Ģirts Valdis Kristovskis PS #1 Rīgas saraksts

http://www.gramata21.lv/users/kristovskis_girts/
tiesību zinātņu maģistrs,
valsts un politisks darbinieks.
Apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (2000. g.)
un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.

Dzimis 1962. g. 19. februārī Ventspilī.
Beidzis Ventspils rajona Zūru astoņgadīgo skolu (1976. g.), Ventspils 1. vidusskolu (1979. g.), RPI Arhitektūras un celtniecības fakultāti būvinženiera specialitātē (1984. g.), LU Juridisko fakultāti (1995. g.).

Ieguvis tiesību zinātņu maģistra grādu (1998. g.). Zināšanas papildinājis Aizsardzības vadības institūtā ASV (1995. g.). Bijis NATO stipendiāts - individuālais pētnieks par nacionālās drošibas tematiku (1997. g.). Publicējis brošūru "Nacionālā drošība Latvijas parlamentārās demokrātijas apstākļos" (R., 1999. g.).
Darba gaitas uzsācis 1984. g. Starpkolhozu ražošanas un apgādes uzņēmuma Ventspils nodaļā par vecāko inženieri konstruktoru, kur strādājis līdz 1989. gadam.

Bijis LTF Ventspils novada nodaļas priekšsēdētājs (1989-1990). Ievēlēts parAP deputātu (1990. g.), darbojies Aizsardzības un iekšlietu komisijā; vienlaikus bijis LR Zemessardzes štāba priekšnieks (1991-1993), Ventspils TDP deputāts (1989-1994). 1993. gadā ievēlēts par 5. Saeimas deputātu, bijis LR iekšlietu ministrs (1993-1994), kā ari Aizsardzības un iekšlietu komisijas loceklis (1993-1995) un ministru prezidenta padomnieks aizsardzības un drošības jautājumos (1995. g.).

Ievēlēts 6. Saeimā, kur 1996.-1998. g. darbojies Aizsardzības un iekšlietu komisijā un Eiropas lietu komisijā. Kopš 1998. gada novembra ir 7. Saeimas deputāts, Aizsardzības un iekšlietu komisijas loceklis, no 1998. gada 26. novembra - LR aizsardzības ministrs.
Iesaistījies Atmodas procesos, bijis LTF biedrs (1988-1993), Vides aizsardzības kluba biedrs (1988-1991), vēlāk viens no "Kluba - 21" dibinātājiem (1993. g.) un partijas "Savienība Latvijas ceļš" biedrs (1993-1998). No 1998. gada aprīļa ir apvienības TB/LNNK biedrs.

Apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (2000. g.) un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.
Precējies. Sieva Ilze Rūdolfa-Kristovska ir Nacionālā teātra aktrise, ģimenē 2 meitas -Ieva un Emīlija Zelma.
Bijis sporta meistars šķēpa mešanā, joprojām spēlē basketbolu, nodarbojas ar publicistiku un literāriem mēģinājumiem, velta laiku ģimenes īpašuma sakārtošanai.

Delnas informācija uz 2009. gada Rīgas domes vēlēšanām:
http://www.delna.lv/lat/ps-riga/2356--1-girts-valdis-kristovskis-*-*/
Pamats bažām !!!!!!!!!Eiropas Parlamenta deputāts.
1. Pret personu ir izvirzīta apsūdzība par iespējamu iesaisti koruptīvās darbībās (kukuļošana, dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana utt.)
Nav informācijas.

2. Atbildīgā institūcija ir konstatējusi, ka persona ir atradusies interešu konfliktā
2001.gadā Valsts ieņēmumu dienests (VID) saskatīja interešu konfliktu toreizējā aizsardzības ministra Ģ.V.Kristovska rīcībā, gadu iepriekš pieņemot Lielbritānijas militārā uzņēmuma "British Aerospace Defence Systems Limited" ("BAE Systems") piedāvājumu apmeklēt Lielbritāniju par uzņēmuma līdzekļiem un apmeklējot uzņēmuma rīkotu izstādi. „BAE Systems" bija viens no četriem pretendentiem Igaunijas izsludinātajā konkursā par radaru piegādi Baltijas gaisa telpas novērošanas sistēmai (BALTNET). Konkursa vērtēšanas komisijā ietilpa Ģ.V.Kristovska padomnieks un konsultants.

