pirmdiena, 2011. gada 28. marts
D.Zaķis: Par [ne]iedarbīgu [nodevīgu Vienotības] nacionālo politiku
25.03.2011. Dzintars Zaķis, apvienības "Vienotība" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs
Voldemārs Krustiņš 14. marta "Latvijas Avīzē" uztraucas, ka politisko partiju apvienība "Vienotība" it kā "peldot" uz nepareizas platformas. Apliecinu, ka "Vienotība" ar skaidriem, nacionāliem argumentiem patiešām neaicina parakstīties par rosinātajiem nepārdomātajiem grozījumiem Satversmē. Latviešu valodas stiprināšanu uzskatām par vienu no svarīgākajiem uzdevumiem. Pašlaik, piemēram, jāstrādā pie tā, lai darba tirgū netiktu diskriminēti latvieši, lai vēlētās institūcijās nebūtu valodas nepratēju. Darba daudz. Valodas apguve turpretim ir joma, kurā esam guvuši labus panākumus.
Pirmkārt, problēma nav latviešu valodas neprasme, bet gan tās nelietošana. Valodas apguvi jau nodrošina esošā bilingvālās izglītības sistēma, bet šīs prasmes izmantošanu varam veicināt galvenokārt mēs paši, latvieši. No Latvijas 937 skolām tikai 132 mācību valoda ir krievu, taču arī tur vismaz puse no mācību satura jau ir latviešu valodā.
Otrkārt, parakstīšanās rīkotāji, labu gribot, izvēlējuši kļūdainu risinājumu. Piedāvātā redakcija juridiski ir vien konstitucionāli nostiprināto pamattiesību sašaurinājums, kas neuzliek pienākumu valstij nefinansēt mazākumtautību izglītības programmas. Satversmes 8. nodaļa nosaka visaugstāk aizsargātas pamattiesības, pamatlikuma aizsargāto minimumu, piemēram, to, ka valsts nodrošina bezmaksas vidējo izglītību, taču tāda norma neliedz valstij finansēt arī augstāko. Proti, tas, par ko tiek piedāvāts parakstīties, juridiski nemaz nenosaka pāreju uz valsts izglītību tikai latviski. Satversmes 112. pants nav arī tas, kas būtu jāgroza. Šis pants ir tieši pārnests no Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 26. panta ar savu tiesībvēsturi. Īstā vieta šādiem grozījumiem būtu bijis Izglītības likums.
Treškārt, normas grozīšana nobalsošanā ir neīstenojams piedāvājums, jo Satversmes 79. pants paredz augstu prasību – puses visu balsstiesīgo piekrišanu. Lai tautas nobalsošanā pieņemtu Satversmes pārgrozījumu, vajadzīgas vismaz 744 798 balsis par. 10. Saeimas vēlēšanās piedalījās 944 841 vēlētājs, to vidū arī "SC" un "PCTVL" atbalstītāji. Par "Vienotību" nobalsoja 301 tūkstotis, "VL"/"TB"/LNNK – apmēram 74 tūkstoši, pat pieskaitot ZZS un "PLL" – kopā 639 tūkstoši. Nobalsošana pēdējoreiz valstij izmaksāja vairāk nekā divus miljonus. Tātad, jau iepriekš zinot, ka piedāvātajā referendumā savākt nepieciešamo balsu skaitu ir faktiski neiespējami, mēs vienīgi izšķiedīsim naudu, kas pārsniedz Valsts valodas centra, Latviešu valodas aģentūras budžeta izdevumus kopā?
Ceturtkārt, pat piedāvājot tiesiski pareizu normu, kļūtu neiespējams bilingvālisms latviešu skolās, kas neapšaubāmi ir nepieciešams. Latviešu skolēniem ir jāmācās atsevišķi priekšmeti angļu, franču, vācu, varbūt pat ķīniešu valodā, kas mūs padarīs konkurētspējīgus ne tikai Eiropā.
Piektkārt, valodas politika ir ilgtermiņa darbs, kur "Vienotībai" ir plaša programma, kas ietver valsts valodas stiprināšanu augstākajā izglītībā, zinātnē, darba tiesībās. Mūsu politiķi ar darbiem ir pierādījuši patriotisku stāju, ir ieviesuši latviešu valodu mazākumtautību izglītībā. Nedrīkst izraut vienu valodas politikas posmu no kopuma īstermiņa popularitātes dēļ.
Visbeidzot, pilnībā izspiežot svešvalodas no valsts finansētās sistēmas, tās radīs vietu privātajā sektorā. Vai vēlamies, lai Latvijā kā sēnes pēc lietus izaugtu Krievijas dāsni finansētas "tautiešu" privātskolas ar pilnīgi nekontrolējamu, svešu ideoloģiju? Vai vēlamies atkal provocēt nemierus, sadursmes, ministrijas durvju dedzināšanu, ko piedzīvojām 2003. gadā? "Vienotība" to nevēlas. Tieši tāpēc esam nevis par mānīgu saukli, bet grūtu, taču dzīvē īstenojamu un iedarbīgu nacionālo politiku.
piektdiena, 2011. gada 25. marts
Tautas Partija (intervija ar Šķēli)
TAUTAS PARTIJA cer uz veiksmi
2011.g.19.martā Rīgā notika Tautas partijas kongress, kurā tā izvērtēja sasniegto un sprieda, kas jādara, lai sekmīgi piedalītos pašvaldību vēlēšanās, kas notiks 2013. gadā. Galveno referātu nolasīja partijas vadītājs Andris Šķēle. Pirmdien, 22. martā radio vairāk kā pusstundu partijas vadītāju izjautāja žurnālisti un radioklausītāji. Šķēle atzina, ka partija Saeimā atrodas visdziļākajā opozīcijā, ka tai "jāspēj saprast pašai sevi", ka apvienība PLL nebūs TP nākotne, ka sadarbība ar Pirmo partiju / LC beigsies, ka jāatgūst uzticība, jāpārraksta partijas programma, jānāk ar jaunām idejām, ka reģionos lēnām izčākst atbalsts, tāpēc jādarbojas aktīvi un gudri, jābūt principiāliem. Runātājs centās radīt iespaidu, ka viņi zina, kas jādara ekonomiskās situācijas uzlabošanā, ka enerģiski strādājot Saeimā un gūstot atbalstu. Tomēr lielākā sarunas daļa bija veltīta pašreizējās valdības kritizēšanai . Šķēle nievājoši izteicās par visu, ko šī valdība labi darījusi. Žurnālistu jautājumi bija visai indīgi. Atbildes bija izvairīgas vai arī kritiskie jautājumi tika noraidīti kā nepareizi , izvērtēt Slaktera, Kalvīša un citu TP ministru darbību runātājs nevēlējās. To, ka cilvēki netic šīs partijas propagandai, reklāmām, solījumiem, noslēpumainajiem mājieniem, ka TP ir liels potenciāls, diez vai kādu pārliecināja. To, ka vairāki šīs partijas cilvēki iejaukti dažādās krāpnieciskās afērās, nekādu skaidrojumu neguva, jo tās tika noraidītas. Partijai ir vēlēšanās iegūt varu, bet tauta tomēr atceras melus un negodīgu rīcību, ko tautpartijieši pastrādājuši. Raidījuma laikā piezvanīja Jānis Jurkāns un aicināja Šķēli uz sadarbību spēcīgā opozīcijā ar Saskaņas Centru un saņēma noraidošu atbildi. Kad pirms 10. Saeimas vēlēšanām Šķēle atgriezās politikā, viņš, tāpat kā šoreiz, cenšas radīt šķietamību, ka viņš spēs izdarīt brīnumus. Tauta netic, jo jūtas piekrāpta un citu kritizēšana nevairo uzticību. Šķietamības burbulis ir jau pārsprādzis. Vēlētājs grib redzēt labus darbus, nevis jaunus, melīgus solījumus.
ATIS SKALBERGS
2011.g.19.martā Rīgā notika Tautas partijas kongress, kurā tā izvērtēja sasniegto un sprieda, kas jādara, lai sekmīgi piedalītos pašvaldību vēlēšanās, kas notiks 2013. gadā. Galveno referātu nolasīja partijas vadītājs Andris Šķēle. Pirmdien, 22. martā radio vairāk kā pusstundu partijas vadītāju izjautāja žurnālisti un radioklausītāji. Šķēle atzina, ka partija Saeimā atrodas visdziļākajā opozīcijā, ka tai "jāspēj saprast pašai sevi", ka apvienība PLL nebūs TP nākotne, ka sadarbība ar Pirmo partiju / LC beigsies, ka jāatgūst uzticība, jāpārraksta partijas programma, jānāk ar jaunām idejām, ka reģionos lēnām izčākst atbalsts, tāpēc jādarbojas aktīvi un gudri, jābūt principiāliem. Runātājs centās radīt iespaidu, ka viņi zina, kas jādara ekonomiskās situācijas uzlabošanā, ka enerģiski strādājot Saeimā un gūstot atbalstu. Tomēr lielākā sarunas daļa bija veltīta pašreizējās valdības kritizēšanai . Šķēle nievājoši izteicās par visu, ko šī valdība labi darījusi. Žurnālistu jautājumi bija visai indīgi. Atbildes bija izvairīgas vai arī kritiskie jautājumi tika noraidīti kā nepareizi , izvērtēt Slaktera, Kalvīša un citu TP ministru darbību runātājs nevēlējās. To, ka cilvēki netic šīs partijas propagandai, reklāmām, solījumiem, noslēpumainajiem mājieniem, ka TP ir liels potenciāls, diez vai kādu pārliecināja. To, ka vairāki šīs partijas cilvēki iejaukti dažādās krāpnieciskās afērās, nekādu skaidrojumu neguva, jo tās tika noraidītas. Partijai ir vēlēšanās iegūt varu, bet tauta tomēr atceras melus un negodīgu rīcību, ko tautpartijieši pastrādājuši. Raidījuma laikā piezvanīja Jānis Jurkāns un aicināja Šķēli uz sadarbību spēcīgā opozīcijā ar Saskaņas Centru un saņēma noraidošu atbildi. Kad pirms 10. Saeimas vēlēšanām Šķēle atgriezās politikā, viņš, tāpat kā šoreiz, cenšas radīt šķietamību, ka viņš spēs izdarīt brīnumus. Tauta netic, jo jūtas piekrāpta un citu kritizēšana nevairo uzticību. Šķietamības burbulis ir jau pārsprādzis. Vēlētājs grib redzēt labus darbus, nevis jaunus, melīgus solījumus.
ATIS SKALBERGS
pirmdiena, 2011. gada 21. marts
TP kongress
http://www.delfi.lv/news/national/politics/tp-paskritiska-rezolucija-par-saviem-ienaidniekiem-atzist-nekompetenci-liekulibu-un-pavirsibu.d?id=37472541
TP paškritiskā rezolūcijā par saviem ienaidniekiem atzīst nekompetenci, liekulību un paviršību
www.DELFI.lv | 19. marts 2011
Tautas partija (TP) atzīst, ka tās kļūdas bija "neveiksmīga personāla politika" un novirzīšanas no savukārt noteiktajām vērtībām, bet partijas "ienaidnieki ir augstprātība, liekulība un izvairīšanas no kļūdu analīzes", tāpēc turpmāk TP vienojās īstenot politiku, kurai nav raksturīgs populisms, teikts partijas 14.kongresā sestdien pieņemtajā rezolūcijā.
Rezolūcijā atzīts, ka pašlaik partijai Saeimā ir ierobežotā ietekme un partija pēdējos gadus pieļāvusi politiskās kļūdas un "novirzīšanos no partijas Manifestā definētajām vērtībām".
