Jēkabsons: Berezovska iekļaušanai «melnajā sarakstā» nav pamata

Berezovska sūdzības lietā nopratinās Jēkabsonu 

http://www.apollo.lv/zinas/berezovska-sudzibas-lieta-nopratinas-jekabsonu/325020

LETA Piektdiena, 2006. gada 27. janv

Augstākās tiesas Senāts piektdien nolēma Krievijas vajātā uzņēmēja Borisa Berezovska sūdzības lietā par viņa iekļaušanu valstij nevēlamo personu sarakstā nopratināt bijušo iekšlietu ministru Ēriku Jēkabsonu (LPP).

Pildot iekšlietu ministra pienākumus, Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) 2005. gada novembrī parakstīja lēmumu iekļaut uzņēmēju Berezovski Latvijai nevēlamo personu sarakstā. Latvijā Berezovskis nevarēs iebraukt arī ar dokumentiem ar Platona Jeļeņina vārdu. Par lēmumu iekļaut Berezovski Latvijai nevēlamo personu sarakstā vienojās Nacionālās drošības padome (NDP) Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vadībā. Sākotnējo lēmumu par Berezovska iekļaušanu tā dēvētajā melnajā sarakstā ministrs pieņēma uz Drošības policijas atzinuma pamata. Šo lēmumu Berezovskis pārsūdzēja Senātā.
Senāts piektdien izlēma nopratināt Jēkabsonu, lai novērstu pretrunas, ko varētu radīt paredzamais spriedums, jo Jēkabsons pērn presē bija izteicies, ka viņa rīcībā nav informācijas, ka Berezovskis radītu draudus Latvijas drošībai.
Iekšlietu ministrijas pārstāvis, Drošības policijas (DP) priekšnieka vietnieks Ints Ulmanis tiesā sacīja, ka Drošības policija ir vākusi materiālus par Berezovski un no tiem secināms, ka drošības iestādēm bijusi informācija par vairākiem iekšpolitiskiem un ārpolitiskiem apdraudējumiem no Berezovska puses. Šī informācija nosūtīta Valsts prezidentei, Ministru prezidentam un iekšlietu ministram. Ulmanis nevarēja pateikt, vai Jēkabsons ar šo DP informāciju bija iepazinies. Senatori atzina, ka iepazinušies ar DP savāktajiem materiāliem par Berezovski un šie materiāli apkopoti deviņos sējumos.

Administratīvais process paredz, ka tiesai pašai ir tiesības vākt pierādījumus un Jēkabsons tiks pratināts pēc Senāta iniciatīvas. Nākamā sēde šajā lietā paredzēta šā gada 21. aprīlī. Senāta spriedums šajā lietā būs galīgs un nepārsūdzams.
Senāts piektdien atklātā sēdē sāka Berezovska sūdzības lietas izskatīšanu, lai gan lietas materiālos ir informācija, kas satur valsts noslēpumu. Senatori informēja, ka viņiem ir izsniegta pielaide valsts noslēpumam, lai varētu iztiesāt šo lietu.
Berezovska pārstāvjiem advokātam Laurim Liepam un juristam Andrim Kaņepam, kā arī sēžu sekretāram piektdien bija jāparaksta saistību raksts, ka viņi apņemas neizpaust valsts noslēpumu saturošo informāciju, kas nonāks viņu rīcībā, trešajām personām un ziņot par mēģinājumiem no viņiem šo informāciju izdibināt.
Tomēr, ja līdz nākamajai Senāta sēdei šajā lietā stāsies spēkā ceturtdien Saeimā pieņemtie grozījumi Imigrācijas likumā, tad arī Liepam un Kaņepam būs vajadzīga pielaide valsts noslēpumam. Liepa sacīja, ka viņam šādas pielaides neesot, bet, ja klients to vēlēšoties, viņš pielaidi varētu lūgt.

