Vienotība nodarbojas ar pašiznīcināšanos (austprātīga un antilatviska uzvedība)

Āboliņš: Vienotība nodarbojas ar pašiznīcināšanos 71

Autors: Ivars Āboliņš. 2013. gada 26. septembris 

http://www.diena.lv/latvija/viedokli/abolins-vienotiba-nodarbojas-ar-pasiznicinasanos-14026253 

Politikā, tāpat kā dzīvē, mēdz gadīties visādi, konstants laimes stāvoklis nav iespējams, dzīve ir nevis melnbalta, bet krāsaina, un ceļš vienmēr vedīs gan uz augšu, gan arī uz leju. Tā tas dabā iekārtots, un izņēmuma gadījumi drīzāk šo likumsakarību apstiprina.

Pēdējā laika notikumi gan rāda, ka par šāda veida izņēmumu strauji kļūst Vienotība. To jau labu laiku vajā vienas vienīgas neveiksmes un pārpratumi. Un te nerunāsim par dīvaino lēmumu Rīgas mēra amatam virzīt šim postenim absolūti nepiemēroto elitāristi Sarmīti Ēlerti. Tas bija sen, un droši vien Vienotības vēlētāji šo soli jau sākuši piemirst. Pietiek vienkārši paskatīties uz dažu pēdējo nedēļu notikumiem, dziļākā pagātnē nemaz nerokoties.
13. septembrī Dombrovskis pieprasīja kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes (Nacionālā apvienība) demisiju, par iemeslu minot konfliktu ar Andreju Žagaru, no amata patriekto Latvijas Nacionālās operas vadītāju. Jebkurā citā gadījumā šāda izlēmīga rīcība vairotu premjera popularitāti, taču šoreiz aiz demisijas pieprasījuma nepārprotami vīdošās Vienotības intereses saglabāt uzturēšanās atļauju tirdzniecības biznesu (un vienlaikus pazemot nacionāļus) bija tik acīmredzamas, ka diez vai kāds viņam noticēja. Sekoja labklājības ministres Ilzes Viņķeles atzīšanās, ka viņa, parakstot valstisku vienošanos, aiz muguras turējusi sakrustotus pirkstus, jau tobrīd zinot, ka to nepildīs, un brutāli melojusi ne tikai koalīcijas partneriem, bet arī vēlētājiem... 19. septembrī Vienotība par partijas vadībai netīkama viedokļa paušanu mēģināja no Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas atsaukt deputāti Janīnu Kursīti-Pakuli, 22. septembrī atklājās, ka koalīcijas partneru no Reformu partijas izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis iesaistīts mediju pirkšanas skandālā. Viņa birojs maksājis par pozitīvu ministrijas darba atspoguļošanu medijos, šim mērķim tērējot valsts budžeta līdzekļus. Ņemot vērā, ka Vienotība pret šādu praksi vienmēr iestājusies ļoti asi, varēja gaidīt konsekvences ministra atlaišanas izskatā. Taču premjers tikai palūdza paskaidrot notikušo...
Visus šos dubultos standartus, protams, garām nepalaiž arī vēlētāji. 10. Saeimas vēlēšanās 2010. gada 2. oktobrī par Vienotību nobalsoja 301 424 cilvēki, kas deva 31,22 procentus vēlētāju balsu. Pēc gada notikušajās Saeimas ārkārtas vēlēšanās Vienotība saņēma vairs tikai 18,83 procentus vēlētāju atbalsta un bija zaudējusi 128 900 no saviem vēlētājiem. Turklāt šobrīd par partiju, pēc Latvijas faktu aptaujas datiem, būtu gatavi balsot tikai 14,60 procenti pilsoņu...

Dramatiski, protams. Taču to, vai šie skaitļi turpinās gāzties lejā vai arī Vienotība atkopsies, rādīs laiks. Šobrīd šķiet, ka partija vairāk nodarbojas ar pašiznīcināšanos, jo tādu politiķu kā Dzintars Zaķis un Solvita Āboltiņa augstprātīgā un tukšvārdīgā izrunāšanās neliecina par lielu saikni ar realitāti. Vienlaikus - visu savās vietās saliek vēlētājs, un, iespējams, tā ir iespēja partijai attīrīties un nākamajā Saeimā iesoļot mazākā, taču daudz kvalitatīvākā sastāvā.

Jaunzeme - Grende ir aģitējusi par varas atdošanu krieviem (SC ņemšanu valdībā)

Māris Antonevičs: Vai tiešām Jaunzemes-Grendes dēļ partijai būtu jāveic politiskā pašnāvība?

19.09.2013 Māris Antonevičs 

http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=391088:vai-tiem-jaunzeme-grende-ir-t-persona-kuras-d-partijai-btu-jveic-politisk-panvba 

"Atkal norīs krupi?" – "Tagad redzēsim vai Nacionālajai apvienībai ir principi!" – "Vai būs mugurkauls iziet no valdības?" Šādas izaicinošas pamācības gandrīz kā pēc starta šāviena sāka skanēt uzreiz pēc tam, kad Ministru prezidents Valdis Dombrovskis pagājušajā piektdienā bija pieprasījis kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes demisiju.

Sak, kā tad tā ļausieties, lai jūs pazemo? Robertu Ķīli un Edmundu Sprūdžu premjers demonstratīvi prom netrieca, lai gan problēmas bija līdzīgas. Viņš pacietīgi gaidīja, kad paši izlems atkāpties.
Kas zīmīgi, lielākie kūdītāji ir ne jau NA atbalstītāji un vēlētāji, bet personas, kas nekādas siltas jūtas pret šo spēku nelolo. Kā, piemēram, Jurģis Liepnieks, kurš interneta sociālajā tīklā "Twitter" nemaz nav slēpis, kāpēc vēlas, lai NA šoreiz parāda savu nelokāmību, jo "ekstrēmistiem un margināļiem jāieņem sava vieta". Arī pieredzējušais ZZS vadītājs Augusts Brigmanis steidza norādīt, ka, pieprasot kultūras ministres demisiju, V. Dombrovskis parādījis Nacionālajai apvienībai tās "īsto vietu".
Ja nu līdz Brigmaņa izteikumiem kādam vēl nebija skaidri liekulīgo aicinājumu motīvi, tad tagad tā kā vajadzēja saprast, ka vieta koalīcijā tukša nepaliks un lepni aizgājusī NA ātri vien tiks aizstāta. Bet kas zina, varbūt pat izdosies aizsūtīt atpūtā arī pašu "rekordistu" Dombrovski. Un ne jau uz Briseli par Eiropas Komisijas vadītāju, kā tas iepriekš paģērēts (ļaunas mēles melš, ka labās izredzes iegūt šo amatu esot zudušas pēc tam, kad Dombrovskis kādā intervijā pieļāvis neatkarīgas Katalonijas valsts izveides iespēju). Vēl tajā pašā "melnajā piektdienā" izskanēja kāda būtiska piebilde arī no Reformu partijas priekšsēdētāja Edmunda Demitera – viņa vadītajai partijai vairs neesot "sarkano līniju"...
NA rindās, protams, netrūkst savu karstgalvju, tomēr nevajag viņus uzskatīt par muļķiem un vakardienas vidusskolniekiem, kuri neko nav sapratuši no politiskās spēles.
Skaļi aizcirst durvis vienmēr var paspēt, un, ja ar to grib atstāt iespaidu uz vēlētājiem, vislabāk pagaidīt laiku tuvāk vēlēšanām. Tāpēc NA paņemtā pauze un apņēmība nogaidīt, kā koalīcija izturēsies pret partijas priekšlikumiem nākamā gada budžetā, ir labs gājiens.

Protams, var arī uzdot jautājumu, uz kuru NA diez vai publiski atbildēs godīgi, – vai tiešām Jaunzeme-Grende ir tā persona, kuras dēļ partijai būtu jāveic politiskā pašnāvība? Vai viņas uzskati un darbi tiešām ir nacionālajai partijai atbilstoši? Ja tā būtu, tad diez vai Eināram Cilinskim tagad būtu jāsvīst LTV studijā, skaidrojoties par savas partijas biedres biznesa darījumu, pārdodot īpašumu diviem uzturēšanās atļaujas alkstošiem Uzbekistānas pilsoņiem. Diez vai NA biedriem būtu "iekšējā" sarakstē jāstrīdas, vērtējot ministres piedalīšanos Krievijas vēstnieka pieņemšanā. Diez vai būtu jāizliekas nezinām, ka pirms iestāšanās partijā Ž. Jaunzeme-Grende kā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja aģitējusi par "Saskaņas centra" līdzdalību valdībā. Diez vai būtu jāmulst, izdzirdot jautājumu – ko nacionāli paliekošu bijusī kultūras ministre atstājusi savā pārziņā esošajā sabiedrības integrācijas lauciņā. Tas lai paliek pārdomām.

Vienotība nodod latviešu intereses, nostājas pret latvisku izglītību

Šadurskim nav vairākuma atbalsta jautājumā par izglītību tikai latviešu valodā

19.09.2013 Ģirts Zvirbulis

 http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=391077:krlim-adurskim-nav-vairkuma-atbalsta&Itemid=436 

Šo pirmdien intervijā "Latvijas Avīzei" Eiropas Parlamenta deputāts Kārlis Šadurskis nāca klajā ar priekšlikumu no 2015. gada vispārizglītojošajās skolās sākt pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā. Vai runām sekos arī darbi?


Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāja Ina Druviete, deputāte un LU profesore Janīna Kursīte-Pakule un citi "Vienotības" nacionālā spārna pārstāvji sliecas atbalstīt Šadurska ideju. Kursīte uzskata, ka Latvija nav tik bagāta, lai turpinātu pašreizējo bilingvālo izglītības politiku: "Mācībām tomēr jānotiek valsts valodā. Arī trimdas latvieši savās mītnes zemēs mācījās valsts valodā, bet dzimto valodu apguva svētdienas skolās, ko uzturēja par kopienas līdzekļiem vai ar pašvaldību atbalstu." Arī Druviete sliecas atbalstīt pāreju uz mācībām valsts valodā, bet vienlaikus viņa uzskata, ka daudz ko iespējams izdarīt bez īpašām likumu izmaiņām. Piemēram, krievu un latviešu bērnudārzu nošķirtību iespējams pārvarēt jau tagad, bet tam būtu nepieciešams pašvaldību atbalsts. Arī cittautiešu skolās jau pašreizējais likums pieļauj būtiski palielināt valsts valodas īpatsvaru ar mācību programmu izmaiņu, bet tas nav iespējams bez Izglītības un zinātnes ministrijas atbalsta (IZM). Pašreizējais izglītības ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (Reformu partija) šo iniciatīvu nokritizējis kā priekšvēlēšanu aktivitāti. "Pateicoties šādiem komentāriem, arī bez kalendāra var noteikt vēlēšanu tuvošanos, šajā gadījumā – Eiroparlamenta vēlēšanu. Ir acīm redzams, ka Eiropas Parlamenta deputāts ir apņēmies sacensties vienā lauciņā ar Nacionālo apvienību," aģentūrai LETA teicis izglītības ministrs.
Arī vairākums aptaujāto Šadurska partijas biedru viņa priekšlikumu vērtē skeptiski vai izvairīgi. "Aptuveni pirms gada par šo tēmu diskutējām, kad līdzīgu priekšlikumu piedāvāja Nacionālā apvienība (NA). Toreiz iepazināmies ar ļoti argumentētu prezentāciju, ka izglītības reforma, kas tika veikta vēl laikā, kad Šadurskis vadīja šo nozari, dod labus rezultātus – mazākumtautību skolu absolventu latviešu valodas prasmes ir tik labas, ka viņi var turpināt mācības Latvijas augstskolās.
Arvien biežāk cittautiešu ģimenes izvēlas savus bērnus laist latviešu bērnudārzos un skolās. Tādēļ frakcijas nostāja toreiz bija un, domāju, joprojām ir tāda, ka asas un straujas kustības šajā lauciņā šobrīd nav nepieciešamas," teica deputāts Aleksejs Loskutovs ("Vienotība").
Savukārt Andrejs Judins ("Vienotība") apšauba iespējas Šadurska piedāvājumu kvalitatīvi ieviest dzīvē tīri praktisku apsvērumu dēļ. Pašlaik neesot skaidrs, vai pietiek mācību līdzekļu šādai pārejai, vai pietiks pedagogu, kas spēs kvalitatīvi mācīt valsts valodā, un tamlīdzīgi. Liela daļa "Vienotības" pārstāvju par šo jautājumu bija izvairīgi, atrunājoties, ka eiroparlamentārietis paudis savu personisko viedokli un partijā tas neesot izrunāts.
Šadurska priekšlikums ir identisks iniciatīvai, ko vairākkārt valdošajā koalīcijā neveiksmīgi centusies virzīt Nacionālā apvienība. Tas paredz veikt pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā visās valsts skolās, sākot no 2015. gada. Pirmajā gadā tas attiektos tikai uz pirmajām klasītēm, nākamajā – jau uz pirmajām un otrajām un tā tālāk, līdz visās klasēs mācības noritētu valsts valodā. Priekšlikums paredz, ka valsts mazākumtautībām nodrošinātu iespēju savā dzimtajā valodā apgūt trīs priekšmetus: dzimto valodu un literatūru, kā arī ētiku vai kristīgo mācību sākumskolā. Pārējai apmācībai jānotiek latviešu valodā. Eirodeputāts uzskata, ka no šādas reformas ieguvēja būs visa sabiedrība, jo tas veicināšot integrāciju, ciešāku saiti ar valsti un barjeru izzušanu darba tirgū. Tomēr Šadurskis atzina, ka pašreizējā parlamentā šādai iniciatīvai nav vairākuma atbalsta, tādēļ izmaiņas varētu sākties arī vēlāk – nākamās Saeimas laikā.

Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars nejūt politisko greizsirdību par eirodeputāta mēģinājumu pārņemt nacionāļu iesākto lietu: "Pozitīvi, ka arī "Vienotībā" pastāv šāds viedoklis. Vēlam Šadurskim veiksmi pārējo partijas biedru pārliecināšanā. Viņš var rēķināties, ka NA šajā jautājumā būs uzticams sabiedrotais."

Repšes biedrības forums pulcē arī daudzas sabiedrībā pazīstamas personas

18.09.2013 Ģirts Vikmanis
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=390967:repes-biedrba-forum-uzklausa-rvalstu-ekspertu-ieteikumus&catid=72:politika&Itemid=421 

Biedrības "Latvijas attīstībai" rīkotajā forumā pieaicinātie ārzemju eksperti stāstīja par savas valsts pieredzi, kā tām izdevies pārvarēt ekonomiskās grūtības. Konkrētas veiksmes receptes Latvijai viņi nesniedza, vien mudināja noteikt pašiem savus mērķus.


Idejas var rasties arī kafejnīcās
Uz Attīstības forumu Mazajā ģildē vakar bija pulcējušies ap 150 cilvēku. Ievadvārdus teica biedrības vadītājs Einars Repše, kas uzsvēra, ka cilvēki šeit pulcināti, lai smeltos iedvesmu idejām Latvijas izaugsmei. "Mūsu problēmas nav unikālas un neredzētas, un ceram, ka tās šodien dos ieguldījumu mācību procesā," teica E. Repše, "cilvēki mēdz doties atvaļinājumos bez plāna un izplānotā atpūtā, taču parasti vislabāk izdevušies atvaļinājumi ir tie, kuros viss ir rūpīgi izplānots. Mums nepieciešams plāns un mērķi."
Kā pirmais lektors forumā uzstājās Izraēlas žurnālists Sauls Singers, līdzautors grāmatai "Uzņēmēju nācija" – par to, kāpēc Izraēlai izdevies sasniegt ekonomikas brīnumu. Savā uzrunā viņš atstāstīja to, kāpēc Izraēlā rodas inovācijas un jaunas idejas. Lielu lomu, taču ne būtiskāko spēlējot tehnoloģijas un to attīstība, taču veiksmes pamatā esot uzņēmēju vēlme riskēt. Kā skaidroja S. Singers, būtisks elements pārejā no skolas uz darba dzīvi ir obligātais militārais dienests, kas izraēliešiem ieaudzina prasmes, kā veidot komandu un plānot. "Pati Izraēlas valsts sākās ar traku ideju, un tai bija daudz apņēmības to īstenot realitātē," stāstīja S. Singers.
Viņš uzsvēra, ka "tehnoloģiskie parki" valstīm ir nepieciešami, taču tie nav garantija nākotnes attīstībai, jo uzņēmējdarbības idejas cilvēkiem bieži rodas kafejnīcās. Tāpat viņš norādīja, ka Izraēlai pastāv vietējais tirgus, taču reģionā, kuru ieskauj arābu valstis, tas nav bijis īpaši attīstīts, tādēļ izraēlieši meklējuši laimi globālajā biznesā krietni ārpus savas mazās valsts.
Pēc uzrunas S. Singeram jautāju, kādus mērķus varētu uzstādīt Latvija, un viņš norādīja, ka katrai valstij ir savas spēcīgās puses, kas prasmīgi jāizmanto. "Jūsu daba ir jūsu vērtība, tajā ir Latvijas spēks. Tāpat Latvijai ir citas stiprās puses, kas nav citām nācijām. 25 tūkstoši jūsu tautiešu var sanākt estrādē, lai nodziedātu vairākas dziesmas. Ne katra nācija uz to spējīga," sprieda S. Singers. Viņš arī norādīja, ka Latvijai ir būtiska gan reģionālā sadarbība, gan darbošanās globālajā tirgū, aicinot Latviju sadarboties ar Izraēlu.

Jāizmanto 
krīzes iespējas
Tālāk forumā uzstājās attīstības tendenču pētnieks no Zviedrijas Stefans Landins, kas norādīja, ka dažādu pasaules valstu progresa vai lejupslīdes pamatā bieži vien ir līdzīgas tendences, no kurām iespējams mācīties, lai pielāgotos un reaģētu uz iespējamām pārmaiņām. Somijas organizācijas "Finpro" prezidents Kari Heirinens uzsvēra, ka Somija pirms PSRS sabrukuma uz padomju valsti eksportējusi 25 procentus no savām precēm un eksistējusi gandrīz pilnīga nodarbinātība. Taču pēc PSRS sabrukuma un citiem notikumiem Somija nonākusi dziļā recesijā un valstī bijis ļoti augsts bezdarbs. Tomēr Somija spējusi pielāgoties jaunajiem apstākļiem un iziet no krīzes. Viņš norādīja, ka mūsdienās būtisku lomu starptautiskajā biznesā spēlē mārketings, piemēram, šobrīd "Finpro", kas veicina somu kompāniju starptautisko izaugsmi un piesaista ārējās investīcijas, kopumā ir 68 pārstāvniecības 50 pasaules valstīs.
Par Zviedrijas pieredzi, pārvarot ekonomisko krīzi 20. gadsimta 70. gados un 90. gadu sākumā, referēja ekonomists un rakstnieks Klāss Eklunds.
Viņš norādīja, ka krīze tolaik likusi zviedriem darīt lietas, kuras viņi nedarītu, piemēram, tika īstenotas dažādas iestrēgušas reformas, kā arī samazināti nodokļi. "Nekad nenovērtējiet par zemu labu krīzi. Sakodiet zobus un veiciet saprātīgas reformas. Sarunā ar mani viņš ieteica Latvijai veidot dažādus pētniecības centrus.
"No Latvijas veiksmes stāsta mēs pašlaik redzam atkopšanos no krīzes un recesijas. Taču mēs vēl nezinām, cik šīs tendences ir ilgtspējīgas, tādēļ ir jāpaiet vairākiem gadiem, lai secinātu," sprieda K. Eklunds un norādīja, ka Latvijai būtisks izaicinājums ir demogrāfijas jautājumi un emigrācija un būtu svētīgi, ja izdotos panākt aizbraukušo tautiešu atgriešanos. "Kad jūs būsiet ārā no krīzes, jūsu biznesa aprindām un valdībai ir jāpadomā un jārada tāda vide, kas derīga ilgtermiņa biznesam," sacīja K. Eklunds, norādot gan, ka katras valsts stāsts ir īpašs un nepastāv viena iedarbīga recepte visām valstīm.

