Baiba Broka: tautību pretnostatīšana nav neviena interesēs

03.01.2013 Māris Antonevičs
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=369293:baiba-broka-tautbu-pretnostatana-nav-neviena-interess&catid=95:intervijas&Itemid=439 


"Kas ir Baiba Broka?" – tāds jautājums daudziem radās, kad Nacionālā apvienība pagājušā gada oktobrī nosauca savu kandidāti Rīgas domas priekšsēdētāja amatam. Tika spriests, ka krietni pazīstamāka esot viņas vārda māsa – populārā Jaunā Rīgas teātra aktrise, bet NA politiķe plašāk zināma vien juristu aprindās.

Kopš tā laika B. Broka biežāk parādījusies plašsaziņas līdzekļos, un varētu teikt, ka iepazīšanās laiks ir beidzies. Būtu laiks uzzināt, ar kādu piedāvājumu partija un mēra amata kandidāte gatavojas iet uz vēlēšanām.


– Šobrīd ir kļuvis mazliet skaidrāks, kāds izskatīsies politiskais "cīņas lauks" nākamajās Rīgas domes vēlēšanās. Pagaidām tā vairāk ir izlūkošana, nevis kauja, un Latvijas Televīzija savā diskusiju raidījumā jūs pat "pasaudzēja" no tieša kontakta ar pašreizējiem domes vadītājiem Nila Ušakova un Andra Amerika, sagādājot skatītājiem nelielu vilšanos. Bet vai jūs jau esat gatava šādai diskusijai? Vai būtu ko teikt?
– Es domāju, ka man nekas nav jāsaka Nilam Ušakovam, bet jāpiedāvā savs redzējums Rīgas iedzīvotājiem. Šobrīd mēs gatavojam ļoti nopietnu, pārdomātu programmu. Kopš Nacionālā apvienība mani izvirzīja, esmu jau diezgan detalizēti iepazinusi, kā Rīga tiek pārvaldīta pašlaik, apzinoties tās jomas, kurās mēs nepiekrītam pašreizējai politikai un ko piedāvātu darīt citādi. Protams, par to nāksies diskutēt ar citu partiju pārstāvjiem, es esmu gatava.
– Un ko jūs piedāvāsiet?
– Piemēram, šobrīd ļoti maz tiek domāts, kā Rīga varētu vairāk pelnīt. Ir dažādas sociālās programmas, atbalsts maznodrošinātajiem un ģimenēm, kas ir pareizi, jo krīzes laikā, kad valsts samazināja daudzus maksājumus, pašvaldībai nācās uzņemties lielāku atbildību. Taču tikpat aktīvi vajadzētu domāt par pilsētas kases papildināšanu.
Nav jābaidās no lieliem izdevumiem, ir jābaidās no maziem ienākumiem! Šobrīd Rīga 74% no sava finansējuma gūst ar valsts nodokļu politikas starpniecību – tie ir atskaitījumi no dažādiem nodokļiem, kurus iekasē valsts. Atlikušie 26% ir cita veida ienākumi, taču tas ir par maz. Ir jāmēģina līdzsvarot šos ienākumu veidus.
Mēs redzam, ka peļņas avots varētu būt tūrisms, kura lielo potenciālu Rīga neizmanto. Nesen es tikos ar starptautiskās lidostas "Rīga" valdes priekšsēdētāju Aldi Mūrnieku, un mēs pārrunājām, kā Rīgas pilsēta varētu ciešāk sadarboties ar lidostu un attīstīt tūrismu. Es pati esmu bijusi lidostas padomes priekšsēdētāja, tāpēc šī joma man ir labāk zināma un es redzu tajā iespējas. Mums ir vajadzīgi ne tikai ceļotāji, kuri te no rīta atbrauc ar prāmi, pastaigā pa pilsētu, vakarā uz prāmja paēd vakariņas un dodas prom, bet vajadzīgi tūristi, kas vismaz vienu nakti paliek Rīgas viesnīcās un ēd restorānos. Rīgu varētu reklamēt kā vietu patīkamai nedēļas nogalei.
– Pašreizējā domes vadība lepojas, ka palielinājies to tūristu skaits, kas Rīgā ierodas ar Maskavas vilcienu.
– Nevajadzētu īpaši izcelt, vai tie ir krievu, vācu vai zviedru tūristi. Mums ir vajadzīgi tūristi no visurienes. Nenoliedzami turīgie krievu tūristi mūsu uzņēmējiem ir vēlami, bet tikpat aktīvi Rīga ir jāreklamē arī citos reģionos. Protams, mērķauditorija ir tās valstis, no kurām Rīgu var sasniegt trīs stundu lidojumā.
Tāpat tūrisma industrijā ir arī tradīcija, ka visas valstis cenšas pie sevis atvilināt japāņu tūristus. Tas ir tāds kā kvalitātes rādītājs. Tur, kur brauc japāņu tūristi, pēc tam seko arī visi pārējie. Latvija bija sākusi labu sadarbību – bija trīs čarterreisi no Japānas, diemžēl vēlāk tas pārtrūka. Acīmredzot arī pašreizējā Rīgas vadība nav aktīvi darbojusies, lai šo virzienu veicinātu.
Lidostas vadītājs regulāri tiekas ar jaunām aviokompānijām, aicina tās uz Rīgu, bet galvaspilsēta nedod līdzi informatīvo materiālu, ko tad mūsu galvaspilsēta piedāvā. Vai nav dīvaini?
– Jūs to varbūt stāstāt mazliet citā intonācijā, bet ļoti līdzīgi apgalvojumi jau ir dzirdēti no Aināra Šlesera, kurš pirms četriem gadiem bija apņēmības pilns kļūt par Rīgas mēru. Tolaik gan viņa plāni tika kritizēti, dēvēti par pārāk ambicioziem un uzlūkoti ar aizdomām.
– Tas bija aktuāli pirms četriem gadiem, bet diemžēl vēl arvien nekas nav izdarīts, lai gan Šlesera partija bija Rīgas domes valdošajā koalīcijā un viņš pats – vadošā amatā. Solījumi bija, bet tie palika neizpildīti. Neatkarīgi no partijām un politiķiem galvaspilsētai svarīgākās nozares paliks tās pašas, un neviens nevar noliegt, ka tūrisms ir un būs viena no tām.
Tāpat būtu jāskata jautājums par Rīgas domei piederošām kapitālsabiedrībām, kas pēc idejas ir veidotas ar nolūku gūt peļņu. Kopumā Rīgas domei šobrīd pieder daļas 21 kapitālsabiedrībā, taču starp tām ir ne tikai tādas, kas nenes peļņu, bet arī tādas, kas tiek subsidētas – nauda pazūd nezināmā virzienā, netiek veikta pilnvērtīga uzraudzība, nav skaidras politikas. Kad opozīcijas deputāti cenšas iegūt informāciju, tiek atbildēts, ka tas ir komercnoslēpums. Izpratne par komercnoslēpumu pašreizējai galvaspilsētas vadībai atšķiras no tā, kas tiek skaidrots normatīvajos aktos.
– Jūs pārstāvat nacionālu partiju, un viens no solījumiem ir padarīt Rīgu latviskāku. Kā tas izpaudīsies?
– Demokrātiskā sabiedrībā komunikācija notiek caur valodu, un es esmu stingri pārliecināta, ka tai jābūt latviešu valodai. Šobrīd vēl arvien daudzviet saglabājusies padomju tradīcija kā saziņas valodu starp dažādu tautību pārstāvjiem izmantot krievu valodu.
– Kādā līmenī?
– Pirmkārt, jau bērnudārzos, kur bērni ar spēlēm un rotaļām, patīkamos apstākļos apgūtu latviešu valodu jau līdz skolas gaitu sākšanai. Zinu no personīgās pieredzes, ka mazs bērns svešvalodas iemācās ļoti ātri. Tas nav nekāds pāridarījums vai psiholoģiska spriedze, bet tikai ieguvums.
Paildzinot pāreju uz latviešu valodu līdz vidusskolas laikam, mēs daudziem bērniem nodarām pāri, vēlāk veidojas dusmas, neapmierinātība un sabiedrības dalīšana. Es esmu vairākkārt teikusi, ka tautību pretnostatīšana nav neviena iedzīvotāja interesēs, arī latvieši no tā neiegūst.
Jāsaprot, ka pasaule ir brīva un tā kļūst arvien mobilāka, bet cilvēkiem, kas te izvēlējušies dzīvot un veidot ģimeni, ir jāciena valsts, tās valoda, kultūra, ir jābūt kopā tradīcijās un svētkos.
– Ja jūs jau šobrīd būtu Rīgas domes vadībā, vai lēmums par skolotāju Rafaļski, kurš publiski paziņoja par savu nelojalitāti Latvijai, būtu citāds?
– Es darītu visu, lai šis skolotājs vairs nestrādātu skolā.
– Jūs zināt, ka ļoti daudziem latviešiem ir nepieņemams tas veidojums Pārdaugavā, ko dēvē par "uzvaras pieminekli", vismaz ne tādā formā kā šobrīd. Ko ierosināsiet darīt ar to?
– Mēs esam runājuši par to, kā kompleksi būtu attīstāma visa šī teritorija ap pieminekli.
Jāņem vērā vēsturiskie notikumi, un Nacionālās apvienības pirmā prioritāte šobrīd nav nojaukt pieminekli. Mūsu prioritāte ir attīstīt teritoriju, atceroties arī vēsturiskos projektus un izvērtējot, kā to padarīt mūsdienu prasībām atbilstošu. Jau šobrīd ziemā tur darbojas slēpošanas trase, vasarā to izmanto skrējēji, taču to varētu attīstīt daudz plašāk.
– Sportiskās aktivitātes var paplašināt, bet vai tas noņems ideoloģisko smagumu un piemineklis vairs nebūs vieta, kas pulcina pret Latvijas valsti noskaņotus cilvēkus?
– Tā ir pulcēšanās vieta zināmai publikai 9. maijā, un tie nav Latvijas valsts svētki. Bet demokrātiskā sabiedrībā aizliegt pulcēties, kamēr tas netraucē sabiedrisko kārtību, nevienam nevar.
– Kā jūs vispār skatāties uz tā saukto pieminekļu politiku galvaspilsētā kopš neatkarības atgūšanas?
– Ir nākuši klāt daudzi jauni pieminekļi, par kuriem ir liels prieks, piemēram, Kārlim Ulmanim, Oskaram Kalpakam un citiem. Tā ir viena no kultūras mantojuma sastāvdaļām, un pret to jāizturas ar cieņu.
– Varbūt ir kāds piemineklis, kura jūsu skatījumā Rīgai pietrūkst, kuru varētu atklāt par godu Latvijas valsts simt gadu jubilejai pēc pieciem gadiem?
– Tas tiešām ir ļoti nozīmīgs notikums, un tam veltīts piemineklis varētu būt kā liecība, kas paliktu nākamajām paaudzēm. Varbūt politiķi nav tie, kuriem jāizvirza mākslinieciskas idejas, kā tam vajadzētu izskatīties, taču es domāju, ka mums ir daudz patriotiski noskaņotu mākslinieku, kas labprāt uzņemtos šo darbu.
Arī finansiāli tas nebūtu šķērslis, jo latviešu tauta šādu cēlu mērķu atbalstam ir ļoti atsaucīga. Varbūt ikdienā mēs ķildojamies un strīdamies, bet izšķirošos brīžos spējam būt vienoti.
– Līdzšinējā Rīgas domes vadība parasti ir aizliegusi 16. marta pasākumus pie Brīvības pieminekļa, lai gan tiesa šo aizliegumu pēc tam parasti atcēlusi un gājiens vairāk vai mazāk mierīgi ir noticis. Kā Nacionālās apvienības pārstāvei es nejautāšu, vai jūs šo gājienu atļautu, bet vai jūs pati būtu gatava tajā piedalīties?
– Es esmu piedalījusies 16. marta pasākumos...
– Kā privātpersona, ne politiķe...
– Jā. Bet arī kā politiķe es uzskatu, ka leģionāru pieminēšana 16. martā ir svarīga latviešiem. Tas ir mūsu tautas liktenis, kas skāris gandrīz katru ģimeni, un es neesmu izņēmums. Vēsturnieki ir atzinuši, ka 16. marts nav nosodāma diena, kas slavinātu nacismu vai Hitleru, tāpēc es neredzu pamatu distancēties. Protams, Rīgas domes vadītājam jāņem vērā arī drošības apstākļi. Ir zināms, ka ir grupas, kas neatbalsta šos pasākumus, un tās ir ļoti agresīvas grupas, un, ja būtu draudi, es kā domes vadītāja neļautu riskēt.
– Tāpēc mums ir drošības iestādes, lai ar šīm grupām tiktu galā un novērstu draudus.
– Ir jāņem vērā šo ie-stāžu atzinums. Bet Brīvības piemineklis nav vienīgā vieta, kur atzīmēt 16. martu, to ļoti skaisti var darīt Lestenē.
– Tātad jūs brauktu tur?
– Jā.
– Vai "Vienotības" izvirzīto Rīgas mēra kandidāti Sarmīti Ēlerti jūs vairāk uzskatāt par sabiedroto vai konkurenti?
– Šobrīd es uzskatu, ka "Vienotība" kopumā un Sarmīte Ēlerte ir mūsu sabiedrotie.
Koalīcijas partijām ir konstruktīvi jādarbojas kopā, lai aicinātu latviešu vēlētājus nebūt pasīviem, bet nākt un nobalsot par mums, lai mēs varētu iegūt vairākumu Rīgas domē.
– Ir viedokļi, ka, izvirzot šādu kandidātu, "Vienotība" tieši mēģina atņemt balsis Nacionālajai apvienībai.
– Esmu pārliecināta, ka NA ir ļoti uzticams vēlētājs, kurš ir pārliecinājies par mūsu ideoloģisko kodolu vairākos gadu desmitos.
– Nav jau runa tikai par jūsu uzticīgajiem vēlētājiem, bet par tiem, kas nāktu klāt un nodrošinātu jums uzvaru vēlēšanās. Vai arī jūs jau tagad samierināties ar mazumiņu?
– Noteikti ne. Bet es gribu uzsvērt, ka NA latviskās vērtības ir bijis pamats, kāpēc vispār šādas partijas ir radušās, un šis kodols palicis nemainīgs. Tā nav tikai viena vai otra persona partijā, kas šos jautājumus izmanto retorikā, bet daudz dziļākas un noturīgākas saknes, par ko vēlētājs var justies drošs. Jau mūsu nosaukumā ir šī norāde – mēs esam Nacionālā apvienība. Vēl viena joma, kuru mēs uzsveram kā prioritāti, ir demogrāfija. Mēs par to esam ilgstoši cīnījušies. Jā, sākotnēji valstiskā līmenī "Vienotība" mūs īsti negribēja vai nevarēja sadzirdēt, un bija vajadzīga liela uzstājība un pārliecināšana. Arī Rīgā mēs turpināsim šo pašu līniju, ka atbalsts ģimenēm ar bērniem ir mūsu prioritāte.
– Arī paši NA pārstāvji nav slēpuši, ka reizēm koalīcijā jūtas kā "jaunākais brālis" – liela daļa tās priekšlikumu tiek noraidīti, ir piešķirts nepamatoti maz ministru amatu un tā tālāk. Vai kas līdzīgs nav gaidāms Rīgas domē, ja jūs būsiet koalīcijā ar "Vienotību"?
– Nereti jaunākais brālis pasakās ir tas uzvarētājs. Mēs esam stingri savā pārliecībā un redzējumā un neatkāpsimies no savām pozīcijām, pat ja uzreiz visu nav iespējams iegūt. Tā esam darbojušies valdībā un ar tādu domu ejam arī uz pašvaldību vēlēšanām.
– Ēlertei būšot sava komanda.
– Mums arī būs! Protams.
– Un kas tajā būs?
– Šobrīd vēl nenosaukšu, taču mums jau kopš augusta ir izveidotas vairākas darba grupas, notikušas daudzas diskusijas, un mēs kā pirmā partija piedāvājām savu programmatisko redzējumu un prioritātes.
– Un kādas ir attiecības ar citām partijām. Piemēram, Reformu partiju, kas zināma ar savu kāri koķetēt ar "Saskaņas centru"...
– Reformu partija šobrīd īsti vēl nav pieteikusies Rīgas domes vēlēšanām un nav arī piedāvājusi savu redzējumu. Kad tas būs, NA noteikti ar viņiem tiksies un pārrunās iespējamo sadarbību pirms un pēc vēlēšanām. Mēs jau esam teikuši, ka par iespējamiem sabiedrotajiem uzskatām koalīcijā esošās partijas, tātad "Vienotību" un Reformu partiju.
– Kā ar Zaļo partiju un Zemnieku savienību?
– Arī ar viņiem runāsim. Tās ir labējās partijas, ar kurām mēs ideoloģiski varētu sadarboties.
– Zaļās partijas kandidāts Guntis Belēvičs jūs jau paguvis novērtēt – skaista sieviete un labi vērtēta juristu vidū. Ko jūs teiktu par viņu?
– Vispirms vajadzētu ar viņu iepazīties. Būtu nepareizi, ja es savus spriedumus izdarītu pēc tā, ko par viņu esmu lasījusi žurnālos. Katrā ziņā uzņēmējdarbībā pieredzējis cilvēks.

