http://zinas.nra.lv/viedokli/bens-latkovskis/49354-vienotibas-steidzinasana.htm
Piektdiena, 10.jūnijs (2011) | Bens Latkovskis
Vēl pirms dažiem mēnešiem notikušajā Pilsoniskās savienības (PS) kopsapulcē Vienotības pārtapšana par vienotu partiju tika prognozēta nākamā gada pavasarī, bet pēdējā laika notikumi liek šo procesu pasteidzināt.
Tā kā radušās dažas juridiskas neskaidrības, sestdien notiks atkārtots PS kongress, kura galvenais uzdevums būs novērst pēdējos juridiski formālos šķēršļus, lai visas trīs apvienības Vienotība sastāvdaļas varētu izveidot vienotu partiju jau tuvāko mēnešu laikā. Tāpēc PS kongress iecerēts tīri tehnisks, un pat nolemts nemainīt iepriekšējo valdi, kuras sastāvs izraisīja zināmu nervozitāti.
Atgādināšu, ka PS jaunajā valdē netika ievēlēti tādi ar ārvalstu un pašmāju oligarhiskām struktūrām saistīti personāži kā Sarmīte Ēlerte, Arvils Ašeradens, Ilze Viņķele un Uģis Rotbergs. Ašeradenam valdes vēlēšanās bija vienāds balsu skaits ar PS jauniešu nodaļas vadītāju Lindu Medeni. Atkārtotās vēlēšanās uzvarēja Medene, un Sandra Kalniete diezgan asā formā pieprasīja viņai atdot savu vietu Ašeradenam, novedot meiteni līdz asarām. Tomēr Medenei pietika dūšas atteikt ietekmīgajai partijas vadonei. Rezultātā viens no PS faktiskajiem līderiem netika ievēlēts partijas valdē. Pēc šiem valdes vēlēšanu rezultātiem sākās juridiskas spēlītes, apšaubot kopsapulces lēmumu leģitimitāti, taču ar vienu Valsts prezidenta Valda Zatlera rīkojumu tās padarītas nenozīmīgas. Tagad uzdevumi jau pavisam citi. PS valdes sastāvs nevienu vairs neinteresē, jo arī pati PS pārdzīvo pēdējos savas pastāvēšanas mēnešus. Jau augustā priekšvēlēšanu sprinta distancē jādodas jaunajai Vienotībai. Tā ir paredzēts plānā. Vai tā būs, lūk, tas ir jautājums.
Iekšējās pretrunas ir galvenais lielu organizāciju klupšanas akmens, ja vien to priekšgalā nav spēcīgs līderis. Kopš Vienotības zīmola parādīšanās šim veidojumam ir bijušas līderības problēmas. Uz iepriekšējām vēlēšanām līdera krekliņu uzvilka premjers Valdis Dombrovskis. Ir skaidrs, ka šajās vēlēšanās viņš vairs nevar pildīt šo lomu, jo neizskatās pietiekami revolucionārs, tas ir, antioligarhisks. Neskaidrības par Dombrovska un viņa padomnieces Bukānes ģimeņu kopējo biznesu izraisa pamatotas aizdomas par smagu interešu konfliktu, kas neļauj Dombrovskim ar pietiekamu pārliecību skandēt saukli – nē, oligarhiem!
Jāmeklē cits līderis. Vislabākais būtu Zatlers, bet bijušajam prezidentam kaut kā neklājas sēdēt pie viena galda ar tādiem šeptmaņiem kā Jaunups un Kampars. Un šajā vietā parādās grūti risināma pretruna. Pie siles grib palikt visi – gan Kampars, gan Jaunups, gan pārējie. Taču jaunā politiskā konjunktūra ir mainījusi vērtēšanas kritērijus. Veiklais zēns Jaunups vairs nav partijai un partijas cilvēkiem vajadzīga persona, bet gan tipāžs, ar kuru līdz vēlēšanām atrasties vienā telpā ir tikpat bīstami kā ar kādu no «īstajiem» oligarhiem. Tā nu sagadījies, ka atbilstoši jaunajai mitoloģijai PS rindās ir mazāk cilvēku, kurus var apsūdzēt par kaut kādu iezīmju sakritību ar tā dēvētajiem oligarhiem. Savukārt Vienotība ir salīdzinoši labi tautā aizgājusi preču zīme, kuru privatizēt vēlētos ne viens vien.
Solvita Āboltiņa vienā no savām pēdējām intervijām laikrakstā Diena atļaujas pateikt to, ko varētu pat nosaukt par provokāciju. Viņa esošo politisko izkārtojumu latviešu spārnā iedala trijos blokos – oligarhu, Jaunā laika realizētās politikas Vienotības blokā un nacionālajā blokā. Laikā, kad publiski tiek deklarēta nepieciešamība vienoties, Āboltiņa saviem partneriem iegrūž degunā – Vienotības pamatā ir tieši Jaunā laika (JL) realizētā politika. Jādomā, ka šī nav nejauši izsprukusi frāze. Pārtulkota parastā valodā, tā nozīmē – es tikai priecātos, ja PS pamestu Vienotības kuģi. Saulainu taciņu. Taču nekas neliecina, ka Aboltiņas sapņi varētu piepildīties. Gluži otrādi. Jaunajos apstākļos otro elpu atguvusi PS, kas pēc vēlēšanām bija smakusi zem JL dominantes. Lai gan daži Vienotības propagandisti, piemēram, Kārlis Streips, jau vairākkārt ieteikuši Vienotībai atbrīvoties no tādiem darboņiem kā Kampars, Dombrovskis, Bendrāte un citiem, realitātē tas diez vai ir iespējams. Attīrīšanās uzdevums tiks uzticēts vēlētājiem, kuri ar plusiņiem nokoriģēs vēlēšanu sarakstus.
PS pieļauj, ka no partijas uz Nacionālo apvienību varētu aiziet daži individuāli biedri, bet partijas spice tomēr paliks nākamās Vienotības kodolā. Paredzams, ka Vienotības dibināšanas kongresā tiks ievēlēta 21 cilvēka liela valde. Pa 7 pārstāvjiem no katras partijas, taču pēc vēlēšanām tiks sasaukts kongress, kurš izvērtēs vēlēšanu rezultātus un ievēlēs jaunu valdi jau bez jebkādām veco partiju kvotām. Problēma ir tā, ka pēc vēlēšanām var izrādīties, ka Vienotības elektorāta nišā galvenais spēlētājs ir nevis Vienotība, bet gan Nacionālā apvienība vai jaunā Zatlera partija. Ja notikumi attīstīsies pēc šāda scenārija, tad uzvarētāji, iespējams, būs tieši tie, kas laikus pārlēks no piesūcekņiem apaugušās Vienotības galēras uz kādu ātrāk ejošu kuģi.
Rāda ziņas ar etiķeti uģis rotbergs. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti uģis rotbergs. Rādīt visas ziņas
piektdiena, 2011. gada 24. jūnijs
otrdiena, 2011. gada 19. aprīlis
PS kopsapulce (par apvienošanos ar Vienotibu)
Lai Aivars nevarētu sarunāt ar Andri, Aināru un Nilu
19.04.2011.Autors: Māris Antonevičs.
Visi apvienību "Vienotība" veidojošie spēki ir apstiprinājuši vēlmi veidot kopīgu partiju
Partiju reitingi, kurus apkopojis sabiedriskās domas pētījumu centrs "SKDS", rāda, ka "Vienotības" popularitāte krītas. Šobrīd šim politiskajam spēkam uzticoties 10,3% aptaujāto, kas, protams, ir krietni mazāk nekā Saeimas vēlēšanu laikā (SKDS aptaujas līderis ir "Saskaņas centrs", kuru atbalsta 20% aptaujāto pilsoņu. Jāpiebilst, ka, lai gan "Vienotības" popularitātes kritumu uzrādījusi arī "Latvijas faktu" veiktā aptauja, tas tomēr nav tik liels.)
