VAINIGOS MEKLEJOT.
Tuvojas 18.februāris – referenduma diena. Cilvēki spriež, kāpēc valsts pārvalde pieļāva, ka nepilsoņu grupa varēja sākt vākt parakstus par krievu valodu kā otru valsts valodu Latvijā. 2012.g. 10.janvāra ’’Latvijas Avīze’’ publicē interviju ar Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāju ILMU ČEPĀNI, kur viņa cenšas atbildēt uz jautājumiem, kas attiecas uz parakstu vākšanu un referendumu. Jautājums: „Vai nepilsoņi drīkst organizēt pasākumus pret Latvijas valsti?” I.Čepāne: To patiešām grūti saprast. Referendumu nevar organizēt par visu, kas ienāk prātā, jo demokrātija nav visatļautība… Ja Centrālā Vēlēšanu komisija būtu nospiedusi bremzes jau pašā sākumā, tad Lindermanis un pārējie Administratīvajā tiesā piecus gadus tiesātos, apstrīdot komisijas administratīvo aktu, kas liegtu rīkot referendumu… ES tiesas tiesnesis Egils Levits atzinis, ka pēc neatkarības atjaunošanas, politiskā elite, kultivējot pārprastu politkorektumu, ir izvairījusies teikt, ka Latvija ir latviešu nācijas valsts. Mūsu valsts augstākajām amatpersonām, kad sākās visa jezga ap referendumu, vajadzēja vērtēt šā referenduma iespējamos draudus Latvijas neatkarībai. Šobrīd situācija ir tikpat nopietna kā pirms 20 gadiem, kad mēs cīnījāmies par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Tāpēc aicinu labas gribas cilvēkus aizstāvēt savu valsti un referendumā balsot PRET valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai.
Šai intervijā pelnīti pārmetumi izteikti premjeram Dombrovskim un prezidentam A.Bērziņam. Viņi izvairījās stingri paust savu viedokli par parakstu vākšanu, viņu padomnieki klusēja. Tagad, kad prezidents ir paziņojis, ka pats referendumā nepiedalīsies, daudzi ir nesaprašanā, ko nozīmē šāda rīcība. Tad jau katrs varam mājās pateikt, ka ir par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu Latvijā un uz referendumu neiet. Tie, kas domā, ka viegli uzvarēs latviešu valodas aizstāvji, nav novērtējuši to, ka Krievija ļoti vēlas, lai krievu valoda kļūst par Eiropas Savienības oficiālo valodu un tas var notikt, ja kādā ES dalībvalstī krievu valoda ieguvusi valsts valodas statusu. Tāpēc nauda netiks žēlota, propaganda būs milzīga, uzpirkšanas, draudi, solījumi un viss pārējais, lai tikai panāktu savu. Iespējamas visādas negaidītas provokācijas.
Atis Skalbergs
Rāda ziņas ar etiķeti ilma čepāne. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti ilma čepāne. Rādīt visas ziņas
sestdiena, 2012. gada 14. janvāris
pirmdiena, 2011. gada 11. aprīlis
«SCP» piesardzīgais «jā»
http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/latvijas.zinas/?doc=97400
12.04.2011. Autors: Māris Antonevičs
"Vienotības" politiķi iemīļojuši Minhauzena tēlu
"Jaunajam laikam" lēmums par apvienības "Vienotība" pārveidošanu partijā nāca bez mazākās aizķeršanās, bet "Sabiedrības citai politikai" kongresā bija jaušamas šaubas. Šīs nedēļas nogalē savs vārds būs jāsaka trešajai apvienības partijai – Pilsoniskajai savienībai.
Zīmīgi, ka tieši šobrīd presē ar jaunu vērienu tiek atkārtotas jau agrāk dzirdētas baumas – it kā dažas zināmas PS politiķes (Ilma Čepāne, Ina Druviete, Janīna Kursīte), kuras neapmierinot "Vienotībā" notiekošais, varētu pievienoties "Visu Latvijai". Pašas deputātes šādu iespēju noliedz, turklāt uzskata to par centienu vājināt Pilsonisko savienību.
Savukārt "SCP" rindās daudzi piekrīt, ka nākotnē varētu veidot vienotu partiju, taču nevajadzētu steigties – jānogaida vismaz līdz pašvaldību vēlēšanām. "Grūts jautājums! Nevaru likt roku uz sirds un pateikt, kurš variants ir labāks. Jāatstāj brīvas rokas abām iespējām," partijas biedru šaubas mēģināja personificēt aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Viņa runa gan vairāk mudināja izšķirties par labu vienotai partijai, jo tad, "ja paliksim turpat, kur esam, mūsu politiskie pretinieki to iztulkos kā vājumu". Pēc A. Pabrika teiktā, "Vienotība" šobrīd ir vienīgais "eiropeiski orientētais" politiskais spēks Latvijā un būtu ļoti nelāgi to sašķelt. Zaļo un zemnieku savienības politiķu interese par Maskavas ātrvilcienu kā transporta nozares prioritāti radot bažas, vai ar to nav domāta arī politiskā kursa maiņa. Arī uz "Saskaņas centru", kura tuvību ar "SCP" daudzi ievēroja pēc 10. Saeimas vēlēšanām (tieši pateicoties Pabrika un Štokenberga partijai no līdzdalības valdībā tika atstumta Nacionālā apvienība; premjers Valdis Dombrovskis šo "SCP" "ultimātu" joprojām nespēj izskaidrot), pēc Pabrika domām, tomēr nevarot paļauties.
