Rāda ziņas ar etiķeti jūrmalgeita. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti jūrmalgeita. Rādīt visas ziņas

svētdiena, 2010. gada 15. augusts

Raimonds Rublovskis, PS #30 Rīgas saraksts


http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND10.kandid2?NR1=5&cbutton=57050135418

Dzimšanas gads: 1967
Ārvalstu pilsonība: nav
Dzīves vieta: Rīga
Izglītība: augstākā
Pabeigtas šādas mācību iestādes: ASV Jūras kājinieku štāba un vadības koledža, 2001, militāro studiju maģistrs
Latvijas Universitāte, 2000, jurists
Latvijas Universitāte, 1994, vēstures maģistrs
Darba vieta un amats: Meirovica biedrība, dibinātājs
Valsts valodas prasmes pašnovērtējums: teicami
Tautība: latvietis
Ģimenes stāvoklis: šķīries
Īpašumi:
1. Kandidāta īpašumā vai valdījumā (arī sakarā ar nodibināto aizbildnību vai aizgādnību) esošie nekustamie īpašumi (to veids un atrašanās vietas)
   dzīvoklis Rīga (īpašumā)
4. Kandidāta parādsaistību summa, ja parādsaistību vērtība katrā gadījumā atsevišķi vai kopā pārsniedz 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas
5000 EUR
5. Kandidāta izsniegto aizdevumu summa, ja aizdevumu vērtība katrā gadījumā atsevišķi vai kopā pārsniedz 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas
20000 EUR
6. Kandidātam piederošas kapitāla daļas (akcijas, pajas), norādot kapitāla daļu skaitu un summu - nav
7. Kandidāta skaidrās naudas uzkrājumi, ja to summa pārsniedz 500 latus
700 LVL
8. Kandidāta bezskaidrās naudas uzkrājumi un bezskaidrās naudas norēķinu karšu kontu atlikumi, ja to summa pārsniedz 500 latus (norādot katra bezskaidrās naudas uzkrājumu turētāja vai bezskaidrās naudas norēķinu kartes izdevēja nosaukumu)
AS "SEB banka" 2700 LVL

http://www.pilsoniska-savieniba.lv/?&s=1279526559&fu=i&id=1280158998
Dzimis: 1967. gadā Rīgā
Izglītība: vēstures maģistrs LU, juridiskā izglītība LU, militāro studiju maģistrs ASV
Nodarbošanās: rezerves pulkvedis, viens no Meierovica biedrības dibinātājiem
Iepriekšējā darba pieredze: NBS Apvienotā štāba Stratēģiskās plānošanas departamenta priekšnieks, Pirmā policijas bataljona biedrības valdes loceklis
Hobiji: sports, mūzika, literatūra

http://www.nra.lv/zinas/13350-knab-prieksnieka-amata-pretendentus-valdiba-vertes-tikai-pec-jauna-gada.htm
"Jaunpienācēju vidū ir vairāki kandidāti, kuru izglītība un līdzšinējā darba pieredze vismaz teorētiski ļauj viņus uzskatīt par vairāk vai mazāk reāliem pretendentiem. Viņu vidū ir Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba Stratēģiskās plānošanas departamenta priekšnieks Raimonds Rublovskis, kurš savās darba gaitās ieņēmis ne vien atbildīgus posteņus Latvijas starptautiskajās militārajās pārstāvniecībās, bet bijis arī Saeimas un Valsts prezidenta Drošības dienesta komandieris un priekšnieks, Militārās policijas priekšnieks, kā arī strādājis Valsts prezidenta un Saeimas Drošības dienestā par sevišķi svarīgu lietu inspektoru."

http://www.iauto.lv/article.php?sid=8491
"Preses uzmanības lokā Germans Milušs līdz šim nonācis saistībā ar Valsts prezidenta un Saeimas drošības dienesta padomnieka apliecību, ko viņam bija izsniedzis bijušais drošības dienesta priekšnieks Raimonds Rublovskis"

http://www.politika.lv/temas/tiesiska_valsts_un_korupcija/neticibas_sortlists/
"Vai, iespējams, Raimondu Rublovski „iegāza” pazīšanās ar meklēšanā esošo Jūrmalgeitas dalībnieku Germanu Milušu?"

