepes, lai rāptos ārā no bedres, pat nedomā neko darīt.
- Un kāpēc tad Vienotība saglabā Kamparu kā ministru?
- Domāju, ka starp Vienotības partijām ir nerakstīta vienošanās: jūs neaiztieciet mūsu ministrus, mēs neaiztiksim jūsējos. Otrs iemesls ir tas, ka Kampars ir šajā „lieliskajā piecniekā”.
- Labi, ir kaut kāda grupa, kas, sanākusi kopā, gudri runā par valsti, taču, domāju, vēl ir jābūt kādam kopīgam cementējošam faktoram, jo ideālistu laiki ir pagājuši. Varbūt tā ir nauda?
- Domāju, ka tiesībsargājošajām iestādēm vajadzētu papētīt, kas Ekonomikas ministrijā notiek ar biokvotām, enerģijas kvotām. Skaidri zinu to, ka ir uzņēmēji, kas nav mierā ar Ekonomikas ministrijas rīcību un lēmumiem, tāpēc vērsīsies tiesā, lai taisnīgi risinātu kvotu sadalīšanas jautājumu. Šāda Ekonomikas ministrijas rīcība neļauj normāli strādāt, un tas ir arī belziens pa valsts ekonomiku. Mani reizēm ir apbēdinājis Lemberga kungs: viņš ir slavējis Jauno laiku par darbību valdībā, bet kā gan to var uzteikt gudrs un saimniecisks cilvēks? Kamparu par viņa darbību ekonomikas ministra amatā nav iespējams slavēt! Bet bez ekonomikas valstij nav nākotnes.
- Formulējiet, lūdzu, kāpēc prezidentam vajadzēja atlaist Saeimu.
- Lai nesodīti nevarētu dzīvot tādi dievi kā Saeimas deputāti. Tas ir sods par nesodāmības sajūtu. Man pat ir tāda sajūta: ja Valdis Zatlers nebūtu rosinājis Saeimas atlaišanu, tauta drīz vien nāktu uz parlamentu ar tikpat lielu naidu kā pirms pāris gadiem 13.janvārī. Uzskatu, ka Valdis Zatlers ir novērsis kādu lielāku tautas sacelšanos.
- Kā prognozējat Saeimas ārkārtas vēlēšanu – ja tādas notiks – rezultātus?
- Vislielākie cietēji būs Vienotība, ZZS nekas īpaši nemainīsies. SC – grūti prognozēt, bet viegli nebūs. Kāpēc? Tāpēc, ka daudz nepatīkamu notikumu saistās ar viņu vārdu, arī tāpēc, ka viņu galvenā lokomotīve – Nils Ušakovs – līdz vēlēšanām, iespējams, neatgriezīsies aktīvajā politikā. Viņam vēl vairākus mēnešus vajadzēs mieru, lai nostātos uz kājām. Un ir iespējams pat radikālāks scenārijs: vajadzēs meklēt jaunu Rīgas mēru. Šo posteni noteikti vēlēsies paturēt SC. Nils ir jauns, izglītots, gudrs, pievilcīgs, labi runā latviski. Ko SC liks viņa vietā, ja būs tāda nepieciešamība? Man pat ir bail domāt par to. Kādu latviski slikti runājošu, neharizmātisku deputātu? Šāda „reklāma” pirms Saeimas vēlēšanām arī nenāks par labu SC.
- Pabeigsim tomēr ar Vienotību. Kādu redzat šīs apvienības nākotni?
- Ideja par vienotību ir neglābjami sabojāta. Ielūkojamies šīs partiju apvienības Ētikas kodeksā. Lūk, punkts: „Būt Latvijas valsts patriotiem un to aizstāvēt”. Vai tas nozīmē graut valsts ekonomiku – kā to tagad dara Kampars? Un vēl: „Kopt Latvijas valsts starptautisko prestižu”. Arī tas neiet kopā ar darbiem Ekonomikas ministrijā. Vai arī : „Uzturēt pastāvīgu, atklātu un godīgu saikni ar sabiedrību”. Bet nekādas saiknes jau nav! Sabiedrība tiek turēta neziņā par valdošās partijas lēmumiem.
- Ja Pilsoniskā savienība tomēr atšķeļas no Vienotības, kas notiek tālāk?
- Labā nozīmē jāaudzē muskuļi, jāatgūst optimisms un labā slava. Ir arī ideja sēsties pie galda ar VL/TB/LNNK un domāt, kā kopā startēt vēlēšanās. Tas būtu tikai loģiski, jo tieši mēs bijām tie, kuri teica, ka nacionālie spēki jāņem koalīcijā. Diemžēl SCP nostājās pozā un izmantoja savas veto tiesības, pastumjot malā nacionālos spēkus.

Dombrovskis, Kristovskis un Mūrniece, esot valdībā, kļūst aizvien bagātāki

Piektdiena, 20.maijs (2011), plkst.20:09 | Reinis Kļavis
Pētot ikgadējās valsts amatpersonu deklarācijas, nevar paslīdēt garām nepamanīts, ka tikai atsevišķos gadījumos tādi procesi kā inflācija vai krīze atstājuši negatīvu iespaidu uz politiķu mantisko stāvokli.

Izņēmums nav ministri, no kuriem daži gaitas politikā iesākuši ja ne gluži nabadzīgo statusā, tad diezgan trūcīgi, bet pašlaik jau operē ar summām, kas vairākkārt pārsniedz algas, ko viņi šajā posmā nopelnījuši, strādājot valsts darbā.
Štokijs aizdod, Kampars aizņemas
Ja ne par bagātāko, tad rosīgāko ministru šā Ministru kabineta sastāvā var uzskatīt tieslietu ministru Aigaru Štokenbergu. Kas attiecas uz īpašumiem un naudas uzkrājumiem, tie gan nav gājuši vairumā, pat samazinājušies. Piemēram, 2005. gadā, kad Štokenbergs vēl bija Ministru prezidenta padomnieks, viņam piederēja četri īpašumi Jaunsātu pagastā un Rīgā, bet deklarācija par pērno gadu uzrāda tikai trīs – dzīvokli Rīgā un paprāvus zemes un ēku īpašumus Jaunsātos. Līdzīgi ir ar uzkrājumiem – 2005. gadā Štokenberga kontos lielākās summas bija 387 450 dolāru un 134 998 lati, bet pērn ministrs pa saviem kontiem nevarēja salasīt daudz vairāk par 150 000 dolāru. Tas gan nenozīmē, ka Štokenbergs, iztiekot ar valsts maksāto algu, pakāpeniski kļuvis arvien trūcīgāks. Gluži otrādi – ministrs acīmredzami savu naudiņu licis apgrozībā, nevis zeķē. Aizdevumos vien Štokenbergs izsniedzis ap miljonu eiro, bet parādsaistības ministram ir salīdzinoši nelielas – 46 500 eiro un 23 650 latu. Jāpiebilst, ka ministrs spējis atlicināt arī 2393 latus ceļojumam un par 1141 latu saremontējis savas mājas fasādi.

Krietni «biezāks» kļuvis arī ekonomikas ministrs Artis Kampars. Ja aplūkojam ikgadējo ienākumu deklarāciju par 2002. gadu, kad viņš kļuva par Saeimas deputātu, redzams, ka politiķim piederēja vien dzīvoklis Tukumā, trīs gadus veca vieglā automašīna un 34 000 latu skaidrā naudā. Pēc dažiem gadiem, 2007. gadā, Kampars varēja palepoties jau ar trim īpašumiem Tukumā, dzīvokļa īres tiesībām Rīgā un vairākiem transporta līdzekļiem (starp tiem arī piekabe un kravas kaste). Tomēr, lai savas vēlmes piepildītu, nācies ņemt 160 000 latu lielu būvniecības kredītu un 55 000 latu īstermiņa aizdevumu. Kopš tā laika Kampara finansiālais stāvoklis nav būtiski mainījies. Arī pērnā gada deklarācija liecina, ka ministram ir mazlietots auto un aptuveni 200 000 eiro lieli parādi. Daļu – 63 465 latus (tas ir trīskārt vairāk nekā viņa gada alga) – ministrs gan spējis nomaksāt, kā arī guvis peļņu, pārdodot kādas firmas kapitāldaļas par 35 000 latu.

Dombrovskis un Mūrniece – stabili uz augšu
Stabilu augšupeju savās finansēs kopš 2002. gada, pirmo reizi kļūstot par ministru, uzrāda pašreizējais premjers Valdis Dombrovskis. Politisko karjeru 2002. gadā sākot, viņa īpašumā bija dzīvoklis Rīgā, 1998. gada izlaiduma «Audi 100» un neliels iekrājums – 4500 latu, 2000 dolāru un 1000 eiro. 2006. gadā deputāta krēslā Dombrovskis iesēdās jau krietni turīgāks. Acīmredzot maciņam par labu nākusi rosīšanās Eiroparlamentā, jo īpašumiem klāt nācis zemes gabals Jūrmalā, «Audi» nomainīts pret SAAB, bet kontā uzkrājušies ap 50 000 eiro. Ir arī parādsaistības – 32 000 eiro, taču jāņem vērā, ka arī pats Dombrovskis spējis aizdot 33 000 eiro citiem. Kas attiecas uz pērno gadu, premjera mantas stāvoklis uzlabojies vēl vairāk: viņa īpašumā nu jau ir trīs īpašumi – dzīvoklis Rīgā, zeme Jūrmalā un dārza māja ar zemi Carnikavā, par 12 650,47 latiem iegādāta automašīna «Toyota Rav 4», kontu stāvoklis aptuveni tāds pats kā 2006. gadā, un vēl izsniegts 178 788 eiro liels aizdevums. Pašam premjeram parādu vairs nav.

Tikpat stabili, lai arī mazākos apmēros, savu dzīvi uz sliedēm nolikusi iekšlietu ministre Linda Mūrniece. Uz starta līnijas 2002. gadā viņa kāpa tikai ar «standarta» 2000 latiem skaidrā naudā, bet 2007. gadā īpašumā jau bija māja ar palīgēkām Baložos, kā arī par 13 745 eiro iegādāta mašīna «Ford Focus». Lai īstenotu šo vidusslāņa sapni, Mūrniecei acīmredzot nācies aizņemties vairāk nekā 20 000 latu un 11 248 eiro, un, saskaņā ar pērnā gada deklarāciju, šie kredīti godprātīgi tiek dzēsti joprojām un citu izmaiņu Mūrnieces mantiskajā stāvoklī nav.

Kristovska fenomens, Pabrikam – sliktāk
Kā vidusmēra pilsonis 2001. gadā ministra krēslā sēdās Ģirts Valdis Kristovskis. Pašreizējam ārlietu ministram piederēja dzīvojamā māja Ventspilī, pusmāja Rīgā, neliels, ap 10 000 latu, naudas žūksnītis un vairāk nekā desmit gadus veca automašīna «Rover». Augot politiskajai pieredzei, pieauga arī personiskā labklājība. 2006. gadā Kristovskis pārņēma mātes saimniecību Trapenē un iepirka zemi, «Rover» vietā izmantoja «Audi A6», un bankas kontā gozējās ne vairs nieka 10 000, bet jau 41 650 latu un 15 000 eiro. Mantiskajai labklājībai par skādi nenāca nedz inflācijas, nedz tai sekojošās krīzes. Pērn īpašumā vai kopīpašumā ar citām personām Kristovskim bija jau seši gan zemes, gan zemes un mājas, gan dzīvokļa īpašumi, bet garāžā novietots mazlietots «Jaguar». Līdztekus tam Kristovskis veicis ap 200 000 latu lielus ieguldījumus dažādos fondos, aizdevis 21 500 latu un arī tad vēl pamanījies iekrāt krietnu kušķīti naudas – divos kontos 138 354 eiro un 69 851 dolāru, kā arī vēl dažus tūkstošus citos.