A. Štokenbergs apelēja pie "SCP" biedru sirdsapziņas: "Netaisnīgi un negodīgi, ja mēs būtu izmantojuši "Vienotības" kopējos resursus un tagad ietu savu ceļu." Arī Gatis Kokins atzina: "Mēs ["SCP"] nemākam vākt naudu, nevaram pastāvīgi finansēt kampaņas." Atdaloties no "Vienotības", partijai vienmēr nāksies dzīvot šaubās, vai izdosies pārvarēt piecu procentu barjeru. Viņš arī zīmēja nākotnes ainu, kad Latvija būtu pietuvojusies divpartiju sistēmai, kurā, viņaprāt, vadošās partijas būtu "Vienotība" un ZZS ("ja tai izdotos tikt vaļā no sava "labvēļa""), bet vieta, iespējams, atrastos arī "Visu Latvijai" kā "tipiskam konservatīvam spēkam" – tas nebūtu liels, bet šādas partijas pastāvot daudzās valstīs un tām esot stabils atbalstītāju loks. Kas šo pārmaiņu ietekmē notiktu ar "Saskaņas centru" un tā piekritējiem, G. Kokins savā uzrunā neizskaidroja.
Gan apvienošanās pretinieki, gan piekritēji atgādināja "SCP" oriģinālo politisko lomu Latvijas politikā – tā esot vienīgā partija, kas pārstāv sociālliberālus uzskatus jeb, kā paskaidroja A. Pabriks: "Mēs necenšamies pateikt, ka esam labēji. Grūti panākt labu politiku, ja nav sociālās vienlīdzības." Piemēram, " SCP" atšķirībā no "Jaunā laika" uzskata, ka jāievieš progresīvais ienākuma nodoklis. Atšķirīgs viedoklis ir arī par pensijām. "Problēmas nevar atrisināt, ķeroties pie pensionāriem, kuri jau tā nedzīvo labi. Vidējā pensija šodien ir iztikas minimuma līmenī," uzsvēra G. Kokins. "Mēs visvairāk esam iestājušies par pensionāriem un turpināsim to darīt," solīja Štokenbergs, kurš ir skeptisks par politiķu pēkšņo lielo interesi par demogrāfiju. Pēc tieslietu ministra domām, ir absurdi runāt, ka valsts nevarēs pastāvēt ar mazāku iedzīvotāju skaitu, jo Igaunija ar to labi tiek galā un no pasaules kartes nav pazudusi arī tāda valsts kā Vatikāns. Tāpēc Štokenbergs uzskata, ka šobrīd lielāks uzsvars jāliek nevis uz dzimstības veicināšanu, bet uz to, lai "nācija kļūtu veselīgāka, produktīvāka, kas ļautu tai ilgāk būt darba tirgū".
Zīmīgi, ka visskaļākos aplausus kongresā izpelnījās uzņēmējs Edgars Štelmahers, kurš uzsvēra, ka "SCP" "Vienotībā" nav izdevies īstenot agrāk solīto – sociāli atbildīgu politiku un godīgu valsts pārvaldi. "SCP" deputāti Saeimā izpilda "balsošanas mašīnas funkcijas". "Valsts būtībā deportējusi mūsu tautiešus uz ārzemēm," skarbi secināja uzņēmējs, paziņojot, ka partijas valdē aizņemtības dēļ turpmāk vairs nedarbosies. Kāds cits runātājs sacīja, ka pašreizējais "Vienotības" veidošanas process atgādinot nevis diskusiju, bet "žurku skrējienu" – ja nepaspēsi aizskriet uz vienoto partiju, slazds aizcirtīsies. Idejām un pārliecībai te neesot vietas, jo tās tikai traucējot manevriem. Biedru vairākums tomēr atbalstīja rezolūciju par "Vienotības" partijas izveidi (par – 88, pret – 4, atturas – 5).
Uzmundrināt sabiedrotos bija ieradusies "Jaunā laika" spice – gan Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, gan Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, kura aicināja "SCP" nebaidīties spert nākamo soli un apzināties, ka "to no mums sagaida mūsu valsts un sabiedrība".
"SCP" kongress notika Saulkrastu viesnīcā "Minhauzena unda". Pēdējā laikā "Vienotības" biedriem Minhauzens kļuvis par iemīļotu tēlu. Finanšu ministrs Andris Vilks par "muldēšanas čempionu Minhauzenu" nodēvēja Aivaru Lembergu, bet Štokenbergs uzskata, ka Latvijai jāmēģina sevi izvilkt no krīzes, tāpat kā Minhauzens esot pats sevi aiz matiem izvilcis no purva. Minhauzena vārds esot arī atgādinājums, cik viegli politiķis var pārvērsties par "vienkāršu muldoņu" un tā zaudēt uzticību.
12.04.2011. Autors: Māris Antonevičs
"Vienotības" politiķi iemīļojuši Minhauzena tēlu
"Jaunajam laikam" lēmums par apvienības "Vienotība" pārveidošanu partijā nāca bez mazākās aizķeršanās, bet "Sabiedrības citai politikai" kongresā bija jaušamas šaubas. Šīs nedēļas nogalē savs vārds būs jāsaka trešajai apvienības partijai – Pilsoniskajai savienībai.
Zīmīgi, ka tieši šobrīd presē ar jaunu vērienu tiek atkārtotas jau agrāk dzirdētas baumas – it kā dažas zināmas PS politiķes (Ilma Čepāne, Ina Druviete, Janīna Kursīte), kuras neapmierinot "Vienotībā" notiekošais, varētu pievienoties "Visu Latvijai". Pašas deputātes šādu iespēju noliedz, turklāt uzskata to par centienu vājināt Pilsonisko savienību.
Savukārt "SCP" rindās daudzi piekrīt, ka nākotnē varētu veidot vienotu partiju, taču nevajadzētu steigties – jānogaida vismaz līdz pašvaldību vēlēšanām. "Grūts jautājums! Nevaru likt roku uz sirds un pateikt, kurš variants ir labāks. Jāatstāj brīvas rokas abām iespējām," partijas biedru šaubas mēģināja personificēt aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Viņa runa gan vairāk mudināja izšķirties par labu vienotai partijai, jo tad, "ja paliksim turpat, kur esam, mūsu politiskie pretinieki to iztulkos kā vājumu". Pēc A. Pabrika teiktā, "Vienotība" šobrīd ir vienīgais "eiropeiski orientētais" politiskais spēks Latvijā un būtu ļoti nelāgi to sašķelt. Zaļo un zemnieku savienības politiķu interese par Maskavas ātrvilcienu kā transporta nozares prioritāti radot bažas, vai ar to nav domāta arī politiskā kursa maiņa. Arī uz "Saskaņas centru", kura tuvību ar "SCP" daudzi ievēroja pēc 10. Saeimas vēlēšanām (tieši pateicoties Pabrika un Štokenberga partijai no līdzdalības valdībā tika atstumta Nacionālā apvienība; premjers Valdis Dombrovskis šo "SCP" "ultimātu" joprojām nespēj izskaidrot), pēc Pabrika domām, tomēr nevarot paļauties.
