svētdiena, 2012. gada 22. jūlijs

Vējonis (ZZS) un Sondore-Kukule (ZRP) nesaka 'nē' sadarbībai ar SC pašvaldībās


LETA 22. jūlijs 2012 
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) viens no redzamākajiem politiķiem Raimonds Vējonis nesaka "nē" sadarbībai ar "Saskaņas centru" (SC) pašvaldībās.
"Nevajag dramatizēt runas par sadarbību ar SC pašvaldībās. Socioloģiskās aptaujas prognozē, ka SC nākamajās Rīgas domes vēlēšanās varētu gūt tik pārliecinošu uzvaru, ka nekādi koalīcijas partneri tam nebūs vajadzīgi. Bet jebkurā gadījumā tie būs vēlēšanu rezultāti, kuros iedzīvotāji paudīs savu atbalstu vienai vai otrai partijai. Koalīcijai ir liela nozīme parlamenta politikā, bet pašvaldībās jau tagad daudzas un dažādas partijas sadarbojas ar SC. Pašvaldībām ir jārisina galvenokārt saimnieciski, ne politiski jautājumi. Un jāstrādā ir tiem deputātiem, kurus vēlētāji ir ievēlējuši, neatkarīgi no viņu nacionālā sastāva un politiskās pārliecības," intervijā teica Vējonis.
Vērtējot Reformu partijas (RP) valdes locekles Sandras Sondores-Kukules izteikumus par iespējām Rīgas domē sadarboties ar SC, Vējonis tos nodēvēja par esošās valdības koalīcijas iekšējām "spēlītēm".
"Ar šādiem paziņojumiem RP mēģina koalīcijā "izsist" labākas pozīcijas vienā vai otrā jautājumā. Patlaban koalīcijas partijas risina sarunas par kopīga deputātu kandidātu saraksta veidošanu Rīgas domes vēlēšanām. Ar šādiem Sondores-Kukules paziņojumiem, iespējams, tiek mēģināts iegūt RP kandidātiem augstākas vietas kopējā sarakstā, piedraudot, ka pretējā gadījumā RP var iet kopā ar SC. Manuprāt, tās ir iekšpartijas un iekškoalīcijas cīņas," izteicās politiķis.

SLIKTA VALSTS PĀRVALDE


SLIKTA  VALSTS PARVALDE. 
2012.g.5.febr.LTV  1. kanālā beidzot analizēja stāvokli, kādā ir valsts pēc Lindermana provokācijām un atzina, ka attiecīgās institūcijas nenovērtēja iespējamo ļaunumu, ko var izdarīt naidīgi spēki. Lindermana rīcība tika salīdzināta ar Hitleru, kas savā laikā darbojās līdzīgi, sarīkoja četrus referendumus un tad pārņēma varu valstī. Tika izmantotas kinohronikas, minēti skaitļi  utt.  Tie pārliecināja. 
Tagad vairums latviešu atzīst, ka valsts pārvaldītāji notikumus palaida pašplūsmē, neviens nepieņēma stingrus lēmumus. Naudu parakstu vākšanai deva valdība no valsts budžeta, pret tādu rīcību uzstājās tikai Nac.apvienības ministri   Gaidis Bērziņš un Jaunzeme- Grende, visi pārējie balsoja PAR. 
Valsts prezidents nekur neiejaucās, it kā tas neapdraudētu valsti.  Satversmes tiesas priekšsēdātājs Gunārs Kūtris radio gari taisnojās, kāpēc nav apturēts referendums, bet mani tas nepārliecināja. 
EP   tiesnese Iveta  Ziemele  Saeimā pateica, ka referendums ir antikonstituāls.  
Mūsu ST izlēma tā, kā to ieteica Krievijas  ārlietu ministrs Sergejs  Lavrovs, kā to vēlējās  vēstnieks Aleksandrs Vešņakovs.  
Tagad tiek vākti paraksti jaunam referendumam, lai visiem nepilsoņiem tūlīt iedotu pilsonību. Cik tālu mēs aiz iesim ar tādu valsts pārvaldi?
 ATIS SKALBERGS

KRIEVIJAS DIENAS VIESI

KRIEVIJAS DIENAS VIESI 2012.g. maija sākumā ir tā saucamā Krievijas diena, kad vēstniecība Rīgā rīko pieņemšanu un savu viesu pacienāšanu. Šogad krievu vēstnieks A.Vešņakovs Jūrmalas rezidencē rīkoja uzaicināto viesu iepriecināšanu ar bagātiem cienastiem un laipnām sarunām. No Latvijas puses tajā piedalījās Andris Šķēle ar sievu,Raimonds Pauls ar sievu, eksprezidents Guntis Ulmanis,miljonāri Atis Sausnītis,Ivars Strautiņš, kultūras ministre Žaneta Jaunzeme- Grende, valsts kontroliere Inguna Sudraba, uznemeja Benita Sadovska, politologs Kristians Rozenvalds, Liepājas mērs Uldis Sesks, Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars ar draudzeni, Bijušais lidostas „Rīga” direktors Krišjānis Peters ar sievu Anastasiju un Latvijas Raidorganizāciju apvienības izpilddirektori Guntu Līdaku, Latvijas Nacionālās operas direktors Andrejs Žagars un kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka, Žurnālists Juris Paiders un daži citi ciemiņi. Par to rakstažurnāls''Kas jauns?'' Nr25 (2012.g.19-25.jīūnijs.).

http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/84394/latvijas-prominences-nosvin-krievijas-dienu-foto"

  Esot uzlūgti daudzi politiķi, bet nav atnākuši. nezināmu iemeslu pēc.. No nesenās vēstures mēs labi zinām,ar ko šī vēstniecība nodarbojas,tāpēc katrs var izdarīt savus secinājumus.
ATIS SKALBERGS

sestdiena, 2012. gada 21. jūlijs

Naida kurinātāji ir krievi, nevis latviešu patrioti


NAIDA KURINĀŠANA

Kas ir naida kurināšana un kas un kā to dara?
Naidu kurina galvenokārt ar darbiem un ne ar vārdiem. Šinī pasaules daļā (ziemeļu Centrāleiropā), krievi ir izdarījuši tik daudz noziegumus pret viņu kaimiņiem, ka krievi ir galvenie naida kurinātāji.
-          Krievu uzbrukums Somijai  un Karēlijas atņemšana kurina naidu pret krieviem.
-          Igaunijas, Latvijas un Lietuvas okupācija kurina naidu pret krieviem.
-          Igauņu, latviešu un lietuviešu deportācijas uz Sibīrijas nāves nometnēm kurina naidu pret krieviem.
-          Baigais Gads kurina naidu pret krieviem.
-          Katiņa kurina naidu pret krieviem.
-          Masveida 5 000 000 sieviešu un meiteņu izvarošana Austrumvācijā 1945. g. kurina naidu pret krieviem.

Tādel galvenie naida kurinātāji ir krievi ar saviem necivilizētajiem darbiem un viņi tos turpina vēl šodien.

-          Krievu atteikšanās iet prom no Latvijas kurina naidu.
-       Krievu Abrenes nozagšana, izmantojot savus aģentus Latvijas valdībā, kurina naidu.
-          Krievu mēģinājums pārkrievot Latviju kurina naidu.
-          Krievu atteikšanās runāt latviski Latvijā kurina naidu.
-          Krievu referendumi par divvalodību kurina naidu.

Krievi ar saviem darbiem masveidīgi pārkāpj Latvijas krimināllikuma 78. pantu. Kādēļ krievi netiek sodīti un izraidīti no Latvijas par to?
Ir pilnīgi neiespējami un nevajadzīgi lai kāds latvietis šodien kurinātu naidu pret krieviem citos latviešos, jo krievi ar saviem noziegumiem ir to jau izdarījuši ilgi atpakaļ un milzu mērā.
Ja latviešiem nav kontrolēts, attaisnojams naids pret krieviem tad viņi nav dzīvi, tad viņi ir zombīši un vel gul padomju miega.
 Saprast šo naidu ir veselīgi, citādi latvieši turpinās dzīvot "Stokholmas Sindroma" dzīvi un padomju melus un nepatiesibu.
Krievi, viņu aģenti, noziedznieki un rietumu kreisie, kā piem. EDSA komisāri grib šo lietu noslēpt, jo citādi viņiem vajadzēs šo attaisnojamo naidu nomierināt tā, kā to darīja vācieši ar ebrejiem pēc otrā pasaules kara.
Vācija atvainojās, palīdzēja dibināt Izraēlu, un samaksāja milzu summas kompensācijā. Ar visu to Izraēlā nav daudz vāciešu, jo viņi nav šovinisti, rupji, nejūtīgi, nekulturāli.
Krievijai un krieviem jādara tas pats Latvijā  - jāatzīst Latvijas okupāciju 1940-1991g., japalidz likvidet okupacijas sekas,  jāizvāc 80% krievvalodīgos no Latvijas un jāmaksā lielu kompensāciju.

Aivars Slucis

svētdiena, 2012. gada 10. jūnijs

Jauna Okupācija - Vienotības un Zatlera plāns pārkrievot Latviju (protams, kopā ar SC un ZZS)


    JAUNĀ OKUPĀCIJA – Vienotības un Zatlera plāns pārkrievot Latviju (protams, kopā ar SC un ZZS).

10. Saeima (galvenokārt SC, TP, ZZS) pieņēma likumu, ar kuru par lētu naudu (Ls 100 000 Rīgā, Ls 50 000 citur Latvijā) krievi var iegūt atļauju pastāvīgi dzīvot Latvijā.

Summa ir tik zema, ka, piemēram, visi Maskavas krievi varētu pārcelties uz Rīgu, jo šis bīstamais likums prasa lai iegulda tikai Ls 100 000 nekustamā īpašumā Rīgā. Dzīvokļi Maskavā ir daudz dārgāki, nekā Rīgā, un tādēļ, pārdodot vienu dzīvokli Maskavā viņi varētu nopirkt vairāk, kā vienu Rīgā un vēl nauda paliktu pāri. Tūkstošiem krievu ir to jau izdarījuši. Drīz Kremlis sapratīs cik izdevīgs šis likums ir, jo par cenu cik maksā tikai viens ASV jaunākais bumbvedējs Bll Stealth, Krievija var iesūtīt Latvijā 50 000 krievus (10 000 ģimenes) no ekonomiski nevajadzīgām sādžām. Kādēļ zaudēt kaujās tankus, lidmašīnas, helikopterus un karavīrus un vēl riskēt saņemt Eiropas sankcijas (kā par uzbrukumu Gruzijai), ja Latvijas politiķi ir gatavi lēti pārdot Latviju.

Nacionālā Apvienība – VL-TB/LNNK mēģināja šo latviešiem bīstamo likumu atcelt, bet Vienotība, Zatlera partija un ZZS (un protams SC) bija pretī un tādēļ tas likums paliek spēkā. Citās valstīs ir ierobežoti, drusku līdzīgi likumi bet tie prasa vismaz Ls 1 000 000 ieguldījumu ekonomijā un 10 darbvietu radīšana vietējiem pilsoņiem, nevis tikai ielikt mazu naudas summu savā bankas kontā un nopirkt sev dzīvokli, kā to tagad pieļauj Latvijas likums.