Ne tik veiksmīgi tikt pie turības izdevies aizsardzības ministram Artim Pabrikam, kurš 2004. gadā politikā iegāja kā parlamentārais sekretārs. Toreiz viņa īpašumā bija divas mājas – Lapmežciemā un Iršu pagastā, kā arī 12 gadus vecs «Renault». 2009. gadā, būdams Saeimas deputāts, Pabriks deklarēja jau trīs īpašumus – tātad vēl vienu līdztekus esošajiem. Auto viņš tolaik bija nomainījis uz tikpat vecu SAAB, toties arī «iebraucis» 40 000 eiro lielā kredītā. Nebaltām (vai baltām) dienām politiķim mājās glabājās 3000 eiro, bet bankā – apaļi 2000 latu. Uz pērno gadu Pabrika mantiskais stāvoklis nebija būtiski mainījies.
Jaunie bagātnieki – Ēlerte un Dūklavs
Katrā ziņā interesanti būs pavērot, kā pēc dažiem gadiem mainīsies jaunpienākušo ministru mantiskais stāvoklis. Vēl jo vairāk tāpēc, ka viņu vidū jau tagad ir krietni turīgi cilvēki. Kultūras ministrei Sarmītei Ēlertei, saskaņā ar iesniegto ienākumu deklarāciju, pieder divi dzīvokļi Rīgā un divi īpašumi Jūrmalā un Virbu pagastā, trasta portfelis 590 303 latu nominālvērtībā un vairāk nekā 50 000 eiro dažādos bankas kontos. Pērn Ēlerte par 23 385 latiem iegādājusies jaunu «Audi», ziedojusi 8000 latu un nebūt ne mazas summas samaksājusi par dēla mācībām ārzemēs, savukārt pie parādsaistībām minēta salīdzinoši neliela summa – 50 000 eiro.

Par turīgu, ja ne par bagātu, var nosaukt arī zemkopības ministru Jāni Dūklavu, kuram pieder astoņi īpašumi un tikpat transportlīdzekļu. Skaidrā naudā Dūklavs glabā 6000 latu, 12 000 dolāru un 10 000 eiro, savukārt bankās – ap 38 000 latu, 28 000 eiro un 16 500 dolāru. Vairāk nekā ceturtdaļmiljonu eiro, 35 500 dolāru un vairāk nekā 60 000 latu Dūklavs aizdevis citiem, savukārt pats parādā tikai 64 900 eiro

Uzņēmumu reģistrs atsaka PS jaunās valdes reģistrāciju

BNS Piektdiena, 20. maijs (2011)
Uzņēmumu reģistrs (UR) atteicies reģistrēt 16.aprīlī notikušajā partijas Pilsoniskā savienība (PS) kopsapulcē pieņemtos lēmumus par izmaiņām valdes sastāvā un statūtu grozījumiem, vēsta portāls pietiek.com.

Tas nozīmē, ka, visticamāk, PS būs jāsasauc jauna kopsapulce. Pēc portāla rīcībā esošās informācijas, tas saasinājis jau tā nokaitētās iekšējās attiecības starp partijas strāvojumiem, kurus nosacīti var iedalīt tajos, kas atbalsta strauju konsolidēšanos ar Jauno laiku apvienotā partijā Vienotība, un tajos, kuri kā priekšnoteikumu tam izvirza dažādu problēmjautājumu atrisināšanu, piemēram, finansējuma piesaistes caurredzamību. Jaunievēlētajā valdē, kuru UR nav reģistrējis, vairākumā pārstāvēti PS līderim Ģirtam Valdim Kristovskim lojāli cilvēki, kuri ir pret forsētu apvienošanos Vienotībā.

16.aprīlī sasauktajā PS kopsapulcē sākotnēji nebija kvoruma, jo uz to bija ieradušies tikai 220 no 630 partijas biedriem. Tomēr pēc apspriešanās tika izlemts, ka statūti ļauj juridiski korekti sasaukt atkārtotu kopsapulci, uz kuru vairs neattiektos prasība par minimālo dalībnieku skaitu. PS to arī izdarīja, tajā pašā dienā pārvēlot partijas valdi, grozot statūtus un pieņemot rezolūciju, kas kopumā atbalsta Vienotības izveidi.

Tomēr UR 11.maijā pieņēmis lēmumu atteikt šo izmaiņu reģistrāciju, jo, izskatot iesniegtos dokumentus, secināts, ka tajos ir nepilnības. Līdz ar to nolemts atlikt ieraksta izdarīšanu politisko partiju reģistrā par izmaiņām partijas valdes sastāvā un statūtu jaunās redakcijas reģistrēšanu. Uzņēmumu reģistrs arī noteicis termiņu – šā gada 9. augustu – šo trūkumu novēršanai.

Kristovskis pastāstīja, ka UR esot atteicis reģistrāciju, jo, pēc UR domām, PS nevarēja rīkot atkārtotu kopsapulci vienā un tajā pašā dienā. "Mūsu juristi interpretēja to citādi," viņš piebilda.

Pašlaik radusies situācija tiek izvērtēta, un nākamnedēļ būs lielāka skaidrība par tālāko rīcību.

Pēc pietiek.com rīcībā esošās informācijas, pašlaik dažādi PS strāvojumi meklē vēlamāko juridisko izeju no šīs situācijas.

Kāds jaunās valdes loceklis, lūdzot uz viņu oficiāli neatsaukties, portālam pieļāva, ka Uzņēmumu reģistra konstatētie pārkāpumi, iespējams, attiecas tikai uz statūtu grozījumu reģistrāciju, bet ne uz valdes sastāva apstiprināšanu. Tāpat neoficiāli izskan versijas, ka, iespējams, juridiskās neprecizitātes pieļautas tīši, lai apstrīdētu kopsapulces lēmumus, ja tie būs nevēlami.

"Šī Pilsoniskās savienības valde ir daudziem nevēlama, līdz ar to jau iepriekš ir izplānots variants A gadījumam, ja tiek ievēlēta vēlamā valde, un variants B, ja nevēlama, lai vajadzības gadījumā Uzņēmumu reģistrā panāktu tās atcelšanu," pieļāva kāds avots PS rindās.

Neoficiāli izskan, ka šīm pretrunām ir tālejošs mērķis panākt PS vadības maiņu. No Jaunā laika ir saņemti signāli, ka "mēs iesim ar Pilsonisko savienību tikai bez Ģirta [Valda Kristovska]"".

Jau vēstīts, ka PS kopsapulcē izvērtās sīva cīņa uz valdes locekļu amatiem. Kopsapulce nolēma valdes vadīšanu uzticēt Kristovskim, taču valdē netika PS kampaņas vadītājs Arvils Ašeradens, kuru izkonkurēja Jauniešu nodaļas vadītāja Linda Medene. Valdē netika arī Saeimas deputāti Uģis Rotbergs un Ilze Viņķele, kultūras ministre Sarmīte Ēlerte un citi.

Valdē no reģioniem ievēlēta Saeimas deputāte Ilma Čepāne (Rīga), Rēzeknes novada domes deputāte Līvija Pavlinska (Latgale), PS Dobeles nodaļas vadītājs Jānis Avotiņš (Zemgale), Saeimas deputāte Ilze Vergina (Vidzeme) un Rīgas domes deputāts Dāvis Stalts (Kurzeme).

Tāpat valdē ievēlēti Saeimas deputāti Kārlis Šadurskis, Ina Druviete, Janīna Kursīte-Pakule, Lolita Čigāne un Ingmārs Čaklais, Eiropas Parlamenta deputātes Sandra Kalniete un Inese Vaidere, kā arī bijusī Saeimas deputāte Anna Seile.

Tāpat izvērtās asas diskusijas par statūtu grozījumiem. Sākotnēji statūtu grozījumi paredzēja, ka valde apstiprina kandidatūras Ministru kabineta locekļu un parlamentāro sekretāru amatiem, kā arī to amatpersonu kandidātus, kurus izvirza Saeimas deputāti un ievēlē Saeima.

Tomēr pēc kultūras ministres Sarmītes Ēlertes un deputāta Uģa Rotberga iebildumiem, ka tādējādi tiek ierobežotas Saeimas deputātu tiesības, šī norma tika mīkstināta, dodot valdei tiesības tikai ieteikt kandidatūras.

Vēl statūtu izmaiņas, kas apstiprinātas kopsapulcē, paredz, ka valde ieceļ partijas ģenerālsekretāru un nosaka viņa pienākumus un tiesības. Ģenerālsekretārs vienlaikus nevar ieņemt valdes un Revīzijas komisijas locekļa amatu.

Turpmāk iesniegumam par uzņemšanu partijā būs jāpievieno viena PS biedra (pašlaik divu) rekomendācija, taču šim biedram ir jābūt partijā ne mazāk kā gadu. Tāpat izmaiņas statūtos paredz, ka lēmumu par uzņemšanu partijā pieņems PS valde, pašlaik – PS valde pēc nodaļas ieteikuma. Taču PS valde varēs lūgt nodaļas viedokli par biedra kandidātu, ja viņš dzīvo teritorijā, kur ir izveidota PS nodaļa.

PS iekšējie grupējumi

Pilsoniskas savienibas valdes velešanas parada nacionala stravojuma ietekmi partijā.

Pilsoniskas savienibas valdes velešanas labi atspogu ojušas speku sadalijumu partija

starp vairakam viedokļu grupam attieksme pret Vienotibas partijas dibinašanu. Sacensiba

par vietam valde zaudeja tie, kuri visaktivak iestajas par vienas partijas veidošanu, ko pec

Pilsoniskas savienibas (PS) kongresa ir atzinis gan partijas priekšsedis Tirts Valdis

Kristovskis, gan Saeimas deputats Arvils Ašeradens. Vi a neievelešana valde bija viens

no kongresa parsteigumiem, jo A. Ašeradens ir PS dibinatajs, apvienibas Vienotiba valdes

loceklis un bija ari velešanu kampa as vaditajs, nodrošinot partijai labus rezultatus

velešanas. Tacu tas nebija vienigais parsteigums sestdien (16. aprili) PS kongresa, kurš

sakas ar T. V. Kristovska pazi ojumu, ka vi š velas apsveikt Annu Seili. Nakama vests

bija, ka pieredzejusi politiKe ir nolemusi aiziet no aktivas politikas. Sa emot ziedus, A.

Seile informeja, ka vi ai neesot dzimšanas diena, un izskatijas mazliet apjukusi. Ja šo

epizodi varetu uztvert ka nelielu misekli, kadi šados emocionalos brižos medz gadities,

tad A. Seiles ievelešanu valde vairs nevaretu uzskatit par aiziešanu no aktivas politikas.

Turklat liktenigi pirmais aiz svitras arpus valdes palika A. Ašeradens. Vi š sakotneji bija

ieguvis tikpat balsu, cik jauniešu noda as vaditaja Linda Medene. Kad kopsapulces

delegati par abiem balsoja velreiz, jauniete sa emusi ieverojami lielaku atbalstu. Ne visi

pamanija vel kadu epizodi, ka Sandra Kalniete ir aicinajusi L. Medeni atteikties no

kandidešanas uz valdi par labu A. Ašeradenam. «Esmu emocionala, un man patiešam

šKita netaisni, ka cilveku, kurš vadija velešanu kampa u, partijas biedri nenoverte.