Open letter to USA ambassador to Latvia – Mark Pekala

http://www.baltictimes.com/news/articles/32258/

  I was disappointed that you chose not to meet with me when I was in Latvia recently, even though I mentioned to you that I have been going to Latvia for 25 years and you just arrived there. Even if you did not like what I wrote in the New York Times 15 Sept. issue, working for such an inept and mistake prone organization as the US State department, you should value some outside input.
  After all, You turned a one month war in Afghanistan into a 10 year war.
  We now face a major problem in Iran, Once there was a very simple, easy solution to Iran’s nuclear program, and the solution was called Saddam Hussein, and You killed him. Congratulations.
  Besides being inept, You are also immoral and dishonest and keep pushing "old lies", the biggest of which is that Russians in Latvia are a minority, which they are not. Before Latvia was occupied by Russia, there was a small Russian minority of 5 %, which was only the third largest minority in Latvia. Only a few of today’s Russians can trace themselves back to these, the rest are in Latvia illegally and are colonists and occupiers and entered Latvia after it was occupied which is illegal by all international treaties.
   Also most of the Russians in Latvia are children, grandchildren and other family members and relatives of militarists and secret policemen, i.e. the occupation apparatus. This means that from birth all of them have been thought by their parents to dislike the Latvians, that Latvia is part of Russia, that Latvia’s independence in 1918 was a mistake and an accident.
  When a country is occupied and then becomes free, the occupiers must leave, because they will not be happy living together as equals with people over whom they once had life or death powers, but don’t have them anymore. Ask any psychologist how impossible that situation is.
  The US State department did not ask this, and only keeps pushing the "big lie" of a Russian minority and integration.
  That is why the previous US ambassador to Latvia, Judy Garber had mainly Russian friends in Latvia. Her best contact was the Russian ambassador to Latvia, and therefore US really had two ambassadors to Russia, one in Moscow and one in Riga, and none to the Latvians. Garber visited the homes of Russian politicians and introduced Russian as the second language at the US embassy. And you Mr. Ambassador are following in her footsteps.
  But there is also good news. At a recent conference in Vladivostok, Vladimir Putin bragged to your boss Hillary Clinton that he would now develop Russia’s Asian part (3/4 of Russia). But with what? With Vietnamese, Korean, Chinese workers alone it won’t work, there also have to be substantial number of Russians, or you might as well give Siberia to China now and not waste time. In Estonia, Latvia, Lithuania, Konigsberg, there are almost 3 million Russians, nearly all in some way descended from the militarists and secret policemen. These people are ruined and can live peacefully and happily only in Russia, especially the kind of Russia Putin is building. The solution is simple, these Russians cannot remain and live happily in the previously occupied countries, but can and are needed in Russia.
  Therefore US should appoint a new ambassador to Latvia with main task of working with Russia/Putin and the Latvian government to remove these Russians from Latvia and send them where they are needed in Russian Asia.
Aivars Slucis

Raksta saīsinātā versija latviski:
http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/103592/arsts-slucis-aicina-asv-vestnieku-panakt-lai-latvijas-krievi-parceltos-uz-aziju

Ārsts Slucis aicina ASV vēstnieku panākt, lai Latvijas krievi pārceltos uz Āziju

  Ar radikāliem paziņojumiem slavenais ASV mītošais trimdas latvietis, ārsts Aivars Slucis nācis klajā ar jaunu vēstījumu, ASV vēstnieku Latvijā Marku Pekalu apvainojot kā Krievijas aģentu. Tādēļ te vajadzīgs jauns ASV vēstnieks, kas atbalstītu Latvijas krievu aizceļošanu uz Āziju

ASV vēstnieks Latvijā Marks Pekala (attēlā) Latvijā īstenojot Krievijas politiku un šejienes krievus uzskata par nacionālo minoritāti, nevis okupantiem un kolonistiem, teic skandalozais trimdas latvietis no ASV, ārsts Aivars Slucis.

Slucis vispirms paužot sarūgtinājumu, ka Pekala nav viņu pieņēmis audiencē, teic, ka ASV vēstnieka kungs Latvijā aizstāv Latvijas okupantu – krievu intereses un te pārstāv Krievijas intereses. „The Baltic Times” interneta vietnē publicētajā vēstulē Slucis raksta:

„ASV vadības darbība ir amorāla un negodīga, izplatot melus par to, ka krievi Latvijā ir minoritāte. Patiesībā tā nav. Pirms Krievija okupēja Latviju, te dzīvoja neliela krievu minoritāte – ap 5% no iedzīvotāju kopskaita – tā bija pēc skaita tikai trešā lielākā minoritāte Latvijā. Tikai nedaudzi krievi šodien var teikt, ka viņiem ar šo minoritāti ir kāds sakars. Pārējie krievi Latvijā atrodas kā kolonisti un okupanti, kuri Latvijā ienāca pēc tās okupācijas, kas ir pretrunā ar visām starptautiskajām normām. 

Pie tam lielākā daļa Latvijas krievu ir militāristu un slepeno aģentu pēcteči, okupācijas aparāta pēcteči. Tas nozīmē, ka viņi jau kopš dzimšanas ir mācīti nemīlēt latviešus, ka Latvija ir Krievijas sastāvdaļa, bet 1918. gadā pasludinātā Latvijas neatkarība ir tikai nejauša kļūda.

Kad valsts pēc okupācijas pasludina neatkarību, okupantiem ir jāaizvācas. Viņi nebūs laimīgi, ja paliks vienādās tiesībās ar cilvēkiem, pār kuriem viņiem kādreiz bija absolūta vara, bet pēc tam šo varu zaudēja. Uzprasiet par to jebkuram psihologam.

Bet ASV Valsts departaments to nevienam nejautā, bet tā vietā izplata melus par krievu minoritāti. Tādēļ arī bijušai ASV vēstniecei Latvijā Džūditai Gārberei pārsvarā bija krievu draugi.

Viņas pirmā kontaktpersona bija Krievijas vēstnieks Latvijā, tā kā pēc būtības ASV bija divi vēstnieki Krievijā – viens Maskavā, otrs Rīgā, bet latviešiem neviena. Gārbere apmeklēja krievu politiķu mājas un krievu valodu padarīja par otro valodu ASV vēstniecībā. Jūs, vēstnieka kungs, ejiet šajās pašās pēdās.

Bet ir arī labas ziņas. Nesen konferencē Vladivostokā Vladimirs Putins jūsu priekšniecei Hilarijai Klintonei lielījās, ka ar prieku attīstītu Krievijas Āzijas daļu. Bet uz kā rēķina? Korejiešu, ķīniešu un vjetnamiešu strādnieku tam nepietiks, tur vajadzīgs arī liels skaits krievu. Pretējā gadījumā Sibīriju uzreiz var atdot Ķīnai.

Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Kēnigsbergā dzīvo ap trīs miljoniem krievu, kas visi kaut kādā mērā ir saistīti ar militāristiem un slepenajiem aģentiem. Tie ir iztukšoti ļaudis, viņi mierīgi un laimīgi var dzīvot tikai Krievijā, īpaši tādā Krievijā, kādu vēlas uzcelt Putins. Atrisinājums vienkāršs: šie krievi nevar laimīgi dzīvot kādreizējās okupētajās teritorijā, bet viņi ir vajadzīgi Krievijai.

Tādēļ ASV jāieceļ jauns vēstnieks, Latvijā, kura galvenais uzdevums būtu plecu pie pleca strādāt kopā ar Putinu un Krieviju, kā arī ar Latvijas valdību, lai krievus no Latvijas pārvietotu uz Āziju, kur viņi ir vajadzīgi.” 

Pārmaiņas Rīgas krievvalodīgajā presē - Krievija pastiprina kontroli pār Latvijas medijiem

http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=366957:prmaias-rgas-krievvalodgaj-pres&catid=93:la-komentri&Itemid=440%20class=

29.11.2012 Franks Gordons

"Avīze ir ne tikai kolektīvs propagandists un kolektīvs aģitators, bet arī kolektīvs organizators" – šī Ļeņina nostādne (protams, krievu valodā) pēckara gados rotāja lielo zāli Palasta ielas 10. namā, kur mitinājās LTA – Maskavas TASS ziņu aģentūras filiāle (tā šai namā nomainīja DNB-Ostland...). 


Tā vien šķiet, ka šie Vladimira Iļjiča viedie vārdi būs vadmotīvs lielai un biezai avīzei, kas no 2013. gada 1. janvāra ar veco nosaukumu "Vesti segodņa" pulcēs gan šā laikraksta, gan avīzes "Čas" žurnālistus, un galvenais redaktors būšot Bļinovs no "Vesti", vietnieks – Kirillovs no "Čas".

Kā ziņo interneta žurnāls "Freecity.lv", šo spēcīgo mediju grupu, kurā ietilpst arī manāmi sarukušais "Telegraf", izveidojuši trīs Krievijas miljardieri – senators Andrejs Molčanovs, Eduards Janakovs un Arturs Jeresjko.

Ko šis apvienotais laikraksts propagandēs un par ko aģitēs, ir pilnīgi skaidrs, paturot prātā, ka vadošie publicisti tajā ir Kabanovs un Giļmans. Taču tagad lielāku svaru gūst šī apvienotā laikraksta organizatoriskā funkcija, atbalstot priekšdarbus Latvijas nepilsoņu kongresam un dažādas iniciatīvas, ar kurām nāk klajā, piemēram, Guščins un Lindermans.

Par triju miljardieru veikto iepirkumu, konsolidējot Rīgas krievvalodīgo presi, pirmais ziņoja interneta žurnāls "Freecity.lv". Un te nu gribas bilst labu vārdu par šo, kā izrādās, ikdienas interneta žurnālu, kura galvenā redaktore ir Tatjana Fasta. Šis izdevums ir ilustrētā mēnešraksta "Otkritij gorod" ("Atvērtā pilsēta") atzarojums, kas iekļauts koncernā "Belokon holdings". Gan šis mēnešraksts, gan interneta žurnāls ir patīkams pretstats patlaban veidojamam Bļinova un Kirillova superlaikrakstam. Tajos publicējas, piemēram, demokrātiskais Maskavas žurnālists Leonīds Mļečins un citi autori, par kuriem nav jāsarkst.

Diemžēl šo izdevumu lasītāju skaits (mēnešraksta metiens ir 5000 eksemplāru) ir krietni mazāks nekā tā krievvalodīgā auditorija, kurai domāts paplašinātais "Vesti segodņa" – kolektīvais organizators...

Maskavas pakalpiņi

No Latvijas Avīzes, drukātās versijas, 2012.g. 2. novembrī:
skat 7.lpp.: http://mod2.la.lv/main1.php?dat=2012-11-02&type=la

  Maskavas pakalpiņi ir visi Latvijas politiķi un partijas, kas saka un apgalvo, ka Latvijas galvenā un gandrīz vienīgā problēma ir ekonomiskā, un tikai viņi zina kā to risināt. Patiesībā Latvijai nav nekādas unikālas, speciālas ekonomiskās problēmas, kas nebūtu visur citur pasaulē. Latvija ir par mazu un Latvijas ekonomija nevar iet uz augšu, ja visapkārt pasaulē ekonomija iet uz leju. Pēdējos 100 gados Eiropā visi iedomājamie ekonomijas modeli tika izmēģināti. Mums nevajag par to vairs strīdēties, bet tikai pieņemt visefektīvākos no tiem, piemēram, Vācijas vai Anglijas vai Igaunijas  un viss. Korupcija, Latvijas izzagšana un oligarhi ir politiska problēma, nevis ekonomiska.
  Pēdējie, kas tā runā, Repše/Balokoņs/Vaitaitis/Mierkalns u.c., ir tikai vēl viens jauns oligarhu grupējums, kas grib tikt pie siles, un nākotnē būs vēl citi. Esiet uzmanīgi, neatbalstiet tādus, ne arī tos, kas slavē Krievijas tirgu, jo cik šprotes tad Krievijā pārdeva VVF, Pabriks un Kalvītis par Abrenes atdošanu?
  BET Latvijā tiešām ir speciāla, unikāla problēma, kas nav nekur citur pasaulē,  un tā ir OKUPĀCIJAS SEKAS. Tās risināšanai nevar lietot citu valstu pieredzi, jo tādas nav. Mums tā jāatrisina pašiem. Tādēļ visām latviešu partijām jāapvienojas ap OKUPĀCIJAS SEKU LIKVIDĒŠANAS programmu.
  Tagad ir īstais laiks krieviem atgriezties savā tēvzemē. Nesen Vladivostokā Putins lepni solīja Hilarijai Klintonei attīstīt Krievijas Āzijas daļu (t.i. 3/4 no Krievijas).  Bet ar ko? Ar vjetnamiešu, korejiešu un ķīniešu darbiniekiem nepietiks – tad Krievijai jāatdod Sibīrija Ķīnai tagad un nav vērts tērēt laiku. Bet laimīgā kārtā gandrīz 3 miljoni nevajadzīgu krievu ir Baltijā un Kēnigsbergā (Karalaučos) un tos Putins var dabūt atpakaļ. Liela daļa no šiem ir militāristu un čekistu bērni, mazbērni un citi ģimenes locekli. Latvija piemēram no dzimšanas vecāki viņiem māca nīst latviešus, ka Latvija ir Krievijas daļa, ka Latvijas neatkarība 1918.g. bija nejauša kļūda utt. Visi šie krievi ir sabojāti un var dzīvot mierīgi tikai Krievijā, sevišķi Krievijā, kādu to veido Putins. Ja kāda zeme ir okupēta, kā Latvija bija, tad, kad okupācija beidzas, visiem okupantiem jādodas prom, jo viņi nevar dzīvot mierīgi un priecīgi starp cilvēkiem pār kuriem viņiem nesen bija vara. Visi psihologi to pateiks.  Krievijas Āzijā ir tik daudz visādas bagātības, ka Maskava tur var maksāt 2 vai 3 reiz lielākas algas un arī ūdens un vide tur ir daudz tīrāki nekā Maskavā.
  Latvijā tikai tie krievi, kas bija Latvijā pirms 1939.g. un viņu pēcteči paturēs Latvijas pilsonību automātiski. Vēl varbūt 10% var palikt, bet mēs viņus pārbaudīsim vienu pēc otra vai viņi ir lojāli latviskai Latvijai un vai mums viņi ir vajadzīgi un noderīgi (un pietiekoši izglītoti).
  Pēc tam mēs ķersimies klāt mūsu pašu kolaboracionistiem un nodevējiem, kā to darīja Norvēģijā pēc 1945.g. Tas, ka Gorbunovs, Godmanis, Aldermane, Kargins un simtiem viņiem līdzīgu vēl staigā brīvi, ir ārprāts.
  Pēc tam vajadzīga godīga jauna privatizācija, no kuras visi latvieši iegūtu, ne tikai oligarhi.
  Tādēļ partijas, kas runā tikai par ekonomiskām lietām, novērš uzmanību no OKUPĀCIJAS SEKU likvidēšanas, un tas ir tieši tas, ko Maskava grib.  Okupācijas laikos latvieši nevarēja runāt par nacionālām lietām, par brīvu Latviju, nevarēja runāt par krievu noziegumiem pret latviešiem, nevarēja kritizēt krievus, nevarēja krievus saukt par okupantiem un kolonistiem, nevarēja teikt lai viņi brauc prom, nevarēja nerunāt krieviski ja krievs to gribēja. Daudzas no šīm lietām ir spēkā vēl šodien, tādēļ nevar teikt, ka Latvija ir īsti brīva. Latvija ir tikai daļēji brīva un ir pēdējais laiks atbrīvot Latviju pilnīgi. Latviešiem jābalso tikai par partijām un cilvēkiem, kas uzņemas un sola to darīt.
  Aivars Slucis

Not Again (Publikācija NY Times, 2012.g.15.sept, 17A lpp)

In Nov. 1943, when the outcome of WW II had become clear, the Allies-- Churchill, Roosevelt, and Stalin, met in Tehran to plan the postwar future of Europe. Stalin made it clear that Russia wanted control and influence over Eastern Europe. In Nov. 1944, Roosevelt faced an election, and therefore let Stalin know that he couldn't openly agree to that before the election, for in United States live many people of Eastern European ancestry.
The Allies met again in Feb. 1945 at Yalta after Roosevelt had been reelected, and now Roosevelt agreed to almost all of Stalin’s demands in Eastern Europe despite Churchill’s objections, and thereby condemned Eastern Europe and its 300 million people to 46 years of Russian domination and oppression. The bravest of them who tried to oppose the Russians were killed or sent to Siberia.
For the West, this Roosevelt sellout to Stalin meant an "Iron Curtain" down the middle of Europe, 46 years of Cold War, Warsaw Pact, constant possibility of a nuclear war (Cuba 1962), and Korean and Vietnam wars (not possible without Russian weapons).
This would be just past history, opportunity for a better world lost, if an echo of the past did not sound on 26 Mar. 2012. Barak Obama was talking with the fill--in president of Russia, Dmitry Medvedev. Unknown to both, the microphone was still on/open. Medvedev, speaking for Vladimir Putin, made demands and asked for concessions in Eastern Europe. Obama, like Roosevelt in 1943, is facing an election, therefore in almost a whisper Obama said, "This is my last election. When I'm elected, I'll be more flexible". Medvedev answered, "I understand, I'll let Putin know." So once again getting elected is more important than doing the right thing.
  If one were to check which countries in the United Nations supported and voted with the United States the most over the last 20 years, one would find that those are the Eastern European countries. They are grateful that the post Roosevelt United States never recognized Russian incorporation, occupation and control of them. Almost all of them sent troops to Iraq and Afghanistan to fight and die alongside Americans.
On the other hand Russia often opposes United States policy in places such as North Korea, Iran, Libya, Syria, and uses its veto in the UN.
It is said that large countries don’t have friends, only interests. Sad.
Obama has chosen to make deals at the expense of Eastern Europe with Putin, a man who has said that the collapse of the Communist Soviet Union was the greatest tragedy of the 20th century. Not WWI, where Europe lost a whole generation of young men, not WWII, not the Holocaust where 6 million people died, but Putin’s beloved Soviet Union, which Putin is trying to recreate. What does that say about Putin’s values and morality?
If Obama is going to make deals with Putin, then they should be about finally sending back to Russia all Russian colonists and occupants, especially the military, who only took of their uniforms in 1991 and remained in the previously occupied countries, rather than return to Russia as is called for in all international laws. If Obama could get all Russian colonists back to Russia, he would then finally end WWII in Europe and get the Nobel peace prize.
However unfortunately, even before the March 26 "open microphone", Obama was giving dangerous signals to Eastern Europe with his "reset program or new approach" to Russia. It seems the old approach which led to collapse of the Russian empire in 1991, Ronald Reagan called it "The Prison of Nations", wasn’t good enough for him. For example, the last two ambassadors that Obama appointed to Latvia sometimes talk like they had just graduated from Moscow diplomat’s school. One of them, just before an important election, visited openly the home of one of the most aggressive and radical Russian leaders, a man who had threatened violence in Latvia if the election didn't go the way the Russians wanted. Was this visit meant to intimidate the Latvians?
I voted for Obama the last time, but this time can me and those who care about the countries and people of Eastern Europe support a man who is contemplating Yalta II?

