http://www.diena.lv/sabiedriba/zinas/dzintars-sc-nozelojami-taisa-savu-politiku-uz-norvegijas-tragedijas-rekina-13894108
LETA, 2011. gada 25. jūlijs
Tas, ka apvienība Saskaņas centrs (SC) uz Norvēģijas traģēdijas rēķina taisa savu politiku, ir vienkārši nožēlojami, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK(VL-TB/LNNK) valdes līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars.
Kā ziņots, SC Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins vērsies Drošības policijā ar iesniegumu, kurā lūdz sākt kriminālprocesu pret VL-TB/LNNK valdes locekli Jāni Iesalnieku, jo uzskata, ka viņa izteikumi par Norvēģijas slaktiņa iemesliem mikroblogošanas vietnē "Twitter" satur nacionālā naida kurināšanas pazīmes.
Dzintars aģentūrai LETA skaidroja, ka nacionālajā apvienībā Iesalnieka izteikumi ir vērtēti, kā arī notikusi saruna ar viņu pašu, un neesot ne mazāko šaubu, ka publiskajā telpā attēlotais neatbilst patiesībai.
"Viņš ir teicis to pašu, par ko diskutē Norvēģijas presē, tikai neveiksmīgākā formā. Iesalnieks pats apzinās, ka ir neveikli izteicies, un vēlāk savā paziņojumā viņš visu izskaidrojis," norādīja VL-TB/LNNK līderis.
"Tas, ka SC mēģina taisīt savu politiku uz šīs traģēdijas rēķina, ir vienkārši nožēlojami," piebilda Dzintars.
Kā ziņots, piektdien Oslo centrā notika sprādziens, kam sekoja asinspirts vadošās Darba partijas jauniešu nometnē, kuru sarīkoja 32 gadus vecais Anderss Bērings-Breivīks, kurš tiek saistīts ar labējiem ekstrēmistiem. Dažas stundas pirms teroraktu sākuma Bērings-Breivīks publiskoja savu manifestu, kurā izklāstīta vīzija par jaunu kristīgo krusta karu, kas jāuzsāk Eiropas tradīciju un kultūras glābšanai no islāma kolonizācijas un marksistu kultivētā pagrimuma, kas sagrāvis konservatīvās ģimenes un nacionālisma vērtības.
Iesalnieks pēc tam paziņoja, ka "Norvēģijas upuri ir pilnībā uz multikulturālistu sirdsapziņas - viņu islamizācijas politika noveda pie tā, ka kādam vienkārši aizbrauca širmis", tādējādi viņa viedoklis ir tuvs Bēringa-Breivīka paustajam. Iesalnieka viedoklis "Twitter" vidē izraisīja sašutuma pilnas diskusijas, ka tādējādi "Visu Latvijai!" biedrs mēģina šo noziegumu attaisnot, ko gan pats Iesalnieks publiskā paziņojumā noliedza.
"Izteikumi, kurus Iesalnieks pieļāvis savā mikroblogā, ir amorāli, nepieļaujami civilizētā sabiedrībā, tie satur nacionālā naida veicināšanas pazīmes. Faktiski apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK valdes loceklis atrod attaisnojumus norvēģu slepkavas un terorista rīcībai," uzskata Agešins, "šādus izteikumus nevar atstāt nesodītus. Uzskatu, ka Iesalnieka izteikumi atbilst Kriminālkodeksā minētajam, tāpēc lūdzu Drošības policiju nekavējoties veikt pārbaudi un pieņemt lēmumu par kriminālprocesa uzsākšanu."
Līdzīgu uzskatu pauž arī biedrība "Progresīvie", kuras pārstāvis Ansis Dobelis aģentūrai LETA sacīja, ka arī viņa vadītā organizācija aicina Drošības policiju veikt operatīvas pārbaudes attiecībā uz tiem interneta komentētājiem, kuri slavina Norvēģijas notikumus, attaisno tos un aicina turpināt slepkavot. Savukārt nacionālajai apvienībai "nekavējoties no savām rindām būtu jāpadzen Iesalnieks, kurš apvienībā ieņem augstus amatus", uzskata biedrība.
"Ja šis politiskais spēks nav gatavs šādam solim, tad Iesalnieka mēģinājumus attaisnot slepkavošanu Norvēģijā, kā arī slepkavam līdzīgos uzskatus, ko viņš nekautrējas paust, var uzskatīt par visas nacionālās apvienības viedokli," norāda Dobelis.