A. Štokenbergs apelēja pie "SCP" biedru sirdsapziņas: "Netaisnīgi un negodīgi, ja mēs būtu izmantojuši "Vienotības" kopējos resursus un tagad ietu savu ceļu." Arī Gatis Kokins atzina: "Mēs ["SCP"] nemākam vākt naudu, nevaram pastāvīgi finansēt kampaņas." Atdaloties no "Vienotības", partijai vienmēr nāksies dzīvot šaubās, vai izdosies pārvarēt piecu procentu barjeru. Viņš arī zīmēja nākotnes ainu, kad Latvija būtu pietuvojusies divpartiju sistēmai, kurā, viņaprāt, vadošās partijas būtu "Vienotība" un ZZS ("ja tai izdotos tikt vaļā no sava "labvēļa""), bet vieta, iespējams, atrastos arī "Visu Latvijai" kā "tipiskam konservatīvam spēkam" – tas nebūtu liels, bet šādas partijas pastāvot daudzās valstīs un tām esot stabils atbalstītāju loks. Kas šo pārmaiņu ietekmē notiktu ar "Saskaņas centru" un tā piekritējiem, G. Kokins savā uzrunā neizskaidroja.
Gan apvienošanās pretinieki, gan piekritēji atgādināja "SCP" oriģinālo politisko lomu Latvijas politikā – tā esot vienīgā partija, kas pārstāv sociālliberālus uzskatus jeb, kā paskaidroja A. Pabriks: "Mēs necenšamies pateikt, ka esam labēji. Grūti panākt labu politiku, ja nav sociālās vienlīdzības." Piemēram, " SCP" atšķirībā no "Jaunā laika" uzskata, ka jāievieš progresīvais ienākuma nodoklis. Atšķirīgs viedoklis ir arī par pensijām. "Problēmas nevar atrisināt, ķeroties pie pensionāriem, kuri jau tā nedzīvo labi. Vidējā pensija šodien ir iztikas minimuma līmenī," uzsvēra G. Kokins. "Mēs visvairāk esam iestājušies par pensionāriem un turpināsim to darīt," solīja Štokenbergs, kurš ir skeptisks par politiķu pēkšņo lielo interesi par demogrāfiju. Pēc tieslietu ministra domām, ir absurdi runāt, ka valsts nevarēs pastāvēt ar mazāku iedzīvotāju skaitu, jo Igaunija ar to labi tiek galā un no pasaules kartes nav pazudusi arī tāda valsts kā Vatikāns. Tāpēc Štokenbergs uzskata, ka šobrīd lielāks uzsvars jāliek nevis uz dzimstības veicināšanu, bet uz to, lai "nācija kļūtu veselīgāka, produktīvāka, kas ļautu tai ilgāk būt darba tirgū".
Zīmīgi, ka visskaļākos aplausus kongresā izpelnījās uzņēmējs Edgars Štelmahers, kurš uzsvēra, ka "SCP" "Vienotībā" nav izdevies īstenot agrāk solīto – sociāli atbildīgu politiku un godīgu valsts pārvaldi. "SCP" deputāti Saeimā izpilda "balsošanas mašīnas funkcijas". "Valsts būtībā deportējusi mūsu tautiešus uz ārzemēm," skarbi secināja uzņēmējs, paziņojot, ka partijas valdē aizņemtības dēļ turpmāk vairs nedarbosies. Kāds cits runātājs sacīja, ka pašreizējais "Vienotības" veidošanas process atgādinot nevis diskusiju, bet "žurku skrējienu" – ja nepaspēsi aizskriet uz vienoto partiju, slazds aizcirtīsies. Idejām un pārliecībai te neesot vietas, jo tās tikai traucējot manevriem. Biedru vairākums tomēr atbalstīja rezolūciju par "Vienotības" partijas izveidi (par – 88, pret – 4, atturas – 5).
Uzmundrināt sabiedrotos bija ieradusies "Jaunā laika" spice – gan Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, gan Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, kura aicināja "SCP" nebaidīties spert nākamo soli un apzināties, ka "to no mums sagaida mūsu valsts un sabiedrība".
"SCP" kongress notika Saulkrastu viesnīcā "Minhauzena unda". Pēdējā laikā "Vienotības" biedriem Minhauzens kļuvis par iemīļotu tēlu. Finanšu ministrs Andris Vilks par "muldēšanas čempionu Minhauzenu" nodēvēja Aivaru Lembergu, bet Štokenbergs uzskata, ka Latvijai jāmēģina sevi izvilkt no krīzes, tāpat kā Minhauzens esot pats sevi aiz matiem izvilcis no purva. Minhauzena vārds esot arī atgādinājums, cik viegli politiķis var pārvērsties par "vienkāršu muldoņu" un tā zaudēt uzticību.
pirmdiena, 2011. gada 28. februāris
TP Muižniece viltojusi dokumentus
Premjers: ja informācija apstiprināsies, Muižniecei jāpamet ST
LETA | 23. februāris 2011
Ja informācija par to, ka, iespējams, tagadējā Satversmes tiesas (ST) tiesnese Vineta Muižniece iepriekš ir viltojusi Saeimas komisijas sēdes protokolu, viņai ir jāatkāpjas no tiesneša amata, trešdien intervijā "Radio 101" uzsvēra Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).
Premjers uzsvēra, ka izskanējuši kliedzoši fakti par iespējamu Juridiskās komisijas sēdes protokolu viltošanu, būtiski mainot sēdes laikā pieņemtos lēmumus, un, ja tie apstiprināsies, viņai būtu jāatkāpjas no tiesneses amata.
