Repšes biedrības forums pulcē arī daudzas sabiedrībā pazīstamas personas

18.09.2013 Ģirts Vikmanis
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=390967:repes-biedrba-forum-uzklausa-rvalstu-ekspertu-ieteikumus&catid=72:politika&Itemid=421 

Biedrības "Latvijas attīstībai" rīkotajā forumā pieaicinātie ārzemju eksperti stāstīja par savas valsts pieredzi, kā tām izdevies pārvarēt ekonomiskās grūtības. Konkrētas veiksmes receptes Latvijai viņi nesniedza, vien mudināja noteikt pašiem savus mērķus.


Idejas var rasties arī kafejnīcās
Uz Attīstības forumu Mazajā ģildē vakar bija pulcējušies ap 150 cilvēku. Ievadvārdus teica biedrības vadītājs Einars Repše, kas uzsvēra, ka cilvēki šeit pulcināti, lai smeltos iedvesmu idejām Latvijas izaugsmei. "Mūsu problēmas nav unikālas un neredzētas, un ceram, ka tās šodien dos ieguldījumu mācību procesā," teica E. Repše, "cilvēki mēdz doties atvaļinājumos bez plāna un izplānotā atpūtā, taču parasti vislabāk izdevušies atvaļinājumi ir tie, kuros viss ir rūpīgi izplānots. Mums nepieciešams plāns un mērķi."
Kā pirmais lektors forumā uzstājās Izraēlas žurnālists Sauls Singers, līdzautors grāmatai "Uzņēmēju nācija" – par to, kāpēc Izraēlai izdevies sasniegt ekonomikas brīnumu. Savā uzrunā viņš atstāstīja to, kāpēc Izraēlā rodas inovācijas un jaunas idejas. Lielu lomu, taču ne būtiskāko spēlējot tehnoloģijas un to attīstība, taču veiksmes pamatā esot uzņēmēju vēlme riskēt. Kā skaidroja S. Singers, būtisks elements pārejā no skolas uz darba dzīvi ir obligātais militārais dienests, kas izraēliešiem ieaudzina prasmes, kā veidot komandu un plānot. "Pati Izraēlas valsts sākās ar traku ideju, un tai bija daudz apņēmības to īstenot realitātē," stāstīja S. Singers.
Viņš uzsvēra, ka "tehnoloģiskie parki" valstīm ir nepieciešami, taču tie nav garantija nākotnes attīstībai, jo uzņēmējdarbības idejas cilvēkiem bieži rodas kafejnīcās. Tāpat viņš norādīja, ka Izraēlai pastāv vietējais tirgus, taču reģionā, kuru ieskauj arābu valstis, tas nav bijis īpaši attīstīts, tādēļ izraēlieši meklējuši laimi globālajā biznesā krietni ārpus savas mazās valsts.
Pēc uzrunas S. Singeram jautāju, kādus mērķus varētu uzstādīt Latvija, un viņš norādīja, ka katrai valstij ir savas spēcīgās puses, kas prasmīgi jāizmanto. "Jūsu daba ir jūsu vērtība, tajā ir Latvijas spēks. Tāpat Latvijai ir citas stiprās puses, kas nav citām nācijām. 25 tūkstoši jūsu tautiešu var sanākt estrādē, lai nodziedātu vairākas dziesmas. Ne katra nācija uz to spējīga," sprieda S. Singers. Viņš arī norādīja, ka Latvijai ir būtiska gan reģionālā sadarbība, gan darbošanās globālajā tirgū, aicinot Latviju sadarboties ar Izraēlu.