Dobeļa ieskatā, "ja nacionālā apvienība meklēs attaisnojumus Iesalnieka apgalvojumiem, tad tai nav vietas ne Latvijas parlamentā, ne valdībās. Un pārējām politiskajām partijām ir skaidri jāatbild, vai tās redz iespēju sadarboties ar šo politisko spēku".
Biedrības "Progresīvie" biedriem šie notikumi esot īpaši sāpīgi, jo organizācijas biedri daudzus gadus piedalījušies Norvēģijas Darba partijas jaunatnes organizācijas (AUF) vasaras nometnēs, kas notiek uz Ūteijas salas. Tāpēc biedrība izsaka visdziļāko līdzjūtību Norvēģijā notikušajā apšaudē un spridzināšanā bojā gājušo tuviniekiem un visai sabiedrībai.
Iesalnieks izplatīja paziņojumu, kurā pauž nostāju, ka "nekad un nevienu brīdi" neesot attaisnojis Norvēģijas masu slepkavu, "vienīgi aicinājis aizdomāties par šī notikuma cēloņiem, lai no traģiskajiem notikumiem gūtu mācību un pasargātos nākotnē".
"Oslo slepkava ir slims cilvēks, kurš ar savu nežēlību un necilvēcību ir sodījis arī pats sevi. Tas, ko aicināju apzināties, ka teroristi bieži rodas sociālu netaisnību rezultātā. Tā ir augsne, kas veicina šādu nelaimju iespējamību. Protams, arī nacionālo identitāti iznīcinoša rakstura multikulturālisms var būt kā viens no šādu sociālu netaisnību piemēriem," vēsta Iesalnieks.
"Tas nekādā ziņā neattaisno slepkavu, bet liek par pienākumu analizēt notikušo un iespējami mazināt šādu notikumu atkārtošanos nākotnē, no kā pasargāta pilnībā nav neviena valsts. Jebkura sociālā netaisnība ir jāuztver kā bumba ar laika degli, kas diemžēl var izpausties arī šādos veidos. Pēdējā gada laikā vairāku Rietumeiropas valstu līderi, tajā skaitā Vācijas kanclere Angela Merkele un Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons, ir pauduši atziņu, ka piekoptā multikulturālisma politika ir bijusi kļūda. Piektdien šī kļūda kalpoja par vienu no iemesliem traģēdijai Norvēģijā," turpina partijas aktīvists.
Rāda ziņas ar etiķeti ansis dobelis. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti ansis dobelis. Rādīt visas ziņas
sestdiena, 2011. gada 30. jūlijs
sestdiena, 2010. gada 10. aprīlis
LSDSP apvienojas ar sīkpartijām
Delfi.lv: http://www.delfi.lv/news/national/politics/lsdsp-balso-par-ieklausanos-socialdemokratiskaja-apvieniba.d?id=31163555
Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP) sestdienas kongresā nobalsoja par iekļaušanos sociāldemokrātisko politisko spēku apvienībā kopā ar četrām sīkpartijām.
LSDSP priekšsēdētājs Jānis Dinevičs skaidroja, ka tas ir pirmais solis uz sociāldemokrātiskās apvienības izveidošanu, jo par to būs jālemj vēl pārējām partijām – Latvijas Kustībai "Solidaritāte", šobrīd apvienībā "Libertas.lv" esošajām partijām "Mūsu zeme", " Latvijas Atmoda" (bijusī Pensionāru un senjoru partija) un Sociālā taisnīguma partijai.
Par LSDSP iekļaušanos apvienībā bija jānobalso divām trešdaļām kongresa delegātu, kas ar nelielu pārsvaru arī izdevās – no 167 klātesošajiem delegātiem "par" nobalsoja 121.
Kongresā kā viesi uzstājās arī "Solidaritātes" priekšsēdis, policistu arodbiedrības līderis Agris Sūna un "Libertas.lv" pārstāvis, Latvijas Atmodas vadītājs Māris Kļavis. Viņi abi uzsvēra, ka centriskajiem spēkiem jāapvienojas, un darba ņēmējiem jāveido "kreisā frontē" kā pretspars labējo partiju konsolidāciju procesiem.