Valdības vadītājs atgādināja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs iepriekš virzīja likumprojektu par kriminālatbildību partiju finansēšanas pārkāpumos un likumprojekts "iestrēga" tieši Juridiskajā komisijā.
Atgādinām, ka bijusī Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja un Tautas partijas deputāte, tagadējā Satversmes tiesas tiesnese Vineta Muižniece, iespējams, pagājušā parlamenta laikā viltojusi komisijas sēdes protokolu, lai kavētu grozījumus Krimināllikumā, kas saistīti ar partiju nelikumīgu finansēšanu.
Par to šodien speciāli sasauktā preses konferencē informēja tagadējā Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne (V) un Korupcijas novēršanas apakškomisijas priekšsēdētājs Aleksejs Loskutovs (V). Deputāti norādīja, ka par šo lietu šodien vērsīsies Ģenerālprokuratūrā.
Kā skaidroja Loskutovs un Čepāne, gadījums saistīts ar 2009.gada 1.septembra Juridiskās komisijas sēdi. Tās audioieraksts liecina, ka deputāti minētos Krimināllikuma grozījumus nolēmuši virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā, savukārt protokolā norādīts, ka likumprojektu nepieciešams pilnveidot. Līdz ar to likumprojekta tālāka virzīšana nobremzēta.
Pēc deputātu teiktā, Juridiskās komisijas konsultantes atzinušas, ka Muižniece devusi norādījumus, ko rakstīt protokolā.
Šo protokolu parakstījusi Muižniece un deputāts Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK).
http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/latvijas.zinas/?doc=94711
Bijusī Saeimas komisijas priekšsēdētāja to sauc par politiskajām intrigām
Bijusī Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Vineta Muižniece (attēlā) savulaik viltojusi komisijas sēdes protokolu, lai novilcinātu lielajām partijām nepatīkamu likumprojektu. To vakar paziņoja Saeimas deputāti Aleksejs Loskutovs un Ilma Čepāne.
Incidents noticis 2009. gada 1. septembrī, kad Saeimas Juridiskā komisija pirms pirmā lasījuma skatīja grozījumus Krimināllikumā. Tie paredzēja noteikt bargus sodus (tostarp arī brīvības atņemšanu) cilvēkiem, kas nelikumīgi ziedo politiskajām partijām, un partijniekiem, kas nelikumīgos ziedojumus pieņēmuši vai pat pieprasījuši. Tāpat likumprojektā bija paredzēts no atbildības atbrīvot personas, kuras informējušas tiesībsargājošās iestādes par minētajām nelikumībām.
Sēdes audioierakstā fiksēts balsojums par likumprojekta virzīšanu uz pirmo lasījumu, kurā septiņi no astoņiem klātesošajiem deputātiem balsoja par, bet viens (tēvzemietis Dzintars
Rasnačs) atturējās. Neskatoties uz to, likumprojekts Saeimas sēdē tā arī nekad nenonāca. Savukārt sēdes protokolā par atbalstošo balsojumu nekas nav minēts. Tā vietā atrodams šāds teksts: "Juridiskā komisija, ņemot vērā to, ka Ministru kabinets strādā pie partiju vēlēšanu sistēmas finansēšanas pilnveidošanas, rosina arī šo likumprojektu pilnveidot un iesniegt kopā ar valdības gatavoto jauno likumprojektu par partiju finansēšanas kārtību. Juridiskā komisija uzskata, ka jautājumi, kas saistīti ar partiju finansēšanu, ir jāskata kompleksi un saskaņoti."
Kā pašreizējai Juridiskās komisijas priekšsēdētājai Ilmai Čepānei paskaidrojušas komisijas konsultantes, šādu tekstu viņām likusi sagatavot toreizējā komisijas priekšsēdētāja Vineta Muižniece. Turklāt protokols tapis četrus mēnešus pēc komisijas sēdes. To parakstījusi Muižniece un toreizējais komisijas sekretārs Dzintars Rasnačs.
Audioieraksta un protokola neatbilstības atklājušās pavisam nesen, kad Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijā aktualizēts jautājums par kriminālatbildības noteikšanu par nelikumīgu finansēšanu un apakškomisijas priekšsēdētājs Aleksejs Loskutovs lūdzis Juridiskajai komisijai informāciju par šo likumprojektu.
Tuvākajā laikā Loskutovs un Čepāne vērsīsies pie ģenerālprokurora ar lūgumu izvērtēt iespēju sākt kriminālprocesu, jo minētajās darbībās saskatāmas noziedzīga nodarījuma (dienesta viltojuma) pazīmes. I. Čepāne uzsvēra, ka nav runa par politisku izrēķināšanos, bet gan ļoti nopietnu likumpārkāpumu. "Nepieņemami, ka šādi rīkojas Saeimas deputāts, bet vēl nepatīkamāk, ka šāda persona šobrīd ir Satversmes tiesas tiesnese," teica Čepāne.
Dzintars Rasnačs atcerējās sēdi un balsojuma rezultātu, bet par iespējamām nesakritībām starp sēdes audioierakstu un viņa parakstīto protokolu esot uzzinājis no manis. Viņaprāt, notikusi tehnisko darbinieku kļūda. "Ja jūs domājat, ka kāds pārlasa visu protokolu un pēc dzirdes salīdzina ar audioierakstu, tad tā nekur pasaulē nenotiek. Par dokumenta saturu atbild tehniskie darbinieki, bet komisijas priekšsēdētājs nes politisko atbildību. Otrais parakstītājs ir atbildīgs par jautājuma skaidrošanu," atrunājās Rasnačs, kuram bieži vien nākoties parakstīt uzreiz piecus sešus protokolus. Arī apstāklis, ka protokols top vairākus mēnešus pēc sēdes, neesot nekas neparasts, Juridiskajā komisijā tā gadoties bieži.
Aģentūrai LETA V. Muižniece ar Satversmes tiesas priekšsēdētāja palīdzes Līnas Kovaļevskas starpniecību paudusi nožēlu, ka tagadējie deputāti to laiku, ko varētu veltīt likumdošanas procesam, izmanto politiskajām intrigām, par kādām arī uzskatāmi minētie paziņojumi. Tāpat Muižniece uzskata, ka komisijas sēdes protokols nav Saeimas komisijas sēdes stenogramma, kur teiktais atspoguļojams vārds vārdā. ST tiesnese arī piebilda, ka šobrīd patiešām ir aizgājusi no politikas un politiskās intrigas nekomentēs.