http://lv.wikipedia.org/wiki/Raimonds_Rublovskis
Dienesta laikā R. Rublovskis ir ieņēmis vairākus augstus militāros amatus NBS. 1997. g. viņš kļuva par pirmo NBS Militārās policijas komandieri, tam sekoja sešus gadus ilga Latvijas Republikas Saeimas un Valsts Prezidenta drošības dienesta vadīšana. No 2001. gada līdz 2003. gadam Rublovskis bija Speciālo Operāciju Spēku komandiera pienākumu izpildītājs.Viņš ir vadījis arī Latvijas Republikas Nacionālo Militāro pārstāvniecību NATO Augstākajā Sabiedroto Spēku štābā Eiropā (SHAPE) Monsā, Beļģijā. Pēdējais amats pirms aktīvā dienesta pamešanas Rublovskim bija NBS Apvienotā Štāba Stratēģiskās Plānošanas departamenta priekšnieks.
2010. gadā pēc 23 dienesta gadiem valsts bruņotajos spēkos R. Rublovskis atvaļinājās ar pulkveža dienesta pakāpi.

piektdiena, 2010. gada 9. aprīlis

Jūrmalgeita, Šķēle, Šlesers

LTV 2006.gada 12.marta raidījuma “De facto” sižeta par balsu pirkšanu Jūrmalā transkripts
http://www.politika.lv/temas/9086/

Žurnālistu teksts studijā:
Pirms gada notika pašvaldību vēlēšanas. Varbūt kādās pašvaldībās tās paliks atmiņā ar lieliskiem ievēlētiem deputātiem, kas paveikuši labus darbus. Lai nu tā būtu. Bet lielos vilcienos šīs vēlēšanas preses slejās ierakstītas kā pirmās, kuras apēno politiskās korupcijas skandāli – balsu pirkšana Rēzeknē un Jūrmalā.

Kukuļdošanas lieta Jūrmalas mēra vēlēšanās nu jau nodota tiesai. De facto zināms, ka lietas ietvaros pratināti daudzi politiskie smagsvari. Ne tikai Ainārs Šlesers, bet arī Andris Šķēle, Jānis Straume un citi. Lai arī ne pret vienu partijas līderi apsūdzības nav celtas, par izmeklētāju interesi viņi publiski vai nu nav runājuši nemaz, vai ,pieķerti, ejam uz prokuratūru runājuši nelabprāt.

Mūsu rīcībā ir nonākuši šīs krimināllietas materiāli. Paredzot dažu politiķu reakciju pēc nākamā sižeta parādīšanas, uzreiz sakām, ka lietu mums nav devusi ne Ģenerālprokuratūra, ne KNAB.

Tātad mūsu rīcībā ir kukuļdošanā apsūdzētā Germana Miluša telefonsarunu atšifrējumi un dažu liecinieku pratināšanas protokoli, kas apliecina sarunu īstumu. Šovakar jūs nedzirdēsit autentisko telefonsarunu ierakstu, bet titros ir saglabāta tā valoda, kāda tā bija krimināllietas materiālos. Tiesā, protams, tiks skatītas vēl citas apsūdzēto sarunas un tas ainu uzzīmēs vēl skaidrāk, taču arī šie nepilnīgie materiāli diezgan skaidri parāda kas, ko un par ko visā šajā lietā ir zinājis.

Sižets
Žurnālista teksts:

Jūrmala. 2005.gada 18. marts. Pašvaldību vēlēšanas notikušas pirms nedēļas. No 11 sarakstiem ievēlētajiem jaunajiem domniekiem tā pagājusi karstās koalīcijas veidošanas sarunās. Šodien jānotiek Jūrmalas mēra vēlēšanām. Nosaukti divi kandidāti - bijušais mērs, Latvijas pirmās partijas biedrs Juris Hlevickis un jaunievēlētā Jaunā Laika kandidāte Inese Aizstrauta. Spēku samērs sliecas par labu Aizstrautai – 8 pret 7.