Politiķi, uzņēmēji, diplomāti

Forumu apmeklēja arī daudzas sabiedrībā pazīstamas personas – starp tiem bija ekonomists Mārtiņš Bondars, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Jānis Endziņš, Latvijas Darbadevēju konfederācijas prezidents Vitālijs Gavrilovs, bijusī Valsts kancelejas direktore Gunta Veismane, Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs Inesis Boķis un Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs, bijušais Rīgas domnieks Edmunds Krastiņš, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka, Reformu partijas priekšsēdētājs Edmunds Demiters. Uz žurnālistu jautājumu, vai nākotnē RP varētu startēt nākamajās Saeimas vēlēšanās kopā ar iespējamo E. Repšes partiju, E. Demiters atbildēja, ka par šo jautājumu partijā neesot spriests.

Roberts Zīle: Vai uzturēšanās atļaujas uzturēs Latviju? (Nekustamā īpašuma atļaujas - Latvijas pārkrievošanai)

http://www.nacionalaapvieniba.lv/aktualitate/roberts-zile-vai-uzturesanas-atlaujas-uztures-latviju/

Roberts Zīle. Foto: Eiropas Parlaments

Jo tuvāk nāk nākamā gada valsts budžeta pieņemšana, jo sajūsmas pilnākas un vienlaikus uzstājīgākas kļūst balsis, kas Latvijas ekonomikas attīstības pamatā redz kādu šauru, taču atsevišķu nozaru atsevišķiem sektoriem lielu peļņu nesošu biznesu – Šengenas zonas uzturēšanās atļauju tirdzniecību.
Kā kopīgā aicinājumā nepārtraukt šo praksi norāda Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Komercbanku asociācija, Latvijas Privātbanku asociācija un Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija, “[termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanas] programma ir pierādījusi savu pozitīvo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, veicinot jaunu investīciju plūsmu un pieaugošu labvēlīgu ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem”. Tās pārtraukšana “būtiski kaitētu Latvijas starptautiskajai konkurētspējai, uzticamībai investoru acīs un tautsaimniecības attīstības perspektīvām nākotnē.

Caur atļaujām uz eiro?

Daži eksperti nākotnē gaidāmās briesmas Latvijas tautsaimniecībai apraksta detalizētāk, norādot, ka IKP pieauguma prognoze nākamajam gadam ir atkarīga gandrīz vai tikai no uzturēšanās atļauju tirgošanas. Un, proti, to turpinot, IKP pieaugs par 4,2%, izbeidzot – par 0%. Svaigs auditorkompānijas “Deloitte” pētījums liecina, ka uzturēšanās atļauju pienesums valsts budžetam kopš to izsniegšanas uzsākšanas 2010. gadā esot 145 miljoni latu. Koalīcijas padomē prezentētajā Ekonomikas ministrijas pētījumā (kuru gan pasūtīja un apmaksāja nekustamā īpašuma nozare) savukārt teikts, ka uzturēšanās atļaujas kopš 2010. gada kopumā Latvijai esot atnesušas 419 miljonu latu investīcijas. No tām par nekustamā īpašuma iegādi izsniegtās atļaujas (kurām pamatā veltīts mans raksts) – 335 miljonus latu [1. tab].

Tab. 1. Kopējā TUA pieteicēju statistika. Avots: EM

Savādu ainu uzrāda Centrālas Statistikas pārvaldes dati par IKP pieaugumu šī gada otrajā ceturksnī [2.tab]. Salīdzinot ar iepriekšējā gada otro ceturksni, tas ir sasniedzis solīdus 4,4%, bet, uz kā rēķina? Apstrādes rūpniecība gada griezumā ir sarukusi par 0,6%, transports par 2,2%, savukārt māksla, izklaide un atpūta pieaugusi par 13,6%, bet nekustamo īpašumu nozare par 13,2%! Ko gan tas nozīmē? Pārdodam uzturēšanās atļaujas un nekustamos īpašumus, un uz tā rēķina atpūšamies uz nebēdu?

Tab. 2. IKP izmaiņas pa darbības veidiem 2013.gada 2. ceturksnī. Avots: CSP.

Atbildi mums zināmā mērā sniedz Latvijas Bankas ekonomists Igors Kasjanovs, kurš portālā “Delfi” analizējot šī gadu pirmo piecu mēnešu IKP radītājus, jau pievērsa uzmanību nekustamā īpašuma nozares straujajam lēcienam. Un, nonāca pie interesanta secinājuma – lai gan uzņēmumu, kuru pamatdarbības veids ir pirkšana/pārdošana, apgrozījums veido tikai ap 20% no nozares kopēja apgrozījuma, tieši šie 20% uzņēmumi ar ārkārtīgi straujo pieaugumu “pavelk” kopējo nozares statistiku būtiski augšup. Kas savukārt būtiski “pavelk” augšup kopējos IKP rādītājus.
Ko mēs varam secināt? Esam nonākuši tik tālu, ka Latvijas ekonomiskā izaugsme ir atkarīga tikai no uzturēšanās atļauju tirgošanas un no tās izrietošā pirkšanas/pārdošanas buma atsevišķos nekustamā īpašuma segmentos! Neviļus rodas jautājums – varbūt uzturēšanās atļauju tirdzniecība, kas notiek jau kopš 2010. gada, ir cena par mūsu iestāšanos eirozonā? Varbūt tas bija vienīgais veids, kā to sasniegt? Jo, bez visai robusta IKP pieauguma pēdējos gados (kas arī, tad acīmredzot noticis uz uzturēšanās atļauju rēķina), Latvija diezin vai spētu izpildīt Māstrihtas kritērijus. Ja tas ir tā, tad mūs sagaida nopietnas problēmas ar ekonomikas ilgtspēju.

Mīti un patiesība

Šī aina visdrīzāk tomēr ir krietni sarežģītāka, turklāt nekustamā īpašuma tirgotāji to mēdz izkropļot ar dažādiem mītiem. Piemēram, par mājokļu būvniecības, ko izraisījusi uzturēšanās atļauju tirgošana, milzīgi pozitīvo ietekmi uz būvniecības nozari. Taču, kā citā sava rakstā “Delfiem” atzīst I. Kasjanovs, lielāko daļu būvniecības izlaides pēckrīzes gados veido inženierbūves (celi, komunikācijas, ostas, lidostas, dzelzceļš) un nedzīvojamās ēkas, bet tikai mazliet vairāk par 10% no kopējiem būvniecības apjomiem – dzīvojamo māju būvniecība. Tātad galvenais būvniecības nozares uzplaukuma avots ir valsts (ES) investīcijas, nevis nekustamā īpašuma pircēju no ārzemēm nauda.
Nākamais mīts – pozitīvā ārvalstu nekustamā īpašuma pircēju ietekme uz pašvaldību budžetiem. Piemēram paraudzīsimies uz to pašu Jūrmalu, kas līdz ar Rīgas centru ir populārākās izvēles ārzemju pircējiem. Jaunais īpašnieks nopērk no vietējā jūrmalnieka viņa veco ēku, nojauc to, un uzbūvē jaunu “viesu namu” ar 50-60 kvadrātmetrus lieliem dzīvokļiem, kuri “viesiem” tā iepatīkas, ka viņi tos rezervē vēl pirms ēka ir uzbūvēta. Bijušais īpašnieks par savu mājokli maksāja 0,2% nekustamā īpašuma nodokli gadā no tā kadastrālās vērtības, kā arī ievērojamu iedzīvotāju ienākuma nodokli; jaunais īpašnieks – tikai maksimums 0,6% nekustamā īpašuma nodokli. Bet samaksātais zemes nodoklis kā bija, tā palika 1,5% no zemes kadastrālās vērtības. Ja vien pašvaldība neizlēma caur saviem saistošajiem noteikumiem uzlikt līdz 1,5% lielam nodoklim. Bet, tikpat labi, tā varēja piešķirt 70% nodokļa atlaidi! Savukārt kadastrālās vērtības noteikšanā joprojām galvenā nozīme ir objekta atrašanās vietai, nevis tā vērtībai.
Šo “viesu namu” iemītnieki Jūrmalas budžetam dod mazākus ienākumus arī savu uzturēšanās paradumu dēļ, jo viņi jaunajā mājoklī pavada un pilsētā tērē naudu tikai dažas nedēļas gadā. Pašvaldībai infrastruktūra ap šiem mājokļiem ir jānodrošina šā vai tā, savukārt komunālo pakalpojumu sniedzējiem no ekonomiskā viedokļa jaunie “rezidenti” ir visai neizdevīgi patērētāji – jāiegulda lielas investīcijas ar mazu atdevi, jo viņu ūdens, elektrības, siltuma u.t.t patēriņš kopumā ir mazs. Un vairumu no viņiem mēs atbalstām arī ar pazeminātā elektroenerģijas tarifa piemērošanu, jo diezin vai “Jaunā Viļņa” nedēļas laikā var “nokurināt” virs 1200 kilovatstundām enerģijas.
Nekustamā īpašuma pircēji atdzīvinot nekustamā īpašuma tirgu. Jā, taisnība, taču ļoti šaurā sektorā. Kā nesen portālam “nozare.lv” norādīja nekustamo īpašumu kompānijas “Realia” pārstāvis Andrejs Koziels, ārvalstu pircējus interesē galvenokārt jauni vai renovēti augstas kvalitātes īpašumi Rīgas centrā vai Jūrmalā. Iepriekš minētais Ekonomikas ministrijas pētījums liecina, ka cenu dinamika dzīvokļiem Rīgā pēc krīzes uz augšu ir gājusi tikai jaunajiem dzīvokļiem Rīgas centrā un Vecrīgas tuvumā [3.tab.]. Tirgus ārpus centra joprojām ir sastindzis, cenas vecajiem dzīvokļiem sērijveida mikrorajonos kopš “bedres dibena” 2009. gada pirmajā pusē gandrīz nav cēlušas. Izteiksim ticamu minējumu – tādēļ, ka Latvijas iedzīvotāji ir vai nu apkrauti ar iepriekšējo hipotekāro kredītu nastu, vai arī vienkārši nav finansiāli spējīgi nopirkt pat salīdzinoši lētos padomju laikā būvētos dzīvokļus. Turklāt, komercbankas vairs nepiešķir kredītus kā hamburgerus pēc “drive through” metodes. Šo ainu vēl dramatiskāku padara fakts, ka, saskaņā ar 2011. gada tautas skaitīšanas datiem, 26,3% mājokļu Latvijā stāv tukši, bez iedzīvotājiem. Pārsvarā tie ir “buma” laika steigā sabūvētie sliktas kvalitātes t.s. “jaunie projekti”, kas šobrīd pamatā ir banku īpašumā.

Tab. 3. Dzīvokļu cenas Rīgā. Avots: EM

Jāvaicā, ko mūsu pašu iedzīvotājiem no mājokļu pieejamības viedokļa nozīmē šīs milzīgās ārvalstnieku aktivitātes vienā šaurā sektorā? Neko pozitīvu. Tās dzen uz augšu būvniecības izmaksas, sadārdzinot visu kopējo jauno nekustamo īpašumu tirgu, kā arī ārvalstnieku pieprasījuma dēļ ierobežojot Latvijas iedzīvotāju piekļuvi banku kredītiem. Elementāra tirgus loģika – ja pieprasījums uz kādām lietām ir ļoti liels – šajā gadījumā uz mājokļu būvniecību, remontiem un tiem nepieciešamajiem kredītiem – cenas kāpj. Cenā, ko ārvalstu pircēji samaksā par nekustamo īpašumu Latvijā, pēc būtības ir iekļauta arī virsvērtība par uzturēšanās atļaujas iegūšanu. Tas šo cenu kāpumu vēl vairāk pastiprina. Labs piemērs – Cēsu mērs nupat presē atzina, ka Cēsīs un pilsētas apkārtnē ķīnieši ir nopirkuši ap 50 nekustamos īpašumus. Neviens no viņiem tajos nedzīvo, bet ārzemnieku aktivitātes nekustamā īpašuma cenas Cēsu pusē ir krietni palielinājušas, apgrūtinot mājokļu iegādi vietējiem iedzīvotājiem.
Kritiku neiztur arī nekustamā īpašuma lobija apgalvojums, ka uzturēšanās atļauju tirdzniecība ietekmējot tikai pašus lielākos un dārgākos īpašumus, līdz ar to neapdraudot vietējo iedzīvotāju izredzes uz mājokļa iegādi. “Deloitte” pētījums rāda, ka vidējais īpašums, kas tiek pirkts uzturēšanās atļaujas saņemšanai, ir jauns vidējas klases dzīvoklis ar 65-100 kvadrātmetru platību. Vai tas nozīmē, ka pilsoņiem jādzīvo 30 kvadrātmetru dzīvokļos? Tendencei turpinoties, mēs varam iztēloties visai nepievilcīgu nākotnes Latvijas ainu – bagātu, ekskluzīviem mājokļiem pārpilnu Rīgas centru un Jūrmalu – “kungu rajonus” bez vietējiem iedzīvotājiem, un perifēriju – lēni brūkošas padomju laika daudzdzīvokļu ēkas, kurās saspiestībā mīt tās latviešu ģimenes, kuras vēl nav emigrējušas.

Risinājumi pastāv

Es varbūt nedaudz pārspīlēju. Latvijas nākotne varbūt nav tik lielās briesmās. Taču svarīgi ir objektīvi analizēt situāciju, izvērtējot ne tikai īslaicīgus ieguvumus, bet arī iespējamos nākotnes zaudējumus, kurus jebkurš “burbulis” var nest Latvijas ekonomikai, iedzīvotāju labklājībai, valsts starptautiskajam tēlam un latviskajai videi. Latvija šobrīd ir to dažu ES dalībvalstu sarakstā, kuras piedāvā uzturēšanās atļaujas par ieguldījumu nekustamajā īpašumā. Šo faktu bieži piemin uzturēšanās atļauju tirdzniecības atbalstītāji, norādot uz mūsu iespējamajiem zaudējumiem “globālajā konkurencē”, ja mēs šo praksi pārtrauktu. Taču uzsvēršu – bez Latvijas to valstu vidū, kurās uzturēšanās atļaujas var iegūt kā balvu par nekustamā īpašuma iegādi, ir tikai Kipra, Bulgārija, Grieķija, Portugāle un Spānija. [4.tab.]. Turklāt, investīciju slieksnis Latvijā ir viszemākais – 143 000 eiro vai 100 000 latu, bet atļauja iegūstama uz garo – piecu gadu – termiņu. Piemēram, Lielbritānijā uzturēšanās atļaujas var iegūt tikai tie trešo valstu pilsoņi, kuri šajā valstī uzņēmējdarbībā ieguldījuši vismaz 1 miljonu mārciņu.

Tab. 4. Latvijas Programmas galvenie starptautiskie konkurenti. Avots: EM

Tādēļ nav jābrīnās, ka Latvija šajā “konkurences cīņā” pagaidām turas visai augstā vietā. Tikai varbūt padomāsim dziļāk – ar ko mēs konkurējam? Ar augstas kvalitātes precēm, ar izciliem pakalpojumiem, ar intelektu? Nē, mēs tirgojamies ar lietu, ko mēs neesam nopelnījuši, un kas mums pēc būtības nepieder – atļauju braukāt un mitināties citās Šengenas zonas valstīs. ASV ekonomikas ziņu portālā “bloomberg.com” šī gada vasarā bija zīmīgs rakstiņš par kādu starptautiskajā meklēšanā esošu banku “izpumpētāju” – kazahu baņķieri, kura sieva tika notverta Itālijā ar Centrālāfrikas Republikas pasi un Latvijas izsniegtu Šengenas uzturēšanās atļauju. ES pilsoņiem šīs atļaujas nav vajadzīgas, līdz ar to tie vairs nav gatavi Latvijā pirkt īpašumus, kuru cenai pievienota virsvērtība par uzturēšanās atļaujas iegūšanu. Visu tirgu aizņem ārpus ES valstu pilsoņi. [5.tab.], kuru pastiprinātu interesi izraisa arī ES likumdošanas garantijas noguldījumiem Latvijā, par kuru izraisītajiem riskiem es jau vairākkārt esmu rakstījis. Tas rada pamatotu jautājumu – kāda pēc vairākiem gadiem būs ekonomiskā un reālā, sadzīves vide Latvijā?

Tab. 5. ĀTI Investīciju sadalījums saistībā ar Imigrācijas likuma normām 01.07.2010 – 01.07.2013. Avots: EM.

Es piekrītu, ka strauja uzturēšanās atļauju tirdzniecības pārtraukšana bez alternatīvām var izraisīt šoku nekustamā īpašuma nozarei un skarbus pavērsienus Latvijas statistiskajos datos. Taču, alternatīva ir – nostādīt nekustamā īpašuma nozari uz veselīgākiem pamatiem, vienlaikus veicinot mājokļu pieejamību Latvijas iedzīvotājiem. Līdz ar to es gribētu izteikt vairākus konkrētus priekšlikumus Latvijas valdībai, kurus iespēju robežās īstenot jau nākamā gada valsts budžeta ietvaros.
Pirmkārt, tā būtu pirmā mājokļa programma jaunajām ģimenēm. Valsts tās ietvaros varētu garantēt pirmo iemaksu hipotekārā kredīta saņemšanai, kas Latvijas komercbankās šobrīd vidēji sastāda 20%, un reāli attur daudzus jaunos cilvēkus no mājokļa iegādes. Tās vietā viņi labāk izvēlas emigrāciju.
Otrkārt, palīdzība būtu nepieciešama arī tām ģimenēm, kuras tirgus “buma” laikā paņēma hipotekāros kredītus nesamērīgi sadārdzināta īpašuma iegādei. Valsts tām varētu sniegt palīdzību saistību izpildē, atbrīvojot no iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumiem par summu, kas tiek samaksāta visa hipotekārā kredīta maksājumos, vai vismaz kredīta procenta maksājumos.
Treškārt, valsts varētu “stutēt” ārzemnieku pasūtījumus zaudējušo būvniecības nozari ar investīcijām siltināšanas programmā, kas paralēli gan uzlabotu dzīves apstākļus un samazinātu rēķinus padomju laika ēkās dzīvojošajiem Latvijas iedzīvotājiem, gan uzlabotu Latvijas energobilanci.
Pastāv daudzi veidi, kā valsts var uzlabot savu iedzīvotāju iespējas iegādāties mājokli, vienlaikus veicinot gan būvniecības, gan nekustamā īpašuma nozares attīstību. Pozitīvu piemēru rāda Lielbritānijas valdība, kas kopš šī gada sākuma ir iedarbinājusi divas mājokļu iegādes atbalsta programmas attiecīgi pirmā mājokļa pircējiem un ļaudīm ar hipotekāro kredītvēsturi – “First Buy” un “Help to Buy” shēmas. Arī potenciālos valsts budžeta zaudējumus no uzturēšanās atļauju tirdzniecības pārtraukšanas var kompensēt citos veidos – piemēram, palielinot nekustamā īpašuma likmes Latvijas nerezidentiem piederošajiem dārgajiem mājokļiem, banku īpašumā esošajiem tukšajiem mājokļiem, kā arī ieviešot progresīvu nekustamā īpašuma darījumu nodevas likmi.
Latvijas ekonomika ir jābalsta uz ilgtspējīgiem pamatiem. Mēs nevarēsim mūžīgi sevi uzturēt uz uzturēšanas atļauju rēķina.

"Demokrātiskie patrioti" sevi redz kā centriski kreisu politisko spēku, kas nesadarbosies ar SC

13.09.2013 Māra Libeka  http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=390599:qdemokrtiskie-patriotiq-dibins-partiju&Itemid=436 

Līdz jaunajam gadam biedrība "Demokrātiskie patrioti" pārtaps par partiju ar kreisiem akcentiem, paziņoja biedrības valdes priekšsēdētāja, Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre Liene Cipule, kura patlaban pārstāv Nacionālo apvienību.

