KRIEVIJAS DIENAS VIESI
2012.g. maija sākumā ir tā saucamā Krievijas diena, kad vēstniecība Rīgā rīko pieņemšanu un savu viesu pacienāšanu. Šogad krievu vēstnieks A.Vešņakovs Jūrmalas rezidencē rīkoja uzaicināto viesu iepriecināšanu ar bagātiem cienastiem un laipnām sarunām.
No Latvijas puses tajā piedalījās Andris Šķēle ar sievu,Raimonds Pauls ar sievu, eksprezidents Guntis Ulmanis,miljonāri Atis Sausnītis,Ivars Strautiņš, kultūras ministre Žaneta Jaunzeme- Grende, valsts kontroliere Inguna Sudraba, uznemeja Benita Sadovska, politologs Kristians Rozenvalds, Liepājas mērs Uldis Sesks, Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars ar draudzeni, Bijušais lidostas „Rīga” direktors Krišjānis Peters ar sievu Anastasiju un Latvijas Raidorganizāciju apvienības izpilddirektori Guntu Līdaku, Latvijas Nacionālās operas direktors Andrejs Žagars un kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka, Žurnālists Juris Paiders un daži citi ciemiņi. Par to rakstažurnāls''Kas jauns?'' Nr25 (2012.g.19-25.jīūnijs.).
http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/84394/latvijas-prominences-nosvin-krievijas-dienu-foto"
Esot uzlūgti daudzi politiķi, bet nav atnākuši. nezināmu iemeslu pēc.. No nesenās vēstures mēs labi zinām,ar ko šī vēstniecība nodarbojas,tāpēc katrs var izdarīt savus secinājumus.
ATIS SKALBERGS
Rāda ziņas ar etiķeti guntis ulmanis. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti guntis ulmanis. Rādīt visas ziņas
svētdiena, 2012. gada 22. jūlijs
pirmdiena, 2010. gada 15. novembris
Ko domā tauta (par Sluci un Kristovski)
2010.g. 10. novembrī radioraidījumā „Krustpunktā” ( tas ir brīvais mikrofons), kad katrs var piezvanīt un izteikt savas domas, galvenā uzmanība bija veltīta vakardienas notikumiem Saeimā, kad balsoja par uzticības izteikšanu ārlietu ministram Ģ. V. Kristovskim. Tas bija ļoti svarīgs balsojums, jo ļāva uzskatāmi redzēt – KAS IR KAS? Un tauta ieraudzīja meļus, gļēvuļus, nodevējus, muļķus, deģenerātus, patriotiskus vīrus, īstus cīnītājus, gudrus politiķus, uzticamus deputātus.
Mūsu valstij naidīgie spēki sarīkoja provokāciju, apmelojot godīgu, drosmīgu latviešu patriotu, kas ir izdarījis ļoti daudz, lai Latviju uzņemtu NATO. Tāda melīga, netīra afēra sen nebija redzēta. Balsojums beidzās ar Taisnības, Godīguma uzvaru. Apmelotājiem zemiskā provokācija neizdevās. Raidījums parādīja, ko domā tauta. Neviens neapsūdzēja ASV dzīvojošo latviešu ārstu, bet trīs zvanītāji ļoti nicinoši vērtēja Šķēles runu. Partijā PLL ir arī Guntis Ulmanis, viņš balsoja pret Latvijas valsti. Tik nožēlojamā stāvoklī eksprezidents sevi ir nostādījis. Naidīga bija avīzes „Neatkarīgā” pozīcija, jo kalpoja Lemberga vēlmēm. Objektīvi visu atspoguļoja ‘’Latvijas Avīze’’. Internetā bija lasāma Ievas Nikoletas Dāboliņas vēstule, kurā viņa aizstāv Dr. Aivaru Sluci. Radio rīta ziņās stāstīja, ka latviešu ārsts finansē divdesmit stipendijas latviešu studentiem Viļa Vītola fondā. Naidīgo spēku izlēcieni liek būt mums modriem un norūda mūsu gribu aizstāvēt savu valsti un tās brīvību. ATIS SKALBERGS
Mūsu valstij naidīgie spēki sarīkoja provokāciju, apmelojot godīgu, drosmīgu latviešu patriotu, kas ir izdarījis ļoti daudz, lai Latviju uzņemtu NATO. Tāda melīga, netīra afēra sen nebija redzēta. Balsojums beidzās ar Taisnības, Godīguma uzvaru. Apmelotājiem zemiskā provokācija neizdevās. Raidījums parādīja, ko domā tauta. Neviens neapsūdzēja ASV dzīvojošo latviešu ārstu, bet trīs zvanītāji ļoti nicinoši vērtēja Šķēles runu. Partijā PLL ir arī Guntis Ulmanis, viņš balsoja pret Latvijas valsti. Tik nožēlojamā stāvoklī eksprezidents sevi ir nostādījis. Naidīga bija avīzes „Neatkarīgā” pozīcija, jo kalpoja Lemberga vēlmēm. Objektīvi visu atspoguļoja ‘’Latvijas Avīze’’. Internetā bija lasāma Ievas Nikoletas Dāboliņas vēstule, kurā viņa aizstāv Dr. Aivaru Sluci. Radio rīta ziņās stāstīja, ka latviešu ārsts finansē divdesmit stipendijas latviešu studentiem Viļa Vītola fondā. Naidīgo spēku izlēcieni liek būt mums modriem un norūda mūsu gribu aizstāvēt savu valsti un tās brīvību. ATIS SKALBERGS
trešdiena, 2010. gada 28. jūlijs
CVK reģistrē PLL sarakstu
http://www.delfi.lv/news/national/politics/cvk-oficiali-registre-ari-pll-sarakstu.d?id=33212977
Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) pirmdien oficiāli reģistrēja arī apvienības "Par labu Latviju" deputātu kandidātu sarakstu, ko apvienība iesniedza jau ceturtdien, bet komisija tos nevarēja pieņemt, jo sarakstam nebija pievienotas kandidātu parakstītas piekrišanas startēt vēlēšanās.
Tagad PLL iesniegusi visus dokumentus un saraksts ir reģistrēts.