Jāizmanto 
krīzes iespējas
Tālāk forumā uzstājās attīstības tendenču pētnieks no Zviedrijas Stefans Landins, kas norādīja, ka dažādu pasaules valstu progresa vai lejupslīdes pamatā bieži vien ir līdzīgas tendences, no kurām iespējams mācīties, lai pielāgotos un reaģētu uz iespējamām pārmaiņām. Somijas organizācijas "Finpro" prezidents Kari Heirinens uzsvēra, ka Somija pirms PSRS sabrukuma uz padomju valsti eksportējusi 25 procentus no savām precēm un eksistējusi gandrīz pilnīga nodarbinātība. Taču pēc PSRS sabrukuma un citiem notikumiem Somija nonākusi dziļā recesijā un valstī bijis ļoti augsts bezdarbs. Tomēr Somija spējusi pielāgoties jaunajiem apstākļiem un iziet no krīzes. Viņš norādīja, ka mūsdienās būtisku lomu starptautiskajā biznesā spēlē mārketings, piemēram, šobrīd "Finpro", kas veicina somu kompāniju starptautisko izaugsmi un piesaista ārējās investīcijas, kopumā ir 68 pārstāvniecības 50 pasaules valstīs.
Par Zviedrijas pieredzi, pārvarot ekonomisko krīzi 20. gadsimta 70. gados un 90. gadu sākumā, referēja ekonomists un rakstnieks Klāss Eklunds.
Viņš norādīja, ka krīze tolaik likusi zviedriem darīt lietas, kuras viņi nedarītu, piemēram, tika īstenotas dažādas iestrēgušas reformas, kā arī samazināti nodokļi. "Nekad nenovērtējiet par zemu labu krīzi. Sakodiet zobus un veiciet saprātīgas reformas. Sarunā ar mani viņš ieteica Latvijai veidot dažādus pētniecības centrus.
"No Latvijas veiksmes stāsta mēs pašlaik redzam atkopšanos no krīzes un recesijas. Taču mēs vēl nezinām, cik šīs tendences ir ilgtspējīgas, tādēļ ir jāpaiet vairākiem gadiem, lai secinātu," sprieda K. Eklunds un norādīja, ka Latvijai būtisks izaicinājums ir demogrāfijas jautājumi un emigrācija un būtu svētīgi, ja izdotos panākt aizbraukušo tautiešu atgriešanos. "Kad jūs būsiet ārā no krīzes, jūsu biznesa aprindām un valdībai ir jāpadomā un jārada tāda vide, kas derīga ilgtermiņa biznesam," sacīja K. Eklunds, norādot gan, ka katras valsts stāsts ir īpašs un nepastāv viena iedarbīga recepte visām valstīm.

Politiķi, uzņēmēji, diplomāti

Forumu apmeklēja arī daudzas sabiedrībā pazīstamas personas – starp tiem bija ekonomists Mārtiņš Bondars, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Jānis Endziņš, Latvijas Darbadevēju konfederācijas prezidents Vitālijs Gavrilovs, bijusī Valsts kancelejas direktore Gunta Veismane, Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs Inesis Boķis un Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs, bijušais Rīgas domnieks Edmunds Krastiņš, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka, Reformu partijas priekšsēdētājs Edmunds Demiters. Uz žurnālistu jautājumu, vai nākotnē RP varētu startēt nākamajās Saeimas vēlēšanās kopā ar iespējamo E. Repšes partiju, E. Demiters atbildēja, ka par šo jautājumu partijā neesot spriests.

Valdis Liepins (RP) atbalsta sadarbību ar SC (ar minimāliem nosacījumiem)

RP kongresā skaidri izskan gatavība sadarboties ar SC (kritizē gan sevi, gan arī citas partijas)

LETA, 2013. gada 13. jūlijā 

http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/471287-rp_kongresa_kritize_gan_sevi_gan_ari_citas_partijas 

RP valdes priekšsēdētājs Valdis Zatlers, vērtējot citus politiskos spēkus, norādīja, ka lielākā nekonsekvence ir vērojama no Ministru prezidenta Valda Dombrovska partijas «Vienotība», jo nav saprotams, kā pēkšņi var tikt ieslēgta atpakaļgaita lēmumam, kas pieņemts valdībā un par ko ir nobalsots Saeimā. Runa ir par diskusijām, vai no 2014.gada samazināt iedzīvotāju ienākumu nodokli no 24% līdz 22%, par ko iepriekš panākta vienošanās.
Savukārt nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) atsevišķos gadījumos ir pārkāpusi koalīcijas līgumu. Dažos balsojumos parādās apvienības personīgās intereses, un

bieži vien lozungi VL-TB/LNNK ir pirmajā vietā, bet praktiskā darbība neseko,

pauda Zatlers.