Ģ.V.Kristovskis laikrakstam „Diena“ tolaik apgalvoja, ka tā neesot dāvana, jo izstādes un augstu britu amatpersonu apmeklēšana esot smags, intensīvs darbs, nevis izprieca. Viņš neatzina interešu konflikta situāciju, uzsverot, ka konkursu par radaru piegādi, kurā piedalījās "BAE Systems", izsludināja Igaunija, un viņš pats žūrijā neesot, tāpēc nevarot ietekmēt tās lēmumu. „BAE Systems" konkursā neuzvarēja. VID nolēma Ģ.V.Kristovski nesodīt par interešu konfliktu, jo pārkāpumam esot iestājies noilgums. Premjerministrs Andris Bērziņš izteica brīdinājumu par ministram neatbilstošu rīcību.
Avoti: Diena, NRA, LETA

3. Persona ir ar apšaubāmu reputāciju saistībā ar iespējamu neētisku rīcību vai iesaisti koruptīvās darbībās
1997.gadā prese norādīja, ka Ģ.V.Kristovskis ir pārkāpis Korupcijas novēršanas likumu, jo Uzņēmumu reģistrā joprojām minēts kā SIA "Latvijas vairogs" valdes loceklis. Šāds pārkāpums tobrīd tika konstatēts 33 deputātiem. Ģ.V.Kristovskis vēstulē laikrakstam “Diena” toreiz skaidroja, ka 1992.gada 28.maijā dibinātā SIA „Latvijas vairogs“ ir veidota ar mērķi veicināt nodrošinājumu Zemessardzei. Valdē Ģ.V.Kristovskis ievēlēts kā toreizējais Zemessardzes štāba priekšnieks, šo amatu atstājis 1993.gada augustā. Ģ.V.Kristovskis esot sazinājies ar uzņēmuma dibinātājiem un 1997.gada jūnijā sākumā Uzņēmumu reģistrā bija iecerēts iesniegt dokumentus par SIA "Latvijas vairogs" likvidāciju. Šajā laikā daudzi uzņēmumi nebija laikus iesnieguši ziņojumus Uzņēmumu reģistram par to, ka valsts amatpersonas jau ilgāku laiku neieņem amatus dažādos uzņēmumos.
Avots: Diena, LETA

1999. gadā Ģ.V.Kristovskis Latvijas Nacionālā teātra trupas sastāvā pavadīja atvaļinājumu Ēģiptē, teātra festivālā. Trupas sarakstā Ģ.V.Kristovskis bija ierakstīts kā teātra producents. Kā fiktīvam teātra trupas dalībniekam toreizējam aizsardzības ministram Ēģiptē tika segti visi uzturēšanās izdevumi. Tos apmaksāja septiņi, astoņi Ventspils un Rīgas uzņēmumi. Lai gan faktiski Ģ.V.Kristovskis nebija trupas sastāvā, viņš uzskatīja, ka viņam kā “nosacītam izrādes producentam” - jo Ģ.V.Kristovskis bija sponsorējis sievas, teātra aktrises Ilzes Rūdolfas līdzdalību festivālā - šāds bezmaksas brauciens pienāktos.
Avots: Diena

4. Personai ir lieli skaidrās naudas uzkrājumi un neskaidri finanšu darījumi
Nav informācijas.

5. Ieņemamie amati un ziedojumi
Nav informācijas.

6. Persona vairākkārtīgi ir mainījusi politiskās partijas
Ģ.V.Kristovskis 1998. gada maijā izstājies no savienības "Latvijas ceļš" un tūlīt tika uzņemts TB/LNNK partijā un Saeimas frakcijā.
2008.gadā izstājies no partijas TB/LNNK, paziņojis par jaunas partijas veidošanu. Kopā ar Sandru Kalnieti izveidojis Pilsonisko savienību.

Ziņas no VID datubāzes:http://www6.vid.gov.lv/vid_pdb/vad_data.asp
Valsts amatpersonas deklarācija
Atgriezties uz valsts amatpersonas deklarāciju sarakstu Deklarācijas veids: Kārtējā gada deklarācija - par 2009. gadu
Vārds uzvārds: ĢIRTS-VALDIS KRISTOVSKIS
Darbavieta: 'RĪGAS DOMES FINANŠU DEPARTAMENTS'
Amats: Deputāts
Iesniegta VID: 09.04.2010