Apvienību veidojošās Pilsoniskās savienības kongresā gan tika uzsvērti nevis šie, bet citi skaitļi. Kā uzvaroši paziņoja kultūras ministre Sarmīte Ēlerte: "Skaitļi nepielūdzami rāda, ka Latvijā ir atsākusies izaugsme." Optimistiska joprojām ir arī "Jaunā laika" priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa: "Lai arī reitingi to nerāda, cilvēki mums joprojām uzticas." Turklāt: ""Vienotības" ideja ir vienīgā Latvijas politiskās nākotnes iespēja!"
Vēstules pirms kongresa
Nav noslēpums, ka tieši Pilsoniskās savienības biedru vidū šaubas par "Vienotības" pārtapšanu partijā bijušas vislielākās, kas atspoguļojies pat tās vadītāju publiskajos izteikumos, par noskaņojumu reģionos nemaz nerunājot. Pirms kongresa tika izplatītas anonīmas vēstules, kurās kāds PS biedrs norāda, ka lielāka nozīme "Vienotībā" esot "Jaunajam laikam" un "Sabiedrībai citai politikai" , bet PS – tikai "pabērna loma". Turklāt tādējādi cieš Pilsoniskās savienības vērtības un idejas, kuras pēc "Vienotības" pārtapšanas partijā acīmredzot nākšoties atmest pavisam. PS pat bija veikusi kaut ko līdzīgu iekšējai izmeklēšanai un paziņoja, ka anonīmais rakstītājs ar pseidonīmu "Andris Z." neesot partijas biedrs. PS biedru vidū no 20 Andriem ir tikai viens, kura uzvārds sākas ar burtu "Z" – Andris Zaviļeiskis – zvērināts advokāts, Siguldas novada domes deputāts, bet viņš vēstules neesot rakstījis. Tā esot provokācija, lai veidotu partijā šķeltniecisku noskaņojumu.
Tomēr sestdien notikušais kongress izvērtās reti rāms, par ko lielākais "paldies" acīmredzot jāsaka organizētājiem, galveno uzmanību piešķirot nevis debatēm, bet tematiskiem referātiem, piemēram "Kultūra – nācijas pamats un attīstības dzinējspēks" (S. Ēlerte), "Intelekta nācija" (I. Druviete), "Jauns tautsaimniecības attīstības modelis. Inovāciju ekonomika" (I. Vaidere) utt. Tika arī pamatots, ka vairāk jārunā par "Vienotības" mērķiem, bet partija vai apvienība – tie jau tikai instrumenti šo mērķu sasniegšanai.
Kristovskis: "Iekšējā gaisotne – saspīlēta."
Biedru šaubas savā uzrunā bija apņēmies paust PS vadītājs Ģirts Valdis Kristovskis: ""Vienotības" līdzšinējās partnerības laikā dažkārt šķitis, ka politiskie pretinieki ir pašu sabiedroto vidū. Nemelošu, pieslīpēties, savīties ir bijis grūti. Iekšējā gaisotne un lēmumu pieņemšana "Vienotībā" nereti ir bijusi saspīlēta, dažkārt problēmas ar šantāžas piegaršu tikušas risinātas masu mediju vidē. Joprojām būtisku nesaskaņu cēloņi nav tikuši atrisināti." No Kristovska stāstītā izriet, ka viņš nav apmierināts, kā "Jaunais laiks" nozadzis Pilsoniskajai savienībai finanšu ministru Andri Vilku. Viņš šobrīd "pārstāv un nodrošina Dombrovska jeb "JL" un Finanšu ministrijas speciālistu skatījumu", lai gan PS esot savs, atšķirīgs skatījums uz ekonomisko attīstību – to palīdzējuši izstrādāt akadēmiķi, un tas apkopots tautsaimniecības rakstu krājumā "Pārraut sastingumu!". "Pirms vēlēšanām mēs, Pilsoniskā savienība, respektējām Dombrovska, Repšes, Kampara jeb "JL" ekonomiskās nostādnes. Tobrīd valdības vadītājam bija cits redzējums, mēs piebremzējām savus piedāvājumus "Vienotības" kopējā procesa dēļ. Tagad gaidām no jauna, jo 2011. gada budžeta veidošanas un tā papildu konsolidācijas laikā, protams, nevaram uzspiest savu redzējumu. (..) Rezultātā PS un ekspertu redzējums nu jau gadu paliek iesaldēts, jo "Vienotības" ietvaros katrs paliek pie savas pārliecības," situāciju raksturoja V. Kristovskis. Tas tomēr nebija šķērslis, lai viņš un citi PS redzamākie politiķi aicinātu balsot par "Vienotības" pārtapšanu partijā.
Sandra Kalniete uzskata, ka apvienošanas procesu mēģinot apkarot konkurenti un atsevišķi savtīgi ekonomiskie grupējumi, un tam esot savs iemesls. "Vispilnīgāk "Vienotības" nozīmi Latvijas politikas atveseļošanā var novērtēt, ja mēģina iedomāties, ka mūsu valsts politiskajā ainavā vairs nav "Vienotības". Tad Latvijā atkal valdītu vecie laiki, kad Aivars sarunā ar Andri, Aināru un Nilu, un nav neviena ietekmīga politiska spēka, kas to spētu aizkavēt," uzskata Eiroparlamenta deputāte.
Ēlerte argumentēja, ka "ilglaicīgu valstisku politiku nevar izstrādāt un iedibināt grīļīgas un ātri mainīgas valdības. Bet to var izveidot tikai lielas partijas, nevis sīkpartijas, kuras katrās vēlēšanās kā rieksta čaumalas šūpojas grūti prognozējama rezultāta viļņos".
Arī Saeimas deputāts Kārlis Šadurskis, atzīstot, ka skaidras atbildes nav, tomēr mudināja biedrus izlemt par labu "aprēķina laulībām". Protams, īpaši uzstājīgi par vienoto partiju aģitēja tie, kuri paši šo lēmumu jau pieņēmuši, – S. Āboltiņa un A. Štokenbergs. "Ja kādai no "Vienotības" partijām ir bailes no izšķīšanas, tā ir gļēvuma pazīme. Ja jums bail no politikas netīrajiem ūdeņiem, tad nav ko līst tajos iekšā. Ja jūs baidāties no partijas biedriem, tad kā varēsiet stāties pretī konkurentiem?" Štokenbergs emocionāli apelēja pie PS biedru jūtām, lai gan tikai pirms nedēļas viņa paša vadītās partijas kongresā izskanēja daudz šaubu par lēmumu.
Ēlerti neievēl valdē
PS solījusi "Vienotības" apvienošanās procesā nezaudēt savu nacionālo stāju un rūpēties, lai netiek pieļauta pilsonības iegūšanas pamatprincipu maiņa, ka Latvijā "uzrodas" vēl kāda cita valsts vai oficiālā valoda, ka tiek apšaubīts Latvijas okupācijas fakts. S. Kalniete arī izteicās, ka "ir jāsaka skaidri – mēs neredzam vietu Latvijas valdībā cilvēkiem, kuri neatzīst Latvijas valstiskuma pamatus", kas nozīmē, ka PS arī turpmāk būs pret "Saskaņas centra" ņemšanu valdībā.
Interesanta epizode kongresā bija S. Ēlertes iebildums pret statūtu grozījumiem, ka partijas valde pieņem lēmumus, kuras amatpersonas deputātiem Saeimas balsojumos vajadzētu atbalstīt. Viņasprāt, tas esot pretrunā ar Satversmi, jo neviens nevar noteikt, kā deputātam jābalso. Diskusijā iesaistījās arī Ēlertes domubiedrs no "Lietussargu grupas" Uģis Rotbergs, kurš jautāja, kādu sodu viņš saņems, ja balsos pretēji valdes lēmumam. Uz to Ģ. V. Kristovskis atbildēja, ka Rotbergs sodīts netiks un valdes lēmumam būšot tikai rekomendējošs raksturs, jo, protams, piespiest balsot nevienu nevar.