Varbūt kāds tagad teiks, ka tā ir tikai atļauja pastāvīgi dzīvot Latvija un nekas cits. BET tad nāk Zatlers ar savu programmu automātiski dot Latvijas pilsonību visiem krievu nepilsoņu bērniem kas dzimst Latvijā, protams arī šiem neseno iebraucēju bērniem (vai varbūt Zatlers aizliegs viņiem radīt bērnus vai izsniegs viņiem kontraceptīvos līdzekļus uz valsts robežas?)

Pēdējā lieta, ko Latvijai vajag, ir vēl vairāk krievu.

Kad latvieši beidzot sāks saprast ka visas šis partijas – SC, LC, JL, TP, PLL, ZZS, Vienotība ir ietekmētas un vairāk vai mazāk kontrolētas no Krievijas un izpilda Krievijas gribu un Krievija grib pārkrievot Latviju? Šīs partijas pēdējos 20 gados ir ielikušas simtiem nepatriotiskus, pārkrievotus, nopirktus, šantažētus ierēdņus visur, un viņi pieņem un izpilda latviešiem kaitīgus likumus. Krievija darbojas caur latviešu oligarhiem un krievu biznesmeņiem. Bībelē ir rakstīts ka, "bagātam cilvēkam ir gandrīz neiespējami tikt debesīs," jo viņu Dievs ir nauda. Latvijā tas nozīmē, ka oligarhi un bagātie biznesmeņi nevar būt Latvijas patrioti un nacionāli noskaņoti, jo nacionāļiem nav naudas – tā nāk no austrumiem.

Arī jaunie formējumi, kā Olšteinieši un Repšieši, grib visiem iestāstīt, ka nevajag runāt par nacionālām lietām, bet tikai par ekonomiskām. Bet ekonomija ir slikta tieši tādēļ, ka šie lielie un mazie oligarhi tā izzaga Latviju (privatizējot īpašumus un samaksājot tikai 5% no īstās vērtības), ka nekas nepalika pāri ierindas latviešiem.
Latvija ir maza un mums nevar iet ekonomiski labi ja Eiropai un pasaulei iet slikti. Tagadējā krīze tika izraisīta, dzīvojot uz pārāk lieliem kredītiem Eiropā un ASV, un tā var ilgt vēl 10 gadus, bet tas laiks varētu tikt izlietots, lai sakārtotu Latviju, lai likvidētu okupācijas sekas, lai izmestu ārā nepatriotiskos ierēdņus, lai īstenotu krievu repatriāciju. Priekš tā nevajag daudz naudas un to mēs varam izdarīt paši, vajag tikai gribu.

Lielākā daļa no Latvijas problēmām un sliktajām lietām ir tādas tāpēc, ka Latvijā ir tik daudz krievu:
       Korupcija –kaut gan pazīstamākie oligarhi, kā Lembergs un Šķēle ir latvieši, aiz viņiem stāv simtiem mazāki oligarhi – galvenokārt krievi. Viņus visus politiski sargā krievu SC.
       Latviešu prombraukšana un zemā bērnu dzimstība – tādēļ ka Latvija nav latviska. Latvieši nejūtas optimistiski, nejūtas labi, nejūtas kā saimnieki savā zemē. Visapkārt ir krievi, kas ik uz soļa atgādina, ka krievi iznīcināja un izpostīja skaisto, brīvo Latviju 1940. Gadā; kas atgādina par Baigo Gadu; kas atgādina ka krievi okupēja Latviju.
       Latvijas reputācija pasaulē: lielākā daļa kriminālās, negodīgās lietas (no narkotiku un ieroču tirgošanas līdz antisemītiskam vandālismam), ko pasaule domā, ka izdarīja latvieši, īstenība izdarīja Latvijas krievi.
       Cietumi – Latvijas cietumi ir pilni ar krieviem. Tikai viņu upuri staigā pa Latviju, ja viņi var un ir vēl dzīvi. Visus šos uzdāvināsim Putinam kā pirmo soli Latvijas atkrievošanā.
       Kremļa meli – Krievija apmelo Latviju un Igauniju visur un vienmēr, bet ne Lietuvu, kas pierāda, ka Latvijā nedrīkst būt vairāk krievu kā Lietuvā – apmēram 10%. Tad viņi būs minoritāte un ne 5. kolona.

Visiem tiem, kas referendumā balsoja PRET, nākošos 10 gados visās vēlēšanās, ir jāignorē reklāmas no Vienotības, Zatlera partijas, ZZS un līdzīgam partijām, kas vēl tiks radītas, jo tie ir tikai meli. Visiem latviešiem jābalso tikai un vienīgi par Nacionālo Apvienību – VL-TB/LNNK, jo viņi ir vienīgie, kas nepārdos Latviju. Tad, kad ekonomiskā krīze beigsies, Latvija būs latviska.

Aivars Slucis

svētdiena, 2012. gada 12. februāris

Kāda valdība, tāda kārtība – latviski nerunās!! (Āboltiņa un Latkovskis vervelē krieviski)

http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=340971:kda-valdba-tda-krtba-latviski-neruns&catid=93:la-komentri&Itemid=295     08.02.2012 Egils Līcītis

Kāda jēga ražot dokumentus, ka integrācijai iespējams notikt tikai uz latviešu valodas pamatiem? Kāda jēga Saeimas vairākumam pieņemt aicinājumu bloķēt prasību par krievu valodu kā otru valsts valodu? Kāda jēga pilsoņiem 18. februāra referendumā apstiprināt valsts valodu tās likumīgajā statusā ar lielu balsu vairākumu?

To visu sagrauj un aizslauka mūsu "latvisko" partiju ministru, deputātu neapturamā un neizravējamā, gluži vai slimīgā tieksme uzrunāt Latvijas pilsoņus svešvalodā, proti, krieviski. Elementārs pārcentības piemērs aizvakar. PBK (Pirmais Baltijas kanāls) TV ziņas beidz ar sižetu par Zemnieku saeimas un Saeimas draudzības spēli hokejā. Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Ainārs Latkovskis priecīgs stāsta, kādos ātrumos bijusi spēle, kā viņš nesies pa laukumu kā meteors. Runā krievu valodā. Saeimas pirmā dāma Āboltiņa aizelsusies dalās iespaidos, kā pārdzīvojusi par komandu. Arī nefiltrē – po ruski mēļo. Minētais telekanāls ievērojams ar to, ka plaši reklamējas – vai gribi, lai Latvijā būtu otra valsts valoda? Davai, dui balsot! Jau iepriekš stipri izpalīdzējis sūknēt 187 tūkstošus parakstu. Tas ir zināmas ievirzes, lielā mērā "Saskaņas centra" rupors un pakalpīga taure. Izrādās, te arī "Vienotības" pārstāvji "jūtas kā mājās"! Nupat viņi teicās aizstāvam latvisku Latviju. Tikko tērgavāja, ka iešot skaidrot cittautiešiem, kas ir tas, uz kā balstās šīs valsts pamati. Citās TV pārraidēs politiķi neaizmirst palielīties, cik labi skolu beidzēji tagad protot latviski.



Bieži dzirdēta gļēvlatviešu kaunināšana, ka, sastopot krievu, uzreiz pielāgojoties un skriešus pārskrienot uz krievu mēli. Sasodīts, kāda mārrutka pēc divi nedēļas pirms valsts dzīvībai svarīga referenduma par hokejspēli jāvāvuļo krieviski!



PBK skatītāji taču nav dumji. Viņi redz – kāda valdība, tāda kārtība. Latviski te nerunās. Te neder pat tradicionālā gražošanās un taisnošanās – ak, mēs tikai gribējām saprotamā valodā krievu cilvēkiem darīt zināmu mūsu partijas politiku. Te politiķi vai nu ieņēmušies prātā, ka ar krieviem jāapietas kā ar jēlām olām, vai pazemīgi domā, ka vecākais brālis jāuzrunā viņa mēlē, un tad ir galīgi šreijā ar politiķu pašcieņu. Tā esam ieciklējušies, ja kāds "ņe poņimaju", viņam bez mitas izdabās un runās krieviski, radot pasūtītās ērtības un komfortu. Manuprāt, šī ampelēšanās ir, mazākais, lāča pakalpojums, ja ne nodevība pret tiem Latvijas pilsoņiem, kuri nākamnedēļ ies un nobalsos pret otru valsts valodu. Tiktāl esam nonākuši. Un jā – jaunieceltais EP cilvēktiesību komisārs Muižnieks arī jau signalizē – kategoriska atteikšanās uzrunāt Latvijas krievus viņu valodā ir kļūda. Nu tad tikpat "nekļūdīgi" uz priekšu!

pirmdiena, 2012. gada 23. janvāris

Andris Bērziņš - prezidents??

PREZIDENTS?
Valsts pirmajai personai Andrim Bērziņam neklājas viegli pēc tam, kad viņš 2012.g. janvārī paziņoja, ka nepiedalīsies referendumā par otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. Tauta bija nesaprašanā, tas bija negaidīti un nodevīgi. Daudzi cilvēki zvanīja un rakstīja ‘’Latvijas Avīzei’’ un nosodīja tādu rīcību. Zigurds Mežavilks ierosināja, lai gaidāmo referendumu no savas kabatas apmaksā Satversmes aizsardzības birojs, Drošības policija, Centrālā vēlēšanu komisija un Valsts prezidents, jo tieši šīs amatpersonas ir vainīgas, ka šāds pretlikumīgs, valsts pamatus graujošs pasākums var notikt. Aina Čurkste piekrīt Dr.Aivara Sluča vērtējumam par Latvijas un Igaunijas prezidentiem (16.janv.). 19.janv. radio ‘’brīvajā mikrofonā’’ klausītāji intervēja prezidentu, viens no jautājumiem bija – Ko Jūs savas prezidentūras laikā esat labu izdarījis Latvijas labā? Atbilde bija izvairīga tāpat kā visas pārējās. Viņš ir piedalījies Pirmā Baltijas kanāla raidījumā, runājis krievu valodā, jo tas ir Krievijas finansēts TV kanāls un tajā nav jāpiedalās, jo ir pilnīgi naidīgs mūsu valstij. Ja viņš tajā piedalījās, tad tas rāda, ka prezidentam ir vāji padomdevēji. Prezidents visai vāji uzstājās Ņujorkā Ģenerālās Asamblejas sesijā, vajadzēja taisnoties par savu slikto izrunu un vainīgs izrādījās apgaismojums. Nevienā intervijā viņš nav pateicis neko svarīgu, atbildes bijušas izvairīgas. Ja zinām, ka visas svētku runas raksta citi, tad saprotam, ka tāds prezidents ir dekorācija. 21. janv. LTV trešais kanāls intervē eksprezidenti Vairu Vīķi Freibergu, kura saka, ka noteikti ies uz referendumu un balsos pret krievu valodu un aicināja visus pilsoņus tā rīkoties. Šis loģiskais ieteikums aplidoja visas latviešu radioprogrammas. Redzams, ka žurnālisti ignorē Bērziņu un tam ir motivācija. Šo prezidentu ievēlēja SC deputāti, to tagad atceras daudzi. Slikti, ja virsrakstā jāliek jautājumu zīme, bet tā ir vispareizāk.
ATIS SKALBERGS

Zatlers ir Pret Valsts valodas nostiprināšanu Staversmē

http://www.apollo.lv/portal/news/articles/262573
Iveta Grigule, 11.Saeimas deputāte (ZZS)

Svētdiena, 22. janvāris (2012)
Valdis Zatlers ar saviem skaļajiem paziņojumiem grib slēpt un aizēnot faktu, ka vienīgi viņa partija Saeimas sēdē balsoja «PRET» to, lai Satversmes panti par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu un Latvijas teritorijas nedalāmību tiktu nostiprināti kā negrozāmi.