2. Citi amati, kurus deklarācijas iesniedzējs ieņem papildus valsts amatpersonas amatam (t.sk. amati biedrībās, nodibinājumos, politiskajās, reliģiskajās organizācijās un arodbiedrībās), un citi darbi, kurus deklarācijas iesniedzējs strādā, kā arī informācija par uzņēmuma līgumiem vai pilnvarojumiem, kuros noteiktās saistības tas pildaAmata nosaukums, darbi, informācija par uzņēmuma līgumiem un pilnvarojumiem Juridiskās personas nosaukums; fiziskās personas vārds un uzvārds Juridiskai personai - reģistrācijas numurs Komercreģistrā un juridiskā adrese
Pašnodarbinātā persona ĢIRTS-VALDIS KRISTOVSKIS -
Partijas pr-js "Pilsoniskā savienība" 40008127894 Latvija, Rīga, Aspazijas bulvāris 24 - 10
valdes pr-js "KALPAKA PIEMINEKĻA FONDS" 40008070843 Latvija, Rīga, Smilšu 20
Amatpersona "Demokrātiski patriotiskā biedrība" 40008124332 Latvija, Rīga, Nāras 5

3. Deklarācijas iesniedzēja īpašumā (kopīpašumā), valdījumā vai lietošanā esošie nekustamie īpašumi (arī tie, kurus tas nomā no citām personām un kuri atrodas tā valdījumā sakarā ar nodibināto aizbildnību vai aizgādnību)Nekustamā īpašuma veids Nekustamā īpašuma atrašanās vieta (valsts, pilsēta/apdzīvota vieta) Atzīme par to, vai ir īpašumā (kopīpašumā), valdījumā vai lietošanā Ja ir valdījumā, lietošanā vai kopīpašumā, norādīt īpašnieka vai līdzīpašnieka vārdu un uzvārdu
zeme un māja Latvija, Ventspils īpašumā -
Dzīvoklis Latvija, Ventspils kopīpašumā JĀNIS JANSONS
zeme un māja Latvija, Ventspils nov. kopīpašumā JĀNIS JANSONS
zeme Latvija, Ventspils nov. īpašumā -
zeme un māja 1/2 domājamās daļas Latvija, Zemgales priekšpilsēta kopīpašumā VALDA BIRZIŅA
zeme un māja Latvija, Apes nov. kopīpašumā JĀNIS JANSONS

4. Komercsabiedrības, kuru dalībnieks, akcionārs vai biedrs ir deklarācijas iesniedzējs, kā arī norāde, ka deklarācijas iesniedzējs ir individuālais komersants. Deklarācijas iesniedzējam piederošās kapitāla daļas, akcijas un vērtspapīri (privatizācijas un kompensācijas sertifikātiem norāda tikai skaitu)Vērtspapīru emitenta nosaukums Reģistrācijas numurs Komercreģistrā un juridiskā adrese Vērtspapīru veids Skaits Summa (nominālvērtībā) Valūta
AS "SEB banka" 40003151743 Latvija, Ķekavas pag., Valdlauči, Meistaru 1 Latu rezerves fonda apliecības 46504,3070 65.225,08 LVL

5. Deklarācijas iesniedzējam piederošie reģistrējamie transportlīdzekļi, kā arī tā valdījumā vai lietošanā esošie transportlīdzekļi un transportlīdzekļi, kurus tas ir iegādājies uz līzinga līguma pamataTransportlīdzekļa veids Marka Izlaides gads Reģistrācijas gads
vieglā automašīna Jaguar 2006 2008

6. Deklarācijas iesniedzēja skaidrās un bezskaidrās naudas uzkrājumi, ja to summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas (attiecīgās valūtas vienībās)Skaidrās naudas uzkrājuma summa ar cipariem Valūta Skaidrās naudas uzkrājuma summa ar vārdiem
5000,00 LVL pieci tūkstoši lati
Bezkaidrās naudas uzkrājuma summa Valūta Bezskaidrās naudas uzkrājumu turētāja vai norēķinu kartes izdevēja nosaukums Juridiskai personai - reģistrācijas numurs Komercreģistrā un juridiskā adrese; fiziskās personas vārds un uzvārds
37.478,80 LVL AS "SEB banka" 40003151743 Latvija, Ķekavas pag., Valdlauči, Meistaru 1
6.460,24 EUR AS "SEB banka" 40003151743 Latvija, Ķekavas pag., Valdlauči, Meistaru 1
37.759,49 LVL Danske Bank A/S filiāle Latvijā 40103163202 Latvija, Rīga, Cēsu 31 / 8