Zīmīgi, ka ne Ēlerte, ne Rotbergs, kā arī cits Ēlertei tuvs partijas biedrs Arvils Ašerādens PS valdes vēlēšanās neguva atbalstu un palika "aiz strīpas".
19.04.2011.Autors: Māris Antonevičs.
Visi apvienību "Vienotība" veidojošie spēki ir apstiprinājuši vēlmi veidot kopīgu partiju
Partiju reitingi, kurus apkopojis sabiedriskās domas pētījumu centrs "SKDS", rāda, ka "Vienotības" popularitāte krītas. Šobrīd šim politiskajam spēkam uzticoties 10,3% aptaujāto, kas, protams, ir krietni mazāk nekā Saeimas vēlēšanu laikā (SKDS aptaujas līderis ir "Saskaņas centrs", kuru atbalsta 20% aptaujāto pilsoņu. Jāpiebilst, ka, lai gan "Vienotības" popularitātes kritumu uzrādījusi arī "Latvijas faktu" veiktā aptauja, tas tomēr nav tik liels.)
Apvienību veidojošās Pilsoniskās savienības kongresā gan tika uzsvērti nevis šie, bet citi skaitļi. Kā uzvaroši paziņoja kultūras ministre Sarmīte Ēlerte: "Skaitļi nepielūdzami rāda, ka Latvijā ir atsākusies izaugsme." Optimistiska joprojām ir arī "Jaunā laika" priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa: "Lai arī reitingi to nerāda, cilvēki mums joprojām uzticas." Turklāt: ""Vienotības" ideja ir vienīgā Latvijas politiskās nākotnes iespēja!"
Vēstules pirms kongresa
Nav noslēpums, ka tieši Pilsoniskās savienības biedru vidū šaubas par "Vienotības" pārtapšanu partijā bijušas vislielākās, kas atspoguļojies pat tās vadītāju publiskajos izteikumos, par noskaņojumu reģionos nemaz nerunājot. Pirms kongresa tika izplatītas anonīmas vēstules, kurās kāds PS biedrs norāda, ka lielāka nozīme "Vienotībā" esot "Jaunajam laikam" un "Sabiedrībai citai politikai" , bet PS – tikai "pabērna loma". Turklāt tādējādi cieš Pilsoniskās savienības vērtības un idejas, kuras pēc "Vienotības" pārtapšanas partijā acīmredzot nākšoties atmest pavisam. PS pat bija veikusi kaut ko līdzīgu iekšējai izmeklēšanai un paziņoja, ka anonīmais rakstītājs ar pseidonīmu "Andris Z." neesot partijas biedrs. PS biedru vidū no 20 Andriem ir tikai viens, kura uzvārds sākas ar burtu "Z" – Andris Zaviļeiskis – zvērināts advokāts, Siguldas novada domes deputāts, bet viņš vēstules neesot rakstījis. Tā esot provokācija, lai veidotu partijā šķeltniecisku noskaņojumu.
Tomēr sestdien notikušais kongress izvērtās reti rāms, par ko lielākais "paldies" acīmredzot jāsaka organizētājiem, galveno uzmanību piešķirot nevis debatēm, bet tematiskiem referātiem, piemēram "Kultūra – nācijas pamats un attīstības dzinējspēks" (S. Ēlerte), "Intelekta nācija" (I. Druviete), "Jauns tautsaimniecības attīstības modelis. Inovāciju ekonomika" (I. Vaidere) utt. Tika arī pamatots, ka vairāk jārunā par "Vienotības" mērķiem, bet partija vai apvienība – tie jau tikai instrumenti šo mērķu sasniegšanai.
Kristovskis: "Iekšējā gaisotne – saspīlēta."
Biedru šaubas savā uzrunā bija apņēmies paust PS vadītājs Ģirts Valdis Kristovskis: ""Vienotības" līdzšinējās partnerības laikā dažkārt šķitis, ka politiskie pretinieki ir pašu sabiedroto vidū. Nemelošu, pieslīpēties, savīties ir bijis grūti. Iekšējā gaisotne un lēmumu pieņemšana "Vienotībā" nereti ir bijusi saspīlēta, dažkārt problēmas ar šantāžas piegaršu tikušas risinātas masu mediju vidē. Joprojām būtisku nesaskaņu cēloņi nav tikuši atrisināti." No Kristovska stāstītā izriet, ka viņš nav apmierināts, kā "Jaunais laiks" nozadzis Pilsoniskajai savienībai finanšu ministru Andri Vilku. Viņš šobrīd "pārstāv un nodrošina Dombrovska jeb "JL" un Finanšu ministrijas speciālistu skatījumu", lai gan PS esot savs, atšķirīgs skatījums uz ekonomisko attīstību – to palīdzējuši izstrādāt akadēmiķi, un tas apkopots tautsaimniecības rakstu krājumā "Pārraut sastingumu!". "Pirms vēlēšanām mēs, Pilsoniskā savienība, respektējām Dombrovska, Repšes, Kampara jeb "JL" ekonomiskās nostādnes. Tobrīd valdības vadītājam bija cits redzējums, mēs piebremzējām savus piedāvājumus "Vienotības" kopējā procesa dēļ. Tagad gaidām no jauna, jo 2011. gada budžeta veidošanas un tā papildu konsolidācijas laikā, protams, nevaram uzspiest savu redzējumu. (..) Rezultātā PS un ekspertu redzējums nu jau gadu paliek iesaldēts, jo "Vienotības" ietvaros katrs paliek pie savas pārliecības," situāciju raksturoja V. Kristovskis. Tas tomēr nebija šķērslis, lai viņš un citi PS redzamākie politiķi aicinātu balsot par "Vienotības" pārtapšanu partijā.
Sandra Kalniete uzskata, ka apvienošanas procesu mēģinot apkarot konkurenti un atsevišķi savtīgi ekonomiskie grupējumi, un tam esot savs iemesls. "Vispilnīgāk "Vienotības" nozīmi Latvijas politikas atveseļošanā var novērtēt, ja mēģina iedomāties, ka mūsu valsts politiskajā ainavā vairs nav "Vienotības". Tad Latvijā atkal valdītu vecie laiki, kad Aivars sarunā ar Andri, Aināru un Nilu, un nav neviena ietekmīga politiska spēka, kas to spētu aizkavēt," uzskata Eiroparlamenta deputāte.
Ēlerte argumentēja, ka "ilglaicīgu valstisku politiku nevar izstrādāt un iedibināt grīļīgas un ātri mainīgas valdības. Bet to var izveidot tikai lielas partijas, nevis sīkpartijas, kuras katrās vēlēšanās kā rieksta čaumalas šūpojas grūti prognozējama rezultāta viļņos".
Arī Saeimas deputāts Kārlis Šadurskis, atzīstot, ka skaidras atbildes nav, tomēr mudināja biedrus izlemt par labu "aprēķina laulībām". Protams, īpaši uzstājīgi par vienoto partiju aģitēja tie, kuri paši šo lēmumu jau pieņēmuši, – S. Āboltiņa un A. Štokenbergs. "Ja kādai no "Vienotības" partijām ir bailes no izšķīšanas, tā ir gļēvuma pazīme. Ja jums bail no politikas netīrajiem ūdeņiem, tad nav ko līst tajos iekšā. Ja jūs baidāties no partijas biedriem, tad kā varēsiet stāties pretī konkurentiem?" Štokenbergs emocionāli apelēja pie PS biedru jūtām, lai gan tikai pirms nedēļas viņa paša vadītās partijas kongresā izskanēja daudz šaubu par lēmumu.