Es to skaidrotu ar to, ka ZRP un Zatlers grib vienlaicīgi sēdēt uz diviem krēsliem – nezaudējot latviešu atbalstu, ļoti grib izpatikt arī krieviem. Šodien jautājums ir vienkāršs – vieni ir «par» latviešu valodu, otri ir «par» krievu valodu. Bet Zatlera kungs grib izpatikt abiem. Tikai tā var izskaidrot viņa vārdus, ka nav nekur jāsteidzas ar Satversmē negrozāmu pantu noteikšanu.

Paklausieties ko viņš saka: vajag atlikt Satversmes grozījumu izskatīšanu par nemainīgiem pantiem, vajag vēl kaut ko mēnešiem ilgi izdiskutēt un apspriest. Kur ir novedusi šī Zatlera nemitīgā naidnieku meklēšana latvisko partiju vidū, neizlēmība un koķetērija ar Saskaņas centra vēlētāju? Mēs šodien redzam, ka starpnacionālā spriedze pusgada laikā ir nozīmīgi pieaugusi. Un zaudētāji ir abās pusēs.

Jā, piekrītu, Satversmes labojumus vajadzēja pieņemt uzreiz, kolīdz sākās runas par parakstu vākšanu par otru valsts valodu, nevis aizsegties ar viltus demokrātiju, nebeidzami atliekot šī jautājuma risināšanu. Tad mums, ZZS nevajadzētu iesniegt Saeimā šos Satversmes grozījumus. Galvenais nav tas, kurš iesniedz, bet gan paši labojumi Satversmē par to, ka latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda Latvijā. Es gan, ja dakteris būtu iesniedzis šādu likumprojektu, to atbalstītu.

Cik ilgi var vilcināties? Tieši no šīs nenoteiktības un koķetērijas ar cittautiešiem, no šīs viltus demokrātijas ir izveidojusies šodienas nejēdzīgā situācija. Savā dzimtajā zemē mums ir jāaizstāv sava dzimtā valoda! Un tieši Zatlers bija tas, kurš izlaida «džinu no pudeles», pārliecinoši un ar tankiem nesatricināmi solīdams Saskaņas centram vietu valdībā.
Gribētos, lai politiķu rīcība un vārdi ir «par» latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu un «par» Latvijas teritorijas nedalāmību. Šobrīd Zatlera partija, iespējams neapzinoties, dara visu, lai būtu «PRET».

sestdiena, 2012. gada 14. janvāris

Vainīgie kāpēc notiek referendums pret valsts pamatiem

VAINIGOS MEKLEJOT.
Tuvojas 18.februāris – referenduma diena. Cilvēki spriež, kāpēc valsts pārvalde pieļāva, ka nepilsoņu grupa varēja sākt vākt parakstus par krievu valodu kā otru valsts valodu Latvijā. 2012.g. 10.janvāra ’’Latvijas Avīze’’ publicē interviju ar Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāju ILMU ČEPĀNI, kur viņa cenšas atbildēt uz jautājumiem, kas attiecas uz parakstu vākšanu un referendumu. Jautājums: „Vai nepilsoņi drīkst organizēt pasākumus pret Latvijas valsti?” I.Čepāne: To patiešām grūti saprast. Referendumu nevar organizēt par visu, kas ienāk prātā, jo demokrātija nav visatļautība… Ja Centrālā Vēlēšanu komisija būtu nospiedusi bremzes jau pašā sākumā, tad Lindermanis un pārējie Administratīvajā tiesā piecus gadus tiesātos, apstrīdot komisijas administratīvo aktu, kas liegtu rīkot referendumu… ES tiesas tiesnesis Egils Levits atzinis, ka pēc neatkarības atjaunošanas, politiskā elite, kultivējot pārprastu politkorektumu, ir izvairījusies teikt, ka Latvija ir latviešu nācijas valsts. Mūsu valsts augstākajām amatpersonām, kad sākās visa jezga ap referendumu, vajadzēja vērtēt šā referenduma iespējamos draudus Latvijas neatkarībai. Šobrīd situācija ir tikpat nopietna kā pirms 20 gadiem, kad mēs cīnījāmies par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Tāpēc aicinu labas gribas cilvēkus aizstāvēt savu valsti un referendumā balsot PRET valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai.
Šai intervijā pelnīti pārmetumi izteikti premjeram Dombrovskim un prezidentam A.Bērziņam. Viņi izvairījās stingri paust savu viedokli par parakstu vākšanu, viņu padomnieki klusēja. Tagad, kad prezidents ir paziņojis, ka pats referendumā nepiedalīsies, daudzi ir nesaprašanā, ko nozīmē šāda rīcība. Tad jau katrs varam mājās pateikt, ka ir par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu Latvijā un uz referendumu neiet. Tie, kas domā, ka viegli uzvarēs latviešu valodas aizstāvji, nav novērtējuši to, ka Krievija ļoti vēlas, lai krievu valoda kļūst par Eiropas Savienības oficiālo valodu un tas var notikt, ja kādā ES dalībvalstī krievu valoda ieguvusi valsts valodas statusu. Tāpēc nauda netiks žēlota, propaganda būs milzīga, uzpirkšanas, draudi, solījumi un viss pārējais, lai tikai panāktu savu. Iespējamas visādas negaidītas provokācijas.
Atis Skalbergs

svētdiena, 2012. gada 1. janvāris

Divi Prezidenti - Ilvess un Bērziņš

Salīdzinot Igaunijas prezidentu Tomasu Ilvesu ar Latvijas prezidentu Andri Bērziņu, latvietim gribas raudāt.
Tomass Ilvess ir godīgs, tīrs, patriotisks cilvēks, kas nesen Eiropas žurnālistiem, kas viņam prasīja par krievu valodu Igaunijā, teica "krievu valoda ir okupantu valoda un to mums nevajag".
Turpretī Latvijas prezidents Andris Bērziņš ir vecs komunists, pārkrievots padomju cilvēks un oligarhs, kas, izmantojot savu amatu bankā, ir piesavinājies par kabatas naudu vairāk kā 40 īpašumus. Un ar to vēl nepietika un viņš piesavinājās savas privātās mājas būvēšanai 175 000 Ls ES naudu, kas bija domāta radīt darba vietas laukos. Kauns.

Krievi un Ušakovs iztaisīja milzu kļūdu ar parakstu vākšanu par krievu valodu kā otro valsts valodu. Tagad būs referendums, kur latviešiem jādabū 1 000 000 balsis PRET, tādēļ, mēģinot palīdzēt SC, un krieviem Bērziņš iesaka nepiedalīties referendumā, kaut gan viņš zina, ka katru, kas nepiedalīsies, Maskavas propaganda sauks par vismaz vienaldzīgu.
SC un Bērziņam ir arī bailes no tā, kas sekos referendumam, jo referendums nav tikai par krievu valodu, bet arī par krieviem pašiem, vai pamatnācija pēc 70 gadiem var viņus vairs ciest Latvijā. 1940.g. latviešiem nebija iespēja balsot par to vai laist krievus iekšā vai nē, bet 18. februāri būs.
Pēc referenduma vajag sākties nopietnai, ilgi aizkavētai krievu repatriācijai. Visiem nelojāliem krieviem jādodas atpakaļ uz savu tēvzemi un tie vispirms varētu būt šie 183 000, kas parakstījās par krievu valodu, kā arī lielākā daļa nepilsoņu (tas kopā būtu apmēram 500 000). Arī Krievija un Putins sauc savus tautiešus mājās, jo krievu skaits Krievijā samazinās par 2 000 000 katru gadu.
Latvieši, ja arī 18 februārī būs sniega vētra, nepalieciet mājās, ejiet un balsojiet, jo Strēlnieki un Leģionāri cīnījās par latvisku Latviju daudzās sniega vētrās.

pirmdiena, 2011. gada 12. decembris

Aigars Lūsis (VL) politiski diskriminēts

http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=336000:la-noraidan-saskata-politiskus-iemeslus&catid=72:politika&Itemid=95
Lūša noraidīšanā saskata politiskus iemeslus
.
10.12.2011 Aija Volka

''Es neesmu virzīts kādu konkrētu interešu lobēšanai, tas dod stimulu neatteikties kandidēt, jo ir reālas iespējas strādāt kreditoru labā,'' tā vēl ceturtdienas pēcpusdienā teica zvērināts advokāts, "Visu Latvijai" biedrs Aigars Lūsis, kuru profesionāļu organizācijas bija izvirzījušas Latvijas Krājbankas maksātnespējas procesa administratora amatam. 


Tomēr tās pašas dienas vakarā A. Lūsis saņēmis zvanu no Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas (FKTK) pārstāvja, kurš informējis par viņa kandidatūras atsaukšanu, jo esot bažas, ka politiska spiediena dēļ viņš nespēšot kvalitatīvi veikt bankas likvidāciju. FKTK pieņēmusi lēmumu par maksātnespējas administratoru virzīt Intu Goldmani.

''Man nav laika piedalīties politiskajās spēlītēs,'' vakar telefonsarunā notikušo komentēja A. Lūsis. Līdz šim šaubas par A. Lūša kandidatūru publiski bija izteikuši tā dēvētās Olšteina grupas deputāti, kā arī premjers Valdis Dombrovskis.

Par galveno ''melno punktu'' A. Lūša biogrāfijā min pieredzi ''Jelgavas siltumtīklu" uzņēmuma maksātne-spējas administrēšanā. 2005. gadā A. Lūsis kopā ar Jelgavas mēru Andri Rāviņu (ZZS) tika aizturēti aizdomās par krāpšanos uzņēmuma iznomāšanā, jo iesniegumu pret viņiem bija uzrakstījis tā laika politiskais konkurents Arnis Razminovičs (Tautas partija, tolaik arī kandidāts uz Jelgavas mēra amatu). Vēlāk gan krimināllieta pret A. Lūsi tika atcelta. Kad lūdzu V. Dombrovska preses sekretāru Mārtiņu Panki izskaidrot, kāpēc apšaubītas A. Lūša spējas vadīt Latvijas Krājbankas maksātnespējas administrēšanu, saņēmu atbildi, ka premjera uzdevums neesot iedziļināties šajā jautājumā, jo maksātnespējas procesa administratoru amatā ieceļ tiesa. Tiesai esot nosūtīts tiesībsargājošās iestādes atzinums, kurā apšaubīta A. Lūša kandidatūras piemērotība amatam. Šis atzinums ir slepens. Galvenais, par ko iestājas premjers, esot tas, lai kandidāts atbilstu sabiedrības prasībām pēc "nevainojamas reputācijas".

Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars, kura vadītajā partijā ''Visu Latvijai'' A. Lūsis aktīvi darbojies, V. Dombrovska izteikto neuzticību A. Lūsim uztver kā ''personīgu aizskārumu pret partiju''. Viņaprāt, V. Dombrovskis satraucas par to, ka, pildot šā amata pienākumus, pastāv risks pieļaut kādas kļūdas un tas varētu mest ēnu uz valdošo koalīciju.

Aizkulisēs izskan versija, ka A. Lūša politiskā piederība bijis iemesls, lai īpaši izmeklētu viņa profesionālo darbību, jo līdz šim citu uzņēmumu maksātnespējas lietu administrēšanai viņa biogrāfijas fakti nebija traucējuši. ''Ar ko citi uzņēmumi ir sliktāki par Krājbanku, ka tajos viņš var būt maksātnespējas administrators, bet Krājbankai nevar?'' vaicā kāda A. Lūsim tuva persona.

A. Lūsis pats uz šo amatu neesot rāvies, bet piekritis Maksātnespējas administrācijas un Maksātnespējas administratoru asociācijas aicinājumam.

Interesanti, ka tieši savulaik gūto pieredzi ar ''Jelgavas siltumtīklu'' maksātnespēju pats A. Lūsis uzskata par ''veiksmes stāstu'', kas viņam radījis pārliecību par savām spējām uzņemties šādus pienākumus. Viņš norāda, ka ''Jelgavas siltumtīklu'' abonentu skaits ir salīdzināms ar Krājbankas noguldītāju, kontu turētāju un kreditoru skaitu. Turklāt viņš līdz pēdējam cīnījies par to, lai uzņēmums saglabātu maksātspēju, un tas arī izdevies.
Uzziņa
Aigars Lūsis

Maksātnespējas procesa administrators kopš 1994. gada. Pildījis administratora pienākumus: ''Ako banka'', AS ''Jelgavas siltumtīklu uzņēmums'', SIA ''Limbažu siltums'', SIA ''Skonto AL'', SIA ''Liepājas kuģu remontu rūpnīca'', SIA ''BalDeLAero'' u.c.

Vēl AS ''KNK mediji'' padomes priekšsēdētājs; Biķeru evaņģēliski luteriskās draudzes priekšnieks; kopš 2009. gada pavasara ''Visu Latvijai'' biedrs.

Savulaik organizējis individuālu kampaņu pret Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. 16. martā izsūta privātus apsveikumus dažādām iestādēm.

ceturtdiena, 2011. gada 24. novembris

Kam kalpo dr. Zatlers? (VDK, kopš dezertēšanas Černobiļā)

KAM kalpo dr.Zatlers?
2011.g.13.novembrī TV politikas eksperti vērtēja Zatlera partijas neveiksmes, jo partijas reitings ir tik ļoti krities, ka ir jau zem 5% Viņa izteicieni arī esot dīvaini: ZZS nosauca par tārpiem, tagad valdību par fašistisku. Dīvaini. Partijā valda neuzticība, tikai kādi 8 deputāti aizstāvot vadoni. Partijas slēgtās sēdes kāds ieraksta un informāciju nopludina. Lielākā šķelšanās bija, kad partija nobalsoja, ka ies koalīcijā ar Nacionālo apvienību. Aizdomas pieauga, kad par ārlietu ministra Edgara Rinkēviča parlamentāro sekretāru apstiprināja Viktoru Makarovu, kurš pirms šīs partijas dibināšanas darbojies organizācijā ‘’Baltijas forums’’. Šo veidojumu vispareizāk būtu saukt par krievu šovinistu un padomju ideoloģijas aizstāvju apvienību, kuras mērķis ir izplatīt melus par Baltijas valstīm, lai tās kompromitētu informatīvajā telpā. SC vadonis Urbanovičs bija šī foruma tēvs. Kas ir Makarovs? Es viņu uzskatu par specdienesta aģentu , kas laikus iestājies šai steidzami dibinātajā partijā, lai to virzītu Kremļa virzienā. Radio komentētājs Eduards Liniņš 31.okt. raidījumā ļoti pozitīvi vērtēja šo Makarovu. Esmu sameklējis gandrīz visas publikācijas, kur intervē šo vīru . Visas atbildes ir bijušas ļoti pareizas, latviešus aizstāvošas.
Viss tiek darīts, lai iegūtu uzticību, lai lasītājs saprastu, ka viņš ir īsts patriots. Jo patriotiskākas ir šīs atbildes, jo manī nostiprinās pārliecība, ka viņš ir aģents. Būtu stulbi gaidīt citādākas atbildes, ja viņam ir cits mērķis. Joprojām latvieši meklē atbildi, vai 28. Maijā Zatleram vajadzēja atlaist Saeimu? Kas ir panākts? Kāds ir ieguvums? Neapmierinātība pieaug, neticība Zatleram ir vislielākā. Uzpeld ziņas, ka tad, kad notika Černobiļas atomreaktora avārija, Zatleru kopā ar citiem ārstiem sūtīja likvidēt tā sekas. Tur ieradies, viņš sapratis, ka var dabūt nāvējošu apstarojumu itin viegli un būtu neprāts to darīt. Viņš centās izvairīties no šiem nāves draudiem un dezertēja. Viņu noķēra. Pēc kara laika likumiem draudēja nāves sods. Šai brīdī pastiepās pretī VDK ‘’izpalīdzīgā roka’’. Tālākais nav zināms , tikai nojaušams. Abas puses par kaut ko vienojās. Tā Zatlera dīvainības izskaidro vieni. Es neapgalvoju, ka tā ir vislielākā patiesība pēdējā pakāpē. Katram ir tiesības meklēt savu skaidrojumu.Arvien pārliecinošāk nostiprinās doma, ka 28. Maija rīkojums Nr 2 bija mums naidīgu spēku diktēts, jo ieguvumi un zaudējumi vēl nav sarēķināmi . Oligarhi nav pazuduši, ofšori darbojas. Zatlers uz īsu mirkli bija ‘’ varonis’’.
ATIS SKALBERGS

Komentārs:
Valdis Zatlers Cernobilaa saprata, ka var dabut navigu radiacijas devu un dezerteja no dienesta. Par to draudeja naves sods. Ir versija, ka saja bridi VDK uznema kontaktus ar V.Zatleru un paglaba no soda, bet par to ieguva bezierunu paklausibu...

Slucis un pretvējš

http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=334431:slucis-un-pretvj&catid=95:intervijas&Itemid=113

24.11.2011 Māris Antonevičs

dzīvojošā latviešu ārsts Aivara Sluča vārdu daudzi uzzināja pērn, kad tika noplūdināts fragments no viņa sarakstes ar vienu no "Vienotības" līderiem, tobrīd ārlietu ministru Ģirtu Valdi 
Kristovski.



Izvērsās skandāls – Slucim tika piedēvēti izteikumi, ka viņš atsakās ārstēt krievu tautības pacientus, kas ir pretrunā ar Hipokrata zvērestu, savukārt Kristovskim pārmests, ka viņš it kā izteicis atbalstu šai idejai. Abi saņēma daudz lamu, īpaši krievvalodīgajā presē. A. Slucis nekavējoties tika izslēgts no Pilsoniskās savienības, turklāt tika apsolīts, ka viņam tiks atmaksāta partijai ziedotā nauda, kas gan joprojām nav izdarīts. 

Mazāk zināma A. Sluča agrākā līdzdalība Latvijas sabiedriskajā dzīvē – viņš organizējis jauniešu domrakstu konkursu par Latvijas deokupācijas tēmu, regulāri publicējis politiskus uzsaukumus paša apmaksātos reklāmas laukumos avīzēs, ziedojis naudu Okupācijas muzejam utt. Skandāla ēnā palicis arī fakts, ka A. Slucis caur Vītolu fondu katru gadu piešķir stipendiju mazturīgiem Latvijas jauniešiem (1400 dolāru katram). 
Ar ārstu Aivaru Sluci sarunājās Voldemārs Krustiņš un Māris Antonevičs.



– Vai bieži braucat uz Latviju? Kādi iespaidi?

– Braucu katru gadu. Vispār ir tāda sajūta, ka vējš pūš pret latvisku Latviju un patriotismu, tomēr, šķiet, pēdējā laikā tas nedaudz mainījies uz labo pusi.

– Varbūt tas ir arī jūsu nopelns? Jūs regulāri publicējat savus uzsaukumus Latvijas presē. Vai tiem ir kāda atsaucība? Var just, ka cilvēki tos lasa?

– Sev es nekādus nopelnus negribu piedēvēt. Man ir grūti spriest, kāda pēc manām publikācijām ir reakcija Latvijā. Tomēr es redzu, ka "Saskaņas centrs", neskatoties uz lielo politisko spiedienu, ir palicis ārpus valdošās koalīcijas. Jaunajā Saeimā ir ievēlēti un amatos nokļuvuši daudzi patriotiski cilvēki, piemēram, Dāvis Stalts un Jānis Bordāns, kuri, tāpat kā es, agrāk bija Pilsoniskās savienības biedri. Man bija tikšanās ar viņiem un arī Ievu Dāboliņu, ar kuru mūs pagājušā gada 8. novembrī izslēdza no PS. Atzīmējām šo "gadadienu", bijām uzaicinājuši arī Kristovski un Šadurski, bet viņi neatnāca. Droši vien jutās neērti par partijai ziedoto naudu, ko nav atdevuši.

– Jā, bet kur lai to iztērēto naudu ņem?

– Es jau to nemaz negaidīju. Ļoti drīz Pilsoniskā savienība oficiāli beigs pastāvēt, būs tikai "Vienotība".

– Kā notika jūsu izslēgšana no Pilsoniskās savienības?

– Man e-pastā pienāca ziņa no partijas ētikas komitejas, ka pēc nepilnas dienas tiks izskatīts jautājums par manu darbību partijā un man jāierodas uz šo sanāksmi. Protams, es nevarēju ierasties, jo biju ASV. Pēc pāris dienām tāpat e-pastā paziņoja, ka es esmu izslēgts. Kā iemesls tika minēti mani izteikumi interneta sarakstē, kas partijai neesot pieņemami. Tas bija par kādu vecāku vēstuli, kur es atbildēju uz jautājumu, kāpēc nevaru atgriezties Latvijā un strādāt te kā ārsts.



Rakstīju, ka nevarētu to darīt, jo, ja man kādreiz nāktos izšķirties, kuram pacientam dot priekšroku, piemēram, ja trūkst zāles vai ir rinda slimnīcā, es vienmēr dotu priekšroku latviešiem, nevis krieviem. Tā kā es nezinu, vai tas ir atļauts, tad nevaru te strādāt. Protams, arī tas, ka es nemāku krievu valodu...



To es nerakstīju Kristovskim, bet kādam citam Pilsoniskās savienības biedram, taču šī vēstule tika salikta kopā ar Kristovska atbildi, kur viņš man it kā piekrīt. Tas bija nepatiesi, jo ar Kristovski mums bija cita sarakste un viņš man piekrita pavisam citā jautājumā. Joprojām nezinu, kurš to izdarīja, taču šādā sagrozītā un melīgā veidā šī sarakste tika nopublicēta žurnālista Lato Lapsas interneta mājas lapā.

– Tātad runa nebija par to, ka jūs atsakāties ārstēt krievu tautības cilvēkus?