Repšes partiju nosauc par apvienību «Par labu Latvijai Nr.2.»
Viņaprāt, uz biedrības «Latvijas attīstībai» pamata topošā partija vērtējama kā apvienība «Par labu Latvijai Nr.2.». Pašlaik nav tik liels protesta balsu skaits, līdz ar to šai grupai neesot nākotnes - viņiem nāksies meklēt sabiedrotos, prognozēja RP valdes priekšsēdētājs.

Saeimas deputāts Valdis Liepiņš brīdināja, ka RP 12.Saeimā neiekļūs, ja netiks skaidri pateikts, ka RP valdībā nesadarbosies ar apvienību «Saskaņas centrs» (SC), kamēr tā neatteiksies no tādiem cilvēkiem kā parlamenta deputāti Irina Cvetkova un Nikolajs Kabanovs un Eiropas Parlamenta deputāts Alfrēds Rubiks.

Tomēr tālākajās RP biedru debatēs izskanēja arī doma, ka,

lai gan kopā ar SC nevajag iet, bet pie sarunu galda ar apvienību sēsties būtu iespējams.

Tāpat debatēs tika norādīts uz nepieciešamību kļūt paškritiskākiem. RP Rīgas mēra kandidāte pašvaldību vēlēšanās Inga Antāne norādīja, ka daudzi biedri neticēja uzvarai pašvaldību vēlēšanās. Tāpat arī problēmas radīja finanšu, cilvēkresursu un administratīvo resursu trūkums. Šīs grūtības ir jāspēj atrisināt, gatavojoties 12.Saeimas vēlēšanās.
Kongresā uzrunu viesa statusā teica biedrības «Demokrātiskie patrioti» valdes locekle Ieva Brante, kura norādīja uz nepieciešamību veidot labāku Latviju.

Svarīgi ir, lai būtu lieli mērķi, jo «pieņemt izaicinājumus darīt ir patiesā atmoda».

Viņa pauda nepieciešamību pēc «jaunas politiskās kultūras, jaunas paaudzes un jauniem mērķiem.»

Kā ziņots, šodien Lielajā ģildē notiek RP otrais kongress, kurā plānots ievēlēt jaunu partijas vadītāju jeb valdes priekšsēdētāju un jaunu valdi.
Uz RP valdes priekšsēdētāja amatu kandidē RP valdes loceklis un partijas Kurzemes reģiona nodaļas vadītājs Jānis Vilnītis, RP Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Demiters un RP valdes loceklis Romualds Ražuks.

Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis savu kandidatūru uz valdes priekšsēdētāja amatu ir atsaucis.

Par RP līdera Demitera vietniekiem ievēl Sondori-Kukuli un Ozoliņu
Par Reformu partijas (RP) līdera jeb valdes priekšsēdētāja Edmunda Demitera vietniekiem ievēlēti divi valdes locekļi, Sandra Sondore-Kukule (attēlā) un Jānis Ozoliņš, informēja RP Saeimas frakcijas preses sekretārs Kaspars Odiņš. RP valde Sondori-Kukuli ievēlējusi par Demitera vietnieci organizatoriskajos un administratīvajos jautājumos, bet Saeimas deputāts Ozoliņš būs vietnieks finanšu pārraudzības jautājumos.
Kā ziņots, 13. jūlijā partijas kongresā ievēlēja RP valdi, kas sastāv no valdes priekšsēdētāja, pieciem reģionu pārstāvjiem un desmit valdes locekļiem. Kā valdes locekļi tika ievēlēti bijušais valdes priekšsēdētājs Valdis Zatlers, izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, Saeimas deputāti Vilnis Ķirsis, Ozoliņš un Inita Bišofa, RP līdzšinējās valdes locekles Sondore-Kukule un Sarma Freiberga un Kokneses mērs Dainis Vingris.
Kā reģionu pārstāvji valdē ievēlēti Vilnītis, RP Rīgas mēra amata kandidāte 1. jūnijā notikušajās pašvaldību vēlēšanās Inga Antāne, līdzšinējie valdes locekļi Romualds Ražuks un Edmunds Jurēvics un bijusī Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja Žanna Kulakova. Jau vēstīts, ka par RP valdes priekšsēdētāju jeb partijas vadītāju 13. jūlijā tika ievēlēts partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Demiters. (leta.lv)

ZRP deputāti

No Zatlera reformu partijas ievēlētie deputāti:

Guntars Bilsēns. Dzimšanas gads: 1952. Izglītība: arodpedagoģiskā, pirms tam inženieris – tehnologs. Nodarbošanās: Valmieras 36. arodvidusskola, direktors. Kāds būs jūsu mērķis, strādājot Saeimā: sakārtot profesionālās izglītības sistēmu.