Ēlerti neievēl valdē
PS solījusi "Vienotības" apvienošanās procesā nezaudēt savu nacionālo stāju un rūpēties, lai netiek pieļauta pilsonības iegūšanas pamatprincipu maiņa, ka Latvijā "uzrodas" vēl kāda cita valsts vai oficiālā valoda, ka tiek apšaubīts Latvijas okupācijas fakts. S. Kalniete arī izteicās, ka "ir jāsaka skaidri – mēs neredzam vietu Latvijas valdībā cilvēkiem, kuri neatzīst Latvijas valstiskuma pamatus", kas nozīmē, ka PS arī turpmāk būs pret "Saskaņas centra" ņemšanu valdībā.
Interesanta epizode kongresā bija S. Ēlertes iebildums pret statūtu grozījumiem, ka partijas valde pieņem lēmumus, kuras amatpersonas deputātiem Saeimas balsojumos vajadzētu atbalstīt. Viņasprāt, tas esot pretrunā ar Satversmi, jo neviens nevar noteikt, kā deputātam jābalso. Diskusijā iesaistījās arī Ēlertes domubiedrs no "Lietussargu grupas" Uģis Rotbergs, kurš jautāja, kādu sodu viņš saņems, ja balsos pretēji valdes lēmumam. Uz to Ģ. V. Kristovskis atbildēja, ka Rotbergs sodīts netiks un valdes lēmumam būšot tikai rekomendējošs raksturs, jo, protams, piespiest balsot nevienu nevar.
Zīmīgi, ka ne Ēlerte, ne Rotbergs, kā arī cits Ēlertei tuvs partijas biedrs Arvils Ašerādens PS valdes vēlēšanās neguva atbalstu un palika "aiz strīpas".
sestdiena, 2011. gada 5. februāris
5 PS deputāti atbalsta pārkrievošanu - Pats vainīgs, ka neproti krievu valodu!
04.02.2011. Ģirts Zvirbulis
http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/latvijas.zinas/?doc=93551
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas ir izaugusi latviešu paaudze, kura krieviski vairs nesaprot. Toties krievu jaunieši latviešu valodu apgūst arvien labāk un kļūst konkurētspējīgāki darba tirgū. Ko darīt ar pirmajiem – likt mācīties krievu valodu vai pasargāt viņus ar īpašu likumu? Par to vakar diskutēja Saeimas deputāti.
Saeima vakar noraidīja Nacionālās apvienības "VL"/"TB"/LNNK deputātu sagatavotos grozījumus Darba likumā, kuru mērķis esot pasargāt latviešu jauniešus no diskriminācijas darba tirgū.
Pievērsties šiem jautājumiem Nacionālo apvienību mudinājusi Latvijas Ordeņu brālības vēstule valsts augstākajām amatpersonām. Tajā paustas bažas, ka krievu valodas pozīcijas Latvijā kļuvušas tik plašas, ka darba devēji pieprasa krievu valodas zināšanas gandrīz visos darba piedāvājumos. "Pat daudzos valsts uzņēmumos bez krievu valodas zināšanām darbs netiek piedāvāts. Ap 65% jauniešu, kuri ir beiguši skolas ar latviešu mācību valodu pēdējos divdesmit gados, nav mācījušies krievu valodu un tāpēc viņi nevar atrast šeit darbu un tiek rupji diskriminēti paši savā zemē. Kaut kas tāds nenotiek nevienā citā Eiropas valstī," teikts vēstulē. Likumprojekta autori saskaitījuši, ka, piemēram, laikrakstā "Diena" 29. janvāra numurā trijos no septiņiem darba sludinājumiem prasītas labas krievu valodas zināšanas. Tā esot krieviski nerunājošo darba meklētāju lingvistiskā diskriminācija. Tādēļ "VL"/"TB"/LNNK piedāvā Darba likumā noteikt, ka, publicējot darba sludinājumus, veicot darba intervijas, dibinot darba tiesiskās attiecības, kā arī darba tiesisko attiecību pastāvēšanas laikā, darba devējiem aizliegts noteikt nesamērīgas prasības konkrētu svešvalodu prasmei. Svešvalodu, kuras ir Eiropas oficiālās, valodas prasmi turpmāk varētu pieprasīt tikai tad, ja darba pienākumus nav iespējams veikt bez attiecīgās svešvalodas prasmes.
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas ir izaugusi latviešu paaudze, kura krieviski vairs nesaprot. Toties krievu jaunieši latviešu valodu apgūst arvien labāk un kļūst konkurētspējīgāki darba tirgū. Ko darīt ar pirmajiem – likt mācīties krievu valodu vai pasargāt viņus ar īpašu likumu? Par to vakar diskutēja Saeimas deputāti.
Saeima vakar noraidīja Nacionālās apvienības "VL"/"TB"/LNNK deputātu sagatavotos grozījumus Darba likumā, kuru mērķis esot pasargāt latviešu jauniešus no diskriminācijas darba tirgū.
Pievērsties šiem jautājumiem Nacionālo apvienību mudinājusi Latvijas Ordeņu brālības vēstule valsts augstākajām amatpersonām. Tajā paustas bažas, ka krievu valodas pozīcijas Latvijā kļuvušas tik plašas, ka darba devēji pieprasa krievu valodas zināšanas gandrīz visos darba piedāvājumos. "Pat daudzos valsts uzņēmumos bez krievu valodas zināšanām darbs netiek piedāvāts. Ap 65% jauniešu, kuri ir beiguši skolas ar latviešu mācību valodu pēdējos divdesmit gados, nav mācījušies krievu valodu un tāpēc viņi nevar atrast šeit darbu un tiek rupji diskriminēti paši savā zemē. Kaut kas tāds nenotiek nevienā citā Eiropas valstī," teikts vēstulē. Likumprojekta autori saskaitījuši, ka, piemēram, laikrakstā "Diena" 29. janvāra numurā trijos no septiņiem darba sludinājumiem prasītas labas krievu valodas zināšanas. Tā esot krieviski nerunājošo darba meklētāju lingvistiskā diskriminācija. Tādēļ "VL"/"TB"/LNNK piedāvā Darba likumā noteikt, ka, publicējot darba sludinājumus, veicot darba intervijas, dibinot darba tiesiskās attiecības, kā arī darba tiesisko attiecību pastāvēšanas laikā, darba devējiem aizliegts noteikt nesamērīgas prasības konkrētu svešvalodu prasmei. Svešvalodu, kuras ir Eiropas oficiālās valodas, prasmi turpmāk varētu pieprasīt tikai tad, ja darba pienākumus nav iespējams veikt bez attiecīgās svešvalodas prasmes. Savukārt svešvalodu, kuras nav Eiropas Savienības oficiālās valodas, prasmi turpmāk varētu pieprasīt tikai Ministru kabineta noteiktos gadījumos un profesijās. Kā likumprojekta autoru vārdā uzsvēra deputāte Inese Laizāne – šādas normas neaizliegtu uzņēmējam, izvēloties darbiniekus, dot priekšrocības kandidātam, kurš paralēli latviešu valodai zina arī krievu valodu. Taču MK noteikumos būtu precizēts, kuros gadījumos to var darīt (piemēram, kad runa ir par apkalpojošo sfēru, kur jāsarunājas ar klientiem).
Pret "VL"/"TB"/LNNK ierosinājumu kategoriski iebilda Ainārs Šlesers ("Par labu Latviju"), kurš pauda viedokli, ka valodas aizstāvjus nereti vadot ne tik daudz bažas par latviešu valodu, kā vēlme atriebties par krievu valodas dominanci okupācijas laikā. Viņš arī vērsa deputātu uzmanību uz to, ka šādu likumu realizēt dzīvē būs tikpat kā neiespējami, jo darba devējs atradīs virkni citu iemeslu, kādēļ pieņemt darbā cilvēku ar plašākām valodas zināšanām.