Tautas partijas līderis Andris Šķēle interneta portālā "Delfi" paudis viedokli, ka šādas lietas "izcelšana gaismā" pēc pusotra gada ir "kārtējais čepānisms" ar mērķi novērst sabiedrības uzmanību no budžeta konsolidācijas ietvaros paredzētās nodokļu celšanas.
Arī Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris ar savas palīdzes starpniecību informēja, ka nekādu komentāru nebūs, jo šis esot "Saeimas jautājums".
Strīda pamatā esošos Krimināllikuma grozījumus iniciējis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Kopš 2005. gada tie klīda pa valdības gaiteņiem, līdz 2009. gada vasarā tika iesniegti Saeimā, kur iesprūda Juridiskās komisijas atvilktnē. Tagad likumprojekts tiks virzīts kā Juridiskās komisijas likumprojekts.
LETA | 23. februāris 2011
Ja informācija par to, ka, iespējams, tagadējā Satversmes tiesas (ST) tiesnese Vineta Muižniece iepriekš ir viltojusi Saeimas komisijas sēdes protokolu, viņai ir jāatkāpjas no tiesneša amata, trešdien intervijā "Radio 101" uzsvēra Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).
Premjers uzsvēra, ka izskanējuši kliedzoši fakti par iespējamu Juridiskās komisijas sēdes protokolu viltošanu, būtiski mainot sēdes laikā pieņemtos lēmumus, un, ja tie apstiprināsies, viņai būtu jāatkāpjas no tiesneses amata.
Valdības vadītājs atgādināja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs iepriekš virzīja likumprojektu par kriminālatbildību partiju finansēšanas pārkāpumos un likumprojekts "iestrēga" tieši Juridiskajā komisijā.
Atgādinām, ka bijusī Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja un Tautas partijas deputāte, tagadējā Satversmes tiesas tiesnese Vineta Muižniece, iespējams, pagājušā parlamenta laikā viltojusi komisijas sēdes protokolu, lai kavētu grozījumus Krimināllikumā, kas saistīti ar partiju nelikumīgu finansēšanu.
Par to šodien speciāli sasauktā preses konferencē informēja tagadējā Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne (V) un Korupcijas novēršanas apakškomisijas priekšsēdētājs Aleksejs Loskutovs (V). Deputāti norādīja, ka par šo lietu šodien vērsīsies Ģenerālprokuratūrā.
Kā skaidroja Loskutovs un Čepāne, gadījums saistīts ar 2009.gada 1.septembra Juridiskās komisijas sēdi. Tās audioieraksts liecina, ka deputāti minētos Krimināllikuma grozījumus nolēmuši virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā, savukārt protokolā norādīts, ka likumprojektu nepieciešams pilnveidot. Līdz ar to likumprojekta tālāka virzīšana nobremzēta.
Pēc deputātu teiktā, Juridiskās komisijas konsultantes atzinušas, ka Muižniece devusi norādījumus, ko rakstīt protokolā.
Šo protokolu parakstījusi Muižniece un deputāts Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK).
http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/latvijas.zinas/?doc=94711
Bijusī Saeimas komisijas priekšsēdētāja to sauc par politiskajām intrigām
Bijusī Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Vineta Muižniece (attēlā) savulaik viltojusi komisijas sēdes protokolu, lai novilcinātu lielajām partijām nepatīkamu likumprojektu. To vakar paziņoja Saeimas deputāti Aleksejs Loskutovs un Ilma Čepāne.
Incidents noticis 2009. gada 1. septembrī, kad Saeimas Juridiskā komisija pirms pirmā lasījuma skatīja grozījumus Krimināllikumā. Tie paredzēja noteikt bargus sodus (tostarp arī brīvības atņemšanu) cilvēkiem, kas nelikumīgi ziedo politiskajām partijām, un partijniekiem, kas nelikumīgos ziedojumus pieņēmuši vai pat pieprasījuši. Tāpat likumprojektā bija paredzēts no atbildības atbrīvot personas, kuras informējušas tiesībsargājošās iestādes par minētajām nelikumībām.
Sēdes audioierakstā fiksēts balsojums par likumprojekta virzīšanu uz pirmo lasījumu, kurā septiņi no astoņiem klātesošajiem deputātiem balsoja par, bet viens (tēvzemietis Dzintars
Rasnačs) atturējās. Neskatoties uz to, likumprojekts Saeimas sēdē tā arī nekad nenonāca. Savukārt sēdes protokolā par atbalstošo balsojumu nekas nav minēts. Tā vietā atrodams šāds teksts: "Juridiskā komisija, ņemot vērā to, ka Ministru kabinets strādā pie partiju vēlēšanu sistēmas finansēšanas pilnveidošanas, rosina arī šo likumprojektu pilnveidot un iesniegt kopā ar valdības gatavoto jauno likumprojektu par partiju finansēšanas kārtību. Juridiskā komisija uzskata, ka jautājumi, kas saistīti ar partiju finansēšanu, ir jāskata kompleksi un saskaņoti."
Kā pašreizējai Juridiskās komisijas priekšsēdētājai Ilmai Čepānei paskaidrojušas komisijas konsultantes, šādu tekstu viņām likusi sagatavot toreizējā komisijas priekšsēdētāja Vineta Muižniece. Turklāt protokols tapis četrus mēnešus pēc komisijas sēdes. To parakstījusi Muižniece un toreizējais komisijas sekretārs Dzintars Rasnačs.
Audioieraksta un protokola neatbilstības atklājušās pavisam nesen, kad Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijā aktualizēts jautājums par kriminālatbildības noteikšanu par nelikumīgu finansēšanu un apakškomisijas priekšsēdētājs Aleksejs Loskutovs lūdzis Juridiskajai komisijai informāciju par šo likumprojektu.
