Rāda ziņas ar etiķeti ints cālītis. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti ints cālītis. Rādīt visas ziņas

sestdiena, 2010. gada 10. aprīlis

Ints Cālītis - pretrunīgs politiķis

Pašrakstīta biogrāfija: http://www.gramata21.lv/users/calitis_ints/

"1947. gadā iestājos Rīgas pilsētas 1. vidusskolā. Organizēju un vadīju jauniešu pagrīdes organizāciju, kurai bija jākļūst par bruņotās pretestības rezervi. Pēc proklamāciju izplatīšanas kopā ar vēl 9 dalībniekiem 1948. gada 18. novembrī tiku arestēts un notiesāts uz 25 gadiem. Nosūtīts uz Magadānas apgabala Kolimas nometnēm, kur 7 gadus strādāju zelta un urāna rūdas raktuvēs. 1954.gadā vadīju zelta raktuves elektromontieru streiku. 1955. gadā ieslodzījumu nomainīja ar mūža nometinājumu. Pēc 1956. gada amnestijas atgriezos Rīgā. Turpināju mācības vidusskolā, vienlaikus pelnot iztiku.
1948.gadā, kad mani tiesāja, biju nelokāmi patriotiski pārliecināts jauneklis, kas pretdarbību režīmam veidoja bez kādām iemaņām vai priekšzināšanām – līdzīgi kā daudzi skolēni un studenti pēc okupācijas jau 1940. gadā. Arī pēc tam biju pārdrošnieks, kas cīnījās pret netaisnu varu kā prazdams. 1958. gadā tiku arestēts otro reizi un par pretpadomju aģitāciju un propagandu notiesāts uz 6 gadiem ieslodzījumā Mordovijā. Arī Mordovijas nometnē strādāju kā elektromontieris, beidzu vidusskolu, izmantoju iespēju mācīties svešvalodas, iepazīties ar pasaules ekonomikas principiem, politiskās attīstības vēsturi, filozofijas virzieniem. Arī vēlāk nepārtraukta pašizglītība bija manas dzīves neatņemama sastāvdaļa. Pilnīgi vai daļēji pārvaldu 6 Eiropas tautu valodas.
Pēc termiņa beigām 1964. gadā atgriezos Rīgā un pēc gada apprecējos ar Ināru Serdāni, kas bija dzintara rotu māksliniece un strādāja kombinātā „Māksla”. Nodibinot ģimeni, uzņēmos atbildību, ģimenē uzauga trīs bērni. Pateicoties Ināras profesionālajām zināšanām apguvu rotkaļa amatu. Manā ziņā nonāca visi „ģimenes kooperatīva” metāla darbi. Savus darbus pārdevu uzņēmumam „Daiļrade”. Ģimenes ienākumi krietni pārsniedza caurmēra padomju cilvēka ienākumus. Vienlaikus strādāju kā elektromontieris dažādos valsts uzņēmumos, jo padomju likumi prasīja lai katrs pilsonis strādātu valsts darbā, jo pretējā gadījumā viņus varēja tiesāt par „liekēdību”.
Kaut zināju, ka apdraudu savu ģimeni, ka cīņā pret lielvalsts represīvo režīmu nevaru kļūt par uzvarētāju un pat necerēju piedzīvot Latvijas brīvību, es nespēju samierināties ar noziegumiem pret latviešu tautu un turpināju kara ceļu. Mani atbalstīja dzīvesbiedre, 1968. – 1983. g. mūsu dzīvoklī uzņēmām domubiedrus, bieži vien arī no Igaunijas un Lietuvas.
Igaunijas, Latvijas un Lietuvas pretestības kustības aktīvisti turpināja pretdarbību okupācijas režīmam. Es piedalījos organizācijas “Igaunijas, Latvijas un Lietuvas Nacionālo kustību galvenā komiteja” izveidošanā 1977. gadā. Tā vienoja pretestības grupas un aktīvistus un virzīja ideju par nepieciešamību atdalīties no PSRS. 1979.gadā parakstīju baltiešu 45 parakstu dokumentu, ko dēvē arī par Baltijas Memorandu vai Baltijas Hartu (pēc analoga ar čehu dokumentu Harta–77). Uz tā pamata Eiropas Parlaments 1983.gadā pieņēma rezolūciju par stāvokli Baltijas valstīs. 1983. gadā tiku arestēts trešo reizi un notiesāts uz 6 gadiem ieslodzījuma. 1986. gadā, sākoties M. Gorbačova reformām, atbrīvots bez amnestijas, atstājot nosacīto sodu..
1986.gadā iestājos Starptautiskās cilvēktiesību asociācijas (IGFM) Maskavas grupā, vēlāk iestājos Latvijas Vides aizsardzības klubā (VAK; prezidents Arvīds Ulme (mice: atzinis savu sadarbibu ar VDK)), kļūstot par tā politiskā departamenta vadītāju. 1987. gadā savā dzīvoklī iekārtoju pirmo PSRS publisko aizliegtās literatūras bibliotēku. 1988. gada rudenī piedalījos Neformālās tautas frontes (NTF) dibināšanā (tā notika Mežparka Zaļajā teātrī uz VAK reģionālo nodaļu bāzes), kļūstot par vienu no tās līdzpriekšsēdētājiem. Pēc tam kad LTF dibināšanas kongresā NTF iekļāvās LTF sastāvā, kļuvu par LTF Domes dalībnieku, vēlāk arī par Domes valdes locekli. Kā LTF Valdes priekšsēdētājs vadīju LTF II kongresu. Tautas frontē vadīju Komiteju sakariem ar demokrātiskām organizācijām un piedalījos dažādu demokrātisko organizāciju dibināšanas pasākumos Maskavā, Ļeņingradā, Vladimirā, Novosibirskā, Čeļabinskā. Biju LTF delegāts Gruzijas TF, Armēnijas TF, kā arī Ukrainas “Ruh” dibināšanas kongresos.
1990. gada martā no LTF saraksta ievēlēts LR AP, kur darbojos kā Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijas sekretārs. Piedalījos likumprojekta “Par politiskajām partijām” un “Administratīvo pārkāpumu kodeksa” sagatavošanā. 1991.gadā iestājos Zemessardzes 63.štāba padomnieku rotā. 1992. gada janvārī piedalījos ANO Cilvēktiesību komisijas 48. sesijā Ženēvā. Mana runa bija pirmā oficiālā Latvijas Republikas pārstāvja uzstāšanās Nāciju pilī pēc ANO dibināšanas un Latvijas neatkarības atjaunošanas.
2000. – 2008.gadā ar referātiem par komunisma noziegumiem un nevardarbīgo pretestību esmu piedalījies vairākās starptautiskās konferencēs un forumos Latvijā, Lietuvā, Vācijā, Polijā, Itālijā"