TP atzīst, ka tās vājums bija neveiksmīgā personāla politika, grūtības paskaidrot sabiedrībai savus lēmumus un nespēja īstenot konsekventu labēju ekonomikas politiku. "Mūsu ienaidnieki ir augstprātība, nekompetence, liekulība, paviršība, izvairīšanās no kļūdu analīzes un nespēja mainīties," secināts rezolūcijā. Partija gan uzskata, ka tās spēks šobrīd ir "jaunā maiņa, pieredze un zināšanas par valsts pārvaldi, budžetu, reģioniem un ārlietām".
TP rezolūcija gan turpina kritizēt valdību par to, ka tā "šobrīd nepiedāvā nekādu plānu vai vīziju, lai izvairītos no negatīvā valsts attīstības scenārija, un valdības darbu raksturo īstermiņa domāšana, savtīgas intereses un citu politisko spēku dēmonizācija".
Tāpēc TP kongress rezolūcija vienojās, ka partija īstenos politiku ar skaidrām pamatvērtībām un bez populisma. TP rezolūcijā apņēmās ievērot "pamatvērtības: nacionāla pašapziņa, sociāli atbildīga tirgus ekonomika, atbalsts bērniem un ģimenēm, latviskuma un vēsturisko tradīciju saglabāšana un stingra Latvijas nacionālo interešu aizstāvība Eiropā un pasaulē".
TP vienojās īstenot politiku, kurai nav raksturīgs populisms, un veidot partiju par tādu organizāciju, "kura spēj vienot cilvēkus reģionos un galvaspilsētā, spēj vienot pieredzi ar jaunības degsmi, kuras galvenā vērtība ir cilvēks", teikts rezolūcijā.
Partija arī plāno meklēt risinājumu "pieaugošajiem negatīvajiem procesiem" – sabiedrības novecošanās tendencei, globālās konkurences spiedienam, vides un ekoloģiskajiem draudiem, enerģētiskajai nedrošībai, sabiedrības sašķeltībai un nekontrolētai migrācijai.
Tāpat TP plānos ir īstenot tādu politiku, kuras pamatā ir relatīvi zemi nodokļi, kurus maksā visi, zema inflācija, kontrolēts budžeta deficīta un valsts parāda līmenis, kā arī atbalsts privātai iniciatīvai – jo īpaši vietējiem ražotājiem un produktiem.
TP rezolūcija arī norādīta nepieciešamība veidot lietišķas attiecības ar starptautiskajiem aizdevējiem, panākot pēc iespējas izdevīgākus aizdevuma atmaksas nosacījumus. Partija arī vienojās, ka pievienošanās eirozonai nedrīkst būt pašmērķis, bet gan līdzeklis valsts attīstībai.
Jau vēstīts, ka pirms 10.Saeimas vēlēšanām Tautas partija, kuras reitingi liecināja - partija neiekļūs Saeimā, kopā ar LPP/LC, vairākiem reģionālajiem spēkiem un uzņēmējiem izveidoja apvienību PLL, kas ieguva parlamentā astoņas vietas un pašlaik atrodas dziļā opozīcijā.
TP līderis Andris Šķēle sestdien kongresā atzina, ka PLL nebūs Tautas partijas ilgtermiņa nākotnē. "Politisko uzdevumu plašais spektrs nosaka un pieprasa grūto izvēli – TP pašai spēt pacelties, atgūt mūsu vēlētāju, nostiprināt un pieaudzēt TP mandātu un atgriezt Latviju atkal uz augšupejošām kāpnēm," pauda Šķēle.
http://www.delfi.lv/news/national/politics/skele-pll-nebus-tautas-partijas-ilgtermina-nakotne.d?id=37468833
Šķēle: PLL nebūs Tautas partijas ilgtermiņa nākotne
Politiskā apvienība "Par labu Latviju" (PLL) šobrīd ir Tautas partijas (TP) parlamentārās pārstāvības ietvars, bet nebūs TP ilgtermiņa politiskā nākotne, sestdien TP kongresā pauda partijas līderis Andris Šķēle.
"Saeimas frakcija un kolēģi apvienības partijās ir un būs mums svarīgi, bet tikai ar mērķi realizēt mūsu politiskās idejas un programmas nostādnes. Mēs visi vēlamies dzīvot labā Latvijā. Taču politisko uzdevumu plašais spektrs nosaka un pieprasa grūto izvēli – TP pašai spēt pacelties, atgūt mūsu vēlētāju, nostiprināt un pieaudzēt TP mandātu un atgriezt Latviju atkal uz augšupejošām kāpnēm," pauda Šķēle.
Viņš norādīja, ka TP pārstāvjiem Saeimā un apvienības frakcijai, kuru vada Edgars Zalāns, būs "arvien precīzāk un inteliģentāk jāiezīmē tieši TP pozīcija". "Par spīti valdības piekoptajai politikai, kura daudzās jomās un visupirms komunālo pakalpojumu jomā rezultējas milzīgu izmaksu pieaugumā, TP deputātiem pašvaldībās un vadot tās, būs daudz precīzāk un aktīvāk jāsameklē iespējamie labākie risinājumi iedzīvotāju labā," norādīja Šķēle.
"Tautas partijai ir jāspēj saprast pašai sevi, jāspēj dot vērtējums savas pašas dzīvei, panākumiem un zaudējumiem, atzīt alošanos un atmest rīcības nekonsekvenci. To politiskās nākotnes reibuma sajūtu, kas valdīja partijas vadības rindās līdz pat 2009. gadam, šķiet vairs neredzam, bet arī apņēmību grauzt politiskās opozīcijas garoziņu ne visu kolēģu acīs var šodien saskatīt," atzina TP līderis.
Viņš solīja, ka "mums ir un būs visciešākie kontakti ar uzņēmējiem, katrs uzņēmīgs un godīgs cilvēks ir mūsu pirmais sabiedrotais, mēs esam pateicīgi viņiem par atbalstu, ko esam saņēmuši". "Jā, uzņēmēji nav vieglas personības, daudzi ir raupji kā jau pamatakmeņi, bet faktiski tikai viņu risks, viņu uzņēmība, viņu spīts ir ļāvis pat šajos ekonomiskās politikas "mēra" gados, jauki nosauktos par konsolidācijas un stabilizācijas gadiem, aizpildīt lielāko daļu valsts budžeta," uzskata politiķis.
Analizējot TP sniegumu pērn rudenī notikušajās 10.Saeimas vēlēšanās, Šķēle atzina, ka "vilšanās sajūta par krīzes smagumu, par TP toreizējo līderu nespēju to prognozēt un laicīgi veikt labi pamatotu skarbu un nepieciešamu profilaksi, faktiski bija jau rezultējusies lielas sabiedrības daļas slēdzienā – TP nav vietas 10. Saeimā". "Bija zaudēta pragmatiskā, nacionālā un lietišķā politiskā spēka slava, bet radīts augstprātīgas, korumpētas, nekonsekventas partijas tēls," atzina TP līderis, norādot, ka "es pārņēmu TP partijas vadību, ja tā var teikt, uz lejupejoša eskalatora kāpnēm". "Un smagā bagāža kā tāda pārkrauta mugursoma plecos, šķiet, nedeva ne mazāko cerību spēt skriet augšup pa lejupejošām kāpnēm," atzina Šķēle.
Tomēr, viņaprāt, "maza pārstāvniecība ir labāka kā nekāda" un "TP ir spējusi to, ko nespēja sociāldemokrāti, savulaik LC un arī ZZS, netiekot attiecīgajos politiskos ciklos pārstāvēti Latvijas parlamentā".
Šķēle uzskata, ka "šodien svarīgākais būtu diskusija par TP, par TP iespējām un soļiem konsekventas politikas virzienā". Viņš atgādināja, ka nedaudz vairāk kā pēc diviem gadiem būs pašvaldību vēlēšanas, pēc trīsarpus – nākamās kārtējās Saeimas velēšanas. Politiķis uzsvēra, ka "šis ceļš būs garš gan laikā, gan darāmo darbu ziņā".
Taču "ja darīsim visu rūpīgi, apdomīgi un konsekventi, tad pēc kāda laika, un var gadīties ne pārāk īsa, cilvēku uztverē TP tēls var mainīties", cer Šķēle. "Pašreizējais būtu jāaizstāj ar saprātīgas politikas nesējas būtību. Tātad ar citu saturu. TP ir ejams nozīmīgs laika sprīdis sava kompetences, autoritātes un uzticamības atjaunošanā. Bet tas ir iespējams ceļš, un pārveidojot mūsu jauniešu lozungu viņu gada sapulcē – ticu, ka reiz būs atkal oranžs. Tas ir pragmatisks, kompetents, saprātīgs un paļāvību raisošs politisks spēks, TP nākotnes tēlu iezīmēja partijas līderis.
Par TP galvenajām vērtībām Šķēle atzina demogrāfijas jautājumus, "modernu nacionālismu", kas balstīts Eiropas kristīgajās vērtībās, privātīpašuma "valstiska aizsardzība, tā izaugsme, tā uzkrāšana".
Šķēle uzskata, ka "nācijas izdzīvošanai ir svarīgs strādīgs cilvēks, pašpietiekams cilvēks, cilvēks, kas gatavs maksāt nodokļus un uzturēt valsti". "Mūsu vēlētājs nav vienas nakts nodokļu revolūcijas fans. Pat ja šādai naktij kāds pielipina valsts glābšanas birku. Un tas TP ir jāņem vērā. Mums ir jāiestājas par ļaudīm, kuri pieprasa atbildīgu un paredzamu politiku," sacīja TP līderis.
Šķēle atzina, ka "ir kolēģi [bijušie TP biedri], nu jau var teikt, ka bijušie, kas dažādu iemeslu pēc bija spiesti pieņemt lēmumu atstāt TP rindas". "Tie ir individuāli lēmumi, balstīti gan savas personīgās karjeras apdraudējumā, gan vēlmē pielāgoties konjuktūrai. Mēs rēķināmies, ka šādi gadījumi var būt arī turpmāk. Mēs pieņemam to zināšanai un nebaramies nevienam nopakaļ. Par lielāko daļu pat esam pārliecināti, ka viņi balsos par TP sarakstu nākošajās vēlēšanās, kā jau viņi to vienmēr ir darījuši līdz šim. Pat ja kāds būs savu oranžo būtību pārsedzis ar zaļu, zilu vai citas krāsas uzsvārci," sacīja Šķēle.
Viņš arī uzsvēra, ka "tikai caur gados jaunu cilvēku iesaisti politikā, TP spēs atrast līdzvērtīgu maiņu un atjaunot oranžo zīmolu".
"TP valdes vārdā varu šodien apliecināt, ka tiks atbalstīti visi tie centieni, visas tās pūles, visi tie mūsu cilvēki, kuri savu personīgo izvēli saistīs ar atrašanos TP rindās kā ilgtermiņa izvēli. Var jau būt, ka pašvaldību vēlēšanu specifikas dēļ ir vietas, kur vienkāršāk būtu, ejot īstermiņa ceļu, teikt – balsojiet par mani, es nu esmu vietējās partijas biedrs. Bet ir pilnīgi droši, ka tas neattaisnosies ilgtermiņā ne novadam, ne valstij kopumā." TP stratēģiju pašvaldību vēlēšanās raksturoja Šķēle.
Jau vēstīts, ka pirms 10.Saeima svēlēšanām tautas partija, kuras reitingi liecināja - partija neiekļūs Saeimā, kopā ar LPP/LC, vairākiem reģionālajiem spēkiem un uzņēmējiem izveidoja apvienību PLL, kas ieguva parlamentā astoņas vietas un pašlaik atrodas dziļā opozīcijā.
TP paškritiskā rezolūcijā par saviem ienaidniekiem atzīst nekompetenci, liekulību un paviršību
www.DELFI.lv | 19. marts 2011
Tautas partija (TP) atzīst, ka tās kļūdas bija "neveiksmīga personāla politika" un novirzīšanas no savukārt noteiktajām vērtībām, bet partijas "ienaidnieki ir augstprātība, liekulība un izvairīšanas no kļūdu analīzes", tāpēc turpmāk TP vienojās īstenot politiku, kurai nav raksturīgs populisms, teikts partijas 14.kongresā sestdien pieņemtajā rezolūcijā.