Biedrība aktīvi darbojoties jau divus gadus, un tās biedri esot pārliecinājušies, ka valstī ir dziļa sociālā krīze un veidojas arī politiskās krīzes situācija. Tas pamanāms, vērojot koalīciju, kurai arvien grūtāk nonākt pie vienotiem valstiskiem lēmumiem. "Valdības darba kārtību nosaka nevis mērķtiecīgs komandas darbs, bet politisko partiju nepārtraukta cīņa koalīcijā, kur ministriem iedalīta marionešu vai vairoga funkcija," saka 
Cipule.
Patlaban biedrība izstrādā labklājības programmu, kas topot ļoti grūti. Būšot arī nacionālās ekonomikas un uzņēmējdarbības vides uzlabošanas programma. Dominēšot centriski kreisais ekonomiskais virziens, kas kontrastēšot ar pašreizējo labējo ekonomiku.
L. Cipule negrasās pamest parlamentārās sekretāres amatu, jo, viņasprāt, tas būtu bezatbildīgi. Viņa atzina, ka veselības ministres Ingrīdas Circenes īstenotā veselības aprūpes politika ir gan "Demokrātisko patriotu", gan arī Cipules prioritāte.
Biedrības valdē strādā arī Saeimas deputāte no Reformu partijas juriste Inga Bite. Viņa uzskata, ka "Demokrātiskie patrioti" patlaban ir vienīgā organizācija, kas kā partija veidojas nevis aiz alkām pēc varas, bet balstoties uz kopīgu valstisku Latvijas attīstības redzējumu. Vai deputāte gatavojas izstāties no Reformu partijas? "Lēmumu pieņemšu tad, kad tiks dibināta jaunā partija," atbildēja I. Bite.
"Demokrātiskie patrioti" izveidojās no atsevišķiem Pilsoniskās savienības biedriem, kas nevēlējās iestāties "Vienotības" sastāvā. Biedrības mērķis bija pirms Saeimas vēlēšanām uzsākt sadarbību ar Nacionālo apvienību, izveidojot lielāku politiski konservatīvo spēku, taču tas neizdevās.
Viens no biedrības dibinātājiem ir pašreizējais tieslietu ministrs Jānis Bordāns, kurš ir Nacionālās apvienības biedrs. Ministrs neesot piedalījies sapulcēs, kur lemts par jaunas partijas veidošanu, taču ir informēts par visu, kas notiek biedrībā. "Man ir ļoti daudz darba ministra amatā. Ja biedrība vēlas nopietnāk iet uz priekšu, es par to priecāšos, " sacīja ministrs.
Viens no biedrības dibinātājiem ir arī pašreizējais neatkarīgais deputāts Dāvis Stalts, kurš Nacionālo apvienību pameta Ķemeru sanatorijas jautājuma dēļ. Viņam šķita, ka partija nav pietiekami ieinteresēta nozīmīgā arhitektūras pieminekļa atjaunošanā. D. Stalts ir pārliecināts, ka nacionālās intereses nevar īstenot bez kopīgas Baltijas valstu sadarbības, īpaši enerģētiskajā un militārajā jomā.
Biedrības darbā aktīvi iesaistījies arī atvaļinātais Latvijas armijas virsnieks, Aizsardzības ministrijas Rekrutēšanas un jaunsardzes centra direktors Druvis Kleins, kā arī bijušais muitas vadītājs Kalvis Vītoliņš, kurš kandidējis arī uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amatu.
Biedrība ir saistīta ar bijušā Eiropas Parlamenta deputāta Guntara Krasta vārdu. Viņš gan atzina, ka esot samērā pasīvs valdes loceklis, jo daudz strādājot savā privātajā biznesā, taču neatsaka biedrībai, kad nepieciešamas konsultācijas.
Patlaban "Demokrātiskajos patriotos" ir 120 biedri, taču L. Cipule ir pārliecināta, ka līdz partijas dibināšanai tajā būs vairāk nekā likumā prasītie 200 biedri, kas nepieciešami, lai partiju reģistrētu. Biedrībai būšot sava interneta mājas lapa, kurā tiks publicēta topošās partijas programma. Tad arī varēs pārliecināties, vai sabiedrība atbalsta vai noraida šādas partijas veidošanu.
D. Stalts pastāstīja, ka biedrība ir ievadījusi sarunas ar reģionālajām partijām par vienota spēka veidošanu un ka vienīgā partija, ar kuru nekāda sadarbība nav un nebūs iespējama, esot "Saskaņas centrs".
Kas sponsorēs jauno partiju? l. Cipule apgalvoja, ka diezgan daudz varot izdarīt arī ar samērā ierobežotiem finanšu resursiem, taču, ja partijas idejas sabiedrībai būs vajadzīgs, atradīšoties arī finansiālie atbalstītāji. Nauda nekādā gadījumā netikšot pieņemta no lieliem finanšu avotiem.

Demokrātiskie patrioti" plāno startēt gan EP, gan Saeimas vēlēšanās

http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=390547:qdemokrtiskie-patriotiq-plno-startt-gan-ep-gan-saeimas-vlans&Itemid=436 

Biedrība "Demokrātiskie patrioti" partijā plāno pārtapt līdz nākamajam gadam un 2014.gadā startēt gan Eiropas Parlamenta (EP), gan Saeimas vēlēšanās, šodien preses konferencē pastāstīja biedrības valdes priekšsēdētāja un Veselības ministrijas (VM) parlamentārā sekretāre Liene Cipule.


Cipule skaidroja, ka partiju nolemts dibināt, jo valstī joprojām ir vērojamas ekonomiskās krīzes sekas, kas izpaužas ar "samērā dziļo sociālo krīzi", un varētu teikt, ka valstī veidojas arī politiskās krīzes situācija. Biedrības vadītāja pauda viedokli, ka koalīcijas partiju attiecības patlaban šķiet tādas, ka tām ir arvien grūtāk pie vienotā valstiskā lēmuma. Tāpat Cipule saskata riskus, ka arī uz nākamajām Saeimas vēlēšanām šīs partijas "apzināti vai arī nepazināti" novājina viena otru. Tāpēc vēlētājiem ir nepieciešamas alternatīvas, secina viņa.
Cipule arī pauda, ka pašreizējā koalīcija lēmumus pieņem "diezgan lielā steigā, necaurredzami, nedemokrātiski un brīžiem arī bezatbildīgi", jo katram koalīcijā esot savas ambīcijas.
"Demokrātisko patriotu" dibinātājs Saeimas deputāts Dāvis Stalts, taujāts par turpmākajām attiecībām ar koalīciju un atbalstu tai, skaidroja, ka biedrības uzstādījumi jāsāk pildīt jau tagad, nevis tikai 12.Saeimā - ja būs jāpieņem lēmums, kas būs pretrunā ar biedrības pārliecību, tad, domāju, ka koalīcijā par šo jautājumu būs jārunā. "Nevaru tagad viennozīmīgi atbildēt, ka mēs esam koalīcijas sastāvā," piebilda Stalts.
Atbildot uz jautājumu, vai biedrības pārstāvji varētu neatbalstīt valdību, Stalts sacīja, ka tās esot "spekulācijas par tēmu "kas notiks, ja notiks"".
"Demokrātisko patriotu" valdes sastāvā ir vēl viena Saeimas deputāte no Reformu partijas (RP) Inga Bite. Viņa norādīja, ka pašlaik no partijas vēl nav izstājusies, bet "tas jautājums noteikti tiks izlemts", kad biedrība pārtaps partijā.
Arī Cipule pagaidām plāno turpināt pildīt VM parlamentārās sekretāres pienākumus.
Pēc Cipules teiktā, patlaban aptuveni 40% cilvēku nezina, par ko balsot, vai neplāno piedalīties vēlēšanās, tātad ir pietiekami liels to cilvēku daudzums sabiedrībā, kuri jūtas izstumti no demokrātiskiem procesiem.
Jaunā politiskā spēka mērķis paredz "apturēt sociālo krīzi un veidot valstisku politiku", dibinot partiju, tā darbosies "paplašinātas centriskās politikas ietvarā". Proti, pēc biedrības pārstāvju domām, Latvijā ir nepieciešama kreisāka politika attiecībā uz nabadzības mazināšanu, veselības aprūpi, demogrāfiju, saglabājot centriski labējo politiku uzņēmējdarbības vides nodrošināšanā un nacionālās ekonomikas jomā.
Kaut arī biedrības pārstāvji iestājās par "valstisku nacionālismu", viņi "nedala cilvēkus pēc etniskās izcelsmes". Tāpat "Demokrātiskie patrioti" uzsver nacionālās ekonomikas un uzņēmējdarbības vides nozīmi, kā arī nepieciešamību apkarot ēnu ekonomiku.
Patlaban biedrībai ir vairāk nekā 120 atbalstītāju un biedru, un līdz šim netika strādāts būtiski uz "masveida biedru piesaisti", savukārt ar šodienas paziņojumu šis darbs sāksies, pastāstīja Cipule. Vienlaikus politiķe pauda pārliecību, ka līdz partijas dibināšanai biedrībai noteikti būs vairāk nekā 200 biedru.
Patlaban "Demokrātiskie patrioti" nenosauc iespējamo premjera kandidātu no savas partijas, jo personāliju vērtēšana notikšot vēlāk.
Jau vēstīts, ka "Demokrātisko patriotu" pilnsapulcē ievēlēta jauna valde, kuras uzdevums ir sagatavot biedrību partijas veidošanai.
Biedrības jaunajā valdē strādās valdes priekšsēdētāja Liene Cipule, biedrības dibinātājs un valdes priekšsēdētājas vietnieks Dāvis Stalts, valdes locekļi Inga Bite, Kalvis Vītoliņš, Druvis Kleins, Edmunds Griģis un Guntars Krasts.

Reģionu Apvienība - ietvers 3 reģionālās partijas

Apvienojas trīs reģionu partijas; startēs 12.Saeimas vēlēšanās

Apollo, redakcija@apollo.lv

Ceturtdiena, 2013. gada 22. augusts 07:1299 komentāri

iezīmējiet kļūdaino vietu un tad spiediet taustiņus Ctrl+Enter vai uz šīs ikonas:

Trīs lielākās reģionālās partijas - «Reģionu alianse», «Latgales partija» un «Vidzemes partija» konceptuāli vienojušās par reģionālo partiju apvienības «Reģionu apvienība» veidošanu, lai startētu nākamās Saeimas vēlēšanās.

http://www.apollo.lv/zinas/apvienojas-tris-regionu-partijas-startes-12-saeimas-velesanas/582659?utm_source=feedburner&utm_medium=feed&utm_campaign=Feed%3A+Apollolv-ZinasLatvija+%28Apollo.lv+-+Zi%C5%86as+-+Latvij%C4%81%29 

Kā teikts partiju paziņojumā presei, jaunās apvienības mērķis ir veicināt reģionālo politisko spēku apvienošanos un kopīgi startēt 12.Saeimas vēlēšanās 2014.gadā.
Jaunveidojamajai reģionālo partiju apvienībai aicina pievienoties arī citas reģionālās partijas, vēlētāju apvienības un reģionālos līderus.
Par ieceri veidot reģionālo partiju apvienību «Reģionu apvienība» ir vienojušies visu trīs partiju līderi, tai skaitā Andrejs Ence («Reģionu alianse»), Aldis Adamovičs («Latgales partija») un Guntis Gladkins («Vidzemes partija»), tiekoties Rīgā, 21.augustā.
Visi trīs uzskata, ka apvienības svarīgākais uzdevums - kļūt par galveno Latvijas reģionu interešu aizstāvi Saeimā un valdībā, veidojot pragmatisku dialogu ar pārējiem politiskajiem spēkiem.
«Pašvaldību vēlēšanās reģionālās partijas ieguva ļoti daudz mandātus. Vēlēšanu rezultāti nepārprotami norāda, ka reģionālo partiju popularitāte un ietekme pieaug, jau iepriekš, komentējot «Reģionu Alianse» panākumus aizvadītājās pašvaldību vēlēšanās, sacījis partijas «Reģionu Alianse» priekšsēdētājs un Babītes novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ence.
Jau iepriekš tika prognozēts arī reģionālo partiju konsolidācijas procesa turpinājums pēc pašvaldību vēlēšanām, un vienlaicīgi arī pirms 12.Saeimas vēlēšanām 2014.gadā.
«Reģionālo partiju panākumi pašvaldību vēlēšanās ir pamudinājuši sasparoties arī citas partijas. Par reģionālajām partijām nu interesējas arī Saeimā pārstāvētās partijas, lai gan iepriekš tās pret reģionālajām partijām izturējās visnotaļ augstprātīgi. Šobrīd situācija ir mainījusies,» norādījis Ence.
Viņš uzskata, ka šis ir ļoti zīmīgs brīdis.
Ence norādījis: «Mums ir iespēja izmantot šo pacēlumu un konsolidēt reģionālos līderus, lai izveidotu ļoti spēcīgu reģionu lobiju Latvijas un arī Eiropas mērogā. Tāpēc mēs esam gatavi aktīvi līdzdarboties, lai nepieļautu šī potenciāla sadrumstalošanu.»
«Latvijas reģioni jau ilgstoši ir pabērna lomā. Un aktīvā cilvēku prombraukšana ir acīmredzams apliecinājums, ka tā turpināties nevar! Cilvēkiem reģionos ir jājūt, ka viņi mūsu valstī ir vajadzīgi!» aicinājis Ence.

Komentārs no Roberta J: roberts_j Reģionu alianse pilna ar Šlesera cilvēkiem, Vidzemes partija - ar TP cilvēkiem, Latgales partiju neesmu īpaši pētījis, tikai tik daudz, ka laikam Daugavpils Lāčplēsis (Saeimā bija no Vienotības) tur ir, un pirms pašvaldību vēlēšanām dažos Saeimas balsojumos Lāčplēsis balsoja atšķirīgi no Vienotības, laikam par jautājumu par bērnudārzu valodu un vēl pārītī. Balsoja tāpat kā SC.

Līdz ar to, ja šitie būs iekšā Saeimā ar kādu mazumiņu, ar kādu mazumiņu Repšes partija, tad pēc vēlēšanām būs koalīcija - Repše, reģioni, ZZS un SC. Tā vismaz sāk izskatīties.    

Valdis Dombrovskis personīgā labuma dēļ veicina Latvijas pārkrievošanu

Uz Dombrovski krīt jauna ēna saistībā ar viņa personisko ieinteresētību uzturēšanās atļauju biznesā

PIETIEK 28.08.2013.
http://pietiek.com/raksti/uz_dombrovski_krit_jauna_ena_saistiba_ar_vina_personisko_ieinteresetibu_uzturesanas_atlauju_biznesa 

Trešdien Ministru prezidents Valdis Dombrovskis publiski paziņoja, ka pilnīga uzturēšanās atļauju piešķiršanas atcelšana atstātu negatīvu ietekmi uz valsts budžetu, tāpēc atteikties no tām nebūtu vēlams. Tikai dažas stundas pēc šīs uzstāšanās Dombrovska ģimenes biznesa partnere un viņa padomniece Sandra Bukane, kuras ģimenes finansiālā labklājība tāpat kā premjeram pēdējā gada laikā bijusi būtiski atkarīga tieši no uzturēšanās atļauju biznesa, "nejauši" pusdienoja (attēlā) ar vienu no Latvijas zināmākajiem nekustamo īpašumu tirgotājiem, SIA Latio saimnieku Edgaru Šīnu. Dombrovskis trešdien atteicās no jebkādiem komentāriem par šīm draudzīgajām pusdienām.

Kā zināms, Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars ir publiski paziņojis - apvienība informējusi koalīcijas partnerus, ka "uzturēšanās atļauju tirdzniecības pārtraukšana" esot būtiska Nacionālās apvienības prioritāte. Citi apvienības pārstāvji pat apgalvojuši - Nacionālā apvienība esot gatava bloķēt nākamā gada budžeta pieņemšanu, ja netiks pārtraukta uzturēšanās atļauju izsniegšana apmaiņā pret nekustamo īpašumu iegādi Latvijā.
Taču premjers Dombrovskis diezgan kategoriski ir iestājies pret šādu risinājumu: trešdien intervijā telekompānijai LNT viņš paziņoja, ka pilnīga uzturēšanās atļauju piešķiršanas atcelšana atstātu negatīvu ietekmi uz valsts budžetu, tā ka vajadzētu meklēt "fiskāli neitrālu risinājumu, piemēram, investīciju piesaistīšanas sadārdzināšanu.
Tikai dažas stundas pēc šīs Dombrovska diezgan stingrās uzstāšanās viņa padomniece Sandra Bukane bija vērojama, darba laikā draudzīgi pusdienojot ar miljonāru, nekustamo īpašumu uzņēmuma Latio īpašnieku Edgaru Šīnu, kura biznesa redzes lokā tāpat būtisku lomu ieņem ārvalstnieki, kurus īpašuma iegāde Latvijā interesē tieši saistībā ar "komplektā" iegūstamo ES uzturēšanās atļauju.
Ministru prezidents kategoriski atteicās atbildēt uz Pietiek trešdien uzdoto jautājumu - kā viņš pašlaik aktuālā uzturēšanās atļauju jautājuma kontekstā var komentēt savas padomnieces un ģimenes biznesa partneres Bukanes pusdienošanu ar Šīnu. Tāpat Pietiek neizdevās uzzināt premjera skaidrojumu, vai Bukanes tikšanās ar Šīnu notikusi ar viņa ziņu un vai pusdienu laikā apspriestas arī Bukanes un Dombrovska ģimeņu uzņēmējdarbības izredzes, - kā Pietiek jau informējis, tā ir būtiski atkarīga tieši no uzturēšanās atļauju biznesa.
Kā rāda Dombrovska pēdējā amatpersonas deklarācija un Lursoft dati, savus ievērojamākos personiskos līdzekļus - 178 788 eiro premjers aizdevis SIA Land Development. Saskaņā ar Lursoft datiem SIA Land Development īpašnieki līdzīgās daļās ir Dombrovska dzīvesbiedre Ārija un viņa padomnieces Sandras Bukanes dzīvesbiedrs Indulis.
Land Development mēģina pārdot tā neveiksmīgā laikā un vietā uzbūvētās rindu mājas un kļuvis slavens ar valstij piederošās Hipotēku bankas īpaši saudzīgo attieksmi pret šo uzņēmumu. Lai gan premjers iepriekš vairākkārt mēģinājis norobežoties no ģimenes biznesa, juristi vienbalsīgi apliecina: tā kā starp premjeru un viņa dzīvesbiedri nav noslēgts laulību līgums par visas mantas šķirtību, kopīgas abiem ir arī vienam no laulātajiem piederošās kapitāldaļas.
Šā gada sākumā Pietiek jau informēja, ka milzīgos parādos iekritušo un nekustamo īpašumu krīzes smagi skarto Dombrovska ģimenes uzņēmumu Land Development no draudošā bankrota vismaz uz laiku paglābis pēdējā laikā Latvijā uzplaukušais uzturēšanās atļauju bizness, - uzņēmumam izdevies vienu no savām rindu mājām pārdot šādas atļaujas tīkotājam no Āzijas.
Kā rāda Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata, Land Development par 67 047 latiem izdevies pārdot vienu no rindu mājām – oficiāli 159,7 kvadrātmetrus plašu dzīvokli, kas izdalīts kā atsevišķs īpašums Vējziedi – 6. Īpašumu iegādājies 1986. gada 31. oktobrī dzimušais Vidžajs Kumars Sivahs – cik zināms Pietiek, Indijas pilsonis.
Turklāt Sivahs no Dombrovska sievas Ārijas Dombrovskas un viņa padomnieces vīra Induļa Bukana iegādājies arī attiecīgo zemesgabala daļu, abiem kopā saskaņā ar zemesgrāmatas informāciju samaksājot 44 698 latus. Līdz ar to kopējais Sivaha pirkuma apjoms bijis 111 745 lati, un ar to ir pieticis, lai ārvalstnieks varētu saņemt Latvijas termiņuzturēšanās atļauju.
Saskaņā ar Imigrācijas likumu ārzemnieks ir tiesīgs pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš Latvijā ir iegādājies un viņam pieder viens vai vairāki nekustamie īpašumi Rīgas plānošanas reģionā vai republikas pilsētās, kuru kopējā nekustamā īpašuma vērtība ir ne mazāka par 100 000 latu.