"Pirms kāda laika kopā ar savu Igaunijas paziņu sēdējām kādā no viesnīcu restorāniem, dzērām kafiju, tēju, pienāca jauna oficiante un sāka runāt ar mums angļu valodā. Mēs ar igauni runājām krievu valodā, lai gan viņš labi runā arī angļu valodā. Kad mēs sākām pasūtīt kaut kādu ēdienu, tā meitene stāvēja apmulsusi. Viņa bija jauna latviešu meitene, un viņa neko nesaprata krievu valodā. Tā diemžēl šodien ir realitāte, pēc kāda laika es konstatēju, ka tajā vietā šī meitene vairs nestrādā, viņas vienkārši vairs nav. Kāpēc? Tāpēc, ka tūrisma nozarē ārkārtīgi svarīgi, lai cilvēks zina vismaz trīs valodas. Tā ir, protams, latviešu valoda, tā ir krievu valoda un tā ir angļu valoda. Ja kāds zina vēl kādu citu – ceturto vai piekto valodu –, viņš kļūst konkurētspējīgs," no Saeimas tribīnes sprieda Šlesers.
Nacionālās apvienības sagatavotos Darba likuma grozījumus atbalstīja tikai 34 deputāti, pret bija 32 un vēl 22 tautas kalpi atturējās. Balsis "pret" un "atturos" tiek skaitītas kopā, un līdz ar to šis likumprojekts tika noraidīts.
*** Uzziņa
Saeimas balsojums par VL-TB/LNNK piedāvātajiem grozījumiem Darba likumā
PAR: 34
Aija Barča (ZZS), Silva Bendrāte (Vienotība), Andris Bērziņš (Zemgale; ZZS), Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK), Augusts Brigmanis (ZZS), Andris Buiķis (Vienotība), Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK), Ingmārs Čaklais (Vienotība), Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK), Ina Druviete (Vienotība), Māris Dzelzskalns (ZZS), Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK), Dzintra Hirša (Vienotība), Rasma Kārkliņa (Vienotība), Jānis Klaužs (ZZS), Janīna Kursīte-Pakule (Vienotība), Inese Laizāne (VL-TB/LNNK), Visvaldis Lācis (VL-TB/LNNK), Ingmārs Līdaka (ZZS), Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK), Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK), Dace Reinika (ZZS), Dana Reizniece (ZZS), Guntis Rozītis (ZZS), Inguna Rībena (Vienotība), Kārlis Seržants (ZZS), Vitauts Staņa (ZZS), Jānis Strazdiņš (ZZS), Staņislavs Šķesters (ZZS), Ilze Vergina (Vienotība), Aivars Volfs (Vienotība), Jānis Vucāns (ZZS), Didzis Zemmers (ZZS), Oskars Zīds (ZZS).
PRET: 32
Valērijs Agešins (SC), Dzintars Ābiķis (Vienotība), Jānis Ādamsons (SC), Aleksejs Burunovs (SC), Sergejs Dolgopolovs (SC), Sergejs Fjodorovs (SC), Guntars Galvanovskis (Vienotība), Valentīns Grigorjevs (SC), Aleksejs Holostovs (SC), Aleksandrs Jakimovs (SC), Nikolajs Kabanovs (SC), Andrejs Klementjevs (SC), Valērijs Kravcovs (SC), Imants Viesturs Lieģis (Vienotība), Igors Meļņikovs (SC), Sergejs Mirskis (SC), Vladimirs Nikonovs (SC), Ņikita Ņikiforovs (SC), Igors Pimenovs (SC), Ivans Ribakovs (SC), Dmitrijs Rodionovs (SC), Uģis Rotbergs (Vienotība), Artūrs Rubiks (SC), Raimonds Rubiks (SC), Aleksandrs Sakovskis (SC), Juris Silovs (SC), Edvards Smiltēns (Vienotība), Jānis Tutins (SC), Jānis Urbanovičs (SC), Ilze Viņķele (Vienotība), Mihails Zemļinskis (SC), Igors Zujevs (SC).
ATTURAS: 22 (līdzvērtīgs balsojuma pret)
Solvita Āboltiņa (Vienotība), Imants Jānis Bekešs (PLL), Andis Caunītis (Vienotība),Ingrīda Circene (Vienotība), Lolita Čigāne (Vienotība), Gundars Daudze (ZZS), Ints Dālderis (Vienotība), Rihards Eigims (ZZS), Ojārs Ēriks Kalniņš (Vienotība), Māris Kučinskis (PLL), Atis Lejiņš (Vienotība), Liene Liepiņa (Vienotība), Klāvs Olšteins (Vienotība), Jānis Reirs (Vienotība), Rita Strode (PLL), Laimis Šāvējs (ZZS), Andris Šķēle (PLL), Inese Šlesere (PLL), Ainārs Šlesers (PLL), Guntis Ulmanis (PLL), Dzintars Zaķis (Vienotība), Edgars Zalāns (PLL).
NEBALSO: 4
Iveta Grigule (ZZS), Ainars Latkovskis (Vienotība), Vitālijs Orlovs (SC), Ansis Saliņš (Vienotība).
http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/latvijas.zinas/?doc=93551
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas ir izaugusi latviešu paaudze, kura krieviski vairs nesaprot. Toties krievu jaunieši latviešu valodu apgūst arvien labāk un kļūst konkurētspējīgāki darba tirgū. Ko darīt ar pirmajiem – likt mācīties krievu valodu vai pasargāt viņus ar īpašu likumu? Par to vakar diskutēja Saeimas deputāti.
Saeima vakar noraidīja Nacionālās apvienības "VL"/"TB"/LNNK deputātu sagatavotos grozījumus Darba likumā, kuru mērķis esot pasargāt latviešu jauniešus no diskriminācijas darba tirgū.
Pievērsties šiem jautājumiem Nacionālo apvienību mudinājusi Latvijas Ordeņu brālības vēstule valsts augstākajām amatpersonām. Tajā paustas bažas, ka krievu valodas pozīcijas Latvijā kļuvušas tik plašas, ka darba devēji pieprasa krievu valodas zināšanas gandrīz visos darba piedāvājumos. "Pat daudzos valsts uzņēmumos bez krievu valodas zināšanām darbs netiek piedāvāts. Ap 65% jauniešu, kuri ir beiguši skolas ar latviešu mācību valodu pēdējos divdesmit gados, nav mācījušies krievu valodu un tāpēc viņi nevar atrast šeit darbu un tiek rupji diskriminēti paši savā zemē. Kaut kas tāds nenotiek nevienā citā Eiropas valstī," teikts vēstulē. Likumprojekta autori saskaitījuši, ka, piemēram, laikrakstā "Diena" 29. janvāra numurā trijos no septiņiem darba sludinājumiem prasītas labas krievu valodas zināšanas. Tā esot krieviski nerunājošo darba meklētāju lingvistiskā diskriminācija. Tādēļ "VL"/"TB"/LNNK piedāvā Darba likumā noteikt, ka, publicējot darba sludinājumus, veicot darba intervijas, dibinot darba tiesiskās attiecības, kā arī darba tiesisko attiecību pastāvēšanas laikā, darba devējiem aizliegts noteikt nesamērīgas prasības konkrētu svešvalodu prasmei. Svešvalodu, kuras ir Eiropas oficiālās, valodas prasmi turpmāk varētu pieprasīt tikai tad, ja darba pienākumus nav iespējams veikt bez attiecīgās svešvalodas prasmes.
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas ir izaugusi latviešu paaudze, kura krieviski vairs nesaprot. Toties krievu jaunieši latviešu valodu apgūst arvien labāk un kļūst konkurētspējīgāki darba tirgū. Ko darīt ar pirmajiem – likt mācīties krievu valodu vai pasargāt viņus ar īpašu likumu? Par to vakar diskutēja Saeimas deputāti.