Tuvākajā laikā Loskutovs un Čepāne vērsīsies pie ģenerālprokurora ar lūgumu izvērtēt iespēju sākt kriminālprocesu, jo minētajās darbībās saskatāmas noziedzīga nodarījuma (dienesta viltojuma) pazīmes. I. Čepāne uzsvēra, ka nav runa par politisku izrēķināšanos, bet gan ļoti nopietnu likumpārkāpumu. "Nepieņemami, ka šādi rīkojas Saeimas deputāts, bet vēl nepatīkamāk, ka šāda persona šobrīd ir Satversmes tiesas tiesnese," teica Čepāne.
Dzintars Rasnačs atcerējās sēdi un balsojuma rezultātu, bet par iespējamām nesakritībām starp sēdes audioierakstu un viņa parakstīto protokolu esot uzzinājis no manis. Viņaprāt, notikusi tehnisko darbinieku kļūda. "Ja jūs domājat, ka kāds pārlasa visu protokolu un pēc dzirdes salīdzina ar audioierakstu, tad tā nekur pasaulē nenotiek. Par dokumenta saturu atbild tehniskie darbinieki, bet komisijas priekšsēdētājs nes politisko atbildību. Otrais parakstītājs ir atbildīgs par jautājuma skaidrošanu," atrunājās Rasnačs, kuram bieži vien nākoties parakstīt uzreiz piecus sešus protokolus. Arī apstāklis, ka protokols top vairākus mēnešus pēc sēdes, neesot nekas neparasts, Juridiskajā komisijā tā gadoties bieži.
Aģentūrai LETA V. Muižniece ar Satversmes tiesas priekšsēdētāja palīdzes Līnas Kovaļevskas starpniecību paudusi nožēlu, ka tagadējie deputāti to laiku, ko varētu veltīt likumdošanas procesam, izmanto politiskajām intrigām, par kādām arī uzskatāmi minētie paziņojumi. Tāpat Muižniece uzskata, ka komisijas sēdes protokols nav Saeimas komisijas sēdes stenogramma, kur teiktais atspoguļojams vārds vārdā. ST tiesnese arī piebilda, ka šobrīd patiešām ir aizgājusi no politikas un politiskās intrigas nekomentēs.
Tautas partijas līderis Andris Šķēle interneta portālā "Delfi" paudis viedokli, ka šādas lietas "izcelšana gaismā" pēc pusotra gada ir "kārtējais čepānisms" ar mērķi novērst sabiedrības uzmanību no budžeta konsolidācijas ietvaros paredzētās nodokļu celšanas.
Arī Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris ar savas palīdzes starpniecību informēja, ka nekādu komentāru nebūs, jo šis esot "Saeimas jautājums".
Strīda pamatā esošos Krimināllikuma grozījumus iniciējis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Kopš 2005. gada tie klīda pa valdības gaiteņiem, līdz 2009. gada vasarā tika iesniegti Saeimā, kur iesprūda Juridiskās komisijas atvilktnē. Tagad likumprojekts tiks virzīts kā Juridiskās komisijas likumprojekts.
trešdiena, 2010. gada 25. augusts
Kandidāti – ‘staigātāji’ (Delna)
http://www.delfi.lv/news/velesanas_2010/zinas/delna-apkopojusi-kandidatus--staigatajus.d?id=33715169
http://www.kandidatiuzdelnas.lv/jaunumi/raksti/partiju-pielaikosana/Arī šoreiz Saeimas vēlēšanās kandidēs politiķi, kuri vienreiz vai vairakkārt mainījuši savu politisko piederību kādai partijai vai partiju apvienībai, izpētījusi sabiedrība par atklātību „Delna”.
Speciāli 10.saeimas vēlēšanām izveidotajā interneta vietnē „Delna" apzinājusi 12 kandidātus, kuri savulaik vienreiz vai vairakkārt pametuši kādu citu politisko spēku - Nikolajs Kabanovs, Ilma Čepāne, Ina Druviete, Kārlis Šadurskis, Artis Pabriks, Aigars Štokenbergs, Dzintars Ābiķis, Ainārs Šlesers, Ģirts Valdis Kristovskis, Imants Kalniņš, Visvaldis Lācis un Baiba Rozentāle. Deatlizētāku pārskatu, kāpēc partijas mainītas un kā to komentē paši „staigātāji", iespējams izlasīt kandidatiuzdelnas.lv.
Politologs Andris Runcis „Delnai" komentējis, ka šādu "staigāšanu" pa partijām neuzskata par bīstamu, jo "dreifē" ne vien politiķi, bet arī vēlētāji. Taču politologs min, ka strikti raugoties, tā tomēr ir vēlētāju pievilšana - pēc Saeimas vēlēšanām nomainīt politisko piederību.
ceturtdiena, 2010. gada 8. aprīlis
Politiķi veido uzkrājumus nebaltām dienām
Politiķi veido uzkrājumus nebaltām dienām
08.04.2010. LA: http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/latvijas.zinas/?doc=75959
Autors: ĢIRTS ZVIRBULIS
Valsts amatpersonu deklarācijas liecina, ka politiķi sākuši taupīt – veido uzkrājumus nebaltām dienām un vairs nedižojas ar kupliem autoparkiem. Dažam labam "uz papīra" pat nepieder savs mājoklis.
Valsts prezidents Valdis Zatlers, spriežot pēc amatpersonas deklarācijas, dzīvo pieticīgi. Pirmajai personai nepieder nekādi nekustamie īpašumi un pat neviens transportlīdzeklis. Skaidrā naudā prezidents iekrājis 2000 latu, bet vēl bankas kontos glabā aptuveni 18 000 latu. Vienīgie viņa ienākumi ir darba alga, un pērn prezidents kopumā saņēmis 38 391,29 latus. V. Zatlers nav arī veicis nekādus vērā ņemamus darījumus, kā arī nav ne aizdevis, ne aizņēmies summas, kas pārsniegtu 20 minimālās mēnešalgas.