Piegaju pie Lindas un teicu, ka es šada situacija butu apsverusi iespeju atteikties,» Dienai

otrdien atzina S. Kalniete, kura nakamaja diena gan piezvanijusi L. Medenei un

atvainojusies par nesavaldibu. S. Kalnietei esot žel, ka valde nebus ari Ilzes Viņķeles, kas
partija daudz darijusi, ka ari Sarmites Elertes, kura ari nesa ema nepieciešamo balsu


vairakumu. To, iespejams, varot skaidrot ar to, ka S. Elerte strada valdiba un «vi ai nav

pieticis laika sevi sasaistit ar partiju». A. Seile Dienai atzina, ka apsveikumu kongresa

sakuma saistijusi ar to, ka vi a vairs nestrada Saeima. «Tapec ziedus pie emu ar

pateicibu,» teica A. Seile, kura kole9iem pirms kopsapulces sacijusi, ka varetu uz valdi

vairs nekandidet. Tacu kongresa rita pie vi as esot pienacis Karlis Šadurskis, centies

parliecinat kandidet un teicis: «Ka mes bez tevis?!» Pec tam K. Šadurska paligs Didzis

Šenbergs jau esot paradijis iesniegumu, kura vairaki cilveki parakstijušies par vi as

izvirzišanu valde. K. Šadurskis šo situaciju komenteja atturigi, bet ava noprast, ka iecere

bijusi A. Seili dele9et ka Kurzemes parstavi valde. Tacu vi a pavestija, ka nevelas

konkuret ar ši re9iona cilvekiem un piekrit startet tikai no Rigas. Dienai politiKe ari

skaidroja, ka bez sava transporta vi ai butu apgrutinoši parstavet re9ionu. Iespejams, A.
Seili pierunaja startet uz valdi tapec, lai taja neiek utu kads no tiem Kurzemes


kandidatiem, kuri parstav PS nacionali konservativo sparnu, kas ir pret steigu jaunas

partijas veidošana. No Kurzemes valde ieveleja Davi Staltu, kurš ir no nacionala sparna.

A. Ašeradens, kurš turpinas parstavet partiju Vienotibas valde, notikušo saista ar to, ka

partija ir vairaki stravojumi. Viens no tiem uzskata, ka ir jaizverte riska faktori, kas trauce

Vienotibas veidošana, «bet nevajag vilkt garuma». Otra grupa varetu but tie, kuriem varbut

ir bail pazaudet esošas pozicijas un uz vienas partijas veidošanu vi i raugas piesardzigak,

uzskatot, ka nav pamata steigai. Trešais virziens, iespejams, ir nacionalak noska otie,

kuri ir vel rezervetaki, pie aujot, ka nacionala ideja ir dzivotspejiga un to var istenot ari

kopa ar Visu Latvijai!-TB/LNNK, neizsledz A. Ašeradens. Vi š pie auj, ka šis sparns ir bijis

aktivaks un tapec ari ir tads velešanu rezultats, bet tas ir demokratisks process, kuram

vajadzetu turpinaties tikpat demokratiska diskusija par kongresa pie emto rezoluciju.

Taja konceptuali atbalstita vienas partijas veidošana. (Diena)

PS valde

http://www.diena.lv/lat/politics/hot/ps-turpinas-vadit-kristovskis-valde-neievel-elerti-un-aseradenu
LETA Sestdiena, 16. aprīlis (2011).

Partijas Pilsoniskā savienība (PS) kopsapulcē par partijas priekšsēdētāju atkārtoti tika apstiprināts Ģirts Valdis Kristovskis, kurš bija arī vienīgais pieteiktas kandidāts.

Daudz sīvāka cīņa izvērsās par darbu PS valdē, kurai tika izvirzīti 23 kandidāti. Partijas biedru vairākuma atbalstu neguva tādi redzami politiķi kā kultūras ministre Sarmīte Ēlerte, Saeimas deputāts Arvils Ašeradens un Saeimas deputāte, Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Vinķele.

Par Kristovski priekšsēdētaja amatā nobalsoja 194 no 220 PS klātesošajiem biedriem.

Savukārt saskaitot valdes balsojuma rezultātus, noskaidrojās, ka PS valdē turpmāk strādās Ilma Čepāne, Līvija Plavinska, Jānis Avotiņš, Ilze Vergina, Dāvis Stalts, Kārlis Šadurskis, Sandra Kalniete, Ina Druviete, Janīna Kursīte - Pakule, Inese Vaidere, Anna Seile, Lolita Čigāne un Ingmārs Čaklais.

Tomēr pirmajā balsojuma kārtā vienādu balsu skaitu saņēma Arvils Ašeradens un Jaunatnes nodaļas vadītāja Linda Medene, kā rezultātā nācās organizēt vēl vienu biedru aizklāto balsojumu par šiem diviem kandidātiem.

Atkārtotā balsojumā lielāko balsu skaitu saņēma Medene.

Uz PS valdi kandidēja ari Jānis Bordāns, Ēlerte, Andris Geižāns, Didzis Konuševskis, Linards Počs, Uģis Rotbergs, Vinķele un Diāna Zaļupe. Tomēr viņi partijas biedru vairākuma atbalstu neguva.

PS kopsapulce (par apvienošanos ar Vienotibu)

Lai Aivars nevarētu sarunāt ar Andri, Aināru un Nilu
19.04.2011.Autors: Māris Antonevičs.

Visi apvienību "Vienotība" veidojošie spēki ir apstiprinājuši vēlmi veidot kopīgu partiju

Partiju reitingi, kurus apkopojis sabiedriskās domas pētījumu centrs "SKDS", rāda, ka "Vienotības" popularitāte krītas. Šobrīd šim politiskajam spēkam uzticoties 10,3% aptaujāto, kas, protams, ir krietni mazāk nekā Saeimas vēlēšanu laikā (SKDS aptaujas līderis ir "Saskaņas centrs", kuru atbalsta 20% aptaujāto pilsoņu. Jāpiebilst, ka, lai gan "Vienotības" popularitātes kritumu uzrādījusi arī "Latvijas faktu" veiktā aptauja, tas tomēr nav tik liels.)

Apvienību veidojošās Pilsoniskās savienības kongresā gan tika uzsvērti nevis šie, bet citi skaitļi. Kā uzvaroši paziņoja kultūras ministre Sarmīte Ēlerte: "Skaitļi nepielūdzami rāda, ka Latvijā ir atsākusies izaugsme." Optimistiska joprojām ir arī "Jaunā laika" priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa: "Lai arī reitingi to nerāda, cilvēki mums joprojām uzticas." Turklāt: ""Vienotības" ideja ir vienīgā Latvijas politiskās nākotnes iespēja!"

Vēstules pirms kongresa

Nav noslēpums, ka tieši Pilsoniskās savienības biedru vidū šaubas par "Vienotības" pārtapšanu partijā bijušas vislielākās, kas atspoguļojies pat tās vadītāju publiskajos izteikumos, par noskaņojumu reģionos nemaz nerunājot. Pirms kongresa tika izplatītas anonīmas vēstules, kurās kāds PS biedrs norāda, ka lielāka nozīme "Vienotībā" esot "Jaunajam laikam" un "Sabiedrībai citai politikai" , bet PS – tikai "pabērna loma". Turklāt tādējādi cieš Pilsoniskās savienības vērtības un idejas, kuras pēc "Vienotības" pārtapšanas partijā acīmredzot nākšoties atmest pavisam. PS pat bija veikusi kaut ko līdzīgu iekšējai izmeklēšanai un paziņoja, ka anonīmais rakstītājs ar pseidonīmu "Andris Z." neesot partijas biedrs. PS biedru vidū no 20 Andriem ir tikai viens, kura uzvārds sākas ar burtu "Z" – Andris Zaviļeiskis – zvērināts advokāts, Siguldas novada domes deputāts, bet viņš vēstules neesot rakstījis. Tā esot provokācija, lai veidotu partijā šķeltniecisku noskaņojumu.

Tomēr sestdien notikušais kongress izvērtās reti rāms, par ko lielākais "paldies" acīmredzot jāsaka organizētājiem, galveno uzmanību piešķirot nevis debatēm, bet tematiskiem referātiem, piemēram "Kultūra – nācijas pamats un attīstības dzinējspēks" (S. Ēlerte), "Intelekta nācija" (I. Druviete), "Jauns tautsaimniecības attīstības modelis. Inovāciju ekonomika" (I. Vaidere) utt. Tika arī pamatots, ka vairāk jārunā par "Vienotības" mērķiem, bet partija vai apvienība – tie jau tikai instrumenti šo mērķu sasniegšanai.

Kristovskis: "Iekšējā gaisotne – saspīlēta."

Biedru šaubas savā uzrunā bija apņēmies paust PS vadītājs Ģirts Valdis Kristovskis: ""Vienotības" līdzšinējās partnerības laikā dažkārt šķitis, ka politiskie pretinieki ir pašu sabiedroto vidū. Nemelošu, pieslīpēties, savīties ir bijis grūti. Iekšējā gaisotne un lēmumu pieņemšana "Vienotībā" nereti ir bijusi saspīlēta, dažkārt problēmas ar šantāžas piegaršu tikušas risinātas masu mediju vidē. Joprojām būtisku nesaskaņu cēloņi nav tikuši atrisināti." No Kristovska stāstītā izriet, ka viņš nav apmierināts, kā "Jaunais laiks" nozadzis Pilsoniskajai savienībai finanšu ministru Andri Vilku. Viņš šobrīd "pārstāv un nodrošina Dombrovska jeb "JL" un Finanšu ministrijas speciālistu skatījumu", lai gan PS esot savs, atšķirīgs skatījums uz ekonomisko attīstību – to palīdzējuši izstrādāt akadēmiķi, un tas apkopots tautsaimniecības rakstu krājumā "Pārraut sastingumu!". "Pirms vēlēšanām mēs, Pilsoniskā savienība, respektējām Dombrovska, Repšes, Kampara jeb "JL" ekonomiskās nostādnes. Tobrīd valdības vadītājam bija cits redzējums, mēs piebremzējām savus piedāvājumus "Vienotības" kopējā procesa dēļ. Tagad gaidām no jauna, jo 2011. gada budžeta veidošanas un tā papildu konsolidācijas laikā, protams, nevaram uzspiest savu redzējumu. (..) Rezultātā PS un ekspertu redzējums nu jau gadu paliek iesaldēts, jo "Vienotības" ietvaros katrs paliek pie savas pārliecības," situāciju raksturoja V. Kristovskis. Tas tomēr nebija šķērslis, lai viņš un citi PS redzamākie politiķi aicinātu balsot par "Vienotības" pārtapšanu partijā.

Sandra Kalniete uzskata, ka apvienošanas procesu mēģinot apkarot konkurenti un atsevišķi savtīgi ekonomiskie grupējumi, un tam esot savs iemesls. "Vispilnīgāk "Vienotības" nozīmi Latvijas politikas atveseļošanā var novērtēt, ja mēģina iedomāties, ka mūsu valsts politiskajā ainavā vairs nav "Vienotības". Tad Latvijā atkal valdītu vecie laiki, kad Aivars sarunā ar Andri, Aināru un Nilu, un nav neviena ietekmīga politiska spēka, kas to spētu aizkavēt," uzskata Eiroparlamenta deputāte.

Ēlerte argumentēja, ka "ilglaicīgu valstisku politiku nevar izstrādāt un iedibināt grīļīgas un ātri mainīgas valdības. Bet to var izveidot tikai lielas partijas, nevis sīkpartijas, kuras katrās vēlēšanās kā rieksta čaumalas šūpojas grūti prognozējama rezultāta viļņos".

Arī Saeimas deputāts Kārlis Šadurskis, atzīstot, ka skaidras atbildes nav, tomēr mudināja biedrus izlemt par labu "aprēķina laulībām". Protams, īpaši uzstājīgi par vienoto partiju aģitēja tie, kuri paši šo lēmumu jau pieņēmuši, – S. Āboltiņa un A. Štokenbergs. "Ja kādai no "Vienotības" partijām ir bailes no izšķīšanas, tā ir gļēvuma pazīme. Ja jums bail no politikas netīrajiem ūdeņiem, tad nav ko līst tajos iekšā. Ja jūs baidāties no partijas biedriem, tad kā varēsiet stāties pretī konkurentiem?" Štokenbergs emocionāli apelēja pie PS biedru jūtām, lai gan tikai pirms nedēļas viņa paša vadītās partijas kongresā izskanēja daudz šaubu par lēmumu.

