TV PRESES KLUBS.
2011.g.23. septembrī pēc raidījuma „100.panta preses klubs” dažādu avīžu žurnālisti tikās ar piecu politisko partiju pārstāvjiem, lai iztaujātu par iespējamo koalīciju. Pēc 11. Saeimas vēlēšanām pagājušas četras dienas, bet kas veidos koalīciju nav zināms, tikai sastādītas dažādas ekspertu grupas, kas izvērtē pareizāko variantu. Šāda rīcība nepārliecina, daudzi to uzskata par laika vilkšanu, lai sagaidītu valsts prezidentu no ASV. Raidījumu vadīja Mareks Segliņš. Viņš uzaicināja skatītājus izteikt savas domas par sekojošām partiju kombinācijām: 1)ZRP- SC, 2) ZRP-V-SC,3) ZRP-V-TB/LNNK. Klātesošie atcerējās, ka ZZS iepriekšējā Saeimā balsojuši līdzīgi par daudziem svarīgiem jautājumiem, tāpēc sadarbība ar ZZS nevar būt. Nils Ušakovs sēdēja tāds bēdīgs, nekas vairs viņā nebija no tās nekaunības, kad viņš savās aģitējošās runās meloja nenoguris. Man likās, ka visas šīs sarunas vērstas uz to, lai bez lieliem asumiem , neizraisot nacionālu spriedzi, neņemtu SC valdībā. Zatlers bija tas, kas pirms vēlēšanām bija teicis, ka viņa partijā nav krievu un latviešu, ka nacionalitāte nav izšķirošā. Tagad viņš diplomātiski cenšas apiet iespējamās domstarpības. Ja politiķiem nebija skaidrs, kam ar ko jāiet valdībā, tad skatītāji atbildēja pārliecinoši:
1) 309 zvani - 5%,
2)886 zvani - 15%
3) 4693 zvani – 80%.
Pēc šī raidījuma man personīgi Zatlers nepatīk vēl vairāk.
ATIS SKALBERGS
otrdiena, 2011. gada 27. septembris
ceturtdiena, 2011. gada 15. septembris
Krievi Latvijā, Turki Vācijā - kāda starpība?
Vispirms, kā viņi ienāca.
Turki ienāca Vācijā bez ieročiem un bez tankiem.
Krievi ienāca Latvijā 1940. gadā ar tūkstošiem tanku un kara lidmašīnām. Krievi ir Latvijā tikai tādēļ, ka Latvijas armija nebija pietiekoši stipra, lai viņus nelaistu iekšā.
Kad turki ienāca Vācija, viņi nenogalināja nevienu vācieti.
Kad krievi ienāca Latvijā, sākās „Baigais Gads”. Krievi iznīcināja visu Latvijas nacionālo valdību un pašvaldības. Tika nogalināti un izsūtīti uz nāvi Sibīrijā Latvijas armijas virsnieki, skolu direktori un skolotāji, mācītāji un skautu un gaidu vadītāji.
Tādēļ salīdzināt krievus Latvijā ar turkiem Vācijā, arābiem Francijā un trešās pasaules cilvēkiem Skandināvijā ir pilnīgs, amorāls absurds. Krievi Latvijā nav nekāda normāla minoritāte, viņi ir okupanti un okupantu pēcteči.
Kā ar krieviem, kas ir dzimuši Latvijā?
Ja tēvs nolaupa lielu naudas summu un tiek noķerts tikai pēc 50 gadiem, vai viņa bērni var nolaupīto naudu paturēt? Protams, ka nē, un NAUDAS vietā te ir ATĻAUJA PALIKT LATVIJĀ. Jaunie krievi nevar iegūt labumus no viņu vecāku un vecvecāku noziegumiem un genocīda pret latviešiem. Noziegumiem pret cilvēci nav noilguma.
Naudas laupītāja lietā, ja bērni nezināja par nolaupīto naudu, tad viņi to tomēr nevar paturēt, bet netiek tālāk sodīti.
Bet vai krievi Latvijā nezināja kāpēc viņi atrodas šinī tīrā, svešā zemē? Droši vien lielākā daļa no viņiem zina ko viņu vecāki un vecvecāki darīja šeit okupācijas gados. Daudzi no viņiem ir dzirdējuši no saviem vecākiem un radiem vārdus „mums vajadzēja nošaut vairāk latviešus, kad vēl varējām”. Tādēļ gandrīz visi krievi ir līdzvainīgi genocīdā pret latviešiem un mēģinājums pārkrievot Latviju ir genocīda turpinājums un ir nosodāms.
Aivars Slucis
Turki ienāca Vācijā bez ieročiem un bez tankiem.
Krievi ienāca Latvijā 1940. gadā ar tūkstošiem tanku un kara lidmašīnām. Krievi ir Latvijā tikai tādēļ, ka Latvijas armija nebija pietiekoši stipra, lai viņus nelaistu iekšā.
Kad turki ienāca Vācija, viņi nenogalināja nevienu vācieti.
Kad krievi ienāca Latvijā, sākās „Baigais Gads”. Krievi iznīcināja visu Latvijas nacionālo valdību un pašvaldības. Tika nogalināti un izsūtīti uz nāvi Sibīrijā Latvijas armijas virsnieki, skolu direktori un skolotāji, mācītāji un skautu un gaidu vadītāji.
Tādēļ salīdzināt krievus Latvijā ar turkiem Vācijā, arābiem Francijā un trešās pasaules cilvēkiem Skandināvijā ir pilnīgs, amorāls absurds. Krievi Latvijā nav nekāda normāla minoritāte, viņi ir okupanti un okupantu pēcteči.
Kā ar krieviem, kas ir dzimuši Latvijā?
Ja tēvs nolaupa lielu naudas summu un tiek noķerts tikai pēc 50 gadiem, vai viņa bērni var nolaupīto naudu paturēt? Protams, ka nē, un NAUDAS vietā te ir ATĻAUJA PALIKT LATVIJĀ. Jaunie krievi nevar iegūt labumus no viņu vecāku un vecvecāku noziegumiem un genocīda pret latviešiem. Noziegumiem pret cilvēci nav noilguma.
Naudas laupītāja lietā, ja bērni nezināja par nolaupīto naudu, tad viņi to tomēr nevar paturēt, bet netiek tālāk sodīti.
Bet vai krievi Latvijā nezināja kāpēc viņi atrodas šinī tīrā, svešā zemē? Droši vien lielākā daļa no viņiem zina ko viņu vecāki un vecvecāki darīja šeit okupācijas gados. Daudzi no viņiem ir dzirdējuši no saviem vecākiem un radiem vārdus „mums vajadzēja nošaut vairāk latviešus, kad vēl varējām”. Tādēļ gandrīz visi krievi ir līdzvainīgi genocīdā pret latviešiem un mēģinājums pārkrievot Latviju ir genocīda turpinājums un ir nosodāms.
Aivars Slucis
sestdiena, 2011. gada 10. septembris
ĶĒDES VĒSTULE SILTĀM ROKĀM
Vai esi kādreiz saņēmis ķēdes vēstuli, kas sola laimi, pārticību un brīnumu, ja vien to pārsūtīsi tālāk vairākiem cilvēkiem? Jā, Tu nemaldies. Šī būs viena no tām. Tikai kāda mistiska spēka vietā šoreiz Tu sev palīdzēsi pats.
Drīz ir Saeimas vēlēšanas.
Nav taisnība, ka neejot uz vēlēšanām Tu kaut ko pierādīsi vai izteiksi protestu.
100 cilvēki Saeimā tiks ievēlēti vienalga. Tikai Tu nebūsi tiesīgs viņus kritizēt.
Ja paskaties atpakaļ mūsu nesenajā vēsturē, tad tomēr katra jaunievēlētā Saeima bijusi vismaz par 5% labāka par iepriekšējo. Ja rīkosimies atbildīgi, šī būs daudz labāka.
Mūsu domas par politiku ir tik sliktas, ka kauns par to runāt.
Kad cietīsi kārtējās nejēdzības vai netaisnību valstī, būsi zaudējis darbu, uzņēmumu vai pat mājas, vienalga būs jāmet kauns pie malas un jāraud citiem uz pleca.
Tādēļ aprunājies ar saviem radiem, draugiem un kaimiņiem, īpaši vecākā gadagājuma cilvēkiem un jauniešiem. Vai viņi ies uz vēlēšanām un par ko viņi balsos?
Būtu labi ļaut mūsu vecīšiem saprast, ka tie, kas sola labu Latviju, ir darījuši visu, lai tā būtu laba tikai viņiem pašiem, bet nelaba mums visiem citiem.
Pensijas nekļūs lielākas no lieliem solījumiem vien.
Būtu labi likt jauniešiem saprast, ka iet uz vēlēšanām un balsot šobrīd ir tikpat liela atbildība pret Latviju, kā piedalīšanās Brīvības cīņās 1919.gadā.
Nebalso par sīkpartijām, kas nepārvarēs 5% barjeru. Tā Tu piešķirsi papildus vietas tām, ko nevēlies redzēt visvairāk.
Balsošanu ar tukšām aploksnēm varētu nosaukt par konstruktīvu protestu, taču atceries – tie, kas uzskata mūsu valsti par kļūdu, tā nedarīs!
Ja vēlies izbaudīt krievu partijas veidotu valdību, aizbrauc uz kādu Krievijas pilsētu un pārdomā, vai vēlies, lai Latvijā būtu tāpat. Ja Tev patīk krievu valoda un mentalitāte, varbūt paliec tur, bet nepakļauj visu latviešu tautu savai izvēlei. Krievu menedžments kopš Jāņa Briesmīgā laikiem nav mainījies. Tā galvenās pazīmes – ģimenes būšana, korupcija, meli, slinkums, nolaidība un prātam neaptverama nežēlība. Krievu vecticībnieki reiz Latvijā ieradās tieši tādēļ, lai būtu pēc iespējas tālāk no tā visa.
Lojāliem, ar loģisko prātu un godaprātu apveltītiem Latvijas pilsoņiem ir diezgan plaša izvēle. Jā – katrā no politiskajām apvienībām ir arī cilvēki, kas nav pelnījuši būt Saeimā. Taču tieši Tavā varā ir to izlemt. Katrā no šiem spēkiem ir vismaz daži cilvēki, kas ar darbiem pierādījuši, ka kalpo Tev, man un mums visiem.
Vai atceries tos brīžus, kad kādu politiķi esi gribējis nošaut, ielikt cietumā, aizsūtīt uz Pleskavu vai vismaz atlaist no darba?
Ja zini, ka kāds politiskais veidojums pilnā sastāvā ir pelnījis šīs represijas, izmet sarakstu papīrgrozā un iedomājies, ka Tu piepildi savas dusmas un aizvainojumu. To pašu vari iedomāties, ja no vēlēšanu biļetena, kurā pārsvarā ir cienījami cilvēki, izsvītrosi vārdus, kas pārējos apkauno.
Savukārt, ar plusiņiem atalgo tos, kas ar darbiem pierādījuši, ka pārstāvēs Saeimā Tavas un Tev tuvu cilvēku intereses un uzskatus.
Īpašs veltījums Tev, kas esi nobalsojis „ar kājām”:
Paskatieties uz to debess pusi, kur šobrīd ir Latvija, un atceries, ka mēs Tevi mīlam un gaidām atpakaļ. Bērni, vecāki, brāļi, māsas, radi un draugi Tevi gaida. Un tikai kopīgiem spēkiem mēs varam panākt, ka Latvija ir vieta, kur Tev dzīvot, strādāt un būt laimīgam.
Vēlēšanu iecirkņi strādās visās pasaules valstīs, kurās dzīvo Latvijas pilsoņi. Neizmirsti paņemt līdzi pasi!
Ja nodosi šo vēstuli 10 cilvēkiem, mūs piemeklēs brīnums – latviska, pārticīga un godīga valsts. Varbūt pavisam drīz. Ja pārsūtīsi 20 cilvēkiem - vēl labāk.
Nepārrauj šo ķēdi. Iedomājies, ka tā ir silta un mīļa drauga roka, ko sniedz otram latvietim vai lojālam Latvijas pilsonim!
Drīz ir Saeimas vēlēšanas.
Nav taisnība, ka neejot uz vēlēšanām Tu kaut ko pierādīsi vai izteiksi protestu.
100 cilvēki Saeimā tiks ievēlēti vienalga. Tikai Tu nebūsi tiesīgs viņus kritizēt.
Ja paskaties atpakaļ mūsu nesenajā vēsturē, tad tomēr katra jaunievēlētā Saeima bijusi vismaz par 5% labāka par iepriekšējo. Ja rīkosimies atbildīgi, šī būs daudz labāka.
Mūsu domas par politiku ir tik sliktas, ka kauns par to runāt.
Kad cietīsi kārtējās nejēdzības vai netaisnību valstī, būsi zaudējis darbu, uzņēmumu vai pat mājas, vienalga būs jāmet kauns pie malas un jāraud citiem uz pleca.
Tādēļ aprunājies ar saviem radiem, draugiem un kaimiņiem, īpaši vecākā gadagājuma cilvēkiem un jauniešiem. Vai viņi ies uz vēlēšanām un par ko viņi balsos?
Būtu labi ļaut mūsu vecīšiem saprast, ka tie, kas sola labu Latviju, ir darījuši visu, lai tā būtu laba tikai viņiem pašiem, bet nelaba mums visiem citiem.
Pensijas nekļūs lielākas no lieliem solījumiem vien.
Būtu labi likt jauniešiem saprast, ka iet uz vēlēšanām un balsot šobrīd ir tikpat liela atbildība pret Latviju, kā piedalīšanās Brīvības cīņās 1919.gadā.
Nebalso par sīkpartijām, kas nepārvarēs 5% barjeru. Tā Tu piešķirsi papildus vietas tām, ko nevēlies redzēt visvairāk.
Balsošanu ar tukšām aploksnēm varētu nosaukt par konstruktīvu protestu, taču atceries – tie, kas uzskata mūsu valsti par kļūdu, tā nedarīs!
Ja vēlies izbaudīt krievu partijas veidotu valdību, aizbrauc uz kādu Krievijas pilsētu un pārdomā, vai vēlies, lai Latvijā būtu tāpat. Ja Tev patīk krievu valoda un mentalitāte, varbūt paliec tur, bet nepakļauj visu latviešu tautu savai izvēlei. Krievu menedžments kopš Jāņa Briesmīgā laikiem nav mainījies. Tā galvenās pazīmes – ģimenes būšana, korupcija, meli, slinkums, nolaidība un prātam neaptverama nežēlība. Krievu vecticībnieki reiz Latvijā ieradās tieši tādēļ, lai būtu pēc iespējas tālāk no tā visa.
Lojāliem, ar loģisko prātu un godaprātu apveltītiem Latvijas pilsoņiem ir diezgan plaša izvēle. Jā – katrā no politiskajām apvienībām ir arī cilvēki, kas nav pelnījuši būt Saeimā. Taču tieši Tavā varā ir to izlemt. Katrā no šiem spēkiem ir vismaz daži cilvēki, kas ar darbiem pierādījuši, ka kalpo Tev, man un mums visiem.
Vai atceries tos brīžus, kad kādu politiķi esi gribējis nošaut, ielikt cietumā, aizsūtīt uz Pleskavu vai vismaz atlaist no darba?
Ja zini, ka kāds politiskais veidojums pilnā sastāvā ir pelnījis šīs represijas, izmet sarakstu papīrgrozā un iedomājies, ka Tu piepildi savas dusmas un aizvainojumu. To pašu vari iedomāties, ja no vēlēšanu biļetena, kurā pārsvarā ir cienījami cilvēki, izsvītrosi vārdus, kas pārējos apkauno.
Savukārt, ar plusiņiem atalgo tos, kas ar darbiem pierādījuši, ka pārstāvēs Saeimā Tavas un Tev tuvu cilvēku intereses un uzskatus.
Īpašs veltījums Tev, kas esi nobalsojis „ar kājām”:
Paskatieties uz to debess pusi, kur šobrīd ir Latvija, un atceries, ka mēs Tevi mīlam un gaidām atpakaļ. Bērni, vecāki, brāļi, māsas, radi un draugi Tevi gaida. Un tikai kopīgiem spēkiem mēs varam panākt, ka Latvija ir vieta, kur Tev dzīvot, strādāt un būt laimīgam.
Vēlēšanu iecirkņi strādās visās pasaules valstīs, kurās dzīvo Latvijas pilsoņi. Neizmirsti paņemt līdzi pasi!
Ja nodosi šo vēstuli 10 cilvēkiem, mūs piemeklēs brīnums – latviska, pārticīga un godīga valsts. Varbūt pavisam drīz. Ja pārsūtīsi 20 cilvēkiem - vēl labāk.
Nepārrauj šo ķēdi. Iedomājies, ka tā ir silta un mīļa drauga roka, ko sniedz otram latvietim vai lojālam Latvijas pilsonim!
Saeimai. Ko teiktu es (Ieva Dāboliņa)
Cienījamie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi!
Pateicos par lielo godu jūs uzrunāt – tos nedaudzos, kas atrodas šajā zālē nevis goda, privilēģiju vai naudas dēļ, bet gan lai darītu visu iespējamo savas tautas labā. Es pateicos jums, ka esat šeit.
Es pateicos jums, ka esat tik stipri un ikdienas spējat atrasties vienā telpā ar tiem, kam te nebūtu jābūt. Es to nespētu.
Es pateicos jums, ka ikdienas esat spējuši pārkāpt pāri absurdam, ļaunumam un aprēķinam, ka esat likuši tam pretī gaišu prātu un mīlestību uz savu tautu, uz Latviju. Es pateicos jums, kas strādā 24 stundas diennaktī un kuru darbu nespējam atlīdzināt citādi, kā vien ar savu mīlestību un pateicību. Es gribu, lai jūs zināt, ka tauta to nekad neaizmirsīs. Laiks visu izvētī un saliek pa vietām.
Daudzi šo namu izmanto, lai sekmētu savu personīgo biznesu, garlaikotos, izklaidētos un vēl saņemtu algu no tautas kabatas. Kādam vēl sarkanā LKP biedra karte svārku iekškabatā sirdi silda un citam būtu jāsēž cietumā, nevis Saeimā. Dažiem labāk patiktu uzrunu saņemt krievu valodā un tikt dēvētiem par „biedriem”. Tik daudziem kalpa līkums mugurā nav izzudis, kaut divdesmit garus gadus jau dzīvojam brīvā valstī. Vien kungi citi.
Dīvaini, ka jūs sēžat šeit – neatkarīgās Latvijas Republikas Saeimā!
Ziniet - šī ir jūsu zvaigžņu stunda. Tieši jūs varat darīt mūs laimīgus. Un tieši tagad. Tas ir tik vienkārši – ejiet prom no šī nama un nekad nenāciet atpakaļ!
Esmu parasta latviešu sieviete, kā daudzas citas. Viss mans pieauguša cilvēka mūžs pagājis nepārtrauktās pārmaiņās un cīņā par izdzīvošanu. Esmu piedzīvojusi trīs naudas maiņas. Esmu strādājusi par šuvēju, skolotāju, apkopēju, pārdevēju, noformētāju, mākslinieci, ierēdni un projektu vadītāju.
Neesmu neko iekrājusi un man nepieder nekas vairāk kā dažas sadzīvē derīgas lietas - man nav ne sava dzīvokļa, ne mājas, ne mašīnas. Kur vien varu, braucu ar riteni. Bet es esmu izaudzinājusi trīs labus bērnus. Ļoti ceru, ka Latvijai.
Es dzīvoju savu dzīvi un ik pa laikam dzirdu, kā jūs dzīvojat savu. Es jūs redzu televīzijā un dzirdu radio. Es gandrīz ik dienas dzirdu sliktu par jums. Jūsu lēmumi ietekmē manu dzīvi, bet manas domas un lēmumi pagaidām nekādi nespēj ietekmēt jūsējo.
Atkal dīvaini. Mēs esam tik maz. Un Latvija ir tik maza un mīļa.
Kādēļ mēs nezinām, ko jūs ikdienas darāt? Kādēļ par svarīgiem lēmumiem mēs uzzinām tad, kad jau ir par vēlu? Kādēļ jūs nejautājat mums, kad nezināt ko darīt? Kādēļ mēs nevaram aprunāties ar jums? Kādēļ jūs esat tik tālu? Jūs taču strādājat pašā Rīgas centrā.
Es gribu, lai jūs biežāk ar mums runājat. Es gribu, lai ik nedēļu satiekat aci pret aci vecus un slimus cilvēkus, kas dzīvo nebeidzamā trūkumā, izmisušas mātes, kurām nav par ko apģērbt bērnus uz skolu, pazemotus vīrus spēka gados, kuriem nav darba un kuri nespēj un negrib pamest Latviju un savu ģimeni, lai dotos peļņas meklējumos uz ārzemēm. Es gribu, lai jūs satiekat zemniekus un uzņēmējus laukos.
Es gribu, lai jūs dzirdat, cik piesārņotā valodā runā mūsu tauta. Es gribu, lai jūs ikdienas braucat autobusā un dzirdat, kā diktors krievu valodā pazemo mani un mūsu valsti.
Es gribu, lai jūs dalāt ar mums mūsu bēdas un priekus.
Es gribu, lai jūs esat kopā ar mums, nevis apšaubāmā kompānijā dzeltenās preses lappusēs.
Es drīkstu gribēt, jo maksāju jums algu. Kad redzat sētnieku, kas slauka ielu, ziniet -arī viņš maksā jums algu. Mēs esam jūs pieņēmuši darbā. Un jūs visi kopā savu darbu neesat labi paveikuši.
Tik daudzi cilvēki man apkārt saka, ka neies uz vēlēšanām. Viņi domā, ka tādā veidā izteiks protestu, vēlēšanas nebūs likumīgas, kaut kas mistisks notiksies un viss pēkšņi mainīsies.