Nodibina partiju PPR (par prezidentālu republiku):
http://www.delfi.lv/news/national/politics/article.php?id=30884447&com=1&s=1&no=840

Cālītis tajā ir kopā ar čekistiem un miljonāriem.
Komentāros 'tante sidra' raksta:

Ints Calitis - bijushais disidents ar shkiet vislielako ieslodzijumu stazhu, sabijis Staljina nometnes par pretvalstisku darbibu pari par 20 gadiem, 90-tajos gados pretrunigi verteta persona tagad jabut jau cienijuma vecuma pari par 80 gadiem bet nesen vel bija laba fiziska forma.
es nedomaju ka Intam Calitim sap sirds par valsti, parasts konformists kas mekle sev iespejas, sabijis jau vairakas jocigas partijas, liekas ka ari pie Chevera.
es domaju ka vinjam tomer labak butu sedet majas chibas pie televizora un ta bus visiem labak. tads ir mans priekshstats, ja kljudos, parlabojiet.

Ilze raksta:
Saeimas deputāta kandidāts no apvienības Centrs Ints Cālītis nav apzināti sadarbojies ar bijušās PSRS Valsts drošības komiteju (VDK) - to pirmdien saīsinātajā spriedumā atzinusi Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa, ziņo LETA. Lietā nopratinātie liecinieki neapstiprināja, ka zinātu kādus faktus par I.Cālīša sadarbību ar VDK. Arī pats I.Cālītis neatzīst, ka labprātīgi būtu darbojies VDK labā. Šo te jau tā kā negribējās rakstīt, bet citi nopelni nav manīti:)

Baiba raksta:
Baiba, 28.03.2010 22:13

Vai tas ints cālītis nav lielais pederastu, praidu Mozaikas aizstāvis, liekas, ka viņš pa TV murmulēja par ļoti slikto Latvijas sabiiedrību attieksmi pret uzbāzīgajiem nekauņām- praidistiem

Starp citu raksts:
http://www.delfi.lv/news/comment/comment/article.php?id=20110241&com=1&s=1&no=240
Ints Cālītis, disidents /2003-02-11/

Kopš dibināšanas 1949. gadā, kad bija nepieciešams sargāt Eiropu no iespējamās PSRS agresijas, Eiropā un pasaulē ir notikušas būtiskas pārmaiņas. Ir sabrukusi Padomju Savienība, no uzspiestā komunistiskā režīma ir atbrīvojusies Austrumeiropa, neatkarību ir atguvušas Baltijas valstis. Beidzoties aukstajam karam, formāli ir zudis motīvs NATO pastāvēšanai.