Savā ziņojumā kongresam Dinevičs stāstīja arī par citām konsultācijām apvienības veidošanā, norādot, ka apvienību var veidot tikai tā, lai nesašķeltu partiju. No sarunām ar partijas biedriem reģionos viņš saprata - ja LSDSP apvienotos ar "Jauno Laiku", no partijas izstātos skolotāji, kuriem samazinātas algas, arī, sadarbojoties ar SC, partijas biedri ietu prom nacionālo jautājumu dēļ, bet sadarbību ar LPP/LC un Tautas partiju viņš novērtēja kā neiespējamu.
Sadarbībai ar ZZS kategorisku iebildumu nebija, taču Dinevičam nebija skaidrs kā vienā apvienībā sadzīvotu "Raiņa un Ulmaņa tradīciju turpinātāji".
Viņaprāt, LSDSP tuvākais sabiedrotais būtu "Sabiedrība citai politikai", taču tā iekļāvās "Vienotībā", ar kuru LSDSP sadarboties nav izdevīgi. Sarakstā būtu tikai divi trīs LSDSP biedri, kas var tikt Saeimā, un tad LSDSP var zaudēt nākotnē paredzēto partijas finansējumu no valsts, jo nebūs pārvarējusi 2% barjeru, skaidroja partijas priekšsēdis.
Startējot atsevišķi vai sociāldemokrātisko spēku apvienībā, vēlēšanās varētu vismaz pārvarēt 2% barjeru, atzina Dinevičs.
Savukārt topošajai apvienībai jābūt jaunam vadītājam, jo pats Dinevičs par to nevēlas būt. "Es nekādā gadījumā tas nebūtu, jo veidojas jaunā apvienība, kurā jābūt jaunam līderim," sacīja Dinevičs. Viņš pieļāva, ka tas varētu būt Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs Pēteris Krīgers.
Tiesa, pats Krīgers, kas kongresā uzstājās kā viesis, paziņoja, ka viņam neesot tiesības darboties apvienībā, jo viņš ir LBAS vadītājs. Viņš arī bija kritisks par to, ka arodbiedrībās ir ļoti maz sociāldemokrātu, ir pat gadījumi, ka uzņēmēji sociāldemokrāti cīnās pret arodbiedrību izveidošanu savā uzņēmumā.
Viņš arī norādīja, ka "šodien runa bija tikai par krekliem, bet par sirdsapziņām runas bija maz" – bija runāts par apvienību, bet viņam neesot skaidra tās ideoloģija.
Debatēs par apvienības veidošanu piedalījās vairāk nekā 20 delegāti un tās noritēja visai spraigā gaisotnē. Izskanēja gan aicinājumi Dinevičam atkāpties no partijas priekšsēdētāja amata jau tagad, jo viņa piedāvājums neatjauno sabiedrības uzticību partijai, kritizēta arī vēlme domāt tikai par 2% barjeras pārvarēšanu vēlēšanās un izvairīšanās no sarunas par apvienības ideoloģiju. No otras puses izskanēja nosodījums par mēģinājumiem sašķelt partiju, pārliecība, ka Dinevičam jāpaliek, jo pirms lielās kaujas līderus nemaina, kā arī pārmetumi LSDSP priekšsēdētāja vietniekam Atim Lejiņam, kurš saukts gan par "salona lauvu", gan par "Latvijai postošās Rietumu ideoloģijas aizstāvi".
Neticot apvienībai ar sīkpartijām, LSDSP valdi pamet Lejiņš un citi
Delfi.lv: http://www.delfi.lv/news/national/politics/neticot-apvienibai-ar-sikpartijam-lsdsp-valdi-pamet-lejins-un-citi.d?id=31164403
Pēc Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) lēmuma veidot apvienību ar vairākām sīkpartijām, par aiziešanu no saviem amatiem LSDSP paziņoja abi partijas priekšsēdētāja Jāņa Dineviča vietnieki – Atis Lejiņš un Ilmārs Gromuls un citi.
No amatiem plāno aiziet arī partijas ģenerālsekretārs Ansis Dobelis un valdes loceklis Ervīns Labanovskis, kuri, pēc Lejiņa vārdiem, pārstāv partijas jauniešus.
Amatus pamest nolēmušie LSDSP biedri portālam "Delfi" norādīja, ka partiju neatstāj un būs tajā pasīvi biedri, jo pagaidām netic Dineviča piedāvātajam variantam veidot apvienību ar četrām sīkpartijām.