Daudzi vairs netic sava balsojuma spēkam un iespējām izmainīt valsti. Citi uzskata, ka rezultāti tiek viltoti. Tiešām – ir taču neticami, ka te ir tik daudz to, kam te nebūtu jābūt!
Mēs esam jums uzticējušies un mēs gribam uzticēties.
Mūsu Latvija ir tik maza un mīļa. Un mūsu tauta tik čakla, sīksta un gudra. Mēs esam pelnījuši cerību uz taisnīgu un pārtikušu valsti. Mēs esam pelnījuši, lai visi šeit sēdošie domātu un runātu latviski.
Mēs esam pelnījuši, lai pār šī nama slieksni kāpj tikai tie, kas domā un strādā mums un Latvijai!
Pateicos par lielo godu jūs uzrunāt – tos nedaudzos, kas atrodas šajā zālē nevis goda, privilēģiju vai naudas dēļ, bet gan lai darītu visu iespējamo savas tautas labā. Es pateicos jums, ka esat šeit.
Es pateicos jums, ka esat tik stipri un ikdienas spējat atrasties vienā telpā ar tiem, kam te nebūtu jābūt. Es to nespētu.
Es pateicos jums, ka ikdienas esat spējuši pārkāpt pāri absurdam, ļaunumam un aprēķinam, ka esat likuši tam pretī gaišu prātu un mīlestību uz savu tautu, uz Latviju. Es pateicos jums, kas strādā 24 stundas diennaktī un kuru darbu nespējam atlīdzināt citādi, kā vien ar savu mīlestību un pateicību. Es gribu, lai jūs zināt, ka tauta to nekad neaizmirsīs. Laiks visu izvētī un saliek pa vietām.
Daudzi šo namu izmanto, lai sekmētu savu personīgo biznesu, garlaikotos, izklaidētos un vēl saņemtu algu no tautas kabatas. Kādam vēl sarkanā LKP biedra karte svārku iekškabatā sirdi silda un citam būtu jāsēž cietumā, nevis Saeimā. Dažiem labāk patiktu uzrunu saņemt krievu valodā un tikt dēvētiem par „biedriem”. Tik daudziem kalpa līkums mugurā nav izzudis, kaut divdesmit garus gadus jau dzīvojam brīvā valstī. Vien kungi citi.
Dīvaini, ka jūs sēžat šeit – neatkarīgās Latvijas Republikas Saeimā!
Ziniet - šī ir jūsu zvaigžņu stunda. Tieši jūs varat darīt mūs laimīgus. Un tieši tagad. Tas ir tik vienkārši – ejiet prom no šī nama un nekad nenāciet atpakaļ!
Esmu parasta latviešu sieviete, kā daudzas citas. Viss mans pieauguša cilvēka mūžs pagājis nepārtrauktās pārmaiņās un cīņā par izdzīvošanu. Esmu piedzīvojusi trīs naudas maiņas. Esmu strādājusi par šuvēju, skolotāju, apkopēju, pārdevēju, noformētāju, mākslinieci, ierēdni un projektu vadītāju.
Neesmu neko iekrājusi un man nepieder nekas vairāk kā dažas sadzīvē derīgas lietas - man nav ne sava dzīvokļa, ne mājas, ne mašīnas. Kur vien varu, braucu ar riteni. Bet es esmu izaudzinājusi trīs labus bērnus. Ļoti ceru, ka Latvijai.
Es dzīvoju savu dzīvi un ik pa laikam dzirdu, kā jūs dzīvojat savu. Es jūs redzu televīzijā un dzirdu radio. Es gandrīz ik dienas dzirdu sliktu par jums. Jūsu lēmumi ietekmē manu dzīvi, bet manas domas un lēmumi pagaidām nekādi nespēj ietekmēt jūsējo.
Atkal dīvaini. Mēs esam tik maz. Un Latvija ir tik maza un mīļa.
Kādēļ mēs nezinām, ko jūs ikdienas darāt? Kādēļ par svarīgiem lēmumiem mēs uzzinām tad, kad jau ir par vēlu? Kādēļ jūs nejautājat mums, kad nezināt ko darīt? Kādēļ mēs nevaram aprunāties ar jums? Kādēļ jūs esat tik tālu? Jūs taču strādājat pašā Rīgas centrā.
Es gribu, lai jūs biežāk ar mums runājat. Es gribu, lai ik nedēļu satiekat aci pret aci vecus un slimus cilvēkus, kas dzīvo nebeidzamā trūkumā, izmisušas mātes, kurām nav par ko apģērbt bērnus uz skolu, pazemotus vīrus spēka gados, kuriem nav darba un kuri nespēj un negrib pamest Latviju un savu ģimeni, lai dotos peļņas meklējumos uz ārzemēm. Es gribu, lai jūs satiekat zemniekus un uzņēmējus laukos.
Es gribu, lai jūs dzirdat, cik piesārņotā valodā runā mūsu tauta. Es gribu, lai jūs ikdienas braucat autobusā un dzirdat, kā diktors krievu valodā pazemo mani un mūsu valsti.
Es gribu, lai jūs dalāt ar mums mūsu bēdas un priekus.
Es gribu, lai jūs esat kopā ar mums, nevis apšaubāmā kompānijā dzeltenās preses lappusēs.
Es drīkstu gribēt, jo maksāju jums algu. Kad redzat sētnieku, kas slauka ielu, ziniet -arī viņš maksā jums algu. Mēs esam jūs pieņēmuši darbā. Un jūs visi kopā savu darbu neesat labi paveikuši.
Tik daudzi cilvēki man apkārt saka, ka neies uz vēlēšanām. Viņi domā, ka tādā veidā izteiks protestu, vēlēšanas nebūs likumīgas, kaut kas mistisks notiksies un viss pēkšņi mainīsies.
Daudzi vairs netic sava balsojuma spēkam un iespējām izmainīt valsti. Citi uzskata, ka rezultāti tiek viltoti. Tiešām – ir taču neticami, ka te ir tik daudz to, kam te nebūtu jābūt!
Mēs esam jums uzticējušies un mēs gribam uzticēties.
Mūsu Latvija ir tik maza un mīļa. Un mūsu tauta tik čakla, sīksta un gudra. Mēs esam pelnījuši cerību uz taisnīgu un pārtikušu valsti. Mēs esam pelnījuši, lai visi šeit sēdošie domātu un runātu latviski.
Mēs esam pelnījuši, lai pār šī nama slieksni kāpj tikai tie, kas domā un strādā mums un Latvijai!
SC melīgās reklāmas Latvijas radio
PRETSPARS MELIEM °
Latvijas radio aktīvi politisko reklāmu raida kreisās partijas, slavinot SC idejas un kritizējot labējās partijas, tās vainojot pilnīgi visā, kas ir slikts. Klausīties tādu aģitāciju ir grūti un apvainojoši, nejēdzīgi, jo cilvēki tiek uzskatīti par pilnīgiem muļķiem.
No 7.septembra pēc katras šādas SC reklāmas skan apvienības „Vienotība” atbilde, kurā teikts, ka 50 gadus kreisās idejas, solījumi, teorijas bija Latvijā noteicošās un tās veicināja atpalicību visās dzīves jomās, ka nedrīkst uzticēties kreiso politiķu meliem un fantāzijām. Tagad tādas reklāmas var klausīties, jo tās liek domāt.
Pilnīgi smieklīgas ir Šlesera partijas reklāmas, kas aizgūtnēm slavē savu „vadoni”, piedēvējot tam visādus varoņdarbus, kas nesuši peļņu simtiem miljonu latu vērtībā. Var tikai priecāties, ka ir tik bezjēdzīgas reklāmas, jo tām reti kas tic.
ATIS SKALBERGS
Latvijas radio aktīvi politisko reklāmu raida kreisās partijas, slavinot SC idejas un kritizējot labējās partijas, tās vainojot pilnīgi visā, kas ir slikts. Klausīties tādu aģitāciju ir grūti un apvainojoši, nejēdzīgi, jo cilvēki tiek uzskatīti par pilnīgiem muļķiem.
No 7.septembra pēc katras šādas SC reklāmas skan apvienības „Vienotība” atbilde, kurā teikts, ka 50 gadus kreisās idejas, solījumi, teorijas bija Latvijā noteicošās un tās veicināja atpalicību visās dzīves jomās, ka nedrīkst uzticēties kreiso politiķu meliem un fantāzijām. Tagad tādas reklāmas var klausīties, jo tās liek domāt.
Pilnīgi smieklīgas ir Šlesera partijas reklāmas, kas aizgūtnēm slavē savu „vadoni”, piedēvējot tam visādus varoņdarbus, kas nesuši peļņu simtiem miljonu latu vērtībā. Var tikai priecāties, ka ir tik bezjēdzīgas reklāmas, jo tām reti kas tic.
ATIS SKALBERGS
PARTIJAS, PAR KURĀM LATVIEŠI NEDRĪKST BALSOT
SC – oligarhu partija, pie tam krievu oligarhu (Kargins, Krasovickis, Stepanovs, Savickis, Gazprom oligarhi un Parex blēži).
SC vienmēr kā mašīna vienbalsīgi balsoja pret visām latviešu interesēm Saeimā (Latvijā latviešu intereses ir galvenās intereses). SC ir parakstījis sadarbības līgumu ar Krievijas valdošo čekistu partiju un Ķīnas komunistu partiju. Ja jums nepatīk, ka Aivars Lembergs dod Saeimai pavēles, tad kā jums patiks, kad Vladimirs Putins to darīs? SC galvenais mērķis ir Latvijas pārkrievošana.
Šlesera reformu partija -LC/LPP – oligarha Šlesera partija. Latvijas izsaimniekošanas un izzagšanas partija. Rīgas Domē viņi strādā kopā ar SC.
ZZS – sarkano baronu un veco komunistu partija. Lemberga kabatas partija. Ar katru gadu tā ir palikusi negodīgāka un pretlatviskāka līdz pat šodienai, kad viņu tuvākais sabiedrotais ir SC. Ja Saeima nebūtu atlaista, rudenī viņi droši vien gāztu Dombrovska valdību un taisītu savu valdību ar SC un PLL (SC-29; ZZS-22; PLL-8 = 59).
VIENOTĪBA un ZATLERA partijas – viņas nav korumpētas, nav zem oligarhu kontroles, bet arī nav patriotiskas, nav nacionālas, nav latviskas. Tās kontrolē kosmopolīti, internacionālisti un sorosisti. Ar tādiem valdībā latviska Latvija nebūs un tas viņiem ir vienalga. Šie cilvēki nīst visu kas ir nacionāls un patriotisks. Viņi neatbalsta okupācijas seku likvidēšanu. Viņi neatbalsta krievu repatriāciju kaut pat Putins to prasa. Viņi ir pret latviešu valodu kā vienīgo valodu visās valsts apmaksātās skolās, kaut gan tad latviešu bērni Latgalē varētu iet uz latviešu skolām.
Šie cilvēki piekāpjas un iztop krieviem visur. Viņi melo par "lieliem spiedieniem" no Rietumiem, ES un EDSA. (EDSA taču ir Krievijas filiāle). Viņu dēļ tiek sodīti latviešu darbinieki, policisti, ārsti par to, ka grib lietot valsts valodu. Viņu dēļ jaunie latvieši, kas neprot krievu valodu, nevar dabūt darbu Latvijā un viņiem jābrauc prom. Viņu dēļ krievi paliek agresīvāki, negodīgāki un šovinistiskāki ar katru gadu. Vienotības vadoņi kā Āboltiņa un Jaunups ir gatavi noliegt okupāciju un veidot valdību ar SC. Un Vienotībā taču ir Štokenbergs un Pabriks un ar to jau viss ir izteikts.
Zatlers ir teicis, ka Latvijā ir vislabākie krievi pasaulē, ka vajag bezvīzu režīmu ar Krieviju, ka Latvijā vairs nav okupanti, un ka vajag dot automātiski pilsonību visiem krievu bērniem, kaut gan tie varbūt nezina nevienu vārdu latviski. Starp Zatlera padomniekiem ir Vasīlijs Meļņiks un citi šaubīgi tipi. Zatlers arī ir gatavs sadarboties ar SC, kaut gan viņš ir teicis, ka nesadarbosies ar oligarhu partijām. Varbūt Zatlers domā, ka krievu oligarhi ir labāki nekā latviešu oligarhi.
Ja lielākā daļa krievi, kas ienāca Latvijā pēc 1939.g. un viņu pēcteči būtu atstājuši Latviju 1991/92.g., tad varētu runāt tā, kā tagad runā Vienotība un Zatlers, bet tas vēl nav noticis un tādēļ vēl nevar.
Arī godīgie krievi, kas grib palikt latviskā Latvijā, nevar balsot par šīm partijām.
Pēdējos tūkstoš gados latvieši nav vienmēr rīkojošies pareizi, godīgi, varonīgi. Mums bija Kaupo, bija nodevēji, bija gļēvuli. Bet šad un tad latvieši saņēmās un pārsteidza pasauli. Varbūt atkal ir pienācis tāds laiks, taisnības laiks, Lāčplēša laiks, latviešu laiks.
Tādēļ balsosim par Nacionālo Apvienību VL-TB/LNNK.
Tikai iedomājieties, kā tas būtu, ja VL-TB/LNNK dabūtu 51 vietu Saeimā?
Dievs sVētī Latviju
aiVars sLucis
"Mums noteikti jāuzvar, un mēs uzvarēsim" Gunārs Astra, 1983 gada 15 decembrī
SC vienmēr kā mašīna vienbalsīgi balsoja pret visām latviešu interesēm Saeimā (Latvijā latviešu intereses ir galvenās intereses). SC ir parakstījis sadarbības līgumu ar Krievijas valdošo čekistu partiju un Ķīnas komunistu partiju. Ja jums nepatīk, ka Aivars Lembergs dod Saeimai pavēles, tad kā jums patiks, kad Vladimirs Putins to darīs? SC galvenais mērķis ir Latvijas pārkrievošana.
Šlesera reformu partija -LC/LPP – oligarha Šlesera partija. Latvijas izsaimniekošanas un izzagšanas partija. Rīgas Domē viņi strādā kopā ar SC.
ZZS – sarkano baronu un veco komunistu partija. Lemberga kabatas partija. Ar katru gadu tā ir palikusi negodīgāka un pretlatviskāka līdz pat šodienai, kad viņu tuvākais sabiedrotais ir SC. Ja Saeima nebūtu atlaista, rudenī viņi droši vien gāztu Dombrovska valdību un taisītu savu valdību ar SC un PLL (SC-29; ZZS-22; PLL-8 = 59).
VIENOTĪBA un ZATLERA partijas – viņas nav korumpētas, nav zem oligarhu kontroles, bet arī nav patriotiskas, nav nacionālas, nav latviskas. Tās kontrolē kosmopolīti, internacionālisti un sorosisti. Ar tādiem valdībā latviska Latvija nebūs un tas viņiem ir vienalga. Šie cilvēki nīst visu kas ir nacionāls un patriotisks. Viņi neatbalsta okupācijas seku likvidēšanu. Viņi neatbalsta krievu repatriāciju kaut pat Putins to prasa. Viņi ir pret latviešu valodu kā vienīgo valodu visās valsts apmaksātās skolās, kaut gan tad latviešu bērni Latgalē varētu iet uz latviešu skolām.
Šie cilvēki piekāpjas un iztop krieviem visur. Viņi melo par "lieliem spiedieniem" no Rietumiem, ES un EDSA. (EDSA taču ir Krievijas filiāle). Viņu dēļ tiek sodīti latviešu darbinieki, policisti, ārsti par to, ka grib lietot valsts valodu. Viņu dēļ jaunie latvieši, kas neprot krievu valodu, nevar dabūt darbu Latvijā un viņiem jābrauc prom. Viņu dēļ krievi paliek agresīvāki, negodīgāki un šovinistiskāki ar katru gadu. Vienotības vadoņi kā Āboltiņa un Jaunups ir gatavi noliegt okupāciju un veidot valdību ar SC. Un Vienotībā taču ir Štokenbergs un Pabriks un ar to jau viss ir izteikts.
Zatlers ir teicis, ka Latvijā ir vislabākie krievi pasaulē, ka vajag bezvīzu režīmu ar Krieviju, ka Latvijā vairs nav okupanti, un ka vajag dot automātiski pilsonību visiem krievu bērniem, kaut gan tie varbūt nezina nevienu vārdu latviski. Starp Zatlera padomniekiem ir Vasīlijs Meļņiks un citi šaubīgi tipi. Zatlers arī ir gatavs sadarboties ar SC, kaut gan viņš ir teicis, ka nesadarbosies ar oligarhu partijām. Varbūt Zatlers domā, ka krievu oligarhi ir labāki nekā latviešu oligarhi.
Ja lielākā daļa krievi, kas ienāca Latvijā pēc 1939.g. un viņu pēcteči būtu atstājuši Latviju 1991/92.g., tad varētu runāt tā, kā tagad runā Vienotība un Zatlers, bet tas vēl nav noticis un tādēļ vēl nevar.
Arī godīgie krievi, kas grib palikt latviskā Latvijā, nevar balsot par šīm partijām.
Pēdējos tūkstoš gados latvieši nav vienmēr rīkojošies pareizi, godīgi, varonīgi. Mums bija Kaupo, bija nodevēji, bija gļēvuli. Bet šad un tad latvieši saņēmās un pārsteidza pasauli. Varbūt atkal ir pienācis tāds laiks, taisnības laiks, Lāčplēša laiks, latviešu laiks.
Tādēļ balsosim par Nacionālo Apvienību VL-TB/LNNK.
Tikai iedomājieties, kā tas būtu, ja VL-TB/LNNK dabūtu 51 vietu Saeimā?
Dievs sVētī Latviju
aiVars sLucis
"Mums noteikti jāuzvar, un mēs uzvarēsim" Gunārs Astra, 1983 gada 15 decembrī
Pasaka par Latviju
Divdesmit divos gados ar čaklu darbu, neatlaidību un lielu garīgu pacēlumu no krāsmatām un pelniem mēs radījām latvisku taisnības un pārticības valsti.
Divdesmit gadi pagājuši atjaunotajā Republikā. Vai pēc diviem gadiem varēsim lepoties ar savu valsti? Divos gados pat viens cilvēks var izdarīt ļoti daudz. Cik daudz varam izdarīt mēs visi kopā - divi miljoni latviešu?
Mēs stundām ilgi varam runāt par to, kas mūsu zemē ir slikti, netaisnīgi un ļauni. Bet vai mēs zinām, ko tieši un kā gribam mainīt?
Okupācijas laikā, 80. gadu sākumā, kad veikali mēdza būt tukši kā izslaucīti, tautā klīda joks, ko šodienas bērniem nesaprast. “Veikalā nav banāni? Bet vai tad jūs tos pieprasāt?” Šodienas bērni vienkārši pajautātu – “Nu kādēļ tad jūs neprasījāt tos banānus? Vai tas, kas sevišķs?”
Mēs nevarējām iedomāties, ka varētu prasīt. Pat veikalā redzot banānus, mēs paietu tiem garām.
Tāpat mēs nevarējām iedomāties, ka varam gribēt savas valsts neatkarību. Ja nebūtu cilvēku, kas visus okupācijas gadus to auklēja savās domās, cīnījās un nežēloja savas dzīvības, mums šodien nebūtu savas valsts.
Ikkatra, pat pavisam parasta un ikdienišķa lieta vai lietu kārtība sākumā rodas mūsu domās, tad tiek nosaukta vārdos un tikai tad realizējas dzīvē. Savu pasauli mēs radām paši. Vai mēs ticam, ka Latvija var būt citādāka? Un ja tā – tad tieši kāda ir mūsu Latvija? Es izstāstīšu pasaku... Vislabākajā vietā pasaulē ir kāda zeme. To neskar ne stipras vētras, ne zemestrīces. Tajā krāšņi mainās visi četri gadalaiki, katrs nākdams ar savu skaistumu un dāvanām.
Tās balti smilšainos krastus apskalo jūra – skaista un tīra. Cauri zemei plūst lielas un mazas upes, zilajās debesīs spoguļojas dzidri ezeri. Pusi zemes klāj zaļi meži, kuros mīt dzīvnieki un putni, kādus citās zemēs vairs nesastapt. Auglīgā zeme ir sakopta kā dārzs.
Uz katra pakalna, kokiem apvīta stāv lauku māja, kurā mīlēti, laimīgi, veselīgi un zinātkāri aug vismaz četri bērni. Viņi palīdz vecākiem strādāt savā saimniecībā vai nelielā ražotnē. Ik darba dienu viņi dodas uz savu mazo lauku skolu, paaugoties brauc uz apriņķa skolu, kurā mācās savas tautas vēsturi, literatūru un ģeogrāfiju, dzied korī, mācās ķīmiju, fiziku, matemātiku un vairākas svešvalodas.
Šīs zemes bērni ir gudrākie un spējīgākie pasaulē. Šajā zemē dzīvo skaistākās meitenes, gudrākie un brašākie puiši, mīlošākās mātes un tēvi.
Cilvēki, televīzija un radio runā, dzied, raud un smejas latviešu valodā.
Svētdienās ģimenes dodas uz baznīcu vai saieta namu, kas vienlaicīgi ir garīgās un sabiedriskās dzīves centrs. Sabiedrībā valda savstarpēja mīlestība, cieņa un izpalīdzība.
Gludi un kārtīgi ceļi un dzelzceļi savieno vietas un cilvēkus. Valsts eksporta bilance četras reizes pārsniedz importu. Eksportē augstas kvalitātes pārtiku, koksnes izstrādājumus un papīru, augsto tehnoloģiju izstrādājumus, medikamentus, kosmētiku, dizaina priekšmetus, rokdarbus, mūziku un mākslu.