Aivars Slucis

Dūle, Gustavo un Čivželis dibinās partiju "Skaistā nākotne"

Skaistā nākotne

Latvijas Intelektuālās Attīstības fonda vadītājs un izglītības speciālists Viesturs Dūle, mūziķis Gustavs Butelis, režisors Aivars Čivželis un domubiedri apvienojušies partijā "Skaistā nākotne", aģentūru LETA informēja jaundibināmās partijas pārstāve Ieva Krole.

Partija tiek dibināta Latvijas politiskās kārtības radikālai uzlabošanai un kvalitatīvai atjaunošanai ar mērķi bez kavēšanās un apņēmīgi paātrināt valsts ekonomisko attīstību. Tas tiks panākts, ievērojami pilnveidojot likumdošanu un profesionāli ieviešot kārtību valsts struktūrās, ieskaitot parlamentu, policiju, tieslietas, izglītību, rūpniecību un lauksaimniecību.

Ar konkrētām un radikālām reformām visās valsts jomās partijas veidotāji plāno jau tuvākajā nākotnē ievērojami uzlabot Latvijas iedzīvotāju dzīves apstākļus, likvidēt korupciju valsts struktūrās un uzlabot investīciju klimatu valstī, kas dos spēcīgu startu ekonomikas un iedzīvotāju labklājības izaugsmei.

Partijas veidotāji uzskata, ka bez kardinālām reformām un transformācijas politiskajā un ekonomiskajā jomā mūsu valsts nespēs izkļūt no smagās un ilgstošās krīzes. Viņi ir pārliecināti, ka politiķi, kas noveduši valsti līdz esošajam kritiskajam stāvoklim, nav spējīgi atrisināt situāciju, kā rezultātā tautas cerības uz kaut mazliet labvēlīgāku nākotni ir ļoti apšaubāmas. Ņemot vērā šos bēdīgos apstākļus, Dūle organizē masveida Latvijas intelektuālās jaunatnes politisko kustību, kas būs vērsta pret varas struktūru visatļautību un korumpēto ierēdņu dominējošo stāvokli.

Jaunās partijas "Skaistā nākotne" viens no pirmajiem uzdevumiem būs veicināt visu iedzīvotāju slāņu izpratni par politiskajiem procesiem, mudināt sociāli aktīvas, intelektuāli attīstītas un uz garīgu pilnveidošanos tendētas jaunatnes iesaistīšanos politiskajās aktivitātēs. Partijas veidotāji uzskata, ka jaunatne atbilstoši valsts satversmei spēs jau pašos pamatos mainīt valsts pārvaldes struktūru, tādējādi uz visiem laikiem atbrīvojot Latvijas iedzīvotājus no beztiesiskuma un nabadzības, ierēdņu uzurpēšanās un korupcijas visos varas līmeņos.

Izmantojot sociālos tīklus un digitālos medijus pašlaik partijas veidošanās procesam pievienojas daudzi šīs idejas domubiedri, norādīja Krole. Ik dienas partijas "Skaistā nākotne" veidotāji ar sociālo tīklu starpniecību saņem ziņas no simtiem cilvēku par idejas atbalstu un vēlmi iesaistīties, palīdzēt.

Par partijas "Skaistā nākotne" izveidošanu un tās mērķiem plašāk tiks stāstīts preses konferencē 29.augustā plkst.11, viesnīcā "Alberts", Dzirnavu ielā 33. 

Bīstamie padomdevēji

BĪSTAMIE PADOMDEVĒJI

LATVIEŠIEM bieži uzrodas dažādi padomdevēji, kas laipnā, draudzīgā veidā cenšas mūs ietekmēt, tikai viņu padoms ir naidīgs mūsu tautai un valstij, tāpēc jābūt pašiem ar savu pārliecību, zināšanām, lai visu izvērtētu un tikai tad pieņemtu lēmumu. Pirms dažiem gadiem Briseles speciālisti ieteica mums devalvēt latu, jo tas dos lielu labumu mūsu ekonomikai. Mūsu valdība to neizdarīja un tagad dzirdam no tās pašas puses, ka tas bijis pareizs lēmums. Atceramies, ka ŠĶĒLE un ŠLESERS visos medijos klaigāja par nepieciešamību devalvēt mūsu nacionālo valūtu. Tagad šie politiķi ir sevi pilnīgi sakompromitējuši un mēs viņus neuzklausām. 2012.g.augustā Latvijas ebreju kopienas bijušā vadītāja N. Barkāna dēļ iesaka piešķirt dubultpilsonību ļoti daudziem cilvēkiem, kam tā nepienākas un tā būtu mētāšanās ar pilsonību, kas nav pieļaujama. Bijusī ASV vēstniece Gārbere šogad mudināja piedalīties praidā Rīgā, pati gāja un tēloja milzīgu demokrātijas apliecinājumu. Atbalstu latviešos tas neguva. Jau Latvijā ieradies jaunais ASV vēstnieks Pekala un gatavs mūs pamācīt integrācijas jautājumos. Par to mums paziņo Kremļa aģents Gapoņenko. Tas liecina, ka krievi jau paspējuši „apstrādāt” šo diplomātu. Uzticība  amerikāņiem mūsu valstī arvien mazinās. Neesam aizmirsuši DUGLASU DEIVIDSONU, kas bija speciāli sūtīts no  ASV  valsts departamenta, lai ātri nokārtotu ebreju īpašumu restitūcijas jautājumus, kas ir nelikumīgi, negodīgi un mūsu valstij nepieņemami. Sevišķa vilšanās ir tieši amerikāņu politiķos. Arvien biežāk mēs atgādinām, ka ASV un Anglija atdeva Baltijas valstis staļiniskajai PSRS un tad daudzus gadus atgādināja, ka nekad nav atzinusi Baltijas okupācijas leģitimitāti. Drīz no Briseles ieradīsies kāds „padomdevējs”, kas skaidros, ka pašvaldību vēlēšanās jāļauj piedalīties nepilsoņiem. Es ticu, ka mūsu politiķi nosargās mūsu valsti un nepakļausies melīgiem, naidīgiem ieteikumiem.

ATIS SKALBERGS

Vējonis (ZZS) un Sondore-Kukule (ZRP) nesaka 'nē' sadarbībai ar SC pašvaldībās

LETA 22. jūlijs 2012 

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) viens no redzamākajiem politiķiem Raimonds Vējonis nesaka "nē" sadarbībai ar "Saskaņas centru" (SC) pašvaldībās.

"Nevajag dramatizēt runas par sadarbību ar SC pašvaldībās. Socioloģiskās aptaujas prognozē, ka SC nākamajās Rīgas domes vēlēšanās varētu gūt tik pārliecinošu uzvaru, ka nekādi koalīcijas partneri tam nebūs vajadzīgi. Bet jebkurā gadījumā tie būs vēlēšanu rezultāti, kuros iedzīvotāji paudīs savu atbalstu vienai vai otrai partijai. Koalīcijai ir liela nozīme parlamenta politikā, bet pašvaldībās jau tagad daudzas un dažādas partijas sadarbojas ar SC. Pašvaldībām ir jārisina galvenokārt saimnieciski, ne politiski jautājumi. Un jāstrādā ir tiem deputātiem, kurus vēlētāji ir ievēlējuši, neatkarīgi no viņu nacionālā sastāva un politiskās pārliecības," intervijā teica Vējonis.
Vērtējot Reformu partijas (RP) valdes locekles Sandras Sondores-Kukules izteikumus par iespējām Rīgas domē sadarboties ar SC, Vējonis tos nodēvēja par esošās valdības koalīcijas iekšējām "spēlītēm".
"Ar šādiem paziņojumiem RP mēģina koalīcijā "izsist" labākas pozīcijas vienā vai otrā jautājumā. Patlaban koalīcijas partijas risina sarunas par kopīga deputātu kandidātu saraksta veidošanu Rīgas domes vēlēšanām. Ar šādiem Sondores-Kukules paziņojumiem, iespējams, tiek mēģināts iegūt RP kandidātiem augstākas vietas kopējā sarakstā, piedraudot, ka pretējā gadījumā RP var iet kopā ar SC. Manuprāt, tās ir iekšpartijas un iekškoalīcijas cīņas," izteicās politiķis.

SLIKTA VALSTS PĀRVALDE

SLIKTA  VALSTS PARVALDE. 

2012.g.5.febr.LTV  1. kanālā beidzot analizēja stāvokli, kādā ir valsts pēc Lindermana provokācijām un atzina, ka attiecīgās institūcijas nenovērtēja iespējamo ļaunumu, ko var izdarīt naidīgi spēki. Lindermana rīcība tika salīdzināta ar Hitleru, kas savā laikā darbojās līdzīgi, sarīkoja četrus referendumus un tad pārņēma varu valstī. Tika izmantotas kinohronikas, minēti skaitļi  utt.  Tie pārliecināja. 

Tagad vairums latviešu atzīst, ka valsts pārvaldītāji notikumus palaida pašplūsmē, neviens nepieņēma stingrus lēmumus. Naudu parakstu vākšanai deva valdība no valsts budžeta, pret tādu rīcību uzstājās tikai Nac.apvienības ministri   Gaidis Bērziņš un Jaunzeme- Grende, visi pārējie balsoja PAR. 

Valsts prezidents nekur neiejaucās, it kā tas neapdraudētu valsti.  Satversmes tiesas priekšsēdātājs Gunārs Kūtris radio gari taisnojās, kāpēc nav apturēts referendums, bet mani tas nepārliecināja. 

EP   tiesnese Iveta  Ziemele  Saeimā pateica, ka referendums ir antikonstituāls.  

Mūsu ST izlēma tā, kā to ieteica Krievijas  ārlietu ministrs Sergejs  Lavrovs, kā to vēlējās  vēstnieks Aleksandrs Vešņakovs.  

Tagad tiek vākti paraksti jaunam referendumam, lai visiem nepilsoņiem tūlīt iedotu pilsonību. Cik tālu mēs aiz iesim ar tādu valsts pārvaldi?

 ATIS SKALBERGS

KRIEVIJAS DIENAS VIESI

KRIEVIJAS DIENAS VIESI 2012.g. maija sākumā ir tā saucamā Krievijas diena, kad vēstniecība Rīgā rīko pieņemšanu un savu viesu pacienāšanu. Šogad krievu vēstnieks A.Vešņakovs Jūrmalas rezidencē rīkoja uzaicināto viesu iepriecināšanu ar bagātiem cienastiem un laipnām sarunām. No Latvijas puses tajā piedalījās Andris Šķēle ar sievu,Raimonds Pauls ar sievu, eksprezidents Guntis Ulmanis,miljonāri Atis Sausnītis,Ivars Strautiņš, kultūras ministre Žaneta Jaunzeme- Grende, valsts kontroliere Inguna Sudraba, uznemeja Benita Sadovska, politologs Kristians Rozenvalds, Liepājas mērs Uldis Sesks, Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars ar draudzeni, Bijušais lidostas „Rīga” direktors Krišjānis Peters ar sievu Anastasiju un Latvijas Raidorganizāciju apvienības izpilddirektori Guntu Līdaku, Latvijas Nacionālās operas direktors Andrejs Žagars un kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka, Žurnālists Juris Paiders un daži citi ciemiņi. Par to rakstažurnāls''Kas jauns?'' Nr25 (2012.g.19-25.jīūnijs.).

http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/84394/latvijas-prominences-nosvin-krievijas-dienu-foto"

  Esot uzlūgti daudzi politiķi, bet nav atnākuši. nezināmu iemeslu pēc.. No nesenās vēstures mēs labi zinām,ar ko šī vēstniecība nodarbojas,tāpēc katrs var izdarīt savus secinājumus.
ATIS SKALBERGS

Naida kurinātāji ir krievi, nevis latviešu patrioti

NAIDA KURINĀŠANA

Kas ir naida kurināšana un kas un kā to dara?