Rezolūcijā atzīts, ka pašlaik partijai Saeimā ir ierobežotā ietekme un partija pēdējos gadus pieļāvusi politiskās kļūdas un "novirzīšanos no partijas Manifestā definētajām vērtībām".
TP atzīst, ka tās vājums bija neveiksmīgā personāla politika, grūtības paskaidrot sabiedrībai savus lēmumus un nespēja īstenot konsekventu labēju ekonomikas politiku. "Mūsu ienaidnieki ir augstprātība, nekompetence, liekulība, paviršība, izvairīšanās no kļūdu analīzes un nespēja mainīties," secināts rezolūcijā. Partija gan uzskata, ka tās spēks šobrīd ir "jaunā maiņa, pieredze un zināšanas par valsts pārvaldi, budžetu, reģioniem un ārlietām".
TP rezolūcija gan turpina kritizēt valdību par to, ka tā "šobrīd nepiedāvā nekādu plānu vai vīziju, lai izvairītos no negatīvā valsts attīstības scenārija, un valdības darbu raksturo īstermiņa domāšana, savtīgas intereses un citu politisko spēku dēmonizācija".
Tāpēc TP kongress rezolūcija vienojās, ka partija īstenos politiku ar skaidrām pamatvērtībām un bez populisma. TP rezolūcijā apņēmās ievērot "pamatvērtības: nacionāla pašapziņa, sociāli atbildīga tirgus ekonomika, atbalsts bērniem un ģimenēm, latviskuma un vēsturisko tradīciju saglabāšana un stingra Latvijas nacionālo interešu aizstāvība Eiropā un pasaulē".
TP vienojās īstenot politiku, kurai nav raksturīgs populisms, un veidot partiju par tādu organizāciju, "kura spēj vienot cilvēkus reģionos un galvaspilsētā, spēj vienot pieredzi ar jaunības degsmi, kuras galvenā vērtība ir cilvēks", teikts rezolūcijā.
Partija arī plāno meklēt risinājumu "pieaugošajiem negatīvajiem procesiem" – sabiedrības novecošanās tendencei, globālās konkurences spiedienam, vides un ekoloģiskajiem draudiem, enerģētiskajai nedrošībai, sabiedrības sašķeltībai un nekontrolētai migrācijai.
Tāpat TP plānos ir īstenot tādu politiku, kuras pamatā ir relatīvi zemi nodokļi, kurus maksā visi, zema inflācija, kontrolēts budžeta deficīta un valsts parāda līmenis, kā arī atbalsts privātai iniciatīvai – jo īpaši vietējiem ražotājiem un produktiem.
TP rezolūcija arī norādīta nepieciešamība veidot lietišķas attiecības ar starptautiskajiem aizdevējiem, panākot pēc iespējas izdevīgākus aizdevuma atmaksas nosacījumus. Partija arī vienojās, ka pievienošanās eirozonai nedrīkst būt pašmērķis, bet gan līdzeklis valsts attīstībai.
Jau vēstīts, ka pirms 10.Saeimas vēlēšanām Tautas partija, kuras reitingi liecināja - partija neiekļūs Saeimā, kopā ar LPP/LC, vairākiem reģionālajiem spēkiem un uzņēmējiem izveidoja apvienību PLL, kas ieguva parlamentā astoņas vietas un pašlaik atrodas dziļā opozīcijā.
TP līderis Andris Šķēle sestdien kongresā atzina, ka PLL nebūs Tautas partijas ilgtermiņa nākotnē. "Politisko uzdevumu plašais spektrs nosaka un pieprasa grūto izvēli – TP pašai spēt pacelties, atgūt mūsu vēlētāju, nostiprināt un pieaudzēt TP mandātu un atgriezt Latviju atkal uz augšupejošām kāpnēm," pauda Šķēle.
http://www.delfi.lv/news/national/politics/skele-pll-nebus-tautas-partijas-ilgtermina-nakotne.d?id=37468833
Šķēle: PLL nebūs Tautas partijas ilgtermiņa nākotne
Politiskā apvienība "Par labu Latviju" (PLL) šobrīd ir Tautas partijas (TP) parlamentārās pārstāvības ietvars, bet nebūs TP ilgtermiņa politiskā nākotne, sestdien TP kongresā pauda partijas līderis Andris Šķēle.
"Saeimas frakcija un kolēģi apvienības partijās ir un būs mums svarīgi, bet tikai ar mērķi realizēt mūsu politiskās idejas un programmas nostādnes. Mēs visi vēlamies dzīvot labā Latvijā. Taču politisko uzdevumu plašais spektrs nosaka un pieprasa grūto izvēli – TP pašai spēt pacelties, atgūt mūsu vēlētāju, nostiprināt un pieaudzēt TP mandātu un atgriezt Latviju atkal uz augšupejošām kāpnēm," pauda Šķēle.
Viņš norādīja, ka TP pārstāvjiem Saeimā un apvienības frakcijai, kuru vada Edgars Zalāns, būs "arvien precīzāk un inteliģentāk jāiezīmē tieši TP pozīcija". "Par spīti valdības piekoptajai politikai, kura daudzās jomās un visupirms komunālo pakalpojumu jomā rezultējas milzīgu izmaksu pieaugumā, TP deputātiem pašvaldībās un vadot tās, būs daudz precīzāk un aktīvāk jāsameklē iespējamie labākie risinājumi iedzīvotāju labā," norādīja Šķēle.
"Tautas partijai ir jāspēj saprast pašai sevi, jāspēj dot vērtējums savas pašas dzīvei, panākumiem un zaudējumiem, atzīt alošanos un atmest rīcības nekonsekvenci. To politiskās nākotnes reibuma sajūtu, kas valdīja partijas vadības rindās līdz pat 2009. gadam, šķiet vairs neredzam, bet arī apņēmību grauzt politiskās opozīcijas garoziņu ne visu kolēģu acīs var šodien saskatīt," atzina TP līderis.
Viņš solīja, ka "mums ir un būs visciešākie kontakti ar uzņēmējiem, katrs uzņēmīgs un godīgs cilvēks ir mūsu pirmais sabiedrotais, mēs esam pateicīgi viņiem par atbalstu, ko esam saņēmuši". "Jā, uzņēmēji nav vieglas personības, daudzi ir raupji kā jau pamatakmeņi, bet faktiski tikai viņu risks, viņu uzņēmība, viņu spīts ir ļāvis pat šajos ekonomiskās politikas "mēra" gados, jauki nosauktos par konsolidācijas un stabilizācijas gadiem, aizpildīt lielāko daļu valsts budžeta," uzskata politiķis.
Analizējot TP sniegumu pērn rudenī notikušajās 10.Saeimas vēlēšanās, Šķēle atzina, ka "vilšanās sajūta par krīzes smagumu, par TP toreizējo līderu nespēju to prognozēt un laicīgi veikt labi pamatotu skarbu un nepieciešamu profilaksi, faktiski bija jau rezultējusies lielas sabiedrības daļas slēdzienā – TP nav vietas 10. Saeimā". "Bija zaudēta pragmatiskā, nacionālā un lietišķā politiskā spēka slava, bet radīts augstprātīgas, korumpētas, nekonsekventas partijas tēls," atzina TP līderis, norādot, ka "es pārņēmu TP partijas vadību, ja tā var teikt, uz lejupejoša eskalatora kāpnēm". "Un smagā bagāža kā tāda pārkrauta mugursoma plecos, šķiet, nedeva ne mazāko cerību spēt skriet augšup pa lejupejošām kāpnēm," atzina Šķēle.
Tomēr, viņaprāt, "maza pārstāvniecība ir labāka kā nekāda" un "TP ir spējusi to, ko nespēja sociāldemokrāti, savulaik LC un arī ZZS, netiekot attiecīgajos politiskos ciklos pārstāvēti Latvijas parlamentā".
Šķēle uzskata, ka "šodien svarīgākais būtu diskusija par TP, par TP iespējām un soļiem konsekventas politikas virzienā". Viņš atgādināja, ka nedaudz vairāk kā pēc diviem gadiem būs pašvaldību vēlēšanas, pēc trīsarpus – nākamās kārtējās Saeimas velēšanas. Politiķis uzsvēra, ka "šis ceļš būs garš gan laikā, gan darāmo darbu ziņā".
Taču "ja darīsim visu rūpīgi, apdomīgi un konsekventi, tad pēc kāda laika, un var gadīties ne pārāk īsa, cilvēku uztverē TP tēls var mainīties", cer Šķēle. "Pašreizējais būtu jāaizstāj ar saprātīgas politikas nesējas būtību. Tātad ar citu saturu. TP ir ejams nozīmīgs laika sprīdis sava kompetences, autoritātes un uzticamības atjaunošanā. Bet tas ir iespējams ceļš, un pārveidojot mūsu jauniešu lozungu viņu gada sapulcē – ticu, ka reiz būs atkal oranžs. Tas ir pragmatisks, kompetents, saprātīgs un paļāvību raisošs politisks spēks, TP nākotnes tēlu iezīmēja partijas līderis.
Par TP galvenajām vērtībām Šķēle atzina demogrāfijas jautājumus, "modernu nacionālismu", kas balstīts Eiropas kristīgajās vērtībās, privātīpašuma "valstiska aizsardzība, tā izaugsme, tā uzkrāšana".
Šķēle uzskata, ka "nācijas izdzīvošanai ir svarīgs strādīgs cilvēks, pašpietiekams cilvēks, cilvēks, kas gatavs maksāt nodokļus un uzturēt valsti". "Mūsu vēlētājs nav vienas nakts nodokļu revolūcijas fans. Pat ja šādai naktij kāds pielipina valsts glābšanas birku. Un tas TP ir jāņem vērā. Mums ir jāiestājas par ļaudīm, kuri pieprasa atbildīgu un paredzamu politiku," sacīja TP līderis.
Šķēle atzina, ka "ir kolēģi [bijušie TP biedri], nu jau var teikt, ka bijušie, kas dažādu iemeslu pēc bija spiesti pieņemt lēmumu atstāt TP rindas". "Tie ir individuāli lēmumi, balstīti gan savas personīgās karjeras apdraudējumā, gan vēlmē pielāgoties konjuktūrai. Mēs rēķināmies, ka šādi gadījumi var būt arī turpmāk. Mēs pieņemam to zināšanai un nebaramies nevienam nopakaļ. Par lielāko daļu pat esam pārliecināti, ka viņi balsos par TP sarakstu nākošajās vēlēšanās, kā jau viņi to vienmēr ir darījuši līdz šim. Pat ja kāds būs savu oranžo būtību pārsedzis ar zaļu, zilu vai citas krāsas uzsvārci," sacīja Šķēle.
Viņš arī uzsvēra, ka "tikai caur gados jaunu cilvēku iesaisti politikā, TP spēs atrast līdzvērtīgu maiņu un atjaunot oranžo zīmolu".
"TP valdes vārdā varu šodien apliecināt, ka tiks atbalstīti visi tie centieni, visas tās pūles, visi tie mūsu cilvēki, kuri savu personīgo izvēli saistīs ar atrašanos TP rindās kā ilgtermiņa izvēli. Var jau būt, ka pašvaldību vēlēšanu specifikas dēļ ir vietas, kur vienkāršāk būtu, ejot īstermiņa ceļu, teikt – balsojiet par mani, es nu esmu vietējās partijas biedrs. Bet ir pilnīgi droši, ka tas neattaisnosies ilgtermiņā ne novadam, ne valstij kopumā." TP stratēģiju pašvaldību vēlēšanās raksturoja Šķēle.