Rīgā sarakstā ir 32 kandidāti, saraksta pirmais numurs ir pilsētas vicemērs Ainārs Šlesers, otrais ir izdevniecības "Petit" valdes priekšsēdētājs Aleksejs Šeiņins, bet trešais – bijušais ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP). Tāpat Rīgā kandidēs maijā par TP biedri kļuvusī režisore Gaļina Poļiščuka un bijusī veselības ministre Baiba Rozentāle. Pēdējā vieta PLL Rīgas sarakstā atvēlēta Šlesera dzīvesbiedrei, deputātei Inesei Šleserei.
Vidzemē saraksta pirmais numurs būs eksprezidents un PLL vadītājs Guntis Ulmanis, otrā vieta atvēlēta Saeimas deputātei Karinai Pētersonei (LPP/LC), trešā vieta – deputātam Mārim Kučinskim (TP). Pirmspēdējā vieta sarakstā ir deputātam Ventam Armandam Krauklim (TP), bet pēdējā, 30.vieta – deputātam Dzintaram Jaundžeikaram (LPP/LC).
Latgalē apvienības sarakstā būs 19 kandidāti, pirmajā vietā - Daugavpils mēra vietniece Rita Strode, otrajā – Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes priekšnieks Imants Jānis Bekešs, trešajā - deputāts Vitālijs Aizbalts (LPP/LC). Tāpat Latgalē kandidēs bijušais robežsardzes priekšnieks Gunārs Dāboliņš, kam sarakstā atvēlētā pēdējā vieta.
Kurzemē PLL sarakstā būs 16 kandidāti, pirmās trīs vietas atvēlētas bijušajam bērnu lietu ministram Ainaram Baštikam (LPP/LC), bijušajam pašvaldību lietu ministram Edgaram Zalānam (TP), bijušajam tieslietu un iekšlietu ministram Marekam Segliņam (TP). Tāpat Kurzemē kandidēs bobslejists Jānis Miņins.
Zemgalē kopumā uz Saeimu kandidēs 18 PLL pārstāvji, saraksta augšgalā būs TP līderis Andris Šķēle, bijusī kultūras ministre Helēna Demakova (TP) un Saeimas deputāts Juris Dalbiņš (TP).
Kopumā CVK reģistrējusi jau četrus sarakstus – PLL, apvienības "Saskaņas centrs", apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" un partijas "Par prezidentālu republiku".
otrdiena, 2010. gada 20. jūlijs
Apvienība "Par labu Latviju" ("PLL") izraudzījusies ministru amatu kandidātus
Latvijas Avīze, 19. jūlijs, 2010:
Apvienība "Par labu Latviju" ("PLL") izraudzījusies ministru amatu kandidātus darbam
nākamajā valdībā. Vislielākās neskaidrības "PLL" pagaidām ir ar premjera amata
kandidātu, kuru plānots nosaukt augustā.
Šim amatam no partijas pretendē četri kandidāti – "PLL" valdes priekšsēdētājs Guntis Ulmanis, Tautas partijas priekšsēdētājs Andris Šķēle, LPP/"LC" priekšsēdētājs Ainārs Šlesers un Ogres mērs Edvīns Bartkevičs ("Ogres novadam").
Aizsardzības ministra amatam "PLL" virza Saeimas deputātu Juri Dalbiņu (TP) vai bijušo robežsardzes priekšnieku Gunāru Dāboliņu.
Ārlietu ministra amatam "PLL" virza bijušo ministru Māri Riekstiņu (TP) vai Saeimas deputātu Andri Bērziņu (LPP/"LC").
Attīstības ministra amatam – bijušo pašvaldību lietu ministru Edgaru Zalānu (TP) vai A. Šleseru. Finanšu ministra amatam – A. Škēli vai Mārtiņu Zemīti (TP).
Tieslietu un sabiedriskās kārtības ministra amatam – bijušo iekšlietu sistēmas darbinieku
Imantu Bekešu,
izglītības un kultūras ministra amatam – bijušo kultūras ministri Helēnu
Demakovu (TP) vai Saeimas deputāti Karinu Pētersoni (LPP/"LC").
Ģimenes, veselības un sociālo lietu ministra amatam plānots virzīt Saeimas deputātu Aināru Baštiku (LPP/"LC"), bet
dabas un zemkopības ministra amatam plānots virzīt AS "Rīgas Centrāltirgus" vadītāju Daini Liepiņu (LPP/"LC") vai uzņēmēju Ati Sausnīti.
"PLL" pārstāvji vairāk kārt norādījuši, ka pēc vēlēšanām rosinās grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā, paredzot apvienot vairākas ministrijas.”
Apvienība "Par labu Latviju" ("PLL") izraudzījusies ministru amatu kandidātus darbam
nākamajā valdībā. Vislielākās neskaidrības "PLL" pagaidām ir ar premjera amata
kandidātu, kuru plānots nosaukt augustā.
Šim amatam no partijas pretendē četri kandidāti – "PLL" valdes priekšsēdētājs Guntis Ulmanis, Tautas partijas priekšsēdētājs Andris Šķēle, LPP/"LC" priekšsēdētājs Ainārs Šlesers un Ogres mērs Edvīns Bartkevičs ("Ogres novadam").
Aizsardzības ministra amatam "PLL" virza Saeimas deputātu Juri Dalbiņu (TP) vai bijušo robežsardzes priekšnieku Gunāru Dāboliņu.
Ārlietu ministra amatam "PLL" virza bijušo ministru Māri Riekstiņu (TP) vai Saeimas deputātu Andri Bērziņu (LPP/"LC").
Attīstības ministra amatam – bijušo pašvaldību lietu ministru Edgaru Zalānu (TP) vai A. Šleseru. Finanšu ministra amatam – A. Škēli vai Mārtiņu Zemīti (TP).
Tieslietu un sabiedriskās kārtības ministra amatam – bijušo iekšlietu sistēmas darbinieku
Imantu Bekešu,
izglītības un kultūras ministra amatam – bijušo kultūras ministri Helēnu
Demakovu (TP) vai Saeimas deputāti Karinu Pētersoni (LPP/"LC").
Ģimenes, veselības un sociālo lietu ministra amatam plānots virzīt Saeimas deputātu Aināru Baštiku (LPP/"LC"), bet
dabas un zemkopības ministra amatam plānots virzīt AS "Rīgas Centrāltirgus" vadītāju Daini Liepiņu (LPP/"LC") vai uzņēmēju Ati Sausnīti.