Naidu kurina galvenokārt ar darbiem un ne ar vārdiem. Šinī pasaules daļā (ziemeļu Centrāleiropā), krievi ir izdarījuši tik daudz noziegumus pret viņu kaimiņiem, ka krievi ir galvenie naida kurinātāji.

-          Krievu uzbrukums Somijai  un Karēlijas atņemšana kurina naidu pret krieviem.
-          Igaunijas, Latvijas un Lietuvas okupācija kurina naidu pret krieviem.
-          Igauņu, latviešu un lietuviešu deportācijas uz Sibīrijas nāves nometnēm kurina naidu pret krieviem.
-          Baigais Gads kurina naidu pret krieviem.
-          Katiņa kurina naidu pret krieviem.
-          Masveida 5 000 000 sieviešu un meiteņu izvarošana Austrumvācijā 1945. g. kurina naidu pret krieviem.

Tādel galvenie naida kurinātāji ir krievi ar saviem necivilizētajiem darbiem un viņi tos turpina vēl šodien.

-          Krievu atteikšanās iet prom no Latvijas kurina naidu.
-       Krievu Abrenes nozagšana, izmantojot savus aģentus Latvijas valdībā, kurina naidu.
-          Krievu mēģinājums pārkrievot Latviju kurina naidu.
-          Krievu atteikšanās runāt latviski Latvijā kurina naidu.
-          Krievu referendumi par divvalodību kurina naidu.

Krievi ar saviem darbiem masveidīgi pārkāpj Latvijas krimināllikuma 78. pantu. Kādēļ krievi netiek sodīti un izraidīti no Latvijas par to?

Ir pilnīgi neiespējami un nevajadzīgi lai kāds latvietis šodien kurinātu naidu pret krieviem citos latviešos, jo krievi ar saviem noziegumiem ir to jau izdarījuši ilgi atpakaļ un milzu mērā.

Ja latviešiem nav kontrolēts, attaisnojams naids pret krieviem tad viņi nav dzīvi, tad viņi ir zombīši un vel gul padomju miega.

 Saprast šo naidu ir veselīgi, citādi latvieši turpinās dzīvot "Stokholmas Sindroma" dzīvi un padomju melus un nepatiesibu.

Krievi, viņu aģenti, noziedznieki un rietumu kreisie, kā piem. EDSA komisāri grib šo lietu noslēpt, jo citādi viņiem vajadzēs šo attaisnojamo naidu nomierināt tā, kā to darīja vācieši ar ebrejiem pēc otrā pasaules kara.

Vācija atvainojās, palīdzēja dibināt Izraēlu, un samaksāja milzu summas kompensācijā. Ar visu to Izraēlā nav daudz vāciešu, jo viņi nav šovinisti, rupji, nejūtīgi, nekulturāli.

Krievijai un krieviem jādara tas pats Latvijā  - jāatzīst Latvijas okupāciju 1940-1991g., japalidz likvidet okupacijas sekas,  jāizvāc 80% krievvalodīgos no Latvijas un jāmaksā lielu kompensāciju.

Aivars Slucis

Jauna Okupācija - Vienotības un Zatlera plāns pārkrievot Latviju (protams, kopā ar SC un ZZS)

    JAUNĀ OKUPĀCIJA – Vienotības un Zatlera plāns pārkrievot Latviju (protams, kopā ar SC un ZZS).

10. Saeima (galvenokārt SC, TP, ZZS) pieņēma likumu, ar kuru par lētu naudu (Ls 100 000 Rīgā, Ls 50 000 citur Latvijā) krievi var iegūt atļauju pastāvīgi dzīvot Latvijā.

Summa ir tik zema, ka, piemēram, visi Maskavas krievi varētu pārcelties uz Rīgu, jo šis bīstamais likums prasa lai iegulda tikai Ls 100 000 nekustamā īpašumā Rīgā. Dzīvokļi Maskavā ir daudz dārgāki, nekā Rīgā, un tādēļ, pārdodot vienu dzīvokli Maskavā viņi varētu nopirkt vairāk, kā vienu Rīgā un vēl nauda paliktu pāri. Tūkstošiem krievu ir to jau izdarījuši. Drīz Kremlis sapratīs cik izdevīgs šis likums ir, jo par cenu cik maksā tikai viens ASV jaunākais bumbvedējs Bll Stealth, Krievija var iesūtīt Latvijā 50 000 krievus (10 000 ģimenes) no ekonomiski nevajadzīgām sādžām. Kādēļ zaudēt kaujās tankus, lidmašīnas, helikopterus un karavīrus un vēl riskēt saņemt Eiropas sankcijas (kā par uzbrukumu Gruzijai), ja Latvijas politiķi ir gatavi lēti pārdot Latviju.

Nacionālā Apvienība – VL-TB/LNNK mēģināja šo latviešiem bīstamo likumu atcelt, bet Vienotība, Zatlera partija un ZZS (un protams SC) bija pretī un tādēļ tas likums paliek spēkā. Citās valstīs ir ierobežoti, drusku līdzīgi likumi bet tie prasa vismaz Ls 1 000 000 ieguldījumu ekonomijā un 10 darbvietu radīšana vietējiem pilsoņiem, nevis tikai ielikt mazu naudas summu savā bankas kontā un nopirkt sev dzīvokli, kā to tagad pieļauj Latvijas likums.

Varbūt kāds tagad teiks, ka tā ir tikai atļauja pastāvīgi dzīvot Latvija un nekas cits. BET tad nāk Zatlers ar savu programmu automātiski dot Latvijas pilsonību visiem krievu nepilsoņu bērniem kas dzimst Latvijā, protams arī šiem neseno iebraucēju bērniem (vai varbūt Zatlers aizliegs viņiem radīt bērnus vai izsniegs viņiem kontraceptīvos līdzekļus uz valsts robežas?)

Pēdējā lieta, ko Latvijai vajag, ir vēl vairāk krievu.

Kad latvieši beidzot sāks saprast ka visas šis partijas – SC, LC, JL, TP, PLL, ZZS, Vienotība ir ietekmētas un vairāk vai mazāk kontrolētas no Krievijas un izpilda Krievijas gribu un Krievija grib pārkrievot Latviju? Šīs partijas pēdējos 20 gados ir ielikušas simtiem nepatriotiskus, pārkrievotus, nopirktus, šantažētus ierēdņus visur, un viņi pieņem un izpilda latviešiem kaitīgus likumus. Krievija darbojas caur latviešu oligarhiem un krievu biznesmeņiem. Bībelē ir rakstīts ka, "bagātam cilvēkam ir gandrīz neiespējami tikt debesīs," jo viņu Dievs ir nauda. Latvijā tas nozīmē, ka oligarhi un bagātie biznesmeņi nevar būt Latvijas patrioti un nacionāli noskaņoti, jo nacionāļiem nav naudas – tā nāk no austrumiem.

Arī jaunie formējumi, kā Olšteinieši un Repšieši, grib visiem iestāstīt, ka nevajag runāt par nacionālām lietām, bet tikai par ekonomiskām. Bet ekonomija ir slikta tieši tādēļ, ka šie lielie un mazie oligarhi tā izzaga Latviju (privatizējot īpašumus un samaksājot tikai 5% no īstās vērtības), ka nekas nepalika pāri ierindas latviešiem.

Latvija ir maza un mums nevar iet ekonomiski labi ja Eiropai un pasaulei iet slikti. Tagadējā krīze tika izraisīta, dzīvojot uz pārāk lieliem kredītiem Eiropā un ASV, un tā var ilgt vēl 10 gadus, bet tas laiks varētu tikt izlietots, lai sakārtotu Latviju, lai likvidētu okupācijas sekas, lai izmestu ārā nepatriotiskos ierēdņus, lai īstenotu krievu repatriāciju. Priekš tā nevajag daudz naudas un to mēs varam izdarīt paši, vajag tikai gribu.

Lielākā daļa no Latvijas problēmām un sliktajām lietām ir tādas tāpēc, ka Latvijā ir tik daudz krievu:

       Korupcija –kaut gan pazīstamākie oligarhi, kā Lembergs un Šķēle ir latvieši, aiz viņiem stāv simtiem mazāki oligarhi – galvenokārt krievi. Viņus visus politiski sargā krievu SC.

       Latviešu prombraukšana un zemā bērnu dzimstība – tādēļ ka Latvija nav latviska. Latvieši nejūtas optimistiski, nejūtas labi, nejūtas kā saimnieki savā zemē. Visapkārt ir krievi, kas ik uz soļa atgādina, ka krievi iznīcināja un izpostīja skaisto, brīvo Latviju 1940. Gadā; kas atgādina par Baigo Gadu; kas atgādina ka krievi okupēja Latviju.

       Latvijas reputācija pasaulē: lielākā daļa kriminālās, negodīgās lietas (no narkotiku un ieroču tirgošanas līdz antisemītiskam vandālismam), ko pasaule domā, ka izdarīja latvieši, īstenība izdarīja Latvijas krievi.

       Cietumi – Latvijas cietumi ir pilni ar krieviem. Tikai viņu upuri staigā pa Latviju, ja viņi var un ir vēl dzīvi. Visus šos uzdāvināsim Putinam kā pirmo soli Latvijas atkrievošanā.

       Kremļa meli – Krievija apmelo Latviju un Igauniju visur un vienmēr, bet ne Lietuvu, kas pierāda, ka Latvijā nedrīkst būt vairāk krievu kā Lietuvā – apmēram 10%. Tad viņi būs minoritāte un ne 5. kolona.

Visiem tiem, kas referendumā balsoja PRET, nākošos 10 gados visās vēlēšanās, ir jāignorē reklāmas no Vienotības, Zatlera partijas, ZZS un līdzīgam partijām, kas vēl tiks radītas, jo tie ir tikai meli. Visiem latviešiem jābalso tikai un vienīgi par Nacionālo Apvienību – VL-TB/LNNK, jo viņi ir vienīgie, kas nepārdos Latviju. Tad, kad ekonomiskā krīze beigsies, Latvija būs latviska.

Aivars Slucis

Kāda valdība, tāda kārtība – latviski nerunās!! (Āboltiņa un Latkovskis vervelē krieviski)

http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=340971:kda-valdba-tda-krtba-latviski-neruns&catid=93:la-komentri&Itemid=295     08.02.2012 Egils Līcītis

Kāda jēga ražot dokumentus, ka integrācijai iespējams notikt tikai uz latviešu valodas pamatiem? Kāda jēga Saeimas vairākumam pieņemt aicinājumu bloķēt prasību par krievu valodu kā otru valsts valodu? Kāda jēga pilsoņiem 18. februāra referendumā apstiprināt valsts valodu tās likumīgajā statusā ar lielu balsu vairākumu?

To visu sagrauj un aizslauka mūsu "latvisko" partiju ministru, deputātu neapturamā un neizravējamā, gluži vai slimīgā tieksme uzrunāt Latvijas pilsoņus svešvalodā, proti, krieviski. Elementārs pārcentības piemērs aizvakar. PBK (Pirmais Baltijas kanāls) TV ziņas beidz ar sižetu par Zemnieku saeimas un Saeimas draudzības spēli hokejā. Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Ainārs Latkovskis priecīgs stāsta, kādos ātrumos bijusi spēle, kā viņš nesies pa laukumu kā meteors. Runā krievu valodā. Saeimas pirmā dāma Āboltiņa aizelsusies dalās iespaidos, kā pārdzīvojusi par komandu. Arī nefiltrē – po ruski mēļo. Minētais telekanāls ievērojams ar to, ka plaši reklamējas – vai gribi, lai Latvijā būtu otra valsts valoda? Davai, dui balsot! Jau iepriekš stipri izpalīdzējis sūknēt 187 tūkstošus parakstu. Tas ir zināmas ievirzes, lielā mērā "Saskaņas centra" rupors un pakalpīga taure. Izrādās, te arī "Vienotības" pārstāvji "jūtas kā mājās"! Nupat viņi teicās aizstāvam latvisku Latviju. Tikko tērgavāja, ka iešot skaidrot cittautiešiem, kas ir tas, uz kā balstās šīs valsts pamati. Citās TV pārraidēs politiķi neaizmirst palielīties, cik labi skolu beidzēji tagad protot latviski.