Svarīgākos pagasta, novada un valsts jautājumus cilvēki izlemj, tieši balsojot. Valsti vada cilvēki, kas bauda vispārēju cieņu un uzticību. Tiešās vēlēšanās tiek ievēlēts pats spējīgākais, godīgākais un gudrākais tautas pārstāvis – valsts Prezidents.
Zemi apsargā neliela, izcili profesionāla, uzticama un moderni bruņota armija. Visi darbspējas vecuma vīrieši un liela daļa sieviešu ir zemessardzē. Šajā zemē nav noziedzības, netiklības, alkoholisma, narkomānijas, pamestu bērnu un slimu un vecu cilvēku.
Valsts visā pasaulē ir slavena ar talantīgajiem cilvēkiem, īpašo latviešu kultūru, mākslu un arhitektūru, drošību, kārtību un tīrību, kādu citur nesastapt.
Visā pasaulē runā par šo laimes zemi. Šī ir mana Latvija. Kāda ir jūsu Latvija? Vai uzdrīkstaties sapņot? Vai labi sapņi var būt pārāk lieli un pārdroši? Vai pieticīgi sapņi vairs ir sapņi?
Tie, kas smejas par lieliem sapņiem, paši nav spējīgi ne tādus izsapņot, ne izstāstīt, ne arī izvest dzīvē. Tie ir mazi, sīku iegribu un zemu tieksmju cilvēciņi. Viņu laiks tuvojas beigām.
Viņi baidās zaudēt savus sīkos sapņus, jo tie ir pretrunā ar mūsu lielajiem.
Aiz bailēm viņi mūs māna un stāsta, ka nedrīkstam sapņot, nedrīkstam gribēt.
Pēc tam nokauj patiesību un neļauj to runāt - tā esot pārāk radikāla un dažiem var radīt kaunu, individuālās neērtības un materiālus zaudējumus.
Kā pēdējo iznīcina mīlestību - darba un radīšanas prieku.
Bez sapņiem, aizbāztām mutēm, sasaistītām vai bezcerībā nolaistām rokām, mēs būsim tieši tādi, kādus mūs grib redzēt svešas varas un viņu kalpi. Vislabāk lidostā, gaidot uz aizejošo reisu - ar visiem bērniem un ģimenēm. Neļaujiet tam notikt.
Izsapņojiet savu Latviju. Noticiet tai. Stāstiet par to citiem. Un tad soli pa solim radiet Latviju.
Vissvarīgākās lietas nemaksā neko. Priecāsimies par sauli, vēju, lietu un dabu mums apkārt – laukiem, mežiem, Ventas rumbu un jūru.
Smaidīsim viens otram – uz ielas, veikalā, autobusā.
Pasveicināsim un uzmundrināsim viens otru. Mēs zinām, kā sirdi sasilda viens silts un latvisks “Labrīt!”
Iedosim kaut dažus santīmus vai maizes klaipiņu otram cilvēkam, kam gribas, bet nav ko ēst.
Mīlēsim savus un svešus bērnus. Palīdzēsim veciem un slimiem cilvēkiem.
Sakopsim savu māju, dārzu, sētu vai ielu. Stādīsim kokus un puķes.
Mācīsimies un dalīsimies savās zināšanās ar tiem, kam tās var noderēt.
Pulcēsimies, spriedīsim un lemsim sev svarīgas lietas. Skaļi un droši prasīsim to, kas mums svarīgs. Teiksim un prasīsim pretī patiesību.
Nebrauksim projām, nepārdosim savu zemi, nepametīsim savus bērnus!
Nekādi pasaules labumi nespēs aizstāt viņiem mūsu mīlestību un uzmanību.
Neviena pasaules zeme nebūs tik skaista, lai kompensētu dzimto valodu, Latvijas ainavu, smaržas, skaņas un draugu pleca sajūtu blakus.
Soli pa solim celsim savu sapņu zemi.
Divdesmit gadi ir pietiekami ilgs laiks, lai atsijātu graudus no pelavām. Mēs varam vērtēt cilvēkus pēc darbiem, nevis vārdiem vai frizūrām. Turēsim acis un ausis vaļā! Neklusēsim, ja zinām patiesību!
Vēl divi gadi un atjaunotajai Latvijai būs divdesmit divi gadi.
Divos gados bērns aug, iemācās staigāt, runāt un kļūst par mazu, bet izteiktu personību.
Divos gados maza zīle izaug par ozolu, kas nav sajaucams ar citiem kokiem un pēc gadu simtiem tiks drukāts uz naudas zīmēm.
Cik daudz divos gados varam izdarīt mēs visi kopā - divi miljoni latviešu?
Iztaisnosim muguras un ievilksim elpu - mēs varam neticami daudz!
Jo mīlam sevi un savu sapņu zemi - Latviju!
Ieva Nikoleta Dāboliņa
PĒCVĀRDAM
Lūdzu kopē un pavairo šo grāmatiņu – gan tekstus, gan zīmējumus! Dod tos krāsot bērniem. Lai gan - viņi zina labāk par mums, cik mūsu Latvija ir skaista un mīļa.
Atceries, ka lielākā daļa vecakās paaudzes internetu nelieto. Iepriecini tos, kas pat avīzi nevar nopirkt. Tādu mūsu vidū ir ļoti daudz.
Tas ir ne tikai atļauts, bet pat ļoti ieteicams.
Noteikums ir tikai viens – Tu nedrīksti par to saņemt naudu.
Pārdomā, kādu Latviju Tu vēlies un uzraksti man savu pasaku! Te gan noteikumi ir vairāki - tai jābūt pozitīvai, iedvesmojošai un ar labām beigām.
Tu vari iedomāties un aprakstīt, ka Andris Šķēle atdod visas savas bagātības valsts parādu dzēšanai, pārceļas uz mazu koka mājiņu Vidzemē un audzē rozes. Viņš beidzot ir laimīgs un padara laimīgus citus. Viņš dzied sava pagasta korī un valsts svētkos 18.novembrī iet lāpu gājienā cauri Rīgai. Cilvēki, viņu satiekot, draudzīgi sveicina.
Tu vari iedomāties, ka līdzīgi rīkojas visi citi, kas savu bagātību ieguvuši nelikumīgi vai netaisnīgi – uz mūsu zemes un tautas nelaimes rēķina.
Tu vari iedomāties, ka Latvijā atkal būvē lidmašīnas un raţo fotoaparātus. Tu vari iedomāties, ka pasaules ostās uz mūsu kuģiem atkal plīvo mūsu karogi.
Tu vari iedomāties, ka visi latvieši atgrieţas Latvijā un padara mūsu valsti par ekonomisko brīnumu un paraugu visai pasaulei.
Tu vari iedomāties, ka jaunieši Rīgas ielās dzied latviešu tautasdziesmas - sava prieka pēc. Ne tikai Dziesmu svētkos, bet tādēļ, ka ir lepni un laimīgi par savu valsti.
Apraksti vai uzzīmē, kā tieši tas būs un notiks, un tici – tas kļūs par īstenību!
Ieva Nikoleta Dāboliņa
31.08.2011.
piektdiena, 2011. gada 9. septembris
ZRP novērtē SC kā partneri
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=325262:koalcijas-partneru-mekljumos-partijas-sk-piemirst-vltju&catid=93:la-komentri&Itemid=295
Koalīcijas partneru meklējumos partijas sāk piemirst vēlētāju
27.08.2011 Monika Zīle
Priekšvēlēšanu periodam allaž bijušas raksturīgas dažu putnu riesta laika iezīmes – ir gan izrādīšanās, gan tradicionālā dziesma, kuras izpildītājs tā "uzfederējas", ka slikti saprot apkārtnes notikumus.
Šoreiz politiskā riesta skaņdarbos līdztekus sevis cildināšanai, konkurentu kritikai un tēmai "kā es darītu, ja prastu" spēcīgāk nekā citās reizēs jaušami tirgus elementi. Palaikam tādā pakāpē, ka kļūst neērti, skatoties, cik klaji un pat izmisīgi Zatlera Reformu partija (ZRP) piedāvājas gulties blakus "Saskaņas centram" ("SC") un "Vienotība" savukārt neveiksmīgi tēlo filozofisku mieru. Gribas sasist plaukstas un ūjināt: hallo, kungi un dāmas, nākamās valdības koalīcijas partnera lūkojumos jūs esat tā aizrāvušies, ka vēlētājs kļūst otršķirīgs! Protams, kandidēšana uz Saeimu ir cīņa par varu un šīs sacensības noteikumi pieprasa apstiprinājumus, ka potenciālajam uzvarētājam jau tagad skaidri varas izmantošanas virzieni. Arī politisko spēku ambīcijas ir neatņemama garšviela pirmsvēlēšanu laika virtuvē. Bet rodas šaubas, vai katlā burbuļojošais virums vēlētājam būs baudāms, ja ZRP vienīgais noteikums ir nesadarboties ar Zaļo un zemnieku savienību un dažu paziņojumu zemteksti liecina, ka partija gatava piekāpties "SC" jautājumos, kas latviešu elektorātam ir būtiski.
Droši vien ar sapratni vajag izturēties pret ZRP premjera kandidāta Edmunda Sprūdža paziņojumiem par integrācijas svītrošanu – iespējams, šis jēdziens pagaidām nav trāpījies viņa miglainās izglītošanās līklocī, – bet pats Valdis Zatlers nav mēģinājis politisko rekrūti palabot.
Jo tas varētu neiet pie dūšas "SC", kas – patīk tas mums vai ne – vienīgais starp lielākajiem spēlētājiem neizrāda gatavību nomest virsdrēbes un dejot pie stieņa, lai vēl pirms vēlēšanām dabūtu partneri nākamajai koalīcijai.
Ekonomistu apvienība "2010" tāpat kā pirms citām Saeimas vēlēšanām arī šogad publiskos partiju solījumu analīzi tautsaimnieciskā griezumā. Tas gan solīts tikai pēc 10. septembra, un jāšaubās, vai daudzi vēlētāji lietišķajos atzinumos iedziļināsies. Latviešiem, kā liecina vairāku nesenu balsošanu vēsture, ceļā pie urnām dominē mirkļa emocijas. Bet, godīgi runājot, uz latviešu elektorātu mērķējošās partijas gadiem vaiga sviedros pūlas, lai balsotājs turpinātu mētāties starp kvēlām simpātijām un netīksmi. Vēsā prātā dzīvojot, vēlētājs šobrīd pat, iespējams, atģistos pajautāt pie varas pēdējos gados bijušajiem: sakiet, kādos valsts tālākos un tuvākos attīstības plānos ir izmantoti daudzi Stratēģiskās analīzes komisijas (SAK) pētījumi – teiksim, par dzīves kvalitāti un kultūras pieejamību; kur valdība glabā SAK 2008. gada rekomendācijas par nepieciešamību noteikt tautsaimniecībā prioritāras, tātad īpaši atbalstāmas nozares un to skaitā zinātniskās pētniecības pakalpojumus? Ir bijuši arī citi nopietni SAK pētījumi, kuru rekomendācijas palikušas tikai uz šo dokumentu lapām. Tiesa, uznāca krīze un par vienīgo prioritāti kļuva jostu savilkšana. Viss liecina, ka tuvākajā laikā to atlaist neizdosies, un tāpēc vēl jo svarīgāk uz Saeimu startējošajiem nerībināt tukšu mucu tamburīnus.
Koalīcijas partneru meklējumos partijas sāk piemirst vēlētāju
27.08.2011 Monika Zīle
Priekšvēlēšanu periodam allaž bijušas raksturīgas dažu putnu riesta laika iezīmes – ir gan izrādīšanās, gan tradicionālā dziesma, kuras izpildītājs tā "uzfederējas", ka slikti saprot apkārtnes notikumus.
Šoreiz politiskā riesta skaņdarbos līdztekus sevis cildināšanai, konkurentu kritikai un tēmai "kā es darītu, ja prastu" spēcīgāk nekā citās reizēs jaušami tirgus elementi. Palaikam tādā pakāpē, ka kļūst neērti, skatoties, cik klaji un pat izmisīgi Zatlera Reformu partija (ZRP) piedāvājas gulties blakus "Saskaņas centram" ("SC") un "Vienotība" savukārt neveiksmīgi tēlo filozofisku mieru. Gribas sasist plaukstas un ūjināt: hallo, kungi un dāmas, nākamās valdības koalīcijas partnera lūkojumos jūs esat tā aizrāvušies, ka vēlētājs kļūst otršķirīgs! Protams, kandidēšana uz Saeimu ir cīņa par varu un šīs sacensības noteikumi pieprasa apstiprinājumus, ka potenciālajam uzvarētājam jau tagad skaidri varas izmantošanas virzieni. Arī politisko spēku ambīcijas ir neatņemama garšviela pirmsvēlēšanu laika virtuvē. Bet rodas šaubas, vai katlā burbuļojošais virums vēlētājam būs baudāms, ja ZRP vienīgais noteikums ir nesadarboties ar Zaļo un zemnieku savienību un dažu paziņojumu zemteksti liecina, ka partija gatava piekāpties "SC" jautājumos, kas latviešu elektorātam ir būtiski.
Droši vien ar sapratni vajag izturēties pret ZRP premjera kandidāta Edmunda Sprūdža paziņojumiem par integrācijas svītrošanu – iespējams, šis jēdziens pagaidām nav trāpījies viņa miglainās izglītošanās līklocī, – bet pats Valdis Zatlers nav mēģinājis politisko rekrūti palabot.
Jo tas varētu neiet pie dūšas "SC", kas – patīk tas mums vai ne – vienīgais starp lielākajiem spēlētājiem neizrāda gatavību nomest virsdrēbes un dejot pie stieņa, lai vēl pirms vēlēšanām dabūtu partneri nākamajai koalīcijai.
Ekonomistu apvienība "2010" tāpat kā pirms citām Saeimas vēlēšanām arī šogad publiskos partiju solījumu analīzi tautsaimnieciskā griezumā. Tas gan solīts tikai pēc 10. septembra, un jāšaubās, vai daudzi vēlētāji lietišķajos atzinumos iedziļināsies. Latviešiem, kā liecina vairāku nesenu balsošanu vēsture, ceļā pie urnām dominē mirkļa emocijas. Bet, godīgi runājot, uz latviešu elektorātu mērķējošās partijas gadiem vaiga sviedros pūlas, lai balsotājs turpinātu mētāties starp kvēlām simpātijām un netīksmi. Vēsā prātā dzīvojot, vēlētājs šobrīd pat, iespējams, atģistos pajautāt pie varas pēdējos gados bijušajiem: sakiet, kādos valsts tālākos un tuvākos attīstības plānos ir izmantoti daudzi Stratēģiskās analīzes komisijas (SAK) pētījumi – teiksim, par dzīves kvalitāti un kultūras pieejamību; kur valdība glabā SAK 2008. gada rekomendācijas par nepieciešamību noteikt tautsaimniecībā prioritāras, tātad īpaši atbalstāmas nozares un to skaitā zinātniskās pētniecības pakalpojumus? Ir bijuši arī citi nopietni SAK pētījumi, kuru rekomendācijas palikušas tikai uz šo dokumentu lapām. Tiesa, uznāca krīze un par vienīgo prioritāti kļuva jostu savilkšana. Viss liecina, ka tuvākajā laikā to atlaist neizdosies, un tāpēc vēl jo svarīgāk uz Saeimu startējošajiem nerībināt tukšu mucu tamburīnus.
ceturtdiena, 2011. gada 25. augusts
PCTVL un Dudajeva iela (Latvijas valsts neatzīšana)
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=324413:netraucjiet-dudajeva-pus&catid=93:la-komentri&Itemid=295
Netraucējiet Dudajeva pīšļus
19.08.2011 Voldemārs Krustiņš
Šajās dienās visās lielākajās Rīgas avīzēs bija raksti Džohara Dudajeva ielas sakarā. Kā zināms, Nils Ušakovs grasās šo ielu pārdēvēt. To darīt viņš neapdomīgi apsolīja, kļuvis par Rīgas pilsētas galvu, turklāt aizbraucis uz Maskavu.
Nu drīz būs Saeimas vēlēšanas, un krievu naciķi jeb šovinisti atrod, ka pienācis īstais laiks, kad Nilam Ušakovam jāpilda dotais vārds. Skaidrs, ka Ušakova kungam tīrais nieks Dudajevu novākt, saskaņieši ir Rīgā pie varas.
Bet nevar zināt, kas tad varētu notikt, jo tādam domes pasākumam būtu neslēpti demonstratīvs, es teiktu – izaicinošs raksturs. Rīgas vadītāji, kuriem pirms Saeimas un pašvaldību tuvīnajām vēlēšanām nav itin nekādas patikšanas apšļakstīt savu visādi atzīto un cildināto vārdu, vērsās pie Pieminekļu padomes pēc atbalsta, bet tādu nesaņēma. Kā un kāpēc nesaņēma, "Latvijas Avīzē" vispilnīgāk aprakstījis Ģirts Vikmanis ("LA" 17. augusta numurs). Kā jau tādos politiski sāpīgos gadījumos, Džohara Dudajeva lietu sāks stiept un vilkt. Dažādi. Piemēram, aptaujājot šīs ielas iedzīvotājus, tas šķiet dikti demokrātiski, bet nekādā veidā neatrisinās ielas pārdēvēšanas pamatojumu.
Jo jautājums tad būtu – vai šajā ielā mitinās vairākumā Krievijas valsts jeb impērijas teritoriālās nedalāmības piekritēji vai tādi cilvēki, kas pieļauj čečenu valsts patstāvību, vai tādi, kam ne silts, ne auksts, viss pie vienas vietas. Tādas tās lietas.
Džohars Dudajevs, bijušais čečenu tautības padomju aviācijas ģenerālis, tika fiziski likvidēts kā neatkarīgas Čečenijas valsts prezidents un kā tāds tiek pieminēts. Skaidrs, ka Dudajeva vārdu nevēlas pieminēt nedalāmās Krievijas valsts impērijas idejas piekritēji un Krievijas vara, kā arī tie, kas ar Krievijas varu vēlas sadzīvot. Pragmatiski.
Ko tas nozīmē Latvijas "kontekstā"? Un tas ir galvenais!
Nupat ar savu deputātu kandidātu saraksta iesniegšanu 11. Saeimas vēlēšanām uz varu Latvijā ir pieteikusies arī partija "PCTVL" jeb "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" J. Plinera vadībā. Šīs partijas sarakstā atrodam Aleksandru Giļmanu, kurš Čečenijas notikumu laikā vienā avīzē saviem lasītājiem jautāja un atbildēja: "Bet vai tad pati par sevi slavenā Latvijas valsts nav tāds pats separātisma produkts kā patvaļīgā Čečenija?"
Patiešām, Dudajeva ielas pārdēvētāji tik tālu kā A. Giļmans nav aizrakušies, bet tas būtu pat bīstami. Pārāk atklāti rakņāties ap Latvijas valsts pamatiem.
Netraucējiet Dudajeva pīšļus
19.08.2011 Voldemārs Krustiņš
Šajās dienās visās lielākajās Rīgas avīzēs bija raksti Džohara Dudajeva ielas sakarā. Kā zināms, Nils Ušakovs grasās šo ielu pārdēvēt. To darīt viņš neapdomīgi apsolīja, kļuvis par Rīgas pilsētas galvu, turklāt aizbraucis uz Maskavu.
Nu drīz būs Saeimas vēlēšanas, un krievu naciķi jeb šovinisti atrod, ka pienācis īstais laiks, kad Nilam Ušakovam jāpilda dotais vārds. Skaidrs, ka Ušakova kungam tīrais nieks Dudajevu novākt, saskaņieši ir Rīgā pie varas.
Bet nevar zināt, kas tad varētu notikt, jo tādam domes pasākumam būtu neslēpti demonstratīvs, es teiktu – izaicinošs raksturs. Rīgas vadītāji, kuriem pirms Saeimas un pašvaldību tuvīnajām vēlēšanām nav itin nekādas patikšanas apšļakstīt savu visādi atzīto un cildināto vārdu, vērsās pie Pieminekļu padomes pēc atbalsta, bet tādu nesaņēma. Kā un kāpēc nesaņēma, "Latvijas Avīzē" vispilnīgāk aprakstījis Ģirts Vikmanis ("LA" 17. augusta numurs). Kā jau tādos politiski sāpīgos gadījumos, Džohara Dudajeva lietu sāks stiept un vilkt. Dažādi. Piemēram, aptaujājot šīs ielas iedzīvotājus, tas šķiet dikti demokrātiski, bet nekādā veidā neatrisinās ielas pārdēvēšanas pamatojumu.
Jo jautājums tad būtu – vai šajā ielā mitinās vairākumā Krievijas valsts jeb impērijas teritoriālās nedalāmības piekritēji vai tādi cilvēki, kas pieļauj čečenu valsts patstāvību, vai tādi, kam ne silts, ne auksts, viss pie vienas vietas. Tādas tās lietas.
Džohars Dudajevs, bijušais čečenu tautības padomju aviācijas ģenerālis, tika fiziski likvidēts kā neatkarīgas Čečenijas valsts prezidents un kā tāds tiek pieminēts. Skaidrs, ka Dudajeva vārdu nevēlas pieminēt nedalāmās Krievijas valsts impērijas idejas piekritēji un Krievijas vara, kā arī tie, kas ar Krievijas varu vēlas sadzīvot. Pragmatiski.
Ko tas nozīmē Latvijas "kontekstā"? Un tas ir galvenais!