Saeima vakar noraidīja Nacionālās apvienības "VL"/"TB"/LNNK deputātu sagatavotos grozījumus Darba likumā, kuru mērķis esot pasargāt latviešu jauniešus no diskriminācijas darba tirgū.
Pievērsties šiem jautājumiem Nacionālo apvienību mudinājusi Latvijas Ordeņu brālības vēstule valsts augstākajām amatpersonām. Tajā paustas bažas, ka krievu valodas pozīcijas Latvijā kļuvušas tik plašas, ka darba devēji pieprasa krievu valodas zināšanas gandrīz visos darba piedāvājumos. "Pat daudzos valsts uzņēmumos bez krievu valodas zināšanām darbs netiek piedāvāts. Ap 65% jauniešu, kuri ir beiguši skolas ar latviešu mācību valodu pēdējos divdesmit gados, nav mācījušies krievu valodu un tāpēc viņi nevar atrast šeit darbu un tiek rupji diskriminēti paši savā zemē. Kaut kas tāds nenotiek nevienā citā Eiropas valstī," teikts vēstulē. Likumprojekta autori saskaitījuši, ka, piemēram, laikrakstā "Diena" 29. janvāra numurā trijos no septiņiem darba sludinājumiem prasītas labas krievu valodas zināšanas. Tā esot krieviski nerunājošo darba meklētāju lingvistiskā diskriminācija. Tādēļ "VL"/"TB"/LNNK piedāvā Darba likumā noteikt, ka, publicējot darba sludinājumus, veicot darba intervijas, dibinot darba tiesiskās attiecības, kā arī darba tiesisko attiecību pastāvēšanas laikā, darba devējiem aizliegts noteikt nesamērīgas prasības konkrētu svešvalodu prasmei. Svešvalodu, kuras ir Eiropas oficiālās valodas, prasmi turpmāk varētu pieprasīt tikai tad, ja darba pienākumus nav iespējams veikt bez attiecīgās svešvalodas prasmes. Savukārt svešvalodu, kuras nav Eiropas Savienības oficiālās valodas, prasmi turpmāk varētu pieprasīt tikai Ministru kabineta noteiktos gadījumos un profesijās. Kā likumprojekta autoru vārdā uzsvēra deputāte Inese Laizāne – šādas normas neaizliegtu uzņēmējam, izvēloties darbiniekus, dot priekšrocības kandidātam, kurš paralēli latviešu valodai zina arī krievu valodu. Taču MK noteikumos būtu precizēts, kuros gadījumos to var darīt (piemēram, kad runa ir par apkalpojošo sfēru, kur jāsarunājas ar klientiem).
Pret "VL"/"TB"/LNNK ierosinājumu kategoriski iebilda Ainārs Šlesers ("Par labu Latviju"), kurš pauda viedokli, ka valodas aizstāvjus nereti vadot ne tik daudz bažas par latviešu valodu, kā vēlme atriebties par krievu valodas dominanci okupācijas laikā. Viņš arī vērsa deputātu uzmanību uz to, ka šādu likumu realizēt dzīvē būs tikpat kā neiespējami, jo darba devējs atradīs virkni citu iemeslu, kādēļ pieņemt darbā cilvēku ar plašākām valodas zināšanām.
"Pirms kāda laika kopā ar savu Igaunijas paziņu sēdējām kādā no viesnīcu restorāniem, dzērām kafiju, tēju, pienāca jauna oficiante un sāka runāt ar mums angļu valodā. Mēs ar igauni runājām krievu valodā, lai gan viņš labi runā arī angļu valodā. Kad mēs sākām pasūtīt kaut kādu ēdienu, tā meitene stāvēja apmulsusi. Viņa bija jauna latviešu meitene, un viņa neko nesaprata krievu valodā. Tā diemžēl šodien ir realitāte, pēc kāda laika es konstatēju, ka tajā vietā šī meitene vairs nestrādā, viņas vienkārši vairs nav. Kāpēc? Tāpēc, ka tūrisma nozarē ārkārtīgi svarīgi, lai cilvēks zina vismaz trīs valodas. Tā ir, protams, latviešu valoda, tā ir krievu valoda un tā ir angļu valoda. Ja kāds zina vēl kādu citu – ceturto vai piekto valodu –, viņš kļūst konkurētspējīgs," no Saeimas tribīnes sprieda Šlesers.
Nacionālās apvienības sagatavotos Darba likuma grozījumus atbalstīja tikai 34 deputāti, pret bija 32 un vēl 22 tautas kalpi atturējās. Balsis "pret" un "atturos" tiek skaitītas kopā, un līdz ar to šis likumprojekts tika noraidīts.
*** Uzziņa
Saeimas balsojums par VL-TB/LNNK piedāvātajiem grozījumiem Darba likumā
PAR: 34
Aija Barča (ZZS), Silva Bendrāte (Vienotība), Andris Bērziņš (Zemgale; ZZS), Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK), Augusts Brigmanis (ZZS), Andris Buiķis (Vienotība), Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK), Ingmārs Čaklais (Vienotība), Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK), Ina Druviete (Vienotība), Māris Dzelzskalns (ZZS), Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK), Dzintra Hirša (Vienotība), Rasma Kārkliņa (Vienotība), Jānis Klaužs (ZZS), Janīna Kursīte-Pakule (Vienotība), Inese Laizāne (VL-TB/LNNK), Visvaldis Lācis (VL-TB/LNNK), Ingmārs Līdaka (ZZS), Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK), Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK), Dace Reinika (ZZS), Dana Reizniece (ZZS), Guntis Rozītis (ZZS), Inguna Rībena (Vienotība), Kārlis Seržants (ZZS), Vitauts Staņa (ZZS), Jānis Strazdiņš (ZZS), Staņislavs Šķesters (ZZS), Ilze Vergina (Vienotība), Aivars Volfs (Vienotība), Jānis Vucāns (ZZS), Didzis Zemmers (ZZS), Oskars Zīds (ZZS).
PRET: 32
Valērijs Agešins (SC), Dzintars Ābiķis (Vienotība), Jānis Ādamsons (SC), Aleksejs Burunovs (SC), Sergejs Dolgopolovs (SC), Sergejs Fjodorovs (SC), Guntars Galvanovskis (Vienotība), Valentīns Grigorjevs (SC), Aleksejs Holostovs (SC), Aleksandrs Jakimovs (SC), Nikolajs Kabanovs (SC), Andrejs Klementjevs (SC), Valērijs Kravcovs (SC), Imants Viesturs Lieģis (Vienotība), Igors Meļņikovs (SC), Sergejs Mirskis (SC), Vladimirs Nikonovs (SC), Ņikita Ņikiforovs (SC), Igors Pimenovs (SC), Ivans Ribakovs (SC), Dmitrijs Rodionovs (SC), Uģis Rotbergs (Vienotība), Artūrs Rubiks (SC), Raimonds Rubiks (SC), Aleksandrs Sakovskis (SC), Juris Silovs (SC), Edvards Smiltēns (Vienotība), Jānis Tutins (SC), Jānis Urbanovičs (SC), Ilze Viņķele (Vienotība), Mihails Zemļinskis (SC), Igors Zujevs (SC).
ATTURAS: 22 (līdzvērtīgs balsojuma pret)
Solvita Āboltiņa (Vienotība), Imants Jānis Bekešs (PLL), Andis Caunītis (Vienotība),Ingrīda Circene (Vienotība), Lolita Čigāne (Vienotība), Gundars Daudze (ZZS), Ints Dālderis (Vienotība), Rihards Eigims (ZZS), Ojārs Ēriks Kalniņš (Vienotība), Māris Kučinskis (PLL), Atis Lejiņš (Vienotība), Liene Liepiņa (Vienotība), Klāvs Olšteins (Vienotība), Jānis Reirs (Vienotība), Rita Strode (PLL), Laimis Šāvējs (ZZS), Andris Šķēle (PLL), Inese Šlesere (PLL), Ainārs Šlesers (PLL), Guntis Ulmanis (PLL), Dzintars Zaķis (Vienotība), Edgars Zalāns (PLL).