Latvijas Attīstībai - krievmīļu (Repšes) mēģinājums dabūt SC valdībā

Vai zināt kāpēc JL sašķēlās un izveidojās Pilsoniskā savienība? Tāpēc, ka JL vadība (Repše un viņa tuvākie - Jaunups un Titavs) izdarīja spiedienu par varas dalīšanu ar krieviem, bet patriotiski noskaņotais flangs (Vaidere, Šadurskis, u.c.) tam negribēja piekrist. Dažos Latvijas novados tajā laikā jau bija koalīcija, kur ietilpa JL + SC. Jaunups un Titavs aizvien atklātāk aicinaja uz brīvprātīgu varas dalīšanu ar SC / krieviem. To atbalstīja arī Repše, jo viņam bija vismaz miljonu liels parāds no kāda krievu baņķiera (lasi - revolveris pie deniņiem). Līdz ar to Repšem tajā laikā neizdevās ievest SC valdībā. Visas pazīmes rāda, ka tagad viņš dibina jaunu partiju lai to izdarītu. Piemēram, krievu nauda + Šlesera atbalsts, utml.
Latvijas Attīstībai (LA) dibināšana ir nodevība pret latviešu interesēm vismaz 2 iemeslu dēļ:
a) tas sašķels latviešu vēlētāju balsis un daudzas tiks pazaudētas, balsojot par sīkpartijām, kas paliks zem 5% barjeras (un to vidū būs arī RP un LA);
b) ja LA dabūs vairāk kā 5% un iekļūs saeimā, tad jau agrāk dzirdētās Repšes un Co prasības par varas atdošanu SC'am parādīsies no jauna un tiks realizētas.
NEBALSOJIET par Repši un LA!!
Neaizmirstiet, ka Latvijā pie varas joprojam ir post-komunistiskā nomenklatūra VDK vadībā, kuras mērķis ir (a) sagrābt naudiņu sev (b) atdot Latviju krieviem.

Sanāk iespējamie Repšes partijas dibinātāji

http://www.lsm.lv/lv/zinas/latvija/sanak-iespejamie-repshes-partijas-dibinataji.a58843/#!aid=58843
12. jūnijs, 2013
Nākamgad gaidāmās Saeimas un Eiropas parlamenta vēlēšanas likušas sarosīties arī jauniem politisko spēku veidotājiem. Trešdien uz pirmo Attīstības forumu sanāca ekspremjera Einara Repšes domubiedri, kas jau rudenī varētu izveidot jaunu politisko spēku - Latvijas Attīstības partiju.

Trešdien uz pirmo Latvijas attīstības forumu pulcējās ekspremjera Einara Repšes domubiedri, no kuriem daļa bija manīti pirms 10.Saeimas vēlēšanām izveidotajā apvienībā „Par Labu Latviju”. Arī šodienas foruma diskusija atgādināja jau iepriekš minētās partijas pasākumu.
Preses pārstāvjiem pasākuma norisi filmēt nebija ļauts, taču klausīties varēja jebkurš interesents.
Biedrība „Latvijas attīstībai” par savu prioritāti izvirzījusi valsts pārvaldes modeļa maiņu un uzņēmīguma veicināšanu, jo tieši uzņēmīgi cilvēki, pēc biedrības domām, ir vienīgā cerība Latvijas pastāvēšanai.
„Labklājīgas valstis jebkur pasaulē ir mērķtiecīgu lēmumu un grūtā darbā īstenotu pārmaiņu rezultāts. Ja redzam, ka valsts pārvalde nespēj strādāt vienam stratēģiskam mērķim – attīstībai, bet drīzāk atražo pati sevi, tad mums šāds pārvaldes modelis ir nekavējoties jāmaina,” klāstīja Repše. Biedrībā uzskata, ka jāpalielina balsu skaits Valsts prezidenta ievēlēšanai un īpašas nepieciešamības gadījumā premjeram varētu būt pat tiesības rosināt atlaist Saeimu.
„Valdībai ir jāstrādā kā vienotai un atbildīgai komandai, tāpēc piedāvājam Ministru prezidentam plašākas pilnvaras valdības sastādīšanā, kā arī iespēju sasaukt jaunas Saeimas vēlēšanas, ja parlamenta darbība kļūst nekonstruktīva un valstij būtiski lēmumi iestieg politiskos ķīviņos,” teic biedrības eksperts Edgars Jaunups.
Biedrībā ir izveidotas divas ekspertu darba grupas – viena izstrādā valsts pārvaldes reformas projektu, otra – ekonomikas attīstības programmu. Biedrībā iesaistījies uzņēmējs Mārtiņs Bondars, kuru vēl nesen kā glābšanas salmiņu uzlūkoja Reformu partija. Viņš gan nedod skaidru atbildi, vai varētu būt arī jaunās partijas dibinātājs. Savukārt citi labprāt jau tagad būtu gatavi dibināt partiju.
Pēc trešdien notikušā pasākuma gan vēl nav īsti skaidri zināms, kad jaunā partija varētu tikt dibināta. Politologs Filips Rajevskis norāda, ka daudz būs atkarīgs no pašas partijas piedāvājuma sabiedrībai.

«Latvijas attīstībai» aktīvi gatavojas iesoļot partiju rindās

http://www.lsm.lv/lv/analize/latvijas-attiistiibai-aktiivi-gatavojas-iesoljot-partiju-rindas.a62525/#!aid=62525
6. augusts, 2013.
Ziemā ar stāstiem par Singapūru kā mazu zvejnieku ciematu, tagad ar klipiem, kuros piedalās arī Mārtiņš Bondars un Uldis Osis- pēdējā laikā arvien skaļāk par sevi atgādina ekspremjera, bijušā Latvijas Bankas prezidenta un partijas „Jaunais laiks” radītāja Einara Repšes vadītā biedrība „Latvijas attīstībai”. Repše ar domubiedriem vairs neslēpj plānus veidot jaunu partiju un cīnīties par varu nākamajā rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās.

Repšes biedrība - "Vienotības" un JL cita versija?
Bijušais Valsts prezidenta kancelejas vadītājs un eksbaņķieris Mārtiņš Bondars, ekonomists Uldis Osis, fiziķis un politiķis Einars Repše. Šī trijotne pēdējo nedēļu laikā regulāri uzrunā televīzijas skatītājus un radio klausītājus, aicinot apmeklēt biedrības „Latvijas attīstībai” mājaslapu.
Saukļi par to, ka valstij beidzot jāieklausās uzņēmējos; nedaudzi, bet ļoti dāsni ziedotāji; milzīgi reklāmas apjomi, politiķu sanāksmes ar miljonāriem - šo pazīmju kopums veicinājis to, ka „Latvijas attīstībai” nereti tiek salīdzināta ar nu jau likvidēto politisko projektu „Par labu Latviju!”. Repše gan apgalvo, ka līdzība ir tikai virspusēja: „Es varu stāstīt par to, ko mēs darām. Un galvenais - mums, salīdzinot ar kādiem agrākiem politiskiem pasākumiem un iniciatīvām, ir pavisam citi mērķi, un to nav iespējams neredzēt. Jūs un jebkurš cilvēks to var redzēt, piedaloties un iesaistoties mūsu darbībā. Mēs esam pietiekami atvērta organizācija. Mūsu reklāmas arī ir uz to orientētas, lai reklamētu attīstības ideju, iesaistīšanās ideju. Mūsu mājas lapa, mūsu Wiki lapa - tur ir iespējams arī neklātienē rediģēt mūsu programmatiskos dokumentus. Vislabāk to ir konstatēt iesaistoties un redzēt, kas notiek patiesībā.”
Ar Repši un senu viņa politisko līdzgaitnieku Edgaru Jaunupu, kas arī ir viens no „Latvijas Attīstībai” dibinātājiem, tiekamies modernas Rīgas centra biroju ēkas sestajā stāvā. Dažus stāvus zemāk atrodas vairākas reklāmas firmas, kas saistītas ar biedrības dibinātāju, bijušo „Vienotības” priekšvēlēšanu kampaņu autoru Aināru Ščipčinski. Starp „Latvijas attīstībai” dibinātājiem ir arī vairāki citi agrākie „Vienotības” vai „Jaunā laika” ziedotāji.
Tomēr tagadējais „Vienotības” ģenerālsekretārs Artis Kampars, kurš savulaik politikā ienāca tieši līdz ar „Jaunā laika” dibināšanu, noliedz, ka partijas spice savulaik būtu devusies pie Repšes bailēs zaudēt sponsorus. „Tiešām mūsu kopējie braucieni pie Einara uz mājām Ikšķilē: tas bija 2.februāris, mums zīmīgs datums 02.02.02, kas ir „Jaunā laika” dibināšanas laiks. Mēs tradicionāli diezgan šajā laikā vienkārši pasēžam, parunājamies. Tas tāda ierasta tradīcija. Un tas sakrita ar informāciju par potenciāli dibināmo partiju. Mēs nevis atrunāti braucām, bet pajautājām Einaram, vai tā ir taisnība, uz ko viņš tajā brīdī ļoti diplomātiski teica ne jā, ne nē. Tā ka neviens nav atrunājis,” skaidroja Kampars.
Maza, speciālistu partija?
Šī gada sākumā Repše un arī Jaunups no „Vienotības” izstājušies, tāpēc Repše var atklāti runāt par partijas dibināšanas plāniem. „Partijā, ko mēs veidojam, tajā jau šobrīd ir pieteikušies pāri par simts interesentu, ar kuriem mēs katru dienu tiekamies, pārrunājam, viņus vērtējam, iesaistām, strādājam. Ja saskaita kopā tos cilvēkus, kas negrib stāties partijā, bet labprāt nāk uz mūsu pasākumiem, piedalās, diskutē, bet nav vēlēšanās startēt tālāk politikā, tad tādu jau ir stipri pāri 200 kopā. Mūsu nolūks ir, protams, uz partijas dibināšanas brīdi pulcināt ļoti kvalitatīvus 250 cilvēkus. Vairāk mums arī nebūtu nepieciešams, jo mūsu uzstādījums ir kvalitāte nevis masveidīgums vai biedri par katru cenu,” klāsta Repše.
Mārtiņš Bondars, kurš redzams biedrības reklāmās, visai izvairīgi runā par to, viņš būs viens no partijas līderiem un kandidāts uz augstiem amatiem: „Tur vēl ļoti tālu līdz politiskam spēkam. Tur milzīgs ceļš ejam. Šodien teikt, ka viņi ieņems šādu vai tādu nišu, ir neiespējami. Nezinu, kuri cilvēki ir piekrituši piedalīties politiskā spēkā, kuri cilvēki no biedrības izteikuši vēlmi, ka viņi patiešām ies un darbosies tālāk politikā, bet tie cilvēki ir pietiekoši dažādi. Un ir jāspēj par kaut ko vienoties, lai varētu iet zem viena karoga.” Solījumi atbalstīt uzņēmējdarbību ir pārāk vispārīga programma, secināms no Bondara teiktā.
Savu dalību partijas tapšanā konkrētāk apstiprina atsevišķi tās finansētāji, piemēram, advokāts Aldis Gobzems: „Manuprāt, beidzot valstī ir pienācis laiks, ka politikā ir jāiesaistās cilvēkiem, kas bijuši vai ir veiksmīgi savās profesijās, spējuši pierādīt to, ka viņi ir vērā ņemami, pildot savus ikdienas pienākumus. Arī es sevi uzskatu pie tiem, kas ir veiksmīgi savā profesijā, un mans pienākums ir iesiatsīties sabiedriskos procesos.”
Kategorisku „nē” dalībai partijā nesaka arī biedrības dibinātājs - sens Ventspils tranzītbiznesa spēlētājs Olafs Berķis. „Godīgi sakot, tā ir diezgan liela izšķiršanās, un šobrīd vēl esmu pārdomās. Kas attiecas uz domnīcu, biedrībā es viennozīmīgi palikšu un tajā darbošos. Vai es stāšos politiskajā partijā, ja tāda tiks veidota, nezinu, jo es esmu šobrīd „Latvijai un Ventspilij” partijas biedrs. Tātad man būtu jāstājas ārā no turienes, bet neesmu īpaši pieradis „mētāties”. Lai gan pēc pārliecības es esmu pilnīgi drošs „Attīstības fans,” teic Berķis.
Vismaz kā padomdevējs partijā grasās darboties arī ekonomists Uldis Osis, kurš pirms dažiem gadiem bija „Par labu Latviju” ekonomikas programmas rakstītājs. Tomēr viņš, līdzīgi kā Repše, apgalvo - starp abām organizācijām ir būtiskas atšķirības: „Faktiski mēs atbalstām uzņēmīgus cilvēkus ar iniciatīvu, konstruktīvi netradicionāli domājošus, vērstus uz inovāciju. Un tas attiecas uz dažādām jomām: ne tikai uz uzņēmējdarbību, bet arī kultūras jomu, sociālajiem jautājumiem, veselības aprūpē, izglītībā. Uzņēmēju vide arī nav viennozīmīgi, tā ir ļoti atšķirīga. „Par labu Latviju” bija vairāk vērsta uz varas iegūšanu. Šie uzņēmēji, kas atbalsta „Latvijas attīstībai”, nav tendēti uz varu. Un vismaz biedrībā mēs nejūtam tādu presingu kā tas bija „Par labu Latviju”,” apgalvo Osis.
Repšes biedrību jau vērtē kā politisku spēku
Atbalsts „Latvijas attīstībai” nāk arī no it kā negaidītas puses. Visumā atzinīgi par biedrību izsakās viens no tā dēvētajiem oligarhiem, „Par labu Latviju” iniciētājs Ainārs Šlesers. Nav teikts, ka vēsture atkārtosies un uzņēmēju došanās politikā atkal būs lemta neveiksmei, pārliecināts Šlesers: „Tajā laikā bija izveidojusies situācija, kas nebija labvēlīga politiskai apvienībai „Par labu Latviju” un ir jāsaka – tas, ko Repše ar saviem domubiedriem mēģina izmocīt, taisīt programmu, domāju, ka gala rezultātā, ja salīdzināsiet ekonomisko programmu, ko piedāvāja „Par labu Latviju”, tā būs diezgan līdzīga ar to, ko piedāvās šī attīstības biedrība. Jo tās labās jau kaut kur ir apkopotas, jautājums, vai pietiek gudrības un politiskās gribas realizēt.”
„Lai arī Repše ir bijis mans politiskais oponents, bet iniciatīva nolikt to, kas bijis pagātnēm, malā, apvienot spēkus un domāt par attīstību, es esmu gatavs pat savu oponentu atbalstīt, jo viņa idejas šodien man šķiet simpātiskas,” teic Šlesers.
Jau tagad „Latvijas attīstībai” faktiski nodēvēta par politisko spēku kādā Valsts prezidenta Andra Bērziņa preses dienesta relīzē. Tas notika pēc Repšes iniciētās sarunas Melngalvju namā, kurā pārrunāti iespējamie uzlabojumi valsts pārvaldes sistēmā. „Runājot par politisko spēku, faktiski to būtu grūti nodēvēt kā nebūt citādāk, jo Repšes kungs pats savos izteikumos minējis – ja viņa spēks pārtaptu par partiju, tad viņam ir pārliecība par kvotu, ko viņš varētu ieņemt Saeimā. Tātad nenoliedzami šāda ambīcija šai sabiedriskai organizācijai ir. Valsts prezidents šo tikšanos nodefinēja kā publisku tieši tāpēc, lai nebūtu nekādas spekulācijas par tēmu, ka prezidents tiekas ar kādu bijušo vai topošo politiķi paslepus vai par to neinformējot. Līdz ar to viss bija publiski,” tikšanos komentēja prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne.
Biedrībai ir pamatīgi finanšu resursi - pērn tie bija gandrīz 200 000 latu. Tā ne vien reklamējas medijos, bet arī organizē forumus un jauniešu nometnes. Repšes bijušajiem partijas biedriem „Vienotībā” tas viss tomēr nedaudz kremt, noprotams no Kampara paustā. „Šī biedrība, kurai ir iespējas iegūt finansējumu no juridiskām personām un kura šādā veidā apmaksā visu gan reklāmas pasākumu, gan visas aktivitātes. Bet tā tomēr nav politisko partiju finansēšanas likuma zināma papildus interpretācija. Bet ja tā ir zināma sagatavošanās startam politikā izmanto savu ļoti lielo finanšu resursu un apiet politisko partiju finansēšanu, kas pārējām politiskajām partijām ir obligāts”
„Mēs redzam, ka tā konkurence parādās līdzīga kā tas bija tajos laikos, kad vieniem šī nauda no kaut kurienes nāca un citiem tās naudas nav bijis - tā kā mums šobrīd,” norāda Kampars.
Kamparam gan nepiekrīt bijušais „Jaunā laika” ģenerālsekretārs Edgars Jaunups. „Nekas neētisks nav reklāmā. Neētiski ir tad ja tu divas-trīs nedēļas pirms vēlēšanām „iegrūd” naudu televīzijā vai radio ļoti lielā intensitātē, sajauc vēlētājam galvu, ka viņš vēlēšanu dienā izdara izvēli, balstoties uz šīm reklāmām, ko viņš ļoti blīvi sajutis pēdējās nedēļās. Tā ir problēma, parādība, ar ko ir jācīnās. (..) Bet izmantot reklāmu, lai piesaistītu cilvēkus, konkurētu cilvēku galvā ar informāciju, tajā skaitā, ka ir šāda iespēja iesaistīties biedrības organizētajās diskusijās, nākt ar savām idejām gadu pirms vēlēšanām, šajā procesā nav nekas neētisks,” apgalvo Jaunups.„Latvijas attīstībai” finansējumu pagājušajā gadā nodrošināja daži lielie ziedotāji.
Ziedotāji naudu nežēlo
Vairāk nekā pusi - 100 000 latu - piešķīra brāļiem Belokoņiem piederošā „Baltic International Bank”. Starp ziedotājiem bija arī uzņēmumi „Norma-S” un „Naftimpeks,” kuru amatpersonas vēsturiski atbalstījušas „Par labu Latviju!”.
Jaunups šos faktus mēģina noliegt, taču tad viņam talkā nāk Repše. „Es tiešām domāju, ka jūs alojaties… Kuri tad tie būtu?” vaicā Jaunups. Taču pēc ziedotāju vārdu nosaukšanas skaidrošanas stafeti pārņem Repše: „Redziet, daudzi cilvēki jau toreiz tika arī maldināti un ticēja organizācijai „Par labu Latviju” un rūgti pēc tam vīlās. Daudzi uzņēmēji tiešām toreiz ticēja, ka tas būs jauns sākums par labu Latviju un atbalstīja šo. Tā ka šeit "a apriori" tiešām nesaskatu neko sliktu.”
Repše apgalvo - biedrībā visi esot vienojušies, ka nekāda favorītisma pret ziedotājiem nebūšot. Topošā partija atbalstīs politiku, kas nākšot par labu nevis atsevišķiem uzņēmumiem, bet gan kādai nozarei kopumā. Uz jautājumu, vai „Latvijas attīstībai” darbosies kā nebanku kreditētāju vai nerezidentu banku lobijs, Jaunups atbild noraidoši, tomēr piebilst: „Mēs nekādā mērā neesam populistiski un neskrienam ar krustu pa priekšu. (..) Un nemēģinām kādu gānīt, ka šī nozare uzņēmējdarbībā ir slikta vai laba. Tas nav profesionāli un tā pret tautsaimniecību kopumā nedrīkst attiekties.”
Atsevišķi biedrības dibinātāji savulaik gan ir izjutuši valsts labvēlību. Tā, piemēram, Donātam Vaitaitim pastarpināti piederošais jaunais bioetanola ražotnes projekts SIA „JP Termināls” teju 25 miljonu latu apmērā pirms dažiem gadiem bija iekļauts valsts galvojuma saņēmēju sarakstā, taču pērn neilgi pēc biedrības dibināšanas no tā izslēgts.