Nupat ar savu deputātu kandidātu saraksta iesniegšanu 11. Saeimas vēlēšanām uz varu Latvijā ir pieteikusies arī partija "PCTVL" jeb "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" J. Plinera vadībā. Šīs partijas sarakstā atrodam Aleksandru Giļmanu, kurš Čečenijas notikumu laikā vienā avīzē saviem lasītājiem jautāja un atbildēja: "Bet vai tad pati par sevi slavenā Latvijas valsts nav tāds pats separātisma produkts kā patvaļīgā Čečenija?"
Patiešām, Dudajeva ielas pārdēvētāji tik tālu kā A. Giļmans nav aizrakušies, bet tas būtu pat bīstami. Pārāk atklāti rakņāties ap Latvijas valsts pamatiem.
Āboltiņa par Vienotību
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=324248:boltia-msu-komanda-ir-ldzsvarotka-&catid=95:intervijas&Itemid=113
17.08.2011 Ģirts Zvirbulis
Āboltiņa: mūsu komanda ir līdzsvarotāka
Ar atlaistās 10. Saeimas priekšsēdētāju un partijas "Vienotība" līderi SOLVITU ĀBOLTIŅU sarunājas "Latvijas Avīzes" žurnālisti Voldemārs Krustiņš un Ģirts Zvirbulis.
V. Krustiņš: – Šobrīd daudzi mūsu lasītāji atrodas grūtas dilemmas priekšā, jo viņiem jāizšķiras, par kuru no diviem ļoti līdzīgiem politiskajiem spēkiem – " Vienotību" vai Zatlera Reformu partiju – ārkārtas vēlēšanās atdot savu balsi. Izvēle tiešām nav no vieglajām, jo abas partijas ir tik līdzīgas, ka jābrīnās, kādēļ tās nav vienā partijā. Lūdzu pastāstiet, kas ir tas īpašais, ar ko jūsu "Vienotība" būtu izvēlamāka par Zatlera kunga vienotību?
S. Āboltiņa: – Varu tikai atkārtot to, ko ne reizi vien jau esmu teikusi – manuprāt, tā bija Zatlera kunga kļūda – veidot jaunu partiju. Zatlera kungs ne reizi vien taču ir teicis – lai Latvija varētu attīstīties, nepieciešama arī stabila politiskā sistēma – bez sīkpartijām. Un tas nozīmē lielas partijas, kas nešķeļ vēlētājus starp ideoloģiski līdzīgām partijām.
Kāpēc balsot par mums? Pirmkārt, padarītie darbi – pārvarētā ekonomiskā krīze, iegūtā stabilitāte. Mūsu pieredze ir ļāvusi sagatavot vispārdomātāko ekonomikas pro-grammu, kas, mācoties no attīstītāko Eiropas valstu pieredzes, paredz stabilu attīstību Latvijai tuvākajā nākotnē. Jau šobrīd sasniegto ekonomisko izaugsmi visi cilvēki varbūt vēl nejūt savos maciņos, bet to apliecina statistika un nodokļu iekasēšanas rādītāji. Šobrīd nav īstais laiks teorētiskiem eksperimentiem ar valsts tautsaimniecību.
Zatlera partijas ekonomiskajā programmā ir vairākas lietas, kas prasītos pēc paskaidrojumiem, bet visbīstamākā ir spēlēšanās ar PVN samazinātajām likmēm, jo šāds solis visvairāk skars tieši trūcīgākos iedzīvotājus.
Otrkārt, mums ir vispieredzējušākā komanda. Savukārt mūsu vēlēšanu sarakstos ir rasts līdzsvars starp pieredzējušiem politiķiem un tādiem, kas iepriekš politikā nav bijuši. Mums ir stipri pārstāvji reģionos, ir jauni cilvēki, līdzīga pārstāvība gan sievietēm, gan vīriešiem. Un mūsu sarakstos ir daudz juristu, kas paši spēs strādāt ar likumprojektiem, nepastarpināti paši analizēt, radīt un iesniegt tos.
Savukārt attiecībā uz Zatlera partiju rodas iespaids, ka ir grūtības arī ar komandas izveidi. Tādi augsta līmeņa profesionāļi kā Sudrabas un Egles kundzes, kā arī Maizīša kungs viņam atteikuši. Šaubos, vai ir pareizi veidot kandidātu sarakstus, kas lielā mērā sastāv no pārbēdzējiem no citām partijām. Latvieši labprāt balso par jauniem politiskajiem spēkiem, bet vienlaikus cieņā ir paradums – ja reiz ar vienu meiteni atnācu uz balli, tad ar to arī eju uz mājām.
Politikā, lai kaut ko sasniegtu un realizētu pozitīvas pārmaiņas, ir nepieciešams smags un ilgstošs ikdienas darbs, turklāt komandā ar uzticamiem cilvēkiem. Nepietiek ar vienu emocionālu, tautai tīkamu paziņojumu.
– Pret partiju programmām mūsu vēlētājs ir diezgan uzmanīgs un vairāk vērtē pēc personālijām. Pēdējā laikā arvien aktuālāks kļūst jautājums par iespējamo sadarbību ar "Saskaņas centru"…
– Es uzreiz gribētu kliedēt mītus, kas par mums izskanējuši publiskajā telpā. Vēlos uzsvērt, ka nevienu brīdi neesmu vairījusies vai baidījusies lietot apzīmējumu "okupācija". Taču neatkarības laikā ir uzaugusi vesela paaudze, kas īsti nesaprot, kādēļ par okupāciju tik daudz tiek runāts. Un tāpēc ir svarīgi izskaidrot, ka tā nav tikai vēsture vai viens atsevišķs jēdziens, bet tam ir arī juridiskas sekas. Tas ir jautājums par to, vai Latvija ir dibināta 1918. vai 1990. gadā. "SC" vēlas panākt piekrišanu apgalvojumam, ka valsts ir dibināta 1990. gadā. Bet šāda atteikšanās no valstiskās pēctecības apdraudētu ne vien Satversmes, bet arī Pilsonības likuma un daudzu citu likumu pozīcijas.
Arī "SC" piedāvājums par moratoriju vēstures jautājumiem man liekas visnotaļ dīvains, un to varētu tulkot kā "nejautājiet mums trīs gadus, kas ir rakstīts Satversmē, un nelūdziet pildīt deputātu zvērestu".
Arī, ja salīdzinām partiju īsās programmas, tad mums uzsvars ir uz tiesiskuma un ekonomiskās izaugsmes jautājumiem. Savukārt "SC" programmā par tiesiskumu vispār nav neviena vārda, bet ekonomikas laukā ir piedāvāts atlikt eiro ieviešanu un turpināt dzīvot uz parāda. Tātad viedokļu atšķirības mums ir ne tikai okupācijas jautājumā.
– Jums partijā ir daži politiski režisori vai suflieri, piemēram, Jaunupa kungs, kas ļoti uzstājīgi cenšas panākt koalīciju ar "Saskaņas centru".
– Šeit gribētu kliedēt vēl vienu mītu. Jautājums par to, ar ko sadarboties pēc vēlēšanām, pirmām kārtām ir jautājums Latvijas vēlētājam. Referendums par Saeimas atlaišanu apliecināja cilvēku vēlmi pēc pārmaiņām. Pēc 11. Saeimas vēlēšanām lēmumus par partiju koalīcijas veidošanu nepieņems kāds suflieris aizkulisēs, to nepieņems pat viena pati "Vienotības" valde. Veidojot koalīciju, notiks obligātas plašas konsultācijas ar partijas domi, kur ietilpst cilvēki no visas Latvijas.
– Iespējams, izvēle – iet kopā ar saskaņiešiem vai neiet – pēc vēlēšanām būs jāpieņem nevis jums, bet Valdim Zatleram. Kā jūs ieteiktu rīkoties, ja viņš jums kā pieredzējušai politiķei lūgtu padomu šajā jautājumā?
– Vispirms es viņam dotu padomu turēties pie paša vārdiem, jo konsekvenci politikā vēlētājs ilgtermiņā tomēr novērtē. Iešana kopā ar "SC" būtu ļoti daudzu deklarēto principu un uzstādījumu nodošana. Es viņam atgādinātu, ka mums būtu bijis jāveido viena partija, un tad mēs par koalīcijām varētu spriest daudz brīvāk un ērtāk. Es pat neizslēdzu, ka gadījumā, ja Zatlera kungs būtu pievienojies "Vienotībai", tad ar mūsu pieredzi un viņa entuziasmu mums kopā izdotos saņemt 51 balsi parlamentā. Tagad situācija ir daudz sarežģītāka, un paredzu, ka valdošās koalīcijas veidošana būs ļoti grūta.
– Vēl viens jautājums, kas šķiet būtisks daudziem vēlētājiem jau pirms vēlēšanām, ir potenciālā Ministru kabineta sastāvs. Šajā ziņā Šlesera kungs rādījis priekšzīmi, un pēc viņa partijas kongresa viss kļuva daudz skaidrāks, jo kopā ar programmu tika izziņots arī ministru saraksts. Vai arī jūs varētu ieviest līdzīgu skaidrību? Kaut vai ekonomikas, iekšlietu un ārlietu nozarēs?
– Kā jau minēju, "Vienotībā" ir pieredzējusi profesionāļu komanda. Taču šobrīd, kamēr par iespējamo valdības sastāvu nav lēmusi "Vienotības" valde, konkrētus kandidātus nevaru nosaukt. Šādus lēmumus es nepieņemu vienpersoniski un tādēļ neesmu pilnvarota šodien par to runāt.
Man, protams, ir savs redzējums par to, kuri kandidāti ir piemērotākie jūsu minētajiem amatiem, bet arī to šobrīd paturēšu pie sevis.
Vēlētāji jau pirms vēlēšanām noteikti varēs iepazīties ar mūsu Ministru kabineta sastāvu.
Ģ. Zvirbulis: – Vai jūs pati vēlētos no lēmējvaras atgriezties izpildvarā un uzņemties kādas ministrijas vadību?
– Jā, es neizslēdzu iespēju pēc vēlēšanām atgriezties izpildvarā, bet konkrētāk atbildēt varēšu, kad jautājums par nākamo Ministru kabinetu būs skatīts "Vienotības" valdē.
– Saprotams, ka nevēlaties stāstīt par to, kam un kādus ministra amatus dalīsiet. Bet varbūt dalītājs būs kāds cits, piemēram, Jānis Urbanovičs. Vai strādāsiet viņa veidotā valdībā?
– Par koalīciju veidošanu šobrīd runāt būtu pāragri. Tomēr jau šobrīd ir stipri apšaubāma iespējamība, ka "Vienotība" varētu strādāt Urbanoviča kunga vadītā koalīcijā. Tas ir jautājums, ko "Vienotībā" esam izrunājuši daudz reižu. Mēs paliekam pie uzstādījuma, ka premjers nosaka valsts kursu, un tādēļ neredzam iespēju, ka mēs varētu atbalstīt to kursu, pa kuru vēlas doties "Saskaņas centrs" un Urbanovičs.
– Tomēr, vērojot procesus " Vienotībā", nevar nepamanīt, ka nacionālais spārns kļūst it kā arvien plānāks, vairāki bijušie Pilsoniskās savienības biedri pametuši partiju. Kandidātu sarakstā vairs neatrodam Dzintru Hiršu un Imantu Lieģi. Tajā pašā laikā pastiprinās kreisais spārns un savos sarakstos esat iekļāvuši vairākus bijušos sociāldemokrātus. Slīdat pa kreisi?
– Partija "Vienotība" sevi ir definējusi kā centrisku partiju, un mūsu pamatdokumentā jeb vērtību deklarācijā, ko visi parakstījuši, ir vienlīdz nostiprinātas gan ekonomiskās, gan nacionālās vērtības.
Savukārt attiecībā uz atsevišķu biedru izstāšanos gribu teikt: tas ir normāls process brīvā demokrātiskā valstī, ka cilvēks izvēlas, kur iet un ar ko sadarboties. No tā nebūtu jātaisa traģēdija. Es patiesi neuzskatu, ka būtu pamats bažīties par "Vienotības" nacionālā spārna vājināšanos. Veidojot kandidātu sarakstus, tika aptaujāti visi pirms gada kandidējušie, arī pašreizējie ministri un deputāti. Jūsu minētie kandidāti paši neizteica vēlmi būt vēlēšanu sarakstos – tā bija viņu pašu izvēle. Cik zinu, Lieģa kungam ir vēlme atgriezties diplomātijā, un tas nav savienojams ar deputāta darbu.
V. Krustiņš: – Mani nebeidz pārsteigt, ka ne jūs kā Saeimas priekšsēdētāja, ne jūsu partijas biedrs Ministru prezidents Valdis Dombrovskis nekādā veidā neesat pauduši nosodījumu tam faktam, ka Latvijā atsevišķas personas drīkst mierīgi vākt parakstus par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai.
– Latviešu valodas pozīcijas ir nostiprinātas Satversmē, un "Vienotība" pat nepieļauj domu par šā panta pārskatīšanu. Taču Satversme arī dod cilvēkiem tiesības vākt parakstus dažādām iniciatīvām.
Konkrētajā gadījumā gan no morāli ētiskā viedokļa tas neapšaubāmi parāda šo personu attieksmi un lojalitātes trūkumu pret valsti, kurā viņi dzīvo.
Latviešu valoda ir ne tikai mūsu kultūras pamats, bet arī mūsu atbildība Eiropas Savienības priekšā, lai krievu valoda nekļūtu par ES oficiālo valodu. Piemēram, Vācijā pie viņu lielās turku kopienas neviens pat nedomā pieprasīt turku valodai oficiālo statusu. Un pat ja šis jautājums nonāks līdz referendumam, esmu pārliecināta, ka piedzīvosim nebijušu tautas aktivitāti, lai savu valodu nosargātu.
Ģ. Zvirbulis: – Vēl pirms prezidenta rīkojuma par Saeimas atlaišanu veikts pētījums, kurā vairākums aptaujāto iedzīvotāju 10. Saeimas darbu novērtēja kā sliktāku nekā devītās. Vai jums kā Saeimas priekšsēdētājai šāds deputātu darba vērtējums liekas pelnīts?
– Uzskatu, ka tik skarbu vērtējumu nebijām pelnījuši, tomēr tas ir saprotams. Cilvēki no šī Saeimas sasaukuma gaidīja ļoti daudz, uzreiz pēc vēlēšanām cerēja uz ļoti straujām pārmaiņām. Bet, tās nesagaidot, sekoja arī liela vilšanās, ko vēl pastiprināja vairāki skandalozi lēmumi, piemēram, Judina neapstiprināšana tiesneša amatā, aizliegums veikt kratīšanu Šlesera dzīvesvietās. Tomēr esmu pārliecināta, ka kopumā šī Saeima bija kvalitatīvāka par iepriekšējo, un ceru, ka paveiktās lietas ilgtermiņā tiks novērtētas. Ja valdībai pārmet koncentrēšanos uz tehnisku risinājumu meklēšanu izejai no krīzes un grāmatvedisku darbību, tad parlaments ir tā vieta, kur jārada valsts attīstības vīzija un jānotiek stratēģiskām diskusijām. Šis parlaments bija ļoti atvērts dažādu veidu debatēm par attīstību un izaugsmi, par ko kopīgi diskutēja nevalstiskās organizācijas, sociālie partneri, jaunieši un politiķi.
17.08.2011 Ģirts Zvirbulis
Āboltiņa: mūsu komanda ir līdzsvarotāka
Ar atlaistās 10. Saeimas priekšsēdētāju un partijas "Vienotība" līderi SOLVITU ĀBOLTIŅU sarunājas "Latvijas Avīzes" žurnālisti Voldemārs Krustiņš un Ģirts Zvirbulis.
V. Krustiņš: – Šobrīd daudzi mūsu lasītāji atrodas grūtas dilemmas priekšā, jo viņiem jāizšķiras, par kuru no diviem ļoti līdzīgiem politiskajiem spēkiem – " Vienotību" vai Zatlera Reformu partiju – ārkārtas vēlēšanās atdot savu balsi. Izvēle tiešām nav no vieglajām, jo abas partijas ir tik līdzīgas, ka jābrīnās, kādēļ tās nav vienā partijā. Lūdzu pastāstiet, kas ir tas īpašais, ar ko jūsu "Vienotība" būtu izvēlamāka par Zatlera kunga vienotību?
S. Āboltiņa: – Varu tikai atkārtot to, ko ne reizi vien jau esmu teikusi – manuprāt, tā bija Zatlera kunga kļūda – veidot jaunu partiju. Zatlera kungs ne reizi vien taču ir teicis – lai Latvija varētu attīstīties, nepieciešama arī stabila politiskā sistēma – bez sīkpartijām. Un tas nozīmē lielas partijas, kas nešķeļ vēlētājus starp ideoloģiski līdzīgām partijām.
Kāpēc balsot par mums? Pirmkārt, padarītie darbi – pārvarētā ekonomiskā krīze, iegūtā stabilitāte. Mūsu pieredze ir ļāvusi sagatavot vispārdomātāko ekonomikas pro-grammu, kas, mācoties no attīstītāko Eiropas valstu pieredzes, paredz stabilu attīstību Latvijai tuvākajā nākotnē. Jau šobrīd sasniegto ekonomisko izaugsmi visi cilvēki varbūt vēl nejūt savos maciņos, bet to apliecina statistika un nodokļu iekasēšanas rādītāji. Šobrīd nav īstais laiks teorētiskiem eksperimentiem ar valsts tautsaimniecību.
Zatlera partijas ekonomiskajā programmā ir vairākas lietas, kas prasītos pēc paskaidrojumiem, bet visbīstamākā ir spēlēšanās ar PVN samazinātajām likmēm, jo šāds solis visvairāk skars tieši trūcīgākos iedzīvotājus.
Otrkārt, mums ir vispieredzējušākā komanda. Savukārt mūsu vēlēšanu sarakstos ir rasts līdzsvars starp pieredzējušiem politiķiem un tādiem, kas iepriekš politikā nav bijuši. Mums ir stipri pārstāvji reģionos, ir jauni cilvēki, līdzīga pārstāvība gan sievietēm, gan vīriešiem. Un mūsu sarakstos ir daudz juristu, kas paši spēs strādāt ar likumprojektiem, nepastarpināti paši analizēt, radīt un iesniegt tos.
Savukārt attiecībā uz Zatlera partiju rodas iespaids, ka ir grūtības arī ar komandas izveidi. Tādi augsta līmeņa profesionāļi kā Sudrabas un Egles kundzes, kā arī Maizīša kungs viņam atteikuši. Šaubos, vai ir pareizi veidot kandidātu sarakstus, kas lielā mērā sastāv no pārbēdzējiem no citām partijām. Latvieši labprāt balso par jauniem politiskajiem spēkiem, bet vienlaikus cieņā ir paradums – ja reiz ar vienu meiteni atnācu uz balli, tad ar to arī eju uz mājām.
Politikā, lai kaut ko sasniegtu un realizētu pozitīvas pārmaiņas, ir nepieciešams smags un ilgstošs ikdienas darbs, turklāt komandā ar uzticamiem cilvēkiem. Nepietiek ar vienu emocionālu, tautai tīkamu paziņojumu.
– Pret partiju programmām mūsu vēlētājs ir diezgan uzmanīgs un vairāk vērtē pēc personālijām. Pēdējā laikā arvien aktuālāks kļūst jautājums par iespējamo sadarbību ar "Saskaņas centru"…
– Es uzreiz gribētu kliedēt mītus, kas par mums izskanējuši publiskajā telpā. Vēlos uzsvērt, ka nevienu brīdi neesmu vairījusies vai baidījusies lietot apzīmējumu "okupācija". Taču neatkarības laikā ir uzaugusi vesela paaudze, kas īsti nesaprot, kādēļ par okupāciju tik daudz tiek runāts. Un tāpēc ir svarīgi izskaidrot, ka tā nav tikai vēsture vai viens atsevišķs jēdziens, bet tam ir arī juridiskas sekas. Tas ir jautājums par to, vai Latvija ir dibināta 1918. vai 1990. gadā. "SC" vēlas panākt piekrišanu apgalvojumam, ka valsts ir dibināta 1990. gadā. Bet šāda atteikšanās no valstiskās pēctecības apdraudētu ne vien Satversmes, bet arī Pilsonības likuma un daudzu citu likumu pozīcijas.
Arī "SC" piedāvājums par moratoriju vēstures jautājumiem man liekas visnotaļ dīvains, un to varētu tulkot kā "nejautājiet mums trīs gadus, kas ir rakstīts Satversmē, un nelūdziet pildīt deputātu zvērestu".
Arī, ja salīdzinām partiju īsās programmas, tad mums uzsvars ir uz tiesiskuma un ekonomiskās izaugsmes jautājumiem. Savukārt "SC" programmā par tiesiskumu vispār nav neviena vārda, bet ekonomikas laukā ir piedāvāts atlikt eiro ieviešanu un turpināt dzīvot uz parāda. Tātad viedokļu atšķirības mums ir ne tikai okupācijas jautājumā.
– Jums partijā ir daži politiski režisori vai suflieri, piemēram, Jaunupa kungs, kas ļoti uzstājīgi cenšas panākt koalīciju ar "Saskaņas centru".
– Šeit gribētu kliedēt vēl vienu mītu. Jautājums par to, ar ko sadarboties pēc vēlēšanām, pirmām kārtām ir jautājums Latvijas vēlētājam. Referendums par Saeimas atlaišanu apliecināja cilvēku vēlmi pēc pārmaiņām. Pēc 11. Saeimas vēlēšanām lēmumus par partiju koalīcijas veidošanu nepieņems kāds suflieris aizkulisēs, to nepieņems pat viena pati "Vienotības" valde. Veidojot koalīciju, notiks obligātas plašas konsultācijas ar partijas domi, kur ietilpst cilvēki no visas Latvijas.