Ēlerti neievēl valdē

PS solījusi "Vienotības" apvienošanās procesā nezaudēt savu nacionālo stāju un rūpēties, lai netiek pieļauta pilsonības iegūšanas pamatprincipu maiņa, ka Latvijā "uzrodas" vēl kāda cita valsts vai oficiālā valoda, ka tiek apšaubīts Latvijas okupācijas fakts. S. Kalniete arī izteicās, ka "ir jāsaka skaidri – mēs neredzam vietu Latvijas valdībā cilvēkiem, kuri neatzīst Latvijas valstiskuma pamatus", kas nozīmē, ka PS arī turpmāk būs pret "Saskaņas centra" ņemšanu valdībā.

Interesanta epizode kongresā bija S. Ēlertes iebildums pret statūtu grozījumiem, ka partijas valde pieņem lēmumus, kuras amatpersonas deputātiem Saeimas balsojumos vajadzētu atbalstīt. Viņasprāt, tas esot pretrunā ar Satversmi, jo neviens nevar noteikt, kā deputātam jābalso. Diskusijā iesaistījās arī Ēlertes domubiedrs no "Lietussargu grupas" Uģis Rotbergs, kurš jautāja, kādu sodu viņš saņems, ja balsos pretēji valdes lēmumam. Uz to Ģ. V. Kristovskis atbildēja, ka Rotbergs sodīts netiks un valdes lēmumam būšot tikai rekomendējošs raksturs, jo, protams, piespiest balsot nevienu nevar.

Zīmīgi, ka ne Ēlerte, ne Rotbergs, kā arī cits Ēlertei tuvs partijas biedrs Arvils Ašerādens PS valdes vēlēšanās neguva atbalstu un palika "aiz strīpas".

Neticu (Pabrikam)

NETICU
Iekšlietu ministre Linda Mūrniece aiziet no šī darba. Kas būs viņas vietā? Tādu jautājumu uzdod „Latvijas Avīze” 2011.g.19. februārī un aptaujā vairākus speciālistus. Atbildes ir izvairīgas. Rita Aksenoka, bijusī prokurore atceras, ka šai amatā labi veicies Kristovskim, varbūt ir iespējamas maiņas – viņš dotos uz Iekšlietu ministriju, Artis Pabriks – uz ārlietu ministriju. Tāda doma nav nekāds pārsteigums, jo Pabriks visādi centies parādīt, ka viņu interesē šis amats. 19. februārī, kad Kristovskis bija devies komandējumā uz ASV, Pabriks pavadīja Zviedrijas ārlietu ministru Kārli Biltu uz Līgatni, kur padomju laika varasvīri 9 metru dziļumā bija iekārtojuši sev patvertni kara gadījumā.
Es personīgi neticu Pabrikam kā politiķim, ne tikai neticu, bet baidos, ka no viņa var iznākt Munters nr 2. Atceroties ar kādu centību viņš rūpējās par robežlīgumu ar Krieviju, manī aug tikai noraidoša attieksme pret viņu. Kad pirms dažiem gadiem aktualizējās jautājums par kompensācijām ebreju kopienai, viņš skaidroja, ka vajadzēs maksāt, jo tā mēs parādītu savu attieksmi pret holokaustu. Tāds domu gājiens bija kaut kas briesmīgs. Arī šogad, kad atkārtoti politiķi sprieda par ebreju kopienas interesēm un mūsu valsti apmeklēja ASV departamenta sūtīts cilvēks Duglass Deividsons, Pabriks pauda izpratni par ciemiņa mērķiem. Pabriks ar savas partijas –Sabiedrība Citai Politikai - biedriem panāca, ka koalīcijā nepieņēma Nacionālās apvienības deputātus. 22.febr. TV Valsts Kontroles vadītāja Inguna Sudraba paziņoja, ka Aizsardzības ministrijā nelietderīgi iztērēti divi miljoni latu. Pabriks nepārliecinoši taisnojās.
2011.g.februārī vizītē ASV bija Ģirts Valdis Kristovskis un godam apliecināja sevi kā gudru ārlietu ministru. Tiem, kam patīk pļāpāt par ministru rotāciju, nāksies savus ieteikumus paturēt pie sevis.
ATIS SKALBERGS

Valdība apņēmusies mīkstināt naturalizācijas kartību

Ministru kabinets vakar bez īpašām iebildēm pieņēma Ārlietu ministrijas gatavoto Latvijas ziņojumu Apvienoto Nāciju Organizācijai (ANO) par vispārējo cilvēktiesību situāciju. Šajā dokumenta Latvija pauž apņemšanos pārskatīt naturalizācijas politikas tiesisko regulējumu un informatīvos pasākumus nolūkā palielināt Latvijas pilsoņu skaitu. [...] Tā kā par šo ziņojumu atbildīga ir Ārlietu ministrija, tad vispirms jautāja ārlietu ministram Ģirtam Valdim Kristovskim ("Vienotība"), kādi grozījumi naturalizācijas kartībā paredzēti. Ministrs gan sākotnēji to nevarēja komentēt, jo ziņojuma tapšanā esot piedalījušās gandrīz visas ministrijas, ari Tiesībsarga birojs. Vēlāk gan Kristovskis atcerējās, ka runa esot par nepilsoņu bērnu reģistrēšanu. [...]


Galu gala skaidrību ieviesa MK pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijas Inga Reine. Ziņojuma gatavošanas laikā izkristalizējusies problēma, ka nepilsoņiem, kuri vēlas, lai viņu bērni saņemtu pilsonību, esot jāsaskaras ar pārāk lielu birokrātiju. Proti, iesniegums ar lūgumu atzīt bērnu par Latvijas pilsoni jāiesniedz Naturalizācijas pārvaldei, kaut ari to varētu izdarīt dzimtsarakstu nodaļa reize ar dzimšanas apliecības kārtošanu. I. Reine ari norādīja, ka ziņojumam ir politisks, nevis juridisks raksturs, tādēļ tajā paustās apņemšanas Latvijai neesot saistošas. [...] Uz valdību drīzumā ari varētu tikt virzīti Ministru kabineta noteikumi, kuri ļaus nepilsoņiem iegūt Latvijas pilsonību, vairs nekārtojot naturalizācijas eksāmena valsts valodas daļu, ja viņi ieguvuši valsts valodas prasmes apliecību B zināšanu līmenī. Šis nosacījums gan attieksies tikai uz tiem nepilsoņiem, kuri apliecību saņēmuši kopš 2009. gada 1. septembra, tas ir, jaunā parauga apliecību. Tā Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija stāstīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Naturalizācijas pārvaldes (PMLP NP) vadītājs Igors Gorbunovs.

Tāpat minētie MK noteikumi paredz, ka izgāšanās gadījumā eksāmena valodas daļu varēs pārlikt pēc trim mēnešiem un vēstures – jau pēc viena mēneša. Šobrīd valsts valodas eksāmena daļu ļauts pārlikt pēc pusgada, vēstures - – pēc trim mēnešiem.

Praksē šie aizliegumi, ka izrādās, tikuši apieti, jo iedzīvotāji nevis gaidījuši nolikto laiku, bet naturalizācijas lietas pārtraukuši un pilsonības iegūšanai pieteikušies par jaunu. MK noteikumu pieņemšana nozīmētu atgriešanos pie 2007. gada mazāk stingras kartības.

Saeimas Pilsonības komisijas vadītājs Visvaldis Lācis ("Visu Latvijai"/"TB"/LNNK) atzina: viņš par jauno kartību neesot sajūsmā, jo tā paplašināšot korupcijas iespējas. Pēdējos četros gados naturalizācijas tempi nav mainījušies: NP saņem ap 3000 naturalizācijas iesniegumu gada. (Latvijas Avīze)

Ko domā tauta (par Sluci un Kristovski)

2010.g. 10. novembrī radioraidījumā „Krustpunktā” ( tas ir brīvais mikrofons), kad katrs var piezvanīt un izteikt savas domas, galvenā uzmanība bija veltīta vakardienas notikumiem Saeimā, kad balsoja par uzticības izteikšanu ārlietu ministram Ģ. V. Kristovskim. Tas bija ļoti svarīgs balsojums, jo ļāva uzskatāmi redzēt – KAS IR KAS? Un tauta ieraudzīja meļus, gļēvuļus, nodevējus, muļķus, deģenerātus, patriotiskus vīrus, īstus cīnītājus, gudrus politiķus, uzticamus deputātus.
Mūsu valstij naidīgie spēki sarīkoja provokāciju, apmelojot godīgu, drosmīgu latviešu patriotu, kas ir izdarījis ļoti daudz, lai Latviju uzņemtu NATO. Tāda melīga, netīra afēra sen nebija redzēta. Balsojums beidzās ar Taisnības, Godīguma uzvaru. Apmelotājiem zemiskā provokācija neizdevās. Raidījums parādīja, ko domā tauta. Neviens neapsūdzēja ASV dzīvojošo latviešu ārstu, bet trīs zvanītāji ļoti nicinoši vērtēja Šķēles runu. Partijā PLL ir arī Guntis Ulmanis, viņš balsoja pret Latvijas valsti. Tik nožēlojamā stāvoklī eksprezidents sevi ir nostādījis. Naidīga bija avīzes „Neatkarīgā” pozīcija, jo kalpoja Lemberga vēlmēm. Objektīvi visu atspoguļoja ‘’Latvijas Avīze’’. Internetā bija lasāma Ievas Nikoletas Dāboliņas vēstule, kurā viņa aizstāv Dr. Aivaru Sluci. Radio rīta ziņās stāstīja, ka latviešu ārsts finansē divdesmit stipendijas latviešu studentiem Viļa Vītola fondā. Naidīgo spēku izlēcieni liek būt mums modriem un norūda mūsu gribu aizstāvēt savu valsti un tās brīvību. ATIS SKALBERGS

Kam tas izdevgi (Kremlis un SC nomelno Latviju)

2010.g. 8.novembrī raidījumā „Krustpunktā” A. Tomsons un E. Liniņš sprieda par latviešu ārstu Sluci un Kristovski un viņu saraksti e- pastā. Informācijas maz, teikumi izrauti no konteksta, grūti spriest. Tas bija „brīvais mikrofons”. Zvanīja klausītāji. Kāda sieviete skaidroja, ka ārsts nevar vienlīdz labi ārstēt krievus un latviešus, jo viņš neprot krievu valodu. Saprotama ir opozīcija, kas reklāmai izdeva vairāk nekā vienu miljonu latu un dabūja tikai astoņas vietas parlamentā. Vilšanās ir liela , kaut kā jāizgāž savas dusmas. Nebija neviena dusmīga, nosodoša zvana. Vakarpusē radio bija Kristovskis un teica, ka tā ir provokācija, ka viņam pieraksta to, ko viņš nekad nav teicis. Kam tas izdevīgi?
Kremļa politiķi katru dienu izsaka pārmetumus mūsu valdībai un pamāca, kas jādara. Mūsu avīzes šos ieteikumus publicē, it kā mēs dzīvotu, lai iepriecinātu Kremli. Šādu ziņu publicēšana ir zināma pakļaušanās krievu propagandai. Tā viņiem izdodas uzturēt psiholoģisko karu pret Latviju. Mēs paši to pieļaujam un nesaprotam, ka tas ir mums naidīgo spēku interesēs. Kremļa specdienestam izdevies no mazsvarīgas privātas sarakstes internetā sarīkot meistarīgu provokāciju pret Kristovski. SC vēlēšanās zaudēja, netika koalīcijā un valdībā. Viņiem svarīgi graut Latviju visiem citiem līdzekļiem, svarīgi sanaidot latviešus, likt taisnoties. Ja izdosies izjaukt šo koalīciju un valdību, tad bez SC neiztikt.
Partija PLL, kas vēlēšanās iztērēja vienu miljonu latu un tikai astoņi iekļuva parlamentā, tagad izgāž dusmas uz Kristovski. Viņus atbalsta Lembergs un mudināja ventspilniekus no ZZS 9. novembrī balsot pret ārlietu ministru. Ne jau opozīciju interesē, kas notiks ar latviešu ārstu A. Sluci. Taustekļi ved pie Kremļa slepenajiem aģentiem. Un tieši tas viņus atmasko.
Tie paši spēki mums uzkūda drošības policiju, ziņojot, ka „vislatvieši” saņēmuši finansiālu atbalstu no čečenu kopienas. Šai kopienai ir draudzīgas attiecības ar Latviju. Tie nav kaujinieki, no kuriem baidās krievi. Mūs cenšas visādi apmuļķot, iebaidīt . 9. novembrī Saeimā notika balsojums par neuzticības izteikšanu Kristovskim. Šķēle teica ļaunu runu, bet deputātu vairākums aizstāvēja Latvijas patriotu un viņš saglabāja savu amatu. Tā ir svarīga uzvara. Bet valsts ienaidnieki turpinās savu graujošo darbību. ATIS SKALBERGS