Par Jāņa Straumes otro atzīšanos par sadarbību ar KGB/VDK

Latvijas avīze, Diena, 2013.g.10.aug.

Par Jāņa Straumes otro atzīšanos

Tā notika 2013.g.6.augustā, kad „Latvijas Avīze” pārpublicēja no „Dienas” bijušā Saeimas spīkera pamācības latviešiem, proti, ka nākošajās Saeimas vēlēšanās jābalso par „'Saskaņas Centru” un jāņem šie valdībā. Visa šī ''gudrība'' bija ticami „iepakota”, paslavējot R.Zīli, nosodot visādus kabanovus, bet galvenais, ka latviešiem jādod SC roka, valsts politika jāpagriež austrumu virzienā.

„Zinu, ka daudzi mani uzskata par krievu aģentu'' skaidro Straume. Pirms dažiem gadiem, kad viņš no medībām braucot nokļuva apcietinājumā, jo bija kārtīgi sadzēries, sekoja pirmā atzīšanās, ka kalpojis naidīgiem spēkiem. Tas bija drukāts žurnālā „PRIVĀTĀ DZĪVE”. Sekoja bailes par savu dzīvību, kritika par apvienību TB/LNNK un mājiens, ka jāsadarbojas ar austrumiem un ka aiziet no politikas.

Tagad viņš redz sevi politikā pēc pieciem gadiem. Prokremliskajiem spēkiem viņš ievajadzējies ātrāk, tāpēc tāda otrā atzīšanās, jo svarīgi ir pilnīgi nederīgu domu pasniegt kā ļoti ticamu un varbūt, ka daudzi ņem vērā, ko saka tāds „patriots”. Izrādās, ka Jāņa Straumes nodevīgā darbība nav aizmirsta un atgriešanās politikā var notikt tikai caur ļoti bargu sodu.

Latvieši būs racionāli un neklausīs melīgiem, tautai naidīgiem ieteikumiem. Politiskos līķus  mēs kraujam kaudzītēs, lai maitas putniem arī būtu sava nodarbošanās. Tur priekšā jau ir Jānis Jurkāns. Garlaicīgi nebūs.!

Atis Skalbergs

Pirma VDK aģenta atzīšanās:

Viņa māti un vecomāti izsūtīja uz Sibīriju 1949.gadā. Čekists pielika vecaimātei pie galvas šaujamo un lika parakstīties, ka pati labprātīgi te atbraukusi. Tādi ’’likumi’’ tur valdīja. Zēns auga tādā ievainotā ģimenē. Gribējās atriebties, parādīt daudzu latviešu naidu pret šo iekārtu, un viņš, būdams skolnieks, 14 gadu vecumā uzvilka sarkanbaltsarkano karogu. Viņu noķēra čeka un lika izvēlēties - sadarboties vai iet cietumā. Tas nozīmēja palikt bez izglītības, aprakt savu dzīvi viena naiva protesta dēļ. Mājinieki mudināja - pasargāt sevi, domāt par nākotni. Viņš piekrita, parakstījās un sevī nosolījās nekādā ziņā nekalpot šim režīmam, jo dziļi to ienīda. No sākuma negribīgi izpildīja VDK rīkojumus, tie tādi sīkumi vien bija, visu laiku likās, ka viss būs labi. Rīkojumi kļuva nopietnāki, stāvoklis bīstamāks, atkāpšanās neiespējama, viņš atradās zem VDK stobra. Tas nozīmēja: izdarīšu muļķības - saņemsi lodi vienā vietā, viss kļuva skaidrāks par skaidru. Atpakaļceļa nebija. Viņš ienīda komunismu … un kalpoja šim režīmam. Laiks gāja ātri. Nevienu viņš nebija nositis, neko briesmīgu izdarījis. Viņš mocījās sirds apziņas pārmetumos … un darbojās tālāk, visādi sevi mierināja. Viņš kļuva par vienu no nacionālākās partijas veidotājiem, viņu ievēlēja Saeimā, kļuva par ietekmīgu vīru, spēlēja savu lomu un tas nemaz nebija tik grūti. Runas viņam rakstīja čekai uzticami vīri. Tās bija patriotiskas, nacionālas runas. Dažiem radās kādas aizdomas, bet vienmēr viņš izslīdēja sveikā. Partijā TB/ LNNK viņu kritizēja arvien nesaudzīgāk, bet tas bija par pārdoto dzīvokli un saimnieciskiem darījumiem, toties viņa materiālā labklājība uzlabojās. Vēlēšanās viņš saņēma daudzus jo daudzus mīnusus, bet viņš bija dzīvs un paēdis, savu lomu nospēlējis labi. Nevienu viņš nebija nositis, nav ko sevi mocīt pārmetumos. Pirms trīs gadiem viņš izstājās no TB/LNNK. Viņš brauc ar labu džipu, ienākumu deklerācijā var rakstīt, ka viņam pieder 100 tūkstoši eiro. Divdesmit gadus viņš pavadījis politikā, tur vairs neatgriezīsies. Politikā esot bijušas veiksmes un neveiksmes, nodevības un intrigas. Viņš atzīst, ka ’’manis pārstāvētās partijas rīcība nebija pareiza‘’.

Nav svarīgi nosaukt šī cilvēka vārdu. Tā būtu tikai ziņkāres apmierināšana, priekšā teikšana un nekas vairāk. Cilvēkiem jā vērtē notikumi, procesi, runas dziļāk un jāskata politiskā dzīve kopsakarībās.

Paraksts: 

JĀNIS CAUNE

Valdis Liepins (RP) atbalsta sadarbību ar SC (ar minimāliem nosacījumiem)

RP kongresā skaidri izskan gatavība sadarboties ar SC (kritizē gan sevi, gan arī citas partijas)

LETA, 2013. gada 13. jūlijā 

http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/471287-rp_kongresa_kritize_gan_sevi_gan_ari_citas_partijas 

RP valdes priekšsēdētājs Valdis Zatlers, vērtējot citus politiskos spēkus, norādīja, ka lielākā nekonsekvence ir vērojama no Ministru prezidenta Valda Dombrovska partijas «Vienotība», jo nav saprotams, kā pēkšņi var tikt ieslēgta atpakaļgaita lēmumam, kas pieņemts valdībā un par ko ir nobalsots Saeimā. Runa ir par diskusijām, vai no 2014.gada samazināt iedzīvotāju ienākumu nodokli no 24% līdz 22%, par ko iepriekš panākta vienošanās.
Savukārt nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) atsevišķos gadījumos ir pārkāpusi koalīcijas līgumu. Dažos balsojumos parādās apvienības personīgās intereses, un

bieži vien lozungi VL-TB/LNNK ir pirmajā vietā, bet praktiskā darbība neseko,

pauda Zatlers.

Repšes partiju nosauc par apvienību «Par labu Latvijai Nr.2.»
Viņaprāt, uz biedrības «Latvijas attīstībai» pamata topošā partija vērtējama kā apvienība «Par labu Latvijai Nr.2.». Pašlaik nav tik liels protesta balsu skaits, līdz ar to šai grupai neesot nākotnes - viņiem nāksies meklēt sabiedrotos, prognozēja RP valdes priekšsēdētājs.

Saeimas deputāts Valdis Liepiņš brīdināja, ka RP 12.Saeimā neiekļūs, ja netiks skaidri pateikts, ka RP valdībā nesadarbosies ar apvienību «Saskaņas centrs» (SC), kamēr tā neatteiksies no tādiem cilvēkiem kā parlamenta deputāti Irina Cvetkova un Nikolajs Kabanovs un Eiropas Parlamenta deputāts Alfrēds Rubiks.

Tomēr tālākajās RP biedru debatēs izskanēja arī doma, ka,

lai gan kopā ar SC nevajag iet, bet pie sarunu galda ar apvienību sēsties būtu iespējams.

Tāpat debatēs tika norādīts uz nepieciešamību kļūt paškritiskākiem. RP Rīgas mēra kandidāte pašvaldību vēlēšanās Inga Antāne norādīja, ka daudzi biedri neticēja uzvarai pašvaldību vēlēšanās. Tāpat arī problēmas radīja finanšu, cilvēkresursu un administratīvo resursu trūkums. Šīs grūtības ir jāspēj atrisināt, gatavojoties 12.Saeimas vēlēšanās.
Kongresā uzrunu viesa statusā teica biedrības «Demokrātiskie patrioti» valdes locekle Ieva Brante, kura norādīja uz nepieciešamību veidot labāku Latviju.

Svarīgi ir, lai būtu lieli mērķi, jo «pieņemt izaicinājumus darīt ir patiesā atmoda».

Viņa pauda nepieciešamību pēc «jaunas politiskās kultūras, jaunas paaudzes un jauniem mērķiem.»

Kā ziņots, šodien Lielajā ģildē notiek RP otrais kongress, kurā plānots ievēlēt jaunu partijas vadītāju jeb valdes priekšsēdētāju un jaunu valdi.
Uz RP valdes priekšsēdētāja amatu kandidē RP valdes loceklis un partijas Kurzemes reģiona nodaļas vadītājs Jānis Vilnītis, RP Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Demiters un RP valdes loceklis Romualds Ražuks.

Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis savu kandidatūru uz valdes priekšsēdētāja amatu ir atsaucis.

Par RP līdera Demitera vietniekiem ievēl Sondori-Kukuli un Ozoliņu
Par Reformu partijas (RP) līdera jeb valdes priekšsēdētāja Edmunda Demitera vietniekiem ievēlēti divi valdes locekļi, Sandra Sondore-Kukule (attēlā) un Jānis Ozoliņš, informēja RP Saeimas frakcijas preses sekretārs Kaspars Odiņš. RP valde Sondori-Kukuli ievēlējusi par Demitera vietnieci organizatoriskajos un administratīvajos jautājumos, bet Saeimas deputāts Ozoliņš būs vietnieks finanšu pārraudzības jautājumos.
Kā ziņots, 13. jūlijā partijas kongresā ievēlēja RP valdi, kas sastāv no valdes priekšsēdētāja, pieciem reģionu pārstāvjiem un desmit valdes locekļiem. Kā valdes locekļi tika ievēlēti bijušais valdes priekšsēdētājs Valdis Zatlers, izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, Saeimas deputāti Vilnis Ķirsis, Ozoliņš un Inita Bišofa, RP līdzšinējās valdes locekles Sondore-Kukule un Sarma Freiberga un Kokneses mērs Dainis Vingris.
Kā reģionu pārstāvji valdē ievēlēti Vilnītis, RP Rīgas mēra amata kandidāte 1. jūnijā notikušajās pašvaldību vēlēšanās Inga Antāne, līdzšinējie valdes locekļi Romualds Ražuks un Edmunds Jurēvics un bijusī Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja Žanna Kulakova. Jau vēstīts, ka par RP valdes priekšsēdētāju jeb partijas vadītāju 13. jūlijā tika ievēlēts partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Demiters. (leta.lv)

RP ārlietu ministrs Rinkēvičs grauj attiecības ar ASV

Māris Antonevičs: Čalovska lieta apaugusi ar politisku kažoku

02.08.2013 Māris Antonevičs

http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=386884:alovska-lieta-apaugusi-ar-politisku-kaoku&catid=93:la-komentri&Itemid=440 

Kamēr ārlietu ministrs izsaka neuzticību ASV tiesu sistēmai, Valsts prezidents gatavojas vizītei Baltajā namā.
Ministru kabinets otrdien tomēr neskatīja jautājumu par smagos kibernoziegumos apsūdzētā Denisa Čalovska izdošanu Amerikas Savienotajām Valstīm. Kā iemesls minēta nepieciešamība sagaidīt Satversmes tiesas lēmumu. "Nedod, Dievs, nolemsim kaut ko pretēji Satver-smes tiesas nolemtajam," bija izteicies kāds atbildīgs ierēdnis. Loģiski, jo galvenajam argumentam šajā lietā būtu jābūt juridiskiem (nevis emocionāli diletantiskiem – "es domāju, man šķiet...") un tieši ST ir kompetentākā iestāde, kas var sniegt pamatojumu. Tas arī ilgi nebija jāgaida, jau tajā pašā dienā ST nolēma neierosināt lietu pēc Čalovska iesnieguma, kas nozīmē, ka juridiskus aizbildinājumus apsūdzētā izdošanai nesaskata.
Taču šī lieta jau sen ir apaugusi ar politisku kažoku. Tas kļuvis tik biezs, ka apakšā vairs īsti nevar redzēt miesu. Piemēram, ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam (Reformu partija) ST lēmums izrādījās nevajadzīgs, viņš jau pirms tam bija izplatījis apkārtrakstu, ka balsojumā neatbalstīs Čalovska izdošanu. Ministram ir sava argumentācija, no kuras galvenais punkts atgādina skatīšanos kristāla bumbā – iespējams, tas novedīšot pie zaudējuma Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Labi, ka E. Rinkēvičs 
vismaz mēģina radīt iespaidu, ka viņa izvēles pamatā ir juridiski, nevis politiski argumenti, tomēr paliek iespaids, ka šajā gadījumā pozīcija bijusi vispirms un vēlāk tai piemeklēti argumenti.
Politiski Čalovska lieta kā magnēts piesaistījusi visu veidu Amerikas nīdējus. Šī noskaņa nav gluži viendabīga – no tīri subjektīvas nepatikas pret lielvalstu pārākumu un tās centieniem uzspiest pārējiem savus spēles noteikumus līdz pat klusām cerībām uz Latvijas ārpolitikas kursa maiņu.
Nekāds pārsteigums, ka starp hakera Čalovska lielākajiem aizstāvjiem ir tieši "Saskaņas centra" pārstāvji ar Saeimas deputātu Andreju Elksniņu priekšgalā. Ņemot vērā ārlietu ministra pozīciju, iespaids par ārpolitiskām izmaiņām varētu rasties. Tiesa gan, ne Krievijas virzienā, bet tādā pret ASV aizdomīgā, mēreni piesardzīgā pozīcijā, kāda nereti raksturīga dažām Rietumeiropas valstīm, īpaši Francijai (tas gan vairāk bija novērojams laikā, kad ASV prezidents bija Džordžs Bušs). Varbūt Rinkēvičs te saskatījis kādu Latvijas politikā neizmantotu nišu, kur patvērumu varētu rast nolemtībā nīkuļojošā Reformu partija, kamēr tai neizdosies noslēgt kādu izdevīgu darījumu par apvienošanos. Iespējams, atradīsies vēlētāji, kuri uztvers šādas smalkas ārpolitiskas vibrācijas un kuriem tās šķitīs simpātiskas.
Tomēr kaut kā dīvaini, ja ārlietu ministrs faktiski izsaka neuzticību ASV tieslietu un sodu sistēmai, apšaubot arī šīs valsts spēju nodrošināt cilvēktiesību ievērošanu (ja Ministru kabinets nolems neizdot Čalovski, tad tas būs visas Latvijas valdības viedoklis), bet jau pēc mēneša Valsts prezidents An-dris Bērziņš paredzējis doties uz Balto namu, lai tur apmainītos ar laipnībām. Varbūt tad A. Bērziņam ar prezidentu Baraku Obamu jārunā par lietu, sak – kaut kas ir greizi jūsu "karaļvalstī", mēs jums kā sabiedrotajiem vairs nevaram uzticēties... Un vienlaikus jālauž 2005. gada 
7. decembrī parakstītais un Saeimas ratificētais Latvijas Republikas un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgums par izdošanu. Kāpēc tad jāparaksta līgumi, ja tie vēlāk netiek pildīti?
Tāds pats politiskais kažoks, kuram šajā gadījumā nebūtu jābūt kā argumentam, ir arī pretēja nostāja, ja tā veidojusies uz nacionālo aizspriedumu pamata.
Kā interneta sociālajā tīklā "Twitter" ļoti prasti skaidrojis Nacionālās apvienības biedrs Jānis Iesalnieks: "Kam mums tāds noziedzies urlēns vajadzīgs? Tikšana vaļā no tādiem pilnībā atbilst NA nostādnēm."
Šajā gadījumā aizdomās turamā tautībai nav nekādas nozīmes. Ja vainīgā persona būtu latvietis, kas noziegumus pastrādājis Krievijā, tam tāpat nebūtu attaisnojuma.
Vērojot plašsaziņas līdzekļus, rodas iespaids, ka Čalovska aizstāvībai nolīgta vesela advokātu armija, ko vienkāršs Imantas puisis nevarētu atļauties. Tiek gan stāstīts, ka advokāti par saviem pakalpojumiem atlīdzību negaida, viņi to darot, savas sirdsapziņas un labo nodomu vadīti. Kas zina... Bet, ja galvenais arguments ir "valstij savi pilsoņi jāaizsargā", tad kāpēc šie advokāti nepulcējas pie Dienvidamerikas valstu cietumiem, kur ieslodzīti aizturētie narkokurjeri no Latvijas? Diez vai šajos cietumos dzīve ir patīkamāka nekā ASV ieslodzījuma vietās. Daudzi Čalovska atbalstītāji bilst, ka viņi neaizstāv pastrādātos noziegumus un, ja "Imantas hakera" vaina tiek pierādīta, tad par to jāsaņem sods, tikai tas jādara Latvijas tiesai un sods jāizcieš Latvijas cietumā. Bet Latvijā nav ne cietušo, ne izmeklētāju, kas šo lietu pētījuši. Ir tikai advokāti, kas zina, ka Čalovskis nav vainīgs, jo viņš tur tikai "kaut ko pielabojis".

Nacionālajā apvienībā asas diskusijas par NA Grendes piedalīšanos Vešņakova "kaviāra dzīrēs"

PIETIEK, 16.06.2013
http://www.pietiek.com/raksti/nacionalaja_apvieniba_asas_diskusijas_par_grendes_piedalisanos_vesnakova__kaviara_dzires_ 
http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/120735/melnie-ikri-un-tosti-par-krievzemi-vestnieka-rezidence-dzintaros-foto °°

Pēc tam, kad atklātībā parādījās fotoattēli no Krievijas vēstnieka Aleksandra Vešņakova rīkotā Krievijas dienas pasākuma - "kaviāra dzīrēm", kurās redzama piedaloties arī Nacionālās apvienības pārstāve, kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende, Nacionālajā apvienībā notikusi asa sarakste par šo tēmu. Šodien Pietiek publicē visu mūsu rīcībā nonākušo elektroniskā pasta saraksti.

No: Girts Lapins ‪<girts.lapins@gmail.com>
Datums: 2013. gada 13. jūnijs 23:13
Kam: rigas_dome_2013@googlegroups.com
Atvainojos, beidzot arī es paspamošu šajā listē, kas konceptuāli domāta Rīgas lietām, ar abstraktu ne-Rīgas lietu-
Vai tas ir normāli, ka Nacionālās Apvienības ministre dodas pie Krievijas vēstnieka atzīmēt Krievijas dienu? Nacionālā Apvienība to uzskata par svinamu pasākumu un atbilstoši deleģē savu ministri to kārtīgi atzīmēt?
http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/120735/melnie-ikri-un-tosti-par-krievzemi-vestnieka-rezidence-dzintaros-foto
70 bildē sirsnīgi pļāpājot ar Nilu (arī 75 un 76 bildē). Pirms 2 nedēļām bija RD vēlēšanas, kur bija klipi, retorika, utt. Pat Vienotības pārstāvjus tur nemanīju.
Nesaprotu...
Ģ.
--
Jūs saņēmāt šo ziņojumu, jo abonējat pakalpojuma Google grupas grupu NA Riga.
Lai anulētu šīs grupas abonementu un no tās vairs nesaņemtu e-pasta ziņojumus, sūtiet e-pasta ziņojumu uz adresi rigas_dome_2013+unsubscribe@googlegroups.com.
Lai skatītu citas iespējas, apmeklējiet vietni https://groups.google.com/groups/opt_out.
----------
No: Aleksandrs Kiršteins ‪<a.kirsteins@gmail.com>
Datums: 2013. gada 13. jūnijs 23:31
Kam: rigas_dome_2013@googlegroups.com
Plinneri, ušakovi, savicki...daži Abrenes atdevēji un, protams, daži zatleri, kam ķīsēlis galvā.