"PLL" pārstāvji vairāk kārt norādījuši, ka pēc vēlēšanām rosinās grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā, paredzot apvienot vairākas ministrijas.”
otrdiena, 2010. gada 6. jūlijs
Zināms aptuvenais 'Par labu Latviju' deputātu kandidātu saraksts
06. jūlijs 2010
Tapis zināms aptuvenais apvienības "Par labu Latviju" deputātu kandidātu saraksts rudenī gaidāmajām 10.Saeimas vēlēšanām.
Plānots, ka ar pirmo numuru Vidzemes vēlēšanu apgabalā startēs eksprezidents un apvienības valdes priekšsēdētājs Guntis Ulmanis, bet Zemgalē - Tautas partijas (TP) priekšsēdētājs Andris Šķēle. Rīgas vēlēšanu apgabalā pirmais numurs būtu LPP/LC priekšsēdētājam, Rīgas vicemēram Ainaram Šleseram, Latgalē - Daugavpils domes priekšsēdētāja vietniecei Ritai Strodei (LPP/LC), bet Kurzemē - Saeimas deputātam Ainaram Baštikam (LPP/LC).
Pretēji iepriekš izskanējušajai informācijai, deputātu kandidātu sarakstā varētu netikt iekļauta uzņēmēja Ieva Plaude. Savukārt, no Rīgas vēlēšanu apgabala uz Saeimu kandidētu režisore Gaļina Poliščuka (TP), kura vēl nesen intervijā laikrakstam "Diena" vēstīja, ka neviena partija nav piedāvājusi viņai iespēju kandidēt.
Starp potenciālajiem kandidātiem ir arī ārsts Aris Lācis (TP), fotogrāfs Gunārs Binde (TP), preses izdevējs Aleksejs Šeiņins un bijušais Dzintaru koncertzāles vadītājs Andrejs Kondratjuks (LPP/LC).
Vidzemes vēlēšanu apgabalā no "Par labu Latviju" varētu kandidēt motosportists Kristers Serģis (TP), bet no Kurzemes vēlēšanu apgabala - bobslejists Jānis Miņins (TP).
Zemgales vēlēšanu apgabalā kandidēs "Rīgas Centrāltirgus" vadītājs un Jelgavas domes deputāts Dainis Liepiņš (LPP/LC), bet Kurzemes vēlēšanu sarakstā būs "Liepājas metalurga" direktors Valērijs Terentjevs.
Kandidātu vidū būs arī līdzšinējā Saeimas deputāte Inese Šlesere (LPP/LC), bijušais robežsardzes priekšnieks Gunārs Dāboliņš (TP), Rīgas domnieks, mācītājs Jānis Šmits (LPP/LC), Vecumnieku novada vadītājs Rihards Melgailis (LPP/LC), Latgalē - bijušais iekšlietu sistēmas darbinieks Imants Bekešs un bijusī Ludzas domes priekšsēdētāja Valentīna Lazovska (TP).
Deputātu kandidātu vidū būs arī bijušais volejbolists Pāvels Seļivanovs (LPP/LC).
sestdiena, 2010. gada 12. jūnijs
PLL sastāvdaļas
www.DELFI.lv, 12. jūnijs 2010
http://www.delfi.lv/news/national/politics/par-labu-latviju-vadis-ulmanis-par-kandidesanu-vel-nezina-1555.d?id=32458507
Skat pilnu rakstu: http://politikudarbi.blogspot.com/2010/06/par-labu-latviju-vadis-ulmanis.html
Valdē no Tautas partijas ievēlēti Andris Šķēle un Mārtiņš Zemītis, no LPP/LC – Ainārs Šlesers un Normunds Teteris, no partijas "Ogres Novadam" – Edvīns Bartkevičs, no partijas "Latgales Tauta" - Mečislavs Vēveris, no partijas "Vienotā Rēzekne" – Juris Pietkevičs, no tautas kustības "Par labu Latviju" – uzņēmēji Atis Sausnītis, Juris Savickis, Aleksejs Šeiņins Aleksandrs Milovs, Aivars Ločmelis un Gunts Rāvis.
Tautas partija, LPP/LC, partijas "Ogres novadam", "Latgales tauta", "Vienotā Rēzekne" un tautas kustība "Par labu Latviju" nobalsoja par politiskās apvienības programmu un parakstīja kustības "Par labu Latviju" manifestu un sadarbības memorandu, savukārt partija "Jaunlatvija", kas arī plāno pievienoties šai apvienībai, pagaidām ir tikai asociēta biedre, jo nav balsojusi par pievienošanos savā kongresā.
http://www.delfi.lv/news/national/politics/par-labu-latviju-vadis-ulmanis-par-kandidesanu-vel-nezina-1555.d?id=32458507
Skat pilnu rakstu: http://politikudarbi.blogspot.com/2010/06/par-labu-latviju-vadis-ulmanis.html
Valdē no Tautas partijas ievēlēti Andris Šķēle un Mārtiņš Zemītis, no LPP/LC – Ainārs Šlesers un Normunds Teteris, no partijas "Ogres Novadam" – Edvīns Bartkevičs, no partijas "Latgales Tauta" - Mečislavs Vēveris, no partijas "Vienotā Rēzekne" – Juris Pietkevičs, no tautas kustības "Par labu Latviju" – uzņēmēji Atis Sausnītis, Juris Savickis, Aleksejs Šeiņins Aleksandrs Milovs, Aivars Ločmelis un Gunts Rāvis.
Tautas partija, LPP/LC, partijas "Ogres novadam", "Latgales tauta", "Vienotā Rēzekne" un tautas kustība "Par labu Latviju" nobalsoja par politiskās apvienības programmu un parakstīja kustības "Par labu Latviju" manifestu un sadarbības memorandu, savukārt partija "Jaunlatvija", kas arī plāno pievienoties šai apvienībai, pagaidām ir tikai asociēta biedre, jo nav balsojusi par pievienošanos savā kongresā.
'Par labu Latviju' vadīs Ulmanis
www.DELFI.lv, 12. jūnijs 2010
http://www.delfi.lv/news/national/politics/par-labu-latviju-vadis-ulmanis-par-kandidesanu-vel-nezina-1555.d?id=32458507
Par sestdien dibinātas politiskās apvienības "Par Labu Latviju" (PLL) valdes priekšsēdētāju ievēlēts bijušais prezidents Guntis Ulmanis. Viņš gan pagaidām nezina, vai kandidēs 10.Saeimas vēlēšanās no PLL saraksta, jo par kandidātiem vēlāk lems valde.