– Iespējams, izvēle – iet kopā ar saskaņiešiem vai neiet – pēc vēlēšanām būs jāpieņem nevis jums, bet Valdim Zatleram. Kā jūs ieteiktu rīkoties, ja viņš jums kā pieredzējušai politiķei lūgtu padomu šajā jautājumā?
– Vispirms es viņam dotu padomu turēties pie paša vārdiem, jo konsekvenci politikā vēlētājs ilgtermiņā tomēr novērtē. Iešana kopā ar "SC" būtu ļoti daudzu deklarēto principu un uzstādījumu nodošana. Es viņam atgādinātu, ka mums būtu bijis jāveido viena partija, un tad mēs par koalīcijām varētu spriest daudz brīvāk un ērtāk. Es pat neizslēdzu, ka gadījumā, ja Zatlera kungs būtu pievienojies "Vienotībai", tad ar mūsu pieredzi un viņa entuziasmu mums kopā izdotos saņemt 51 balsi parlamentā. Tagad situācija ir daudz sarežģītāka, un paredzu, ka valdošās koalīcijas veidošana būs ļoti grūta.
– Vēl viens jautājums, kas šķiet būtisks daudziem vēlētājiem jau pirms vēlēšanām, ir potenciālā Ministru kabineta sastāvs. Šajā ziņā Šlesera kungs rādījis priekšzīmi, un pēc viņa partijas kongresa viss kļuva daudz skaidrāks, jo kopā ar programmu tika izziņots arī ministru saraksts. Vai arī jūs varētu ieviest līdzīgu skaidrību? Kaut vai ekonomikas, iekšlietu un ārlietu nozarēs?
– Kā jau minēju, "Vienotībā" ir pieredzējusi profesionāļu komanda. Taču šobrīd, kamēr par iespējamo valdības sastāvu nav lēmusi "Vienotības" valde, konkrētus kandidātus nevaru nosaukt. Šādus lēmumus es nepieņemu vienpersoniski un tādēļ neesmu pilnvarota šodien par to runāt.
Man, protams, ir savs redzējums par to, kuri kandidāti ir piemērotākie jūsu minētajiem amatiem, bet arī to šobrīd paturēšu pie sevis.
Vēlētāji jau pirms vēlēšanām noteikti varēs iepazīties ar mūsu Ministru kabineta sastāvu.
Ģ. Zvirbulis: – Vai jūs pati vēlētos no lēmējvaras atgriezties izpildvarā un uzņemties kādas ministrijas vadību?
– Jā, es neizslēdzu iespēju pēc vēlēšanām atgriezties izpildvarā, bet konkrētāk atbildēt varēšu, kad jautājums par nākamo Ministru kabinetu būs skatīts "Vienotības" valdē.
– Saprotams, ka nevēlaties stāstīt par to, kam un kādus ministra amatus dalīsiet. Bet varbūt dalītājs būs kāds cits, piemēram, Jānis Urbanovičs. Vai strādāsiet viņa veidotā valdībā?
– Par koalīciju veidošanu šobrīd runāt būtu pāragri. Tomēr jau šobrīd ir stipri apšaubāma iespējamība, ka "Vienotība" varētu strādāt Urbanoviča kunga vadītā koalīcijā. Tas ir jautājums, ko "Vienotībā" esam izrunājuši daudz reižu. Mēs paliekam pie uzstādījuma, ka premjers nosaka valsts kursu, un tādēļ neredzam iespēju, ka mēs varētu atbalstīt to kursu, pa kuru vēlas doties "Saskaņas centrs" un Urbanovičs.
– Tomēr, vērojot procesus " Vienotībā", nevar nepamanīt, ka nacionālais spārns kļūst it kā arvien plānāks, vairāki bijušie Pilsoniskās savienības biedri pametuši partiju. Kandidātu sarakstā vairs neatrodam Dzintru Hiršu un Imantu Lieģi. Tajā pašā laikā pastiprinās kreisais spārns un savos sarakstos esat iekļāvuši vairākus bijušos sociāldemokrātus. Slīdat pa kreisi?
– Partija "Vienotība" sevi ir definējusi kā centrisku partiju, un mūsu pamatdokumentā jeb vērtību deklarācijā, ko visi parakstījuši, ir vienlīdz nostiprinātas gan ekonomiskās, gan nacionālās vērtības.
Savukārt attiecībā uz atsevišķu biedru izstāšanos gribu teikt: tas ir normāls process brīvā demokrātiskā valstī, ka cilvēks izvēlas, kur iet un ar ko sadarboties. No tā nebūtu jātaisa traģēdija. Es patiesi neuzskatu, ka būtu pamats bažīties par "Vienotības" nacionālā spārna vājināšanos. Veidojot kandidātu sarakstus, tika aptaujāti visi pirms gada kandidējušie, arī pašreizējie ministri un deputāti. Jūsu minētie kandidāti paši neizteica vēlmi būt vēlēšanu sarakstos – tā bija viņu pašu izvēle. Cik zinu, Lieģa kungam ir vēlme atgriezties diplomātijā, un tas nav savienojams ar deputāta darbu.
V. Krustiņš: – Mani nebeidz pārsteigt, ka ne jūs kā Saeimas priekšsēdētāja, ne jūsu partijas biedrs Ministru prezidents Valdis Dombrovskis nekādā veidā neesat pauduši nosodījumu tam faktam, ka Latvijā atsevišķas personas drīkst mierīgi vākt parakstus par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai.
– Latviešu valodas pozīcijas ir nostiprinātas Satversmē, un "Vienotība" pat nepieļauj domu par šā panta pārskatīšanu. Taču Satversme arī dod cilvēkiem tiesības vākt parakstus dažādām iniciatīvām.
Konkrētajā gadījumā gan no morāli ētiskā viedokļa tas neapšaubāmi parāda šo personu attieksmi un lojalitātes trūkumu pret valsti, kurā viņi dzīvo.
Latviešu valoda ir ne tikai mūsu kultūras pamats, bet arī mūsu atbildība Eiropas Savienības priekšā, lai krievu valoda nekļūtu par ES oficiālo valodu. Piemēram, Vācijā pie viņu lielās turku kopienas neviens pat nedomā pieprasīt turku valodai oficiālo statusu. Un pat ja šis jautājums nonāks līdz referendumam, esmu pārliecināta, ka piedzīvosim nebijušu tautas aktivitāti, lai savu valodu nosargātu.
Ģ. Zvirbulis: – Vēl pirms prezidenta rīkojuma par Saeimas atlaišanu veikts pētījums, kurā vairākums aptaujāto iedzīvotāju 10. Saeimas darbu novērtēja kā sliktāku nekā devītās. Vai jums kā Saeimas priekšsēdētājai šāds deputātu darba vērtējums liekas pelnīts?
– Uzskatu, ka tik skarbu vērtējumu nebijām pelnījuši, tomēr tas ir saprotams. Cilvēki no šī Saeimas sasaukuma gaidīja ļoti daudz, uzreiz pēc vēlēšanām cerēja uz ļoti straujām pārmaiņām. Bet, tās nesagaidot, sekoja arī liela vilšanās, ko vēl pastiprināja vairāki skandalozi lēmumi, piemēram, Judina neapstiprināšana tiesneša amatā, aizliegums veikt kratīšanu Šlesera dzīvesvietās. Tomēr esmu pārliecināta, ka kopumā šī Saeima bija kvalitatīvāka par iepriekšējo, un ceru, ka paveiktās lietas ilgtermiņā tiks novērtētas. Ja valdībai pārmet koncentrēšanos uz tehnisku risinājumu meklēšanu izejai no krīzes un grāmatvedisku darbību, tad parlaments ir tā vieta, kur jārada valsts attīstības vīzija un jānotiek stratēģiskām diskusijām. Šis parlaments bija ļoti atvērts dažādu veidu debatēm par attīstību un izaugsmi, par ko kopīgi diskutēja nevalstiskās organizācijas, sociālie partneri, jaunieši un politiķi.
ZRP: valsti vadīs ķēkša un kučieris
http://zinas.nra.lv/viedokli/elita-veidemane/54269-valsti-vadis-keksa-un-kucieris.htm
24.augusts (2011) Elita Veidemane
Priekšvēlēšanu izteicienu zelta fondā, protams, iekļausies Zatlera Reformu partijas (ZRP) premjera amata kandidāta Edmunda Sprūdža sulīgais izteiciens par to, ka viņš nejūtas kā kāpurķēde, ko var mest zem tanka.
Kamēr jauneklis nevēra vaļā muti, tikmēr vēl varēja cerēt, ka aiz gaišajām, valsts nākotnē vērstajām acīm slēpjas gadiem neraksturīgs viedums un dzelžaini pragmatisks prāts, kas ne tikai izvedīs valsti no stagnācijas, bet arī ievedīs plaukstošā pārticībā. Tomēr «kāpurķēde», kuru jaunais censonis acīmredzami nesaprata, kur bāzt, iecēla viņu Latvijas intelekta milžu pirmajā desmitniekā, kurā jau dižojas, piemēram, «nothing special» un «skaistums nāk no iekšām».
Ārkārtas vēlēšanu saspringtā priekšgaisotne izvilina no politiķiem daudzas runas pērles. Nule Jānis Urbanovičs (SC), nervozi atskaldīdamies no kāda žurnālista, teju vai krita histērijā, mēģinādams pierādīt, ka Latvijā ir aparteīds, jo te «cilvēki tiek dalīti labajos un sliktajos, pilsoņi tiek dalīti». Ko ar to domāja Urbanoviča kungs, droši vien nezina ne viņš pats, ne viņa sponsori. Bet skanēja labi. Tomēr, iedziļinoties politiķu domu bezdibeņos, nevajag viņus nosodīt vai citādi pazemināt: viņi domā tikai par mūsu kopīgo labumu, proti, par to, lai mēs, vientiesīgie vēlētāji, nobalsotu pareizi, tas ir, nobalsotu par gaišo nākotni kopā ar konkrētajiem laimes nesējiem.
Jaukajiem piemēriem ne velti izraudzījos Sprūdžu un Urbanoviču: tikko citētais aparteīda skaidrojums ir teju kā pirmās pakāpes brālēns Edmunda Sprūdža atklāsmei, ka «jāpārstāj dalīt sabiedrību krievos un latviešos, labajos un sliktajos». Gan viena, gan otra partija nav noliegusi savstarpēju sadarbību. Un būtu patiešām loģiski, ja ZRP un SC vienotos ilgā un kaislīgā aktā, vēlāk uz tādu savpatnu politiskā svinga pārtiju pieaicinot arī Vienotību, kuras motivācija būt pie varas gandrīz ne ar ko neatšķiras no divu iepriekšminēto veidojumu vēlmēm un mērķiem. Taču ir kāds jautājums, kas neļauj cerēt uz konsonansi šo triju partiju sadarbībā. Un tas ir premjera jautājums.
Kas mudina mazizglītotus ļaudis – tādus kā, piemēram, kāpurķēžu varonis – iedomāties, ka viņi spēj vadīt valsti bez pieredzes, zināšanām un izpratnes? Vai bonuss ir tas, kas šis varonis nezog? Ar kādu lidmašīnu būs drošāk lidot – ar tādu, kuru vada pilots, kas nezog, vai ar tādu, kura pilots prot vadīt lidaparātu? Lumpenproletariāta vadoņa Ļeņina izteiciens par katru ķēkšu, kas prot vadīt valsti, jāpaturpina ar viņa paša sacīto, kas parasti tiek noklusēts, proti, katra ķēkša prot vadīt valsti ne sliktāk par piedzērušu kučieri. Jaunajam, daudzsološajam valsts vadītājam tikai jāizvēlas loma, kas sirdij tuvāka – ķēkšas vai kučiera.
Tas, ka ZRP spice pilnā nopietnībā (sic!) piedāvā valsts trešās amatpersonas kandidātu, kurš pat nejēdz loģiski izklāstīt savas neesošās izglītības peripetijas, liecina par vienu no divām lietām: vai nu par pilnīgu intelektuālo impotenci, vai nu par blefošanu, proti, pēc vēlēšanām premjera godā izpeldēs kāds gluži cits kandidāts. Tiešām grūti noticēt, ka Ministru kabineta vadītāja amata potenciālais ieguvējs, laikam gribēdams parādīt savu bagāto un dziļo latviešu valodu, atbild tādā vieglā zeku žargonā: «Mēs esam gatavi šo jautājumu (par izglītību – E.V.) pārspļaut ar nopietnākiem un sabiedrībai aktuālākiem jautājumiem. Tas, ka tagad kādu nedēļu visi par to cepsies, nu ok, man ir bieza āda, es to pārdzīvošu.» (No portāla pietiek.com) Protams, mums ir bijušas valsts amatpersonas, kas demonstrējušas savas latviešu valodas ubadzību un pliekanumu, taču šis gadījums būtu kā dzirkstošs jauninājums, sak, «labi, davaj, tēma man ir, par ko to disertāciju rakstīt» – kā mīļi izteicās pats premjera amata kandidāts.
Zatlera Reformu partija pretendē – vismaz pati uzskata, ka pretendē – uz valstiska mēroga reformām, kas mainīs Latvijas tautas dzīvi. Protams, mainīs uz laimības un pārticības pusi. Pagaidām izskatās, ka ZRP, nu jau lejupslīdošās popularitātes burbuļu apdullināti, vienkārši bakstās ar dakšām politisko iespēju debesīs, dzenājot reitingu mākoņus. Bet vēlētāji, kurus ZRP, šķiet, uzskata par vientiešiem, ar nepacietību gaida, kad zatleristi, tikuši pie varas, dzimstību veicinās ar PVN paaugstināšanu zīdaiņu precēm, bet tautas fizisko un garīgo veselību uzlabos, paaugstinot nodokli apkurei, grāmatām un zālēm. Lai tā muļķa tauta beidzot nosalst, paliek duma un slima. Tādam plāniņam derēs gan ķēkša, gan piedzērušais kučieris.
24.augusts (2011) Elita Veidemane
Priekšvēlēšanu izteicienu zelta fondā, protams, iekļausies Zatlera Reformu partijas (ZRP) premjera amata kandidāta Edmunda Sprūdža sulīgais izteiciens par to, ka viņš nejūtas kā kāpurķēde, ko var mest zem tanka.
Kamēr jauneklis nevēra vaļā muti, tikmēr vēl varēja cerēt, ka aiz gaišajām, valsts nākotnē vērstajām acīm slēpjas gadiem neraksturīgs viedums un dzelžaini pragmatisks prāts, kas ne tikai izvedīs valsti no stagnācijas, bet arī ievedīs plaukstošā pārticībā. Tomēr «kāpurķēde», kuru jaunais censonis acīmredzami nesaprata, kur bāzt, iecēla viņu Latvijas intelekta milžu pirmajā desmitniekā, kurā jau dižojas, piemēram, «nothing special» un «skaistums nāk no iekšām».
Ārkārtas vēlēšanu saspringtā priekšgaisotne izvilina no politiķiem daudzas runas pērles. Nule Jānis Urbanovičs (SC), nervozi atskaldīdamies no kāda žurnālista, teju vai krita histērijā, mēģinādams pierādīt, ka Latvijā ir aparteīds, jo te «cilvēki tiek dalīti labajos un sliktajos, pilsoņi tiek dalīti». Ko ar to domāja Urbanoviča kungs, droši vien nezina ne viņš pats, ne viņa sponsori. Bet skanēja labi. Tomēr, iedziļinoties politiķu domu bezdibeņos, nevajag viņus nosodīt vai citādi pazemināt: viņi domā tikai par mūsu kopīgo labumu, proti, par to, lai mēs, vientiesīgie vēlētāji, nobalsotu pareizi, tas ir, nobalsotu par gaišo nākotni kopā ar konkrētajiem laimes nesējiem.
Jaukajiem piemēriem ne velti izraudzījos Sprūdžu un Urbanoviču: tikko citētais aparteīda skaidrojums ir teju kā pirmās pakāpes brālēns Edmunda Sprūdža atklāsmei, ka «jāpārstāj dalīt sabiedrību krievos un latviešos, labajos un sliktajos». Gan viena, gan otra partija nav noliegusi savstarpēju sadarbību. Un būtu patiešām loģiski, ja ZRP un SC vienotos ilgā un kaislīgā aktā, vēlāk uz tādu savpatnu politiskā svinga pārtiju pieaicinot arī Vienotību, kuras motivācija būt pie varas gandrīz ne ar ko neatšķiras no divu iepriekšminēto veidojumu vēlmēm un mērķiem. Taču ir kāds jautājums, kas neļauj cerēt uz konsonansi šo triju partiju sadarbībā. Un tas ir premjera jautājums.
Kas mudina mazizglītotus ļaudis – tādus kā, piemēram, kāpurķēžu varonis – iedomāties, ka viņi spēj vadīt valsti bez pieredzes, zināšanām un izpratnes? Vai bonuss ir tas, kas šis varonis nezog? Ar kādu lidmašīnu būs drošāk lidot – ar tādu, kuru vada pilots, kas nezog, vai ar tādu, kura pilots prot vadīt lidaparātu? Lumpenproletariāta vadoņa Ļeņina izteiciens par katru ķēkšu, kas prot vadīt valsti, jāpaturpina ar viņa paša sacīto, kas parasti tiek noklusēts, proti, katra ķēkša prot vadīt valsti ne sliktāk par piedzērušu kučieri. Jaunajam, daudzsološajam valsts vadītājam tikai jāizvēlas loma, kas sirdij tuvāka – ķēkšas vai kučiera.
Tas, ka ZRP spice pilnā nopietnībā (sic!) piedāvā valsts trešās amatpersonas kandidātu, kurš pat nejēdz loģiski izklāstīt savas neesošās izglītības peripetijas, liecina par vienu no divām lietām: vai nu par pilnīgu intelektuālo impotenci, vai nu par blefošanu, proti, pēc vēlēšanām premjera godā izpeldēs kāds gluži cits kandidāts. Tiešām grūti noticēt, ka Ministru kabineta vadītāja amata potenciālais ieguvējs, laikam gribēdams parādīt savu bagāto un dziļo latviešu valodu, atbild tādā vieglā zeku žargonā: «Mēs esam gatavi šo jautājumu (par izglītību – E.V.) pārspļaut ar nopietnākiem un sabiedrībai aktuālākiem jautājumiem. Tas, ka tagad kādu nedēļu visi par to cepsies, nu ok, man ir bieza āda, es to pārdzīvošu.» (No portāla pietiek.com) Protams, mums ir bijušas valsts amatpersonas, kas demonstrējušas savas latviešu valodas ubadzību un pliekanumu, taču šis gadījums būtu kā dzirkstošs jauninājums, sak, «labi, davaj, tēma man ir, par ko to disertāciju rakstīt» – kā mīļi izteicās pats premjera amata kandidāts.
Zatlera Reformu partija pretendē – vismaz pati uzskata, ka pretendē – uz valstiska mēroga reformām, kas mainīs Latvijas tautas dzīvi. Protams, mainīs uz laimības un pārticības pusi. Pagaidām izskatās, ka ZRP, nu jau lejupslīdošās popularitātes burbuļu apdullināti, vienkārši bakstās ar dakšām politisko iespēju debesīs, dzenājot reitingu mākoņus. Bet vēlētāji, kurus ZRP, šķiet, uzskata par vientiešiem, ar nepacietību gaida, kad zatleristi, tikuši pie varas, dzimstību veicinās ar PVN paaugstināšanu zīdaiņu precēm, bet tautas fizisko un garīgo veselību uzlabos, paaugstinot nodokli apkurei, grāmatām un zālēm. Lai tā muļķa tauta beidzot nosalst, paliek duma un slima. Tādam plāniņam derēs gan ķēkša, gan piedzērušais kučieris.
ZRP politiskie staiguļi
Zatlera partijas sarakstā daudz politisko staiguļu
24.augusts (2011), Uldis Dreiblats
http://zinas.nra.lv/latvija/politika/54258-zatlera-partijas-saraksta-daudz-politisko-staigulu.htm
Politikas zinātājiem nebija nekādu šaubu, ka Zatlera reformu partiju (ZRP) veidos raiba kompānija, tomēr realitāte ir pārsniegusi prognozes, kuru ticamība izrietēja no tā, ka ZRP radās ātri, turklāt tās dibināšanas iemesls nebija kādai sabiedrības daļai būtiska problēma, ko vajadzētu risināt ar politiskām metodēm; ZRP radās, pateicoties konkrētam notikumam – Valda Zatlera rosinājumam atlaist Saeimu.
Tikko publiskotais ZRP deputātu kandidātu saraksts liecina, ka līdz šim, šķiet, vēl nekad nav redzēts politiskais spēks, kurā tik lielā intensitātē sajaucas pretenzijas uz nopietnu politisku darbību un mēģinājumi atrisināt personiskas problēmas, vēlme atrast biznesa lobijus un pat vienkāršs šarlatānisms, kas gan politiskai videi bieži vien ir tuvs.
Visvairāk par deputātu kandidātiem var liecināt anketas ailīte Darba vieta un amati.
ZRP deputātu kandidātiem šajā ailītē redzami ieraksti, kuri nevienu neatstās vienaldzīgu. Ir ieraksti, kas raisa cieņu, kā arī liek uzdot jautājumus - ar kādiem oligarhiem partija taisās cīnīties?
Vērtīgie bezdarbnieki
Atbilstīgi iesniegtajām anketām, ZRP deputātu kandidāti ir divi bezdarbnieki un viena mājsaimniece. No šiem partijai vērtīgākā, šķiet, būs Helēna Ruduša, kura mācījusies Eriksona universitātē Vankūverā, iegūstot izglītību neirolingvistiskajā programmēšanā (t.i., cita cilvēka vai cilvēku grupas hipnotiskā pakļaušanā, izmantojot manipulācijas ar vārda spēku). Nav tikai saprotams, kāpēc cilvēks ar šādu izglītību nevar atrast darbu.