Jau vēstīts, ka pirms 10.Saeima svēlēšanām tautas partija, kuras reitingi liecināja - partija neiekļūs Saeimā, kopā ar LPP/LC, vairākiem reģionālajiem spēkiem un uzņēmējiem izveidoja apvienību PLL, kas ieguva parlamentā astoņas vietas un pašlaik atrodas dziļā opozīcijā.
Ušakova un Dombrovska vienbalsība
http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/komentari..viedokli/?doc=95768
12.03.2011. Autors: Māris Antonevičs
Rīgas domes lēmums aizliegt 16. marta pasākumus bija vairāk nekā paredzams. Vai tiešām var iedomāties, ka "Saskaņas centra" pārstāvja vadīta iestāde varētu rīkoties citādi? Ar to Nils Ušakovs savu politisko pienākumu ir izpildījis un var mierīgi gaidīt, kad tiesa atcels Satversmei neatbilstošo lēmumu. To varētu uzskatīt par tādu kā pavasara sākuma rituālu galvaspilsētā. Interesantāk ir uzzināt argumentāciju. Formulējot savu attieksmi pret 16. martu, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis intervijā "Latvijas Avīzei" saka: "16. marts jau sen no piemiņas dienas ir pārvērties par datumu, kad dažādu veidu ekstrēmisti cenšas izpausties un savstarpēji konfrontēties. Skaidrs, ka šādas ekstrēmisma izpausmes jānovērš... (..) Es personīgi nedomāju, ka 16. martam būtu jābūt kādai atzīmējamai dienai ar īpašu nozīmi. Mums jau ir 11. novembris, kad pieminēt kritušos karavīrus." Un lūk, ko bilst N. Ušakovs: "Lai kādi būtu atšķirīgie viedokļi par pagātnes notikumiem, šī diena jau sen vairs nav vienkārši leģionāru piemiņas diena, bet gan atsevišķu politisko spēku sacensība savā starpā." Interesanti, ka "Vienotības" un "SC" vadošu politiķu viedoklis šajā jautājumā ir gandrīz vienāds, lai gan taisnības labad jāteic, ka viņi nav pirmie, kuri to "atskaņo". Nacionālā apvienība jau lūgusi V. Dombrovskim paskaidrot, kuras organizācijas, grupas un cilvēkus viņš ir domājis, lietojot frāzi "dažādu veidu ekstrēmisti", un vai par tādiem tiek uzskatīti arī latviešu leģionāri. Jācer, ka atbilde būs pietiekami konkrēta. Iespējams, 16. marts tiešām ir diena, kas uzbudina dažus karstākus prātus, bet vai tāpēc jāiet viņu pavadā? Un ja nu "dažādu veidu ekstrēmisti" nolemj, ka viņu "atrakcijām" piemērotāks ir 4. maijs, 11. vai 18. novembris? Vai arī tad premjers mudinās šīs dienas turpmāk vairs neatzīmēt? Domājams, ka ekstrēmisti vienkārši tiks neitralizēti un iecerētos pasākumus tas neizjauks. Gluži tāpat kā Jāņu svinēšana netiek atcelta tāpēc, ka dažiem šajā dienā ir doma izdzert pārāk daudz šņabja un dzērumā sēsties pie stūres. Tas ir policijas uzdevums, darīt visu iespējamo, lai neko tādu nepieļautu.
12.03.2011. Autors: Māris Antonevičs
Rīgas domes lēmums aizliegt 16. marta pasākumus bija vairāk nekā paredzams. Vai tiešām var iedomāties, ka "Saskaņas centra" pārstāvja vadīta iestāde varētu rīkoties citādi? Ar to Nils Ušakovs savu politisko pienākumu ir izpildījis un var mierīgi gaidīt, kad tiesa atcels Satversmei neatbilstošo lēmumu. To varētu uzskatīt par tādu kā pavasara sākuma rituālu galvaspilsētā. Interesantāk ir uzzināt argumentāciju. Formulējot savu attieksmi pret 16. martu, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis intervijā "Latvijas Avīzei" saka: "16. marts jau sen no piemiņas dienas ir pārvērties par datumu, kad dažādu veidu ekstrēmisti cenšas izpausties un savstarpēji konfrontēties. Skaidrs, ka šādas ekstrēmisma izpausmes jānovērš... (..) Es personīgi nedomāju, ka 16. martam būtu jābūt kādai atzīmējamai dienai ar īpašu nozīmi. Mums jau ir 11. novembris, kad pieminēt kritušos karavīrus." Un lūk, ko bilst N. Ušakovs: "Lai kādi būtu atšķirīgie viedokļi par pagātnes notikumiem, šī diena jau sen vairs nav vienkārši leģionāru piemiņas diena, bet gan atsevišķu politisko spēku sacensība savā starpā." Interesanti, ka "Vienotības" un "SC" vadošu politiķu viedoklis šajā jautājumā ir gandrīz vienāds, lai gan taisnības labad jāteic, ka viņi nav pirmie, kuri to "atskaņo". Nacionālā apvienība jau lūgusi V. Dombrovskim paskaidrot, kuras organizācijas, grupas un cilvēkus viņš ir domājis, lietojot frāzi "dažādu veidu ekstrēmisti", un vai par tādiem tiek uzskatīti arī latviešu leģionāri. Jācer, ka atbilde būs pietiekami konkrēta. Iespējams, 16. marts tiešām ir diena, kas uzbudina dažus karstākus prātus, bet vai tāpēc jāiet viņu pavadā? Un ja nu "dažādu veidu ekstrēmisti" nolemj, ka viņu "atrakcijām" piemērotāks ir 4. maijs, 11. vai 18. novembris? Vai arī tad premjers mudinās šīs dienas turpmāk vairs neatzīmēt? Domājams, ka ekstrēmisti vienkārši tiks neitralizēti un iecerētos pasākumus tas neizjauks. Gluži tāpat kā Jāņu svinēšana netiek atcelta tāpēc, ka dažiem šajā dienā ir doma izdzert pārāk daudz šņabja un dzērumā sēsties pie stūres. Tas ir policijas uzdevums, darīt visu iespējamo, lai neko tādu nepieļautu.
otrdiena, 2011. gada 1. marts
Neticu (Pabrikam)
NETICU
Iekšlietu ministre Linda Mūrniece aiziet no šī darba. Kas būs viņas vietā? Tādu jautājumu uzdod „Latvijas Avīze” 2011.g.19. februārī un aptaujā vairākus speciālistus. Atbildes ir izvairīgas. Rita Aksenoka, bijusī prokurore atceras, ka šai amatā labi veicies Kristovskim, varbūt ir iespējamas maiņas – viņš dotos uz Iekšlietu ministriju, Artis Pabriks – uz ārlietu ministriju. Tāda doma nav nekāds pārsteigums, jo Pabriks visādi centies parādīt, ka viņu interesē šis amats. 19. februārī, kad Kristovskis bija devies komandējumā uz ASV, Pabriks pavadīja Zviedrijas ārlietu ministru Kārli Biltu uz Līgatni, kur padomju laika varasvīri 9 metru dziļumā bija iekārtojuši sev patvertni kara gadījumā.
Es personīgi neticu Pabrikam kā politiķim, ne tikai neticu, bet baidos, ka no viņa var iznākt Munters nr 2. Atceroties ar kādu centību viņš rūpējās par robežlīgumu ar Krieviju, manī aug tikai noraidoša attieksme pret viņu. Kad pirms dažiem gadiem aktualizējās jautājums par kompensācijām ebreju kopienai, viņš skaidroja, ka vajadzēs maksāt, jo tā mēs parādītu savu attieksmi pret holokaustu. Tāds domu gājiens bija kaut kas briesmīgs. Arī šogad, kad atkārtoti politiķi sprieda par ebreju kopienas interesēm un mūsu valsti apmeklēja ASV departamenta sūtīts cilvēks Duglass Deividsons, Pabriks pauda izpratni par ciemiņa mērķiem. Pabriks ar savas partijas –Sabiedrība Citai Politikai - biedriem panāca, ka koalīcijā nepieņēma Nacionālās apvienības deputātus. 22.febr. TV Valsts Kontroles vadītāja Inguna Sudraba paziņoja, ka Aizsardzības ministrijā nelietderīgi iztērēti divi miljoni latu. Pabriks nepārliecinoši taisnojās.
2011.g.februārī vizītē ASV bija Ģirts Valdis Kristovskis un godam apliecināja sevi kā gudru ārlietu ministru. Tiem, kam patīk pļāpāt par ministru rotāciju, nāksies savus ieteikumus paturēt pie sevis.
ATIS SKALBERGS
Iekšlietu ministre Linda Mūrniece aiziet no šī darba. Kas būs viņas vietā? Tādu jautājumu uzdod „Latvijas Avīze” 2011.g.19. februārī un aptaujā vairākus speciālistus. Atbildes ir izvairīgas. Rita Aksenoka, bijusī prokurore atceras, ka šai amatā labi veicies Kristovskim, varbūt ir iespējamas maiņas – viņš dotos uz Iekšlietu ministriju, Artis Pabriks – uz ārlietu ministriju. Tāda doma nav nekāds pārsteigums, jo Pabriks visādi centies parādīt, ka viņu interesē šis amats. 19. februārī, kad Kristovskis bija devies komandējumā uz ASV, Pabriks pavadīja Zviedrijas ārlietu ministru Kārli Biltu uz Līgatni, kur padomju laika varasvīri 9 metru dziļumā bija iekārtojuši sev patvertni kara gadījumā.
Es personīgi neticu Pabrikam kā politiķim, ne tikai neticu, bet baidos, ka no viņa var iznākt Munters nr 2. Atceroties ar kādu centību viņš rūpējās par robežlīgumu ar Krieviju, manī aug tikai noraidoša attieksme pret viņu. Kad pirms dažiem gadiem aktualizējās jautājums par kompensācijām ebreju kopienai, viņš skaidroja, ka vajadzēs maksāt, jo tā mēs parādītu savu attieksmi pret holokaustu. Tāds domu gājiens bija kaut kas briesmīgs. Arī šogad, kad atkārtoti politiķi sprieda par ebreju kopienas interesēm un mūsu valsti apmeklēja ASV departamenta sūtīts cilvēks Duglass Deividsons, Pabriks pauda izpratni par ciemiņa mērķiem. Pabriks ar savas partijas –Sabiedrība Citai Politikai - biedriem panāca, ka koalīcijā nepieņēma Nacionālās apvienības deputātus. 22.febr. TV Valsts Kontroles vadītāja Inguna Sudraba paziņoja, ka Aizsardzības ministrijā nelietderīgi iztērēti divi miljoni latu. Pabriks nepārliecinoši taisnojās.
2011.g.februārī vizītē ASV bija Ģirts Valdis Kristovskis un godam apliecināja sevi kā gudru ārlietu ministru. Tiem, kam patīk pļāpāt par ministru rotāciju, nāksies savus ieteikumus paturēt pie sevis.
ATIS SKALBERGS
Spēle: Kehre beidzot pamet Latviju
SPĒLE.
2011.g. februārī mediji ziņo, ka Latvijas Cilvēktiesību centra direktore Ilze Brands— Kehre iecelta par EDSO augstā komisāra ekspertu etnisko minoritāšu jautājumos. Tā bija priecīga ziņa, jo Latvijā šī sieviete pazīstama ar savu naidīgo attieksmi pret latviešiem un daudzi priecājas, ka būsim tikuši vaļā no šāda cilvēka. Viņa ir viena no visnevēlamākajām personām valstī, kas visu laiku aizstāvējusi krievu intereses, vērsusies pret latviešu patriotiem, ka „mēs pārspīlējam, uzsveram ,ka esam upuri, pieminam okupāciju”. Brands dzimusi Zviedrijā, atgriezusies vecāku dzimtenē. Pazīstama kā liela krievu aizstāve, viena no reakcionārākajām Cilvēktiesību centra darbiniecēm, nekad nav aizstāvējusi latviešus, bet sekmējusi dažādu nepareizu ideju izplatīšanu. Aizstāv gejus un lesbietes. Intervija ar viņu lasāma žurnālā „Sestdiena”, 2011.g.29.janvāris - 4.februāris. Viņa saka, ka mūsdienās tikai multikulturāla demokrātiska valsts spēj pastāvēt ilgu laiku. Ar lielu pārgudrību gadiem ilgi viņa aizstāv multikulturālismu. Tieši pēdējo mēnešu laikā VĀCIJAS,FRANCIJAS, ANGLIJAS valsts vadītāji publiski paziņojuši, ka multikulturālisms nav devis pozitīvus rezultātus. Ir labi, ka Latvijā šī teorija neizplatījās, ka mēs neklausījām tādām melīgām teorijām.