Ulmanis pēc foruma preses konferencē atzina, ka par dalību šajā politiskajā apvienībā viņu "viskonkrētāk uzrunāja viņa sirdsapziņā". Iesaistīties kustībā viņš esot nolēmis pirms mēneša, taču nevarot atcerēties, kuri konkrēti cilvēki viņu aicināja pievienoties.
Vēlāk Ulmanis žurnālistiem gan atzina - savā ziņā "es nonācu tur, kur nonācu, tāpēc, ka būtu pretestība pret diviem līdzpriekšsēdētājiem". Līdz šim kustības redzamākie atbalstīji bija (AŠ)2 – Tautas partijas līderis Andris Šķēle un LPP/LC līderis Ainārs Šlesers.
Ulmanis noliedza, ka par apvienības vadītāju izvēlēts "tikai kā izkārtne". "Sabiedrībā kaut kā iegājies, ka runā par Šķēli un Šleseru, Šleseru un šķēli, bet redziet, kāds ir šīs valdes sastāvs – tā nav kaut kāda izkārtne," sacīja Ulmanis.
Viņš arī uzsvēra, ka viņu ne ar Šķēli, ne ar Šleseru nekad nav saistījušas biznesa intereses, bet tikai interese par politiku – par ko viņi "diskutējuši dienām un naktīm". Tāpat Ulmanis atzina, ka Šķeles dibinātā trasta "Yhe Yew Tree Trust" saistīšana ar digitālās televīzijas afērā iesaistīto uzņēmumu "Kempmayer Media" , šobrīd nav šķērslis sadarbībai. Tai pat laikā Ulmanis atzina – ja likumsargi atklās kādus pārkāpumus, "mūsu ceļi šķirsies".
Iepriekš sabiedrisko kustību "Par labu Latviju" vadīja komerctelevīzijas LNT ģenerāldirektors Andrejs Ēķis. Gada sākumā SKDS veiktais pētījums liecināja, ka Ulmanis ir populārs sabiedrībā – viņš bija reitingu septītniekā līdz ar eksprezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, viņa darbību pozitīvi vērtēja 46,9% respondentu.
Ulmanis, uzrunājot foruma dalībniekus, sacīja: "Es ticu, ka šie cilvēki, kas ir zālē un tie, kas stāv aiz jums, kas jūs izvirzījuši, ir gatavi savu laiku veltīt tautas labumam". Ulmanis norādīja, ka nekādi neatgriezeniskie zaudējumi un nekādas katastrofas kopš neatkarīgas atgūšanas Latvijā nav notikuši.
Viņš arī pastāstīja, ka sestdien, nākot uz Ķīpsalas halli, kur notiek forums, viņam pretim brauca divas automašīnas, kuru braukšanas stilu varēja raksturot kā "ārprātīgu" un pauda cerību, ka "mūsu vidū nav ārprātīgu vadītāju".
Viņš arī norādīja, ka apvienībai ir ļoti spēcīgs intelektuālais potenciāls, taču viņš pats nebaidās no iekšējās konkurences.
Tāpat valdē no Tautas partijas ievēlēti Andris Šķēle un Mārtiņš Zemītis, no LPP/LC – Ainārs Šlesers un Normunds Teteris, no partijas "Ogres Novadam" – Edvīns Bartkevičs, no partijas "Latgales Tauta" - Mečislavs Vēveris, no partijas "Vienotā Rēzekne" – Juris Pietkevičs, no tautas kustības "Par labu Latviju" – uzņēmēji Atis Sausnītis, Juris Savickis, Aleksejs Šeiņins Aleksandrs Milovs, Aivars Ločmelis un Gunts Rāvis.
PLL valde pirmo reizi uz sēdi sanāks jau pirmdien, un pagaidām, kamēr tai nav sava biroja, valdes sēdes notiks "Lido" kompleksā Krasta ielā.
Vēl nav izlemts, vai visi valdes locekļi kandidēs vēlēšanās, jo kandidātus izvirzīs valde. Arī pats Ulmanis vēl nevarēja atbildēt, vai kandidēs vēlēšanās. Viņš arī norādīja, ka apvienībai nav sava Valsts prezidenta amata kandidāta. Jautāts, vai viņš varētu pretendēt uz šo amatu vēlreiz, viņš pauda, ka politikā būtu jānāk jauniem cilvēkiem, netieši šādu iespēju noraidot.
Apvienība vēl lems par premjera amata kandidātu, taču Ulmanis atzina, ka jau ir skaidrs, kurš tas būšot. Savukārt Šlesers uz tiešu jautājumu, vai tas būs viņš, vien mulsi pasmaidīja.
Sestdien jautāts, ar cik lielu atbalstu apvienība rēķinās, Šķēle atbildēja: "Mēs neesam matemātiķi un kalkulētāji, mēs cīnāmies par uzvaru". Vairāki uzņēmēji, kas šobrīd kļuvuši par PLL valdes locekļiem, piemēram, Savickis no "Itera Latvia", holdinga "Baltijas Lāse" priekšsēdētājs Atis Sausnītis un Guntis Rāvis no "Skonto Būves", apgalvoja, ka neiesaistās politikā, lai palīdzētu tieši savam biznesam, taču nenoliedza, ka aizstāvēs visu uzņēmēju intereses un ka bizness labāk attīstīsies, "sakārtojot attiecības ar austrumiem, rietumiem, ziemeļiem un dienvidiem".
Savukārt apgāda "Petit" vadītājs Aleksejs Šeiņins sacīja, ka politisko darbu ar izdevēj darbu apvienos, jo savu avīžu saturu viņš neietekmē – tās viņš izlasot pat vēlāk, nekā abonenti. "Petit" izdod laikrakstus krievu valodā "Čas" un "Subbota", reklāmas avīzi "Rīgas Santīms" un citus.
Tautas partija, LPP/LC, partijas "Ogres novadam", "Latgales tauta", "Vienotā Rēzekne" un tautas kustība "Par labu Latviju" nobalsoja par politiskās apvienības programmu un parakstīja kustības "Par labu Latviju" manifestu un sadarbības memorandu, savukārt partija "Jaunlatvija", kas arī plāno pievienoties šai apvienībai, pagaidām ir tikai asociēta biedre, jo nav balsojusi par pievienošanos savā kongresā.