Kremļa miljoni Latvijas promaskaviskajām partijām

http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/351336-kremla_miljoni_latvijas_promaskaviskajam_partijam
Toms Ostrovskis, TVNET, 2010. g. 25. oktobrī

Franču laikraksta "Le Monde"* 2.oktobra izdevumā publicētais žurnālista Piotra Smolara raksts "Pretizlūkošana atmasko Krievijas ietekmes līdzekļus" radījis trīsas promaskaviskās partijas "Saskaņas centrs" aprindās. Žurnālists atsaucās uz viņa rīcībā nonākušiem kāda Latvijas pretizlūkošanas dienesta slepeniem ziņojumiem par politisko partiju SC un PCTLV saiknēm ar Krievijas valdību.

Publikācijas atskaņas Latvijā

4.oktobrī Saeimas "Saskaņas centra" frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs nosūtīja vēstuli Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktoram Jānim Kažociņam, kurā sūdzas par Francijas laikrakstā "Le Monde" publicēto rakstu "Pretizlūkošana atmasko Krievijas ietekmes līdzekļus", norādot, ka "no minētās publikācijas nepārprotami izriet, ka ir apdraudēta Latvijas kā valsts neatkarība, un tajā ietvertie fakti skar ne tikai katru Latvijas politiķi, bet arī katru mūsu valsts iedzīvotāju," satraucies bija Urbanoviča kungs.
Savukārt 19.oktobrī partijas "Pilsoniskā savienība" (PS) priekšsēdētājs Ģirts Valdis Kristovskis arī esot nosūtījis vēstuli SAB ar lūgumu pārbaudīt Francijas laikrakstā "Le Monde" 2.oktobrī publicēto apgalvojumu, ka Eiroparlamenta vēlēšanās "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) un "Saskaņas centrs" (SC) tika finansēti no Krievijas.

SAB informāciju varētu būt nodevis KNAB un augstākajām valsts amatpersonām
SAB atbildes vēstulē Jānim Urbanovičam norādīja, ka politisko partiju finansējuma likumības uzraudzība ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja kompetence (KNAB). Gadījumos, kad izlūkošanas un pretizlūkošanas darba ietvaros SAB rīcībā nonāk informācija, kas skar citas valsts drošības iestādes vai tiesībsargājošās iestādes kompetenci, tā nekavējoties ir tikusi nodota attiecīgajai iestādei.

Vienlaikus vēstulē norādīts, ka priekšvēlēšanu laikā SAB rūpīgi sekoja ārvalstu specdienestu aktivitātēm Latvijā. Tāpat kā līdz šim, SAB informācija par iespējamiem nacionālās drošības apdraudējumiem tika regulāri nodota valsts augstākajām amatpersonām - Saeimas Nacionālās drošības komisijai, Ministru kabinetam un Nacionālajai drošības padomei, kuras vadītājs ir Valsts prezidents.

Franču laikraksta "Le Monde" minētās publikācijas tulkojums:
Raksts: "Le contre-espionnage dénonce les moyens de l'influence russe"
Autors: Piotr Smolar
"Latvijas pretizlūkošanas dienests ir nopietni norūpējies par Krievijas pieaugošo ietekmi Latvijā, slepeni finansējot promaskaviskās partijas un veicinot separātiskas tendences reģionos. Laikraksta “Le Monde” rīcībā nonākuši kāda Latvijas pretizlūkošanas dienesta slepeni ziņojumi par politisko partiju SC un PCTLV saiknēm ar Krievijas valdību. "Le Monde" atklāj, ka dienesta ziņojumi ir drūmi.
Lai arī oficiālā Maskava turpina atbalstīt krievus Latvijā ar mazāku pompu, tomēr pietiekoši efektīvi. Krievijas vēstniecība veicina separātiskas tendences Latvijas austrumu reģionā Latgalē, "attīstot sociālo un ekonomisko vidi" un "finansējot kultūras projektus un krieviski runājošu skolotāju apmaiņas programmas". Šādas aktivitātes it kā neliecina neko ļaunu. Tomēr viens no šo darbību arhitektiem bija GRU (Krievijas militārā pretizlūkošanas pārvalde jeb Главное Разведывательное Управление) pārstāvis Aleksandrs Hapilovs1. Līdz pat 2009.gada martam, kad viņš bija spiests pamest Latviju, Hapilova amats Krievijas vēstniecībā saucās “padomnieks”.
Krievija veicina un atbalsta tādu kā Trojas zirgu Latvijā, maldinot ekonomiskās krīzes nomocīto sabiedrības daļu. Slēptais mērķis esot Latvijā radīt VDK republiku, līdzīgu tai, kas jau pastāv Krievijā. Šim darbam norīkoti desmits Krievijas vēstniecības darbinieku, savukārt finansējums nāk no lielajiem uzņēmumiem.
Kremļa 2.2 miljoni eiro promaskaviskajām partijām
Pirms 9. Saeimas vēlēšanām 2005.gadā 2.2 miljoni eiro tika “investēti” promaskavisko Saeimas partiju atbalstam. Saskaņas centra (SC) līderi noliedz jebkādu ārvalstu finansējumu, tomēr norādes eksistē. Jau vēlāk 2009.gada novembrī minētais "Saskaņas centrs" parakstīja sadarbības līgumu ar "Vienoto Krieviju" (Putina partija). Savukārt šā gada 9.septembrī, īsi pirms pēdējām vēlēšanām, SC premjera kandidāts Jānis Urbanovičs bija redzēts pusdienojam restorānā kopā ar Krievijas vēstnieku Latvijā Vešņakovu un kādu Mihailu Margelovu (Krievijas parlamenta augšpalātas Federācijas padomes ārlietu komisijas priekšsēdētājs).
Savukārt otrai – radikālākai promaskaviskajai partijai PCTLV tika piešķirti 500 000 dolāru pirms 2009.gada pašvaldības un Eiropas Parlamenta vēlēšanām kā “tiešs Krievijas premjera Vladimira Putina atbalsts”. Viens no PCTLV līderes Tatjanas Ždanokas uzdevumiem bija iekustināt krieviski runājošos Eiropā, lai izveidotu "Eiropas krievu savienību".
Abas partijas nedzīvoja gluži saticīgi, jo Krievijas vēstnieks Aleksandrs Vešņakovs pat bija spiests iejaukties, lai atrisinātu SC un PCTLV strīdus. Vēstnieks pirms pēdējām Saeimas vēlēšanām katrai partijai noteicis ietekmes sfēras – "Saskaņas centrs" Rīgā, bet PCTLV aktivitātes var izvērst pārējā valsts daļā."

* "Le Monde" ir viens no ietekmīgākajiem Francijas laikrakstiem un ne reizi vien rakstījis par pēdējā laika norisēm Krievijā un Latvijā gan no politiskā, gan ekonomiskā skatpunkta.
1 - 2008.gada oktobrī Latvijas medijos izskanēja ziņas, ka Aleksandrs Hapilovs esot piedalījes atentāta plānošanā pret Gruzijas pašreizējo prezidentu. Tas noticis laikā, kad no 2000. līdz 2004. gadam Hapilovs strādājis Krievijas vēstniecībā Tbilisi. Viņš esot vervējis algotņus atentāta veikšanai. Taču pats atentāts neesot izdevies, jo noalgotie slepkavas esot iekļuvuši avārijā. Krievijas vēstniecība Rīgā kategoriski noliedza šo informāciju. Savukārt Rīgā Hapilovs bija atbildīgs par sakariem ar tautiešiem.

SC un JL līderi tikušies, bet vienojušies neesot

http://zinas.nra.lv/latvija/politika/31949-sc-un-jl-lideri-tikusies-bet-vienojusies-neesot.htm

Pirmdiena, 27.septembris (2010), plkst.09:26 | Ziņu aģentūra LETA
"Saskaņas centra" (SC) un "Jaunā laika" (JL) līderu tikšanās laikā nav notikusi vienošanās par sadarbību pēc vēlēšanām, atsaucoties uz vienu no tikšanās dalībniekiem Edgaru Jaunupu (JL), raksta laikraksts "Diena".

Pēc Jaunupa stāstītā, SC pārstāvjiem esot norādīts - ja Valda Dombrovska (Vienotība) valdību veidojošajām partijām 10.Saeimā būs stabils vairākums, esošā koalīcija turpinās strādāt, ko SC labi saprotot.

Neoficiāli izskanējis, ka pēc SC iniciatīvas notikusi tās līderu Nila Ušakova un Jāņa Urbanoviča tikšanās ar JL vadības pārstāvjiem Solvitu Āboltiņu, Arti Kamparu un Jaunupu. Šādu informāciju izplatījuši šo partiju konkurenti, piemēram, Tautas partijas līderis Andris Šķēle pieļāvis, ka ""Vienotība" ar SC jau ir vienojusies veidot valdību", neatklājot, uz kā pamata ir balstīti viņa pieņēmumi.

JL līdere Āboltiņa uz to atbildējusi: "Būvēt koalīciju pirms vēlēšanām ir nedroša nodarbe. Nekāda vienošanās nav bijusi." Taču gan Āboltiņa, gan Jaunups atzīst, ka pilnīgi izslēgt šādu sadarbības modeli tomēr nevarot, jo pēc vēlēšanām nepieciešams izveidot stabilu valdību ar pārliecinošu vairākumu. Jaunups personīgi uzskata, ka tad labāk ir runāt ar SC, nevis ar Aināru Šleseru (PLL), ar kuru sadarbību ilgtermiņā ir grūti iedomāties.

SC līderis Urbanovičs atzina, ka viņš ir ticies arī ar "Vienotības" pārstāvjiem, taču pirms vēlēšanām neesot iespējams paredzēt, kurš ar kuru veidos koalīciju. SC mērķis esot būt valdībā.

Tikmēr laikraksts "Neatkarīgā" vēsta par baumām politiskajās aprindās, ka SC un "Vienotības" tuvināšanās notiekot pēc ASV vēstniecības iniciatīvas, lai pēc Saeimas vēlēšanām šie divi politiskie spēki varētu izveidot valdību. Kā kandidāts Ministru prezidenta vai vismaz finanšu ministra amatam šai koalīcijai tiekot ieteikts pašreizējais Starptautiskā valūtas fonda (SVF) konsultants, kādreizējās Valda Birkava valdības valsts budžeta valsts ministrs Jānis Platais.