Ilze Brands-Kehre kritizē partijas „Visu Latvijai!” deputātus. Viņa tos sauc par galēji radikāliem. Viss, ko šie deputāti dara, ir slikti. Morāle no šādas spriedelēšanas ir skaidra — vajag nosodīt latviešos patriotismu, lai viņi ir bez stingras nacionālas stājas, tad vieglāk tos pakļaut un apmuļķot. Lūk , tāda nodevīga nostāja vajadzīga, lai būtu derīga Briselei. EDSO spēlē zemisku spēli, tas jāpasaka atklāti, lai nekrāptu cilvēkus. Ja atceramies visus komisārus, kas te braukuši, tad tie ir nožēlojami un tāda ir arī šī organizācija.
ATIS SKALBERGS
2011.g. februārī mediji ziņo, ka Latvijas Cilvēktiesību centra direktore Ilze Brands— Kehre iecelta par EDSO augstā komisāra ekspertu etnisko minoritāšu jautājumos. Tā bija priecīga ziņa, jo Latvijā šī sieviete pazīstama ar savu naidīgo attieksmi pret latviešiem un daudzi priecājas, ka būsim tikuši vaļā no šāda cilvēka. Viņa ir viena no visnevēlamākajām personām valstī, kas visu laiku aizstāvējusi krievu intereses, vērsusies pret latviešu patriotiem, ka „mēs pārspīlējam, uzsveram ,ka esam upuri, pieminam okupāciju”. Brands dzimusi Zviedrijā, atgriezusies vecāku dzimtenē. Pazīstama kā liela krievu aizstāve, viena no reakcionārākajām Cilvēktiesību centra darbiniecēm, nekad nav aizstāvējusi latviešus, bet sekmējusi dažādu nepareizu ideju izplatīšanu. Aizstāv gejus un lesbietes. Intervija ar viņu lasāma žurnālā „Sestdiena”, 2011.g.29.janvāris - 4.februāris. Viņa saka, ka mūsdienās tikai multikulturāla demokrātiska valsts spēj pastāvēt ilgu laiku. Ar lielu pārgudrību gadiem ilgi viņa aizstāv multikulturālismu. Tieši pēdējo mēnešu laikā VĀCIJAS,FRANCIJAS, ANGLIJAS valsts vadītāji publiski paziņojuši, ka multikulturālisms nav devis pozitīvus rezultātus. Ir labi, ka Latvijā šī teorija neizplatījās, ka mēs neklausījām tādām melīgām teorijām.
Ilze Brands-Kehre kritizē partijas „Visu Latvijai!” deputātus. Viņa tos sauc par galēji radikāliem. Viss, ko šie deputāti dara, ir slikti. Morāle no šādas spriedelēšanas ir skaidra — vajag nosodīt latviešos patriotismu, lai viņi ir bez stingras nacionālas stājas, tad vieglāk tos pakļaut un apmuļķot. Lūk , tāda nodevīga nostāja vajadzīga, lai būtu derīga Briselei. EDSO spēlē zemisku spēli, tas jāpasaka atklāti, lai nekrāptu cilvēkus. Ja atceramies visus komisārus, kas te braukuši, tad tie ir nožēlojami un tāda ir arī šī organizācija.
ATIS SKALBERGS
pirmdiena, 2011. gada 28. februāris
TP Muižniece viltojusi dokumentus
Premjers: ja informācija apstiprināsies, Muižniecei jāpamet ST
LETA | 23. februāris 2011
Ja informācija par to, ka, iespējams, tagadējā Satversmes tiesas (ST) tiesnese Vineta Muižniece iepriekš ir viltojusi Saeimas komisijas sēdes protokolu, viņai ir jāatkāpjas no tiesneša amata, trešdien intervijā "Radio 101" uzsvēra Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).
Premjers uzsvēra, ka izskanējuši kliedzoši fakti par iespējamu Juridiskās komisijas sēdes protokolu viltošanu, būtiski mainot sēdes laikā pieņemtos lēmumus, un, ja tie apstiprināsies, viņai būtu jāatkāpjas no tiesneses amata.
Valdības vadītājs atgādināja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs iepriekš virzīja likumprojektu par kriminālatbildību partiju finansēšanas pārkāpumos un likumprojekts "iestrēga" tieši Juridiskajā komisijā.
Atgādinām, ka bijusī Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja un Tautas partijas deputāte, tagadējā Satversmes tiesas tiesnese Vineta Muižniece, iespējams, pagājušā parlamenta laikā viltojusi komisijas sēdes protokolu, lai kavētu grozījumus Krimināllikumā, kas saistīti ar partiju nelikumīgu finansēšanu.
Par to šodien speciāli sasauktā preses konferencē informēja tagadējā Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne (V) un Korupcijas novēršanas apakškomisijas priekšsēdētājs Aleksejs Loskutovs (V). Deputāti norādīja, ka par šo lietu šodien vērsīsies Ģenerālprokuratūrā.
Kā skaidroja Loskutovs un Čepāne, gadījums saistīts ar 2009.gada 1.septembra Juridiskās komisijas sēdi. Tās audioieraksts liecina, ka deputāti minētos Krimināllikuma grozījumus nolēmuši virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā, savukārt protokolā norādīts, ka likumprojektu nepieciešams pilnveidot. Līdz ar to likumprojekta tālāka virzīšana nobremzēta.
Pēc deputātu teiktā, Juridiskās komisijas konsultantes atzinušas, ka Muižniece devusi norādījumus, ko rakstīt protokolā.
Šo protokolu parakstījusi Muižniece un deputāts Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK).
http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/latvijas.zinas/?doc=94711
Bijusī Saeimas komisijas priekšsēdētāja to sauc par politiskajām intrigām
Bijusī Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Vineta Muižniece (attēlā) savulaik viltojusi komisijas sēdes protokolu, lai novilcinātu lielajām partijām nepatīkamu likumprojektu. To vakar paziņoja Saeimas deputāti Aleksejs Loskutovs un Ilma Čepāne.
Incidents noticis 2009. gada 1. septembrī, kad Saeimas Juridiskā komisija pirms pirmā lasījuma skatīja grozījumus Krimināllikumā. Tie paredzēja noteikt bargus sodus (tostarp arī brīvības atņemšanu) cilvēkiem, kas nelikumīgi ziedo politiskajām partijām, un partijniekiem, kas nelikumīgos ziedojumus pieņēmuši vai pat pieprasījuši. Tāpat likumprojektā bija paredzēts no atbildības atbrīvot personas, kuras informējušas tiesībsargājošās iestādes par minētajām nelikumībām.
Sēdes audioierakstā fiksēts balsojums par likumprojekta virzīšanu uz pirmo lasījumu, kurā septiņi no astoņiem klātesošajiem deputātiem balsoja par, bet viens (tēvzemietis Dzintars
Rasnačs) atturējās. Neskatoties uz to, likumprojekts Saeimas sēdē tā arī nekad nenonāca. Savukārt sēdes protokolā par atbalstošo balsojumu nekas nav minēts. Tā vietā atrodams šāds teksts: "Juridiskā komisija, ņemot vērā to, ka Ministru kabinets strādā pie partiju vēlēšanu sistēmas finansēšanas pilnveidošanas, rosina arī šo likumprojektu pilnveidot un iesniegt kopā ar valdības gatavoto jauno likumprojektu par partiju finansēšanas kārtību. Juridiskā komisija uzskata, ka jautājumi, kas saistīti ar partiju finansēšanu, ir jāskata kompleksi un saskaņoti."
Kā pašreizējai Juridiskās komisijas priekšsēdētājai Ilmai Čepānei paskaidrojušas komisijas konsultantes, šādu tekstu viņām likusi sagatavot toreizējā komisijas priekšsēdētāja Vineta Muižniece. Turklāt protokols tapis četrus mēnešus pēc komisijas sēdes. To parakstījusi Muižniece un toreizējais komisijas sekretārs Dzintars Rasnačs.
Audioieraksta un protokola neatbilstības atklājušās pavisam nesen, kad Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijā aktualizēts jautājums par kriminālatbildības noteikšanu par nelikumīgu finansēšanu un apakškomisijas priekšsēdētājs Aleksejs Loskutovs lūdzis Juridiskajai komisijai informāciju par šo likumprojektu.
Tuvākajā laikā Loskutovs un Čepāne vērsīsies pie ģenerālprokurora ar lūgumu izvērtēt iespēju sākt kriminālprocesu, jo minētajās darbībās saskatāmas noziedzīga nodarījuma (dienesta viltojuma) pazīmes. I. Čepāne uzsvēra, ka nav runa par politisku izrēķināšanos, bet gan ļoti nopietnu likumpārkāpumu. "Nepieņemami, ka šādi rīkojas Saeimas deputāts, bet vēl nepatīkamāk, ka šāda persona šobrīd ir Satversmes tiesas tiesnese," teica Čepāne.
Dzintars Rasnačs atcerējās sēdi un balsojuma rezultātu, bet par iespējamām nesakritībām starp sēdes audioierakstu un viņa parakstīto protokolu esot uzzinājis no manis. Viņaprāt, notikusi tehnisko darbinieku kļūda. "Ja jūs domājat, ka kāds pārlasa visu protokolu un pēc dzirdes salīdzina ar audioierakstu, tad tā nekur pasaulē nenotiek. Par dokumenta saturu atbild tehniskie darbinieki, bet komisijas priekšsēdētājs nes politisko atbildību. Otrais parakstītājs ir atbildīgs par jautājuma skaidrošanu," atrunājās Rasnačs, kuram bieži vien nākoties parakstīt uzreiz piecus sešus protokolus. Arī apstāklis, ka protokols top vairākus mēnešus pēc sēdes, neesot nekas neparasts, Juridiskajā komisijā tā gadoties bieži.
Aģentūrai LETA V. Muižniece ar Satversmes tiesas priekšsēdētāja palīdzes Līnas Kovaļevskas starpniecību paudusi nožēlu, ka tagadējie deputāti to laiku, ko varētu veltīt likumdošanas procesam, izmanto politiskajām intrigām, par kādām arī uzskatāmi minētie paziņojumi. Tāpat Muižniece uzskata, ka komisijas sēdes protokols nav Saeimas komisijas sēdes stenogramma, kur teiktais atspoguļojams vārds vārdā. ST tiesnese arī piebilda, ka šobrīd patiešām ir aizgājusi no politikas un politiskās intrigas nekomentēs.
Tautas partijas līderis Andris Šķēle interneta portālā "Delfi" paudis viedokli, ka šādas lietas "izcelšana gaismā" pēc pusotra gada ir "kārtējais čepānisms" ar mērķi novērst sabiedrības uzmanību no budžeta konsolidācijas ietvaros paredzētās nodokļu celšanas.
Arī Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris ar savas palīdzes starpniecību informēja, ka nekādu komentāru nebūs, jo šis esot "Saeimas jautājums".
Strīda pamatā esošos Krimināllikuma grozījumus iniciējis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Kopš 2005. gada tie klīda pa valdības gaiteņiem, līdz 2009. gada vasarā tika iesniegti Saeimā, kur iesprūda Juridiskās komisijas atvilktnē. Tagad likumprojekts tiks virzīts kā Juridiskās komisijas likumprojekts.