Portāls "Delfi" novēroja, ka uz PLL dibināšanu bija ieradušies četri autobusi ar 150 Latgales Transporta un sakaru tehnikuma audzēkņiem no Daugavpils, ko rīkoja mācību iestāde pēc pašu audzēkņu iniciatīvas, portālam "Delfi" apgalvoja kāda klases audzinātāja.
http://www.delfi.lv/news/national/politics/par-labu-latviju-vadis-ulmanis-par-kandidesanu-vel-nezina-1555.d?id=32458507
Par sestdien dibinātas politiskās apvienības "Par Labu Latviju" (PLL) valdes priekšsēdētāju ievēlēts bijušais prezidents Guntis Ulmanis. Viņš gan pagaidām nezina, vai kandidēs 10.Saeimas vēlēšanās no PLL saraksta, jo par kandidātiem vēlāk lems valde.
Ulmanis pēc foruma preses konferencē atzina, ka par dalību šajā politiskajā apvienībā viņu "viskonkrētāk uzrunāja viņa sirdsapziņā". Iesaistīties kustībā viņš esot nolēmis pirms mēneša, taču nevarot atcerēties, kuri konkrēti cilvēki viņu aicināja pievienoties.
Vēlāk Ulmanis žurnālistiem gan atzina - savā ziņā "es nonācu tur, kur nonācu, tāpēc, ka būtu pretestība pret diviem līdzpriekšsēdētājiem". Līdz šim kustības redzamākie atbalstīji bija (AŠ)2 – Tautas partijas līderis Andris Šķēle un LPP/LC līderis Ainārs Šlesers.
Ulmanis noliedza, ka par apvienības vadītāju izvēlēts "tikai kā izkārtne". "Sabiedrībā kaut kā iegājies, ka runā par Šķēli un Šleseru, Šleseru un šķēli, bet redziet, kāds ir šīs valdes sastāvs – tā nav kaut kāda izkārtne," sacīja Ulmanis.
Viņš arī uzsvēra, ka viņu ne ar Šķēli, ne ar Šleseru nekad nav saistījušas biznesa intereses, bet tikai interese par politiku – par ko viņi "diskutējuši dienām un naktīm". Tāpat Ulmanis atzina, ka Šķeles dibinātā trasta "Yhe Yew Tree Trust" saistīšana ar digitālās televīzijas afērā iesaistīto uzņēmumu "Kempmayer Media" , šobrīd nav šķērslis sadarbībai. Tai pat laikā Ulmanis atzina – ja likumsargi atklās kādus pārkāpumus, "mūsu ceļi šķirsies".
Iepriekš sabiedrisko kustību "Par labu Latviju" vadīja komerctelevīzijas LNT ģenerāldirektors Andrejs Ēķis. Gada sākumā SKDS veiktais pētījums liecināja, ka Ulmanis ir populārs sabiedrībā – viņš bija reitingu septītniekā līdz ar eksprezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, viņa darbību pozitīvi vērtēja 46,9% respondentu.
Ulmanis, uzrunājot foruma dalībniekus, sacīja: "Es ticu, ka šie cilvēki, kas ir zālē un tie, kas stāv aiz jums, kas jūs izvirzījuši, ir gatavi savu laiku veltīt tautas labumam". Ulmanis norādīja, ka nekādi neatgriezeniskie zaudējumi un nekādas katastrofas kopš neatkarīgas atgūšanas Latvijā nav notikuši.
Viņš arī pastāstīja, ka sestdien, nākot uz Ķīpsalas halli, kur notiek forums, viņam pretim brauca divas automašīnas, kuru braukšanas stilu varēja raksturot kā "ārprātīgu" un pauda cerību, ka "mūsu vidū nav ārprātīgu vadītāju".
Viņš arī norādīja, ka apvienībai ir ļoti spēcīgs intelektuālais potenciāls, taču viņš pats nebaidās no iekšējās konkurences.
Tāpat valdē no Tautas partijas ievēlēti Andris Šķēle un Mārtiņš Zemītis, no LPP/LC – Ainārs Šlesers un Normunds Teteris, no partijas "Ogres Novadam" – Edvīns Bartkevičs, no partijas "Latgales Tauta" - Mečislavs Vēveris, no partijas "Vienotā Rēzekne" – Juris Pietkevičs, no tautas kustības "Par labu Latviju" – uzņēmēji Atis Sausnītis, Juris Savickis, Aleksejs Šeiņins Aleksandrs Milovs, Aivars Ločmelis un Gunts Rāvis.
PLL valde pirmo reizi uz sēdi sanāks jau pirmdien, un pagaidām, kamēr tai nav sava biroja, valdes sēdes notiks "Lido" kompleksā Krasta ielā.
Vēl nav izlemts, vai visi valdes locekļi kandidēs vēlēšanās, jo kandidātus izvirzīs valde. Arī pats Ulmanis vēl nevarēja atbildēt, vai kandidēs vēlēšanās. Viņš arī norādīja, ka apvienībai nav sava Valsts prezidenta amata kandidāta. Jautāts, vai viņš varētu pretendēt uz šo amatu vēlreiz, viņš pauda, ka politikā būtu jānāk jauniem cilvēkiem, netieši šādu iespēju noraidot.
Apvienība vēl lems par premjera amata kandidātu, taču Ulmanis atzina, ka jau ir skaidrs, kurš tas būšot. Savukārt Šlesers uz tiešu jautājumu, vai tas būs viņš, vien mulsi pasmaidīja.
Sestdien jautāts, ar cik lielu atbalstu apvienība rēķinās, Šķēle atbildēja: "Mēs neesam matemātiķi un kalkulētāji, mēs cīnāmies par uzvaru". Vairāki uzņēmēji, kas šobrīd kļuvuši par PLL valdes locekļiem, piemēram, Savickis no "Itera Latvia", holdinga "Baltijas Lāse" priekšsēdētājs Atis Sausnītis un Guntis Rāvis no "Skonto Būves", apgalvoja, ka neiesaistās politikā, lai palīdzētu tieši savam biznesam, taču nenoliedza, ka aizstāvēs visu uzņēmēju intereses un ka bizness labāk attīstīsies, "sakārtojot attiecības ar austrumiem, rietumiem, ziemeļiem un dienvidiem".
Savukārt apgāda "Petit" vadītājs Aleksejs Šeiņins sacīja, ka politisko darbu ar izdevēj darbu apvienos, jo savu avīžu saturu viņš neietekmē – tās viņš izlasot pat vēlāk, nekā abonenti. "Petit" izdod laikrakstus krievu valodā "Čas" un "Subbota", reklāmas avīzi "Rīgas Santīms" un citus.