– Nē, es rakstīju tikai par to, ja būtu izšķiršanās – kuram pacientam dot priekšroku. Amerikā es šādu situāciju nevaru iedomāties, jo tur medicīna nepazīst trūkumu. ASV esmu ārstējis ļoti dažādu tautību cilvēkus, lai gan latvieši un krievi mūsu klīniku apmeklē ļoti reti.

– Vai, jūsuprāt, Latvijā zāļu un medicīnas pakalpojumu trūkums ir aktuāla problēma?

– Atceros, ka 90. gados tāda situācija bija reāla. Pie ārstiem bija rindas, slimnīcās bija gultu trūkums.

– Vai, jūsuprāt, ārsta darbs Latvijā ir pietiekami atlīdzināts? Pie mums par to bieži dzirdamas sūdzības no mediķu puses.

– ASV ārstu algas ir daudzas reizes lielākas. Tomēr Amerikā lielākajai daļai pacientu ir veselības apdrošināšana. Tā ir diezgan dārga – ģimene par apdrošināšanas polisi maksā pat līdz 8000 dolāru, tas ir vairāk nekā 4000 latu gadā. Tomēr arī tiem, kuri apdrošināšanu nevar nopirkt, medicīnas pakalpojumi ir pieejami. Visi ir jāārstē, jo citādi var sekot sūdzības.

– Kad izvērsās skandāls, krievvalodīgā prese ziņoja, ka jūsu darbavietā esot liels sašutums. Jums par saviem izteikumiem draudot nepatikšanas, pat atlaišana no darba. Vai tā bija taisnība?

– Tolaik tiešām uz manu darbavietu tika sūtīts daudz elektronisko vēstuļu – pat līdz 400 dienā. Tomēr liela daļa no tām bija krievu valodā. Vai tiešām tie rakstītāji iedomājās, ka ASV saprot krievu valodu? Daļa vēstuļu gan bija arī angļu valodā. Kolēģi mani nenosodīja, varētu teikt pat pretēji – es ieguvu simpātijas. Skaidrs, ka tā bija organizēta kampaņa, un to uzreiz varēja saprast.

– Kāds jūsu darbabiedriem ir iespaids par to, kas notiek Latvijā?

– Amerikāņi par Latviju zina diezgan maz. Viņi ir pārsteigti, kad es saku, ka Latvija ir NATO dalībvalsts un Amerikas sabiedrotā, ka latviešu karavīri ir Afganistānā un Irākā. Amerikāņi ir diezgan pašpietiekami.

– Bet Amerikas latvieši? Cik viņi ir organizēti?



– Agrāk, protams, tas bija vērienīgāk – manā dzīvesvietā Mineapolē bija trīs baznīcas un latviešu nams, tagad vairs tikai viena baznīca. Tieši baznīca šobrīd ir latviešu sabiedriskās dzīves centrs, nupat 18. novembrī tur tika svinēta Latvijas neatkarības diena. Tomēr jaunie latvieši, kuri ASV ieradušies nesen, turas nost no vecajiem.



– Kāds ir jūsu viedoklis par Latvijas partijām?

– Mani iepriecina "Visu Latvijai" un arī Nacionālā apvienība, kurā tā tagad iekļāvusies. Es pats gan pēc izslēgšanas no Pilsoniskās savienības nevienai partijai neesmu domājis pievienoties. Saprotu, ka mana līdzdalība partiju pakļautu kritikai, kas nav vajadzīgs. Priecē, ka Nacionālajai apvienībai ir izdevies krietni palielināt savu pārstāvniecību Saeimā, tas ļaus viņiem panākt daudz vairāk. Manuprāt, arī Zatlera partijā ir daudz vairāk nacionāli noskaņotu biedru. Pašam Zatleram gan, cik var spriest, patriotiski cilvēki nepatīk.

Man šķiet interesanti, ka "Vienotības" līdere Solvita Āboltiņa mainījusi savu nostāju. Agrāk viņa atbalstīja valdību ar "Saskaņas centru", bet tagad vairs ne. Zatlers pirms sava lēmuma par Saeimas atlaišanu aicināja 
Āboltiņu un Dombrovski izdzīt no valdības Zaļo un zemnieku savienību un vietā ņemt "SC", taču Āboltiņa atteicās to darīt.

– Vai jums nešķiet, ka Zatlera partija pēc laika varētu apvienoties ar "Saskaņu", jo programmatiski tās ir diezgan tuvas.

– Pašam Zatleram personīgi droši vien labi saskanētu ar Ušakovu, bet šaubos, vai partija tam būs gatava. Ne velti Zatlera partijā jau notikusi pirmā šķelšanās un vairāki deputāti partiju pametuši, bet arī citi izturas diezgan piesardzīgi pret sava līdera iniciatīvām. Neticu, ka viņi būs gatavi iet kopā ar "Saskaņu". Es jautāju politikas speciālistiem, cik cilvēku būtu gatavi sekot Zatleram līdz galam, pat ja viņš partiju vestu postā. Man teica, varbūt kādi trīs... Turklāt partijas popularitāte strauji krītas.

– Pirms vēlēšanām gan daudzi viņam noticēja.

– Tas gan... Ja salīdzina, par ko balsoja ārzemju latvieši, apmēram trešdaļa balsu aizgāja par "Vienotību", trešdaļa – par Nacionālo apvienību un trešdaļa par Zatlera Reformu partiju. Tomēr Zatlers šīs balsis ieguva ar viltu. Ja vēlēšanas notiktu tagad, par Zatleru Rietumos neviens latviešu vēlētājs vairs nebalsotu, viņam būtu nulle. Tas, kas notika pēc vēlēšanām, pārsteidza visus.

Man izteica vairākas versijas, kas varētu izskaidrot Zatlera politisko rīcību. Pirmā – tas varētu būt saistīts ar viņa pagātni. Varbūt tas bija Černobiļā, kur viņš piedalījās atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanā – tur, kā zināms, visu kontrolēja arī čeka. Otrā versija – kad Zatlers kļuva par Valsts prezidentu, latviešu prese viņam ļoti uzbruka par aploksnēm, kamēr krievvalodīgajās avīzēs attieksme bija labvēlīga. Krievi bija pietiekami gudri, lai izmantotu šo momentu un cilvēciskās vājības. Atceros, ka toreiz Zatlers slavēja krievu avīzes un teica, ka "Latvijas krievi ir labākie krievi pasaulē". Arī atsevišķas Zatlera iniciatīvas Valsts prezidenta amatā liek par to aizdomāties – brauciens uz Maskavu, prasība par automātisku pilsonību visiem krievu bērniem, atbalsts bezvīzu režīmam ar Krieviju.

– Kā jūs vērtējat šobrīd notiekošo kampaņu par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai?

– Tas ir ļoti nepatīkami un bīstami Latvijas pastāvēšanai. Es gan domāju, ka tas neizdosies. Es ceru, ka tas atmodinās latviešus. Manuprāt, Latvijai būtu jāsper tieši pretējais solis, kā to vēlējās Nacionālā apvienība, – jāpanāk, ka apmācība valsts skolās ir tikai latviešu valodā. Pirmkārt, tā ietaupītos daudz naudas, jo nebūtu jāuztur paralēlā skolu sistēma. Otrkārt, tā ir vislabākā integrācija, jo tad, ja latviešu valodu bērns iemācās jau bērnudārzā un pirmajās klasēs, tas stiprina viņa piederību Latvijas valstij.

– Bet vai jums nešķiet, ka vidusmērā latvieši nemaz nav tik nacionāli?

– Tas ir saprotams, ja aiz muguras ir 50 gadi okupācijas režīma. Reiz Kristovskis izteicās, ka tāpat kā es Latvijā domā tikai apmēram divi procenti iedzīvotāju. Iespējams, tagad jau ir vairāk. Tomēr politiskais līderis nevar tikai skatīties, kur ir lielākā grupa, un tai pielāgoties. Viņam pašam vajag pārliecināt cilvēkus sev sekot.



Man šķiet, ka jaunākās paaudzes, kas nav piedzīvojušas padomju laikus, būs patriotiskākas. Nebūtu slikti, ja tiktu atjaunots obligātais militārais dienests, bet pietiktu ar sešiem mēnešiem. Ir arī citi veidi, kā veicināt patriotismu, – skauti, gaidas, patriotisma mācība skolās un citi pasākumi.



– Vai daļa latviešu nav kļuvuši pārāk kosmopolītiski? Mūsdienās vairāk tiek uzsvērta eiropeiskā identitāte, ne latviskums.

– Globalizācija ietekmē daudzas valstis, taču visur cenšas saglabāt nacionālo identitāti. Vari būt moderns, bet arī saglabāt savu valodu, kultūru, simbolus.

– Kad jūs atbraucat uz Latviju, kā jums šķiet, vai te varētu dzīvot, nezinot krievu valodu, jeb tās ietekme pašlaik ir pārāk liela?

– Varbūt ārpus Rīgas var, bet galvaspilsētā tas būtu grūti. Esmu lasījis par gadījumiem, kad kāds atsakās runāt latviski, pašam gan nav nācies no tā ciest.

– No kādiem avotiem jūs Amerikā gūstat iespaidu par to, kas notiek Latvijā?

– Ļoti labu apkopojumu sniedz PBLA ziņas. Vēl abonēju žurnālu "Ir", ko man sūta uz ASV. Laiku pa laikam apskatos arī citus izdevumus latviešu valodā. Ne jau visam var ticēt, tomēr kopīgo iespaidu var gūt.

svētdiena, 2011. gada 30. oktobris

Vidzemes partija nemeklē partnerus

Vidzemes partija nemeklē sadarbības partnerus lielajās partijās
30.10.2011 LETA.
 http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=332287:vidzemes-partija-nemekl-sadarbbas-partnerus-lielajs-partijs&catid=72:politika&Itemid=95

Vidzemes partija neredz jēgu sadarbībai ar kādu no lielajām partijām, tādēļ pašlaik tā strādā pie savas partijas attīstības, pastāstīja Vidzemes partijas valdes loceklis Vents Armands Krauklis. Šajā nedēļā Alūksnē notikusi kārtējā partijas valdes sēde, kurā partijas biedri pārrunājuši pašreizējo politisko situāciju un, redzot veidu, kādā tiek veidota valdība, un kas notiek Saeimā, secinājuši, ka izvēle vēlēšanās neiesaistīties bijusi pareiza.

Pēc Vidzemes partijas dibināšanas kā iespējamie sadarbības partneri tika izvirzītas trīs partijas - Zatlera Reformu partija, apvienība "Vienotība" un Zaļo un zemnieku savienība.

Pirmsvēlēšanu gaisotnē sadarbība neizveidojās, un, kā pastāstīja Krauklis, arī pašlaik partija neredz jēgu sadarbībai ar kādu lielo partiju. "Strādājam pie savas partijas attīstības, lai mūsu partijas pārstāvji būtu visā Vidzemē," pastāstīja Krauklis, piebilstot, ka cilvēki pašlaik ir daudz atsaucīgāki sadarbībai, jo redz, ka lielās partijas rīkojas destruktīvi.

Lielo partiju prioritātes nesakrīt ar Vidzemes partijas redzējumu, tādēļ partija vairs nemēģina meklēt sadarbības partnerus. Turklāt pašlaik izskatoties, ka reģionālās problēmas partiju dienaskārtībās novirzījušās vēl zemākā vietā.