 Liepa Senātā uzsvēra, ka lēmums par Berezovska iekļaušanu valstij nevēlamo personu sarakstā nav motivēts, proti, nav pierādīts, ka viņa klients varētu radīt draudus valsts drošībai vai apdraudēt sabiedrisko kārtību un tālab Latvijai nav vēlams. To publikācijās presē atzinušas arī augstas iekšlietu sistēmas amatpersonas, tāpēc lēmums radot neizpratni. Liepa sacīja, ka iekšlietu ministra lēmumam būtu jābūt juridiski motivētam atšķirībā no ārlietu ministra lēmuma, uz kura pamata personai var piešķirt persona non grata statusu politisku motīvu dēļ. Berezovskis esot pārliecināts, ka nav neviena argumenta, kāpēc viņš būtu iekļaujams nevēlamo personu sarakstā. Lēmums esot balstīts uz pieņēmumu, nevis faktu pamata, uzsvēra Berezovska advokāts.
Pretēju uzskatu Senātā pauda Iekšlietu ministrijas pārstāvis Juridiskā departamenta direktors Mārtiņš Rāzna. Viņš uzsvēra, ka lēmums pieņemts saskaņā ar spēkā esošajām likuma normām un bijis tiesisks. Tas arī atbildis visām administratīvam aktam noteiktajām prasībām. Lēmumā, kā tas paredzēts likumā, nav atspoguļots pats DP atzinums, bet gan norāde uz to, sacīja Rāzna. Viņš sacīja, ka nezina, vai ministram bija informācija par varbūtējiem draudiem Latvijas drošībai.
Kalvītis iepriekš pauda viedokli: drošības iestāžu analīze par Berezovska aktivitātēm, mērķiem un kontaktpersonām Latvijā liecina, ka uzņēmēja vizītes mūsu valstī nebūtu vēlamas. Viņš pieļāva iespēju, ka Berezovskim Latvijā ir politiskas intereses un, iespējams, saistība ar Latvijas politiskajiem spēkiem. Premjers uzsvēra, ka viņš nevēloties, lai pēc 9. Saeimas vēlēšanām Berezovskis realizē savas intereses mūsu valstī. «Iedīgļi tam ir,» apgalvoja valdības vadītājs.
Nu jau bijušais iekšlietu ministrs Jēkabsons, kas gan Rīgā, gan Londonā ticies ar Berezovski, pēc NDP lēmuma paziņoja, ka atkāpsies no amata, un savu lēmumu pamatoja ar nepietiekamo iekšlietu sistēmas finansējumu. Kalvītis pieņēma Jēkabsona demisiju.
Šīs nedēļas sākumā Augstākā tiesa noraidīja Berezovska lūgumu apturēt iekšlietu ministra lēmumu un ļaut viņam ierasties Latvijā uz piektdien paredzēto tiesas sēdi. Līdz ar to Berezovskim ieceļot Latvijā būs liegts.

__________________________________________________________

Jēkabsons: Ja vēl būtu ministrs, Berezovski neiekļautu melnajā sarakstā 

LETA 2005. gada 8. novembrī 12:34

Bijušais iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons uzskata, ka, turpinot pildīt ministra pienākumus, viņš Krievijā vajāto oligarhu Borisu Berezovski nebūtu iekļāvis melnajā sarakstā, ja vien viņa rīcībā nebūtu nonākuši pierādījumi par Berezovska likumpārkāpumiem

Šodienas intervijā laikrakstam "Latvijas Avīze" Jēkabsons norādīja, ka, būdams vēl iekšlietu ministra amatā, viņš Berezovski nebūtu iekļāvis melnajā sarakstā, jo vēl divas dienas pirms Nacionālās drošības padomes lēmuma par Berezovska iekļaušanu melnajā sarakstā Ģenerālprokuratūra un citas tiesībsargājošas iestādes atzina, ka nav tādas informācijas, ka Berezovskis būtu veicis noziedzīgas darbības vai ka viņš būtu bīstams šai valstij. Tika uzsvērts, ka nav nekāda pamata liegt viņam pārvietošanās brīvību vai tiesības uz vārda brīvību Latvijā. "Taču premjers izteicās (es gan nezinu, vai tās bija viņa personiskās domas), ka Berezovskis jāliek melnajā sarakstā. Tā kā pierādījumu par viņa pretlikumīgo darbību nav, atliek secināt, ka Berezovska kungs likts sarakstā politisku iemeslu dēļ. Mani izbrīna, cik skaļi notika Berezovska ierakstīšana šajā sarakstā. Parasti šādas lietas notiek klusi, tās nebazūnē pa visu pasauli pirms lēmuma pieņemšanas", intervijā laikrakstam sacīja Jēkabsons. Tomēr viņš piebilda, ka pirmajā tikšanās reizē ar Berezovski, ja nebūtu raudzījies tikai uz Lielbritānijas tiesas spriedumu, bet ņēmis vērā arī visus tos padomus un ne tik maigus "mājienus", kas uz viņu tika izdarīti, klausījies padomniekos un visos kanālos, kas ar viņu tajā laikā kontaktējās, tad būtu vajadzējis Berezovski izdot Krievijai. Tāpēc uz laikraksta jautājumu, vai uz Jēkabsonu Maskavas spiedienu izdarījuši cilvēki, kurus bijušais ministrs pats ir pieņēmis darbā, Jēkabsons atbildēja, ka viņš nevar atklāt visu. "Taču saprotiet, ka ministriem tiešā tekstā neviens neko nepavēl, bet saka: "Varbūt būtu labāk darīt tā vai "šitā". Eksperti vai juristi domā, ka pareizi būtu darīt tā." Tāpat arī Maskavai ir dažādi veidi, kā nodot savas vēlmes tālāk", sacīja Jēkabsons. Līdz ar to Jēkabsons nebūtu iekļāvis Berezovski melnajā sarakstā, ja vien viņa rīcībā nenonāktu pierādījumi par Berezovska likumpārkāpumiem. "Arī Lielbritānijas puse nemainīja savu viedokli, ka Berezovskis ir politisks bēglis. Lielbritānijas specdienesti, kuriem ir nez cik reižu lielāka kapacitāte nekā mūsu specdienestiem, līdz pēdējam sīkumam ir izpētījuši Berezovska darbību un neko kriminālu tur nav atraduši. Vēl vairāk: tā kā ir informācija, ka Krievijas specdienesti mēģinājuši Berezovski neitralizēt, Lielbritānijas valdība dod viņam patvērumu un rūpējas par viņa drošību," intervijā sacīja Jēkabsons. Viņš piebilda, ka ir jāaizdomājas, kāpēc premjers bez jebkādas informācijas par apdraudējumu, ko Berezovskis radot Latvijai, paziņoja, ka nepieciešams viņu iekļaut melnajā sarakstā. "Protams, nav mazsvarīgi tas, ka Valsts prezidente gribētu kandidēt uz ANO ģenerālsekretāra amatu un viņai būtu vajadzīgs Putina atbalsts. Un šis lēmums bija labākā dāvana Putinam. Ja šī Berezovska upurēšana un mana nomelnošana nāks par labu tam, lai Latvija varētu nodibināt mūžīgas draudzīgas attiecības ar Krieviju, tad būšu ļoti gandarīts", stāstīja Jēkabsons.