Runājot par NATO, jāpatur prātā, ka bez ASV naudas, ieročiem, tehnoloģijām un diplomātiskā atbalsta nepastāvētu tāda jaudīga militāra organizācija. Tiesa, NATO dalībvalstis ne vienmēr ir bijušas vienprātīgas organizācijas politikas īstenošanā. Prezidenta de Golla laikā 1966. gadā Francija izstājās no NATO bruņotajām struktūrām. Arī pašlaik NATO dalībvalstis nav vienisprātis par atbalstu ASV plānotajam iebrukumam Irākā. Vēl vairāk - sešas dalībvalstis ir paziņojušas, ka neatbalsta ASV iebrukumu Irākā. Tiesības uz atšķirīgu viedokli arī ir vienīgā demokrātijas pazīme NATO iekšienē. Jūsmīgās runas par NATO kā demokrātijas principu aizstāvi ir emocijas bez argumentiem. Dalībvalsts Turcija nekādi neatbilst priekšstatiem par demokrātisku valsti, un ASV sabiedrotā Pakistāna un Saūda Arābija arī nav demokrātijas paraugi.
http://www.nato.lv/calitis.htm otrais raksts no augšas;

"Ints Cālītis 1992. gadā aktīvi iesaistījies Demokrātiskā centra partijas dibināšanā, kļūstot par tās priekšsēdētāju. Pēc apvienošanās ar partiju "Saimnieks" bijis šīs partijas domnieks."
-----------------------------------
Īstā partija, kur iestāties represētam. Pie saviem bendēm, ienaidniekiem, represētājiem, kolaborantiem, komunistiem.
Tikai čekas provokators, līdzīgs tam kāds bija Brūvers, varēja iestāties čevera bandā. Domāju, ka attiecībā pret cālīti, tāpat kā pret grostiņu nopietni būtu jāpiestrādā inkvizīcijai. Tad noskaidrotu, kāpēc tāds naids pret NATO un ES.

http://www.diena.lv/lat/politics/hot/nodibina-partiju-razotaja-latvija?comments=6
pamela » politākstiem 29.03.2010 12:44 .
Atliek sagaidīt ,kad izveidos partiju "NOZAGTS LATVIJĀ! ar Lesčinski,Šķēli priekšgalā.
tIE KAS VEIDO TĀS n-TĀS PARTIJAS PIRMS VĒLĒŠANĀM IR VALSTS ,LATVISKAS,ienaidnieki un provokatori.Cikās partijās Gurgāns ir sabijis?Un kas tur tik netusējās no veciem neliešiem - Grīgs,Cālītis,Čevers utt.Sabiedrības atkritumi no izbijušām partijām un dažs labs zaglis.Nu tik duļķainos ūdeņos sākušas šiverēt politpiranjas.
UN te nu mēs praksē redzam Kažociņa teikto,par Kremļa ieinteresētību radīt nestabilitāti valstī.Un tas polittaifūns rodas tieši latviskā !!! vidē.KRIEVI kā azbests turas kopā un tās būs DRAUSMĪGAS sekas Latvijai !!Katrā jaunveidotā partijā IR kadri no VDK, kuri rada taifūnus latviskā vidē.

trešdiena, 2010. gada 31. marts

Nodibina partiju 'Par prezidentālu republiku'

Raksts 27. martā no Delfi / LETA: http://www.delfi.lv/news/national/politics/nodibina-partiju-par-prezidentalu-republiku.d?id=30884447
PPR mājas lapa: http://www.ppr.lv/

Sestdien Rīgā, Mazajā ģildē, notiekošajā kongresā tika nobalsots par jaunas partijas "Par prezidentālu republiku" dibināšanu.

Par partijas dibināšanu nobalsoja visi 288 kongresa dalībnieki, nevienam nebalsojot pret vai atturoties.

Partijas valdes priekšsēdētāja amatā kongresā ievēlēts biedrības "Politiskā laboratorija" valdes loceklis Einars Grigors.