Deputāta kandidāts Ivars Jānis Graudiņš norādījis, ka ir Latvijas Lūgšanu Nama Visām Tautām vadītājs. Zigurds Plūme kā savu vienīgo amatu norādījis - Latvijas Filatēlistu savienības Rīgas nodaļas valdes loceklis.
Mārtiņš Vanags ieņem valdes locekļa amatus gan Makšķernieku organizāciju sadarbības padomē, gan Makšķernieku radošajā klubā. No pārējiem septiņiem norādītajiem amatiem un darbavietām var spriest, ka šis deputāta kandidāts ir ne tikai kaislīgs makšķernieks, bet vēl arī padomnieks, starpnieks, konsultants, prokūrists, ambasadors, paaudžu solidaritātes speciālists, nodokļu maksātājs un likvidators. Šis gan nav tas pats M. Vanags, kurš bija neaizvietojams padomnieks gandrīz visiem Tautas partijas ministriem, lai kādā jomā arī tie darbotos.
Savukārt Jānis Zālītis esot SIA Not Perfect (tulkojumā no angļu valodas - nav perfekts) klientu servisa vadītājs.
Pārbēdzēji
Gandrīz trešā daļa no zatleriešiem iepriekš reformas ir veikuši zem citiem karogiem, arī oligarhu karogiem - 31 deputātu kandidāts jau startējis vēlēšanās (pārsvarā neveiksmīgi) citu partiju sarakstos. Piemēram, LPP/LC vai tās sastāvdaļās pabijuši pašreizējie zatlerieši Jānis Ābele, Valters Frīdenbergs (iesakām pievērst uzmanību viņa autoparkam - tur ir gan antīkie spēkrati, gan bagātnieku iecienītais Lexus), Guntars Bilsēns, Inita Bišofa, Solvita Ūdre, Inga Vanaga un Guntars Viziņš. Inese Pelse nāk no Raimonda Munkevica vadītās Jūrmala - mūsu mājas. Iepriekš sociāldemokrātos pabijuši Sandra Sondore-Kukule, Renārs Zaļais, Meinards Mētelis un Valerjans Vizulis; ZZS - Oskars Zuģickis un Māris Freimanis. No partijas Par prezidentālu republiku nāk Jānis Letinskis, no Varakļānu Kopā savam novadam - Dainis Mjartāns, no Latvijas demokrātiskās partijas - Sarma Freiberga, no Saskaņas centra - Valdis Labinskis, bet no VL!-TB/LNNK - Andris Slišāns. Kristīgie demokrāti bijuši Elizabete Viļuma, Mārīte Rozenfelde un Andrejs Mūrnieks.
No Vienotības sastāvdaļām kādreiz vēlēšanās jau kandidējuši Klāvs Olšteins, Ventspils oligarha Olafa Berķa menedžeris Aivis Landmanis, Loreta Skaburska, Romualds Ražuks, Juris Viļums, Gunita Malnača, Dmitrijs Trofimovs, Ainis Dābols un Valdis Liepiņš.
Atņems pilsonību?
Par V. Liepiņu īpašs stāsts. Pirms sešiem gadiem, startējot pašvaldību vēlēšanās Jaunā laika sarakstā, viņš norādījis, ka bez Latvijas pilsonības viņam ir arī Kanādas pilsonība. Šogad jau viņš norāda, ka viņam ir vēl trešā - Lielbritānijas - pilsonība. Tas varētu nozīmēt, ka trešo pilsonību V. Liepiņš ieguvis pēdējo sešu gadu laikā (vai arī iepriekš melojis vēlētājiem).
Atbilstīgi Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieka vietnieka Jāņa Citskovska skaidrojumam, ārvalstīs nesen dzimuši bērni var iegūt vairākas pilsonības (kaut vai 10). Turpretī, ja kāds pieaudzis latvietis grib iegūt citas valsts pilsonību, tad viņam ir jāatsakās no Latvijas pavalstniecības. Ja kāda persona uzrakstīs PMLP iesniegumu šajā sakarā, PMLP varēs vērsties tiesā par Latvijas pilsonības atņemšanu.
«Piedod manus parādus»
Šokē dažu ZRP deputātu kandidātu parādi. Piemēram, Dmitrijs Trofimovs norāda, ka viņa parādsaistības ir gandrīz 1,7 miljoni latu. ZRP premjera kandidāts Edmunds Sprūdžs deklarē 242 000 latu un 125 000 eiro parādus. Elīna Siliņa esot parādā 288 000 eiro un
160 000 latu; A. Landmanis - 280 000 eiro. Valdemārs Gailītis deklarējis 2,5 miljonus eiro parādus un 3,5 miljonu aizdevumu. Jāpievērš uzmanība, ka deputāta kandidāts padomju laikos beidzis Viļņas Augstāko politisko skolu - šajā mācību iestādē vienkāršus ļaudis neuzņēma.
Citi oligarhi
Ainis Dābols ir parādā gandrīz miljonu eiro un 31 000 latu, bet aizdevis pusmiljonu eiro un 60 000 latu. A. Dābola ekonomiskā darbība (10 amati uzņēmējsabiedrībās un vērā ņemamās sabiedriskajās organizācijās) ļauj prognozēt, kādi oligarhi noteiks toni ZRP.
Neatkarīgā jau rakstīja par iepriekšminētā A. Landmaņa saistību ar Ventspils miljonāru oligarhu Olafu Berķi. Kā pagājušās piektdienas preses konferencē skaidroja Ventspils mērs Aivars Lembergs, pēc viņa domām, advokāts Artūrs Zvejsalnieks negaidīti tika izslēgts no ZRP tieši tāpēc, ka kaut kādās civillietās pārstāvējis O. Berķim naidīgu nometni - Šveices advokātu Rudolfu Meroni. Tieši A. Zvejsalnieka izslēgšana liecina, kuri oligarhi noteiks toni ZRP, teica A. Lembergs.
Tāpat uz oligarhijas klātbūtni ZRP norāda tas, ka tās deputātu kandidāts ir arī Edmunds Demiters - SIA Jaunalko īpašnieks un valdes priekšsēdētājs, kā arī Alkohola ražotāju un tirgotāju apvienības valdes priekšsēdētājs (pavisam deklarējis septiņus amatus). Tāpat jāpievērš uzmanība farmācijas biznesa vēlmei ietekmēt politiku caur ZRP - kā deputāta kandidāts pieteikts SIA Solepharm un Solepharm Pharmaceuticals valdes priekšsēdētājs Juris Ozols.
Lielākais ziedotājs ZRP ir miljonārs un politikas ietekmētājs Jūlijs Krūmiņš. Turpretī paši ZRP biedri ir diezgan skopi ziedotāji savai partijai. Piemēram, Inese Lībiņa-Egnere partijai ziedojusi 13 santīmus.
Sorosa roka
ZRP skaidri saskatāma arī sorosiešu ietekme. Deputātu kandidātu vidū ir divi ilggadējās Sorosa līdzgaitnieces Sarmītes Ēlertes izlolotās Meierovica biedrības biedri - Vjačeslavs Dombrovskis un J. Viļums. Tāpat publiski jau iepazīts ZRP valdes loceklis Viktors Makarovs, kurš kopā ar bijušo Sorosa fonds Latvija (SFL) izpilddirektora vietnieku Pēteri Viņķeli nodibinājis kārtējo SFL satelītu - Politikas centru Euro Civitas. Šīs sabiedriskās organizācijas vadīšana acīm-redzot V. Makarovam ir ienesīga nodarbošanās, jo viņš ir atļāvies uzņemties parādsaistības ierindas dar-barūķim nepieejamā apjomā - vairāk nekā 72 000 latu.
Tas tomēr nenozīmē, ka sorosiešu simpātijas piederēs ZRP, jo Vienotības sarakstā startē astoņi Meierovica biedrības pārstāvji, pieci dažādu Sorosa finansēto organizāciju pārstāvji un vairāki Sorosa stipendiāti.
24.augusts (2011), Uldis Dreiblats
http://zinas.nra.lv/latvija/politika/54258-zatlera-partijas-saraksta-daudz-politisko-staigulu.htm
Politikas zinātājiem nebija nekādu šaubu, ka Zatlera reformu partiju (ZRP) veidos raiba kompānija, tomēr realitāte ir pārsniegusi prognozes, kuru ticamība izrietēja no tā, ka ZRP radās ātri, turklāt tās dibināšanas iemesls nebija kādai sabiedrības daļai būtiska problēma, ko vajadzētu risināt ar politiskām metodēm; ZRP radās, pateicoties konkrētam notikumam – Valda Zatlera rosinājumam atlaist Saeimu.
Tikko publiskotais ZRP deputātu kandidātu saraksts liecina, ka līdz šim, šķiet, vēl nekad nav redzēts politiskais spēks, kurā tik lielā intensitātē sajaucas pretenzijas uz nopietnu politisku darbību un mēģinājumi atrisināt personiskas problēmas, vēlme atrast biznesa lobijus un pat vienkāršs šarlatānisms, kas gan politiskai videi bieži vien ir tuvs.
Visvairāk par deputātu kandidātiem var liecināt anketas ailīte Darba vieta un amati.
ZRP deputātu kandidātiem šajā ailītē redzami ieraksti, kuri nevienu neatstās vienaldzīgu. Ir ieraksti, kas raisa cieņu, kā arī liek uzdot jautājumus - ar kādiem oligarhiem partija taisās cīnīties?
Vērtīgie bezdarbnieki
Atbilstīgi iesniegtajām anketām, ZRP deputātu kandidāti ir divi bezdarbnieki un viena mājsaimniece. No šiem partijai vērtīgākā, šķiet, būs Helēna Ruduša, kura mācījusies Eriksona universitātē Vankūverā, iegūstot izglītību neirolingvistiskajā programmēšanā (t.i., cita cilvēka vai cilvēku grupas hipnotiskā pakļaušanā, izmantojot manipulācijas ar vārda spēku). Nav tikai saprotams, kāpēc cilvēks ar šādu izglītību nevar atrast darbu.
Deputāta kandidāts Ivars Jānis Graudiņš norādījis, ka ir Latvijas Lūgšanu Nama Visām Tautām vadītājs. Zigurds Plūme kā savu vienīgo amatu norādījis - Latvijas Filatēlistu savienības Rīgas nodaļas valdes loceklis.
Mārtiņš Vanags ieņem valdes locekļa amatus gan Makšķernieku organizāciju sadarbības padomē, gan Makšķernieku radošajā klubā. No pārējiem septiņiem norādītajiem amatiem un darbavietām var spriest, ka šis deputāta kandidāts ir ne tikai kaislīgs makšķernieks, bet vēl arī padomnieks, starpnieks, konsultants, prokūrists, ambasadors, paaudžu solidaritātes speciālists, nodokļu maksātājs un likvidators. Šis gan nav tas pats M. Vanags, kurš bija neaizvietojams padomnieks gandrīz visiem Tautas partijas ministriem, lai kādā jomā arī tie darbotos.
Savukārt Jānis Zālītis esot SIA Not Perfect (tulkojumā no angļu valodas - nav perfekts) klientu servisa vadītājs.
Pārbēdzēji
Gandrīz trešā daļa no zatleriešiem iepriekš reformas ir veikuši zem citiem karogiem, arī oligarhu karogiem - 31 deputātu kandidāts jau startējis vēlēšanās (pārsvarā neveiksmīgi) citu partiju sarakstos. Piemēram, LPP/LC vai tās sastāvdaļās pabijuši pašreizējie zatlerieši Jānis Ābele, Valters Frīdenbergs (iesakām pievērst uzmanību viņa autoparkam - tur ir gan antīkie spēkrati, gan bagātnieku iecienītais Lexus), Guntars Bilsēns, Inita Bišofa, Solvita Ūdre, Inga Vanaga un Guntars Viziņš. Inese Pelse nāk no Raimonda Munkevica vadītās Jūrmala - mūsu mājas. Iepriekš sociāldemokrātos pabijuši Sandra Sondore-Kukule, Renārs Zaļais, Meinards Mētelis un Valerjans Vizulis; ZZS - Oskars Zuģickis un Māris Freimanis. No partijas Par prezidentālu republiku nāk Jānis Letinskis, no Varakļānu Kopā savam novadam - Dainis Mjartāns, no Latvijas demokrātiskās partijas - Sarma Freiberga, no Saskaņas centra - Valdis Labinskis, bet no VL!-TB/LNNK - Andris Slišāns. Kristīgie demokrāti bijuši Elizabete Viļuma, Mārīte Rozenfelde un Andrejs Mūrnieks.
No Vienotības sastāvdaļām kādreiz vēlēšanās jau kandidējuši Klāvs Olšteins, Ventspils oligarha Olafa Berķa menedžeris Aivis Landmanis, Loreta Skaburska, Romualds Ražuks, Juris Viļums, Gunita Malnača, Dmitrijs Trofimovs, Ainis Dābols un Valdis Liepiņš.
Atņems pilsonību?
Par V. Liepiņu īpašs stāsts. Pirms sešiem gadiem, startējot pašvaldību vēlēšanās Jaunā laika sarakstā, viņš norādījis, ka bez Latvijas pilsonības viņam ir arī Kanādas pilsonība. Šogad jau viņš norāda, ka viņam ir vēl trešā - Lielbritānijas - pilsonība. Tas varētu nozīmēt, ka trešo pilsonību V. Liepiņš ieguvis pēdējo sešu gadu laikā (vai arī iepriekš melojis vēlētājiem).
Atbilstīgi Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieka vietnieka Jāņa Citskovska skaidrojumam, ārvalstīs nesen dzimuši bērni var iegūt vairākas pilsonības (kaut vai 10). Turpretī, ja kāds pieaudzis latvietis grib iegūt citas valsts pilsonību, tad viņam ir jāatsakās no Latvijas pavalstniecības. Ja kāda persona uzrakstīs PMLP iesniegumu šajā sakarā, PMLP varēs vērsties tiesā par Latvijas pilsonības atņemšanu.
«Piedod manus parādus»
Šokē dažu ZRP deputātu kandidātu parādi. Piemēram, Dmitrijs Trofimovs norāda, ka viņa parādsaistības ir gandrīz 1,7 miljoni latu. ZRP premjera kandidāts Edmunds Sprūdžs deklarē 242 000 latu un 125 000 eiro parādus. Elīna Siliņa esot parādā 288 000 eiro un
160 000 latu; A. Landmanis - 280 000 eiro. Valdemārs Gailītis deklarējis 2,5 miljonus eiro parādus un 3,5 miljonu aizdevumu. Jāpievērš uzmanība, ka deputāta kandidāts padomju laikos beidzis Viļņas Augstāko politisko skolu - šajā mācību iestādē vienkāršus ļaudis neuzņēma.
Citi oligarhi
Ainis Dābols ir parādā gandrīz miljonu eiro un 31 000 latu, bet aizdevis pusmiljonu eiro un 60 000 latu. A. Dābola ekonomiskā darbība (10 amati uzņēmējsabiedrībās un vērā ņemamās sabiedriskajās organizācijās) ļauj prognozēt, kādi oligarhi noteiks toni ZRP.
Neatkarīgā jau rakstīja par iepriekšminētā A. Landmaņa saistību ar Ventspils miljonāru oligarhu Olafu Berķi. Kā pagājušās piektdienas preses konferencē skaidroja Ventspils mērs Aivars Lembergs, pēc viņa domām, advokāts Artūrs Zvejsalnieks negaidīti tika izslēgts no ZRP tieši tāpēc, ka kaut kādās civillietās pārstāvējis O. Berķim naidīgu nometni - Šveices advokātu Rudolfu Meroni. Tieši A. Zvejsalnieka izslēgšana liecina, kuri oligarhi noteiks toni ZRP, teica A. Lembergs.
Tāpat uz oligarhijas klātbūtni ZRP norāda tas, ka tās deputātu kandidāts ir arī Edmunds Demiters - SIA Jaunalko īpašnieks un valdes priekšsēdētājs, kā arī Alkohola ražotāju un tirgotāju apvienības valdes priekšsēdētājs (pavisam deklarējis septiņus amatus). Tāpat jāpievērš uzmanība farmācijas biznesa vēlmei ietekmēt politiku caur ZRP - kā deputāta kandidāts pieteikts SIA Solepharm un Solepharm Pharmaceuticals valdes priekšsēdētājs Juris Ozols.
Lielākais ziedotājs ZRP ir miljonārs un politikas ietekmētājs Jūlijs Krūmiņš. Turpretī paši ZRP biedri ir diezgan skopi ziedotāji savai partijai. Piemēram, Inese Lībiņa-Egnere partijai ziedojusi 13 santīmus.
Sorosa roka
ZRP skaidri saskatāma arī sorosiešu ietekme. Deputātu kandidātu vidū ir divi ilggadējās Sorosa līdzgaitnieces Sarmītes Ēlertes izlolotās Meierovica biedrības biedri - Vjačeslavs Dombrovskis un J. Viļums. Tāpat publiski jau iepazīts ZRP valdes loceklis Viktors Makarovs, kurš kopā ar bijušo Sorosa fonds Latvija (SFL) izpilddirektora vietnieku Pēteri Viņķeli nodibinājis kārtējo SFL satelītu - Politikas centru Euro Civitas. Šīs sabiedriskās organizācijas vadīšana acīm-redzot V. Makarovam ir ienesīga nodarbošanās, jo viņš ir atļāvies uzņemties parādsaistības ierindas dar-barūķim nepieejamā apjomā - vairāk nekā 72 000 latu.
Tas tomēr nenozīmē, ka sorosiešu simpātijas piederēs ZRP, jo Vienotības sarakstā startē astoņi Meierovica biedrības pārstāvji, pieci dažādu Sorosa finansēto organizāciju pārstāvji un vairāki Sorosa stipendiāti.
svētdiena, 2011. gada 21. augusts
Šlesera Reformu partija (ŠRP)
DROSMIGI MELOT
2011.g. 5.augustā notika LPP/LC partijas kongress, kas nobalsoja par partijas nosaukuma maiņu. Tagad tā sauksies Šlesera Reformu partija. Viņš pats kongresā uzstājās ar enerģisku runu, kurā drosmīgi meloja, solīja, plātījās, jo bija sākusies priekšvēlēšanu reklāmas kampaņa un jāizmanto katra iespēja, kad to raida TV un radio.
Akciju sabiedrība „DIENA”, kas izdod tāda paša nosaukuma laikrakstu un žurnālu „Sestdiena” uz 64 lappusēm un kas pieder Šlesera draugam Viesturam Koziolam jaunākajā numurā (6—12 augusts) sešas lpp. veltītas intervijai ar pašu Šleseru. Žurnāls publicē trīs viņa fotogrāfijas. Intervijā uzzinām, ka viņš aizdevis Koziolam divus miljonus latu. Viņš saka: „Izslēdzu iespēju, ka netikšu ievēlēts”. Tādā pašā pārliecinošā tonī ir visa intervija, kas viņu cildina, paslavē, ar daudziem piemēriem parāda, cik viņš gudrs, tālredzīgs, godīgs, principiāls, izpalīdzīgs utt. Nekas nav teikts, ka viņš noslēdzis pilnīgi neizdevīgu līgumu ar „AIR BALTIC” akcionāru Bertoldu Fliku, kas tagad baidās iebraukt Latvijā, jo domā, ka viņu te arestēs par dažādām mahinācijām; nekas nav teikts, ka Šlesers solīja aiziet no politikas, ja Latvijas pasts tuvākajos gados nepelnīs miljoniem latu, jo viņš ir ieteicis izveidot pasta banku un realizēt citas vērtīgas idejas; nav ne vārda par to, ka viņš kā satiksmes ministrs nolaidis valsts ceļus katastrofālā stāvoklī. Ļoti daudziem cilvēkiem ir apriebies klausīties viņa melīgajās runās. Partiju reitings rāda, ka par šo partiju 11. Saeimas vēlēšanās balsotu 0,9 % vēlētāju. Latviešiem ir iespēja attīrīties no šādiem politiķiem.
ATIS SKALBERGS
2011.g. 5.augustā notika LPP/LC partijas kongress, kas nobalsoja par partijas nosaukuma maiņu. Tagad tā sauksies Šlesera Reformu partija. Viņš pats kongresā uzstājās ar enerģisku runu, kurā drosmīgi meloja, solīja, plātījās, jo bija sākusies priekšvēlēšanu reklāmas kampaņa un jāizmanto katra iespēja, kad to raida TV un radio.
Akciju sabiedrība „DIENA”, kas izdod tāda paša nosaukuma laikrakstu un žurnālu „Sestdiena” uz 64 lappusēm un kas pieder Šlesera draugam Viesturam Koziolam jaunākajā numurā (6—12 augusts) sešas lpp. veltītas intervijai ar pašu Šleseru. Žurnāls publicē trīs viņa fotogrāfijas. Intervijā uzzinām, ka viņš aizdevis Koziolam divus miljonus latu. Viņš saka: „Izslēdzu iespēju, ka netikšu ievēlēts”. Tādā pašā pārliecinošā tonī ir visa intervija, kas viņu cildina, paslavē, ar daudziem piemēriem parāda, cik viņš gudrs, tālredzīgs, godīgs, principiāls, izpalīdzīgs utt. Nekas nav teikts, ka viņš noslēdzis pilnīgi neizdevīgu līgumu ar „AIR BALTIC” akcionāru Bertoldu Fliku, kas tagad baidās iebraukt Latvijā, jo domā, ka viņu te arestēs par dažādām mahinācijām; nekas nav teikts, ka Šlesers solīja aiziet no politikas, ja Latvijas pasts tuvākajos gados nepelnīs miljoniem latu, jo viņš ir ieteicis izveidot pasta banku un realizēt citas vērtīgas idejas; nav ne vārda par to, ka viņš kā satiksmes ministrs nolaidis valsts ceļus katastrofālā stāvoklī. Ļoti daudziem cilvēkiem ir apriebies klausīties viņa melīgajās runās. Partiju reitings rāda, ka par šo partiju 11. Saeimas vēlēšanās balsotu 0,9 % vēlētāju. Latviešiem ir iespēja attīrīties no šādiem politiķiem.