7. Visi deklarācijas iesniedzēja iepriekšējā gadā gūtie ienākumi, piemēram, darba alga, piemaksas pie darba algas, prēmijas, honorāri, ienākumi no saimnieciskās un komercdarbības, apdrošināšanas izmaksas, kompensācijas, ienākumi no kustamās un nekustamās mantas realizācijas un nomas (īres), laimesti un dividendes, mantojumi, dāvinājumi un citi ienākumiIenākumu gūšanas vieta (avots) – juridiskās personas nosaukums, reģistrācijas numurs komercreģistrā un juridiskā adrese; fiziskās personas vārds un uzvārds Ienākumu veids Summa Valūta
ĢIRTS-VALDIS KRISTOVSKIS Ienāk. no saimn. darbības un komercdarb 226,98 LVL
'LATVIJAS REPUBLIKAS SAEIMA', 90000028300, Latvija, Rīga, Jēkaba 11 Alga 7246,70 LVL
AS "SEB banka", 40003151743, Latvija, Ķekavas pag., Valdlauči, Meistaru 1 procenti no depozīta noguldījuma 4241,85 LVL
AS "SEB banka", 40003151743, Latvija, Ķekavas pag., Valdlauči, Meistaru 1 procenti no depozīta noguldījuma 745,47 EUR
Danske Bank A/S filiāle Latvijā, 40103163202, Latvija, Rīga, Cēsu 31 / 8 procenti no depozīta noguldījuma 1193,49 LVL
Danske Bank A/S filiāle Latvijā, 40103163202, Latvija, Rīga, Cēsu 31 / 8 procenti no depozīta noguldījuma 928,91 EUR
Eiropas parlaments, T0900001831, Luksemburga, Luksemburga, "." pabalsts sakarā ar pilnvaru beigšanos 7412,37 EUR
Vārves pagasta zemnieku saimniecība "ZEĻĻI", 41201005717, Latvija, Vārves pag., "Zeļļi" Ienāk. no saimn. darbības un komercdarb 654,30 LVL

8. Deklarācijas iesniedzēja pārskata periodā veiktie darījumi, ja to summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgasDarījuma veids Summa Valūta
ziedojums partijai 4136,95 LVL
biedra naudas maksājums 9763,00 LVL

9. Deklarācijas iesniedzēja parādsaistības, kuru apmērs pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas
10. Deklarācijas iesniedzēja izsniegtie aizdevumi, kuru apmērs pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgasSumma ar cipariem Valūta Summa ar vārdiem
21500,00 LVL divdesmit viens tūkstotis pieci simti lati

11. Informācija par citiem faktiem, kas, pēc iesniedzēja domām, attiecas uz viņa mantisko stāvokli un tā izmaiņām deklarējamā periodā un nav norādīti citās deklarācijas sadaļās
12. Deklarācijas iesniedzēja laulātais, brāļi un māsas, vecāki (arī adoptētāji), bērni (arī adoptētie)Vārds, uzvārds Radniecība
EMĪLIJA-ZELMA KRISTOVSKA Meita
IEVA REINE Meita
ILZE RUDOLFA-KRISTOVSKA Sieva

http://redstar7.wordpress.com/2010/09/03/par-latvijas-rusifikaciju-un-partiju-sarakstiem-saeimas-velesanas/ :
Diemžēl Rīgā Vienotības cilvēks numur viens ir fenomenālais Ģirts-Valdis Kristovskis. Viņš savulaik ir paspējis darboties gan Tautas Frontē, gan Latvijas ceļā, gan tēvzemiešos, gan tagad arī PiSā. Vēl viņš ir bijis gan Aizsardzības ministrs, gan eiroparlamentārietis, gan tagad Rīgas domes deputāts. Tas jau nekas, ka Rīgas domi un balsojošos rīdziniekus Ģirts tagad vienkārši uzmetīs un ies Saeimā. Tā dara daudzi, Šleseru ieskaitot.Vēl atceros Ģirtu no viena raidījuma Latvijas radio 4. No sākuma viņš solījās, ka runās tikai latviski, bet jau pēc minūtēm 10 dzirdēju viņu apņēmīgi stomāmies krieviski… Man mazliet palika kauns, lai arī nekad neesmu par viņu balsojis.

TP samazinās (aiziet Jānis Lagzdiņš, tiek izslēgts Rinalds Muciņš)

TP par padomu došanu Mūrniecei izslēdz Muciņu:
http://www.delfi.lv/news/national/politics/tp-par-padomu-dosanu-murniecei-izsledz-mucinu.d?id=31577519

Tautas partijas (TP) valde pagājušajā nedēļā izslēgusi no partijas veselības ministres pienākumus pildošās Lindas Mūrnieces (JL) padomnieku Rinaldu Muciņu, portālam "Delfi" apstiprināja TP preses sekretārs Arno Pjatkins.