Partijas valdē ievēlēts arī ārsts, bijušais Rīgas domes deputāts un Siguldas opermūzikas svētku rīkotājs Dainis Kalns, bijušais Latvijas Automobiļu federācijas prezidents Dainars Dambergs, publiskās un privātās partnerības biedrības "Sernikon" valdes locekle Ulrika Auniņa, biedrības "Latvija - prezidentāla valsts" valdes loceklis, basketbola skolas "Rīga" direktors Guntis Šēnhofs, uzņēmuma "Aiguta" ģenerāldirektors Aigars Taukulis, Latvijas Organiskās sintēzes institūta asistents Egils Bisenieks, SIA "Grandeg" īpašnieks Andris Lubiņš un Ints Cālītis.

Partijas pamatprogramma koncentrējas uz izmaiņām līdzšinējā Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtībā, tai skaitā iedzīvotāju pilsoniskās atbildības palielināšanu, kā arī ievērojamu labklājības līmeņa paaugstināšanu valstī un plašāku sociālo garantiju nodrošināšanu, izmaiņām nodokļu sistēmā.

Partijas dibinātāji un atbalstītāji sevi definē kā tautas daļu, kas kas jauna politiskā spēka veidolā ir gatavi aizsākt jaunu politiskās kultūras laikmetu un ir pārliecināti, ka šādu mērķi var sasniegt tikai stipra, vienota un par sevi pārliecināta sabiedrība. Viņi vēloties mierīgā, demokrātiskā ceļā kardināli mainīt politisko sistēmu, jo tikai ar jauna politiskā spēka nākšanu pie varas ir iespējama valsts un tautas ekonomiskā atdzimšana.

Šodien partijas dibināšanas kongresā nolasītajā manifestācijā tika bagātīgi kritizēti pastāvošie politiskie spēki saistībā ar darbošanos savtīgās interesēs un saiknes zaudēšanu ar tautu. Vairākkārt tika akcentēts, ka valsts atrodas pie kritiskās robežas un vilcināšanās apdraud visas tautas un valsts turpmāku pastāvēšanu, tādēļ nepieciešama tūlītēja rīcība, nevis diskusijas par pagātnes kļūdām.

Kritizēti tika arī valstī īstenotie taupības pasākumi, kas nevis veicinot attīstību, bet mazinot gan ieņēmumus, gan izdevumus, kāpinot sociālo spriedzi un draudot pārvērsties par "nāvējošu anoreksiju valsts mērogā".

Manifestā tika arī uzsvērts, ka partijas pārstāvji ir izstrādājuši detalizētu plānu, kā panākt uzplaukumu katrā nozarē, bet pirms tam nepieciešams atjaunot nerakstītu līgumu starp valsti un tautu, jo pretējā gadījumā izveidojusies situācija, kurā valstij noliedzot savus pienākumus, iedzīvotāji noliedz valsti.

Partijas pamatprogramma paredz konsekventu darbu pie Latvijas labklājības pieauguma un nacionālā komforta politikas īstenošanas. Tāpat pamatprogramma paredz arī partijas ilgtermiņa valsts tautsaimniecības attīstības plāna apstiprināšanu Saeimā, kura realizācijai tiks iecelti profesionāli un nepolitiski ministri. Paredzēts arī ieviest tautas dzīves līmeņa uzlabošanas kalendāru, par kura izpildi personīgi būs atbildīgs tautas vēlētais prezidents.

Tāpat tā paredz Riodežaneiro deklarācijas ilgtspējīgai attīstībai desmit pamatprincipu realizāciju, tostarp labklājības sabiedrības, stabilas tautsaimniecības veidošanu, Latvijas no starptautiskās palīdzības saņēmējvalsts pārvēršanu par pašpietiekamu valsti, kas nepieciešamības gadījumā spēj sniegt palīdzību arī citām, kā tirgus ekonomikas mehānismu pārveidošanu ilgtspējīgai attīstībai.

Partija paredzējusi arī realizēt sociālo drošības politiku, nodrošinot visiem dzīvesvietu, izglītības iespējas, minimālās vecuma un invaliditātes pensijas atbilstību oficiālajam iztikas minimumam, kā arī apstākļu veicināšanu nodarbinātības iespēju radīšanai, tostarp ieviešot atvieglojumus uzņēmējiem, kas rada papildus darba vietas un valsts kapitāla līdzdalību uzņēmējdarbībā.