ATIS SKALBERGS
Oligarhu kapusvētki
OLIGARHU kapusvētki.
Ideja rīkot tādu ceremoniju radās jauniešiem prezidenta vēlēšanu dienā, kad pie Saeimas nama pulcējās Valda Zatlera piekritēji, kas atbalstīja šīs Saeimas atlaišanu, jo Zatlers bija teicis, ka deputāti pieņem likumus šauru ļaužu interesēs, oligarhu interesēs, dod brīvību shēmotājiem, kas spēj apiet visus ierobežojumus. Visu valsti bija nokaitinājusi KNAB vadītāja Normunda Vilnīša lieta, kad viņš biroja darbu bija organizējis tā, ka šī iestāde „ķēra” mazos likumpārkāpējus, bet lielajiem klāt neķērās. Bija radīta ilūzija, ka darbs notiek, tikai rezultātu nav. Kādu laiku tādu darba imitāciju var nepamanīt, bet gāja mēneši un neviens nespēja neko šim vadītājam padarīt. Viņš atkārtoja: „mani iecēla Saeima, tikai tā mani var atcelt”. Neviens no trim oligarhiem šo vadītāju nekritizēja.
Zatlers, ierosinot atlaist Saeimu, teica, ka notiekot valsts nozagšana, ka uz ārzonu bankām aizplūstot lielas summas, tā rīkojoties oligarhi. 2009.g. uz ofšoriem no Latvijas aizgājuši 523 miljoni latu, ka no nenomaksātiem nodokļiem valsts budžets nav saņēmis 27,8 miljonus latu, ka ZZS deputāti izvairās no šo jautājumu apspriešanas. Neticība valsts institūcijām arvien pieaug, vāji strādā tieslietu sistēma. Katru nedēļu Valsts Kontrole dažādās valsts iestādēs atklāj nopietnus finansiālus pārkāpumus, bet sodu nesaņem neviens. Par to ziņo TV. Kad jaunais valsts prezidents Andris Bērziņš 2. jūnijā iznāca no Saeimas nama, kāda jauniešu grupa to sagaidīja ar saucieniem: „Oligarhiem – nē!” Kāds ierosināja sarīkot oligarhu kapusvētkus, lai publiski tos nosodītu. Spontāni radās doma tos sarīkot Daugavā uz AB dambja. Šo informāciju ātri izplatīja internetā un 8. jūnijā tur pulcējās apmēram 8000 cilvēku. Nekādu negadījumi nav bijuši. TV kameru priekšā Šķēle un Šlesers, dīvaini smaidot, teica, ka priecājoties par tādām aktivitātēm, bet Lembergs teica, ka tās apdraudot viņa ģimeni.
8.jūnija vakarā notika TV raidījums „KAS NOTIEK LATVIJĀ?”, ko vada Jānis Domburs. Raidījumā piedalījās politiķi, deputāti, ārsti, dažādi speciālisti. Jautājums bija kopējs – Kā vērtējat jaunākos notikumus Latvijas politikā un sabiedrībā? TV skatītāji bija aicināti atbildēt uz jautājumiem:
1) oligarhu kapusvētki ir pareiza akcija,
2) aplama akcija
3)oligarhu problēma politikā ir oligarhi
4) nav oligarhi.
Aptaujas rezultāti;
1) 554 , 2) 79, 3) 1300, 4)174
ATIS SKALBERGS
Ideja rīkot tādu ceremoniju radās jauniešiem prezidenta vēlēšanu dienā, kad pie Saeimas nama pulcējās Valda Zatlera piekritēji, kas atbalstīja šīs Saeimas atlaišanu, jo Zatlers bija teicis, ka deputāti pieņem likumus šauru ļaužu interesēs, oligarhu interesēs, dod brīvību shēmotājiem, kas spēj apiet visus ierobežojumus. Visu valsti bija nokaitinājusi KNAB vadītāja Normunda Vilnīša lieta, kad viņš biroja darbu bija organizējis tā, ka šī iestāde „ķēra” mazos likumpārkāpējus, bet lielajiem klāt neķērās. Bija radīta ilūzija, ka darbs notiek, tikai rezultātu nav. Kādu laiku tādu darba imitāciju var nepamanīt, bet gāja mēneši un neviens nespēja neko šim vadītājam padarīt. Viņš atkārtoja: „mani iecēla Saeima, tikai tā mani var atcelt”. Neviens no trim oligarhiem šo vadītāju nekritizēja.
Zatlers, ierosinot atlaist Saeimu, teica, ka notiekot valsts nozagšana, ka uz ārzonu bankām aizplūstot lielas summas, tā rīkojoties oligarhi. 2009.g. uz ofšoriem no Latvijas aizgājuši 523 miljoni latu, ka no nenomaksātiem nodokļiem valsts budžets nav saņēmis 27,8 miljonus latu, ka ZZS deputāti izvairās no šo jautājumu apspriešanas. Neticība valsts institūcijām arvien pieaug, vāji strādā tieslietu sistēma. Katru nedēļu Valsts Kontrole dažādās valsts iestādēs atklāj nopietnus finansiālus pārkāpumus, bet sodu nesaņem neviens. Par to ziņo TV. Kad jaunais valsts prezidents Andris Bērziņš 2. jūnijā iznāca no Saeimas nama, kāda jauniešu grupa to sagaidīja ar saucieniem: „Oligarhiem – nē!” Kāds ierosināja sarīkot oligarhu kapusvētkus, lai publiski tos nosodītu. Spontāni radās doma tos sarīkot Daugavā uz AB dambja. Šo informāciju ātri izplatīja internetā un 8. jūnijā tur pulcējās apmēram 8000 cilvēku. Nekādu negadījumi nav bijuši. TV kameru priekšā Šķēle un Šlesers, dīvaini smaidot, teica, ka priecājoties par tādām aktivitātēm, bet Lembergs teica, ka tās apdraudot viņa ģimeni.
8.jūnija vakarā notika TV raidījums „KAS NOTIEK LATVIJĀ?”, ko vada Jānis Domburs. Raidījumā piedalījās politiķi, deputāti, ārsti, dažādi speciālisti. Jautājums bija kopējs – Kā vērtējat jaunākos notikumus Latvijas politikā un sabiedrībā? TV skatītāji bija aicināti atbildēt uz jautājumiem:
1) oligarhu kapusvētki ir pareiza akcija,
2) aplama akcija
3)oligarhu problēma politikā ir oligarhi
4) nav oligarhi.
Aptaujas rezultāti;
1) 554 , 2) 79, 3) 1300, 4)174
ATIS SKALBERGS
Andris Bērziņš (no zzs un šķēles grupas) - prezidents
PAR JAUNO PREZIDENTU
Medijos vislielākā interese ir par jauno valsts prezidentu Andri Bērziņu. TV raidījumā „De facto”, ko vada Ilze Nagla un Jānis Geste, redzējām skaistu māju, kas uzcelta Amatas novadā un pieder jaunajam prezidentam. Tas skaitās viesu nams un uzcelts par ES fonda līdzekļiem, celtniecībā izlietojot 178 000 latu. Kā viesu nams tas nav darbojies nevienu dienu, jo tā celta un lietota kā privātmāja. AB visādi taisnojas, melo, bet nespēj neko pierādīt. Fakti liecina par negodīgu fonda līdzekļu izlietojumu. Šī raidījuma operators filmējis dažādu politiķu sarunas no liela attāluma tieši 2. jūnijā, prezidenta vēlēšanu laikā. Speciālists , kas prot lasīt pēc lūpu kustībām apstiprināja to, ka ZZS deputāti vienojās ar SC deputātiem, lai tie balso par AB. Visplašākās ziņas par jauno prezidentu publicētas žurnālā „IR” Nr22 (2011.g.2.-8. jūnijs.). Raksta autore ir Anda Burve – Rozīte par viņu saka, ka viņš ir neietekmējams jebkuros apstākļos, ka galva viņam strādā kā skaitļošanas mašīna. Bērziņa mugurkaulam par labu liecina dzirdētais, ka savulaik viņš cīnījies pret Andra Šķēles plānu pievienot Unibankai bankrotējošo Zemes banku, kā arī iebildis pret to, ka valstij piederošo Unibanku privatizē Parex, raksta autore. Runājot par privāto dzīvi, laulībā ar Dzintru Bērziņu dzimis dēls Aigars un meita Eva, kas tagad dzīvo Skandināvijā un pieņēmusi vīra, tumšādaina amerikāņa uzvārdu Manavaduge. Bērziņam ir seši mazbērni. Pēc šķiršanās ar Dzintru Bērziņu pēc daudziem gadiem sastapis tagadējo dzīves draudzeni Daci Seisumu. Viņa ir ārste endokrinoloģe, strādā Stradiņu slimnīcā. Abi dzīvo kopā desmit gadus, viņiem ir sešus gadus vecs dēls Kristaps. Raksta autore uzzinājusi, ka Bērziņam ir 20 gadus veca meita, kura nenes tēva uzvārdu. Dace Seisuma saka, ka ar dzīves draugu ir norunājuši, ka uz pieņemšanām, vizītēm viņam būs jābrauc vienam. „Esam pielāgojušies – viņš nemaisās medicīnā, es – politikā.”
ATIS SKALBERGS
Medijos vislielākā interese ir par jauno valsts prezidentu Andri Bērziņu. TV raidījumā „De facto”, ko vada Ilze Nagla un Jānis Geste, redzējām skaistu māju, kas uzcelta Amatas novadā un pieder jaunajam prezidentam. Tas skaitās viesu nams un uzcelts par ES fonda līdzekļiem, celtniecībā izlietojot 178 000 latu. Kā viesu nams tas nav darbojies nevienu dienu, jo tā celta un lietota kā privātmāja. AB visādi taisnojas, melo, bet nespēj neko pierādīt. Fakti liecina par negodīgu fonda līdzekļu izlietojumu. Šī raidījuma operators filmējis dažādu politiķu sarunas no liela attāluma tieši 2. jūnijā, prezidenta vēlēšanu laikā. Speciālists , kas prot lasīt pēc lūpu kustībām apstiprināja to, ka ZZS deputāti vienojās ar SC deputātiem, lai tie balso par AB. Visplašākās ziņas par jauno prezidentu publicētas žurnālā „IR” Nr22 (2011.g.2.-8. jūnijs.). Raksta autore ir Anda Burve – Rozīte par viņu saka, ka viņš ir neietekmējams jebkuros apstākļos, ka galva viņam strādā kā skaitļošanas mašīna. Bērziņa mugurkaulam par labu liecina dzirdētais, ka savulaik viņš cīnījies pret Andra Šķēles plānu pievienot Unibankai bankrotējošo Zemes banku, kā arī iebildis pret to, ka valstij piederošo Unibanku privatizē Parex, raksta autore. Runājot par privāto dzīvi, laulībā ar Dzintru Bērziņu dzimis dēls Aigars un meita Eva, kas tagad dzīvo Skandināvijā un pieņēmusi vīra, tumšādaina amerikāņa uzvārdu Manavaduge. Bērziņam ir seši mazbērni. Pēc šķiršanās ar Dzintru Bērziņu pēc daudziem gadiem sastapis tagadējo dzīves draudzeni Daci Seisumu. Viņa ir ārste endokrinoloģe, strādā Stradiņu slimnīcā. Abi dzīvo kopā desmit gadus, viņiem ir sešus gadus vecs dēls Kristaps. Raksta autore uzzinājusi, ka Bērziņam ir 20 gadus veca meita, kura nenes tēva uzvārdu. Dace Seisuma saka, ka ar dzīves draugu ir norunājuši, ka uz pieņemšanām, vizītēm viņam būs jābrauc vienam. „Esam pielāgojušies – viņš nemaisās medicīnā, es – politikā.”
ATIS SKALBERGS
ZRP - Zatlera Reformu partija
Zatlera Reformu Partija 2011.g.augustā reklamējas visaktīvāk, saka , ka tā nešķiro latviešus un krievus, labos un sliktos, ka viss virzīts uz valsts ekonomiku. Par ekonomikas jautājumiem partijā atbildīgais ir Vjačeslavs Dombrovskis, runā ar lielu akcentu, jo ir krievs, uzsver, ka studējis ASV, augustā notika šīs partijas kongress, kurā par premjermistra kandidātu izvirzīja 30 gadus jauno uzņēmēju Edmundu Sprūdžu, viņu intervēja „Latviešu Avīze”( 13. augustā.) Runājot par sadarbību ar citām partijām, viņš saka, ka koalīcijā neies ar oligarhu partijām-ZZS, LPP/LC. Arī partnerība ar SC būtu visai sarežģīta, grāvis starp ZRP un SC nav nepārlecams, taču atstarpe ir diezgan liela, ar viņiem jāstrādā pragmatiski, ar naida kurināšanu mēs dabūsim tikai naidu pretī. Arī ar Nacionālo Apvienību ir paplats grāvis starpā, tuvākais partneris ir „Vienotība”. 11. Saeimas vēlēšanas notiks 17. Septembrī.
ATIS SKALBERGS
ATIS SKALBERGS
sestdiena, 2011. gada 30. jūlijs
Vidzemes partiju vadīs Rūjienas mērs
http://www.ir.lv/2011/7/23/vidzemes-partiju-vadis-rujienas-mers
Nodibinātā Vidzemes partija apvieno vairāku novadu pašvaldību pārstāvjus.
Sestdien Rūjienā oficiāli nodibināta Vidzemes partija, par tās priekšsēdētāju ievēlēts Rūjienas mērs Guntis Gladkins, Saeimas eksdeputāts Vents Armands Krauklis būs viņa vietnieks. Par Vidzemes partijas priekšsēdētāja vietnieku ievēlēts arī Alūksnes uzņēmējs Egīls Josts, ziņo LETA.
Partijas valdē ievēlēti Aizkraukles novada domes vadītājs Leons Līdums, Alūksnes novada domes vadītājs Aivars Fomins, Alūksnes novada domes deputāts zemnieks Laimonis Sīpols, Pļaviņu ģimnāzijas direktors Vladimirs Samohins, zemnieks un uzņēmējs Aigars Ozoliņš un mazā uzņēmēja Kristīne Naumova, vēsta BNS.
Vidzemes partijas izveides iniciatīvas grupā iesaistījās vairāki iepriekš Tautas partijā bijuši pašvaldību darbinieki. Tā partijas programmas izstrādes darba grupas vadītājs ir bijušais tautpartijietis Vents Armands Krauklis.
Partijas dibināšanas kongresā sestdien pulcējās 202 cilvēki, to vidū pārstāvji no Strenčiem, Valkas, Cēsīm, Aizkraukles, Rūjienas, Skrīveru, Jēkabpils un citiem apvidiem, pavēstīja Gladkins. Uzrunājot klātesošos, viņš arī atkārtoti aicināja aktīvi piedalīties tautas nobalsošanā par 10.Saeimas atlaišanu.
Kongresa sākumā tika nodziedāta valsts himna, ko ievadīja Krauklis.
Nodibinātā Vidzemes partija apvieno vairāku novadu pašvaldību pārstāvjus.
Sestdien Rūjienā oficiāli nodibināta Vidzemes partija, par tās priekšsēdētāju ievēlēts Rūjienas mērs Guntis Gladkins, Saeimas eksdeputāts Vents Armands Krauklis būs viņa vietnieks. Par Vidzemes partijas priekšsēdētāja vietnieku ievēlēts arī Alūksnes uzņēmējs Egīls Josts, ziņo LETA.
Partijas valdē ievēlēti Aizkraukles novada domes vadītājs Leons Līdums, Alūksnes novada domes vadītājs Aivars Fomins, Alūksnes novada domes deputāts zemnieks Laimonis Sīpols, Pļaviņu ģimnāzijas direktors Vladimirs Samohins, zemnieks un uzņēmējs Aigars Ozoliņš un mazā uzņēmēja Kristīne Naumova, vēsta BNS.
Vidzemes partijas izveides iniciatīvas grupā iesaistījās vairāki iepriekš Tautas partijā bijuši pašvaldību darbinieki. Tā partijas programmas izstrādes darba grupas vadītājs ir bijušais tautpartijietis Vents Armands Krauklis.
Partijas dibināšanas kongresā sestdien pulcējās 202 cilvēki, to vidū pārstāvji no Strenčiem, Valkas, Cēsīm, Aizkraukles, Rūjienas, Skrīveru, Jēkabpils un citiem apvidiem, pavēstīja Gladkins. Uzrunājot klātesošos, viņš arī atkārtoti aicināja aktīvi piedalīties tautas nobalsošanā par 10.Saeimas atlaišanu.
Kongresa sākumā tika nodziedāta valsts himna, ko ievadīja Krauklis.
SC nožēlojami taisa savu politiku uz Norvēģijas traģēdijas rēķina
http://www.diena.lv/sabiedriba/zinas/dzintars-sc-nozelojami-taisa-savu-politiku-uz-norvegijas-tragedijas-rekina-13894108
LETA, 2011. gada 25. jūlijs
Tas, ka apvienība Saskaņas centrs (SC) uz Norvēģijas traģēdijas rēķina taisa savu politiku, ir vienkārši nožēlojami, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK(VL-TB/LNNK) valdes līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars.
Kā ziņots, SC Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins vērsies Drošības policijā ar iesniegumu, kurā lūdz sākt kriminālprocesu pret VL-TB/LNNK valdes locekli Jāni Iesalnieku, jo uzskata, ka viņa izteikumi par Norvēģijas slaktiņa iemesliem mikroblogošanas vietnē "Twitter" satur nacionālā naida kurināšanas pazīmes.
Dzintars aģentūrai LETA skaidroja, ka nacionālajā apvienībā Iesalnieka izteikumi ir vērtēti, kā arī notikusi saruna ar viņu pašu, un neesot ne mazāko šaubu, ka publiskajā telpā attēlotais neatbilst patiesībai.
"Viņš ir teicis to pašu, par ko diskutē Norvēģijas presē, tikai neveiksmīgākā formā. Iesalnieks pats apzinās, ka ir neveikli izteicies, un vēlāk savā paziņojumā viņš visu izskaidrojis," norādīja VL-TB/LNNK līderis.
"Tas, ka SC mēģina taisīt savu politiku uz šīs traģēdijas rēķina, ir vienkārši nožēlojami," piebilda Dzintars.
Kā ziņots, piektdien Oslo centrā notika sprādziens, kam sekoja asinspirts vadošās Darba partijas jauniešu nometnē, kuru sarīkoja 32 gadus vecais Anderss Bērings-Breivīks, kurš tiek saistīts ar labējiem ekstrēmistiem. Dažas stundas pirms teroraktu sākuma Bērings-Breivīks publiskoja savu manifestu, kurā izklāstīta vīzija par jaunu kristīgo krusta karu, kas jāuzsāk Eiropas tradīciju un kultūras glābšanai no islāma kolonizācijas un marksistu kultivētā pagrimuma, kas sagrāvis konservatīvās ģimenes un nacionālisma vērtības.
Iesalnieks pēc tam paziņoja, ka "Norvēģijas upuri ir pilnībā uz multikulturālistu sirdsapziņas - viņu islamizācijas politika noveda pie tā, ka kādam vienkārši aizbrauca širmis", tādējādi viņa viedoklis ir tuvs Bēringa-Breivīka paustajam. Iesalnieka viedoklis "Twitter" vidē izraisīja sašutuma pilnas diskusijas, ka tādējādi "Visu Latvijai!" biedrs mēģina šo noziegumu attaisnot, ko gan pats Iesalnieks publiskā paziņojumā noliedza.
"Izteikumi, kurus Iesalnieks pieļāvis savā mikroblogā, ir amorāli, nepieļaujami civilizētā sabiedrībā, tie satur nacionālā naida veicināšanas pazīmes. Faktiski apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK valdes loceklis atrod attaisnojumus norvēģu slepkavas un terorista rīcībai," uzskata Agešins, "šādus izteikumus nevar atstāt nesodītus. Uzskatu, ka Iesalnieka izteikumi atbilst Kriminālkodeksā minētajam, tāpēc lūdzu Drošības policiju nekavējoties veikt pārbaudi un pieņemt lēmumu par kriminālprocesa uzsākšanu."
Līdzīgu uzskatu pauž arī biedrība "Progresīvie", kuras pārstāvis Ansis Dobelis aģentūrai LETA sacīja, ka arī viņa vadītā organizācija aicina Drošības policiju veikt operatīvas pārbaudes attiecībā uz tiem interneta komentētājiem, kuri slavina Norvēģijas notikumus, attaisno tos un aicina turpināt slepkavot. Savukārt nacionālajai apvienībai "nekavējoties no savām rindām būtu jāpadzen Iesalnieks, kurš apvienībā ieņem augstus amatus", uzskata biedrība.
"Ja šis politiskais spēks nav gatavs šādam solim, tad Iesalnieka mēģinājumus attaisnot slepkavošanu Norvēģijā, kā arī slepkavam līdzīgos uzskatus, ko viņš nekautrējas paust, var uzskatīt par visas nacionālās apvienības viedokli," norāda Dobelis.
Dobeļa ieskatā, "ja nacionālā apvienība meklēs attaisnojumus Iesalnieka apgalvojumiem, tad tai nav vietas ne Latvijas parlamentā, ne valdībās. Un pārējām politiskajām partijām ir skaidri jāatbild, vai tās redz iespēju sadarboties ar šo politisko spēku".