Savukārt Ministru prezidents Valdis Dombrovskis pērn darba algā nopelnījis nedaudz vairāk kā 20 000 latu un vēl saņēmis 6263 eiro lielu kompensāciju no Eiropas Parlamenta. Premjeram pieder dzīvoklis Rīgā, zeme Jūrmalā un dārza māja ar zemi Carnikavas novadā, kā arī 1998. gada izlaiduma automašīna "SAAB 93". Dombrovskis savā deklarācijā arī norādījis uzkrājumus dažādās valūtās par kopējo summu aptuveni 40 000 latu apmērā. Premjers arī izsniedzis aizdevumu 178 788,56 eiro apmērā.
No trim augstākajām valsts amatpersonām vislielākie ienākumi bijuši Saeimas priekšsēdētājam Gundaram Daudzem, kurš pērn kopumā nopelnījis vairāk nekā 40 000 latu.
Daudzem uzkrājumi, Repšem – parādi un pabalsts.
Par darbu parlamentā Saeimas priekšsēdētājs G. Daudze saņēmis 28 063,28 latu algu un kompensāciju – 6800 latus. Turklāt paralēli Saeimas priekšsēdētāja pienākumiem Daudze turpina strādāt par ārstu anestezeologu Ventspils slimnīcā, kur pērn nopelnījis 4670 latus. Vēl aptuveni 1000 latus viņš saņēmis no VSAA un VID par iepriekš pārmaksātiem nodokļiem. Saeimas priekšsēdētājam pieder privātmāja un zeme Ventspilī, bet nav pašam sava transportlīdzekļa. Saeimas priekšsēdētājs bankas kontā uzkrājis aptuveni 18 000 latu. Viņš arī ir brīvs no parādsaistībām un pats nevienam nav aizdevis vērā ņemamas summas.
Vislielākais parādnieks no augstākajām amatpersonām ir finanšu ministrs Einars Repše, kura parādsaistības pērn bijušas 901 690 latu apmērā. Tas gan ir nedaudz mazāk kā gadu iepriekš, kad Repšes parāds bija apmēram 965 tūkstoši latu. Finanšu ministra ienākumi pērn bijuši nedaudz vairāk kā 131 000 latu. Lauvas tiesu no tiem veido savu īpašuma daļu pārdošana uzņēmumā "Belokoņa un Repšes ieguldījumu pārvaldes sabiedrība". Saeimā Repše 2009. gadā nopelnījis 3141 latu un vēl 1281 latu saņēmis kompensācijā, bet ministra amatā saņēmis algā 17 816 latus un kompensācijās – 2080 latu. Repše pērn arī saņēmis pabalstu no VSAA 2343 latu apmērā. Finanšu ministram ir arī vērā ņemama transportlīdzekļu kolekcija – divi KTM markas motocikli, automašīna "Honda CRV", lidmašīna "Flightstar 2SC" un traktors "Kubota ST30 Alpha". Tāpat viņam pieder zeme un dzīvojamā ēka Ikšķilē, un vairāki nekustamie īpašumi Kaunatas un Barkavas pagastos.
Deputāti uzkrāj un aizdod
No Saeimas deputātiem lieli ienākumi bijuši Ilmai Čepānei (PS), kura pērn nopelnījusi vairāk nekā 53 000 latu. Paralēli Saeimas deputātes algai (18711,16 lati gadā) un parlamenta maksātajai kompensācijai (4846,07 lati) viņa strādā par pasniedzēju Latvijas Universitātē, kur pērn algā saņēmusi 19 439,41 latu. Turklāt deputāte nesen arī sasniedza pensijas vecumu un pērn pensijā saņēma 9197,39 latus. Čepānei pieder dzīvoklis Rīgā un zeme Jērcēnu pagastā, kā arī 2003. gada izlaiduma automašīna "Nissan X Trail". Deputāte arī deklarējusi parādsaistības 132 286,84 eiro apmērā.
ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis vērā ņemamus ienākumus pērn guvis gan no darbības Saeimā (21 586,82 latu alga un 1620 latu kompensācija), gan no savas zemnieku saimniecības "Priedule" (kopumā 25 550,95 lati). Brigmanis arī saņēmis depozīta procentus no "SEB bankas" (2753,95 eiro) un "Swedbank" (261,03 lati), kā arī slimības pabalstu 862,85 latu apmērā. Deputātam arī pieder virkne nekustamo īpašumu gan Pūres pagastā, gan Jelgavā, bet – netipiski zemniekam – viņam īpašumā nav neviena transportlīdzekļa. Toties kā kārtīgs zemnieks viņš ir iekrājis nebaltām dienām – Brigmanis deklarējis bezskaidras naudas uzkrājumus 77 527 latu apmērā. Deputātam nav nekādu parādsaistību, un arī citiem viņš nav aizdevis lielas summas.
Deputāts Kārlis Leiškalns pērn Saeimā nopelnījis 19 529 latus. Vēl 6000 latus viņš saņēmis algā Latvijas Ostu asociācijā, kur ieņem izpilddirektora amatu. Leiškalns savā deklarācijā arī apzinīgi norādījis divus santīmus, ko saņēmis dividendēs no AS "Swedbank". Atšķirībā no Brigmaņa un Čepānes Leiškalns nekādus uzkrājumus nav veidojis, toties izsniedzis aizdevumu 70 000 eiro apmērā. Leiškalnam kopīpašumā ar sievu Anitu pieder ēkas un zeme Abavas pagastā, Užavas pagastā un Jūrmalā. Leiškalns arī deklarējis, ka viņam pieder "vairāk nekā simts gleznu un zīmējumu".
08.04.2010. LA: http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/latvijas.zinas/?doc=75959
Autors: ĢIRTS ZVIRBULIS
Valsts amatpersonu deklarācijas liecina, ka politiķi sākuši taupīt – veido uzkrājumus nebaltām dienām un vairs nedižojas ar kupliem autoparkiem. Dažam labam "uz papīra" pat nepieder savs mājoklis.