Partijas programma runā arī par labvēlīgas vides nodrošināšanu jaunatnes, sporta un fiziskajām aktivitātēm, kā arī profilaktisko pasākumu kompleksa paplašināšanu, ierobežojot slimību izplatību. Tāpat solīts skaidri formulēt bezmaksas pakalpojumu klāstu veselības aizsardzībā. Tā paredz arī obligātas valsts apmaksātas vidējās izglītības ieviešanu un valsts pasūtījuma nodrošināšanu profesionālajā un augstākajā izglītībā. Savukārt sportam jātiek paceltam valsts kulta līmenī, kā jaunatnes disciplīnas un motivētas aizņemtības garantam.

Programma paredz Zemessardzes lomas palielināšanu sabiedrības drošības un kārtības nostiprināšanai valstī, atjaunojot tās formācijas pēc teritoriālā principa, kā arī NATO valstu sadarbības un profesionālās armijas stiprināšanu.

Partija sola ieviest saprātīgu nodokļu sistēmu, kas stimulē ražošanas, lauku saimniecību un eksporta attīstību, ar to saprotot nodokļu pazemināšanu. Tāpat solīts garantēts valsts iepirkums vietējo zemnieku lauksaimniecības produktiem un pārtikas ražošanas nozaru atjaunošanu un attīstīšanu un atjaunošanu. Zinātnei budžetu katru gadu paredzēts palielināt par 50%, līdz tas sasniedz Eiropas Savienības valstu līmeni.

Savukārt valsts pārvaldē bez jau minētās valsts vēlētas prezidenta institūcijas ieviešanas, partija atbalsta tautvaldību principu ieviešanu, kur jautājumu apspriešanā piedalās arodbiedrības, uzņēmēju un citu sabiedrības grupu apvienojošās organizācijas, tāpat arī izmaiņas vēlēšanu sistēmā, nodrošinot iespējas vēlētājiem atsaukt deputātus.

Viena no partijas dibināšanas iniciatorēm ir biedrība "Politiskā laboratorija". Jau ziņots, ka minētā biedrība un "Latvija - prezidentāla valsts" un "Uzņēmēju un ražotāju apvienība Latvijas attīstībai" pieņēmušas lēmumu par jaunas politiskās partijas dibināšanu nākamā gada sākumā.

Tāpat iepriekš ziņots, ka partijas dibināšanas iniciators ir sabiedrībā mazāk pazīstamu uzņēmēju domubiedru grupa, ko vienojis "Arēnas Rīga" un uzņēmuma "Brīvais vilnis" valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris, kurš savulaik jau startējis Saeimas vēlēšanās no Konservatīvās partijas saraksta, taču Saeimā ievēlēts netika.

Aptuveni 80% no topošās partijas biedriem esot uzņēmēji, kuriem rūp turpmākā valsts attīstība. "Galvenais topošās partijas darbības lauciņš ir tautsaimniecības sakārtošana," saka Babris. Viņš gan noliedz, ka partijā aktīvi piedalīsies pats. "Man šobrīd ir daudz biznesa projektu, ar kuriem strādāt. Taču nepieciešamības gadījumā būšu gatavs veltīt vairāk laika arī partijas darbiem."

Topošās partijas uzņēmēju vidū ir arī firmas "Grandeg" valdes loceklis Andris Lubiņš, kurš gan vēl šaubās, iet politikā vai palikt uzņēmējdarbībā. Viņš gan ir pārliecināts, ka uzņēmējiem "pietiek čīkstēt" un jāsāk kaut ko darīt, lai notiktu pārmaiņas valstī.

Skaidru izvēli toties ir izdarījis firmas "Bostons" valdes priekšsēdētājs Vilnis Silarājs, kurš piedalījies arī partijas programmas izstrādāšanā. Viņš, piemēram, partijas darbības prioritātēs esot iekļāvis tādas lietas kā nodokļu izlīdzināšana ar Lietuvu un Igauniju, lai uzņēmēji būtu konkurētspējīgi, kā arī robežu kontroles stiprināšana, lai būtu mazāk kontrabandas preču. Kā jau partijas nosaukumā minēts, viens no tās ilgtermiņa mērķiem ir vēlēšanu sistēmas maiņa, taču "cilvēkiem ir jāēd un bērni skolā jālaiž jau šodien, tādēļ šobrīd jākoncentrējas uz sabalansēta budžeta veidošanu sakārtotas tautsaimniecības ietvaros," sacīja Silarājs.