Priekšsēdētāja vietnieks Gromuls savā ziņojumā kongresam pirms balsojuma par apvienības veidošanu stāstīja, ka pēc LSDSP iepriekšējā kongresa rudenī partija sāka sarunas ar "Vienotību" un bija satuvinājusies ar tās sastāvā esošo "Sabiedrību citai politikai". "Taču mums pateica, kamēr partijas vadībā būs vecā nomenklatūra, ar mums nerunās, un sarunas pajuka," norādīja Gromuls. Viņš arī stāstīja, ka liela neapmierinātība ir reģionālajās organizācijās, kuras uzskata, ka netiek ņemtas vērā biedru intereses.
Arī lēmumu pieņemšanā Gromuls redzēja "lielu nedemokrātismu", piemēram, kongresa darba kārtība bija iesniegta valdē tikai pēdējā brīdī. Viņaprāt, valde pieņēma sasteigtu lēmumu par šīs apvienības jautājuma iekļaušanu kongresa darba kārtībā, un tas pēdējā laikā notiekot bieži.
Viņš arī atsaucās uz kādu pētījumu, kā LSDSP vērtē sabiedrībā – "mūs saista ar korupciju un ar Bojāriem, kuru gan vairs partijā nav", bet pozitīvi vērtē tāpēc, ka tagad partijā ir Atis Lejiņš, kas ir Eiropas sociāldemokrātiskās domas pārstāvis.
Lejiņš savā uzrunā norādīja, ka partijai šobrīd ir vieni no smagākajiem laikiem tās 100 gadus ilgajā vēsturē. "Jebkurš no mums ir saskāries ar ekonomisko krīzi, tomēr mēs - sociāldemokrāti - pamanījāmies zaudēt ne tikai Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanās, bet diemžēl arī tagad partijas vadītāja piedāvājums Saeimas vēlēšanām nav ticams," sacīja Lejiņš.
Viņš norādīja, ka pēc 2006. gada zaudējuma 9.Saeimas vēlēšanās viņš kopā ar "jauno strāvu" sāka partijas atjaunināšanu, kā rezultātā EP vēlēšanās tomēr iegūti 4000 balsu un Rīgas domes vēlēšanās – 3000.
Lejiņš sacīja, ka, pretēji Dineviča apgalvotajam, viņa piedāvājumam apvienoties ar mazajām partijām aizvien pastāv reālas alternatīvas. Viņaprāt, ja kongress noraidītu apvienības veidošanu, Dinevičam būtu jāatkāpjas, un Lejiņš bija gatavs uzņemties partijas vadību, taču lielākā daļa kongresa dalībnieku atbalstīja Dineviča priekšlikumu. Lejiņš arī uzskata, ka nozīmīgākas sarunas par sadarbību ar arodbiedrībām "diemžēl palika sīkpartiju apvienības veidošanas ēnā".
Pēc paziņojuma par LSDSP valdes atstāšanu Lejiņš sarunā ar portālu "Delfi" neizslēdza iespēju kandidēt vēlēšanās no "Vienotības" saraksta, ja viņam izteiktu šādu piedāvājumu. Viņš gan piepilda, ka labprāt paliktu partijā un Saeimā strādātu kā sociāldemokrāts.
Jau ziņots, ka LSDSP sestdienas kongresā nobalsoja par iekļaušanos sociāldemokrātisko politisko spēku apvienībā kopā ar četrām sīkpartijām. Dinevičs skaidroja, ka tas ir pirmais solis uz sociāldemokrātiskās apvienības izveidošanu, jo par to būs jālemj vēl pārējām partijām – Latvijas Kustībai "Solidaritāte", šobrīd apvienībā "Libertas.lv" esošajām partijām "Mūsu zeme", " Latvijas Atmoda" (bijusī Pensionāru un senjoru partija) un Sociālā taisnīguma partijai.
Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP) sestdienas kongresā nobalsoja par iekļaušanos sociāldemokrātisko politisko spēku apvienībā kopā ar četrām sīkpartijām.
LSDSP priekšsēdētājs Jānis Dinevičs skaidroja, ka tas ir pirmais solis uz sociāldemokrātiskās apvienības izveidošanu, jo par to būs jālemj vēl pārējām partijām – Latvijas Kustībai "Solidaritāte", šobrīd apvienībā "Libertas.lv" esošajām partijām "Mūsu zeme", " Latvijas Atmoda" (bijusī Pensionāru un senjoru partija) un Sociālā taisnīguma partijai.
Par LSDSP iekļaušanos apvienībā bija jānobalso divām trešdaļām kongresa delegātu, kas ar nelielu pārsvaru arī izdevās – no 167 klātesošajiem delegātiem "par" nobalsoja 121.