Vidzemes partija tika nodibināta 23.jūlijā. Tās dibināšanu bija apliecinājuši 243 Latvijas pilsoņi. Par partijas priekšsēdētāju ievēlēts Rūjienas mērs Guntis Gladkins, bet bijušais tautpartijietis Krauklis kļuvis par viņa vietnieku. Par Vidzemes partijas priekšsēdētāja vietnieku ievēlēts arī Alūksnes uzņēmējs Egīls Josts.

V.Makarovs - ZRP un Saeimas pāevēlēšanas rezultāts

IEGUVUMI UN ZAUDĒJUMI.
Tagad sāk parādīties īstie ieguvumi un zaudējumi, ko radīja 11. Saeimas vēlēšanas. Jā, ievēlējām jaunu parlamentu, jau apstiprinājām jaunu valdību un varam ieraudzīt lietas, kas satrauc latviešus, proti, ka atbildīgos amatos izvirza aizdomīgas personas, piemēram, Viktoru Markovu par ārlietu ministrijas parlamentāro sekretāru. Viņš nāk no ZRP, šī partija dibināta pusotra mēneša laikā, lielā steigā, tajā varēja iestāties arī svešas valsts specdienesta aģenti, jo nekāda nopietna kontrole nebija, Zatlers tikai bazūnēja, ka viņu partijā cilvēkus nedala krievos un latviešos. Nevienu reizi viņš neteica, ka šī partija ies koalīcijā ar SC, bet, kad vēlēšanas bija beigušās, tad to pateica. Tā bija krāpšana, jo vēlētāji nebūtu par to balsojuši. Tāpēc arī radās šķelšanās – seši deputāti atdalījās no ZRP. Olšteins internetā savā rakstā „Karalis ir kails” pateica, ka partijas „pelēkie kardināli” ir bijušais prezidenta kancelejas vadītājs Edgars Rinkevičs un prezidenta padomniece likumdošanas jautājumos Sandra Kukule. Viņas vīrs Gundars Kukuls ir labs draugs Šleseram. 22.okt. Zatlers atzina, ka pie šķelšanās partijā vainīgs ir viņš. Tauta šo partiju sauc par „atriebes partiju”, ar ko Zatlers parādīs, ka viņš no politikas nepaliks malā. Viņu neievēlēja par Saeimas spīkeru, kaut gan bija tāda vienošanās. Tas ir vēl viens iemesls, lai apvainotos. Runājot par koalīcijas nostiprināšanu, bija ieteikums tajā aicināt ZZS deputātus. Zatlers sāka runāt par tārpiem un sarkanajām līnijām. Tas izsauca cilvēku sašutumu, viņi zvanīja uz avīžu redakcijām, sauca eksprezidentu par nodevēju un nosodīja tādu izrunāšanos. Ar šo partiju daudzi latvieši cerēja, ka sāksies jauna , godīga politika un valsts augšupeja. Tas nav noticis. Makarova virzīšana ārlietu ministrijā ir nesaprotama un bīstama, jo viņš darbojies Urbanoviča vadītajā organizācijā „Baltijas forums”. Tā ir provokatoriska organizācija, kas kalpo Kremlim, lai radītu šķietamību, ka Baltijas valstīs nav demokrātijas, ka te apspiež visu krievisko, ka nedod pilsonību nepilsoņiem, ka ES jānāk palīgā savaldīt nacionāļus. Makarovs ļoti pūlējās, lai SC būtu koalīcijā. Dažādās intervijās viņš atbildējis tieši tā, kā jāatbild gudram spiegam, lai sasniegtu savus mērķus. Vislielākais ieguvums ir tas, ka jaunajā Saeimā nav PCTVL, Šlesera partijas, likvidējusies Tautas partija, nav ievēlēts Štokenbergs, ka 14 mandātus ieguvusi Nacionālā apvienība. Pie zaudējumiem pieskaitāms tas, ka neievēlēja Kristovski. Tos latviešus, kas iestājušies SC , citi latvieši uzskata par nodevējiem, bet vairums krievu – par pielīdējiem, kuriem uzticēties nedrīkst. Kādu laiku šie latvieši tēloja tādus kā protestētājus. Bet tagad apjēdz, ka nostājušies pret savu tautu un valsti. Divi deputāti zvērestu teica augšzemnieku dialektā un, šķiet, jutās lieli patrioti. Abi bija no ZRP. Koalīcija ir vārga un es tai neparedzu ilgu mūžu.
ATIS SKALBERGS

Ražukam - problēmas ar pielaidi valsts noslēpumam?

29.10.2011 LETA
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=332272:raukam-var-rasties-problmas-ar-pielaidi-valsts-noslpumam&catid=72:politika&Itemid=95 

Par Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāju ievēlētajam Zatlera Reformu partijas (ZRP) deputātam Romualdam Ražukam (attēlā) var rasties problēmas saņemt augstākā līmeņa pielaidi valsts noslēpumam, liecina portāla "pietiek.com" rīcībā esošā informācija. Politiķis pirmdien, 31.oktobrī, Satversmes aizsardzības birojā (SAB) iesniegs nepieciešamos dokumentus un neredz šķēršļus augstākā līmeņa pielaides saņemšanai. Bez šīs pielaides Ražuks nekvalificēsies Ārlietu komisijas priekšsēdētāja amatam.

Kā portālam stāstījuši informēti avoti, Ražukam problēmas var radīt tas, ka viņam savulaik anulēta NATO pielaide. Turklāt tas noticis pēc Briseles, ne Latvijas drošības dienestu iniciatīvas. Saskaņā ar instrukcijām personai, kurai reiz anulēta pielaide, otrreiz mūžā tā vairs netiek izsniegta, portālam neoficiāli skaidrojuši ar drošības dienestiem saistīti avoti.

Tiesa, Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājam obligāti nav nepieciešama NATO pielaide. Kā "pietiek.com" norādīja divi bijušie šīs komisijas vadītāji Andris Bērziņš un Ojārs Kalniņš, viņiem SAB izsniedzis augstākā līmeņa pielaidi valsts noslēpumam jeb tā dēvēto nacionālo pielaidi, bet NATO pielaide nav izsniegta, jo acīmredzot nav bijusi nepieciešama. "NATO pielaide nebija obligāta, jo Ārlietu komisija ļoti reti skata NATO dokumentus," skaidroja Kalniņš.

SAB pats izvērtē, kāda līmeņa pielaide nepieciešama konkrētā amatā. Ja SAB uzskatīs, ka apstākļi, kādos Ražuks zaudējis NATO pielaidi, liek apšaubīt viņa atbilstību arī augstākā līmeņa nacionālās pielaides saņemšanai, politiķim var nākties pamest Ārlietu komisijas priekšsēdētāja amatu, raksta portāls.

Ražuks no 2004.gada rudenī konkurencē ar vairāku citu valstu pārstāvjiem tika izraudzīts amatam NATO. No 2005.gada februāra viņš bija NATO pārstāvis Kaukāzā ar mītnes vietu Tbilisi. Ražuka darbs bija saistīts ar NATO Partnerattiecības mieram programmas pārraudzīšanu un realizēšanu Gruzijā, Armēnijā un Azerbaidžānā. Viņa darbs bija saistīts ar politikas un drošības jautājumiem, starpinstitucionālo un individuālo sadarbību.

NATO pārstāvja vieta Latvijai bija uzticēta līdz 2006.gada septembrim. Ražuks neslēpj, ka bija cerējis - NATO pagarinās viņa līgumu, tomēr tas nav noticis, nepaskaidrojot iemeslus. Viņam neesot ziņu, ka NATO līdz ar līguma nepagarināšanu būtu anulējis pielaidi alianses noslēpumiem. Pēc "pietiek.com" rīcībā esošās informācijas, NATO vēlējies atbrīvoties no Ražuka pēc tam, kad viņš piefiksēts tiekamies "ar nepareizajiem puišiem no Austrumiem". Ražuks arī neesot bijis disciplinēts, bijuši gadījumi, kad viņš uz vairākām nedēļām pazudis un nav bijis atrodams, raksta portāls.

"Muļķības!" šādu informāciju noraida Ražuks. "Man ir pietiekami liela pieredze, lai es saprastu, kas ir kas. Kā man var nebūt kontaktu ar šādiem cilvēkiem, strādājot Dienvidkaukāzā?" vaicā politiķis.

Ražuks sarunā ar "pietiek.com" atteicās apspriest jautājumu, kā rīkosies, ja pielaidi nesaņems un nevarēs vadīt komisiju. "Man nav nekādu šaubu par sevi, es esmu bijis kopā ar šo valsti no paša sākuma. Lai kompetentie orgāni pārbauda, bet man nav šaubu, ka šī pielaide būs," uzsvēra politiķis, kurš bija viens no Atmodas laika aktīvistiem un Latvijas Tautas frontes redzamākajām sejām.

Kad Ražuks politiskas vienošanās rezultātā ieguva Ārlietu komisijas priekšsēdētāja amatu, Saeimas kuluāros izskanēja, ka to ZRP viņam izcīnīja, baidoties, ka arī viņš var pievienoties ZRP šķeltniekiem. Vēl dažas stundas iepriekš tika spriests, ka Ražuks saņems tikai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja vietnieka amatu.

Pats Ražuks portālam "pietiek.com" gan noliedz, ka amats nepieciešams, lai viņu noturētu partijā. "Es būšu ar Zatleru līdz galam," uzsvēris deputāts.

ceturtdiena, 2011. gada 27. oktobris

V. Liepiņš nerādīs zobus SC

http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=331704:lnerdsim-viens-otram-zobusr&catid=95:intervijas&Itemid=113

Nerādīsim viens otram zobus»

25.10.2011 Egils Līcītis


"Latvijas Avīzē" viesojās Saeimas deputāts VALDIS LIEPIŅŠ (Zatlera Reformu partija). Ar viņu sarunājās Voldemārs Krustiņš un Egils Līcītis. 



V. Krustiņš: – Gan iepriekš, gan sākot Saeimas darbu, bijis diezgan daudz diskusiju par Zatlera kungu un viņa partiju. Skanējuši visādi epiteti. Kā jūs, būdams ZRP frakcijas iekšienē, to vērtējat?

V. Liepiņš: – Epiteti – tie ir augstākā mērā bērnišķīgi no visām pusēm. Tādā zemā līmenī politikā lietas nevar kārtot. Bet kā kārto? Saeimā pirmais, kas jāizbeidz, ir aizklātie balsojumi. Tur aizbildinās ar sirdsapziņas balsojumu, bet ne jau sirdsapziņa diktē, jo daži stāsta niekus, daži acīmredzot klaji melo, taču ēna krīt uz visiem. Vēlētājiem jāzina, kā viņu deputāti balso, tā ir arī Rietumu demokrātijas norma. Otrkārt, man šķiet, apsverama klusuciešanas moratorija ieviešana pēc vēlēšanām uz nedēļu, divām, kamēr partijas vienojas par darboties spējīgu valdību. Lai partijas "sanaglo" un piedāvā Ministru kabinetu, un tad vērtēsim, vai varam to atbalstīt. Tagad notiek publiska cīņa, pūliņi otru iegāzt, un tas ir negatīvi, neproduktīvi, dubļaini. Tad nav brīnums, cik zemu vēlētāji vērtē politiskos procesus, kā ar vienu pindzeli un melno krāsu nomālē visus politiķus. Taču tā nav, es ticu, ka vairākums no viņiem ir godīgi, strādīgi. Tāpēc labāk darām kā Vatikānā – sagaidām baltos dūmus un tad spriežam, vai piedāvājums ir pieņemams. Piebildīšu arī par "atturēšanos", kas pārsvarā nozīmē balsojumu "pret". Tas ir aplam un ļauj manipulēt, sak, es jau nebiju "pret", es "atturējos".