Ja ministre pirms pāris gadiem aicināja valdību veidot ar SC, kapēc, gan, lai atteiktos no krievu kaviāra?
2013. gada 13. jūn. 23:13 "Girts Lapins" <girts.lapins@gmail.com> rakstīja:
----------
No: Girts Lapins ‪<girts.lapins@gmail.com>
Datums: 2013. gada 13. jūnijs 23:45
Kam: rigas_dome_2013@googlegroups.com
Njā, google pameklējot un tiešām Grende pirms 3 gadiem sniedza interviju:
http://zz.diena.lv/politika/velesanas-2010/jaunzeme-grende-lai-ieviestu-parmainas-jauno-koaliciju-vajadzetu-veidot-vienotibai-un-saskanas-centr-15896
"Jaunzeme-Grende uzsvēra, ka koalīcijas, kuru veidoja "Vienotība", VL-TB/LNNK un ZZS, pārstāvji ir iesūnojuši ministrijās, tāpēc nespēj tās apcirpt, vienojoties par drosmīgiem lēmumiem. "Tāpēc ļoti interesanta būtu koalīcija, ko veidotu tikai "Vienotība" un SC,""
Viņa tiešām ir ministre no NA vai tas ir kāds mūsu manevrs? Esmu pavisam apjucis...
Ģ.
----------
No: Eriks Ezerins ‪<eriks.ezerins@hotmail.com>
Datums: 2013. gada 13. jūnijs 23:47
Kam: "rigas_dome_2013@googlegroups.com" <rigas_dome_2013@googlegroups.com>
Jā.... Laikam dažiem kaviārs ir svarīgāks par partijas reputāciju..
----------
No: ‪<gridikis@inbox.lv>
Datums: 2013. gada 13. jūnijs 23:50
Kam: rigas_dome_2013@googlegroups.com
Nu nezinu, nezinu. Varu spriest tikai par tiem jautājumiem, kas tieši var ietekmēt tautsaimniecību vai sociālo jomu.
Par RD mijmaiņas maksājumiem uzdevu virkni jautājumu, uz kuriem neviens nav atbildējis.
Par obligātajiem tiešmaksājumiem pakalpojumu sniedzējiem izteicos pietiekami skarbi. Vēlos, lai tie būtu tikai brīvprātīgi, bet ideju par obligātajiem gribu, lai NA bloķētu.
Twitterī uzdevu jautājumu, kāpēc vispār vajadzīgs apvienotais sabiedriskais mēdijs. Man atbildēja, ka tas vajadzīgs, lai uzsistu gaisā Radio māju. Būtu labi, ja NA bloķētu to sabiedrisko mēdiju ne uz laiku, bet uz visiem laikiem.
Lūk tās ir lietas, kas mani uztrauc.
Bet par to, vai Žanete rīkojusies protokola robežās, vai pārsniegusi tās, lai spriež priekšniecība. Viņiem lielākas galvas.
Imārs
Citējot Aleksandrs Kiršteins :
----------
No: ‪<Dzintars.Rasnacs@saeima.lv>
Datums: 2013. gada 13. jūnijs 23:52
Kam: rigas_dome_2013@googlegroups.com
Kopija: rigas_dome_2013@googlegroups.com
Paši vainīgi.
Tas šķita pašsaprotami. Kā krieviski nerunāt ar Latvijas medijiem, tā nepiedalīties RUS vēstniecības pasākumos. Visus šos 18 gadus, kopš esmu lielajā politikā, esmu ignorējis RUS vēstniecības pasākumus.
Acīmredzot, vajadzīgs saistošs valdes lēmums.
Dz.R.
-----rigas_dome_2013@googlegroups.com wrote: -----
To: rigas_dome_2013@googlegroups.com
From: Girts Lapins
Sent by: rigas_dome_2013@googlegroups.com
Date: 06/13/2013 11:12PM
Subject: Krievijas diena un NA
Saudzēsim dabas resursus. Izvērtējiet, vai Jums šis e-pasta sūtījums nepieciešams papīra formātā!
----------
No: Girts Lapins ‪<girts.lapins@gmail.com>
Datums: 2013. gada 14. jūnijs 00:08
Kam: rigas_dome_2013@googlegroups.com
Tad pieņemam šādu saistošu valdes lēmumu!!!
Pat ja cilvēkam ir milzīga svētku sajūta par Krievijas dienu un garšo kaviārs, vajadzētu tomēr atturēties no publiskiem pasākumiem, kas var ļoti kaitēt partijai. Pat ja šis cilvēks ir ministrs. Ministram tomēr nevajadzētu stādīt sevi augstāk par partiju.
Ģ.
2013/6/13 ‪<Dzintars.Rasnacs@saeima.lv>
----------
No: Guntars Šīrants ‪<guntars_shirants@inbox.lv>
Datums: 2013. gada 14. jūnijs 00:28
Kam: rigas_dome_2013@googlegroups.com, Girts Lapins <girts.lapins@gmail.com>
Kopija: rigas_dome_2013@googlegroups.com
"Runāšana sudrabs, klusēšana- zelts"
Savu viedokli par šo un citiem "mūsu" ministres izgājieniem šoreiz labāk paturēšu pie sevis.
Diemžēl, "mūsu" Kultūras ministre atkal izceļas un atkal ar partijai neglaimojošām lietām :(
Ar cieņu,
Guntars Šīrants
Citējot Girts Lapins :
----------
No: Dace Kalniņa ‪<dace.kalninja@gmail.com>
Datums: 2013. gada 14. jūnijs 09:49
Kam: rigas_dome_2013@googlegroups.com
Kopija: Girts Lapins <girts.lapins@gmail.com>
Jā, godīgi sakot, pārskatot galeriju cerībā neieraudzīt kādu mūsējo seju, pārsteigums bija nepatīkams :(( Jo pārējā kompānija tur ir tāda, ka gribas pārmest krustu un trīsreiz pārspļaut pār plecu :D
Ceru, ka tam ir kāds skaidrojums, bet, ja šo lietu kāds paceļ, diez vai varēs atmazgāties.. :(
2013. gada 14. jūnijs 00:28 Guntars Šīrants ‪<guntars_shirants@inbox.lv> rakstīja:
----------
No: Ingus Klavins ‪<ingus@ingusklavins.lv>
Datums: 2013. gada 14. jūnijs 09:54
Kam: rigas_dome_2013@googlegroups.com
Aplūkojot šī pasākuma aprakstu, palika šķērmi …
Titulbildes komentārs :
"Krievijas vēstnieks Aleksandrs Vešņakovs pieņemšanā slavēja Rīgas vēlētājus, kuri pašvaldības vēlēšanās esot nobalsojuši par "pragmatiski domājošiem cilvēkiem" – "Saskaņas centru". Attēlā: Krievijas vēstnieks sasveicinās ar Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Arni Cimdaru. "
Viesiem šeit vajadzēja korī ieblēties … būtu vietā.
Ministre nepārsteidza arī šoreiz, kārtējo reizi nelaida garam savu iespēju …
Ar cieņu,
Rīgas domes deputāta kandidāts Nr. 4
Nacionālās Apvienības saraksts Rīgai.
Rīgas nodaļas
Valdes līdzpriekšsēdētājs
Rīgas Transporta un Satiksmes
darba grupas vadītājs
Ingus Klavins
+ 371 20269800 mob.
www.ingusklavins.lv
Twitter : @ingusklavins
----------
No: Severīns Dūms ‪<severins.dums@vases.lv>
Datums: 2013. gada 14. jūnijs 09:55
Kam: rigas_dome_2013@googlegroups.com
Es gan šoreiz savu viedokli pie sevis nepaturēšu. Ja cilvēkam pašam nav skaidrs, ko var un ko nevar atļauties, tas ir jāpasaka citiem, un gana augstā līmenī, un arī jānolemj, ja citādāk nevar. Viņas dalība okupantu pasākumā 14.jūnija priekšvakarā ir absolūti nepieņemama un nosodāma. Jau gana sen ir skaidrs, ka Žanete NA tikai un vienīgi gremdē – pozitīva pienesuma nav nekāda. Kultūras cilvēku acīs viņas autoritāte ir nulle. Mums ko – vajag Ēlerti nr.2? Nākamajās Saeimas vēlēšanās vajag svītrojumu rekordu? Vispār incanti, ko par šo teiktu Hermanis.
Severīns
From: rigas_dome_2013@googlegroups.com [mailto:rigas_dome_2013@googlegroups.com] On Behalf Of Guntars Šīrants
Sent: Friday, June 14, 2013 12:28 AM
To: rigas_dome_2013@googlegroups.com; Girts Lapins
Cc: rigas_dome_2013@googlegroups.com Subject: Re: Krievijas diena un NA
----------
No: Guntars Šīrants ‪<guntars_shirants@inbox.lv>
Datums: 2013. gada 14. jūnijs 15:02
Kam: rigas_dome_2013@googlegroups.com, Severīns Dūms <severins.dums@vases.lv>
Kopija: rigas_dome_2013@googlegroups.com
Efekts panākts- komentāru sadaļas portālos un sociālie tīkli "vārās"!
Varam atkal gatavot argumentus, ka neesam nacionāļi utt. tikai pirmsvēlēšanu periodā ...
Vai man vienīgajam šķiet, ka ir nepieciešamas pārmaiņas?
Ac,
Guntars.
Citējot Severīns Dūms :
Es gan šoreiz savu viedokli pie sevis nepaturēšu. Ja cilvēkam pašam nav skaidrs, ko var un ko nevar atļauties, tas ir jāpasaka citiem, un gana augstā līmenī, un arī jānolemj, ja citādāk nevar. Viņas dalība okupantu pasākumā 14.jūnija priekšvakarā ir absolūti nepieņemama un nosodāma. Jau gana sen ir skaidrs, ka Žanete NA tikai un vienīgi gremdē - pozitīva pienesuma nav nekāda. Kultūras cilvēku acīs viņas autoritāte ir nulle. Mums ko - vajag Ēlerti nr.2? Nākamajās Saeimas vēlēšanās vajag svītrojumu rekordu? Vispār incanti, ko par šo teiktu Hermanis.
Severīns
From: rigas_dome_2013@googlegroups.com [mailto:rigas_dome_2013@googlegroups.com] On Behalf Of Guntars Šīrants
Sent: Friday, June 14, 2013 12:28 AM
To: rigas_dome_2013@googlegroups.com; Girts Lapins
Cc: rigas_dome_2013@googlegroups.com Subject: Re: Krievijas diena un NA
"Runāšana sudrabs, klusēšana- zelts"
----------
No: Arnis Puksts ‪<arnis.puksts@gmail.com>
Datums: 2013. gada 14. jūnijs 15:29
Kam: NA Rīga 2013 <rigas_dome_2013@googlegroups.com>
Konsekventa rīcība tagad būtu demisija.
Jo šoreiz nevis ļaunie, sliktie, ārējie spēki par balto tautumeitu kaut ko sadzejoja vai uzpūta, bet konkrēta cilvēka konkrēta rīcība ir radījusi kaitējumu organizācijai!
Tā kā tagad būs redzams, vai bauslis "Kopīgais pār individuālo" attiecas uz visiem vienādi.
2013. gada 14. jūnijs 15:02 Guntars Šīrants ‪<guntars_shirants@inbox.lv> rakstīja:
--
Ar cieņu,
Mg.sc.soc., bak.iur. Arnis Puksts
Sertificēts personas datu aizsardzības speciālists,
Nacionālā veselības dienesta informācijas sistēmu drošības pārvaldnieks,
Biedrības Medniekiem.lv Valdes priekšsēdētāja vietnieks
m.t. +371 29235250
----------
No: Edvards Ratnieks ‪<edvards.ratnieks@gmail.com>
Datums: 2013. gada 14. jūnijs 15:31
Kam: "rigas_dome_2013@googlegroups.com" <rigas_dome_2013@googlegroups.com>
Kopija: Severīns Dūms <severins.dums@vases.lv>
Sveiciens!
Atceramies, ka savējos uz ārpusi vienmēr ir jāaizstāv! Varam iekšēji piekrist, varam nepiekrist, varam dusmoties, varam priecāties, bet uz ārpusi vienmēr jābūt kopīgai spēcīgai aizstāvības pozīcijai!
2013. gada 14. jūnijs 15:02 Guntars Šīrants ‪<guntars_shirants@inbox.lv> rakstīja:
Efekts panākts- komentāru sadaļas portālos un sociālie tīkli "vārās"!
--
Patiesā cieņā,
Mag.iur. Edvards Ratnieks
Jurists;
tel.nr. +371 26137767 (LMT)
----------
No: Arnis Puksts ‪<arnis.puksts@gmail.com>
Datums: 2013. gada 14. jūnijs 15:32
Kam: NA Rīga 2013 <rigas_dome_2013@googlegroups.com>
Uz ārpusi - jā nu lai PR cilvēki tagad domā skaidrojumu, biedriem būtu jāaturas no jebkādiem paziņojumiem.
Bet uz iekšpusi - kārtējo reizi vajag "saprast un piedot", pareizi? :)
2013. gada 14. jūnijs 15:31 Edvards Ratnieks ‪<edvards.ratnieks@gmail.com> rakstīja:
--
Ar cieņu,
Mg.sc.soc., bak.iur. Arnis Puksts
Sertificēts personas datu aizsardzības speciālists,
Nacionālā veselības dienesta informācijas sistēmu drošības pārvaldnieks,
Biedrības Medniekiem.lv Valdes priekšsēdētāja vietnieks
m.t. +371 29235250
--
----------
No: Edvards Ratnieks ‪<edvards.ratnieks@gmail.com>
Datums: 2013. gada 14. jūnijs 15:34
Kam: "rigas_dome_2013@googlegroups.com" <rigas_dome_2013@googlegroups.com>
Par iekšpusi neko konkrētu nerakstīju... ;)
2013. gada 14. jūnijs 15:32 Arnis Puksts ‪<arnis.puksts@gmail.com> rakstīja:
----------
No: Arnis Puksts ‪<arnis.puksts@gmail.com>
Datums: 2013. gada 14. jūnijs 15:35
Kam: NA Rīga 2013 <rigas_dome_2013@googlegroups.com>
Nu tad uz iekšpusi šoreiz prasās konsekventa rīcība.
2013. gada 14. jūnijs 15:34 Edvards Ratnieks ‪<edvards.ratnieks@gmail.com> rakstīja:
----------
No: Edvards Ratnieks ‪<edvards.ratnieks@gmail.com>
Datums: 2013. gada 14. jūnijs 15:36
Kam: "rigas_dome_2013@googlegroups.com" <rigas_dome_2013@googlegroups.com>
Piekrītu, bet tikai tad, kad paies ārpuses uzbrukums...
2013. gada 14. jūnijs 15:35 Arnis Puksts ‪<arnis.puksts@gmail.com> rakstīja:
----------
No: Maija Kalniņa ‪<maija.kalnina@gmail.com>
Datums: 2013. gada 14. jūnijs 15:38
Kam: rigas_dome_2013@googlegroups.com
Ārpusei to tik vien vajag, lai rīcība sekotu PĒC sabiedrības nosodījuma! Visrsraksts ziņu pirmajās lappusēs "NA nobijušies"! :)
2013. gada 14. jūnijs 15:36 Edvards Ratnieks ‪<edvards.ratnieks@gmail.com> rakstīja:
--
Maija Kalniņa
----------
No: Arnis Puksts ‪<arnis.puksts@gmail.com>
Datums: 2013. gada 14. jūnijs 15:38
Kam: NA Rīga 2013 <rigas_dome_2013@googlegroups.com>
Pēc kaujas ar kulakiem nevicinās...
2013. gada 14. jūnijs 15:36 Edvards Ratnieks ‪<edvards.ratnieks@gmail.com> rakstīja:
Piekrītu, bet tikai tad, kad paies ārpuses uzbrukums...
----------
No: Arnis Puksts ‪<arnis.puksts@gmail.com>
Datums: 2013. gada 14. jūnijs 15:40
Kam: NA Rīga 2013 <rigas_dome_2013@googlegroups.com>
Jā, tādēļ rīcība vai nu nekavējoties vai nu tad turpinam. Un drīz mūs sauks "tā sauktie nacionālisti" :D
2013. gada 14. jūnijs 15:38 Maija Kalniņa ‪<maija.kalnina@gmail.com> rakstīja:
----------
No: Ilmārs Geiba ‪<ilmars.geiba@gmail.com>
Datums: 2013. gada 14. jūnijs 15:40
Kam: rigas_dome_2013@googlegroups.com
Sveiciens!
Demisija varbūt ir par daudz, bet valdes lēmums un nopietna saruna ( :) ) noteikti ir nepieciešama.
Uz āru pagaidām iesaku klusēt, līdz valde nolemj par kopējo partijas pozīciju.
Ilmārs Geiba
2013. gada 14. jūn. 15:36 "Edvards Ratnieks" <edvards.ratnieks@gmail.com> rakstīja:
----------
No: Arnis Puksts ‪<arnis.puksts@gmail.com>
Datums: 2013. gada 14. jūnijs 15:41
Kam: NA Rīga 2013 <rigas_dome_2013@googlegroups.com>
Padomājiet paši - jūs izdarat šitādu figņu....jūs paši nedemisionētu?
2013. gada 14. jūnijs 15:40 Ilmārs Geiba ‪<ilmars.geiba@gmail.com> rakstīja:
----------
No: ‪<gridikis@inbox.lv>
Datums: 2013. gada 14. jūnijs 15:43
Kam: rigas_dome_2013@googlegroups.com
Edvard, Arni!
Es jau vakar pateicu, lai domā priekšnieki - tiem lielākas galvas!
Es atkal par piezemētākām lietām:
komunālo pakalpojumu tiešmaksājumi
RD mijmaiņas līgums
vienotais sabiedriskais medijs - sorositu auklējums
Imārs
Citējot Arnis Puksts :
----------
No: Maija Kalniņa ‪<maija.kalnina@gmail.com>
Datums: 2013. gada 14. jūnijs 15:44
Kam: rigas_dome_2013@googlegroups.com
Visvairāk mani apbēdina fakts - nevienam no "mums" taču pat prātā neienāktu uz tādu pasākumu iet. Ja vien ar kādu nosodījuma runu (joks). Tas liek vien aizdomāties, cik lielā mērā pie "mums" var pieskaitīt arī Žanetu.
2013. gada 14. jūnijs 15:41 Arnis Puksts ‪<arnis.puksts@gmail.com> rakstīja:
--
Maija Kalniņa
----------
No: Ingus Klavins ‪<ingus@ingusklavins.lv>
Datums: 2013. gada 14. jūnijs 15:44
Kam: rigas_dome_2013@googlegroups.com
Edvard,
šis nav gadījums par "ārpusi", bet par iekšpusi.
To aizstāvēšanu arī var veikt līdz zināmai robežai … Šlesera dzīvesvietas kratīšanas nepieļaušana tika realizēta šādos principos.
Nacionālajai Apvienībai nepietiks ar mūsu ideoloģiju un cilvēkiem, lai stiprinātu mūsu pozīcijas. Mūsu jaunā domāšana sāk demisionēt veco standartu priekšā. Principi sāk nobālēt un sākam palikt par vienkāršu partiju, tikai ar nacionālu garnējumu. Stājos VL/NA ar pārliecību kas esam kas vairāk …
Ar cieņu,
Rīgas nodaļas
Valdes līdzpriekšsēdētājs
Rīgas Transporta un Satiksmes
darba grupas vadītājs
Ingus Klavins
+ 371 20269800 mob.
www.ingusklavins.lv
Twitter : @ingusklavins
----------
No: Edvards Ratnieks ‪<edvards.ratnieks@gmail.com>
Datums: 2013. gada 14. jūnijs 15:50
Kam: "rigas_dome_2013@googlegroups.com" <rigas_dome_2013@googlegroups.com>
Piekrītu Ingum!
Tikai drusciņ nogaidīt vienmēr ir pareizāk, lai atbilstoši rīkotos! Tas mūsu principus nemazina...
2013. gada 14. jūnijs 15:44 Ingus Klavins ‪<ingus@ingusklavins.lv> rakstīja:
----------
No: Baiba Bicēna ‪<baiba.bicena@inbox.lv>
Datums: 2013. gada 14. jūnijs 15:53
Kam: rigas_dome_2013@googlegroups.com
Konkrēts priekšlikums:
Ir vajadzīgs izskaidrojums, kas īsti ir „Krievijas diena”! Tā saistīta ar Borisu Jeļcinu 1991. gadā, proti, apmēram ar to laikaposmu kad Latvija, Lietuva un Igaunija deklarēja savu neatkarību! Tā nav ne Oktobra revolūcijas gadadiena, ne Padomju armijas svētki, ne okupācijas gadadiena, ne 9 maijs.
To vajadzētu pieņemt kā atskaites punktu, kāpēc to Krievijas dienu varbūt atzīmēt ir drusku pieņemamāk nekā, piemēram, 9. maiju.
Izteikt stingro rājienu ar brīdinājumu ŽJG kundzei.
Baiba Bicēna
Citējot Edvards Ratnieks :
----------
No: Severīns Dūms ‪<severins.dums@vases.lv>
Datums: 2013. gada 14. jūnijs 15:57
Kam: rigas_dome_2013@googlegroups.com
Gribētu gan redzēt šīs it kā „savējās” aizstāvības argumentus. Publiski šajā gadījumā aizstāvēt šo gremdi būtu NA politiska pašnāvība, lai nu kādi tie lumpeņi vēlētāji ir, tomēr ne galīgi idiņi. Labākais, ko varētu darīt – piespiest grēkojušo avi atkāpties. Tad nebūtu nekādas runas par dubultstandartiem savējiem un tas tikai liecinātu par to, ka NA ir gana spēcīga, lai attīrītos no sārņiem.
Tad ko – ja kāds NA biedrs izrādīsies zaglis vai slepkava – arī aizstāvēsim?
Severīns
From: rigas_dome_2013@googlegroups.com [mailto:rigas_dome_2013@googlegroups.com] On Behalf Of Arnis Puksts
Sent: Friday, June 14, 2013 3:35 PM
To: NA Rīga 2013
----------
No: Arnis Puksts ‪<arnis.puksts@gmail.com>
Datums: 2013. gada 14. jūnijs 15:59
Kam: NA Rīga 2013 <rigas_dome_2013@googlegroups.com>
Es saprastu, ka Kultūras ministre aiziet uz Jaunā viļņa pasākumu. To es saprastu un pat atbalstītu. Bet Krievijas dienu, kurā tie slavēta SC uzvara Rīgā :))) nu pie Velna, to pat es nesaprotu! Tad pēc tās uzrunas bija nekavējoties pasākums jāatstāj. Kas netika izdarīts. Tātad, kādi secinājumi te rodas vēlētājam parastajam? :)
2013. gada 14. jūnijs 15:53 Baiba Bicēna ‪<baiba.bicena@inbox.lv> rakstīja:
--
Ar cieņu,
Mg.sc.soc., bak.iur. Arnis Puksts
Sertificēts personas datu aizsardzības speciālists,
Nacionālā veselības dienesta informācijas sistēmu drošības pārvaldnieks,
Biedrības Medniekiem.lv Valdes priekšsēdētāja vietnieks
m.t. +371 29235250
--
----------
No: ‪<gridikis@inbox.lv>
Datums: 2013. gada 14. jūnijs 16:00
Kam: rigas_dome_2013@googlegroups.com
Atgādinājums par Krievijas dienas ideoloģisko saturu atbilst patiesībai.
Imārs
Citējot Baiba Bicēna :
----------
No: Arnis Puksts ‪<arnis.puksts@gmail.com>
Datums: 2013. gada 14. jūnijs 16:06
Kam: NA Rīga 2013 <rigas_dome_2013@googlegroups.com>
Imār - Krievijas dienas vēsturiskais ideoloģiskais saturs un faktiskais saturs ir divas atšķirīgas lietas. To saprot ikviens. Mūsu vēlētājs - noteikti.
Vēlreiz - es neredzu nevienu attaisnojumu tam, ka ministre palika pasākumā arī pēc SC vēlētāju gudro izvēli slavējošās runas!
Iešana uz pasākumu bija kļūda, palikšana tur pēc konkrētās runas - liela kļūda, jebkādas "otmazkas" tagad - muļķība.
Bet no otras puses - ļoti labi, tagad redzēsim kas ir kas. Nekāda retorika šoreiz nevar notikumu padarīt par nenotikušu vai likt būt "saprotošiem". Šoreiz ne :)
2013. gada 14. jūnijs 16:00 ‪<gridikis@inbox.lv> rakstīja:
--
Ar cieņu,
Mg.sc.soc., bak.iur. Arnis Puksts
Sertificēts personas datu aizsardzības speciālists,
Nacionālā veselības dienesta informācijas sistēmu drošības pārvaldnieks,
Biedrības Medniekiem.lv Valdes priekšsēdētāja vietnieks
m.t. +371 29235250
--
----------
No: Girts Lapins ‪<girts.lapins@gmail.com>
Datums: 2013. gada 14. jūnijs 16:13
Kam: rigas_dome_2013@googlegroups.com
Īstenībā, tas kas vēl mazliet vairāk izbrīna aiz pirmā fakta, ka ministre īsti nesaprot kas viņa ir, ko viņa pārstāv un ko dara, ir tas - cik ilgi tā var turpināties, jo šī jau ir kurā ministres rīcība kas diskreditē vai vienkārši kaitē partijai. Līdz Saeimas vēlēšanām ir 1 gads 4 mēneši - nu nav man mierīga sirds ka nenotiek jauni izlēcieni un viss tas ko pirms 3 nedēļām izcīnīja Baiba Broka, ŽJG sagrauj.
NA ir tikai 2 ministra portfeļi - es domāju ka mums vajadzētu spēt sameklēt iekšēji vai ārēji otru cienījamu ministra kandidātu. Tad sanāk, ka publiski izskanējušam, ka mēs vēlamies vairāk kā 2 ministru portfeļus, nav īsti seguma. Ja pat ne visiem mūsu 2 ministriem vienlaicīgi ir 2 nepieciešamās lietas - komptence un stāja.
Ģ.
----------
No: Baiba Bicēna ‪<baiba.bicena@inbox.lv>
Datums: 2013. gada 14. jūnijs 16:14
Kam: rigas_dome_2013@googlegroups.com
Vēlreiz atkāpe vēsturē, lai saprastu, kas īsti tika svinēts. 1991. gada jūnijā pirmajās tiešās prezidenta vēlēšanās par Krievijas prezidentu tika ievēlēts Boriss Jeļcins. No viņa puses bija liels atbalsts Baltijas valstu neatkarības cīņām, un tas ir jānovērtē.
Jeļcinam nav nekādu sakaru ne ar Oktobra revolūcijām, ne ar izsūtīšanām, ne ar okupāciju.
Tas, ka tagad Putina Krievija vairs nav tā, kas agrāk - tā ir cita opera.
Var atzīmēt šo „Krievijas dienu”, konkrēti pieminot 1991. gada notikumus saistībā ar Latviju.
Manuprāt, Nacionālās apvienības pārstāvis var ierasties šādā pasākumā pieminēt notikuma pozitīvo pusi, bet tad, ja kāds Krievijas pārstāvis saka kaut ko nepieņemamu, pasākums jāatstāj.
Aizmirstot 1991. gada notikumus, no vannas var izliet arī bērnu. Šeit tiešām ir nepieciešams sīkāks izskaidrojums ar atkāpi vēsturē, kura laikam skolās nav pietiekami labi mācīta.
Baiba Bicēna
Citējot Arnis Puksts :
--
Ar cieņu,
Mg.sc.soc., bak.iur. Arnis Puksts
Sertificēts personas datu aizsardzības speciālists,
Nacionālā veselības dienesta informācijas sistēmu drošības pārvaldnieks,
Biedrības Medniekiem.lv Valdes priekšsēdētāja vietnieks
m.t. +371 29235250
--
Jūs saņēmāt šo ziņojumu, jo abonējat pakalpojuma Google grupas grupu NA Riga.
Lai anulētu šīs grupas abonementu un no tās vairs nesaņemtu e-pasta ziņojumus, sūtiet e-pasta ziņojumu uz adresi rigas_dome_2013+unsubscribe@googlegroups.com.
Lai skatītu citas iespējas, apmeklējiet vietni https://groups.google.com/groups/opt_out.
----------
No: Arnis Puksts ‪<arnis.puksts@gmail.com>
Datums: 2013. gada 14. jūnijs 16:18
Kam: NA Rīga 2013 <rigas_dome_2013@googlegroups.com>
Tad varbūt sākam meklēt arī vēsturiski pozitīvos skaidrojumus 9.maijam? Es esmu vairāk nekā pārliecināts - tādi atradīsies. Turklāt, iespējams tādi, ka NA ministra dalība 9.maija pasākumos būtu teju vai obligāta. Tikai...vai to sapratīs mūsu vēlētājs un biedri? :)
2013. gada 14. jūnijs 16:14 Baiba Bicēna ‪<baiba.bicena@inbox.lv> rakstīja:
----------
No: ‪<gridikis@inbox.lv>
Datums: 2013. gada 14. jūnijs 16:23
Kam: rigas_dome_2013@googlegroups.com
Arni!
Man ļoti gribētos, lai vismaz Tu mani saprastu:
1. Katrā jokā ir zināma daļa joka. Un tas par priekšniecības lielajām galvām ir korekti. Mēs te jau stundu vāramies par jautājumu, kas tiešām ir tikai priekšniecības jautājums. Viņi tiešām atradīs adekvāto reakciju labāk par mums.
2. Turpretī, piemēram, jautājumā par komunālo pakalpojumu tiešmaksājumiem es jūtu, ka priekšniecība gatavojas rīkoties nepareizi, un nepareizā risinājuma sekas izjutīs vairums iedzīvotāju. Tāpēc maksimāli agresīvi cenšos uzspiest savu risinājumu, par kura pareizību esmu pārliecināts.
Imārs
----------
No: Ozols Ivo ‪<ozolsivo@gmail.com>
Datums: 2013. gada 14. jūnijs 16:25
Kam: rigas_dome_2013@googlegroups.com
Principā, par ŽJG nekad nav bijis skaidrības- kāpēc viņa ir KM? Fakts ir viens- kamēr Raivis uzskata ka viņai tur jāsēž, viņa tur sēdēs. Tāpēc, runājiet individuāli ar Raivi. Tā nav ne ē-pasta, ne telefona saruna. Vienīgais, ko ierosinu- pilnvarot runātājam šo kā visas Rīgas grupas viedokli(ja visi tam piekrīt)
2013. gada 14. jūnijs 16:18 Arnis Puksts ‪<arnis.puksts@gmail.com> rakstīja:
--
Ivo Ozols
t. 20601243
''Māja dzīvokļa cenā'' projektu vadītājs,
www.carpenter.lv
----------
No: Baiba Bicēna ‪<baiba.bicena@inbox.lv>
Datums: 2013. gada 14. jūnijs 16:26
Kam: rigas_dome_2013@googlegroups.com
Arni, tās ir ļoooti dažādas lietas! Manuprāt, tagad būtu vēlams, lai sarunā vairāk iesaistītos tie Nacionālās apvienības biedri, kas 1991. gadā jau bija pieauguši un aktīvi iesaistījās notikumos. Viņi to atšķirību starp Krievijas dienu un 9. maiju labāk pamatos. Imārs saprot.
Baiba Bicēna
Citējot :
Arni!
Man ļoti gribētos, lai vismaz Tu mani saprastu:
1. Katrā jokā ir zināma daļa joka. Un tas par priekšniecības lielajām galvām ir korekti. Mēs te jau stundu vāramies par jautājumu, kas tiešām ir tikai priekšniecības jautājums. Viņi tiešām atradīs adekvāto reakciju labāk par mums.
2. Turpretī, piemēram, jautājumā par komunālo pakalpojumu tiešmaksājumiem es jūtu, ka priekšniecība gatavojas rīkoties nepareizi, un nepareizā risinājuma sekas izjutīs vairums iedzīvotāju. Tāpēc maksimāli agresīvi cenšos uzspiest savu risinājumu, par kura pareizību esmu pārliecināts.
Imārs
----------
No: Arnis Puksts ‪<arnis.puksts@gmail.com>
Datums: 2013. gada 14. jūnijs 16:31
Kam: NA Rīga 2013 <rigas_dome_2013@googlegroups.com>
Baiba - pastaigājies pa Vāciju ar uz t-krekla uzzīmētu kāškrustu! Un tad, kad Tevi arestēs, pacenties ieskaidrot, ka tā ir sena senču zīme! Vēlu veiksmi un gaidam stāstu. Sausiņus apsolos nosūtīt!
2013. gada 14. jūnijs 16:26 Baiba Bicēna ‪<baiba.bicena@inbox.lv> rakstīja:
----------
No: Arnis Puksts ‪<arnis.puksts@gmail.com>
Datums: 2013. gada 14. jūnijs 16:45
Kam: NA Rīga 2013 <rigas_dome_2013@googlegroups.com>
Un attiecībā par Imāra pausto, ka lai lemj valde, tiem ir lielas galvas - atgādināšu, ka valde ir tikai izpildvara. Reālais lēmējs ir kongress. Kas sastāv no atsevišķiem biedriem. Daļa no kuriem - aktīviem vairāk vai mazāk - ir šajā listē. Tā kā dominantais viedoklis šo biedru vidū ir diezgan viennozīmīgs - mēs gribam redzēt konsekventu rīcību. Protams, labāk ir atļaut cilvēkam pašam rīkoties, bet, ja nu galīgi ni un ni....tad ir mehānismi kā to izdarīt!
2013. gada 14. jūnijs 16:31 Arnis Puksts ‪<arnis.puksts@gmail.com> rakstīja:
----------
No: Ingus Klavins ‪<ingus@ingusklavins.lv>
Datums: 2013. gada 14. jūnijs 16:27
Kam: "rigas_dome_2013@googlegroups.com" <rigas_dome_2013@googlegroups.com>
Baiba, ir pilnīgi vienalga ko viņi tur svinēja, kaut Ziemassvētkus. Mūsu ministres klātbūtne šāda satura burziņā ir apkaunojums NA pamatiem. Atkal uz cilvēku jautājumu ko viņa tur darīja, noduršu galvu, līdzīgi kā ar pludmales viesnīcu. Un te Jeļcina piesaukšana liks mums pašiem izskatīties pēc idiotiem.
Sent from my iPhone
----------
No: Ieva Holma ‪<ieva.holma@gmail.com>
Datums: 2013. gada 14. jūnijs 17:08
Kam: rigas_dome_2013 <rigas_dome_2013@googlegroups.com>
Nav īsti jēgas te cepties. Ja ir kādi konkrēti ierosinājumi, kā šo lietu nogludināt un kā panākt to, lai šādas situācijas vairs neatkārtotos, lūdzu, aiciniet NA valdei šo jautājumu izskatīt. Ikvienam ir iespējas aizrakstīt Jānim Iesalniekam un lūgt šo jautajumu iekļaut valdes sēdes darba kārtībā. Nākamā sēde ir jau pirmdien plkst. 16:30. Protams, attiecīgajam pieteicējam ir jābūt tad arī par ziņotāju. Jāizstāsta klātienē savs viedoklis vai jautājums. Tad arī saņemsim konkrētas atbildes.
Bet šobrīd šādā veidā pārslogot e-pastus ar nezcik ziņojumiem, ir neauglīgs process.
2013. gada 14. jūnijs 16:45 Arnis Puksts ‪<arnis.puksts@gmail.com> rakstīja:
----------
No: Jānis Iesalnieks ‪<janis.iesalnieks@gmail.com>
Datums: 2013. gada 14. jūnijs 17:23
Kam: rigas_dome_2013@googlegroups.com
Apskatot tās bildes, man vienkārši nolaižas rokas. Žaneta kā bija komjauniete, tā acīmredzot palika (palasiet citu dalībnieku biogrāfijas). Var jau piedot kļūdas (un, cik Raivis ar viņu runājis, viņa uzskata, ka rīkojusies pareizi), bet visam ir savs mērs.
----------
No: Ozols Ivo ‪<ozolsivo@gmail.com>
Datums: 2013. gada 14. jūnijs 17:32
Kam: rigas_dome_2013@googlegroups.com
Man nevis nolaižas rokas, bet sakožas zobi. Nav ko gaidīt, kamēr sākas iekšējā sacelšanās- ŽJG ir jāmet nost.
Ja Saeimas deputāti politkorekti to sākotnēji ierosināt nevēlas... reku, lūdzu, Ģirts(piemēram) var no tribīnes palūgt, pagaidām kā reaģē mediji, un, visticamāk visi prasīs ŽJG (diemžēl, pelnītu) skalpu, un tad Saeimā NA deputāti ''piekrītiet partijas biedru viedoklim''.
2013. gada 14. jūnijs 17:23 Jānis Iesalnieks ‪<janis.iesalnieks@gmail.com> rakstīja:
--
Ivo Ozols
t. 20601243
''Māja dzīvokļa cenā'' projektu vadītājs,
www.carpenter.lv
----------
No: Juris Bogdanovics ‪<juris.bogdanovics@inbox.lv>
Datums: 2013. gada 14. jūnijs 17:51
Kam: rigas_dome_2013@googlegroups.com
VAI KĀDS VAR ATSŪTĪT TO LINKU, KUR TAS KAUNS REDZAMS?
Paldies jau iepriekš!
Juris B.
From: rigas_dome_2013@googlegroups.com [mailto:rigas_dome_2013@googlegroups.com] On Behalf Of Ozols Ivo
Sent: Friday, June 14, 2013 5:33 PM
To: rigas_dome_2013@googlegroups.com
Subject: Re: Krievijas diena un NA
Man nevis nolaižas rokas, bet sakožas zobi. Nav ko gaidīt, kamēr sākas iekšējā sacelšanās- ŽJG ir jāmet nost.
----------
No: ‪<gridikis@inbox.lv>
Datums: 2013. gada 14. jūnijs 17:57
Kam: rigas_dome_2013@googlegroups.com
Še, priecājies!
http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/120735/melnie-ikri-un-tosti-par-krievzemi-vestnieka-rezidence-dzintaros-foto
Imārs
Citējot Juris Bogdanovics :
----------
No: Girts Lapins ‪<girts.lapins@gmail.com>
Datums: 2013. gada 14. jūnijs 17:57
Kam: rigas_dome_2013@googlegroups.com
Es nedomāju ka tur vajag kādu speciālu ierosinājumu - saprotu ka Jānis Iesalnieks ir mūsu grupā, ir lasījis mūsu viedokļus, tad Jānis var vienkārši ierosināt šo jautājumu valdē atsaucoties uz Rīgas vēlēšanu apgabalu :) Domāju ka valde jebkurā gadījumā šo jautājumu izskatīs. Skaidrs, ka ja NA valde atbalsta ŽJG gājienus, tad argumentu mums ir maz...
Mēs esam tik spēcīgi, cik spēcīgs ir mūsu vājākais posms. Un ja mūsu vājākais posms ir ministrs, tad jebkas, ko daram mēs katrs individuāli kopējās lietas labā, pat visi kopā, nespējam līdzsvarot visu to ko rada viena pati ministre. Skaidrs, ka mediji mūs nemīl, tikpat skaidrs ka viņi sitīs pa mūsu vājāko posmu, bet ja mūsu vājākais posms iet talkā un rada ieganstus vienu pēc otra...Un kā jau Arnis teica - tas ir pretrunā ar uzstādījumu kopējais pāri individuālajam. Nezinu, vai tiešām nevaram nomainīt ar Puntuli vai kādu citu personu. Līdz Saeimas vēlēšanām ir 1 gads un 4 mēneši. Tās ir vēlēšanas kas ir kritiskas mums un visam latviskajam flangam. Tagad ir īstais laiks veikt šādus pārkārtojumus. Risks - 1-2 mēnešus pirms Saeimas vēlēšanām sāks sist pa ŽJG un likvidēs NA šajā periodā. Mēs taču redzējām ko var izdarīt 1 nepopulārs cilvēks - ko Sarmīte izdarīja V.
Ģ.
----------
No: Juris Bogdanovics ‪<juris.bogdanovics@inbox.lv>