NEBALSO: 4
Iveta Grigule (ZZS), Ainars Latkovskis (Vienotība), Vitālijs Orlovs (SC), Ansis Saliņš (Vienotība).
svētdiena, 2010. gada 15. augusts
Uģis Rotbergs, PS, Meierovica biedrība #12 Rīgas saraksts
Dzimšanas gads: 1961
Ārvalstu pilsonība: nav
Dzīves vieta: Rīga
Izglītība: augstākā
Pabeigtas šādas mācību iestādes: Rīgas Tehniskās universitātes Rīgas Biznesa institūts, 2006, maģistra grāds uzņēmumu un organizāciju vadīšanā
Latvijas Lauksaimniecības akadēmija, 1984, mežsaimniecības inženieris
Darba vietas un amati: Pasaules Dabas Fonds, direktors
SIA Skogssallskapet, valdes loceklis
Meirovica biedrība par progresīvām pārmaiņām, valdes priekšsēdētāja vietnieks
Valsts valodas prasmes pašnovērtējums: dzimtā
Tautība: latvietis
Ģimenes stāvoklis: precējies
Īpašumi:
1. Kandidāta īpašumā vai valdījumā (arī sakarā ar nodibināto aizbildnību vai aizgādnību) esošie nekustamie īpašumi (to veids un atrašanās vietas)
dzīvoklis Rīga (īpašumā)
dzīvoklis Rīga (īpašumā)
2. Kandidātam piederošie valsts institūcijās reģistrējamie transportlīdzekļi (sauszemes, gaisa un ūdens transporta līdzekļi - to veids, izlaides un reģistrācijas gads) - nav
4. Kandidāta parādsaistību summa, ja parādsaistību vērtība katrā gadījumā atsevišķi vai kopā pārsniedz 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas
70000 EUR
http://www.pilsoniska-savieniba.lv/?&s=1279526559&fu=i&id=1280158812
Nodarbošanās: nodibinājuma „Pasaules Dabas fonds” direktors, SIA „Skogssallskapet” valdes loceklis, Meierovica biedrības valdes loceklis
Iepriekšējā darba pieredze: VAS „Latvijas valsts meži” padomes priekšsēdētājs, Sorosa fonda valdes loceklis, NVO centra valdes priekšsēdētājs
Hobiji: basketbols, volejbols, kulinārija
Personīgā mājas lapa: http://rotbergs.wordpress.com/par-man/
1994 – 2002 WWF-Latvija direktors
1991 – 1994 WWF projektu vadītājs
1989 – 1991 jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks, LVZPI “Silava”, Salaspils
1984 – 1989 mežu taksators, Latvijas Mežierīcības uzņēmums, Salaspils
trešdiena, 2010. gada 2. jūnijs
"Lietussargu grupas" pārstāvji --> PS
"Lietussargu grupas" pārstāvji vēlas vienoti stāties PS.
http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/333292-lietussargu_grupas_parstavji_velas_vienoti_staties_partija
LETA . 2010. g. 1. jūnijā, 17:27
Tā dēvētās "Lietussargu grupas" pārstāvji vēlas iestāties kādā no politisko partiju apvienības "Vienotība" veidojošajām partijām vienoti un visi desmit uzreiz, sacīja viena no "Lietussargu grupas" pārstāvēm Lolita Čigāne.
Čigāne norādīja, ka, visiem vienlaicīgi iestājoties partijā, grupa varēs labāk saglabāt savu identitāti, kaut gan desmit cilvēku iestāšanās partijā varētu būt arī izaicinājums..
Čigāne informēja, ka grupas pārstāvji turpina sarunas ar visām trim "Vienotības" partijām par iespēju pievienoties kādai no tām..
"Pilsoniskās savienības" priekšsēdētājs Ģirts Valdis Kristovskis uzsvēra, ka partija ļoti labprāt uzņemtu visus desmit cilvēkus. "Mēs esam gatavi uzņemt šos cilvēkus un par šādu iespēju būtu ļoti gandarīti," sacīja Kristovskis.
..Apvienības "Sabiedrība citai politikai" ģenerālsekretārs Aleksejs Loskutovs norādīja, ka partija varētu uzņemt visu "Lietussargu grupu", taču viņam vēl esot jākonsultējas ar partijas biedriem, vai visiem šīs grupas dalībniekiem būs iespējams kandidēt vēlēšanās..
"Lietussargu grupas" pārstāvis, bijušais Nacionālo bruņoto spēku pulkvedis Raimonds Rublovskis neatklāja, kurā partijā viņš varētu stāties. Lēmumu par to pieņemšot katrs no grupas pārstāvjiem personiski. Viņš rūpīgi iepazīstoties ar katras no "Vienotības" partiju programmām, bet tajās neredzot nekādu būtisku pretrunu..
Kā ziņots, bijušās laikraksta "Diena" galvenās redaktores Sarmītes Ēlertes domubiedri, kuri veido "Lietussargu grupu", ir paziņojuši par kandidēšanu rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās no apvienības "Vienotība" saraksta..
Bez Ēlertes vēlēšanu listē kandidēs arī bijusī "Delnas" vadītāja Lolita Čigāne, politoloģe Rasma Kārkliņa, premjera ārštata padomnieks ekonomikas jautājumos Andris Vilks, Latvijas Institūta direktors Ojārs Kalniņš, Latvijas pārstāve Eiropas Savienības tiesā Kristīne Drēviņa, Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas nodaļas vadītājs Andris Grafs, bijušais Nacionālo bruņoto spēku pulkvedis Raimonds Rublovskis, Pasaules Dabas fonda Latvijā direktors Uģis Rotbergs, Dagdas novada deputāts Juris Viļums, "Jelgavas tipogrāfijas" valdes priekšsēdētājs Juris Sīlis.
Kā vakar preses konferencē teica Ēlerte, sākotnēji bija iecerēts, ka domubiedru pievienošanās partijām notiks pēc vēlēšanām, taču tagad lēmums stāties partijās esot "taktisks kompromiss svarīgāka mērķa vārdā", norādot, ka tas nav būtisks kompromiss. Viņa uzsvēra, ka ar domubiedriem neredz citu alternatīvu "Vienotībai".
Kā ziņots, partiju apvienībai "Vienotība" nav izdevies vienoties par sadarbību ar partijām "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK un "Visu Latvijai", tāpēc šīs sarunas tiek pārtrauktas. Tāpēc Saeimas vēlēšanu sarakstus pamatā veidos pārstāvji no partijas "Jaunais laiks", "Pilsoniskās savienības" un "Sabiedrības citai politikai".
LETA 2010. g. 2. jūnijā
Ēlerte ar domubiedriem stāsies Pilsoniskajā savienībā
http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/333442-elerte_ar_domubiedriem_stasies_pilsoniskaja_savieniba
Bijusī laikraksta "Diena" galvenā redaktore Sarmīte Ēlerte ar saviem domubiedriem jeb "Lietussargu grupu" plāno iestāties "Pilsoniskajā savienībā" (PS).
PS uzņems visus 11 cilvēkus, taču uzņemšana notiks individuāli, un katram, kurš vēlēsies iestāties partijā, saskaņā ar partijas statūtiem ir jābūt divām partijas biedru rekomendācijām.
..Jau vēstīts, ka tā dēvētās Lietussargu grupas pārstāvji vēlas iestāties kādā no politisko partiju apvienību "Vienotība" veidojošajām partijām vienoti un visi uzreiz, jo, visiem vienlaikus iestājoties partijā, grupa varēs labāk saglabāt savu identitāti, kaut gan desmit cilvēku iestāšanās partijā varētu būt arī izaicinājums.