Kā raksta laikraksts, Platais tiekot ieteikts kā "neitrāls speciālists" un "kompromisa figūra", prognozējot, ka diviem lielajiem politiskajiem spēkiem - "Vienotībai" un SC - būs grūti vienoties par kopēju premjeru. Ja tomēr politiskie spēki nevarēšot vienoties par Plato kā premjeru, tad viņam esot jākļūst par finanšu ministru.

Bijušais LPSR Valsts plāna komitejas speciālists Platais Latvijas Republikā pazīstams kļuva pagājušā gadsimta 90.gadu sākumā, kad viņš, tāpat kā toreizējais labklājības ministrs Jānis Ritenis, regulāri paziņoja par kaut kādu izdevumu vai sociālo garantiju samazināšanu. Ņemot vērā Platā slikto ziņu vēstneša reputāciju, viņu arī citas valdības esot izmantojušas šajā ampluā, piemēram, kā premjera Andra Šķēles padomnieks Platais 1996.gadā ticis deleģēts skaidrot, kāpēc valdība plāno atcelt nodokļu atvieglojumus personām, kuru apgādībā ir nepilngadīgi bērni.

Platais kā SVF konsultants darbojies vairākās valstīs. 2008.gadā "Dienas Bizness" rakstīja, ka Platais kopš 2004.gada strādājis augstā amatā Afganistānas Finanšu ministrijā.

"Vienotības" līderis Ģirts Valdis Kristovskis uz jautājumu par "Vienotības" un SC politiķu kopīgu tikšanos ar ASV diplomātiem, kurā būtu bijusi runa par Platā kandidatūru finanšu ministra postenī, atbildēja: "Ja jūs ar amerikāņiem esat par to runājis, tad viņiem arī par to prasiet. Pagaidām par koalīciju runāt ir pāragri." Arī SC līderis Jānis Urbanovičs norādījis, ka "tādā formātā tikšanās nav notikusi. Es tādā neesmu piedalījies, taču, ja kāds no mūsējiem būtu piedalījies, es noteikti to zinātu". Vaicāts par iespējamo atbalstu Platā kandidatūrai, Urbanovičs norādījis, ka pēdējos desmit gadus par Plato nekas neesot runāts. "Atminos, ka bija tāds kalsns ierēdnis Finanšu ministrijā," teica politiķis.

Līderu debates

Priekšvēlēšanu kampaņa sasniegusi savu kulmināciju. Tagad gan radio, gan TV rīko tikšanās ar politisko partiju vadītājiem un deputātu kandidātiem.2010. g. 22. Septembrī Latvijas Radio raidījumā ‘’Krustpunktā’’ tikās Ģirts Valdis Kristovskis un Nils Ušakovs. S C pārstāvis centās būt laipns un draudzīgs. Viņš solīja sadarboties ar Vienotības pārstāvjiem, kaut arī savās reklāmās visu vainu uzveļ V. Dombrovskim, it kā pasaules ekonomiskā krīze vispār nebūtu bijusi. Kristovskis noraida sadarbības iespējas ar SC, jo abām partijām ir būtiskas atšķirības ideoloģijā. SC ir naidīgs latviešiem, orientēts uz Krieviju. Nils uzsver, ka latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda Latvijā, ka krievi palīdzēs saglabāt latviešu valodu un kultūru , ka Rīgas Dome piešķīrusi Okupācijas muzejam 20 000 latu. Zvana radioklausītāji un saka, ka nedrīkst ticēt SC , jo viņu izdotajā reklāmas bukletā ‘’Tava avīze’’ ir divdomības. Latviskajā izdevumā teikts:’ ’Mums nevajag varu, mums vajag iespēju izglābt valsti ‘’. Bet krieviskajā variantā rakstīts: ‘’ Mēs uzspiedīsim savu varas formulu’’. Mūsu valstij vajadzīga jūsu balss. Tālāk dotas visādas melīgas pamācības, sevi iztēlojot par godīgiem politiķiem, par pārliecinošiem līderiem, kas ir par labām attiecībām ar Rietumiem un Austrumiem. Viņi nevēlas runāt par Latvijas okupāciju, par izvešanām, par padomju laika noziegumiem. Nils tēloja draudzīgu Rīgas mēru.
22. septembra vakarā TV notika piecu partiju līderu debates tiešraidē. A. Šlesers( PLL) runāja pašpārliecināti un izsauca klausītājos smieklus, R. Vējonis( ZZS) aizrādīja Šleseram, ka stulbums ir uzsākt Z iemeļu tilta būvi, ja Dienvidu tilts nav pabeigts. J. Urbanovičs ( SC) tēloja patriotu, kaut gan zināms , ka pirms tam viņš Latvijai piedāvāja pilsoņu karu. Dz. Rasnačs( TB/ LNNK) ieteica atlaist Rīgas Domi, jo tā ir promaskaviska, prasīja sodīt tos, kas nepieņem darbā tos, kas nezina krievu valodu. Kristovskis( Vienotība) vairums atbildēs bija vispārliecinošākais. Šādas debates notikušas visos piecos vēlēšanu apgabalos un tiešraidē tām varēja sekot līdzi visa valsts. Vai vēlētāji pratīs atšķirt meļus un taisnības aizstāvjus, būs zināms 3. oktobrī.

Par Latvijas rusifikāciju un Saeimas vēlēšanām (redstar7)

http://redstar7.wordpress.com/2010/09/03/par-latvijas-rusifikaciju-un-partiju-sarakstiem-saeimas-velesanas/

Pēdējos gados notiek spēcīga Latvijas rusifikācija. Jaunais vilnis. Veikalos latviski nesaprotošie pārdevēji. Rīgas Dinamo Krievijas hokeja čempionātā. Puškina piemnieklis Kronvalda parkā. 9. maija svinības pie Uzvaras pieminekļa. Krievijas karodziņi automašīnās. N-tās krievu filmas un seriāli latviešu televīzijas kanālos. Uzturēšanās atļaujas apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi. Regulāri izteikumi par krievu valodu kā otro valsts valodu. Putins un jaunumi no Krievijas tiek afišēti kā galvenās dienas ziņas masu medijos. Utt.

Agrāk tā nebija. Tas viss ir tapis pēdējos gados.
Lasīt vairāk par visiem 13 sarakstiem redstar7 viedokli šeit:
Liekas, ka autors (redstar7) kā centrālo kriteriju sarakstu un deputātu vērtēšanai izvirza balsojumu PRET koncertzāles būvēšanu. Citādāk - interesanti komentāri.

Fragmenti:

Visu Latvijai / TB/LNNK. Atzīšos, ka šobrīd diezgan nopietni sliecos par labu šai partiju apvienībai. Tēvzemieši gan man teju vienmēr ir riebušies. Atcerieties un aplūkojiet fotogrāfijās kaut vai Jāni Straumi. Arī jau piesauktajā balsojumā par koncertzāli tēvzemieši konsekventi balsoja PAR.

Visu Latvijai nekad nav tikuši Saeimā. Viņu galvenie spēki – Raivis Dzintars, Imants Parādnieks, Jānis Iesalnieks un Jānis Sils (neesmu pārliecināts, vai viņš ir VL partijā, bet sarakstā kandidē) man ir mazliet zināmi. Es neatbalstu visu, ko viņi saka un uzskata, bet viņiem piemīt viena ļoti jauka īpašība. Viņi ir Latvijas patrioti. Un tādi cilvēki mums tieši šobrīd ir ļoti nepieciešami. Man ir iekšēja pārliecība, ka viņi “nepārkrāsosies” un nemainīs savu iekšējo pārliecību. Kaut vai tādēļ, ka līdz šim viņi Saeimā nav bijuši, tomēr ilgstoši darbojušies, aizstāvot nacionālās intereses. Turklāt Saeimā šobrīd neviena partija nav spējīga dot SC pienācīgu pretsparu. Atliek vienīgi cerēt, ka VL! to spētu.
Es vēl personīgi neesmu līdz galam pārliecināts, par ko balsot. Vienotība man nepatīk atsevišķu personāžu un bezzobainās nostādnes nacionālajos jautājumos dēļ. Savukārt VL/TB/LNNK man neizsakāmi riebjas tēvzemiešu gals. Es negribu balsot par cilvēkiem, kuri iestājušies par koncertzāli. Kad izdarīšu savu izvēli, ierakstīšu par to šeit – Caurumā.
....
Par PS:
Diemžēl Rīgā Vienotības cilvēks numur viens ir fenomenālais Ģirts-Valdis Kristovskis. Viņš savulaik ir paspējis darboties gan Tautas Frontē, gan Latvijas ceļā, gan tēvzemiešos, gan tagad arī PiSā. Vēl viņš ir bijis gan Aizsardzības ministrs, gan eiroparlamentārietis, gan tagad Rīgas domes deputāts. Tas jau nekas, ka Rīgas domi un balsojošos rīdziniekus Ģirts tagad vienkārši uzmetīs un ies Saeimā. Tā dara daudzi, Šleseru ieskaitot.Vēl atceros Ģirtu no viena raidījuma Latvijas radio 4. No sākuma viņš solījās, ka runās tikai latviski, bet jau pēc minūtēm 10 dzirdēju viņu apņēmīgi stomāmies krieviski… Man mazliet palika kauns, lai arī nekad neesmu par viņu balsojis.

Kandidāti – ‘staigātāji’ (Delna)

http://www.delfi.lv/news/velesanas_2010/zinas/delna-apkopojusi-kandidatus--staigatajus.d?id=33715169

http://www.kandidatiuzdelnas.lv/jaunumi/raksti/partiju-pielaikosana/

Arī šoreiz Saeimas vēlēšanās kandidēs politiķi, kuri vienreiz vai vairakkārt mainījuši savu politisko piederību kādai partijai vai partiju apvienībai, izpētījusi sabiedrība par atklātību „Delna”.

Speciāli 10.saeimas vēlēšanām izveidotajā interneta vietnē „Delna" apzinājusi 12 kandidātus, kuri savulaik vienreiz vai vairakkārt pametuši kādu citu politisko spēku - Nikolajs Kabanovs, Ilma Čepāne, Ina Druviete, Kārlis Šadurskis, Artis Pabriks, Aigars Štokenbergs, Dzintars Ābiķis, Ainārs Šlesers, Ģirts Valdis Kristovskis, Imants Kalniņš, Visvaldis Lācis un Baiba Rozentāle. Deatlizētāku pārskatu, kāpēc partijas mainītas un kā to komentē paši „staigātāji", iespējams izlasīt kandidatiuzdelnas.lv.

Politologs Andris Runcis „Delnai" komentējis, ka šādu "staigāšanu" pa partijām neuzskata par bīstamu, jo "dreifē" ne vien politiķi, bet arī vēlētāji. Taču politologs min, ka strikti raugoties, tā tomēr ir vēlētāju pievilšana - pēc Saeimas vēlēšanām nomainīt politisko piederību.

Ģirts Valdis Kristovskis PS #1 Rīgas saraksts

http://www.gramata21.lv/users/kristovskis_girts/
tiesību zinātņu maģistrs,
valsts un politisks darbinieks.
Apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (2000. g.)
un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.

Dzimis 1962. g. 19. februārī Ventspilī.
Beidzis Ventspils rajona Zūru astoņgadīgo skolu (1976. g.), Ventspils 1. vidusskolu (1979. g.), RPI Arhitektūras un celtniecības fakultāti būvinženiera specialitātē (1984. g.), LU Juridisko fakultāti (1995. g.).