LETA | 23. februāris 2011
Ja informācija par to, ka, iespējams, tagadējā Satversmes tiesas (ST) tiesnese Vineta Muižniece iepriekš ir viltojusi Saeimas komisijas sēdes protokolu, viņai ir jāatkāpjas no tiesneša amata, trešdien intervijā "Radio 101" uzsvēra Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).
Premjers uzsvēra, ka izskanējuši kliedzoši fakti par iespējamu Juridiskās komisijas sēdes protokolu viltošanu, būtiski mainot sēdes laikā pieņemtos lēmumus, un, ja tie apstiprināsies, viņai būtu jāatkāpjas no tiesneses amata.
Valdības vadītājs atgādināja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs iepriekš virzīja likumprojektu par kriminālatbildību partiju finansēšanas pārkāpumos un likumprojekts "iestrēga" tieši Juridiskajā komisijā.
Atgādinām, ka bijusī Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja un Tautas partijas deputāte, tagadējā Satversmes tiesas tiesnese Vineta Muižniece, iespējams, pagājušā parlamenta laikā viltojusi komisijas sēdes protokolu, lai kavētu grozījumus Krimināllikumā, kas saistīti ar partiju nelikumīgu finansēšanu.
Par to šodien speciāli sasauktā preses konferencē informēja tagadējā Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne (V) un Korupcijas novēršanas apakškomisijas priekšsēdētājs Aleksejs Loskutovs (V). Deputāti norādīja, ka par šo lietu šodien vērsīsies Ģenerālprokuratūrā.
Kā skaidroja Loskutovs un Čepāne, gadījums saistīts ar 2009.gada 1.septembra Juridiskās komisijas sēdi. Tās audioieraksts liecina, ka deputāti minētos Krimināllikuma grozījumus nolēmuši virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā, savukārt protokolā norādīts, ka likumprojektu nepieciešams pilnveidot. Līdz ar to likumprojekta tālāka virzīšana nobremzēta.
Pēc deputātu teiktā, Juridiskās komisijas konsultantes atzinušas, ka Muižniece devusi norādījumus, ko rakstīt protokolā.
Šo protokolu parakstījusi Muižniece un deputāts Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK).
http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/latvijas.zinas/?doc=94711
Bijusī Saeimas komisijas priekšsēdētāja to sauc par politiskajām intrigām
Bijusī Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Vineta Muižniece (attēlā) savulaik viltojusi komisijas sēdes protokolu, lai novilcinātu lielajām partijām nepatīkamu likumprojektu. To vakar paziņoja Saeimas deputāti Aleksejs Loskutovs un Ilma Čepāne.
Incidents noticis 2009. gada 1. septembrī, kad Saeimas Juridiskā komisija pirms pirmā lasījuma skatīja grozījumus Krimināllikumā. Tie paredzēja noteikt bargus sodus (tostarp arī brīvības atņemšanu) cilvēkiem, kas nelikumīgi ziedo politiskajām partijām, un partijniekiem, kas nelikumīgos ziedojumus pieņēmuši vai pat pieprasījuši. Tāpat likumprojektā bija paredzēts no atbildības atbrīvot personas, kuras informējušas tiesībsargājošās iestādes par minētajām nelikumībām.
Sēdes audioierakstā fiksēts balsojums par likumprojekta virzīšanu uz pirmo lasījumu, kurā septiņi no astoņiem klātesošajiem deputātiem balsoja par, bet viens (tēvzemietis Dzintars
Rasnačs) atturējās. Neskatoties uz to, likumprojekts Saeimas sēdē tā arī nekad nenonāca. Savukārt sēdes protokolā par atbalstošo balsojumu nekas nav minēts. Tā vietā atrodams šāds teksts: "Juridiskā komisija, ņemot vērā to, ka Ministru kabinets strādā pie partiju vēlēšanu sistēmas finansēšanas pilnveidošanas, rosina arī šo likumprojektu pilnveidot un iesniegt kopā ar valdības gatavoto jauno likumprojektu par partiju finansēšanas kārtību. Juridiskā komisija uzskata, ka jautājumi, kas saistīti ar partiju finansēšanu, ir jāskata kompleksi un saskaņoti."
Kā pašreizējai Juridiskās komisijas priekšsēdētājai Ilmai Čepānei paskaidrojušas komisijas konsultantes, šādu tekstu viņām likusi sagatavot toreizējā komisijas priekšsēdētāja Vineta Muižniece. Turklāt protokols tapis četrus mēnešus pēc komisijas sēdes. To parakstījusi Muižniece un toreizējais komisijas sekretārs Dzintars Rasnačs.
Audioieraksta un protokola neatbilstības atklājušās pavisam nesen, kad Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijā aktualizēts jautājums par kriminālatbildības noteikšanu par nelikumīgu finansēšanu un apakškomisijas priekšsēdētājs Aleksejs Loskutovs lūdzis Juridiskajai komisijai informāciju par šo likumprojektu.
Tuvākajā laikā Loskutovs un Čepāne vērsīsies pie ģenerālprokurora ar lūgumu izvērtēt iespēju sākt kriminālprocesu, jo minētajās darbībās saskatāmas noziedzīga nodarījuma (dienesta viltojuma) pazīmes. I. Čepāne uzsvēra, ka nav runa par politisku izrēķināšanos, bet gan ļoti nopietnu likumpārkāpumu. "Nepieņemami, ka šādi rīkojas Saeimas deputāts, bet vēl nepatīkamāk, ka šāda persona šobrīd ir Satversmes tiesas tiesnese," teica Čepāne.
Dzintars Rasnačs atcerējās sēdi un balsojuma rezultātu, bet par iespējamām nesakritībām starp sēdes audioierakstu un viņa parakstīto protokolu esot uzzinājis no manis. Viņaprāt, notikusi tehnisko darbinieku kļūda. "Ja jūs domājat, ka kāds pārlasa visu protokolu un pēc dzirdes salīdzina ar audioierakstu, tad tā nekur pasaulē nenotiek. Par dokumenta saturu atbild tehniskie darbinieki, bet komisijas priekšsēdētājs nes politisko atbildību. Otrais parakstītājs ir atbildīgs par jautājuma skaidrošanu," atrunājās Rasnačs, kuram bieži vien nākoties parakstīt uzreiz piecus sešus protokolus. Arī apstāklis, ka protokols top vairākus mēnešus pēc sēdes, neesot nekas neparasts, Juridiskajā komisijā tā gadoties bieži.
Aģentūrai LETA V. Muižniece ar Satversmes tiesas priekšsēdētāja palīdzes Līnas Kovaļevskas starpniecību paudusi nožēlu, ka tagadējie deputāti to laiku, ko varētu veltīt likumdošanas procesam, izmanto politiskajām intrigām, par kādām arī uzskatāmi minētie paziņojumi. Tāpat Muižniece uzskata, ka komisijas sēdes protokols nav Saeimas komisijas sēdes stenogramma, kur teiktais atspoguļojams vārds vārdā. ST tiesnese arī piebilda, ka šobrīd patiešām ir aizgājusi no politikas un politiskās intrigas nekomentēs.
Tautas partijas līderis Andris Šķēle interneta portālā "Delfi" paudis viedokli, ka šādas lietas "izcelšana gaismā" pēc pusotra gada ir "kārtējais čepānisms" ar mērķi novērst sabiedrības uzmanību no budžeta konsolidācijas ietvaros paredzētās nodokļu celšanas.
Arī Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris ar savas palīdzes starpniecību informēja, ka nekādu komentāru nebūs, jo šis esot "Saeimas jautājums".
Strīda pamatā esošos Krimināllikuma grozījumus iniciējis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Kopš 2005. gada tie klīda pa valdības gaiteņiem, līdz 2009. gada vasarā tika iesniegti Saeimā, kur iesprūda Juridiskās komisijas atvilktnē. Tagad likumprojekts tiks virzīts kā Juridiskās komisijas likumprojekts.
Lokenbahs (JL) - tarifu regulators
Tarifus turpmāk regulēs savējie
25.02.2011. Autors: Ģirts Zvirbulis. LA: http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/latvijas.zinas/?doc=94775
Par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes priekšsēdētāju parlaments vakar iecēla ar "Jauno laiku" saistīto uzņēmēju Valdi Lokenbahu. Amatus padomē ieguva arī citi valdošajām partijām pietuvināti cilvēki.
Par Lokenbaha iecelšanu balsoja 52 deputāti, pret bija 37, bet atturējās divi deputāti. Lokenbahs ir "Eiropas kustības Latvijā" viceprezidents un arī agrāk ieņēmis vadošus amatus gan nevalstiskajās organizācijās, gan uzņēmumos. Viņš vadījis "Lattelecom" meitas uzņēmumu "Lattelecom Technology", kā arī bijis AS "Dati" prezidents. Jaunais SPRK padomes vadītājs ir "Vienotībā" ietilpstošās partijas "Jaunais laiks" atbalstītājs un ziedotājs.
SPRK padomes locekļa amatā Saeima atbalstīja zvērinātu advokātu Rolandu Irkli, kurš ir arī Pilsoniskās savienības un "Vienotības" valdes loceklis. Par viņa iecelšanu amatā nobalsoja 48 deputāti, pret bija 40 deputāti, bet atturējās divi deputāti.
Padomes locekļa amatā tika iecelts arī finanšu analītiķis un ekonomists ar specializāciju vadības zinātnēs un uzņēmējdarbības vadībā Andris Aniņš. Viņš no 2003. līdz 2005. gadam strādājis Ventspils domē par finanšu nodaļas galveno speciālistu, bet vēlāk bijis finanšu analītiķis un finanšu direktors ar Ventspils mēra Aivara Lemberga ģimeni saistītajos uzņēmumos "LSF Holdings" un "LSF TRANS". Aniņa iecelšanu SPRK atbalstīja 46 deputāti, pret bija 39, bet atturējās seši tautas kalpi.
Tāpat SPRK padomē Saeima iecēla arī ekonomistu un pašreizējo SPRK padomes locekli Gintu Zeltiņu. Par viņu nobalsoja 49 deputāti, bet pret bija 41 deputāts.
Visbeidzot SPRK padomē tika iecelta arī ekonomiste Inese Ikstena. Viņai ir vairāk nekā 15 gadu pieredze administratīvajā darbā valsts pārvaldē un pieredze darbā vienā no SPRK regulējamām nozarēm – informācijas komunikāciju tehnoloģijas un to pakalpojumi. Par Ikstenas iecelšanu SPRK nobalsoja 45 deputāti, pret bija 42, bet atturējās divi deputāti.
Opozīcijas pārstāvis Einārs Cilinskis ("VL"/"TB"/LNNK) vērsa uzmanību uz to, ka, ieceļot pēc politiskās piederības, nevis profesionālajām kvalitātēm piemeklētus kandidātus, valsts riskē ar to, ka netiks kompetenti izvērtēti tarifi. Turklāt tas esot pretrunā ar Eiropas likumdošanu un labas pārvaldības principiem, kas nosaka, ka regulatoram jābūt politiski neatkarīgam. Savukārt Andris Šķēle (TP) ironizēja par valdošās koalīcijas steigu, nedodot citām frakcijām laiku iepazīties ar izvirzītajām kandidatūrām. Lokenbahs un Irklis savus jaunos pienākumus sāk pildīt šodien, bet Aniņš, Ikstena darbu SPRK uzsāks 2. jūlijā.