http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/209358-jekabsons_ja_vel_butu_ministrs_span_classhiliteberezovskispan_neieklautu_span_classhilitemelnajaspan_span_classhilitesarakstaspan

__________________________________________________________

Jēkabsons: Berezovska iekļaušanai «melnajā sarakstā» nav pamata

«Apollo» Piektdiena, 2006. gada 21. aprīlis

Kādreizējais iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons piektdien kā liecinieks ieradās uz tiesas sēdi, kurā turpināja skatīt Borisa Berezovska sūdzību par viņa iekļaušanu Latvijas valstij nevēlamo personu sarakstā. Jēkabsons uzskata, ka iekļaut Krievijas uzņēmēju «melnajā sarakstā» nav pamata.

Tiesas sēdē Jēkabsons sacīja, ka laikā, kad viņš pildījis iekšlietu ministra pienākumus, viņa rīcībā nav bijusi nekāda informācija, ka Berezovskis radītu draudus Latvijas drošībai.
Jēkabsons kritizēja Ministru prezidenta Aigara Kalvīša rīcību. Viņaprāt, premjeram vajadzēja būt godīgākam un pateikt, ka Berezovskis nav vēlams Latvijas valstij, lai nebojātu attiecības ar Kremli, nevis meklēt iespējamos apdraudējumus un iekšpolitiskus argumentus, kāpēc Krievijas uzņēmēju neielaist Latvijā. Par premjera patiesajiem motīviem liecinot arī tas, ka «Kalvītis publiski izteicies, ka Berezovskis ir nevēlams, kad tam nebija faktiska pamata».
Iekļaut Berezovski nevēlamo personu sarakstā pērn ieteica Nacionālā drošības padome, balstoties uz drošības dienestu analīzi un konsultējoties ar Ģenerālprokuratūru. Ministru prezidents Aigars Kalvītis, tobrīd pildot iekšlietu ministra pienākumus pēc Jēkabsona demisijas, pamatojoties uz šīm rekomendācijām, parakstīja rīkojumu par Berezovska iekļaušanu «melnajā sarakstā».

Pretrunas starp Jēkabsona apgalvojumu, ka viņa rīcībā nav bijusi informācija par Berezovska apdraudējumu Latvijai, un to, ka Kalvīša parakstītais rīkojums par Krievijas uzņēmēja iekļaušanu «melnajā sarakstā» pamatots ar drošības iestāžu informāciju par vairākiem Berezovska radītajiem iekšpolitiskiem un ārpolitiskiem apdraudējumiem, bijušais iekšlietu ministrs skaidroja ar to, ka, iespējams, šī informācija iegūta pēc viņa demisijas.
Augstākās tiesas Senāts piektdien skatīja Berezovska sūdzību slēgtā tiesas sēdē, jo lietas materiālos ir konfidenciāli materiāli, kas satur valsts noslēpumu.
Janvārī, kad sāka skatīt lietu, Berezovska aizstāvim Laurim Liepam speciālas pieejas valsts noslēpumam nebija, un tas radīja bažas par viņa turpmāko dalību tiesas procesā, taču īsi pirms sēdes advokāts saņēmis pielaidi valsts noslēpumam.
Jēkabsons atturējās prognozēt tiesas spriedumu, norādot, ka ar tiesu sistēmu kā liecinieks saskaras pirmo reizi.

http://www.apollo.lv/zinas/jekabsons-berezovska-ieklausanai-melnaja-saraksta-nav-pamata/330667