Valsts prezidents Valdis Zatlers, spriežot pēc amatpersonas deklarācijas, dzīvo pieticīgi. Pirmajai personai nepieder nekādi nekustamie īpašumi un pat neviens transportlīdzeklis. Skaidrā naudā prezidents iekrājis 2000 latu, bet vēl bankas kontos glabā aptuveni 18 000 latu. Vienīgie viņa ienākumi ir darba alga, un pērn prezidents kopumā saņēmis 38 391,29 latus. V. Zatlers nav arī veicis nekādus vērā ņemamus darījumus, kā arī nav ne aizdevis, ne aizņēmies summas, kas pārsniegtu 20 minimālās mēnešalgas.
Savukārt Ministru prezidents Valdis Dombrovskis pērn darba algā nopelnījis nedaudz vairāk kā 20 000 latu un vēl saņēmis 6263 eiro lielu kompensāciju no Eiropas Parlamenta. Premjeram pieder dzīvoklis Rīgā, zeme Jūrmalā un dārza māja ar zemi Carnikavas novadā, kā arī 1998. gada izlaiduma automašīna "SAAB 93". Dombrovskis savā deklarācijā arī norādījis uzkrājumus dažādās valūtās par kopējo summu aptuveni 40 000 latu apmērā. Premjers arī izsniedzis aizdevumu 178 788,56 eiro apmērā.
No trim augstākajām valsts amatpersonām vislielākie ienākumi bijuši Saeimas priekšsēdētājam Gundaram Daudzem, kurš pērn kopumā nopelnījis vairāk nekā 40 000 latu.
Daudzem uzkrājumi, Repšem – parādi un pabalsts.
Par darbu parlamentā Saeimas priekšsēdētājs G. Daudze saņēmis 28 063,28 latu algu un kompensāciju – 6800 latus. Turklāt paralēli Saeimas priekšsēdētāja pienākumiem Daudze turpina strādāt par ārstu anestezeologu Ventspils slimnīcā, kur pērn nopelnījis 4670 latus. Vēl aptuveni 1000 latus viņš saņēmis no VSAA un VID par iepriekš pārmaksātiem nodokļiem. Saeimas priekšsēdētājam pieder privātmāja un zeme Ventspilī, bet nav pašam sava transportlīdzekļa. Saeimas priekšsēdētājs bankas kontā uzkrājis aptuveni 18 000 latu. Viņš arī ir brīvs no parādsaistībām un pats nevienam nav aizdevis vērā ņemamas summas.
Vislielākais parādnieks no augstākajām amatpersonām ir finanšu ministrs Einars Repše, kura parādsaistības pērn bijušas 901 690 latu apmērā. Tas gan ir nedaudz mazāk kā gadu iepriekš, kad Repšes parāds bija apmēram 965 tūkstoši latu. Finanšu ministra ienākumi pērn bijuši nedaudz vairāk kā 131 000 latu. Lauvas tiesu no tiem veido savu īpašuma daļu pārdošana uzņēmumā "Belokoņa un Repšes ieguldījumu pārvaldes sabiedrība". Saeimā Repše 2009. gadā nopelnījis 3141 latu un vēl 1281 latu saņēmis kompensācijā, bet ministra amatā saņēmis algā 17 816 latus un kompensācijās – 2080 latu. Repše pērn arī saņēmis pabalstu no VSAA 2343 latu apmērā. Finanšu ministram ir arī vērā ņemama transportlīdzekļu kolekcija – divi KTM markas motocikli, automašīna "Honda CRV", lidmašīna "Flightstar 2SC" un traktors "Kubota ST30 Alpha". Tāpat viņam pieder zeme un dzīvojamā ēka Ikšķilē, un vairāki nekustamie īpašumi Kaunatas un Barkavas pagastos.
Deputāti uzkrāj un aizdod
No Saeimas deputātiem lieli ienākumi bijuši Ilmai Čepānei (PS), kura pērn nopelnījusi vairāk nekā 53 000 latu. Paralēli Saeimas deputātes algai (18711,16 lati gadā) un parlamenta maksātajai kompensācijai (4846,07 lati) viņa strādā par pasniedzēju Latvijas Universitātē, kur pērn algā saņēmusi 19 439,41 latu. Turklāt deputāte nesen arī sasniedza pensijas vecumu un pērn pensijā saņēma 9197,39 latus. Čepānei pieder dzīvoklis Rīgā un zeme Jērcēnu pagastā, kā arī 2003. gada izlaiduma automašīna "Nissan X Trail". Deputāte arī deklarējusi parādsaistības 132 286,84 eiro apmērā.
ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis vērā ņemamus ienākumus pērn guvis gan no darbības Saeimā (21 586,82 latu alga un 1620 latu kompensācija), gan no savas zemnieku saimniecības "Priedule" (kopumā 25 550,95 lati). Brigmanis arī saņēmis depozīta procentus no "SEB bankas" (2753,95 eiro) un "Swedbank" (261,03 lati), kā arī slimības pabalstu 862,85 latu apmērā. Deputātam arī pieder virkne nekustamo īpašumu gan Pūres pagastā, gan Jelgavā, bet – netipiski zemniekam – viņam īpašumā nav neviena transportlīdzekļa. Toties kā kārtīgs zemnieks viņš ir iekrājis nebaltām dienām – Brigmanis deklarējis bezskaidras naudas uzkrājumus 77 527 latu apmērā. Deputātam nav nekādu parādsaistību, un arī citiem viņš nav aizdevis lielas summas.
Deputāts Kārlis Leiškalns pērn Saeimā nopelnījis 19 529 latus. Vēl 6000 latus viņš saņēmis algā Latvijas Ostu asociācijā, kur ieņem izpilddirektora amatu. Leiškalns savā deklarācijā arī apzinīgi norādījis divus santīmus, ko saņēmis dividendēs no AS "Swedbank". Atšķirībā no Brigmaņa un Čepānes Leiškalns nekādus uzkrājumus nav veidojis, toties izsniedzis aizdevumu 70 000 eiro apmērā. Leiškalnam kopīpašumā ar sievu Anitu pieder ēkas un zeme Abavas pagastā, Užavas pagastā un Jūrmalā. Leiškalns arī deklarējis, ka viņam pieder "vairāk nekā simts gleznu un zīmējumu".
Abonēt:
Ziņas (Atom)