Par Aizstrautu balsot gatavojas trīs Jaunā Laika domnieki, Dainis Urbanovičs no sociāldemokrātiem, Raimonds Munkevičs no „Jūrmala – mūsu mājas”, Ilmārs Ančāns no „Mūsu zeme” un divi tēvzemiešu deputāti - Juris Griķis un Aigars Tampe.

Pretējā pusē ir LPP ar savu kandidātu Hlevicki, pieci kreiso partiju pārstāvji un Tautas partijas deputāts Agris Kalnciems.

Lai situācija kardināli mainītos, nepieciešama tikai viena balss un Pirmās partijas kandidāta atbalstītāji, viņu vidū arī liels zemju īpašnieks Jūrmalā Germans Milušs, rosās.




'Delna': Jūrmalgeita nav tikai 'partiju ķīviņi'!
Roberts Putnis, 06. aprīlis 2006
http://www.delfi.lv/news/comment/comment/delna-jurmalgeita-nav-tikai-partiju-kivini.d?id=14105824

“Sabiedrība par atklātību Delna” pauž savu satraukumu par politiskās elites mēģinājumiem ar Jūrmalas kukuļošanas lietu saistīto politisko atbildību noreducēt līdz valdības koalīcijas iekšējo strīdu līmenim. Atbildība par pasākumu plānu politiskās korupcijas novēršanā gulstas uz valdības vadītāja pleciem.

Nepilnu mēnesi garajās diskusijās par Jūrmalas kukuļošanas skandālu visi saistītie politiskie spēki zaudē savu autoritāti un novērš uzmanību no savas politiskās atbildības. Tas rada ievērojamus stabilitātes riskus tuvajās Saeimas vēlēšanās.
Latvijas Pirmās partijas ministrs Ainārs Šlesers atkāpās no amata tikai koalīcijas partneru, mediju un sabiedrības liela spiediena ietekmē. LPP neuzņēmās nekādu atbildību par notikušo, lai gan atklātībā nonākušie telefona sarunu ieraksti liecina par vistiešāko LPP saikni ar notikušo noziegumu. LPP politiķu un A.Šlesera izteikumi skaidri apliecina, ka šis politiskais spēks “mafijas stila tirgošanos” joprojām uzskata par ierastu un pieņemtu politikas praksi. Šo iespaidu apstiprina Valsts kontroles atklātā brutālā administratīvo resursu izmantošana politiskiem nolūkiem, A. Šleseram vadot Satiksmes ministriju.

Tautas partija četru nedēļu laikā ir konsekventi atteikusies vērtēt savas partijas dibinātāja Andra Sķēles lomu saistībā ar Jūrmalā notikušo noziegumu. Gluži pretēji - TP politiķi nekautrējas uzsvērt Šķēles “tēva” statusu partijas izveidē un lepoties ar morāles izpratni, kas ir tuvāka lojalitātei “mafijas krusttēvam” kā tautas priekšstāvja un kalpa goda izpratnei.

TP apgalvojumi par Šķēles marģinālo lomu ir pretrunā ar TP vēlmi piedāvāt Šķēlem veselības ministra amatu tagadējās valdības izveides procesā. No šīs domas TP atteicās tikai pēc mediju un sabiedrības sašutuma. Lai novērstu uzmanību no savas atbildības šajā lietā, TP ir izmantojusi visu politisko arsenālu no agresīviem uzbrukumiem saviem koalīcijas partneriem, atbildības novelšanas līdz formāliem un nepatiesiem argumentiem par it kā statūtu noteiktiem ierobežojumiem vērtēt A.Šķēles rīcību. TP argumentācija politiskajā diskusijā nostiprina priekšstatu par šīs partijas noslēgto raksturu un realizēto interešu grupu politiku.