Bieži dzirdēta gļēvlatviešu kaunināšana, ka, sastopot krievu, uzreiz pielāgojoties un skriešus pārskrienot uz krievu mēli. Sasodīts, kāda mārrutka pēc divi nedēļas pirms valsts dzīvībai svarīga referenduma par hokejspēli jāvāvuļo krieviski!



PBK skatītāji taču nav dumji. Viņi redz – kāda valdība, tāda kārtība. Latviski te nerunās. Te neder pat tradicionālā gražošanās un taisnošanās – ak, mēs tikai gribējām saprotamā valodā krievu cilvēkiem darīt zināmu mūsu partijas politiku. Te politiķi vai nu ieņēmušies prātā, ka ar krieviem jāapietas kā ar jēlām olām, vai pazemīgi domā, ka vecākais brālis jāuzrunā viņa mēlē, un tad ir galīgi šreijā ar politiķu pašcieņu. Tā esam ieciklējušies, ja kāds "ņe poņimaju", viņam bez mitas izdabās un runās krieviski, radot pasūtītās ērtības un komfortu. Manuprāt, šī ampelēšanās ir, mazākais, lāča pakalpojums, ja ne nodevība pret tiem Latvijas pilsoņiem, kuri nākamnedēļ ies un nobalsos pret otru valsts valodu. Tiktāl esam nonākuši. Un jā – jaunieceltais EP cilvēktiesību komisārs Muižnieks arī jau signalizē – kategoriska atteikšanās uzrunāt Latvijas krievus viņu valodā ir kļūda. Nu tad tikpat "nekļūdīgi" uz priekšu!

Andris Bērziņš - prezidents??

PREZIDENTS?
Valsts pirmajai personai Andrim Bērziņam neklājas viegli pēc tam, kad viņš 2012.g. janvārī paziņoja, ka nepiedalīsies referendumā par otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. Tauta bija nesaprašanā, tas bija negaidīti un nodevīgi. Daudzi cilvēki zvanīja un rakstīja ‘’Latvijas Avīzei’’ un nosodīja tādu rīcību. Zigurds Mežavilks ierosināja, lai gaidāmo referendumu no savas kabatas apmaksā Satversmes aizsardzības birojs, Drošības policija, Centrālā vēlēšanu komisija un Valsts prezidents, jo tieši šīs amatpersonas ir vainīgas, ka šāds pretlikumīgs, valsts pamatus graujošs pasākums var notikt. Aina Čurkste piekrīt Dr.Aivara Sluča vērtējumam par Latvijas un Igaunijas prezidentiem (16.janv.). 19.janv. radio ‘’brīvajā mikrofonā’’ klausītāji intervēja prezidentu, viens no jautājumiem bija – Ko Jūs savas prezidentūras laikā esat labu izdarījis Latvijas labā? Atbilde bija izvairīga tāpat kā visas pārējās. Viņš ir piedalījies Pirmā Baltijas kanāla raidījumā, runājis krievu valodā, jo tas ir Krievijas finansēts TV kanāls un tajā nav jāpiedalās, jo ir pilnīgi naidīgs mūsu valstij. Ja viņš tajā piedalījās, tad tas rāda, ka prezidentam ir vāji padomdevēji. Prezidents visai vāji uzstājās Ņujorkā Ģenerālās Asamblejas sesijā, vajadzēja taisnoties par savu slikto izrunu un vainīgs izrādījās apgaismojums. Nevienā intervijā viņš nav pateicis neko svarīgu, atbildes bijušas izvairīgas. Ja zinām, ka visas svētku runas raksta citi, tad saprotam, ka tāds prezidents ir dekorācija. 21. janv. LTV trešais kanāls intervē eksprezidenti Vairu Vīķi Freibergu, kura saka, ka noteikti ies uz referendumu un balsos pret krievu valodu un aicināja visus pilsoņus tā rīkoties. Šis loģiskais ieteikums aplidoja visas latviešu radioprogrammas. Redzams, ka žurnālisti ignorē Bērziņu un tam ir motivācija. Šo prezidentu ievēlēja SC deputāti, to tagad atceras daudzi. Slikti, ja virsrakstā jāliek jautājumu zīme, bet tā ir vispareizāk.
ATIS SKALBERGS

Zatlers ir Pret Valsts valodas nostiprināšanu Staversmē

http://www.apollo.lv/portal/news/articles/262573
Iveta Grigule, 11.Saeimas deputāte (ZZS)

Svētdiena, 22. janvāris (2012)
Valdis Zatlers ar saviem skaļajiem paziņojumiem grib slēpt un aizēnot faktu, ka vienīgi viņa partija Saeimas sēdē balsoja «PRET» to, lai Satversmes panti par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu un Latvijas teritorijas nedalāmību tiktu nostiprināti kā negrozāmi.

Es to skaidrotu ar to, ka ZRP un Zatlers grib vienlaicīgi sēdēt uz diviem krēsliem – nezaudējot latviešu atbalstu, ļoti grib izpatikt arī krieviem. Šodien jautājums ir vienkāršs – vieni ir «par» latviešu valodu, otri ir «par» krievu valodu. Bet Zatlera kungs grib izpatikt abiem. Tikai tā var izskaidrot viņa vārdus, ka nav nekur jāsteidzas ar Satversmē negrozāmu pantu noteikšanu.

Paklausieties ko viņš saka: vajag atlikt Satversmes grozījumu izskatīšanu par nemainīgiem pantiem, vajag vēl kaut ko mēnešiem ilgi izdiskutēt un apspriest. Kur ir novedusi šī Zatlera nemitīgā naidnieku meklēšana latvisko partiju vidū, neizlēmība un koķetērija ar Saskaņas centra vēlētāju? Mēs šodien redzam, ka starpnacionālā spriedze pusgada laikā ir nozīmīgi pieaugusi. Un zaudētāji ir abās pusēs.

Jā, piekrītu, Satversmes labojumus vajadzēja pieņemt uzreiz, kolīdz sākās runas par parakstu vākšanu par otru valsts valodu, nevis aizsegties ar viltus demokrātiju, nebeidzami atliekot šī jautājuma risināšanu. Tad mums, ZZS nevajadzētu iesniegt Saeimā šos Satversmes grozījumus. Galvenais nav tas, kurš iesniedz, bet gan paši labojumi Satversmē par to, ka latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda Latvijā. Es gan, ja dakteris būtu iesniedzis šādu likumprojektu, to atbalstītu.

Cik ilgi var vilcināties? Tieši no šīs nenoteiktības un koķetērijas ar cittautiešiem, no šīs viltus demokrātijas ir izveidojusies šodienas nejēdzīgā situācija. Savā dzimtajā zemē mums ir jāaizstāv sava dzimtā valoda! Un tieši Zatlers bija tas, kurš izlaida «džinu no pudeles», pārliecinoši un ar tankiem nesatricināmi solīdams Saskaņas centram vietu valdībā.
Gribētos, lai politiķu rīcība un vārdi ir «par» latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu un «par» Latvijas teritorijas nedalāmību. Šobrīd Zatlera partija, iespējams neapzinoties, dara visu, lai būtu «PRET».

Vainīgie kāpēc notiek referendums pret valsts pamatiem

VAINIGOS MEKLEJOT.
Tuvojas 18.februāris – referenduma diena. Cilvēki spriež, kāpēc valsts pārvalde pieļāva, ka nepilsoņu grupa varēja sākt vākt parakstus par krievu valodu kā otru valsts valodu Latvijā. 2012.g. 10.janvāra ’’Latvijas Avīze’’ publicē interviju ar Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāju ILMU ČEPĀNI, kur viņa cenšas atbildēt uz jautājumiem, kas attiecas uz parakstu vākšanu un referendumu. Jautājums: „Vai nepilsoņi drīkst organizēt pasākumus pret Latvijas valsti?” I.Čepāne: To patiešām grūti saprast. Referendumu nevar organizēt par visu, kas ienāk prātā, jo demokrātija nav visatļautība… Ja Centrālā Vēlēšanu komisija būtu nospiedusi bremzes jau pašā sākumā, tad Lindermanis un pārējie Administratīvajā tiesā piecus gadus tiesātos, apstrīdot komisijas administratīvo aktu, kas liegtu rīkot referendumu… ES tiesas tiesnesis Egils Levits atzinis, ka pēc neatkarības atjaunošanas, politiskā elite, kultivējot pārprastu politkorektumu, ir izvairījusies teikt, ka Latvija ir latviešu nācijas valsts. Mūsu valsts augstākajām amatpersonām, kad sākās visa jezga ap referendumu, vajadzēja vērtēt šā referenduma iespējamos draudus Latvijas neatkarībai. Šobrīd situācija ir tikpat nopietna kā pirms 20 gadiem, kad mēs cīnījāmies par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Tāpēc aicinu labas gribas cilvēkus aizstāvēt savu valsti un referendumā balsot PRET valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai.
Šai intervijā pelnīti pārmetumi izteikti premjeram Dombrovskim un prezidentam A.Bērziņam. Viņi izvairījās stingri paust savu viedokli par parakstu vākšanu, viņu padomnieki klusēja. Tagad, kad prezidents ir paziņojis, ka pats referendumā nepiedalīsies, daudzi ir nesaprašanā, ko nozīmē šāda rīcība. Tad jau katrs varam mājās pateikt, ka ir par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu Latvijā un uz referendumu neiet. Tie, kas domā, ka viegli uzvarēs latviešu valodas aizstāvji, nav novērtējuši to, ka Krievija ļoti vēlas, lai krievu valoda kļūst par Eiropas Savienības oficiālo valodu un tas var notikt, ja kādā ES dalībvalstī krievu valoda ieguvusi valsts valodas statusu. Tāpēc nauda netiks žēlota, propaganda būs milzīga, uzpirkšanas, draudi, solījumi un viss pārējais, lai tikai panāktu savu. Iespējamas visādas negaidītas provokācijas.
Atis Skalbergs

Divi Prezidenti - Ilvess un Bērziņš

Salīdzinot Igaunijas prezidentu Tomasu Ilvesu ar Latvijas prezidentu Andri Bērziņu, latvietim gribas raudāt.
Tomass Ilvess ir godīgs, tīrs, patriotisks cilvēks, kas nesen Eiropas žurnālistiem, kas viņam prasīja par krievu valodu Igaunijā, teica "krievu valoda ir okupantu valoda un to mums nevajag".
Turpretī Latvijas prezidents Andris Bērziņš ir vecs komunists, pārkrievots padomju cilvēks un oligarhs, kas, izmantojot savu amatu bankā, ir piesavinājies par kabatas naudu vairāk kā 40 īpašumus. Un ar to vēl nepietika un viņš piesavinājās savas privātās mājas būvēšanai 175 000 Ls ES naudu, kas bija domāta radīt darba vietas laukos. Kauns.

Krievi un Ušakovs iztaisīja milzu kļūdu ar parakstu vākšanu par krievu valodu kā otro valsts valodu. Tagad būs referendums, kur latviešiem jādabū 1 000 000 balsis PRET, tādēļ, mēģinot palīdzēt SC, un krieviem Bērziņš iesaka nepiedalīties referendumā, kaut gan viņš zina, ka katru, kas nepiedalīsies, Maskavas propaganda sauks par vismaz vienaldzīgu.
SC un Bērziņam ir arī bailes no tā, kas sekos referendumam, jo referendums nav tikai par krievu valodu, bet arī par krieviem pašiem, vai pamatnācija pēc 70 gadiem var viņus vairs ciest Latvijā. 1940.g. latviešiem nebija iespēja balsot par to vai laist krievus iekšā vai nē, bet 18. februāri būs.
Pēc referenduma vajag sākties nopietnai, ilgi aizkavētai krievu repatriācijai. Visiem nelojāliem krieviem jādodas atpakaļ uz savu tēvzemi un tie vispirms varētu būt šie 183 000, kas parakstījās par krievu valodu, kā arī lielākā daļa nepilsoņu (tas kopā būtu apmēram 500 000). Arī Krievija un Putins sauc savus tautiešus mājās, jo krievu skaits Krievijā samazinās par 2 000 000 katru gadu.
Latvieši, ja arī 18 februārī būs sniega vētra, nepalieciet mājās, ejiet un balsojiet, jo Strēlnieki un Leģionāri cīnījās par latvisku Latviju daudzās sniega vētrās.