Viņš skaidroja, ka Muciņš lūdzis apturēt viņa darbību partijā tikai uz laiku, tomēr valde, gan skatot viņa iesniegumu, gan reaģējot uz situāciju kopumā, nolēmusi viņu no partijas izslēgt. TP valde esot uzskatījusi par nepieņemamu viņa darbošanos faktiski politiskā amatā citā partijā, jo ministra padomnieka amats ir politisks postenis.
Lēmumu partijas valde pieņēmusi vienbalsīgi.

Jau vēstīts, ka mazākumā palikušajā Valda Dombrovska (JL) valdībā vairāki ministri pilda divus pienākumus, tostarp iekšlietu ministrei Mūrniecei ir uzticēta Veselības ministrijas (VM) vadība. Bijušo Labklājības ministrijas un VM ierēdni un bijušo veselības ministru Muciņu Mūrniece izvēlējās par padomnieku kā nozares profesionāli.

TP rindas Saeimā rūk; partiju pamet Lagzdiņš (21. apr, LETA):
http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/327910-tp_rindas_saeima_ruk_partiju_pamet_lagzdins

Tautas partijas (TP) Saeimas deputāts un ilggadējs tās biedrs Jānis Lagzdiņš šodien paziņojis, ka izstājas no TP un turpmāk darbosies kā neatkarīgais deputāts, ziņo Latvijas radio. Lagzdiņam ir vislielākā parlamentārā pieredze, jo viņš parlamentā darbojies jau Augstākās padomes laikā un balsojis par Latvijas neatkarības atjaunošanu. .

Lagzdiņš nolēmis jau rīt oficiāli izstāties no Saeimas frakcijas un turpmāk darboties kā neatkarīgais deputāts un plāno atbalstīt koalīciju.

TP frakcijas vadītāja Vineta Muižniece aģentūrai LETA apstiprināja, ka Lagzdiņš šodien ir paziņojis par nodomu izstāties no partijas un frakcijas, jo viņam atsevišķos jautājumos ir atšķirīgs viedoklis.
"Lagzdiņš ir godīgi pateicis, ka arī turpmāk atsevišķos jautājums viņa un partijas viedoklis varētu atšķirties," sacīja Muižniece. Viņa norādīja, ka partija respektē Lagzdiņa izvēli. Muižniece norādīja, ka joprojām gan neesot skaidrības par citu frakcijas deputātu Jāni Klaužu, kurš nav pārreģistrējies TP un nav sniedzis skaidru atbildi, vai paliks TP frakcijā.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Lagzdiņš dzimis 1952.gadā un ieguvis augstāko juridisko izglītību, vairākus gadus strādājis par juriskonsultu un zvērinātu advokātu..
Atmodas gados Lagzdiņš vadījis Tautas frontes Liepājas nodaļu un Augstākajā padomē atbalstījis Latvijas valsts neatkarības atjaunošanu. Līdz 1993.gadam bijis LTF biedrs, pēc tam bijis viens no partijas "Latvijas ceļš" dibinātājiem. No "Latvijas ceļa" izstājies 1998.gadā un iestājies Tautas partijā . Lagzdiņš ievēlēts visās Saeimās kopš neatkarības atjaunošanas un ieņēmis dažādus amatus, piemēram, bijis TP Saeimas frakcijas priekšsēdētājs..