Biedrības "Progresīvie" biedriem šie notikumi esot īpaši sāpīgi, jo organizācijas biedri daudzus gadus piedalījušies Norvēģijas Darba partijas jaunatnes organizācijas (AUF) vasaras nometnēs, kas notiek uz Ūteijas salas. Tāpēc biedrība izsaka visdziļāko līdzjūtību Norvēģijā notikušajā apšaudē un spridzināšanā bojā gājušo tuviniekiem un visai sabiedrībai.
Iesalnieks izplatīja paziņojumu, kurā pauž nostāju, ka "nekad un nevienu brīdi" neesot attaisnojis Norvēģijas masu slepkavu, "vienīgi aicinājis aizdomāties par šī notikuma cēloņiem, lai no traģiskajiem notikumiem gūtu mācību un pasargātos nākotnē".
"Oslo slepkava ir slims cilvēks, kurš ar savu nežēlību un necilvēcību ir sodījis arī pats sevi. Tas, ko aicināju apzināties, ka teroristi bieži rodas sociālu netaisnību rezultātā. Tā ir augsne, kas veicina šādu nelaimju iespējamību. Protams, arī nacionālo identitāti iznīcinoša rakstura multikulturālisms var būt kā viens no šādu sociālu netaisnību piemēriem," vēsta Iesalnieks.
"Tas nekādā ziņā neattaisno slepkavu, bet liek par pienākumu analizēt notikušo un iespējami mazināt šādu notikumu atkārtošanos nākotnē, no kā pasargāta pilnībā nav neviena valsts. Jebkura sociālā netaisnība ir jāuztver kā bumba ar laika degli, kas diemžēl var izpausties arī šādos veidos. Pēdējā gada laikā vairāku Rietumeiropas valstu līderi, tajā skaitā Vācijas kanclere Angela Merkele un Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons, ir pauduši atziņu, ka piekoptā multikulturālisma politika ir bijusi kļūda. Piektdien šī kļūda kalpoja par vienu no iemesliem traģēdijai Norvēģijā," turpina partijas aktīvists.
LETA, 2011. gada 25. jūlijs
Tas, ka apvienība Saskaņas centrs (SC) uz Norvēģijas traģēdijas rēķina taisa savu politiku, ir vienkārši nožēlojami, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK(VL-TB/LNNK) valdes līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars.
Kā ziņots, SC Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins vērsies Drošības policijā ar iesniegumu, kurā lūdz sākt kriminālprocesu pret VL-TB/LNNK valdes locekli Jāni Iesalnieku, jo uzskata, ka viņa izteikumi par Norvēģijas slaktiņa iemesliem mikroblogošanas vietnē "Twitter" satur nacionālā naida kurināšanas pazīmes.
Dzintars aģentūrai LETA skaidroja, ka nacionālajā apvienībā Iesalnieka izteikumi ir vērtēti, kā arī notikusi saruna ar viņu pašu, un neesot ne mazāko šaubu, ka publiskajā telpā attēlotais neatbilst patiesībai.
"Viņš ir teicis to pašu, par ko diskutē Norvēģijas presē, tikai neveiksmīgākā formā. Iesalnieks pats apzinās, ka ir neveikli izteicies, un vēlāk savā paziņojumā viņš visu izskaidrojis," norādīja VL-TB/LNNK līderis.
"Tas, ka SC mēģina taisīt savu politiku uz šīs traģēdijas rēķina, ir vienkārši nožēlojami," piebilda Dzintars.
Kā ziņots, piektdien Oslo centrā notika sprādziens, kam sekoja asinspirts vadošās Darba partijas jauniešu nometnē, kuru sarīkoja 32 gadus vecais Anderss Bērings-Breivīks, kurš tiek saistīts ar labējiem ekstrēmistiem. Dažas stundas pirms teroraktu sākuma Bērings-Breivīks publiskoja savu manifestu, kurā izklāstīta vīzija par jaunu kristīgo krusta karu, kas jāuzsāk Eiropas tradīciju un kultūras glābšanai no islāma kolonizācijas un marksistu kultivētā pagrimuma, kas sagrāvis konservatīvās ģimenes un nacionālisma vērtības.
Iesalnieks pēc tam paziņoja, ka "Norvēģijas upuri ir pilnībā uz multikulturālistu sirdsapziņas - viņu islamizācijas politika noveda pie tā, ka kādam vienkārši aizbrauca širmis", tādējādi viņa viedoklis ir tuvs Bēringa-Breivīka paustajam. Iesalnieka viedoklis "Twitter" vidē izraisīja sašutuma pilnas diskusijas, ka tādējādi "Visu Latvijai!" biedrs mēģina šo noziegumu attaisnot, ko gan pats Iesalnieks publiskā paziņojumā noliedza.
"Izteikumi, kurus Iesalnieks pieļāvis savā mikroblogā, ir amorāli, nepieļaujami civilizētā sabiedrībā, tie satur nacionālā naida veicināšanas pazīmes. Faktiski apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK valdes loceklis atrod attaisnojumus norvēģu slepkavas un terorista rīcībai," uzskata Agešins, "šādus izteikumus nevar atstāt nesodītus. Uzskatu, ka Iesalnieka izteikumi atbilst Kriminālkodeksā minētajam, tāpēc lūdzu Drošības policiju nekavējoties veikt pārbaudi un pieņemt lēmumu par kriminālprocesa uzsākšanu."
Līdzīgu uzskatu pauž arī biedrība "Progresīvie", kuras pārstāvis Ansis Dobelis aģentūrai LETA sacīja, ka arī viņa vadītā organizācija aicina Drošības policiju veikt operatīvas pārbaudes attiecībā uz tiem interneta komentētājiem, kuri slavina Norvēģijas notikumus, attaisno tos un aicina turpināt slepkavot. Savukārt nacionālajai apvienībai "nekavējoties no savām rindām būtu jāpadzen Iesalnieks, kurš apvienībā ieņem augstus amatus", uzskata biedrība.
"Ja šis politiskais spēks nav gatavs šādam solim, tad Iesalnieka mēģinājumus attaisnot slepkavošanu Norvēģijā, kā arī slepkavam līdzīgos uzskatus, ko viņš nekautrējas paust, var uzskatīt par visas nacionālās apvienības viedokli," norāda Dobelis.
Dobeļa ieskatā, "ja nacionālā apvienība meklēs attaisnojumus Iesalnieka apgalvojumiem, tad tai nav vietas ne Latvijas parlamentā, ne valdībās. Un pārējām politiskajām partijām ir skaidri jāatbild, vai tās redz iespēju sadarboties ar šo politisko spēku".
Biedrības "Progresīvie" biedriem šie notikumi esot īpaši sāpīgi, jo organizācijas biedri daudzus gadus piedalījušies Norvēģijas Darba partijas jaunatnes organizācijas (AUF) vasaras nometnēs, kas notiek uz Ūteijas salas. Tāpēc biedrība izsaka visdziļāko līdzjūtību Norvēģijā notikušajā apšaudē un spridzināšanā bojā gājušo tuviniekiem un visai sabiedrībai.
Iesalnieks izplatīja paziņojumu, kurā pauž nostāju, ka "nekad un nevienu brīdi" neesot attaisnojis Norvēģijas masu slepkavu, "vienīgi aicinājis aizdomāties par šī notikuma cēloņiem, lai no traģiskajiem notikumiem gūtu mācību un pasargātos nākotnē".
"Oslo slepkava ir slims cilvēks, kurš ar savu nežēlību un necilvēcību ir sodījis arī pats sevi. Tas, ko aicināju apzināties, ka teroristi bieži rodas sociālu netaisnību rezultātā. Tā ir augsne, kas veicina šādu nelaimju iespējamību. Protams, arī nacionālo identitāti iznīcinoša rakstura multikulturālisms var būt kā viens no šādu sociālu netaisnību piemēriem," vēsta Iesalnieks.
"Tas nekādā ziņā neattaisno slepkavu, bet liek par pienākumu analizēt notikušo un iespējami mazināt šādu notikumu atkārtošanos nākotnē, no kā pasargāta pilnībā nav neviena valsts. Jebkura sociālā netaisnība ir jāuztver kā bumba ar laika degli, kas diemžēl var izpausties arī šādos veidos. Pēdējā gada laikā vairāku Rietumeiropas valstu līderi, tajā skaitā Vācijas kanclere Angela Merkele un Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons, ir pauduši atziņu, ka piekoptā multikulturālisma politika ir bijusi kļūda. Piektdien šī kļūda kalpoja par vienu no iemesliem traģēdijai Norvēģijā," turpina partijas aktīvists.
Štokenbergs kopā ar krieviem ies pret latviešiem
http://www.ir.lv/2011/7/23/stokenbergam-nav-pa-celam-ar-ekstremistiem
Štokenbergam nav pa ceļam ar ekstrēmistiem
Viņš paredz, ka jaunas Saeimas vēlēšanās panākumus varētu gūt arī PCTVL
Sabiedrības citai politikai (SCP) līdera un tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs joprojām ir pārliecināts, ka nebūs kopā ar ekstrēmistiem valdībā.
Pie ekstrēmistiem viņš pieskaita Visu Latvijai-TB/LNNK, kuras deputāti tieši SCP veto dēļ nekļuva par pašreizējās valdības koalīcijas partneriem.
„Mana pozīcija nav mainījusies. Ir iespējams modelis, kurā valdībā ir gan Saskaņa, gan Visu Latvijai-TB/LNNK. Bet mēs nevaram būt kopā ar ekstrēmistiem," intervijā žurnālam Sestdiena saka Štokenbergs.
Viņš šaubās par, piemēram, Jāņa Dombravas un Imanta Parādnieka uzskatiem, taču Eināru Cilinski no tās pašas partijas un Raivi Dzintaru Štokenbergs uzskata par pragmatiķiem.
Štokenbergs arī domā, ka nākamajās Saeimas vēlēšanās eksprezidenta Valda Zatlera veidotā partija atņems balsis ZZS un Vienotībai, taču balsis klāt nākšot Visu Latvijai.
Kārtis saputrošot PCTVL, jo visas zīmes rādot, ka PCTVL tikšot jaunajā Saeimā. Arī PCTVL Štokenbergs uzskata par radikāļiem, kurus neviens neņems koalīcijā.
Štokenbergam nav pa ceļam ar ekstrēmistiem
Viņš paredz, ka jaunas Saeimas vēlēšanās panākumus varētu gūt arī PCTVL
Sabiedrības citai politikai (SCP) līdera un tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs joprojām ir pārliecināts, ka nebūs kopā ar ekstrēmistiem valdībā.
Pie ekstrēmistiem viņš pieskaita Visu Latvijai-TB/LNNK, kuras deputāti tieši SCP veto dēļ nekļuva par pašreizējās valdības koalīcijas partneriem.
„Mana pozīcija nav mainījusies. Ir iespējams modelis, kurā valdībā ir gan Saskaņa, gan Visu Latvijai-TB/LNNK. Bet mēs nevaram būt kopā ar ekstrēmistiem," intervijā žurnālam Sestdiena saka Štokenbergs.
Viņš šaubās par, piemēram, Jāņa Dombravas un Imanta Parādnieka uzskatiem, taču Eināru Cilinski no tās pašas partijas un Raivi Dzintaru Štokenbergs uzskata par pragmatiķiem.
Štokenbergs arī domā, ka nākamajās Saeimas vēlēšanās eksprezidenta Valda Zatlera veidotā partija atņems balsis ZZS un Vienotībai, taču balsis klāt nākšot Visu Latvijai.
Kārtis saputrošot PCTVL, jo visas zīmes rādot, ka PCTVL tikšot jaunajā Saeimā. Arī PCTVL Štokenbergs uzskata par radikāļiem, kurus neviens neņems koalīcijā.
Štokenbergs apmelo VL
BNS, 2011. gada 29. jūlijs
http://www.diena.lv/sabiedriba/politika/paradnieks-un-dzintars-no-stokenberga-grib-piedzit-10-000-latu-13894793
Partijas Visu Latvijai! līdzpriekšsēdētāji Raivis Dzintars un Imants Parādnieks vērsušies Rīgas Centra rajona tiesā ar prasību pret tieslietu ministru un iekšlietu ministra pienākumu izpildītāju Aigaru Štokenbergu (Vienotība) par nepatiesiem, godu un cieņu aizskarošiem izteikumiem.
R.Dzintars norādīja, ka prasības pieteikumā Visu Latvijai! lūdz tiesai uzlikt par pienākumu A.Štokenbergam atsaukt intervijā Sestdienai, kā arī portālā diena.lv paustos nepatiesos, godu un cieņu aizskarošos izteikumus par partiju Visu Latvijai! un tās biedriem.
Prasības pieteikumā tiek lūgts tiesu piedzīt no A.Štokenberga mantisku kompensāciju 10 000 latu apjomā, bet kuras galīgā apjoma noteikšana ir tiesas kompetencē, un piedzīt no tieslietu ministra partijas tiesāšanās izdevumus.
Partijas pārstāvji par nepatiesām un godu un cieņu aizskarošām uzskata divas epizodes no Sestdienā publicētās A.Štokenberga intervijas.
Pirmā epizode ir par A.Štokenberga intervijas laikā pausto izteikumu par Visu Latvijai-TB/LNNK Saeimas deputātiem kā ekstrēmistiem. "Vadoties no A.Štokenberga teiktā, Visu Latvijai! pārstāvji secina, ka, pēc tieslietu ministra domām, Visu Latvijai! piekopj ekstrēmismu, proti, galējus uzskatus un līdzekļus savu politisko mērķu sasniegšanai, savukārt Nacionālās apvienības biedri - Saeimā ievēlētie deputāti - ir ekstrēmisti, proti, cilvēki ar galējiem politiskiem uzskatiem, kas atzīst galējus uzskatus savus politisko mērķu sasniegšanai," teikts prasības pieteikumā.
Visu Latvijai! uzskata, ka šie izteikumi ir atzīstami par nepatiesiem un godu un cieņu aizskarošiem. "Visu Latvijai! un Nacionālā apvienība kopš to dibināšanas brīža ir darbojušās stingri likuma ietvaros. Politiskie mērķi ir vispārzināmi un publiski pieejami, un tie nav atzīstami par ekstrēmiem, tāpat kā par ekstrēmiem nav atzīstami līdzekļi šo izvirzīto mērķu sasniegšanai. Neviena no atbildētāja pieminētajām personām nekad nav paudusi ekstrēmus uzskatus, ko apliecina fakts, ka tiesībsargājošās iestādes nekad pret minētajām personām nav vērsušās par šādu izteikumu vai citu darbību veikšanu," teikts prasības pieteikumā.
Otrā epziode ir par A.Štokenberga izteikumiem saistībā ar šaudīšanos pie Arta Pabrika mājas pirms dažiem gadiem. "No šiem izteikumiem izriet, ka ir fakti jeb ziņas, ka Visu Latvijai! biedri pie Arta Pabrika dzīvesvietas ir pielietojuši šaujamieročus, tāpēc Visu Latvijai! darbība ir uzskatāma par ekstrēmismu un attiecīgi tās biedri par ekstrēmistiem. Faktiski atbildētājs apgalvo, ka Visu Latvijai! ir izdarījusi smagu noziedzīgu nodarījumu. Visu Latvijai! šos izteikumus uzskata par klaji apmelojošiem un tāpēc tās un tās biedru godu un cieņu sevišķi smagi aizskarošiem, jo Visu Latvijai! un tās biedriem nav bijusi netieša vai attāla saistība ar atbildētāja minēto gadījumu," uzsvērts prasības pieteikumā.
"Ņemot vērā visus iepriekš minētos atbildētāja izteikumus gan katru atsevišķi, gan visus kopā to savstarpējā kopsakarībā, secināms, ka atbildētājs par Visu Latvijai! un tās biedriem ir paudis nepatiesas un godu un cieņu aizskarošas ziņas, atbilstoši kurām Visu Latvijai! un tās biedru darbība ir raksturojama kā ekstrēmisms, proti, galēju uzskatu un līdzekļu izmantošana savā politiskajā darbībā, kas izpaužas kā šaujamieroču nelikumīga lietošana un ekstrēmu uzskatu paušana."
Līdz ar to prasītājs uzskata, ka, atbilstoši Civillikuma normām, Visu Latvijai! ir likumiskas tiesības prasīt tiesas ceļā atsaukt ziņas, kas aizskar godu un cieņu. Tāpat prasītājs norāda, ka atbilstoši Civillikumam, ja kāds prettiesiski aizskar godu un cieņu, tad viņam jādod mantiska kompensācija. Konkrētajā gadījumā prasītājs uzskata, ka atbilstoša atlīdzība būtu desmit tūkstoši latu. Tomēr atbilstoši likumam, kompensācijas apmēru noteiks tiesa
http://www.diena.lv/sabiedriba/politika/paradnieks-un-dzintars-no-stokenberga-grib-piedzit-10-000-latu-13894793
Partijas Visu Latvijai! līdzpriekšsēdētāji Raivis Dzintars un Imants Parādnieks vērsušies Rīgas Centra rajona tiesā ar prasību pret tieslietu ministru un iekšlietu ministra pienākumu izpildītāju Aigaru Štokenbergu (Vienotība) par nepatiesiem, godu un cieņu aizskarošiem izteikumiem.
R.Dzintars norādīja, ka prasības pieteikumā Visu Latvijai! lūdz tiesai uzlikt par pienākumu A.Štokenbergam atsaukt intervijā Sestdienai, kā arī portālā diena.lv paustos nepatiesos, godu un cieņu aizskarošos izteikumus par partiju Visu Latvijai! un tās biedriem.
Prasības pieteikumā tiek lūgts tiesu piedzīt no A.Štokenberga mantisku kompensāciju 10 000 latu apjomā, bet kuras galīgā apjoma noteikšana ir tiesas kompetencē, un piedzīt no tieslietu ministra partijas tiesāšanās izdevumus.
Partijas pārstāvji par nepatiesām un godu un cieņu aizskarošām uzskata divas epizodes no Sestdienā publicētās A.Štokenberga intervijas.
Pirmā epizode ir par A.Štokenberga intervijas laikā pausto izteikumu par Visu Latvijai-TB/LNNK Saeimas deputātiem kā ekstrēmistiem. "Vadoties no A.Štokenberga teiktā, Visu Latvijai! pārstāvji secina, ka, pēc tieslietu ministra domām, Visu Latvijai! piekopj ekstrēmismu, proti, galējus uzskatus un līdzekļus savu politisko mērķu sasniegšanai, savukārt Nacionālās apvienības biedri - Saeimā ievēlētie deputāti - ir ekstrēmisti, proti, cilvēki ar galējiem politiskiem uzskatiem, kas atzīst galējus uzskatus savus politisko mērķu sasniegšanai," teikts prasības pieteikumā.
Visu Latvijai! uzskata, ka šie izteikumi ir atzīstami par nepatiesiem un godu un cieņu aizskarošiem. "Visu Latvijai! un Nacionālā apvienība kopš to dibināšanas brīža ir darbojušās stingri likuma ietvaros. Politiskie mērķi ir vispārzināmi un publiski pieejami, un tie nav atzīstami par ekstrēmiem, tāpat kā par ekstrēmiem nav atzīstami līdzekļi šo izvirzīto mērķu sasniegšanai. Neviena no atbildētāja pieminētajām personām nekad nav paudusi ekstrēmus uzskatus, ko apliecina fakts, ka tiesībsargājošās iestādes nekad pret minētajām personām nav vērsušās par šādu izteikumu vai citu darbību veikšanu," teikts prasības pieteikumā.
Otrā epziode ir par A.Štokenberga izteikumiem saistībā ar šaudīšanos pie Arta Pabrika mājas pirms dažiem gadiem. "No šiem izteikumiem izriet, ka ir fakti jeb ziņas, ka Visu Latvijai! biedri pie Arta Pabrika dzīvesvietas ir pielietojuši šaujamieročus, tāpēc Visu Latvijai! darbība ir uzskatāma par ekstrēmismu un attiecīgi tās biedri par ekstrēmistiem. Faktiski atbildētājs apgalvo, ka Visu Latvijai! ir izdarījusi smagu noziedzīgu nodarījumu. Visu Latvijai! šos izteikumus uzskata par klaji apmelojošiem un tāpēc tās un tās biedru godu un cieņu sevišķi smagi aizskarošiem, jo Visu Latvijai! un tās biedriem nav bijusi netieša vai attāla saistība ar atbildētāja minēto gadījumu," uzsvērts prasības pieteikumā.
"Ņemot vērā visus iepriekš minētos atbildētāja izteikumus gan katru atsevišķi, gan visus kopā to savstarpējā kopsakarībā, secināms, ka atbildētājs par Visu Latvijai! un tās biedriem ir paudis nepatiesas un godu un cieņu aizskarošas ziņas, atbilstoši kurām Visu Latvijai! un tās biedru darbība ir raksturojama kā ekstrēmisms, proti, galēju uzskatu un līdzekļu izmantošana savā politiskajā darbībā, kas izpaužas kā šaujamieroču nelikumīga lietošana un ekstrēmu uzskatu paušana."
Līdz ar to prasītājs uzskata, ka, atbilstoši Civillikuma normām, Visu Latvijai! ir likumiskas tiesības prasīt tiesas ceļā atsaukt ziņas, kas aizskar godu un cieņu. Tāpat prasītājs norāda, ka atbilstoši Civillikumam, ja kāds prettiesiski aizskar godu un cieņu, tad viņam jādod mantiska kompensācija. Konkrētajā gadījumā prasītājs uzskata, ka atbilstoša atlīdzība būtu desmit tūkstoši latu. Tomēr atbilstoši likumam, kompensācijas apmēru noteiks tiesa
Abonēt:
Ziņas (Atom)