Aigars Lūsis (VL) politiski diskriminēts

http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=336000:la-noraidan-saskata-politiskus-iemeslus&catid=72:politika&Itemid=95
Lūša noraidīšanā saskata politiskus iemeslus
.
10.12.2011 Aija Volka

''Es neesmu virzīts kādu konkrētu interešu lobēšanai, tas dod stimulu neatteikties kandidēt, jo ir reālas iespējas strādāt kreditoru labā,'' tā vēl ceturtdienas pēcpusdienā teica zvērināts advokāts, "Visu Latvijai" biedrs Aigars Lūsis, kuru profesionāļu organizācijas bija izvirzījušas Latvijas Krājbankas maksātnespējas procesa administratora amatam. 


Tomēr tās pašas dienas vakarā A. Lūsis saņēmis zvanu no Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas (FKTK) pārstāvja, kurš informējis par viņa kandidatūras atsaukšanu, jo esot bažas, ka politiska spiediena dēļ viņš nespēšot kvalitatīvi veikt bankas likvidāciju. FKTK pieņēmusi lēmumu par maksātnespējas administratoru virzīt Intu Goldmani.

''Man nav laika piedalīties politiskajās spēlītēs,'' vakar telefonsarunā notikušo komentēja A. Lūsis. Līdz šim šaubas par A. Lūša kandidatūru publiski bija izteikuši tā dēvētās Olšteina grupas deputāti, kā arī premjers Valdis Dombrovskis.

Par galveno ''melno punktu'' A. Lūša biogrāfijā min pieredzi ''Jelgavas siltumtīklu" uzņēmuma maksātne-spējas administrēšanā. 2005. gadā A. Lūsis kopā ar Jelgavas mēru Andri Rāviņu (ZZS) tika aizturēti aizdomās par krāpšanos uzņēmuma iznomāšanā, jo iesniegumu pret viņiem bija uzrakstījis tā laika politiskais konkurents Arnis Razminovičs (Tautas partija, tolaik arī kandidāts uz Jelgavas mēra amatu). Vēlāk gan krimināllieta pret A. Lūsi tika atcelta. Kad lūdzu V. Dombrovska preses sekretāru Mārtiņu Panki izskaidrot, kāpēc apšaubītas A. Lūša spējas vadīt Latvijas Krājbankas maksātnespējas administrēšanu, saņēmu atbildi, ka premjera uzdevums neesot iedziļināties šajā jautājumā, jo maksātnespējas procesa administratoru amatā ieceļ tiesa. Tiesai esot nosūtīts tiesībsargājošās iestādes atzinums, kurā apšaubīta A. Lūša kandidatūras piemērotība amatam. Šis atzinums ir slepens. Galvenais, par ko iestājas premjers, esot tas, lai kandidāts atbilstu sabiedrības prasībām pēc "nevainojamas reputācijas".

Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars, kura vadītajā partijā ''Visu Latvijai'' A. Lūsis aktīvi darbojies, V. Dombrovska izteikto neuzticību A. Lūsim uztver kā ''personīgu aizskārumu pret partiju''. Viņaprāt, V. Dombrovskis satraucas par to, ka, pildot šā amata pienākumus, pastāv risks pieļaut kādas kļūdas un tas varētu mest ēnu uz valdošo koalīciju.

Aizkulisēs izskan versija, ka A. Lūša politiskā piederība bijis iemesls, lai īpaši izmeklētu viņa profesionālo darbību, jo līdz šim citu uzņēmumu maksātnespējas lietu administrēšanai viņa biogrāfijas fakti nebija traucējuši. ''Ar ko citi uzņēmumi ir sliktāki par Krājbanku, ka tajos viņš var būt maksātnespējas administrators, bet Krājbankai nevar?'' vaicā kāda A. Lūsim tuva persona.

A. Lūsis pats uz šo amatu neesot rāvies, bet piekritis Maksātnespējas administrācijas un Maksātnespējas administratoru asociācijas aicinājumam.

Interesanti, ka tieši savulaik gūto pieredzi ar ''Jelgavas siltumtīklu'' maksātnespēju pats A. Lūsis uzskata par ''veiksmes stāstu'', kas viņam radījis pārliecību par savām spējām uzņemties šādus pienākumus. Viņš norāda, ka ''Jelgavas siltumtīklu'' abonentu skaits ir salīdzināms ar Krājbankas noguldītāju, kontu turētāju un kreditoru skaitu. Turklāt viņš līdz pēdējam cīnījies par to, lai uzņēmums saglabātu maksātspēju, un tas arī izdevies.
Uzziņa
Aigars Lūsis

Maksātnespējas procesa administrators kopš 1994. gada. Pildījis administratora pienākumus: ''Ako banka'', AS ''Jelgavas siltumtīklu uzņēmums'', SIA ''Limbažu siltums'', SIA ''Skonto AL'', SIA ''Liepājas kuģu remontu rūpnīca'', SIA ''BalDeLAero'' u.c.

Vēl AS ''KNK mediji'' padomes priekšsēdētājs; Biķeru evaņģēliski luteriskās draudzes priekšnieks; kopš 2009. gada pavasara ''Visu Latvijai'' biedrs.

Savulaik organizējis individuālu kampaņu pret Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. 16. martā izsūta privātus apsveikumus dažādām iestādēm.

Kam kalpo dr. Zatlers? (VDK, kopš dezertēšanas Černobiļā)

KAM kalpo dr.Zatlers?
2011.g.13.novembrī TV politikas eksperti vērtēja Zatlera partijas neveiksmes, jo partijas reitings ir tik ļoti krities, ka ir jau zem 5% Viņa izteicieni arī esot dīvaini: ZZS nosauca par tārpiem, tagad valdību par fašistisku. Dīvaini. Partijā valda neuzticība, tikai kādi 8 deputāti aizstāvot vadoni. Partijas slēgtās sēdes kāds ieraksta un informāciju nopludina. Lielākā šķelšanās bija, kad partija nobalsoja, ka ies koalīcijā ar Nacionālo apvienību. Aizdomas pieauga, kad par ārlietu ministra Edgara Rinkēviča parlamentāro sekretāru apstiprināja Viktoru Makarovu, kurš pirms šīs partijas dibināšanas darbojies organizācijā ‘’Baltijas forums’’. Šo veidojumu vispareizāk būtu saukt par krievu šovinistu un padomju ideoloģijas aizstāvju apvienību, kuras mērķis ir izplatīt melus par Baltijas valstīm, lai tās kompromitētu informatīvajā telpā. SC vadonis Urbanovičs bija šī foruma tēvs. Kas ir Makarovs? Es viņu uzskatu par specdienesta aģentu , kas laikus iestājies šai steidzami dibinātajā partijā, lai to virzītu Kremļa virzienā. Radio komentētājs Eduards Liniņš 31.okt. raidījumā ļoti pozitīvi vērtēja šo Makarovu. Esmu sameklējis gandrīz visas publikācijas, kur intervē šo vīru . Visas atbildes ir bijušas ļoti pareizas, latviešus aizstāvošas.
Viss tiek darīts, lai iegūtu uzticību, lai lasītājs saprastu, ka viņš ir īsts patriots. Jo patriotiskākas ir šīs atbildes, jo manī nostiprinās pārliecība, ka viņš ir aģents. Būtu stulbi gaidīt citādākas atbildes, ja viņam ir cits mērķis. Joprojām latvieši meklē atbildi, vai 28. Maijā Zatleram vajadzēja atlaist Saeimu? Kas ir panākts? Kāds ir ieguvums? Neapmierinātība pieaug, neticība Zatleram ir vislielākā. Uzpeld ziņas, ka tad, kad notika Černobiļas atomreaktora avārija, Zatleru kopā ar citiem ārstiem sūtīja likvidēt tā sekas. Tur ieradies, viņš sapratis, ka var dabūt nāvējošu apstarojumu itin viegli un būtu neprāts to darīt. Viņš centās izvairīties no šiem nāves draudiem un dezertēja. Viņu noķēra. Pēc kara laika likumiem draudēja nāves sods. Šai brīdī pastiepās pretī VDK ‘’izpalīdzīgā roka’’. Tālākais nav zināms , tikai nojaušams. Abas puses par kaut ko vienojās. Tā Zatlera dīvainības izskaidro vieni. Es neapgalvoju, ka tā ir vislielākā patiesība pēdējā pakāpē. Katram ir tiesības meklēt savu skaidrojumu.Arvien pārliecinošāk nostiprinās doma, ka 28. Maija rīkojums Nr 2 bija mums naidīgu spēku diktēts, jo ieguvumi un zaudējumi vēl nav sarēķināmi . Oligarhi nav pazuduši, ofšori darbojas. Zatlers uz īsu mirkli bija ‘’ varonis’’.
ATIS SKALBERGS

Komentārs:
Valdis Zatlers Cernobilaa saprata, ka var dabut navigu radiacijas devu un dezerteja no dienesta. Par to draudeja naves sods. Ir versija, ka saja bridi VDK uznema kontaktus ar V.Zatleru un paglaba no soda, bet par to ieguva bezierunu paklausibu...

Slucis un pretvējš

http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=334431:slucis-un-pretvj&catid=95:intervijas&Itemid=113

24.11.2011 Māris Antonevičs

dzīvojošā latviešu ārsts Aivara Sluča vārdu daudzi uzzināja pērn, kad tika noplūdināts fragments no viņa sarakstes ar vienu no "Vienotības" līderiem, tobrīd ārlietu ministru Ģirtu Valdi 
Kristovski.



Izvērsās skandāls – Slucim tika piedēvēti izteikumi, ka viņš atsakās ārstēt krievu tautības pacientus, kas ir pretrunā ar Hipokrata zvērestu, savukārt Kristovskim pārmests, ka viņš it kā izteicis atbalstu šai idejai. Abi saņēma daudz lamu, īpaši krievvalodīgajā presē. A. Slucis nekavējoties tika izslēgts no Pilsoniskās savienības, turklāt tika apsolīts, ka viņam tiks atmaksāta partijai ziedotā nauda, kas gan joprojām nav izdarīts. 

Mazāk zināma A. Sluča agrākā līdzdalība Latvijas sabiedriskajā dzīvē – viņš organizējis jauniešu domrakstu konkursu par Latvijas deokupācijas tēmu, regulāri publicējis politiskus uzsaukumus paša apmaksātos reklāmas laukumos avīzēs, ziedojis naudu Okupācijas muzejam utt. Skandāla ēnā palicis arī fakts, ka A. Slucis caur Vītolu fondu katru gadu piešķir stipendiju mazturīgiem Latvijas jauniešiem (1400 dolāru katram). 
Ar ārstu Aivaru Sluci sarunājās Voldemārs Krustiņš un Māris Antonevičs.



– Vai bieži braucat uz Latviju? Kādi iespaidi?

– Braucu katru gadu. Vispār ir tāda sajūta, ka vējš pūš pret latvisku Latviju un patriotismu, tomēr, šķiet, pēdējā laikā tas nedaudz mainījies uz labo pusi.

– Varbūt tas ir arī jūsu nopelns? Jūs regulāri publicējat savus uzsaukumus Latvijas presē. Vai tiem ir kāda atsaucība? Var just, ka cilvēki tos lasa?