Kongresā kā viesi uzstājās arī "Solidaritātes" priekšsēdis, policistu arodbiedrības līderis Agris Sūna un "Libertas.lv" pārstāvis, Latvijas Atmodas vadītājs Māris Kļavis. Viņi abi uzsvēra, ka centriskajiem spēkiem jāapvienojas, un darba ņēmējiem jāveido "kreisā frontē" kā pretspars labējo partiju konsolidāciju procesiem.
Savā ziņojumā kongresam Dinevičs stāstīja arī par citām konsultācijām apvienības veidošanā, norādot, ka apvienību var veidot tikai tā, lai nesašķeltu partiju. No sarunām ar partijas biedriem reģionos viņš saprata - ja LSDSP apvienotos ar "Jauno Laiku", no partijas izstātos skolotāji, kuriem samazinātas algas, arī, sadarbojoties ar SC, partijas biedri ietu prom nacionālo jautājumu dēļ, bet sadarbību ar LPP/LC un Tautas partiju viņš novērtēja kā neiespējamu.
Sadarbībai ar ZZS kategorisku iebildumu nebija, taču Dinevičam nebija skaidrs kā vienā apvienībā sadzīvotu "Raiņa un Ulmaņa tradīciju turpinātāji".
Viņaprāt, LSDSP tuvākais sabiedrotais būtu "Sabiedrība citai politikai", taču tā iekļāvās "Vienotībā", ar kuru LSDSP sadarboties nav izdevīgi. Sarakstā būtu tikai divi trīs LSDSP biedri, kas var tikt Saeimā, un tad LSDSP var zaudēt nākotnē paredzēto partijas finansējumu no valsts, jo nebūs pārvarējusi 2% barjeru, skaidroja partijas priekšsēdis.
Startējot atsevišķi vai sociāldemokrātisko spēku apvienībā, vēlēšanās varētu vismaz pārvarēt 2% barjeru, atzina Dinevičs.
Savukārt topošajai apvienībai jābūt jaunam vadītājam, jo pats Dinevičs par to nevēlas būt. "Es nekādā gadījumā tas nebūtu, jo veidojas jaunā apvienība, kurā jābūt jaunam līderim," sacīja Dinevičs. Viņš pieļāva, ka tas varētu būt Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs Pēteris Krīgers.
Tiesa, pats Krīgers, kas kongresā uzstājās kā viesis, paziņoja, ka viņam neesot tiesības darboties apvienībā, jo viņš ir LBAS vadītājs. Viņš arī bija kritisks par to, ka arodbiedrībās ir ļoti maz sociāldemokrātu, ir pat gadījumi, ka uzņēmēji sociāldemokrāti cīnās pret arodbiedrību izveidošanu savā uzņēmumā.
Viņš arī norādīja, ka "šodien runa bija tikai par krekliem, bet par sirdsapziņām runas bija maz" – bija runāts par apvienību, bet viņam neesot skaidra tās ideoloģija.
Debatēs par apvienības veidošanu piedalījās vairāk nekā 20 delegāti un tās noritēja visai spraigā gaisotnē. Izskanēja gan aicinājumi Dinevičam atkāpties no partijas priekšsēdētāja amata jau tagad, jo viņa piedāvājums neatjauno sabiedrības uzticību partijai, kritizēta arī vēlme domāt tikai par 2% barjeras pārvarēšanu vēlēšanās un izvairīšanās no sarunas par apvienības ideoloģiju. No otras puses izskanēja nosodījums par mēģinājumiem sašķelt partiju, pārliecība, ka Dinevičam jāpaliek, jo pirms lielās kaujas līderus nemaina, kā arī pārmetumi LSDSP priekšsēdētāja vietniekam Atim Lejiņam, kurš saukts gan par "salona lauvu", gan par "Latvijai postošās Rietumu ideoloģijas aizstāvi".
Neticot apvienībai ar sīkpartijām, LSDSP valdi pamet Lejiņš un citi
Delfi.lv: http://www.delfi.lv/news/national/politics/neticot-apvienibai-ar-sikpartijam-lsdsp-valdi-pamet-lejins-un-citi.d?id=31164403
Pēc Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) lēmuma veidot apvienību ar vairākām sīkpartijām, par aiziešanu no saviem amatiem LSDSP paziņoja abi partijas priekšsēdētāja Jāņa Dineviča vietnieki – Atis Lejiņš un Ilmārs Gromuls un citi.