Lielu sabiedrības uzmanību Lagzdiņš izpelnījās 2007.gadā, kad pēc Valsts prezidenta Valda Zatlera ievēlēšanas izliecās pa parlamenta ēkas logu un cilvēkiem pie Saeimas rādīja rupju žestu.
Lagzdiņš apgalvoja, ka žests bijis domāts tikai kādam viņa sen neredzētam paziņam, ar kuru kopā kādreiz dienējis padomju armijā. Deputāts tomēr pēc notikušā izplatīja paziņojumu, kurā atvainojas "visiem, kurus 31.maijā pie Saeimas ēkas aizvainojis ar savu žestu".
Lagzdiņš par nepiedienīgā žesta rādīšanu saņēma bargāko sodu, kāds paredzēts Saeimas kārtības rullī. Politiķim tika izteikts rakstveida brīdinājums, par ko tika paziņots no Saeimas tribīnes un kas tika publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Ladzdiņa pašrakstīta biogrāfija: http://www.gramata21.lv/users/lagzdins_janis/
LTF biedrs 1989 - 1992, ilgstošs LC biedrs (1993 - 1997), kopš 1998 gada TP biedrs.
Dzimis Liepājā, pēc izglītības jurists,pēc dienesta PSRS armijā (1976-78) strādājis Latvijas PSR Sociālās nodrošināšanas ministrijas Skaitļošanas centrā, Liepājas rajona Lauktehnikas apvienībā, ražošanas apvienībā "Baltija" par juriskonsultu un vecāko juriskonsultu (1979-1987). No 1988. gada - advokāts un no 1994. gada - zvērināts advokāts.
Saeimā cita vidū bijis Pilsonības likuma izpildes komisijas loceklis (tātad kopā ar LC veicis 'gandrīz nulles' varianta ieviešanu.

Ints Cālītis - pretrunīgs politiķis

Pašrakstīta biogrāfija: http://www.gramata21.lv/users/calitis_ints/

"1947. gadā iestājos Rīgas pilsētas 1. vidusskolā. Organizēju un vadīju jauniešu pagrīdes organizāciju, kurai bija jākļūst par bruņotās pretestības rezervi. Pēc proklamāciju izplatīšanas kopā ar vēl 9 dalībniekiem 1948. gada 18. novembrī tiku arestēts un notiesāts uz 25 gadiem. Nosūtīts uz Magadānas apgabala Kolimas nometnēm, kur 7 gadus strādāju zelta un urāna rūdas raktuvēs. 1954.gadā vadīju zelta raktuves elektromontieru streiku. 1955. gadā ieslodzījumu nomainīja ar mūža nometinājumu. Pēc 1956. gada amnestijas atgriezos Rīgā. Turpināju mācības vidusskolā, vienlaikus pelnot iztiku.
1948.gadā, kad mani tiesāja, biju nelokāmi patriotiski pārliecināts jauneklis, kas pretdarbību režīmam veidoja bez kādām iemaņām vai priekšzināšanām – līdzīgi kā daudzi skolēni un studenti pēc okupācijas jau 1940. gadā. Arī pēc tam biju pārdrošnieks, kas cīnījās pret netaisnu varu kā prazdams. 1958. gadā tiku arestēts otro reizi un par pretpadomju aģitāciju un propagandu notiesāts uz 6 gadiem ieslodzījumā Mordovijā. Arī Mordovijas nometnē strādāju kā elektromontieris, beidzu vidusskolu, izmantoju iespēju mācīties svešvalodas, iepazīties ar pasaules ekonomikas principiem, politiskās attīstības vēsturi, filozofijas virzieniem. Arī vēlāk nepārtraukta pašizglītība bija manas dzīves neatņemama sastāvdaļa. Pilnīgi vai daļēji pārvaldu 6 Eiropas tautu valodas.