– Sev es nekādus nopelnus negribu piedēvēt. Man ir grūti spriest, kāda pēc manām publikācijām ir reakcija Latvijā. Tomēr es redzu, ka "Saskaņas centrs", neskatoties uz lielo politisko spiedienu, ir palicis ārpus valdošās koalīcijas. Jaunajā Saeimā ir ievēlēti un amatos nokļuvuši daudzi patriotiski cilvēki, piemēram, Dāvis Stalts un Jānis Bordāns, kuri, tāpat kā es, agrāk bija Pilsoniskās savienības biedri. Man bija tikšanās ar viņiem un arī Ievu Dāboliņu, ar kuru mūs pagājušā gada 8. novembrī izslēdza no PS. Atzīmējām šo "gadadienu", bijām uzaicinājuši arī Kristovski un Šadurski, bet viņi neatnāca. Droši vien jutās neērti par partijai ziedoto naudu, ko nav atdevuši.

– Jā, bet kur lai to iztērēto naudu ņem?

– Es jau to nemaz negaidīju. Ļoti drīz Pilsoniskā savienība oficiāli beigs pastāvēt, būs tikai "Vienotība".

– Kā notika jūsu izslēgšana no Pilsoniskās savienības?

– Man e-pastā pienāca ziņa no partijas ētikas komitejas, ka pēc nepilnas dienas tiks izskatīts jautājums par manu darbību partijā un man jāierodas uz šo sanāksmi. Protams, es nevarēju ierasties, jo biju ASV. Pēc pāris dienām tāpat e-pastā paziņoja, ka es esmu izslēgts. Kā iemesls tika minēti mani izteikumi interneta sarakstē, kas partijai neesot pieņemami. Tas bija par kādu vecāku vēstuli, kur es atbildēju uz jautājumu, kāpēc nevaru atgriezties Latvijā un strādāt te kā ārsts.



Rakstīju, ka nevarētu to darīt, jo, ja man kādreiz nāktos izšķirties, kuram pacientam dot priekšroku, piemēram, ja trūkst zāles vai ir rinda slimnīcā, es vienmēr dotu priekšroku latviešiem, nevis krieviem. Tā kā es nezinu, vai tas ir atļauts, tad nevaru te strādāt. Protams, arī tas, ka es nemāku krievu valodu...



To es nerakstīju Kristovskim, bet kādam citam Pilsoniskās savienības biedram, taču šī vēstule tika salikta kopā ar Kristovska atbildi, kur viņš man it kā piekrīt. Tas bija nepatiesi, jo ar Kristovski mums bija cita sarakste un viņš man piekrita pavisam citā jautājumā. Joprojām nezinu, kurš to izdarīja, taču šādā sagrozītā un melīgā veidā šī sarakste tika nopublicēta žurnālista Lato Lapsas interneta mājas lapā.

– Tātad runa nebija par to, ka jūs atsakāties ārstēt krievu tautības cilvēkus?

– Nē, es rakstīju tikai par to, ja būtu izšķiršanās – kuram pacientam dot priekšroku. Amerikā es šādu situāciju nevaru iedomāties, jo tur medicīna nepazīst trūkumu. ASV esmu ārstējis ļoti dažādu tautību cilvēkus, lai gan latvieši un krievi mūsu klīniku apmeklē ļoti reti.

– Vai, jūsuprāt, Latvijā zāļu un medicīnas pakalpojumu trūkums ir aktuāla problēma?

– Atceros, ka 90. gados tāda situācija bija reāla. Pie ārstiem bija rindas, slimnīcās bija gultu trūkums.

– Vai, jūsuprāt, ārsta darbs Latvijā ir pietiekami atlīdzināts? Pie mums par to bieži dzirdamas sūdzības no mediķu puses.

– ASV ārstu algas ir daudzas reizes lielākas. Tomēr Amerikā lielākajai daļai pacientu ir veselības apdrošināšana. Tā ir diezgan dārga – ģimene par apdrošināšanas polisi maksā pat līdz 8000 dolāru, tas ir vairāk nekā 4000 latu gadā. Tomēr arī tiem, kuri apdrošināšanu nevar nopirkt, medicīnas pakalpojumi ir pieejami. Visi ir jāārstē, jo citādi var sekot sūdzības.

– Kad izvērsās skandāls, krievvalodīgā prese ziņoja, ka jūsu darbavietā esot liels sašutums. Jums par saviem izteikumiem draudot nepatikšanas, pat atlaišana no darba. Vai tā bija taisnība?

– Tolaik tiešām uz manu darbavietu tika sūtīts daudz elektronisko vēstuļu – pat līdz 400 dienā. Tomēr liela daļa no tām bija krievu valodā. Vai tiešām tie rakstītāji iedomājās, ka ASV saprot krievu valodu? Daļa vēstuļu gan bija arī angļu valodā. Kolēģi mani nenosodīja, varētu teikt pat pretēji – es ieguvu simpātijas. Skaidrs, ka tā bija organizēta kampaņa, un to uzreiz varēja saprast.

– Kāds jūsu darbabiedriem ir iespaids par to, kas notiek Latvijā?

– Amerikāņi par Latviju zina diezgan maz. Viņi ir pārsteigti, kad es saku, ka Latvija ir NATO dalībvalsts un Amerikas sabiedrotā, ka latviešu karavīri ir Afganistānā un Irākā. Amerikāņi ir diezgan pašpietiekami.

– Bet Amerikas latvieši? Cik viņi ir organizēti?



– Agrāk, protams, tas bija vērienīgāk – manā dzīvesvietā Mineapolē bija trīs baznīcas un latviešu nams, tagad vairs tikai viena baznīca. Tieši baznīca šobrīd ir latviešu sabiedriskās dzīves centrs, nupat 18. novembrī tur tika svinēta Latvijas neatkarības diena. Tomēr jaunie latvieši, kuri ASV ieradušies nesen, turas nost no vecajiem.



– Kāds ir jūsu viedoklis par Latvijas partijām?

– Mani iepriecina "Visu Latvijai" un arī Nacionālā apvienība, kurā tā tagad iekļāvusies. Es pats gan pēc izslēgšanas no Pilsoniskās savienības nevienai partijai neesmu domājis pievienoties. Saprotu, ka mana līdzdalība partiju pakļautu kritikai, kas nav vajadzīgs. Priecē, ka Nacionālajai apvienībai ir izdevies krietni palielināt savu pārstāvniecību Saeimā, tas ļaus viņiem panākt daudz vairāk. Manuprāt, arī Zatlera partijā ir daudz vairāk nacionāli noskaņotu biedru. Pašam Zatleram gan, cik var spriest, patriotiski cilvēki nepatīk.

Man šķiet interesanti, ka "Vienotības" līdere Solvita Āboltiņa mainījusi savu nostāju. Agrāk viņa atbalstīja valdību ar "Saskaņas centru", bet tagad vairs ne. Zatlers pirms sava lēmuma par Saeimas atlaišanu aicināja 
Āboltiņu un Dombrovski izdzīt no valdības Zaļo un zemnieku savienību un vietā ņemt "SC", taču Āboltiņa atteicās to darīt.

– Vai jums nešķiet, ka Zatlera partija pēc laika varētu apvienoties ar "Saskaņu", jo programmatiski tās ir diezgan tuvas.

– Pašam Zatleram personīgi droši vien labi saskanētu ar Ušakovu, bet šaubos, vai partija tam būs gatava. Ne velti Zatlera partijā jau notikusi pirmā šķelšanās un vairāki deputāti partiju pametuši, bet arī citi izturas diezgan piesardzīgi pret sava līdera iniciatīvām. Neticu, ka viņi būs gatavi iet kopā ar "Saskaņu". Es jautāju politikas speciālistiem, cik cilvēku būtu gatavi sekot Zatleram līdz galam, pat ja viņš partiju vestu postā. Man teica, varbūt kādi trīs... Turklāt partijas popularitāte strauji krītas.

– Pirms vēlēšanām gan daudzi viņam noticēja.

– Tas gan... Ja salīdzina, par ko balsoja ārzemju latvieši, apmēram trešdaļa balsu aizgāja par "Vienotību", trešdaļa – par Nacionālo apvienību un trešdaļa par Zatlera Reformu partiju. Tomēr Zatlers šīs balsis ieguva ar viltu. Ja vēlēšanas notiktu tagad, par Zatleru Rietumos neviens latviešu vēlētājs vairs nebalsotu, viņam būtu nulle. Tas, kas notika pēc vēlēšanām, pārsteidza visus.

Man izteica vairākas versijas, kas varētu izskaidrot Zatlera politisko rīcību. Pirmā – tas varētu būt saistīts ar viņa pagātni. Varbūt tas bija Černobiļā, kur viņš piedalījās atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanā – tur, kā zināms, visu kontrolēja arī čeka. Otrā versija – kad Zatlers kļuva par Valsts prezidentu, latviešu prese viņam ļoti uzbruka par aploksnēm, kamēr krievvalodīgajās avīzēs attieksme bija labvēlīga. Krievi bija pietiekami gudri, lai izmantotu šo momentu un cilvēciskās vājības. Atceros, ka toreiz Zatlers slavēja krievu avīzes un teica, ka "Latvijas krievi ir labākie krievi pasaulē". Arī atsevišķas Zatlera iniciatīvas Valsts prezidenta amatā liek par to aizdomāties – brauciens uz Maskavu, prasība par automātisku pilsonību visiem krievu bērniem, atbalsts bezvīzu režīmam ar Krieviju.

– Kā jūs vērtējat šobrīd notiekošo kampaņu par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai?

– Tas ir ļoti nepatīkami un bīstami Latvijas pastāvēšanai. Es gan domāju, ka tas neizdosies. Es ceru, ka tas atmodinās latviešus. Manuprāt, Latvijai būtu jāsper tieši pretējais solis, kā to vēlējās Nacionālā apvienība, – jāpanāk, ka apmācība valsts skolās ir tikai latviešu valodā. Pirmkārt, tā ietaupītos daudz naudas, jo nebūtu jāuztur paralēlā skolu sistēma. Otrkārt, tā ir vislabākā integrācija, jo tad, ja latviešu valodu bērns iemācās jau bērnudārzā un pirmajās klasēs, tas stiprina viņa piederību Latvijas valstij.

– Bet vai jums nešķiet, ka vidusmērā latvieši nemaz nav tik nacionāli?

– Tas ir saprotams, ja aiz muguras ir 50 gadi okupācijas režīma. Reiz Kristovskis izteicās, ka tāpat kā es Latvijā domā tikai apmēram divi procenti iedzīvotāju. Iespējams, tagad jau ir vairāk. Tomēr politiskais līderis nevar tikai skatīties, kur ir lielākā grupa, un tai pielāgoties. Viņam pašam vajag pārliecināt cilvēkus sev sekot.



Man šķiet, ka jaunākās paaudzes, kas nav piedzīvojušas padomju laikus, būs patriotiskākas. Nebūtu slikti, ja tiktu atjaunots obligātais militārais dienests, bet pietiktu ar sešiem mēnešiem. Ir arī citi veidi, kā veicināt patriotismu, – skauti, gaidas, patriotisma mācība skolās un citi pasākumi.



– Vai daļa latviešu nav kļuvuši pārāk kosmopolītiski? Mūsdienās vairāk tiek uzsvērta eiropeiskā identitāte, ne latviskums.

– Globalizācija ietekmē daudzas valstis, taču visur cenšas saglabāt nacionālo identitāti. Vari būt moderns, bet arī saglabāt savu valodu, kultūru, simbolus.

– Kad jūs atbraucat uz Latviju, kā jums šķiet, vai te varētu dzīvot, nezinot krievu valodu, jeb tās ietekme pašlaik ir pārāk liela?

– Varbūt ārpus Rīgas var, bet galvaspilsētā tas būtu grūti. Esmu lasījis par gadījumiem, kad kāds atsakās runāt latviski, pašam gan nav nācies no tā ciest.

– No kādiem avotiem jūs Amerikā gūstat iespaidu par to, kas notiek Latvijā?

– Ļoti labu apkopojumu sniedz PBLA ziņas. Vēl abonēju žurnālu "Ir", ko man sūta uz ASV. Laiku pa laikam apskatos arī citus izdevumus latviešu valodā. Ne jau visam var ticēt, tomēr kopīgo iespaidu var gūt.