Inita Bišofa. Dzimšanas gads: 1974. Izglītība: izglītības zinātņu maģistra grāds. Nodarbošanās: Latvijas Sarkanā Krusta Liepājas komitejas izpilddirektore. Mērķis: mazināt trūkumu ģimenēs, iespēja bērniem radoši mācīties.
Inga Bite. Dzimšanas gads: 1981. Izglītība: maģistra grāds tiesību zinātnē. Nodarbošanās: Augstākā tiesa, senatora palīdze. Mērķis: tiesu sistēmas, valsts pārvaldes un civildienesta sakārtošana.
Edmunds Demiters. Dzimšanas gads: 1963. Izglītība: tiesību bakalaurs. Nodarbošanās: SIA Jaunalko, valdes priekšsēdētājs. Mērķis: ierobežot organizētās noziedzības lomu akcizēto preču tirgū, ēnu ekonomikas samazināšana.
Vjačeslavs Dombrovskis. Dzimšanas gads: 1977. Izglītība: ASV iegūts doktora grāds ekonomikā. Nodarbošanās: Baltijas Starptautiskais ekonomikas politikas pētījumu centrs, pētnieks. Mērķis: veikt reformas, it īpaši trīs gadu laikā panākt darbaspēka nodokļa samazināšanu par deviņiem procentpunktiem.
Kārlis Eņģelis. Dzimšanas gads: 1983. Izglītība: tiesību zinātņu bakalaurs. Nodarbošanās: SIA Hipotēku bankas nekustamā īpašuma aģentūra, jurists. Mērķis: ieviest politisko praksi, kuru virza paaudze, kas izaugusi brīvā Latvijā un tic Latvijas nākotnei vienotā Eiropā.