No amatiem plāno aiziet arī partijas ģenerālsekretārs Ansis Dobelis un valdes loceklis Ervīns Labanovskis, kuri, pēc Lejiņa vārdiem, pārstāv partijas jauniešus.
Amatus pamest nolēmušie LSDSP biedri portālam "Delfi" norādīja, ka partiju neatstāj un būs tajā pasīvi biedri, jo pagaidām netic Dineviča piedāvātajam variantam veidot apvienību ar četrām sīkpartijām.
Priekšsēdētāja vietnieks Gromuls savā ziņojumā kongresam pirms balsojuma par apvienības veidošanu stāstīja, ka pēc LSDSP iepriekšējā kongresa rudenī partija sāka sarunas ar "Vienotību" un bija satuvinājusies ar tās sastāvā esošo "Sabiedrību citai politikai". "Taču mums pateica, kamēr partijas vadībā būs vecā nomenklatūra, ar mums nerunās, un sarunas pajuka," norādīja Gromuls. Viņš arī stāstīja, ka liela neapmierinātība ir reģionālajās organizācijās, kuras uzskata, ka netiek ņemtas vērā biedru intereses.
Arī lēmumu pieņemšanā Gromuls redzēja "lielu nedemokrātismu", piemēram, kongresa darba kārtība bija iesniegta valdē tikai pēdējā brīdī. Viņaprāt, valde pieņēma sasteigtu lēmumu par šīs apvienības jautājuma iekļaušanu kongresa darba kārtībā, un tas pēdējā laikā notiekot bieži.
Viņš arī atsaucās uz kādu pētījumu, kā LSDSP vērtē sabiedrībā – "mūs saista ar korupciju un ar Bojāriem, kuru gan vairs partijā nav", bet pozitīvi vērtē tāpēc, ka tagad partijā ir Atis Lejiņš, kas ir Eiropas sociāldemokrātiskās domas pārstāvis.
Lejiņš savā uzrunā norādīja, ka partijai šobrīd ir vieni no smagākajiem laikiem tās 100 gadus ilgajā vēsturē. "Jebkurš no mums ir saskāries ar ekonomisko krīzi, tomēr mēs - sociāldemokrāti - pamanījāmies zaudēt ne tikai Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanās, bet diemžēl arī tagad partijas vadītāja piedāvājums Saeimas vēlēšanām nav ticams," sacīja Lejiņš.
Viņš norādīja, ka pēc 2006. gada zaudējuma 9.Saeimas vēlēšanās viņš kopā ar "jauno strāvu" sāka partijas atjaunināšanu, kā rezultātā EP vēlēšanās tomēr iegūti 4000 balsu un Rīgas domes vēlēšanās – 3000.
Lejiņš sacīja, ka, pretēji Dineviča apgalvotajam, viņa piedāvājumam apvienoties ar mazajām partijām aizvien pastāv reālas alternatīvas. Viņaprāt, ja kongress noraidītu apvienības veidošanu, Dinevičam būtu jāatkāpjas, un Lejiņš bija gatavs uzņemties partijas vadību, taču lielākā daļa kongresa dalībnieku atbalstīja Dineviča priekšlikumu. Lejiņš arī uzskata, ka nozīmīgākas sarunas par sadarbību ar arodbiedrībām "diemžēl palika sīkpartiju apvienības veidošanas ēnā".
Pēc paziņojuma par LSDSP valdes atstāšanu Lejiņš sarunā ar portālu "Delfi" neizslēdza iespēju kandidēt vēlēšanās no "Vienotības" saraksta, ja viņam izteiktu šādu piedāvājumu. Viņš gan piepilda, ka labprāt paliktu partijā un Saeimā strādātu kā sociāldemokrāts.
Jau ziņots, ka LSDSP sestdienas kongresā nobalsoja par iekļaušanos sociāldemokrātisko politisko spēku apvienībā kopā ar četrām sīkpartijām. Dinevičs skaidroja, ka tas ir pirmais solis uz sociāldemokrātiskās apvienības izveidošanu, jo par to būs jālemj vēl pārējām partijām – Latvijas Kustībai "Solidaritāte", šobrīd apvienībā "Libertas.lv" esošajām partijām "Mūsu zeme", " Latvijas Atmoda" (bijusī Pensionāru un senjoru partija) un Sociālā taisnīguma partijai.
Abonēt:
Ziņas (Atom)