Kā ziņots, bijušās laikraksta "Diena" galvenās redaktores Sarmītes Ēlertes domubiedri, kuri veido Lietussargu grupu, ir paziņojuši par kandidēšanu rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās no apvienības "Vienotība" saraksta.
Bez Ēlertes vēlēšanu listē kandidēs arī bijusī "Delnas" vadītāja Čigāne, politoloģe Rasma Kārkliņa, premjera ārštata padomnieks ekonomikas jautājumos Andris Vilks, Latvijas Institūta direktors Ojārs Kalniņš, Latvijas pārstāve Eiropas Savienības tiesā Kristīne Drēviņa, Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas nodaļas vadītājs Andris Grafs, Rublovskis, Pasaules Dabas fonda Latvijā direktors Uģis Rotbergs, Dagdas novada deputāts Juris Viļums, "Jelgavas tipogrāfijas" valdes priekšsēdētājs Juris Sīlis.
Kā iepriekš teica Ēlerte, sākotnēji bija iecerēts, ka domubiedru pievienošanās partijām notiks pēc vēlēšanām, taču tagad lēmums stāties partijās esot "taktisks kompromiss svarīgāka mērķa vārdā", norādot, ka tas nav būtisks kompromiss. Viņa uzsvēra, ka ar domubiedriem neredz citu alternatīvu "Vienotībai".
http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/333292-lietussargu_grupas_parstavji_velas_vienoti_staties_partija
LETA . 2010. g. 1. jūnijā, 17:27
Tā dēvētās "Lietussargu grupas" pārstāvji vēlas iestāties kādā no politisko partiju apvienības "Vienotība" veidojošajām partijām vienoti un visi desmit uzreiz, sacīja viena no "Lietussargu grupas" pārstāvēm Lolita Čigāne.
Čigāne norādīja, ka, visiem vienlaicīgi iestājoties partijā, grupa varēs labāk saglabāt savu identitāti, kaut gan desmit cilvēku iestāšanās partijā varētu būt arī izaicinājums..
Čigāne informēja, ka grupas pārstāvji turpina sarunas ar visām trim "Vienotības" partijām par iespēju pievienoties kādai no tām..
"Pilsoniskās savienības" priekšsēdētājs Ģirts Valdis Kristovskis uzsvēra, ka partija ļoti labprāt uzņemtu visus desmit cilvēkus. "Mēs esam gatavi uzņemt šos cilvēkus un par šādu iespēju būtu ļoti gandarīti," sacīja Kristovskis.
..Apvienības "Sabiedrība citai politikai" ģenerālsekretārs Aleksejs Loskutovs norādīja, ka partija varētu uzņemt visu "Lietussargu grupu", taču viņam vēl esot jākonsultējas ar partijas biedriem, vai visiem šīs grupas dalībniekiem būs iespējams kandidēt vēlēšanās..
"Lietussargu grupas" pārstāvis, bijušais Nacionālo bruņoto spēku pulkvedis Raimonds Rublovskis neatklāja, kurā partijā viņš varētu stāties. Lēmumu par to pieņemšot katrs no grupas pārstāvjiem personiski. Viņš rūpīgi iepazīstoties ar katras no "Vienotības" partiju programmām, bet tajās neredzot nekādu būtisku pretrunu..
Kā ziņots, bijušās laikraksta "Diena" galvenās redaktores Sarmītes Ēlertes domubiedri, kuri veido "Lietussargu grupu", ir paziņojuši par kandidēšanu rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās no apvienības "Vienotība" saraksta..
Bez Ēlertes vēlēšanu listē kandidēs arī bijusī "Delnas" vadītāja Lolita Čigāne, politoloģe Rasma Kārkliņa, premjera ārštata padomnieks ekonomikas jautājumos Andris Vilks, Latvijas Institūta direktors Ojārs Kalniņš, Latvijas pārstāve Eiropas Savienības tiesā Kristīne Drēviņa, Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas nodaļas vadītājs Andris Grafs, bijušais Nacionālo bruņoto spēku pulkvedis Raimonds Rublovskis, Pasaules Dabas fonda Latvijā direktors Uģis Rotbergs, Dagdas novada deputāts Juris Viļums, "Jelgavas tipogrāfijas" valdes priekšsēdētājs Juris Sīlis.
Kā vakar preses konferencē teica Ēlerte, sākotnēji bija iecerēts, ka domubiedru pievienošanās partijām notiks pēc vēlēšanām, taču tagad lēmums stāties partijās esot "taktisks kompromiss svarīgāka mērķa vārdā", norādot, ka tas nav būtisks kompromiss. Viņa uzsvēra, ka ar domubiedriem neredz citu alternatīvu "Vienotībai".
Kā ziņots, partiju apvienībai "Vienotība" nav izdevies vienoties par sadarbību ar partijām "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK un "Visu Latvijai", tāpēc šīs sarunas tiek pārtrauktas. Tāpēc Saeimas vēlēšanu sarakstus pamatā veidos pārstāvji no partijas "Jaunais laiks", "Pilsoniskās savienības" un "Sabiedrības citai politikai".
LETA 2010. g. 2. jūnijā
Ēlerte ar domubiedriem stāsies Pilsoniskajā savienībā
http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/333442-elerte_ar_domubiedriem_stasies_pilsoniskaja_savieniba
Bijusī laikraksta "Diena" galvenā redaktore Sarmīte Ēlerte ar saviem domubiedriem jeb "Lietussargu grupu" plāno iestāties "Pilsoniskajā savienībā" (PS).
PS uzņems visus 11 cilvēkus, taču uzņemšana notiks individuāli, un katram, kurš vēlēsies iestāties partijā, saskaņā ar partijas statūtiem ir jābūt divām partijas biedru rekomendācijām.
..Jau vēstīts, ka tā dēvētās Lietussargu grupas pārstāvji vēlas iestāties kādā no politisko partiju apvienību "Vienotība" veidojošajām partijām vienoti un visi uzreiz, jo, visiem vienlaikus iestājoties partijā, grupa varēs labāk saglabāt savu identitāti, kaut gan desmit cilvēku iestāšanās partijā varētu būt arī izaicinājums.
Kā ziņots, bijušās laikraksta "Diena" galvenās redaktores Sarmītes Ēlertes domubiedri, kuri veido Lietussargu grupu, ir paziņojuši par kandidēšanu rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās no apvienības "Vienotība" saraksta.
Bez Ēlertes vēlēšanu listē kandidēs arī bijusī "Delnas" vadītāja Čigāne, politoloģe Rasma Kārkliņa, premjera ārštata padomnieks ekonomikas jautājumos Andris Vilks, Latvijas Institūta direktors Ojārs Kalniņš, Latvijas pārstāve Eiropas Savienības tiesā Kristīne Drēviņa, Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas nodaļas vadītājs Andris Grafs, Rublovskis, Pasaules Dabas fonda Latvijā direktors Uģis Rotbergs, Dagdas novada deputāts Juris Viļums, "Jelgavas tipogrāfijas" valdes priekšsēdētājs Juris Sīlis.
Kā iepriekš teica Ēlerte, sākotnēji bija iecerēts, ka domubiedru pievienošanās partijām notiks pēc vēlēšanām, taču tagad lēmums stāties partijās esot "taktisks kompromiss svarīgāka mērķa vārdā", norādot, ka tas nav būtisks kompromiss. Viņa uzsvēra, ka ar domubiedriem neredz citu alternatīvu "Vienotībai".
trešdiena, 2010. gada 31. marts
Meierovica biedrība (turpinājums)
Biedrības biedru uzskaitījums: http://politikudarbi.blogspot.com/2010/03/meierovica-biedriba-sarmite-elerte.html
Mājas lapa: http://lietussargs.lv/
Mājas lapa: http://lietussargs.lv/
Abonēt:
Ziņas (Atom)