E. Līcītis: – Bet pie partijas "iekšlietām" – kas notiek ar Zatlera partiju?

– Domāju, tā iet cauri grūtam posmam. Tur ir pārstāvēti dažādi uzskati, un mēs kā zobratiņi mēģinām izveidot kopējo ritmu, lai labi sadarbotos. Lietas uzlabojas. Es un dep. Eņģelis parakstījām frakcijas nolikumu ar atrunām, ka ne visam, ko lika priekšā, piekrītam. Vētra nesekoja. Process demokratizējas. Vairākums nespieda mazākumu, nerēķinoties ar tā domām.

V. Krustiņš: – Zatlera kungs vienubrīd paziņoja, ka ies kopā ar "SC", tad piepeši atteicās no partnerības un pagriezās uz citu pusi. Par to nebija pārliecinošas argumentācijas. No jums ceram sagaidīt skaidrāku valodu – kas īsti notika ar šo nostāju maiņu?

– Nezinu. Var spekulēt ar skaidrojumu, bet vai tam nozīme? Mana personīgā nostāja attiecībā pret "SC" ņemšanu balstījās uz ZRP 10. principu, ka "visi ir mūsējie, kas stāv un krīt par Latviju, tās cilvēkiem un godā latviešu valodu".



Kā var ņemt par partneriem tādu apvienību, kurā ir Rubika sociālisti ar programmu, kurā nedz stāv, nedz krīt par Latviju? Kā iet koalīcijā ar partiju, bija deputāts, kurš knapi runā latviski? Ušakova kungs esot teicis, ka Sociālistu partija nebūšot koalīcijā, bet tad nepietika balsu, lai ZRP un "SC" veidotu valdību.



Nezinu, kas stāvēja aiz steigā pieņemtiem lēmumiem, esmu cilvēks, kam nepatīk intrigas. No tām turos tālāk prom.

E. Līcītis: – Jūs tomēr bijāt redzamākais vīrs partijā, kurš tūlīt iebilda pret vienošanos ar "SC".

Nevar teikt, ka esmu pret "Saskaņas centru" – ja viņi grib būt saliedētāji Latvijas sabiedrībā. Biju Rīgas domes deputāts un tolaik iepazinos ar dažiem krievu deputātiem. Nu nekāda vaina, pat jāpabrīnās, kamdēļ viņi ir tai partijā. Nerādīsim viens otram zobus. Meklēsim vidusceļu, bet es teiktu – vidusceļu vairāk uz mūsu, latvisko pusi.

V. Krustiņš: – Ja nav racionāla skaidrojuma, parasti meklē iracionālu iemeslu. Tāpēc ir tiešām pārsteidzoši, ka Zatlera "tanki" pagriezās uz citu pusi. It īpaši, ja lēmumu pieņēma bijušais prezidents.

– Prezidentūra – tā nav partiju politika. Prezidents daudz laika vada ar padomdevējiem. Tur gan ienāk politiķi, NVO pārstāvji, taču tā ir "cita pasaule". Partiju politika ir citādāka, jo jāmeklē kompromisi un vidusceļi partijas vidū un ārpus tās, un tā vairs nav tāda "izolēta" prezidentāla pozīcija.

– Ja paši partijas biedri runā par ārkārtas kongresa sasaukšanu, tad tas ir ārkārtīgi nopietni. Cilvēki stājās ZRP ar tīru sirdsapziņu, stāvēja rindā, lai reģistrētos par biedriem.

– Ja redz, ka partijā lietas neiet, kā vajag – un nav noslēpums, ka neiet, kā vajag, – jāskatās, kāpēc tā ir. Ja šķiet, ka problēmas sākas no augšas, jāsasauc kongress, kurā var ko mainīt. Cita lieta – šo valdi ievēlēja dibināšanas kongresā ap 270 cilvēku. Tagad ZRP jau ir ap 1800 biedru, līdz ar to ir gluži normāla prasība sarīkot ārkārtas kongresu, varbūt izraudzīt jaunu vadību. Pašreizējā, visdrīzāk, darbojās kā rīcības komiteja, kurai jaundibinātā partija bija jādabū uz kājām. Valdes locekļi tiešām ir strādājuši, pieņemu, ka daži pat pa 24 stundām no vietas. Ko viņi izdarīja tik īsā laikā, ir apbrīnojami. Taču, ātri darot, ir iespējams citiem uzkāpt uz varžacīm, un tas ir 
nepatīkami.

– Organizatoriskās lietas ir viena puse, bet virzība uz sadarbību ar "Saskaņas centru" varēja būt dibināta tikai uz apzinātu rīcību ar politisku sapratni, uz ko šī partija iet.

– Tam nav pierādījumu, bet tā varētu šķist, ka Zatlera kungs meklēja to divu trešdaļu vairākumu, kas ļautu mainīt Satversmi, viešot tautas vēlētu prezidentu. Tā kā "Vienotībā" tam nebija atbalsta, bija jāmeklē citi sabiedrotie. Kad stājos ZRP, biju kodola grupā un, mijoties domām ar Valdi Zatleru, teicu, ka mums visur sakrīt, izņemot šo ideju. Es esmu galīgi pret tautas vēlētu prezidentu, un "par" izteiktie argumenti man liekas populistiski.

– Jau minēju, ka cilvēki uzticējās, sekoja vadonim partijā un balsoja vēlēšanās. Par to nav ko pārmest. Bet kā viņi tik viegli varēja piekrist kursa maiņai…

– … nezin gan, vai viņi piekrita.

– Tomēr publiski protestējuši un aizgājuši no ZRP tikai zināmie seši deputāti.

– Kad iebildu pret partnerību ar "SC", saņēmu lielu atbalstu tādai nostājai. Ņurdēšana ZRP bija diezgan liela. Daži biedri varbūt nemaz nepaguva izsekot tik krasiem pavērsieniem. Zatlera vārds ir dots partijai, un viņa 28. maija runa par tiesisku un godīgu valsti tika uztverta kā noteicošais ZRP programmatiskais pamats.



Cilvēki sacīja – nu beidzot ir viens, kas to lietu sakārtos, vērodami Zatlera bezkompromisa nostāju pret trim oligarhiem. Viņi pēc tam smalki nepētīja ZRP kursa pagriezienus, taču kopumā atbalsts partijai krities. Vai tam par galveno iemeslu ir turēšanās pie savienības ar "SC" vai kāds cits iemesls, grūti spriest.



– Tagad bieži runā par nacionālo jautājumu – katrs pēc savas izpratnes. Ir tādi, kas saka – latvieši jāatradina no tā, ka te būs latviska valsts. Noteikti personāži par to aģitē, taču pretdarbības viņiem nav. Pret latviešu valodas statusa apšaubīšanu būtu jāiestājas ar rungu, bet nekā.

– Bija iebildumi pret šo parakstu vākšanu, arī no Urbanoviča un Ušakova puses, jo nāca vēlēšanas.

– Jā gan, bet tas bija viltīgi darīts – latviešu presei sacīja, ka "SC" neatbalstot šo akciju, tikām ap stūri parakstu vācējus dēvēja par cēlsirdīgiem bruņiniekiem.

– Tā ir vārdu un darbu nesakritība. Ušakovs teica, ka nevedīs atbalstītājus ielās, bet otrā dienā sauc uz demonstrāciju pie Saeimas. Tas jau saprotams, ka elektorātam jāparāda, cik viņi aktīvi un nesalaužami. Bet lai viņi pierāda darbos, ka ir mūsējie.

– Kā to pierādīt?

– Pirmkārt, Latvijā jau ir ļoti lojāli krievi un tādi, kuri te dzīvo vairākās paaudzēs. Tad ir jaunie cilvēki, kuriem ir perfekta latviešu valoda. Es nedomāju, ka viņi ir kādi "Maskavas krievi" vai ar impērisku domāšanu. Būs nākamā paaudze – cerams, vēl vairāk uz Latviju orientēti mūsējie Latvijas krievi.

E. Līcītis: – Skaidrs, ka te nav ne etnisku konfliktu, ne diskriminācijas, runas ir tikai politiskajā vidē. Vai redzat "Saskaņas centra" vēlēšanos "laboties"?

Domāju, ka "SC" ir pietiekami Latvijai lojālu cilvēku. Varbūt citos mīt bailes, ka vieni ies prom, otri, un tad apvienība sašķelsies mazpartijās bez liela svara Saeimā, kāds panākts pašlaik. Kādam ir liela interese viņus saturēt kopā. Taču "Saskaņai" arī ir nenovēršamais paaudžu jautājums. Vecie ilgojas pēc padomju laikiem, kad viņi šeit bija noteicēji, kamēr gados jaunākie ir saprātīgāki šajā ziņā un saprot, ka šie laiki ir pagājuši. Krievu sabiedrībā vecāki un vecvecāki droši vien iespaido jaunākos ar savu autoritāti, sak, balsis nodosim par "SC". Tā tāda ģimenes lojalitāte.

V. Krustiņš: – Jāatceras, ka "Saskaņu" dibināja nolūkā samierināt latviešus ar okupācijas sekām.

– Jurkāna kungs nesa to saskaņas domu, bet tagad viņš ko citu runā. "SC" nav gatavi nākt valdībā. Nedz tas ir izdevīgi, nedz ir pietiekami kvalificētu cilvēku. Taču diezin vai partijas spēj sekmīgi risināt nacionālos jautājumus.



Eiropā ir bēdīgi piemēri, ar ko beidzas nacionālo jautājumu uzvandīšana politikas dēļ. Drīzāk labāk izdosies cilvēciski ar šo jautājumu tikt galā. Latvija nevar sekmīgi pastāvēt, ja mēs šo jautājumu neatrisinām.



E. Līcītis: – Atgriežoties pie ZRP lietām – cik pamatoti, jūsuprāt, ir Olšteina sešnieka argumenti, ka partijā trūcis iekšējās demokrātijas, ka viņus nav vēlējušies uzklausīt?

– Tas bija diezgan pārliecinoši. Es jau teicu, ka sagaidīju jūru pārmetumu, kolīdz izskanēja pēkšņais, beznosacījumu paziņojums par sadarbību ar "Saskaņas centru". Tūlīt, nakts vidū, sēdos rakstīt ziņojumu saviem atbalstītājiem, ka savu nostāju neesmu mainījis un ka tā vēl arvien atbilst ZRP 10. principam.

– Attiecībā uz sešnieku – jūs nepiekrītat, ka viņus apsaukā par šķeltniekiem, nodevējiem?

– Kāda jēga no šādiem vārdiem! Ar viņiem taču būs jāsadarbojas, atbalstot valdību.