Arī Valsts prezidente, kura citos kritiskos brīžos ir spējusi veiksmīgi un aktīvi “saukt pie kārtības” politiķus, Jūrmalgeitas skandālā zaudē autoritāti ar atturību un virspusējību, vērtējot notikušo. Īpaši skaudri tas ir vēsturiska atskata kontekstā. Tieši Jūrmalas kukuļdošanas lietā “atkalievēlamā” LPP mēra Jura Hlevicka laikā Valsts prezidentes ģimene saņēma un pieņēma zemes nekustamā īpašuma piedāvājumu no pašvaldības, kas apmierinātu tās vēlmes “dzīvot pie ūdeņiem”. Tajā laikā noteicošais spēks Jūrmalas domē bija LPP un Ainārs Šlesers līdz pat Jūrmalgeitai baudīja prezidentes “labākā politiskā drauga” tēlu.

Tāpēc “Delna” aicina politiķus beidzot nosodīt Jūrmalā notikušo noziegumu, izvērtēt savas partijas lomu, kā arī skaidri distancēties no šādas prakses savai darbībai nākotnē. Tas ir attiecināms arī uz koalīcijas partneru izvēli.

Papildus Saeimai steidzami ir jāpieņem normas, kas efektīvi sodītu partijas par partiju finanšu pārkāpumiem; radītu pamatu partiju finansēšanai no valsts budžeta; nostiprinātu medijus; nodrošinātu sabiedrisko raidorganizāciju neatkarību, to neatkarīgu un stabilu finansējumu; ierobežotu priekšvēlēšanu reklāmu radio un TV; kā arī reglamentētu lobētāju darbību.

LPP atbilde par A. Šlesera iesaisti Jūrmalgeitas skandālā
http://www.politika.lv/temas/politikas_process/9367/
"Mūsu rīcībā ir prokuratūras slēdziens: “Izbeigt lietu pret A.Šleseru nozieguma sastāva trūkuma dēļ.” Mums nav pamata neticēt prokuroram un A.Šleseram"
Jevgenija Stalidzāne
LPP frakcijas priekšsēdētāja vietniece

TP atbilde par A. Šķēles iesaisti Jūrmalgeitas skandālā
http://www.politika.lv/temas/politikas_process/9401/

"Atbildot uz Jūsu 14. marta vēstuli, gribētu Jūs informēt, ka Tautas partijas frakcijā netiks vērtēta Andra Šķēles privātās telefonsarunas šādu iemeslu dēļ:

A.Šķēle jau vairāk nekā trīs gadus nav Saeimas deputāts un neieņem citus valsts amatus, kā arī neveic pienākumus valsts un pašvaldību iestādēs;
A.Šķēle ir privātpersona, un Jūsu vēstulē minētās telefonsarunas ir privātas un tās nav notikušas Tautas partijas, tās frakcijas vai šo institūciju amatpersonu uzdevumā;
Latvijas Pamatlikumā un citos likumos ir stingri aizsargāta personas vārda brīvība. Latvijas Republikas Satversmes 100.pants nosaka: “Ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.”
Tāpat gribētu Jūs informēt, ka Tautas partijas frakcija savu principiālo nostāju attiecībā pret Jūrmalas kukuļošanas notikumiem ir paudusi:

15.marta frakcijas sēdē, atbalstot Tautas partijas izvirzītā premjera Aigara Kalvīša rīcību, pieprasot satiksmes ministra Ainara Šlesera demisiju;
24.marta frakcijas sēdē, pieņemot lēmumu – izstrādāt un iesniegt Saeimā grozījumus likumos, lai nepieļautu līdzīgu politiskās korupcijas gadījumu atkārtošanos.
Tautas partijas frakcijas priekšsēdētājs
Jānis Lagzdiņš"

Tiesas spriedums:
http://www.diena.lv/upload/manual/jurmalgeita-palata.doc