Ieguvis tiesību zinātņu maģistra grādu (1998. g.). Zināšanas papildinājis Aizsardzības vadības institūtā ASV (1995. g.). Bijis NATO stipendiāts - individuālais pētnieks par nacionālās drošibas tematiku (1997. g.). Publicējis brošūru "Nacionālā drošība Latvijas parlamentārās demokrātijas apstākļos" (R., 1999. g.).
Darba gaitas uzsācis 1984. g. Starpkolhozu ražošanas un apgādes uzņēmuma Ventspils nodaļā par vecāko inženieri konstruktoru, kur strādājis līdz 1989. gadam.

Bijis LTF Ventspils novada nodaļas priekšsēdētājs (1989-1990). Ievēlēts parAP deputātu (1990. g.), darbojies Aizsardzības un iekšlietu komisijā; vienlaikus bijis LR Zemessardzes štāba priekšnieks (1991-1993), Ventspils TDP deputāts (1989-1994). 1993. gadā ievēlēts par 5. Saeimas deputātu, bijis LR iekšlietu ministrs (1993-1994), kā ari Aizsardzības un iekšlietu komisijas loceklis (1993-1995) un ministru prezidenta padomnieks aizsardzības un drošības jautājumos (1995. g.).

Ievēlēts 6. Saeimā, kur 1996.-1998. g. darbojies Aizsardzības un iekšlietu komisijā un Eiropas lietu komisijā. Kopš 1998. gada novembra ir 7. Saeimas deputāts, Aizsardzības un iekšlietu komisijas loceklis, no 1998. gada 26. novembra - LR aizsardzības ministrs.
Iesaistījies Atmodas procesos, bijis LTF biedrs (1988-1993), Vides aizsardzības kluba biedrs (1988-1991), vēlāk viens no "Kluba - 21" dibinātājiem (1993. g.) un partijas "Savienība Latvijas ceļš" biedrs (1993-1998). No 1998. gada aprīļa ir apvienības TB/LNNK biedrs.

Apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (2000. g.) un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.
Precējies. Sieva Ilze Rūdolfa-Kristovska ir Nacionālā teātra aktrise, ģimenē 2 meitas -Ieva un Emīlija Zelma.
Bijis sporta meistars šķēpa mešanā, joprojām spēlē basketbolu, nodarbojas ar publicistiku un literāriem mēģinājumiem, velta laiku ģimenes īpašuma sakārtošanai.

Delnas informācija uz 2009. gada Rīgas domes vēlēšanām:
http://www.delna.lv/lat/ps-riga/2356--1-girts-valdis-kristovskis-*-*/
Pamats bažām !!!!!!!!!Eiropas Parlamenta deputāts.
1. Pret personu ir izvirzīta apsūdzība par iespējamu iesaisti koruptīvās darbībās (kukuļošana, dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana utt.)
Nav informācijas.

2. Atbildīgā institūcija ir konstatējusi, ka persona ir atradusies interešu konfliktā
2001.gadā Valsts ieņēmumu dienests (VID) saskatīja interešu konfliktu toreizējā aizsardzības ministra Ģ.V.Kristovska rīcībā, gadu iepriekš pieņemot Lielbritānijas militārā uzņēmuma "British Aerospace Defence Systems Limited" ("BAE Systems") piedāvājumu apmeklēt Lielbritāniju par uzņēmuma līdzekļiem un apmeklējot uzņēmuma rīkotu izstādi. „BAE Systems" bija viens no četriem pretendentiem Igaunijas izsludinātajā konkursā par radaru piegādi Baltijas gaisa telpas novērošanas sistēmai (BALTNET). Konkursa vērtēšanas komisijā ietilpa Ģ.V.Kristovska padomnieks un konsultants.

Ģ.V.Kristovskis laikrakstam „Diena“ tolaik apgalvoja, ka tā neesot dāvana, jo izstādes un augstu britu amatpersonu apmeklēšana esot smags, intensīvs darbs, nevis izprieca. Viņš neatzina interešu konflikta situāciju, uzsverot, ka konkursu par radaru piegādi, kurā piedalījās "BAE Systems", izsludināja Igaunija, un viņš pats žūrijā neesot, tāpēc nevarot ietekmēt tās lēmumu. „BAE Systems" konkursā neuzvarēja. VID nolēma Ģ.V.Kristovski nesodīt par interešu konfliktu, jo pārkāpumam esot iestājies noilgums. Premjerministrs Andris Bērziņš izteica brīdinājumu par ministram neatbilstošu rīcību.
Avoti: Diena, NRA, LETA

3. Persona ir ar apšaubāmu reputāciju saistībā ar iespējamu neētisku rīcību vai iesaisti koruptīvās darbībās
1997.gadā prese norādīja, ka Ģ.V.Kristovskis ir pārkāpis Korupcijas novēršanas likumu, jo Uzņēmumu reģistrā joprojām minēts kā SIA "Latvijas vairogs" valdes loceklis. Šāds pārkāpums tobrīd tika konstatēts 33 deputātiem. Ģ.V.Kristovskis vēstulē laikrakstam “Diena” toreiz skaidroja, ka 1992.gada 28.maijā dibinātā SIA „Latvijas vairogs“ ir veidota ar mērķi veicināt nodrošinājumu Zemessardzei. Valdē Ģ.V.Kristovskis ievēlēts kā toreizējais Zemessardzes štāba priekšnieks, šo amatu atstājis 1993.gada augustā. Ģ.V.Kristovskis esot sazinājies ar uzņēmuma dibinātājiem un 1997.gada jūnijā sākumā Uzņēmumu reģistrā bija iecerēts iesniegt dokumentus par SIA "Latvijas vairogs" likvidāciju. Šajā laikā daudzi uzņēmumi nebija laikus iesnieguši ziņojumus Uzņēmumu reģistram par to, ka valsts amatpersonas jau ilgāku laiku neieņem amatus dažādos uzņēmumos.
Avots: Diena, LETA

1999. gadā Ģ.V.Kristovskis Latvijas Nacionālā teātra trupas sastāvā pavadīja atvaļinājumu Ēģiptē, teātra festivālā. Trupas sarakstā Ģ.V.Kristovskis bija ierakstīts kā teātra producents. Kā fiktīvam teātra trupas dalībniekam toreizējam aizsardzības ministram Ēģiptē tika segti visi uzturēšanās izdevumi. Tos apmaksāja septiņi, astoņi Ventspils un Rīgas uzņēmumi. Lai gan faktiski Ģ.V.Kristovskis nebija trupas sastāvā, viņš uzskatīja, ka viņam kā “nosacītam izrādes producentam” - jo Ģ.V.Kristovskis bija sponsorējis sievas, teātra aktrises Ilzes Rūdolfas līdzdalību festivālā - šāds bezmaksas brauciens pienāktos.
Avots: Diena

4. Personai ir lieli skaidrās naudas uzkrājumi un neskaidri finanšu darījumi
Nav informācijas.

5. Ieņemamie amati un ziedojumi
Nav informācijas.

6. Persona vairākkārtīgi ir mainījusi politiskās partijas
Ģ.V.Kristovskis 1998. gada maijā izstājies no savienības "Latvijas ceļš" un tūlīt tika uzņemts TB/LNNK partijā un Saeimas frakcijā.
2008.gadā izstājies no partijas TB/LNNK, paziņojis par jaunas partijas veidošanu. Kopā ar Sandru Kalnieti izveidojis Pilsonisko savienību.

Ziņas no VID datubāzes:http://www6.vid.gov.lv/vid_pdb/vad_data.asp
Valsts amatpersonas deklarācija
Atgriezties uz valsts amatpersonas deklarāciju sarakstu Deklarācijas veids: Kārtējā gada deklarācija - par 2009. gadu
Vārds uzvārds: ĢIRTS-VALDIS KRISTOVSKIS
Darbavieta: 'RĪGAS DOMES FINANŠU DEPARTAMENTS'
Amats: Deputāts
Iesniegta VID: 09.04.2010

2. Citi amati, kurus deklarācijas iesniedzējs ieņem papildus valsts amatpersonas amatam (t.sk. amati biedrībās, nodibinājumos, politiskajās, reliģiskajās organizācijās un arodbiedrībās), un citi darbi, kurus deklarācijas iesniedzējs strādā, kā arī informācija par uzņēmuma līgumiem vai pilnvarojumiem, kuros noteiktās saistības tas pildaAmata nosaukums, darbi, informācija par uzņēmuma līgumiem un pilnvarojumiem Juridiskās personas nosaukums; fiziskās personas vārds un uzvārds Juridiskai personai - reģistrācijas numurs Komercreģistrā un juridiskā adrese
Pašnodarbinātā persona ĢIRTS-VALDIS KRISTOVSKIS -
Partijas pr-js "Pilsoniskā savienība" 40008127894 Latvija, Rīga, Aspazijas bulvāris 24 - 10
valdes pr-js "KALPAKA PIEMINEKĻA FONDS" 40008070843 Latvija, Rīga, Smilšu 20
Amatpersona "Demokrātiski patriotiskā biedrība" 40008124332 Latvija, Rīga, Nāras 5

3. Deklarācijas iesniedzēja īpašumā (kopīpašumā), valdījumā vai lietošanā esošie nekustamie īpašumi (arī tie, kurus tas nomā no citām personām un kuri atrodas tā valdījumā sakarā ar nodibināto aizbildnību vai aizgādnību)Nekustamā īpašuma veids Nekustamā īpašuma atrašanās vieta (valsts, pilsēta/apdzīvota vieta) Atzīme par to, vai ir īpašumā (kopīpašumā), valdījumā vai lietošanā Ja ir valdījumā, lietošanā vai kopīpašumā, norādīt īpašnieka vai līdzīpašnieka vārdu un uzvārdu
zeme un māja Latvija, Ventspils īpašumā -
Dzīvoklis Latvija, Ventspils kopīpašumā JĀNIS JANSONS
zeme un māja Latvija, Ventspils nov. kopīpašumā JĀNIS JANSONS
zeme Latvija, Ventspils nov. īpašumā -
zeme un māja 1/2 domājamās daļas Latvija, Zemgales priekšpilsēta kopīpašumā VALDA BIRZIŅA
zeme un māja Latvija, Apes nov. kopīpašumā JĀNIS JANSONS

4. Komercsabiedrības, kuru dalībnieks, akcionārs vai biedrs ir deklarācijas iesniedzējs, kā arī norāde, ka deklarācijas iesniedzējs ir individuālais komersants. Deklarācijas iesniedzējam piederošās kapitāla daļas, akcijas un vērtspapīri (privatizācijas un kompensācijas sertifikātiem norāda tikai skaitu)Vērtspapīru emitenta nosaukums Reģistrācijas numurs Komercreģistrā un juridiskā adrese Vērtspapīru veids Skaits Summa (nominālvērtībā) Valūta
AS "SEB banka" 40003151743 Latvija, Ķekavas pag., Valdlauči, Meistaru 1 Latu rezerves fonda apliecības 46504,3070 65.225,08 LVL

5. Deklarācijas iesniedzējam piederošie reģistrējamie transportlīdzekļi, kā arī tā valdījumā vai lietošanā esošie transportlīdzekļi un transportlīdzekļi, kurus tas ir iegādājies uz līzinga līguma pamataTransportlīdzekļa veids Marka Izlaides gads Reģistrācijas gads
vieglā automašīna Jaguar 2006 2008

6. Deklarācijas iesniedzēja skaidrās un bezskaidrās naudas uzkrājumi, ja to summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas (attiecīgās valūtas vienībās)Skaidrās naudas uzkrājuma summa ar cipariem Valūta Skaidrās naudas uzkrājuma summa ar vārdiem
5000,00 LVL pieci tūkstoši lati
Bezkaidrās naudas uzkrājuma summa Valūta Bezskaidrās naudas uzkrājumu turētāja vai norēķinu kartes izdevēja nosaukums Juridiskai personai - reģistrācijas numurs Komercreģistrā un juridiskā adrese; fiziskās personas vārds un uzvārds
37.478,80 LVL AS "SEB banka" 40003151743 Latvija, Ķekavas pag., Valdlauči, Meistaru 1
6.460,24 EUR AS "SEB banka" 40003151743 Latvija, Ķekavas pag., Valdlauči, Meistaru 1
37.759,49 LVL Danske Bank A/S filiāle Latvijā 40103163202 Latvija, Rīga, Cēsu 31 / 8