Tautas partija, LPP/LC, partijas "Ogres novadam", "Latgales tauta", "Vienotā Rēzekne" un tautas kustība "Par labu Latviju" nobalsoja par politiskās apvienības programmu un parakstīja kustības "Par labu Latviju" manifestu un sadarbības memorandu, savukārt partija "Jaunlatvija", kas arī plāno pievienoties šai apvienībai, pagaidām ir tikai asociēta biedre, jo nav balsojusi par pievienošanos savā kongresā.
Portāls "Delfi" novēroja, ka uz PLL dibināšanu bija ieradušies četri autobusi ar 150 Latgales Transporta un sakaru tehnikuma audzēkņiem no Daugavpils, ko rīkoja mācību iestāde pēc pašu audzēkņu iniciatīvas, portālam "Delfi" apgalvoja kāda klases audzinātāja.
ceturtdiena, 2010. gada 1. aprīlis
Politiskā laboratorija (pateicīgs laiks jaunām partijām)
Ilze Kuzmina, Latvijas Avīze, 2009. gada 24. marts: http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/latvijas.zinas/?doc=50344
"Daudzi iedzīvotāji apvienojas nelielās grupās un spriež, ko varētu darīt valsts labā."
Sestdien Latvijā varētu tikt nodibināta jauna partija, kurā plāno apvienoties gados jauni, bet sabiedrībā ne pārāk pazīstami cilvēki. Vēl citi ļaudis tikmēr vēro, kas notiek, un domā: vai dibināt savu partiju vai organizēt atbalsta kampaņu kādam jau esošam politiskam spēkam.
Viens no zināmākajiem sestdien dibināmās partijas biedriem ir Didzis Šmits – Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents, kurš savulaik darbojies arī "Jaunajā laikā", pat bijis šīs partijas preses sekretārs, bet vēl pirms tam strādājis Ārlietu ministrijā. No "JL" aizgājis, jo juties šajā partijā vientuļš un vīlies.
Jautāts, kādi cilvēki varētu darboties jaunajā partijā, D. Šmits atzina, ka viņu vārdi plašākai sabiedrībai neko lielu neizteiks, kaut cilvēki esot tiešām profesionāli.
Piemēram, Kristīne Grīviņa bijusi Eiropas Centrālās bankas juriste, tagad Latvijas pārstāve Eiropas Kopienas tiesā. "Mūsu cilvēki līdz šim "Privātajā Dzīvē" nav grozījušies. Kad partija būs nodibināta, tad gan nāksies domāt par atpazīstamību," sacīja D. Šmits.
Bez naudas nevar
Izskanējušās ziņas, ka aiz dibināmās partijas stāv Andris Šķēle, D. Šmits noliedz. Ar A. Šķēli saistītie uzņēmēji Atis Sausnītis un Ivars Strautiņš gan varētu būt vieni no topošās partijas finansiālajiem atbalstītājiem, taču tādi varētu būt arī citi uzņēmēji. "Ļoti daudzi cilvēki Latvijā pazīst Šķēli, bet tas nenozīmē, ka Šķēle ietekmē visu viņu darbību," pauda D. Šmits. Par atbalstu partijai D. Šmits runājis ar ļoti daudziem uzņēmējiem, ne tikai ar minētajiem. "Es runāju ar reāliem biznesmeņiem, kuri ir ražotāji, nevis kaut kādiem shēmotājiem," uzsvēra partijas dibinātājs. "Skaidrs, ka partijas dibināšana pilnīgi bez naudas nav iespējama."
D. Šmits runājis arī ar bijušo Valsts prezidentu Gunti Ulmani, kurš stāties partijā nav solījis, taču dibināšanas kongresu varētu apmeklēt. "Ja Ulmaņa kungs iestātos mūsu partijā, būtu pagodināti, taču lokomotīvi nemeklējam," apgalvoja D. Šmits.
Vēlāk viņš bilda – sabiedrība runā, ka vēlētos politikā redzēt jaunas sejas, bet, kad jaunas sejas tiek piedāvātas, jautā: "Kas tie tādi? Mēs viņus nepazīstam." No tāda viedokļa raugoties, kāds sabiedrībā pazīstams cilvēks partijā būtu noderīgs.
Zināms, ka topošā partija būs sociālliberāla, taču nosaukums tai vēl nav izvēlēts. Arī sīki izstrādātas rīcības programmas dibināšanas brīdī nebūšot. Toties sagatavots vērtību manifests.
"Partijas ideoloģiskais rāmis būs relatīvs, jo Latvijā nav izveidojušās šķiras. Taču zināms, ka partijas acīs katrs cilvēks neatkarīgi no tautības un ticības būs vērtība," tā D. Šmits.
Tāpat partija būšot par to, ka valstij noteiktās situācijās tomēr būtu jāregulē tirgus, toties daļa valsts funkciju būtu nododamas privātās rokās.
Partija negrasās piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās, bet pašvaldību vēlēšanās gan tā dažviet varētu piedalīties. "Galvenais mērķis ir Saeimas vēlēšanas," atzina D. Šmits. "Sarosījāmies uz partijas dibināšanu tāpēc, ka bija liela ārkārtas vēlēšanu iespējamība, taču, ja jāgaida līdz kārtējām Saeimas vēlēšanām, varbūt pat labāk, varēsim mierīgāk sagatavoties."
Jau pagājušajā nedēļā D. Šmits kopā ar domubiedriem nodibinājis biedrību "Tautas laiks", kura gan uzskatāma par tādu kā partijas dibināšanas instrumentu. Esot tehniski vienkāršāk savākt naudu un noīrēt telpas kongresam, ja ir biedrība.
Viņš stāstīja, ka partijas pirmsākums bija jauno cilvēku tikšanās kādā dzīvoklī pirms trim mēnešiem. Tikšanās reizē spriests par to, ka vairs nav iespējams noskatīties, kā "izčākst valsts, un ka kaut kas jādara, lai valsts noturētos". Jautāts, kāpēc aktīvisti nevarēja pievienoties kādai jau esošai partijai, D. Šmits atbildēja: "Neredzu nekā ļauna jaunas partijas dibināšanā."
Pēc D. Šmita novērotā, šobrīd daudzi valsts iedzīvotāji apvienojoties nelielās grupās un spriežot, kā būtu iespējams ko darīt valsts labā.