Pēc termiņa beigām 1964. gadā atgriezos Rīgā un pēc gada apprecējos ar Ināru Serdāni, kas bija dzintara rotu māksliniece un strādāja kombinātā „Māksla”. Nodibinot ģimeni, uzņēmos atbildību, ģimenē uzauga trīs bērni. Pateicoties Ināras profesionālajām zināšanām apguvu rotkaļa amatu. Manā ziņā nonāca visi „ģimenes kooperatīva” metāla darbi. Savus darbus pārdevu uzņēmumam „Daiļrade”. Ģimenes ienākumi krietni pārsniedza caurmēra padomju cilvēka ienākumus. Vienlaikus strādāju kā elektromontieris dažādos valsts uzņēmumos, jo padomju likumi prasīja lai katrs pilsonis strādātu valsts darbā, jo pretējā gadījumā viņus varēja tiesāt par „liekēdību”.
Kaut zināju, ka apdraudu savu ģimeni, ka cīņā pret lielvalsts represīvo režīmu nevaru kļūt par uzvarētāju un pat necerēju piedzīvot Latvijas brīvību, es nespēju samierināties ar noziegumiem pret latviešu tautu un turpināju kara ceļu. Mani atbalstīja dzīvesbiedre, 1968. – 1983. g. mūsu dzīvoklī uzņēmām domubiedrus, bieži vien arī no Igaunijas un Lietuvas.
Igaunijas, Latvijas un Lietuvas pretestības kustības aktīvisti turpināja pretdarbību okupācijas režīmam. Es piedalījos organizācijas “Igaunijas, Latvijas un Lietuvas Nacionālo kustību galvenā komiteja” izveidošanā 1977. gadā. Tā vienoja pretestības grupas un aktīvistus un virzīja ideju par nepieciešamību atdalīties no PSRS. 1979.gadā parakstīju baltiešu 45 parakstu dokumentu, ko dēvē arī par Baltijas Memorandu vai Baltijas Hartu (pēc analoga ar čehu dokumentu Harta–77). Uz tā pamata Eiropas Parlaments 1983.gadā pieņēma rezolūciju par stāvokli Baltijas valstīs. 1983. gadā tiku arestēts trešo reizi un notiesāts uz 6 gadiem ieslodzījuma. 1986. gadā, sākoties M. Gorbačova reformām, atbrīvots bez amnestijas, atstājot nosacīto sodu..
1986.gadā iestājos Starptautiskās cilvēktiesību asociācijas (IGFM) Maskavas grupā, vēlāk iestājos Latvijas Vides aizsardzības klubā (VAK; prezidents Arvīds Ulme (mice: atzinis savu sadarbibu ar VDK)), kļūstot par tā politiskā departamenta vadītāju. 1987. gadā savā dzīvoklī iekārtoju pirmo PSRS publisko aizliegtās literatūras bibliotēku. 1988. gada rudenī piedalījos Neformālās tautas frontes (NTF) dibināšanā (tā notika Mežparka Zaļajā teātrī uz VAK reģionālo nodaļu bāzes), kļūstot par vienu no tās līdzpriekšsēdētājiem. Pēc tam kad LTF dibināšanas kongresā NTF iekļāvās LTF sastāvā, kļuvu par LTF Domes dalībnieku, vēlāk arī par Domes valdes locekli. Kā LTF Valdes priekšsēdētājs vadīju LTF II kongresu. Tautas frontē vadīju Komiteju sakariem ar demokrātiskām organizācijām un piedalījos dažādu demokrātisko organizāciju dibināšanas pasākumos Maskavā, Ļeņingradā, Vladimirā, Novosibirskā, Čeļabinskā. Biju LTF delegāts Gruzijas TF, Armēnijas TF, kā arī Ukrainas “Ruh” dibināšanas kongresos.
1990. gada martā no LTF saraksta ievēlēts LR AP, kur darbojos kā Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijas sekretārs. Piedalījos likumprojekta “Par politiskajām partijām” un “Administratīvo pārkāpumu kodeksa” sagatavošanā. 1991.gadā iestājos Zemessardzes 63.štāba padomnieku rotā. 1992. gada janvārī piedalījos ANO Cilvēktiesību komisijas 48. sesijā Ženēvā. Mana runa bija pirmā oficiālā Latvijas Republikas pārstāvja uzstāšanās Nāciju pilī pēc ANO dibināšanas un Latvijas neatkarības atjaunošanas.
2000. – 2008.gadā ar referātiem par komunisma noziegumiem un nevardarbīgo pretestību esmu piedalījies vairākās starptautiskās konferencēs un forumos Latvijā, Lietuvā, Vācijā, Polijā, Itālijā"