7. Visi deklarācijas iesniedzēja iepriekšējā gadā gūtie ienākumi, piemēram, darba alga, piemaksas pie darba algas, prēmijas, honorāri, ienākumi no saimnieciskās un komercdarbības, apdrošināšanas izmaksas, kompensācijas, ienākumi no kustamās un nekustamās mantas realizācijas un nomas (īres), laimesti un dividendes, mantojumi, dāvinājumi un citi ienākumiIenākumu gūšanas vieta (avots) – juridiskās personas nosaukums, reģistrācijas numurs komercreģistrā un juridiskā adrese; fiziskās personas vārds un uzvārds Ienākumu veids Summa Valūta
ĢIRTS-VALDIS KRISTOVSKIS Ienāk. no saimn. darbības un komercdarb 226,98 LVL
'LATVIJAS REPUBLIKAS SAEIMA', 90000028300, Latvija, Rīga, Jēkaba 11 Alga 7246,70 LVL
AS "SEB banka", 40003151743, Latvija, Ķekavas pag., Valdlauči, Meistaru 1 procenti no depozīta noguldījuma 4241,85 LVL
AS "SEB banka", 40003151743, Latvija, Ķekavas pag., Valdlauči, Meistaru 1 procenti no depozīta noguldījuma 745,47 EUR
Danske Bank A/S filiāle Latvijā, 40103163202, Latvija, Rīga, Cēsu 31 / 8 procenti no depozīta noguldījuma 1193,49 LVL
Danske Bank A/S filiāle Latvijā, 40103163202, Latvija, Rīga, Cēsu 31 / 8 procenti no depozīta noguldījuma 928,91 EUR
Eiropas parlaments, T0900001831, Luksemburga, Luksemburga, "." pabalsts sakarā ar pilnvaru beigšanos 7412,37 EUR
Vārves pagasta zemnieku saimniecība "ZEĻĻI", 41201005717, Latvija, Vārves pag., "Zeļļi" Ienāk. no saimn. darbības un komercdarb 654,30 LVL

8. Deklarācijas iesniedzēja pārskata periodā veiktie darījumi, ja to summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgasDarījuma veids Summa Valūta
ziedojums partijai 4136,95 LVL
biedra naudas maksājums 9763,00 LVL

9. Deklarācijas iesniedzēja parādsaistības, kuru apmērs pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas
10. Deklarācijas iesniedzēja izsniegtie aizdevumi, kuru apmērs pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgasSumma ar cipariem Valūta Summa ar vārdiem
21500,00 LVL divdesmit viens tūkstotis pieci simti lati

11. Informācija par citiem faktiem, kas, pēc iesniedzēja domām, attiecas uz viņa mantisko stāvokli un tā izmaiņām deklarējamā periodā un nav norādīti citās deklarācijas sadaļās
12. Deklarācijas iesniedzēja laulātais, brāļi un māsas, vecāki (arī adoptētāji), bērni (arī adoptētie)Vārds, uzvārds Radniecība
EMĪLIJA-ZELMA KRISTOVSKA Meita
IEVA REINE Meita
ILZE RUDOLFA-KRISTOVSKA Sieva

http://redstar7.wordpress.com/2010/09/03/par-latvijas-rusifikaciju-un-partiju-sarakstiem-saeimas-velesanas/ :
Diemžēl Rīgā Vienotības cilvēks numur viens ir fenomenālais Ģirts-Valdis Kristovskis. Viņš savulaik ir paspējis darboties gan Tautas Frontē, gan Latvijas ceļā, gan tēvzemiešos, gan tagad arī PiSā. Vēl viņš ir bijis gan Aizsardzības ministrs, gan eiroparlamentārietis, gan tagad Rīgas domes deputāts. Tas jau nekas, ka Rīgas domi un balsojošos rīdziniekus Ģirts tagad vienkārši uzmetīs un ies Saeimā. Tā dara daudzi, Šleseru ieskaitot.Vēl atceros Ģirtu no viena raidījuma Latvijas radio 4. No sākuma viņš solījās, ka runās tikai latviski, bet jau pēc minūtēm 10 dzirdēju viņu apņēmīgi stomāmies krieviski… Man mazliet palika kauns, lai arī nekad neesmu par viņu balsojis.

TB/LNNK un Vienotība (Kristovskis, Diena)

Kristovskis nav pret TB/LNNK, bet vēlas arī "Visu Latvijai!"
Ināra Egle , Sestdiena, 10. aprīlis (2010)
http://www.diena.lv/lat/politics/hot/kristovskis-nav-pret-tb-lnnk-bet-velas-ari-visu-latvijai-2010-04-10-1

Latvijas labā Pilsoniskās savienības (PS) un arī Vienotības līderis Ģirts Valdis Kristovskis ir gatavs strādāt kopā apvienībā ar saviem bijušajiem partijas biedriem no Tēvzemei un brīvībai/LNNK, «lai kādas sāpīgas atmiņas ir palikušas pagātnē». Taču viņš Dienai atzina, ka nevarot runāt par TB/LNNK ienākšanu Vienotībā, nerunājot par sadarbību ar Visu Latvijai!.

Viņaprāt, pie sarunu galda ir jāsēž ar visiem. TB/LNNK varētu būt iespējas uz atsevišķa asociētā dalībnieka līguma pamata iekļauties Vienotībā. Taču TB/LNNK līderis Roberts Zīle uzsvēra, ka arī partijā ir dažādi viedokļi, tāpēc līdz 17. aprīlī paredzētajam kongresam partijas valde nenāks klajā ar skaidru viedokli par turpmāko. Savukārt Vienotībai pirms izšķiršanās par jauniem sabiedrotajiem ir svarīgi zināt, kāds ir TB/LNNK biedru vairākuma viedoklis.

Pirms četriem gadiem, kad TB/LNNK izstrādāja stratēģiju nākamajiem četriem gadiem līdz 10. Saeimas vēlēšanām, tās mērķis bija panākt, lai tieši uz TB/LNNK bāzes konsolidētos labējās konservatīvās partijas, cerībā, ka tēvzemieši būs tie, kuri veidos nākamo valdību pēc 10. Saeimas vēlēšanām. Tagad partija ir nonākusi situācijā, kurā tās līderi atzinuši, ka TB/LNNK viena ar atsevišķu sarakstu nespēj iekļūt Saeimā. Iespaidu uz TB/LNNK atstāja arī tās šķelšanās pirms pāris gadiem, kad no TB/LNNK aizgāja Ģ. V. Kristovskis kopā ar domubiedriem, iesaistoties PS veidošanā.

Tagad no Ģ. V. Kristovska labvēlības daļēji ir atkarīgas TB/LNNK iespējas startēt vēlēšanās. Tiesa, noteicošās ir TB/LNNK sarunas ar Jauno laiku, jo tieši caur premjera partiju, kas ir apvienībā ietekmīgākais politiskais spēks, tēvzemieši var pretendēt uz iespēju startēt vēlēšanās zem Vienotības karoga. No abu partiju līdzšinējām sarunām izriet, ka tas varētu notikt uz cienījamiem noteikumiem ar ne mazāk kā desmit vietām kandidātu sarakstā. Taču tam būs nepieciešama visu Vienotību veidojošo partiju piekrišana. R. Zīle atzina, ka neskaidrības rada arī tas, ka nav zināms, kā veidosies Sarmītes Ēlertes vadītās Meierovica biedrības sadarbība ar Vienotību. S. Ēlerte nesen medijos esot paudusi prieku, ka TB/LNNK nav iekļuvusi Rīgas domē, tas partijas biedriem neesot palicis nepamanīts. Jau rakstīts, ka pēc partiju pasūtījuma veiktie pētījumi liecina, ka Vienotības vēlētājs kopīgajā kandidātu sarakstā varētu svītrot tēvzemiešus.

TB/LNNK nav vienprātības par vēlamāko rīcību, jo ir biedri un pat nodaļas, kas uzskata, ka ir jāveido apvienība kopā ar Visu Latvijai!, piesaistot citus nacionālos spēkus. Saeimas deputāts Pēteris Tabūns atbalsta šo viedokli, jo pie vēlētājiem esot jāiet ar ideoloģiski skaidru piedāvājumu, kas balstīts uz nacionālajām vērtībām. Viņam esot grūti iedomāties, kā varētu atrasties vienotā komandā ar S. Ēlerti, kura negatīvi izteikusies par atsevišķiem partijas biedriem, kuru vidū ir arī P. Tabūns. Viņam pieņemama šķistu sadarbība arī ar Zaļo un Zemnieku savienību, ar kuru ir notikušas sarunas.

Partijas valdei uz kongresu vajadzētu iet jau ar skaidru piedāvājumu par to, kā partija varētu pieteikt sevi vēlēšanās, uzskata valdes loceklis, bijušais Rīgas mērs Jānis Birks. Viņš pats vēlēšanās varētu nekandidēt, bet bija jaušams, ka atbalsta sadarbību ar Vienotību. R. Zīle cer, ka izdosies vienoties par saprātīgu kompromisu, un pauž gandarījumu, ka arī Ģ. V. Kristovskis ir gatavs aizmirst seno laiku aizvainojumus svarīgu mērķu vārdā. Taču R. Zīlem ir grūti komentēt to, ka TB/LNNK iekļaušanās Vienotībā ir saistīta ar Visu Latvijai!, jo abām partijām sarunas notiek atsevišķi. Visu Latvijai! tās ir ar Pilsonisko savienību, bet TB/LNNK - ar Jauno laiku.

VIEDOKĻI
Imants Parādnieks, Visu Latvijai! līdzpriekšsēdētājs:

Latviešu tautas intereses vislabāk varētu aizstāvēt liela organizācija un Vienotība uz tādas statusu pretendē. Mēs ceram, ka tā būs uz nacionālo interešu aizstāvības pamata veidota apvienība. Taču ir iespējams, ka Vienotībā ieiet tikai Tēvzemei un brīvībai/LNNK, bet Visu Latvijai! tiek atstāta ārpus apvienības. Visu Latvijai! strādā ar jauno paaudzi, jo tā mainīs Latvijas virzību, bet apvienības veidotāji vairs nav politikā jaunie. Mēs no Vienotības sagaidām godīgu attieksmi pret mums, ja reiz runā par godīgu attieksmi politikā, tad viscaur ir jābūt godīgiem. Ja Visu Latvijai! paliks ārpusē, tad tā startēs vēlēšanās kopā ar citiem nacionāli domājošiem cilvēkiem.

Edgars Jaunups, Jaunā laika pārstāvis Vienotības veidošanas sarunās:

Skaidrība par Vienotības sastāvu vajadzētu būt, vēlākais, līdz maija sākumam. Piekrītu Ģirtam Valdim Kristovskim, ka sarunas jāturpina ar abām partijām, bet beigās būs lēmuma pieņemšana. Piekrītu arī tam, ka latviešu vēlētāju balsis nevajadzētu šķelt, bet ir jautājums, vai vienošanās ir iespējama? Ja sarunās ar TB/LNNK man ir sajūta, ka tas ir iespējams, jo tā tomēr ir politikā pieredzējusi partija, tad Visu Latvijai! līdz šim ir redzēta pozicionējamies tikai vienā jautājumā. Taču mums kā premjera partijai un, cerams, ka arī kā premjera partijai nākotnē, būs svarīgs atbalsts daudzos nopietnos jautājumos.