"Tēvzemieši gan amatiem vienmēr virzījuši tikai profesionāļus, kas nekādi nav saistīti ar partiju. Piemēram, Emīlu Jakrinu Ceļu satiksmes drošības direkcijā, jo viņam ir autovadītāja apliecība, tātad viņš brauc ar mašīnu un kas apliecina viņa augsto profesionalitāti," uz opozīcijas pārmetumiem ar ironiju atbildēja deputāts Kārlis Šadurskis ("Vienotība"). Savukārt Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Klāvs Olšteins ("Vienotība") uzskata, ka opozīcijas pārmetumi par to, ka nav bijis laika iztaujāt kandidātus, nav īsti pamatoti, jo valdības sēdē šie cilvēki apstiprināti jau pirms vairākām nedēļām un frakcijām bijis laiks uzaicināt viņus uz tikšanos. Turklāt kandidāti esot piemeklēti atklātā konkursā, nevis tikuši īpaši bīdīti no ministru puses.
Viens no pirmajiem izaicinājumiem jaunajam SPRK padomes sastāvam būs izvērtēt jauno elektroenerģijas tarifu aprēķināšanas kārtību.
25.02.2011. Autors: Ģirts Zvirbulis. LA: http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/latvijas.zinas/?doc=94775
Par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes priekšsēdētāju parlaments vakar iecēla ar "Jauno laiku" saistīto uzņēmēju Valdi Lokenbahu. Amatus padomē ieguva arī citi valdošajām partijām pietuvināti cilvēki.
Par Lokenbaha iecelšanu balsoja 52 deputāti, pret bija 37, bet atturējās divi deputāti. Lokenbahs ir "Eiropas kustības Latvijā" viceprezidents un arī agrāk ieņēmis vadošus amatus gan nevalstiskajās organizācijās, gan uzņēmumos. Viņš vadījis "Lattelecom" meitas uzņēmumu "Lattelecom Technology", kā arī bijis AS "Dati" prezidents. Jaunais SPRK padomes vadītājs ir "Vienotībā" ietilpstošās partijas "Jaunais laiks" atbalstītājs un ziedotājs.
SPRK padomes locekļa amatā Saeima atbalstīja zvērinātu advokātu Rolandu Irkli, kurš ir arī Pilsoniskās savienības un "Vienotības" valdes loceklis. Par viņa iecelšanu amatā nobalsoja 48 deputāti, pret bija 40 deputāti, bet atturējās divi deputāti.
Padomes locekļa amatā tika iecelts arī finanšu analītiķis un ekonomists ar specializāciju vadības zinātnēs un uzņēmējdarbības vadībā Andris Aniņš. Viņš no 2003. līdz 2005. gadam strādājis Ventspils domē par finanšu nodaļas galveno speciālistu, bet vēlāk bijis finanšu analītiķis un finanšu direktors ar Ventspils mēra Aivara Lemberga ģimeni saistītajos uzņēmumos "LSF Holdings" un "LSF TRANS". Aniņa iecelšanu SPRK atbalstīja 46 deputāti, pret bija 39, bet atturējās seši tautas kalpi.
Tāpat SPRK padomē Saeima iecēla arī ekonomistu un pašreizējo SPRK padomes locekli Gintu Zeltiņu. Par viņu nobalsoja 49 deputāti, bet pret bija 41 deputāts.
Visbeidzot SPRK padomē tika iecelta arī ekonomiste Inese Ikstena. Viņai ir vairāk nekā 15 gadu pieredze administratīvajā darbā valsts pārvaldē un pieredze darbā vienā no SPRK regulējamām nozarēm – informācijas komunikāciju tehnoloģijas un to pakalpojumi. Par Ikstenas iecelšanu SPRK nobalsoja 45 deputāti, pret bija 42, bet atturējās divi deputāti.
Opozīcijas pārstāvis Einārs Cilinskis ("VL"/"TB"/LNNK) vērsa uzmanību uz to, ka, ieceļot pēc politiskās piederības, nevis profesionālajām kvalitātēm piemeklētus kandidātus, valsts riskē ar to, ka netiks kompetenti izvērtēti tarifi. Turklāt tas esot pretrunā ar Eiropas likumdošanu un labas pārvaldības principiem, kas nosaka, ka regulatoram jābūt politiski neatkarīgam. Savukārt Andris Šķēle (TP) ironizēja par valdošās koalīcijas steigu, nedodot citām frakcijām laiku iepazīties ar izvirzītajām kandidatūrām. Lokenbahs un Irklis savus jaunos pienākumus sāk pildīt šodien, bet Aniņš, Ikstena darbu SPRK uzsāks 2. jūlijā.
"Tēvzemieši gan amatiem vienmēr virzījuši tikai profesionāļus, kas nekādi nav saistīti ar partiju. Piemēram, Emīlu Jakrinu Ceļu satiksmes drošības direkcijā, jo viņam ir autovadītāja apliecība, tātad viņš brauc ar mašīnu un kas apliecina viņa augsto profesionalitāti," uz opozīcijas pārmetumiem ar ironiju atbildēja deputāts Kārlis Šadurskis ("Vienotība"). Savukārt Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Klāvs Olšteins ("Vienotība") uzskata, ka opozīcijas pārmetumi par to, ka nav bijis laika iztaujāt kandidātus, nav īsti pamatoti, jo valdības sēdē šie cilvēki apstiprināti jau pirms vairākām nedēļām un frakcijām bijis laiks uzaicināt viņus uz tikšanos. Turklāt kandidāti esot piemeklēti atklātā konkursā, nevis tikuši īpaši bīdīti no ministru puses.
Viens no pirmajiem izaicinājumiem jaunajam SPRK padomes sastāvam būs izvērtēt jauno elektroenerģijas tarifu aprēķināšanas kārtību.
pirmdiena, 2011. gada 7. februāris
Saeimas deputāts nerunā latviski: Kravcovs
KRAVCOVS – SC SIMBOLS
10. Saeimā no Saskaņas Centra ievēlētais deputāts Valerijs Kravcovs kļuvis ļoti populārs, jo viņš neprot valsts valodu un bēg no žurnālistiem. Cilvēki brīnas, kā tas var būt, ka viņš ir Latvijas pilsonis, bet nespēj pateikt pat dažus teikumus latviski. Izrādās, ka tajā laikā, kad viņš kārtojis pilsonības iegūšanu, viņš no Liepājas braucis uz Valmieru un tur to nokārtojis kopā ar citiem liepājniekiem. Lieta nodota pārbaudīšanai. Nacionālā bloka deputāti pieprasa izslēgt viņu no Saeimas, jo viņš nespēj saprast nevienu likumu, Ko Saeima pieņem. Bet tāda likuma nav. Izrādās, ka vēl kādi 15 deputāti ļoti vāji zina valsts valodu. Tas ir liels kauns šai partijai. Urbanovičs visādi aizstāv savus partijas biedrus, bet tas neizdodas ,jo tas ir izsmiekls, ka likumus gatavojas pieņemt tādi, kas paši tos nesaprot. Nevar kliegt, ka nacionāļi visu pārspīlē, jo tik nožēlojams stāvoklis nav nevienas citas valsts parlamentā. Pašā partijā ir deputāti, kas atzīst, ka valsts valodas nezināšana grauj ticību šai partijai. Pirms vēlēšanām Urbanovičs teica: „Mēs uzspiedīsim savas varas formulu!” Šāda formula atbaida cilvēkus no šīs partijas, kas cenšas izlikties, ka tā aizstāv arī latviešus. Kravcovs kāpa tribīnē un no papīra lapiņas boksterēja, ka viņš ir lepns sibīrietis, kas uz ceļiem nekritīs. Tagad viņš izplatījis atklātu vēstuli Latvijas masu medijiem, kurā skaidro, ka nav piemānījis savu vēlētāju, stāsta. Cik viņš labs un novērš uzmanību, tērzējot par citām lietām. Raksts saucas: „Esmu pasludināts par ienaidnieku.”(Latvijas Avīze, 2011.g. 5.febr.). SC amatpersonas pastrādā dažādas nelikumības. Rīgas mērs Nils Ušakovs piešķīris diviem Krievijas pilsoņiem 31. janvārī dzīvokļus Rīgā Tas parāda, kas būtībā ir šie cilvēki . Bet visīstākais šīs partijas simbols ir Kravcov s: nekaunīgs, melīgs, krāpniecisks. Te nu ir tā saskaņa.
ATIS SKALBERGS
10. Saeimā no Saskaņas Centra ievēlētais deputāts Valerijs Kravcovs kļuvis ļoti populārs, jo viņš neprot valsts valodu un bēg no žurnālistiem. Cilvēki brīnas, kā tas var būt, ka viņš ir Latvijas pilsonis, bet nespēj pateikt pat dažus teikumus latviski. Izrādās, ka tajā laikā, kad viņš kārtojis pilsonības iegūšanu, viņš no Liepājas braucis uz Valmieru un tur to nokārtojis kopā ar citiem liepājniekiem. Lieta nodota pārbaudīšanai. Nacionālā bloka deputāti pieprasa izslēgt viņu no Saeimas, jo viņš nespēj saprast nevienu likumu, Ko Saeima pieņem. Bet tāda likuma nav. Izrādās, ka vēl kādi 15 deputāti ļoti vāji zina valsts valodu. Tas ir liels kauns šai partijai. Urbanovičs visādi aizstāv savus partijas biedrus, bet tas neizdodas ,jo tas ir izsmiekls, ka likumus gatavojas pieņemt tādi, kas paši tos nesaprot. Nevar kliegt, ka nacionāļi visu pārspīlē, jo tik nožēlojams stāvoklis nav nevienas citas valsts parlamentā. Pašā partijā ir deputāti, kas atzīst, ka valsts valodas nezināšana grauj ticību šai partijai. Pirms vēlēšanām Urbanovičs teica: „Mēs uzspiedīsim savas varas formulu!” Šāda formula atbaida cilvēkus no šīs partijas, kas cenšas izlikties, ka tā aizstāv arī latviešus. Kravcovs kāpa tribīnē un no papīra lapiņas boksterēja, ka viņš ir lepns sibīrietis, kas uz ceļiem nekritīs. Tagad viņš izplatījis atklātu vēstuli Latvijas masu medijiem, kurā skaidro, ka nav piemānījis savu vēlētāju, stāsta. Cik viņš labs un novērš uzmanību, tērzējot par citām lietām. Raksts saucas: „Esmu pasludināts par ienaidnieku.”(Latvijas Avīze, 2011.g. 5.febr.). SC amatpersonas pastrādā dažādas nelikumības. Rīgas mērs Nils Ušakovs piešķīris diviem Krievijas pilsoņiem 31. janvārī dzīvokļus Rīgā Tas parāda, kas būtībā ir šie cilvēki . Bet visīstākais šīs partijas simbols ir Kravcov s: nekaunīgs, melīgs, krāpniecisks. Te nu ir tā saskaņa.
ATIS SKALBERGS
sestdiena, 2011. gada 5. februāris
5 PS deputāti atbalsta pārkrievošanu - Pats vainīgs, ka neproti krievu valodu!
04.02.2011. Ģirts Zvirbulis
http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/latvijas.zinas/?doc=93551
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas ir izaugusi latviešu paaudze, kura krieviski vairs nesaprot. Toties krievu jaunieši latviešu valodu apgūst arvien labāk un kļūst konkurētspējīgāki darba tirgū. Ko darīt ar pirmajiem – likt mācīties krievu valodu vai pasargāt viņus ar īpašu likumu? Par to vakar diskutēja Saeimas deputāti.
Saeima vakar noraidīja Nacionālās apvienības "VL"/"TB"/LNNK deputātu sagatavotos grozījumus Darba likumā, kuru mērķis esot pasargāt latviešu jauniešus no diskriminācijas darba tirgū.