Gunārs Igaunis. Dzimšanas gads: 1965. Izglītība: bakalaura grāds, mūzikas skolotājs. Nodarbošanās: SIA Baltharmonia, valdes priekšsēdētājs. Mērķis: aizstāvēt latgaliešu valodu un lielāku līdzekļu piešķiršanu Latgales reģionam.
Jānis Junkurs. Dzimšanas gads: 1984. Izglītība: bakalaura grāds politikas zinātnē. Nodarbošanās: SIA Horus Laboratory, pārdošanas vadītājs. Mērķis: attīstīt Kurzemes reģionu, cīnīties par investīcijām Kurzemē, veicināt aizceļojušo iedzīvotāju atgriešanos Latvijā.
Zanda Kalniņa-Lukaševica. Dzimšanas gads: 1978. Izglītība: maģistra grāds sabiedrības vadībā. Nodarbošanās: biedrība Reformu domnīca, valdes locekle. Mērķis: panākt gudru un efektīvu valsts pārvaldi, kurā lēmumi balstīti uz reāliem argumentiem.
Valdis Liepiņš. Dzimšanas gads: 1939. Izglītība: Lielbritānijā iegūts maģistra grāds politikā, filozofijā un ekonomikā. Nodarbošanās: Baltic Connections Inc. filiāle Latvijā, prezidents Mērķis: reformēt politisko sistēmu.
Inese Lībiņa-Egnere. Dzimšanas gads: 1977. Izglītība: tiesību doktora zinātniskais grāds. Nodarbošanās: LU Juridiskās fakultātes docente. Mērķis: lai visi Saeimas balsojumi būtu atklāti, arī amatpersonu ievēlēšana. Nodrošināšu, ka Valsts prezidentu ievēl Latvijas tauta.
Klāvs Olšteins. Dzimšanas gads: 1983. Izglītība: tieslietu zinātnes, otrā līmeņa profesionālā studiju programma. Nodarbošanās: Zatlera Reformu partija, valdes loceklis. Mērķis: pieņemt Būvniecības likumu.
Jānis Ozoliņš. Dzimšanas gads: 1976. Izglītība: biznesa administrācijas maģistrs. Nodarbošanās: pašnodarbinātais. Mērķis: veicināt drošas un ilgtspējīgas pensiju sistēmas veidošanu, lai iedzīvotājiem arī nākotnē būtu pieejamas valsts pensijas un pabalsti.
Romualds Ražuks. Dzimšanas gads: 1955. Izglītība: Krievijā iegūts medicīnas zinātņu kandidāta diploms. Nodarbošanās: Aizsardzības ministrija, vecākais eksperts. Mērķis: konstitucionālas reformas, vienādas iespējas biznesā visiem, sabiedrības saliedētība, Jūrmalas problēmu risināšana.
Gunārs Rusiņš. Dzimšanas gads: 1960. Izglītība: vidējā. Nodarbošanās: SIA TM Security Service, personāla vadītājs Mērķis: darbs aizsardzības, iekšlietu un pretkorupcijas jomā.
Elīna Siliņa. Dzimšanas gads: 1977. Izglītība: bakalaura grāds ekonomikā un uzņēmējdarbībā, bakalaura grāds politikas zinātnē. Nodarbošanās: SIA Celsius, valdes locekle. Mērķis: ieviest taisnīgumu it visā.
Edmunds Sprūdžs. Dzimšanas gads: 1980. Izglītība: nepabeigtas studijas maģistra diplomam uzņēmējdarbības vadībā. Nodarbošanās: SIA HansaWorld Latvia, valdes loceklis. Mērķis: parādīt, ka Latvijā iespējamas pārmaiņas, īstenojot reālas reformas un vairojot ikviena iedzīvotāja lepnumu par sasniegto un savu valsti.
Jānis Upenieks. Dzimšanas gads: 1988. Izglītība: bakalaura grāds ekonomikā un biznesa administrācijā. Nodarbošanās: SIA Creative Media Services, sociālo mediju administrators. Mērķis: ar cītīgu un godīgu darbu uzlabot Latvijas ekonomisko un sociālo stāvokli.

Viktors Valainis. Dzimšanas gads: 1986. Izglītība: profesionālais maģistra grāds. Nodarbošanās: SIA Jelgavas Nekustamo īpašumu pārvalde, Ēku eksplutācijas daļas vadītāja vietnieks. Mērķis: pievērst uzmanību mājokļu politikai, izglītībai, demogrāfijai, ekonomikai.
Inga Vanaga. Dzimšanas gads: 1980. Izglītība: sociālo zinātņu maģistra grāds socioloģijā. Nodarbošanās: LLU Sociālo zinātņu fakultātes prodekāne. Mērķis: sekmēt komunikāciju ar vēlētājiem, īstenot politiskās sistēmas reformas, veikt reformas izglītības sistēmā.
Juris Viļums. Dzimšanas gads: 1982. Izglītība: maģistra grāds vadības zinībās. Nodarbošanās: Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas pārvalde, projektu vadītājs. Mērķis: panākt Latgalē ekonomisko izaugsmi un sakārtot latviešu valodas lietas saistībā ar latgaliešu valodu.
Valdis Zatlers. Dzimšanas gads: 1955. Izglītība: augstākā medicīnā. Nodarbošanās: Zatlera Reformu partija, valdes priekšsēdētājs. Mērķis: mans mantojums no prezidenta četriem gadiem ir politiskā reforma.

No ZRP netika ievēlēti: Ainis Dābols no 3. vietas uz 9. Rīgā; Vija Tirzmale no 4. vietas uz 18. Rīgā; Sandra SondoreKukule no 2. vietas uz 15. Vidzemē; Sarma Freiberga no 4. vietas uz 14. Vidzemē; Oskars Zuģickis no 1. vietas uz 4. Latgalē; Ilga Šuplinska no 2. vietas uz 5. Latgalē; Rita Vilnīte no 4. vietas uz 7. Kurzemē (Diena)