Datums: 2013. gada 14. jūnijs 18:19
Kam: rigas_dome_2013@googlegroups.com
Kāda LIEKULĪBA! Droši vien, lielākā daļa no mums to nespētu! Man grūti iedomāties, kā es varētu pēc šāda pasākuma skatīties acīs saviem partijas biedriem, radiem, draugiem, leģionāriem, represētajiem un citiem godīgiem latviešiem. Kā es varētu stāvēt tūkstošiem Dziesmu svētku dalībnieku priekšā.
Kā es varētu palikt mūsu partijas biedrs.
Juris B.
From: rigas_dome_2013@googlegroups.com [mailto:rigas_dome_2013@googlegroups.com] On Behalf Of Girts Lapins
Sent: Friday, June 14, 2013 5:58 PM
To: rigas_dome_2013@googlegroups.com
Subject: Re: Krievijas diena un NA
Es nedomāju ka tur vajag kādu speciālu ierosinājumu - saprotu ka Jānis Iesalnieks ir mūsu grupā, ir lasījis mūsu viedokļus, tad Jānis var vienkārši ierosināt šo jautājumu valdē atsaucoties uz Rīgas vēlēšanu apgabalu :) Domāju ka valde jebkurā gadījumā šo jautājumu izskatīs. Skaidrs, ka ja NA valde atbalsta ŽJG gājienus, tad argumentu mums ir maz...
----------
No: Einars Cilinskis ‪<einarscilinskis@gmail.com>
Datums: 2013. gada 14. jūnijs 18:51
Kam: "rigas_dome_2013@googlegroups.com" <rigas_dome_2013@googlegroups.com>
Sveiki!
Katrai valstij ir neatkarības diena, valstis, kurām ir vēstniecības tos parasti atzīmē. Mani bieži uz tādām aicina, parasti neeju laika trūkuma dēļ, šad tad (īpaši, ja klāt ir klasiskās mūzikas koncerti) aizeju. Uz Krievijas dienu nebiju aicināts (bet uz 9. maiju biju, protams, ka negāju).
Acīmredzot amatpersonas drīkst iet uz ārvalstu neatkarības dienu pasākumiem (un tas, ka es tos bieži bastoju, ir vairāk nepareizi, nekā pareizi). Tad ir 1. jautājums - vai NA amatpersonām ir pienākums neiet ne uz kādiem Krievijas pasākumiem? Te nav runa par 9. maiju, bet Neatkarības dienai ideoloģiski grūti piesieties. Ja tā padomā - laikam, ka atbilde sliecās būt, ka tiešām nedrīkst - vismaz līdz brīdim, kamēr Krievija nemaina savu retoriku un tā. Taču par to neesam runājuši.
Nākošais jautājums - vai šādas svinības ir pirmo reizi? Nezinu, bet visticamāk katru gadu notiek. Kāpēc šogad tāda ažiotāža? Par to varētu padomāt.
Un tagad secinājums - tādā veidā, kā šis pasākums ir izvērties - NA cilvēki tur nedrīkstēja būt, un visticamāk nedrīkst iet uz šādiem pasākumiem vispār, bet tas var nebūt tik acīmredzami pirms šī pasākuma, kā tas ir šobrīd.
Noteikti, ka to valdē izskatīsim.
Einārs
----------
No: Baiba Bicēna ‪<baiba.bicena@inbox.lv>
Datums: 2013. gada 14. jūnijs 18:56
Kam: rigas_dome_2013@googlegroups.com
Nacionālās apvienības (sevišķi VL!), biedri bieži uzsver, ka jāzina Latvijas vēsture... Bet izskatās, ka nezina vis. Lieta tāda, ka 1991. gada 12. jūnijs jeb „Krievijas diena” ir apmēram tas pats, kas Latvijai 1990. gada 4. maijs. Un šie notikumi ir savstarpēji cieši saistīti. Latvijai šis 1991. gada 12.jūnijs. ir nozīmējis ļoti daudz.
Šajā dienā par Krievijas Federācijas prezidentu ievēlēja Borisu Jeļcinu. Tas bija ļoti nozīmīgs pagrieziens vēl eksistējošās PSRS vēsturē. Šķita, ka pagātnes notikumiem tiks pārvilkta trekna svītra.
Turpmākie svarīgākie notikumi:
1991. 19.-21. augusts – Jelcins neatbalstīja pučistus un Krievijas ārlietu ministrs Andrejs Kozirevs aicināja pasaules valstis atzīt Baltijas valstu neatkarību.
1991. gada 23. augustā — Krievijas prezidents Boriss Jeļcins paraksta dekrētu par Lietuvas, Latvijas un Igaunijas valstiskās neatkarības atzīšanu.
1991. gada 30. augustā PSRS aizsardzības ministrs izdod pavēli demobilizēt no Baltijas valstīm iesauktos obligātā dienesta karavīrus.
1991. gada 1. septembrī tiek sāktas sarunas par padomju karaspēka izvešanu no Latvijas.
1991. gada 26. decembrī PSRS izbeidza savu pastāvēšanu.
Tāpēc, manuprāt, 12. jūniju (man šis nosaukums „Krievijas diena” diez kā nepatīk, bet ko tur padarīsi) var pieminēt saistībā ar notikumiem Latvijā, un tolaik tam bija pozitīva nozīme. Jeļcins šajā laikā mums bija nozīmīga persona, un to noliegt nevar.
Kāpēc ņemos to visu skaidrot? Pie tam skaidri saprotot, ka dabūšu par to sukas. Tieši tāpēc, lai nejauktu šo datumu ar visādām oktobra revolūcijām – tā ir kā diena pret nakti.
Manuprāt, šīs dienas nozīme Latvijā jāizskaidro arī citiem. Kaut kā nepatīkami (lai neteiktu, stulbi), ja to salīdzina ar 9. maiju.
Vai Latvijas un konkrēti NA pārstāvji varētu piedalīties tās atzīmēšanā? Turpmāk laikam vairāk nē nekā jā... Arī es uzskatu, ka ŽJG vajadzēja pēc zināmās runas pagriezties un aiziet.
Baiba Bicēna
.
Citējot Einars Cilinskis :
----------
No: Raivis Dzintars ‪<raivis.dzintars@gmail.com>
Datums: 2013. gada 14. jūnijs 19:16
Kam: rigas_dome_2013@googlegroups.com
Labvakar, rīdzinieki!
Laikam jau riskēju krist nežēlastībā, bet šoreiz nenākšu ar savu akmeņu spainīti Žanetai, tā jau visa te pietiek. Manuprāt, mazliet tomēr šaujam pār strīpu.
Bet par visu pēc kārtas...
Pirmkārt, uzskatu, ka piedalīšanās šajā pasākumā bija kļūda. Augstu amatpersonu līdzdalība šādos saietos leģitimizē to dalībniekus un viņu paustos uzskatus. Bet lielākais mīnuss ir PR puse. To arī pateicu Žanetai telefonsarunā. (Starp citu, manuprāt, tā ir vienīgā pareizā secība komandas vidū - pārmetumus visupirms tiešā veidā un tikai tad, kad uzklausīts viedoklis, tad dažādos forumos, kur "apvainotais" nav iesaistīts.) Neatkarīgi no uzskatiem, jābūt kaut kādām iekšējo attiecību minimuma normām, ar ko var rēķināties katrs.
Žaneti informēju, ka mūsu viedokļi atšķiras, lai gan arī viņai bija savs pamatojums un redzējums, kuru kā minimums būtu jāuzklausa pirms izdarīt tik skarbus secinājumus, kā šeit skanējis. Bet tēma ir plašāka...
Valsts mums slīd ārā no rokām. Vēl nezinām, vai uzvara RD vēlēšanās ir jāraksta ar vai bez pēdiņam, jo Saskaņas rezultāts viņiem būs lielisks atspēriena punkts, lai iegūtu ap 30 vietām Saeimā. Jaunupa komanda dabūs vēl ap 10 un jau ir gatavībā iet ar Saskaņu. ZZS bez liela vēlētāju spiediena var nosliekties SC pusē. Īpaši, ja paši viņus tur stumsim. Saskaņa iet paņemt Latviju. Un, piedodiet, bet reizēm ir jāpavēro, kā viņi to dara un šādi tādi secinājumi jāizdara arī mums.
Viens piemērs:
Šodien komunistiskā genocīda upuru piemiņas gājienā pie Brīvības pieminekļa Ušakovs bija pirmajās rindās. Ne viņu, ne viņa atbalstītājus kaut kā nemulsina tas, ka politiķis "spēris kāju pretinieka teritorijā" - tur, kur piedalās "fašisti Dzintars un Garda", leģionāri un viss nacionālistiskās elites zieds. Kāpēc SC biedri un atbalstītāji tagad nepieprasa Ušakova demisiju un nelamā viņu par nodevēju? Tāpēc, ka ir lielās lietas un ir tomēr otršķirīgi momenti, kas jāatrisina iekšienē. Var jau būt, ka tur arī kāds pacepsies, bet nekad tas neaizies līdz viņu presei, nekad nepārtaps savējo publiskos paziņojumos vai, pasarg Dievs, demisijas pieprasījumos.
Kas būtu ieguvēji, ja partija šādā situācijā pēkšņi vienoti prasītu sava ministra demisiju? Situācijā, kad mums ir tikai divi ministri. Pirmkārt, konkurentu un pretinieku polittehnologi izdarītu visu, lai biedru un atbalstītaju vidū par šo radikālo soli viedokļi atšķirtos. Ārējais tēls - kā zatleriešiem, kur savejie karo ar savējiem. Otrkārt, tās būtu šausmas, kas būtu jāpieredz otram mūsu ministram un ministram, ko mēs ieliktu Žanetas vietā. Kārdinājums pierādīt, ka NA nespēj valdībā strādāt būtu tik liels, ka mūsu jaunajam ministram būtu jāreķinās ar nomelnošanas propagandas tankiem. Žanetai pagāja ilgs laiks, kamēr viņa iemācījās kaut mazliet šos uzbrukumus netralizēt, izvairīties. Cik laika prasītu jaunajam ministram?
Tik plaša vēstkopa, kā šī, faktiski ir uzskatāma par publisku informāciju. Tieši šādas partijas sarakstes parasti nonāk Pietiek.com un līdzīgās redakcijās. Vai mūsu sarakste, tāda, kāda tā šobrīd ir, būtu labs publisks notikums pirms nakamajām - 100% izšķirošam vēlēšanām? Vai tas viss kaut mazliet patraucētu SC plānu īstenošanos?
Kāds ir Žanetas viedoklis? Uzreiz brīdinu, ka tas ir mans atstāts un interpretācija. Orģināls jāprasa Žanetai. Viņa šajā pasākumā piedalās otro gadu pēc kārtas. Pagājušajā gadā tur bija, piemēram, arī ASV vēstniece. Nekad partija nav aizliegusi vai nosodījusi par dalību šādā pasākumā. Nekad nav teikts, ka nevar piemēram tikties ar vēstnieku vai piedalīties tā pieņemšanā. Tas nav 9. maijs. Formāli tas ir kultūras pasākums par godu neatkarības dienai. Ikvienas citas valsts pasākumus ministre apmeklē. Vienlaikus pozīcija allaž bijusi, ka neesam pret kultūras sadarbību ar Krieviju un pat ekonomisko sadarbību, ciktāl tas nekaitē Latvijas interesēm. Žaneta uzskata, ka viņa bija klāt kaimiņvalsts kultūras pasākumā, kas notika mūsu valsts teritorijā. Viņai uzskata, ka nav jāizvairās no pretēji domājošiem, jo viņa par savu viedokli ir droša un pauž to arī citiem. Viņa bija kā saimniece un atklāti pateica Vešņakovam par to, kur principiāli atšķiras uzskati. Zinu, ko daudzi argumentēs un iebildīs, bet nu kā minimums, manuprāt, vajadzētu atzīt, ka šis notikums nav tāds, kura dēļ būtu jādemisionē.
Ja vajag, varu uzskaitīt virkni pārmetumu, kas bijuši publiski versti pret Žanetu, kur patiesība ir izrādījusies citāda, nekā to mālē mediji. Diametrāli pretēji. Vai esam droši, ka linčojot tiešām izdarām sev pakalpojumu. Mūsu rezultāts Rīgā bija tāpēc, ka pratām saglabāt NA bāzes vēlētāju un piesaistīt papildus ar Baibu. Mans aicinājums ir necirst nost, tiklīdz mums kaut kur viedokļi nesakrīt. Vai vismaz nomērīt labi. Ja konkurenti dabūs zināt, ka par šo lietu mums ir tāda cepšanās, tad ilgi nebūs jagaida, lai to jau piekārtu pie mediju debesīm.
Es domāju, ka jārunā par šo valdes sēdē, klātesot gan Žanetai, gan tiem, kuri šodien visasāk iestājās pret viņu. Un jāatceras, ka šobrīd esam viena komanda. Tā ir realitāte. Un uzcelt kaut ko ir daudz grūtāk, nekā nojaukt.
Visbeidzot paldies, ka neesat vienaldzīgi un ir emocijas! Tas reizēm liek pastrīdēties, bet tas arī dod dzīvību, dod spēku paveikt to, ko mēs šajos gados esam paveikuši. Mums jāglābj Latvija. Ne vairāk, ne mazāk. Turamies!
Patiesā cieņā,
Raivis
2013. gada 14. jūnijs 18:19 Juris Bogdanovics ‪<juris.bogdanovics@inbox.lv> rakstīja:
----------
No: Raivis Dzintars ‪<raivis.dzintars@gmail.com>
Datums: 2013. gada 14. jūnijs 19:47
Kam: rigas_dome_2013@googlegroups.com
Cita starpa, pienemsana bija tikai nosleguma dala Krievijas simfoniska orkestra koncertam.
2013. gada 14. jūn. 19:16 "Raivis Dzintars" <raivis.dzintars@gmail.com> rakstīja:
----------
No: Juris Bogdanovics ‪<juris.bogdanovics@inbox.lv>
Datums: 2013. gada 14. jūnijs 19:54
Kam: rigas_dome_2013@googlegroups.com
Raivi, Tu arī biji aicināts? Un, pat ja būtu, Tu ne mūžam tur neietu!
Juris B .
From: rigas_dome_2013@googlegroups.com [mailto:rigas_dome_2013@googlegroups.com] On Behalf Of Raivis Dzintars
Sent: Friday, June 14, 2013 7:48 PM
----------
No: Raivis Dzintars ‪<raivis.dzintars@gmail.com>
Datums: 2013. gada 14. jūnijs 19:59
Kam: rigas_dome_2013@googlegroups.com
Neietu jau vēstulē minēto iemeslu dēļ, bet stāsts jau nav tikai par to. Manuprāt, tas jāizrunā klātienē ar pašu Žaneti.
2013. gada 14. jūn. 19:54 "Juris Bogdanovics" <juris.bogdanovics@inbox.lv> rakstīja:
----------
No: Ozols Ivo ‪<ozolsivo@gmail.com>
Datums: 2013. gada 14. jūnijs 20:01
Kam: rigas_dome_2013@googlegroups.com
Tev ir izcila intuīcija, Raivi, bet intuīcija ir lieta, kura nepiedod padošanos tam, kad sāc darīt, ''kā gribētos'', nevis - kā jūti sirdī. Piemērs ar Ēlerti ir acīmredzams. Un šai gadījumā ''mums gribētos'', lai viss ir skaisti un rožaini, bet reāli ŽJG darbojas kaut kādā ne mums, ne sabiedrībai nesaprotamā orbītā. Es pat gribēdams nevaru pastāstīt uz ielas, ko mūsu KM ir labu izdarījusi, jo PR ir- nezinu kur. Un ja tā paliks, Ēlertes taka ir ir neizbegama.
2013. gada 14. jūnijs 19:59 Raivis Dzintars ‪<raivis.dzintars@gmail.com> rakstīja:
----------
No: Eriks Ezerins ‪<eriks.ezerins@hotmail.com>
Datums: 2013. gada 14. jūnijs 20:17
Kam: "rigas_dome_2013@googlegroups.com" <rigas_dome_2013@googlegroups.com>
Forši, ka Žaneta ar savu kāri uz pankūkām ar kaviāru ir izraisījusi šādu ažiotāžu... Nav svarīgi, ko šajā dienā oficiāli svin, vai dzērāja Jeļcina nākšanu pie varas vai ko citu, svarīgi ir kā tas izskatīsies. Un izskatīsies tas ļoti slikti.
----------
No: ‪<Dzintars.Rasnacs@saeima.lv>
Datums: 2013. gada 14. jūnijs 21:02
Kam: rigas_dome_2013@googlegroups.com
Kopija: rigas_dome_2013@googlegroups.com
Visiem ministriem neformālajā protokolā ir ieteikts izvairīties no šādiem un līdzīgiem RUS vēstniecības pasākumiem
Diemžēl arī to Žaneta ir pārkāpusi.
Kāda te vēl NA nostāja, ja nedz ministru prezidents, nedz aizsardzības ministrs, nedz ārlietu ministrs, nedz Saeimas priekšsēdētāja tādos nepiedalās. Pēc šo pasākumu ignorēšanas daudziem vairs ielūgumus nesūta.
Tomēr. Atrod taču atsaucīgos.
Skumji man par Žanetu un divtik skumji, ka viņa neatzīst šo savu kļūdu.
Acīmredzot, vajadzīgs saistošs valdes lēmums aizliegt bez valdes piekrišanas piedalīties jebkādos RUS vēstniecības rīkotajos pasākumos.
Dzintars Rasnačs
-----rigas_dome_2013@googlegroups.com wrote: -----
To: rigas_dome_2013@googlegroups.com
From: Raivis Dzintars
Sent by: rigas_dome_2013@googlegroups.com
Date: 06/14/2013 07:16PM
Saudzēsim dabas resursus. Izvērtējiet, vai Jums šis e-pasta sūtījums nepieciešams papīra formātā!
--
----------
No: Jānis Iesalnieks ‪<janis.iesalnieks@gmail.com>
Datums: 2013. gada 14. jūnijs 21:07
Kam: rigas_dome_2013@googlegroups.com
Tas ir muļķīgi, ka mums šādi pašsaprotami jautājumi jāregulē ar valdes lēmumiem. Jebkuram NA biedram šādas lietas būtu jāsaprot "ar muguras smadzenēm".
2013. gada 14. jūn. 21:02 <Dzintars.Rasnacs@saeima.lv> rakstīja:
Jūs saņēmāt šo ziņojumu, jo esat abonējis Google grupas NA Riga tēmu.
Lai anulētu šīs tēmas abonementu, apmeklējiet vietni https://groups.google.com/d/topic/rigas_dome_2013/N8_uaWsIpXw/unsubscribe. Lai anulētu šīs grupas un visu tās tēmu abonementu, sūtiet e-pasta ziņojumu uz adresi rigas_dome_2013+unsubscribe@googlegroups.com.
Lai skatītu citas iespējas, apmeklējiet vietni https://groups.google.com/groups/opt_out.
----------
No: ‪<Dzintars.Rasnacs@saeima.lv>
Datums: 2013. gada 14. jūnijs 21:21
Kam: rigas_dome_2013@googlegroups.com
Par intervijām krievu valodā Latvijas medijos tas bija vajadzīgs. Ko lai citu dara? Vienīgais risinājums.
Dz.R.
-----rigas_dome_2013@googlegroups.com wrote: -----
To: rigas_dome_2013@googlegroups.com
From: Jānis Iesalnieks
Sent by: rigas_dome_2013@googlegroups.com
Date: 06/14/2013 09:07PM