Nodibina partiju PPR (par prezidentālu republiku):
http://www.delfi.lv/news/national/politics/article.php?id=30884447&com=1&s=1&no=840

Cālītis tajā ir kopā ar čekistiem un miljonāriem.
Komentāros 'tante sidra' raksta:

Ints Calitis - bijushais disidents ar shkiet vislielako ieslodzijumu stazhu, sabijis Staljina nometnes par pretvalstisku darbibu pari par 20 gadiem, 90-tajos gados pretrunigi verteta persona tagad jabut jau cienijuma vecuma pari par 80 gadiem bet nesen vel bija laba fiziska forma.
es nedomaju ka Intam Calitim sap sirds par valsti, parasts konformists kas mekle sev iespejas, sabijis jau vairakas jocigas partijas, liekas ka ari pie Chevera.
es domaju ka vinjam tomer labak butu sedet majas chibas pie televizora un ta bus visiem labak. tads ir mans priekshstats, ja kljudos, parlabojiet.

Ilze raksta:
Saeimas deputāta kandidāts no apvienības Centrs Ints Cālītis nav apzināti sadarbojies ar bijušās PSRS Valsts drošības komiteju (VDK) - to pirmdien saīsinātajā spriedumā atzinusi Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa, ziņo LETA. Lietā nopratinātie liecinieki neapstiprināja, ka zinātu kādus faktus par I.Cālīša sadarbību ar VDK. Arī pats I.Cālītis neatzīst, ka labprātīgi būtu darbojies VDK labā. Šo te jau tā kā negribējās rakstīt, bet citi nopelni nav manīti:)

Baiba raksta:
Baiba, 28.03.2010 22:13

Vai tas ints cālītis nav lielais pederastu, praidu Mozaikas aizstāvis, liekas, ka viņš pa TV murmulēja par ļoti slikto Latvijas sabiiedrību attieksmi pret uzbāzīgajiem nekauņām- praidistiem

Starp citu raksts:
http://www.delfi.lv/news/comment/comment/article.php?id=20110241&com=1&s=1&no=240
Ints Cālītis, disidents /2003-02-11/

Kopš dibināšanas 1949. gadā, kad bija nepieciešams sargāt Eiropu no iespējamās PSRS agresijas, Eiropā un pasaulē ir notikušas būtiskas pārmaiņas. Ir sabrukusi Padomju Savienība, no uzspiestā komunistiskā režīma ir atbrīvojusies Austrumeiropa, neatkarību ir atguvušas Baltijas valstis. Beidzoties aukstajam karam, formāli ir zudis motīvs NATO pastāvēšanai.

Runājot par NATO, jāpatur prātā, ka bez ASV naudas, ieročiem, tehnoloģijām un diplomātiskā atbalsta nepastāvētu tāda jaudīga militāra organizācija. Tiesa, NATO dalībvalstis ne vienmēr ir bijušas vienprātīgas organizācijas politikas īstenošanā. Prezidenta de Golla laikā 1966. gadā Francija izstājās no NATO bruņotajām struktūrām. Arī pašlaik NATO dalībvalstis nav vienisprātis par atbalstu ASV plānotajam iebrukumam Irākā. Vēl vairāk - sešas dalībvalstis ir paziņojušas, ka neatbalsta ASV iebrukumu Irākā. Tiesības uz atšķirīgu viedokli arī ir vienīgā demokrātijas pazīme NATO iekšienē. Jūsmīgās runas par NATO kā demokrātijas principu aizstāvi ir emocijas bez argumentiem. Dalībvalsts Turcija nekādi neatbilst priekšstatiem par demokrātisku valsti, un ASV sabiedrotā Pakistāna un Saūda Arābija arī nav demokrātijas paraugi.
http://www.nato.lv/calitis.htm otrais raksts no augšas;

"Ints Cālītis 1992. gadā aktīvi iesaistījies Demokrātiskā centra partijas dibināšanā, kļūstot par tās priekšsēdētāju. Pēc apvienošanās ar partiju "Saimnieks" bijis šīs partijas domnieks."
-----------------------------------
Īstā partija, kur iestāties represētam. Pie saviem bendēm, ienaidniekiem, represētājiem, kolaborantiem, komunistiem.
Tikai čekas provokators, līdzīgs tam kāds bija Brūvers, varēja iestāties čevera bandā. Domāju, ka attiecībā pret cālīti, tāpat kā pret grostiņu nopietni būtu jāpiestrādā inkvizīcijai. Tad noskaidrotu, kāpēc tāds naids pret NATO un ES.

http://www.diena.lv/lat/politics/hot/nodibina-partiju-razotaja-latvija?comments=6
pamela » politākstiem 29.03.2010 12:44 .
Atliek sagaidīt ,kad izveidos partiju "NOZAGTS LATVIJĀ! ar Lesčinski,Šķēli priekšgalā.
tIE KAS VEIDO TĀS n-TĀS PARTIJAS PIRMS VĒLĒŠANĀM IR VALSTS ,LATVISKAS,ienaidnieki un provokatori.Cikās partijās Gurgāns ir sabijis?Un kas tur tik netusējās no veciem neliešiem - Grīgs,Cālītis,Čevers utt.Sabiedrības atkritumi no izbijušām partijām un dažs labs zaglis.Nu tik duļķainos ūdeņos sākušas šiverēt politpiranjas.
UN te nu mēs praksē redzam Kažociņa teikto,par Kremļa ieinteresētību radīt nestabilitāti valstī.Un tas polittaifūns rodas tieši latviskā !!! vidē.KRIEVI kā azbests turas kopā un tās būs DRAUSMĪGAS sekas Latvijai !!Katrā jaunveidotā partijā IR kadri no VDK, kuri rada taifūnus latviskā vidē.