"Politiskā laboratorija" atdzimusi (http://www.politiskalaboratorija.lv/lv/)
Viņam taisnība – bijušais Tautas partijas ģenerālsekretārs Augusts Kūravs kopā ar uzņēmēju Arnoldu Babri un vēl citiem domubiedriem arī apsver partijas dibināšanu. Viņi sākuši ar nevalstiskās organizācijas dibināšanu – 6. martā nodibināta biedrība "Politiskā laboratorija". Šāds nosaukums šķiet dzirdēts. Savulaik mūsu laikrakstā tika publicēts raksts par politisko laboratoriju, kurā A. Kūravs solījis par 200 latiem apmācību, kā kļūt par politiķi. Raksta varonis uzskata – kādam tāda laboratorija traucējusi, tāpēc viņš nogaidījis vairākus gadus un tikai tagad nolēmis atkal izmantot šo nosaukumu.
Patlaban biedrībā ir apmēram 60 biedru; tā tiek uzturēta no biedru naudām. Jaunie biedri vispirms tiek apmācīti par ekspertiem un tad var darboties ekonomikas, finanšu vai izglītības klasē un domāt, ko šajās jomās vajadzētu uzlabot, kā valstij attīstīties.
Biedrībā esot arī cilvēki, kuri, tāpat kā A. Kūravs, jau darbojušies politikā. Viņu vārdus bez saskaņošanas ar pašiem gan A. Kūravs negribēja nosaukt. Runājot par sevi, viņš apgalvoja, ka TP savulaik esot vīlies.
A. Babris teica, ka Latvijā nav partiju, kurā nebūtu kraupaino avju – atšķiroties tikai kraupainības pakāpe. "Tiem biedrības biedriem, kas nāk no partijām, mēs sakām, kuram partijas biedram derētu rokas, kuram mutīti nomazgāt," stāstīja A. Babris.
No šīs biedrības varētu izaugt partija, atzina A. Kūravs: "Mums ir redzējums, kā valsts varētu iziet no ekonomiskās krīzes. Mūsu plānu piedāvāsim likumdevējiem.
Taču, ja politiķiem tas neliksies interesants, ja viņi to nevēlēsies īstenot, dibināsim partiju paši. Jaunu partiju dibināšanai apstākļi ir ļoti pateicīgi. Taču nav māksla partiju uztaisīt, māksla ir to vadīt." A. Babris piebilda: neesot pašmērķis nodibināt partiju, svarīgi esot ietekmēt procesus. "Mēs varam arī izraudzīties kādu partiju un sniegt tai atbalstu; es varu, piemēram, aģitatorus uz savu uzņēmumu aizvest." Tāpat biedrība varot nolemt darboties, lai apzināti kādu partiju gremdētu. Tāds lēmums varētu tikt pieņemts, ja kādā partijā "darbosies tikai nelieši vai idioti galīgajā formā".
***
UZZIŅA
Uzņēmumu reģistrā martā reģistrētas divas jaunas politiskās partijas: "Vienota Rēzekne" un apvienība "Iedzīvotāji".
Pašlaik politisko partiju reģistrā Uzņēmumu reģistrs reģistrējis 49 partijas un to apvienības.
2007. gada 1. janvārī Uzņēmumu reģistrs sāka politisko partiju reformu, kas paredzēja pārreģistrēties esošām politiskajām organizācijām un to apvienībām no politisko organizāciju (partiju) reģistra uz politisko partiju reģistru. Pēc reformas 17 partijām un to apvienībām sākts likvidācijas process.
Politisko partiju darbības pamatprincipus, organizatorisko struktūru, likvidāciju un reorganizāciju regulē Politisko partiju likums. Par partijas dibinātājiem var būt 18 gadu vecumu sasnieguši Latvijas pilsoņi. Dibinātāju skaits nedrīkst būt mazāks par 200.
"Daudzi iedzīvotāji apvienojas nelielās grupās un spriež, ko varētu darīt valsts labā."
Sestdien Latvijā varētu tikt nodibināta jauna partija, kurā plāno apvienoties gados jauni, bet sabiedrībā ne pārāk pazīstami cilvēki. Vēl citi ļaudis tikmēr vēro, kas notiek, un domā: vai dibināt savu partiju vai organizēt atbalsta kampaņu kādam jau esošam politiskam spēkam.
Viens no zināmākajiem sestdien dibināmās partijas biedriem ir Didzis Šmits – Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents, kurš savulaik darbojies arī "Jaunajā laikā", pat bijis šīs partijas preses sekretārs, bet vēl pirms tam strādājis Ārlietu ministrijā. No "JL" aizgājis, jo juties šajā partijā vientuļš un vīlies.
Jautāts, kādi cilvēki varētu darboties jaunajā partijā, D. Šmits atzina, ka viņu vārdi plašākai sabiedrībai neko lielu neizteiks, kaut cilvēki esot tiešām profesionāli.
Piemēram, Kristīne Grīviņa bijusi Eiropas Centrālās bankas juriste, tagad Latvijas pārstāve Eiropas Kopienas tiesā. "Mūsu cilvēki līdz šim "Privātajā Dzīvē" nav grozījušies. Kad partija būs nodibināta, tad gan nāksies domāt par atpazīstamību," sacīja D. Šmits.
Bez naudas nevar
Izskanējušās ziņas, ka aiz dibināmās partijas stāv Andris Šķēle, D. Šmits noliedz. Ar A. Šķēli saistītie uzņēmēji Atis Sausnītis un Ivars Strautiņš gan varētu būt vieni no topošās partijas finansiālajiem atbalstītājiem, taču tādi varētu būt arī citi uzņēmēji. "Ļoti daudzi cilvēki Latvijā pazīst Šķēli, bet tas nenozīmē, ka Šķēle ietekmē visu viņu darbību," pauda D. Šmits. Par atbalstu partijai D. Šmits runājis ar ļoti daudziem uzņēmējiem, ne tikai ar minētajiem. "Es runāju ar reāliem biznesmeņiem, kuri ir ražotāji, nevis kaut kādiem shēmotājiem," uzsvēra partijas dibinātājs. "Skaidrs, ka partijas dibināšana pilnīgi bez naudas nav iespējama."
D. Šmits runājis arī ar bijušo Valsts prezidentu Gunti Ulmani, kurš stāties partijā nav solījis, taču dibināšanas kongresu varētu apmeklēt. "Ja Ulmaņa kungs iestātos mūsu partijā, būtu pagodināti, taču lokomotīvi nemeklējam," apgalvoja D. Šmits.