– Jūs esot vēlēšanu sistēmu eksperts. Vēlētāji nereti izsakās, ka gribētu balsot pēc mažoritārās vēlēšanu kārtības – pa apgabaliem ievēlot vienu kandidātu, kurš būtu konkrēti atbildīgs. Vai šajā sakarā ir radušies secinājumi pēc 11. Saeimas vēlēšanām?

– Pretjautājums – kura ir sekmīgāko valstu grupa pasaulē? Atbilde – ziemeļvalstis. Kāda vēlēšanu sistēma tur dominē? Proporcionālā – kā pie mums. Otrkārt, pārejot uz mažoritāro sistēmu, baidos, ka rezultātā varētu izveidoties divas Latvijas: "Saskaņas centra" Latvija – Latgale un Rīga, un latvisku partiju Latvija – Vidzeme, Kurzeme un Zemgale. Šāda "Latvija" vairs nebūtu Latvija. Bet varētu notikt arī pretējais, ka latviskā elektorāta partijas, saprotot šo draudu, veido vēlēšanu koalīcijas un ar kopējiem spēkiem pārbalso "SC" un uz pusi samazina "SC" deputātu skaitu Saeimā. Šāds rezultāts arī nebūtu vēlams, jo izraisītu dziļu neapmierinātību "SC" elektorātā un varētu pat novest pie nemieriem. Proporcionālai sistēmai lielākais trūkums ir, ka bieži zūd kontakts starp ievēlētajiem deputātiem un vēlētājiem. Lai stāvokli uzlabotu, ir izvirzīti trīs priekšlikumi, no kuriem viens jau ir īstenots. Proti, likvidēti "vagoniņi". Agrāk sarakstu līderi kandidēja vairākos apgabalos, Saeimā ieņēma vietu no viena, un citos apgabalos atbrīvotajās vietās ievilka nākamos kandidātus –"vagoniņus". Šī maiņa deva pozitīvu rezultātu arī tajā ziņā, ka partijām nācās apvienoties, pārtapt par apvienībām un koncentrēt spēkus. Nākamā paredzētā maiņa ir vēlētāju saistīšana ar vēlēšanu apgabaliem, lai balsošana būtu pēc dzīvesvietas – kā pašvaldību vēlēšanās –, nevis ka vēlētājus ar autobusiem vadā pa Latviju, gādājot plusus noteiktu maksātspējīgu kandidātu atbalstam. Tādas manipulācijas ir novērotas un zināmas. Trešais ieteikums: veidot mazākus vēlēšanu apgabalus. Līdzšinējo piecu vietā būtu 12 – 14 apgabali. Katrā apgabalā vidēji būtu apmēram astoņi deputāti, nevis kā tagad, piemēram, Rīgā 30 deputāti. Tādējādi vēlētāji tiks tuvāk izvirzītajiem kandidātiem, labāk spēs viņus izvērtēt un pēc ievēlēšanas attiecīgi palielināsies deputātu atbildība balsotāju priekšā.

– Liepiņa kungs, kāda ir jūsu prognoze – vai 11. Saeimā tiks īstenots risinājums par tautas vēlēta prezidenta institūcijas ieviešanu?

– Domāju, ka ne. Tiesa gan, vēl tiek rakstīta valdības deklarācija, kurā var iekļaut šādu apņemšanos, taču, manuprāt, arī Zatlera kungs pašlaik vairs tik stingri neuzstāj, lai šo ieceri īstenotu.

trešdiena, 2011. gada 19. oktobris

Liepiņš un Enģelis iebilst pret ZRP principiem

http://www.delfi.lv/news/national/politics/divi-zrp-deputati-iebilst-pret-vairakiem-frakcijas-darbibas-principiem-saeima.d?id=41276053
BNS | 19. oktobris 2011
Zatlera Reformu partijas (ZRP) frakcija, kurā palikuši vien 16 deputāti, vienojusies par darbības principiem Saeimā, taču divi deputāti – Valdis Liepiņš un Kārlis Eņģelis – vairākiem principiem nav piekrituši, liecina frakcijas nolikums, kas nonācis aģentūras BNS rīcībā.
Deputātu vairākums vienojies, ka ZRP frakcijā varēs uzņemt deputātus, kas Saeimā ievēlēti no ZRP. Nolikums paredz, ka deputātam pēc izstāšanās vai izslēgšanas no frakcijas nekavējoties ir jānoliek Saeimas deputāta mandāts. Savukārt frakcijas lēmuma pārkāpumu uzskatīs par rupju partijas Ētikas kodeksa pārkāpumu, un atkārtots pārkāpums var novest pie izslēgšanas no partijas.

Pret šiem trim nolikumā ierakstītajiem darbības principiem iebilduši divi frakcijas deputāti.

Liepiņš apliecināja, ka nepiekrīt vairākiem nolikuma punktiem, tomēr ZRP viņš atstāt negrasās.

"Disciplīnu var ievērot, ja ir demokrātija, un tās mūsu partijā paliek arvien vairāk," vērtēja Liepiņš, kurš arī iepriekš publiski paudis atšķirīgu viedokli no partijas līderiem, piemēram, par sadarbību ar apvienību "Saskaņas centrs".

Viņš nepiekrīt, ka deputātam būtu jānoliek mandāts pēc izstāšanās no partijas, jo viņš vēlēšanās saņēmis sabiedrības atbalstu.

Pagaidām bažu, ka ZRP frakcija vēl vairāk varētu sarukt, neesot, sacīja Liepiņš.

Jau vēstīts, ka svētdien no ZRP negaidīti atdalījās seši deputāti, tādējādi ZRP Saeimā ir pārstāvēta tikai ar 16 mandātiem, nevis 22.

otrdiena, 2011. gada 18. oktobris

Rinkēvičs - ZRP pelēkais kardināls (apgalvo Olšteins)

Olšteins: Zatlera kungs nav īstais partijas vadītājs

Diena.lv, 2011. gada 18. oktobris
http://www.diena.lv/latvija/politika/olsteins-zatlera-kungs-nav-istais-partijas-vaditajs-13909724 

No Zatlera Reformu partijas (ZRP) aizgājušais Klāvs Olšteins intervijā Dienai pauž uzskatu, ka eksprezidents Valdis Zatlers nemaz nav īstais partijas vadītājs.
Jautāts, kāda bija viņa politiskā loģika, atšķeļoties no ZRP, K.Olšteins norāda: "Personiski iebildu, un man bija nepieņemama nedemokrātiskā lēmumu pieņemšana un savstarpējā neuzticēšanās Zatlera Reformu partijā. Tas, ko es redzēju, bija tas, ka partijas lēmumi netiek pieņemti frakcijā un valdē."
Viņš stāsta, ka situācija izveidojusies tāda, ka "es sākotnēji tiešām noticēju tiem ideāliem, kurus sludināja Zatlera kungs". "Bet diemžēl šodien esmu vīlies. Tāpēc, ka es redzu, ka Zatlera kungs nav īstais partijas vadītājs. Ka Zatlera Reformu partiju vada tādi cilvēki kā Edgars Rinkēvičs, kurš ir uzņēmies pelēkā kardināla lomu. Ir arī citi cilvēki, kas ir uzurpējuši varu šajā partijā, un tas man nekādā ziņā nav pieņemami. Nav pieņemami redzēt, ka politiski lēmumi tiek pieņemti nevis valdes vai frakcijas sēdēs, bet ārpus tām," Dienai sacīja K.Olšteins.
Deputāts noraida izskanējušās runas, ka par sava lēmuma pieņemšanu varētu būt konsultējies ar Vienotības biedru Edgaru Jaunupu: "Tas ir konkrētu cilvēku safabricēts jautājums. Šis lēmums no manas puses bija pilnībā patstāvīgs. Es to pieņēmu jau ceturtdien. Un, protams, ilgi pārdomāju."
"Mani sākotnējie mērķi tik tiešām bija darboties ar vislielāko mērķtiecību un apziņu tieši, lai Zatlera Reformu partija būtu vislabākā partija, kā man Valdis Zatlers, aicinot to veidot, pirmajā sarunā to teica. Diemžēl tie vārdi neīstenojās un nācās vilties tajos ideālos, kura tika sludināti, dibinot partiju," sacīja deputāts.

pirmdiena, 2011. gada 17. oktobris

Nacionāli noskaņoti ZRP deputāti

http://www.diena.lv/latvija/politika/papildinata-vairakums-no-zrp-deputatiem-ir-vairak-noskanoti-uz-sadarbibu-ar-nacionalo-apvienibu-13906682
, 2011. gada 1. oktobris

Vairākums no Zatlera Reformu partijas (ZRP) deputātiem, kas ievēlēti 11.Saeimā, vairāk ir noskaņoti uz sadarbību ar Nacionālo apvienību, turklāt vairāki biedri uzskata, ka nav pieļaujama divu partiju veidota valdība - ZRP un "Saskaņas centrs" (SC), aģentūrai BNS apliecināja vairāki ZRP biedri.

Aģentūras BNS rīcībā esošā informācija liecina, ka vairākums no frakcijas deputātiem ir nacionāli noskaņoti, viņu vidū - Valdis Liepiņš, Jānis Upenieks, Elīna Siliņa, Viktors Valainis, Jānis Ozoliņš, Inga Bite, Inga Vanaga, Guntars Bilsēns, Kārlis Enģelis, Jānis Junkurs, Klāvs Olšteins un Gunārs Rusiņš. Vēl daži deputāti ir svārstīgi.

Viens no 11.Saeimā ievēlētajiem deputātiem aģentūrai BNS atzina, ka šo valdes lēmumu veidot koalīciju kopā arī ar "Saskaņas centru" respektē, taču sajūsmu tas neraisa, norādot, ka neatbalstīs "divvaldību", ko veido tikai ZRP un SC.

"Divatā veidota valdība nav labākais risinājums, jo SC noteikti ir vairākas lietas, kas ir jāapliecina. Divvaldība ir bīstama, tai skaitā pieredzes trūkuma dēļ," atzina deputāts.

Arī cits deputāts, kurš saskaņā ar provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem ieguvis mandātu jaunajā Saeimā, aģentūrai BNS atzina, ka ir pārsteigts par ZRP valdes lēmumu, ko uzzinājis vien sestdienas rītā. Viņš arī vairāk sliecas atbalstīt sadarbību ar Nacionālo apvienību, nevis SC. Tāpat kā kolēģis viņš uzskata, ka nav iespējama divu partiju valdība, taču neesot apsvēris, vai pametīs ZRP, ja šāds modelis tiks īstenots.

Abi jaunie deputāti tomēr uzsvēra, ka lielu lomu spēlēs "Vienotība", pieņemot lēmumu pirmdien valdes sēdē.

Jau vēstīts, ka Zatlera Reformu partijas valde naktī nolēmusi par trešo partneri valdībā aicināt SC, bet Valdis Dombrovskis ("Vienotība") aicināts vadīt valdību. Japiebilst, ka deputātu vidū, kas minēti iepriekš, ir arī trīs valdes locekļi, kas piedalījās valdes sēdē – Jānis Ozoliņš, Klāvs Olšteins un Viktors Valainis.

Tikmēr "Vienotība" vairāk sliecas uz Nacionālās apvienības pusi un lēmumu pieņems pirmdien valdes un frakcijas kopsēdē.