Vēlāk viņš bilda – sabiedrība runā, ka vēlētos politikā redzēt jaunas sejas, bet, kad jaunas sejas tiek piedāvātas, jautā: "Kas tie tādi? Mēs viņus nepazīstam." No tāda viedokļa raugoties, kāds sabiedrībā pazīstams cilvēks partijā būtu noderīgs.
Zināms, ka topošā partija būs sociālliberāla, taču nosaukums tai vēl nav izvēlēts. Arī sīki izstrādātas rīcības programmas dibināšanas brīdī nebūšot. Toties sagatavots vērtību manifests.
"Partijas ideoloģiskais rāmis būs relatīvs, jo Latvijā nav izveidojušās šķiras. Taču zināms, ka partijas acīs katrs cilvēks neatkarīgi no tautības un ticības būs vērtība," tā D. Šmits.
Tāpat partija būšot par to, ka valstij noteiktās situācijās tomēr būtu jāregulē tirgus, toties daļa valsts funkciju būtu nododamas privātās rokās.
Partija negrasās piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās, bet pašvaldību vēlēšanās gan tā dažviet varētu piedalīties. "Galvenais mērķis ir Saeimas vēlēšanas," atzina D. Šmits. "Sarosījāmies uz partijas dibināšanu tāpēc, ka bija liela ārkārtas vēlēšanu iespējamība, taču, ja jāgaida līdz kārtējām Saeimas vēlēšanām, varbūt pat labāk, varēsim mierīgāk sagatavoties."
Jau pagājušajā nedēļā D. Šmits kopā ar domubiedriem nodibinājis biedrību "Tautas laiks", kura gan uzskatāma par tādu kā partijas dibināšanas instrumentu. Esot tehniski vienkāršāk savākt naudu un noīrēt telpas kongresam, ja ir biedrība.
Viņš stāstīja, ka partijas pirmsākums bija jauno cilvēku tikšanās kādā dzīvoklī pirms trim mēnešiem. Tikšanās reizē spriests par to, ka vairs nav iespējams noskatīties, kā "izčākst valsts, un ka kaut kas jādara, lai valsts noturētos". Jautāts, kāpēc aktīvisti nevarēja pievienoties kādai jau esošai partijai, D. Šmits atbildēja: "Neredzu nekā ļauna jaunas partijas dibināšanā."
Pēc D. Šmita novērotā, šobrīd daudzi valsts iedzīvotāji apvienojoties nelielās grupās un spriežot, kā būtu iespējams ko darīt valsts labā.
"Politiskā laboratorija" atdzimusi (http://www.politiskalaboratorija.lv/lv/)
Viņam taisnība – bijušais Tautas partijas ģenerālsekretārs Augusts Kūravs kopā ar uzņēmēju Arnoldu Babri un vēl citiem domubiedriem arī apsver partijas dibināšanu. Viņi sākuši ar nevalstiskās organizācijas dibināšanu – 6. martā nodibināta biedrība "Politiskā laboratorija". Šāds nosaukums šķiet dzirdēts. Savulaik mūsu laikrakstā tika publicēts raksts par politisko laboratoriju, kurā A. Kūravs solījis par 200 latiem apmācību, kā kļūt par politiķi. Raksta varonis uzskata – kādam tāda laboratorija traucējusi, tāpēc viņš nogaidījis vairākus gadus un tikai tagad nolēmis atkal izmantot šo nosaukumu.
Patlaban biedrībā ir apmēram 60 biedru; tā tiek uzturēta no biedru naudām. Jaunie biedri vispirms tiek apmācīti par ekspertiem un tad var darboties ekonomikas, finanšu vai izglītības klasē un domāt, ko šajās jomās vajadzētu uzlabot, kā valstij attīstīties.
Biedrībā esot arī cilvēki, kuri, tāpat kā A. Kūravs, jau darbojušies politikā. Viņu vārdus bez saskaņošanas ar pašiem gan A. Kūravs negribēja nosaukt. Runājot par sevi, viņš apgalvoja, ka TP savulaik esot vīlies.
A. Babris teica, ka Latvijā nav partiju, kurā nebūtu kraupaino avju – atšķiroties tikai kraupainības pakāpe. "Tiem biedrības biedriem, kas nāk no partijām, mēs sakām, kuram partijas biedram derētu rokas, kuram mutīti nomazgāt," stāstīja A. Babris.
No šīs biedrības varētu izaugt partija, atzina A. Kūravs: "Mums ir redzējums, kā valsts varētu iziet no ekonomiskās krīzes. Mūsu plānu piedāvāsim likumdevējiem.
Taču, ja politiķiem tas neliksies interesants, ja viņi to nevēlēsies īstenot, dibināsim partiju paši. Jaunu partiju dibināšanai apstākļi ir ļoti pateicīgi. Taču nav māksla partiju uztaisīt, māksla ir to vadīt." A. Babris piebilda: neesot pašmērķis nodibināt partiju, svarīgi esot ietekmēt procesus. "Mēs varam arī izraudzīties kādu partiju un sniegt tai atbalstu; es varu, piemēram, aģitatorus uz savu uzņēmumu aizvest." Tāpat biedrība varot nolemt darboties, lai apzināti kādu partiju gremdētu. Tāds lēmums varētu tikt pieņemts, ja kādā partijā "darbosies tikai nelieši vai idioti galīgajā formā".
***
UZZIŅA
Uzņēmumu reģistrā martā reģistrētas divas jaunas politiskās partijas: "Vienota Rēzekne" un apvienība "Iedzīvotāji".
Pašlaik politisko partiju reģistrā Uzņēmumu reģistrs reģistrējis 49 partijas un to apvienības.
2007. gada 1. janvārī Uzņēmumu reģistrs sāka politisko partiju reformu, kas paredzēja pārreģistrēties esošām politiskajām organizācijām un to apvienībām no politisko organizāciju (partiju) reģistra uz politisko partiju reģistru. Pēc reformas 17 partijām un to apvienībām sākts likvidācijas process.
Politisko partiju darbības pamatprincipus, organizatorisko struktūru, likvidāciju un reorganizāciju regulē Politisko partiju likums. Par partijas dibinātājiem var būt 18 gadu vecumu sasnieguši Latvijas pilsoņi. Dibinātāju skaits nedrīkst būt mazāks par 200.
Abonēt:
Ziņas (Atom)