Pievērsties šiem jautājumiem Nacionālo apvienību mudinājusi Latvijas Ordeņu brālības vēstule valsts augstākajām amatpersonām. Tajā paustas bažas, ka krievu valodas pozīcijas Latvijā kļuvušas tik plašas, ka darba devēji pieprasa krievu valodas zināšanas gandrīz visos darba piedāvājumos. "Pat daudzos valsts uzņēmumos bez krievu valodas zināšanām darbs netiek piedāvāts. Ap 65% jauniešu, kuri ir beiguši skolas ar latviešu mācību valodu pēdējos divdesmit gados, nav mācījušies krievu valodu un tāpēc viņi nevar atrast šeit darbu un tiek rupji diskriminēti paši savā zemē. Kaut kas tāds nenotiek nevienā citā Eiropas valstī," teikts vēstulē. Likumprojekta autori saskaitījuši, ka, piemēram, laikrakstā "Diena" 29. janvāra numurā trijos no septiņiem darba sludinājumiem prasītas labas krievu valodas zināšanas. Tā esot krieviski nerunājošo darba meklētāju lingvistiskā diskriminācija. Tādēļ "VL"/"TB"/LNNK piedāvā Darba likumā noteikt, ka, publicējot darba sludinājumus, veicot darba intervijas, dibinot darba tiesiskās attiecības, kā arī darba tiesisko attiecību pastāvēšanas laikā, darba devējiem aizliegts noteikt nesamērīgas prasības konkrētu svešvalodu prasmei. Svešvalodu, kuras ir Eiropas oficiālās, valodas prasmi turpmāk varētu pieprasīt tikai tad, ja darba pienākumus nav iespējams veikt bez attiecīgās svešvalodas prasmes.
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas ir izaugusi latviešu paaudze, kura krieviski vairs nesaprot. Toties krievu jaunieši latviešu valodu apgūst arvien labāk un kļūst konkurētspējīgāki darba tirgū. Ko darīt ar pirmajiem – likt mācīties krievu valodu vai pasargāt viņus ar īpašu likumu? Par to vakar diskutēja Saeimas deputāti.
Saeima vakar noraidīja Nacionālās apvienības "VL"/"TB"/LNNK deputātu sagatavotos grozījumus Darba likumā, kuru mērķis esot pasargāt latviešu jauniešus no diskriminācijas darba tirgū.
Pievērsties šiem jautājumiem Nacionālo apvienību mudinājusi Latvijas Ordeņu brālības vēstule valsts augstākajām amatpersonām. Tajā paustas bažas, ka krievu valodas pozīcijas Latvijā kļuvušas tik plašas, ka darba devēji pieprasa krievu valodas zināšanas gandrīz visos darba piedāvājumos. "Pat daudzos valsts uzņēmumos bez krievu valodas zināšanām darbs netiek piedāvāts. Ap 65% jauniešu, kuri ir beiguši skolas ar latviešu mācību valodu pēdējos divdesmit gados, nav mācījušies krievu valodu un tāpēc viņi nevar atrast šeit darbu un tiek rupji diskriminēti paši savā zemē. Kaut kas tāds nenotiek nevienā citā Eiropas valstī," teikts vēstulē. Likumprojekta autori saskaitījuši, ka, piemēram, laikrakstā "Diena" 29. janvāra numurā trijos no septiņiem darba sludinājumiem prasītas labas krievu valodas zināšanas. Tā esot krieviski nerunājošo darba meklētāju lingvistiskā diskriminācija. Tādēļ "VL"/"TB"/LNNK piedāvā Darba likumā noteikt, ka, publicējot darba sludinājumus, veicot darba intervijas, dibinot darba tiesiskās attiecības, kā arī darba tiesisko attiecību pastāvēšanas laikā, darba devējiem aizliegts noteikt nesamērīgas prasības konkrētu svešvalodu prasmei. Svešvalodu, kuras ir Eiropas oficiālās valodas, prasmi turpmāk varētu pieprasīt tikai tad, ja darba pienākumus nav iespējams veikt bez attiecīgās svešvalodas prasmes. Savukārt svešvalodu, kuras nav Eiropas Savienības oficiālās valodas, prasmi turpmāk varētu pieprasīt tikai Ministru kabineta noteiktos gadījumos un profesijās. Kā likumprojekta autoru vārdā uzsvēra deputāte Inese Laizāne – šādas normas neaizliegtu uzņēmējam, izvēloties darbiniekus, dot priekšrocības kandidātam, kurš paralēli latviešu valodai zina arī krievu valodu. Taču MK noteikumos būtu precizēts, kuros gadījumos to var darīt (piemēram, kad runa ir par apkalpojošo sfēru, kur jāsarunājas ar klientiem).
Pret "VL"/"TB"/LNNK ierosinājumu kategoriski iebilda Ainārs Šlesers ("Par labu Latviju"), kurš pauda viedokli, ka valodas aizstāvjus nereti vadot ne tik daudz bažas par latviešu valodu, kā vēlme atriebties par krievu valodas dominanci okupācijas laikā. Viņš arī vērsa deputātu uzmanību uz to, ka šādu likumu realizēt dzīvē būs tikpat kā neiespējami, jo darba devējs atradīs virkni citu iemeslu, kādēļ pieņemt darbā cilvēku ar plašākām valodas zināšanām.
"Pirms kāda laika kopā ar savu Igaunijas paziņu sēdējām kādā no viesnīcu restorāniem, dzērām kafiju, tēju, pienāca jauna oficiante un sāka runāt ar mums angļu valodā. Mēs ar igauni runājām krievu valodā, lai gan viņš labi runā arī angļu valodā. Kad mēs sākām pasūtīt kaut kādu ēdienu, tā meitene stāvēja apmulsusi. Viņa bija jauna latviešu meitene, un viņa neko nesaprata krievu valodā. Tā diemžēl šodien ir realitāte, pēc kāda laika es konstatēju, ka tajā vietā šī meitene vairs nestrādā, viņas vienkārši vairs nav. Kāpēc? Tāpēc, ka tūrisma nozarē ārkārtīgi svarīgi, lai cilvēks zina vismaz trīs valodas. Tā ir, protams, latviešu valoda, tā ir krievu valoda un tā ir angļu valoda. Ja kāds zina vēl kādu citu – ceturto vai piekto valodu –, viņš kļūst konkurētspējīgs," no Saeimas tribīnes sprieda Šlesers.
Nacionālās apvienības sagatavotos Darba likuma grozījumus atbalstīja tikai 34 deputāti, pret bija 32 un vēl 22 tautas kalpi atturējās. Balsis "pret" un "atturos" tiek skaitītas kopā, un līdz ar to šis likumprojekts tika noraidīts.
*** Uzziņa
Saeimas balsojums par VL-TB/LNNK piedāvātajiem grozījumiem Darba likumā
PAR: 34
Aija Barča (ZZS), Silva Bendrāte (Vienotība), Andris Bērziņš (Zemgale; ZZS), Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK), Augusts Brigmanis (ZZS), Andris Buiķis (Vienotība), Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK), Ingmārs Čaklais (Vienotība), Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK), Ina Druviete (Vienotība), Māris Dzelzskalns (ZZS), Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK), Dzintra Hirša (Vienotība), Rasma Kārkliņa (Vienotība), Jānis Klaužs (ZZS), Janīna Kursīte-Pakule (Vienotība), Inese Laizāne (VL-TB/LNNK), Visvaldis Lācis (VL-TB/LNNK), Ingmārs Līdaka (ZZS), Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK), Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK), Dace Reinika (ZZS), Dana Reizniece (ZZS), Guntis Rozītis (ZZS), Inguna Rībena (Vienotība), Kārlis Seržants (ZZS), Vitauts Staņa (ZZS), Jānis Strazdiņš (ZZS), Staņislavs Šķesters (ZZS), Ilze Vergina (Vienotība), Aivars Volfs (Vienotība), Jānis Vucāns (ZZS), Didzis Zemmers (ZZS), Oskars Zīds (ZZS).
PRET: 32
Valērijs Agešins (SC), Dzintars Ābiķis (Vienotība), Jānis Ādamsons (SC), Aleksejs Burunovs (SC), Sergejs Dolgopolovs (SC), Sergejs Fjodorovs (SC), Guntars Galvanovskis (Vienotība), Valentīns Grigorjevs (SC), Aleksejs Holostovs (SC), Aleksandrs Jakimovs (SC), Nikolajs Kabanovs (SC), Andrejs Klementjevs (SC), Valērijs Kravcovs (SC), Imants Viesturs Lieģis (Vienotība), Igors Meļņikovs (SC), Sergejs Mirskis (SC), Vladimirs Nikonovs (SC), Ņikita Ņikiforovs (SC), Igors Pimenovs (SC), Ivans Ribakovs (SC), Dmitrijs Rodionovs (SC), Uģis Rotbergs (Vienotība), Artūrs Rubiks (SC), Raimonds Rubiks (SC), Aleksandrs Sakovskis (SC), Juris Silovs (SC), Edvards Smiltēns (Vienotība), Jānis Tutins (SC), Jānis Urbanovičs (SC), Ilze Viņķele (Vienotība), Mihails Zemļinskis (SC), Igors Zujevs (SC).
ATTURAS: 22 (līdzvērtīgs balsojuma pret)
Solvita Āboltiņa (Vienotība), Imants Jānis Bekešs (PLL), Andis Caunītis (Vienotība),Ingrīda Circene (Vienotība), Lolita Čigāne (Vienotība), Gundars Daudze (ZZS), Ints Dālderis (Vienotība), Rihards Eigims (ZZS), Ojārs Ēriks Kalniņš (Vienotība), Māris Kučinskis (PLL), Atis Lejiņš (Vienotība), Liene Liepiņa (Vienotība), Klāvs Olšteins (Vienotība), Jānis Reirs (Vienotība), Rita Strode (PLL), Laimis Šāvējs (ZZS), Andris Šķēle (PLL), Inese Šlesere (PLL), Ainārs Šlesers (PLL), Guntis Ulmanis (PLL), Dzintars Zaķis (Vienotība), Edgars Zalāns (PLL).
NEBALSO: 4
Iveta Grigule (ZZS), Ainars Latkovskis (Vienotība), Vitālijs Orlovs (SC), Ansis Saliņš (Vienotība).
http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/latvijas.zinas/?doc=93551
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas ir izaugusi latviešu paaudze, kura krieviski vairs nesaprot. Toties krievu jaunieši latviešu valodu apgūst arvien labāk un kļūst konkurētspējīgāki darba tirgū. Ko darīt ar pirmajiem – likt mācīties krievu valodu vai pasargāt viņus ar īpašu likumu? Par to vakar diskutēja Saeimas deputāti.
Saeima vakar noraidīja Nacionālās apvienības "VL"/"TB"/LNNK deputātu sagatavotos grozījumus Darba likumā, kuru mērķis esot pasargāt latviešu jauniešus no diskriminācijas darba tirgū.
Pievērsties šiem jautājumiem Nacionālo apvienību mudinājusi Latvijas Ordeņu brālības vēstule valsts augstākajām amatpersonām. Tajā paustas bažas, ka krievu valodas pozīcijas Latvijā kļuvušas tik plašas, ka darba devēji pieprasa krievu valodas zināšanas gandrīz visos darba piedāvājumos. "Pat daudzos valsts uzņēmumos bez krievu valodas zināšanām darbs netiek piedāvāts. Ap 65% jauniešu, kuri ir beiguši skolas ar latviešu mācību valodu pēdējos divdesmit gados, nav mācījušies krievu valodu un tāpēc viņi nevar atrast šeit darbu un tiek rupji diskriminēti paši savā zemē. Kaut kas tāds nenotiek nevienā citā Eiropas valstī," teikts vēstulē. Likumprojekta autori saskaitījuši, ka, piemēram, laikrakstā "Diena" 29. janvāra numurā trijos no septiņiem darba sludinājumiem prasītas labas krievu valodas zināšanas. Tā esot krieviski nerunājošo darba meklētāju lingvistiskā diskriminācija. Tādēļ "VL"/"TB"/LNNK piedāvā Darba likumā noteikt, ka, publicējot darba sludinājumus, veicot darba intervijas, dibinot darba tiesiskās attiecības, kā arī darba tiesisko attiecību pastāvēšanas laikā, darba devējiem aizliegts noteikt nesamērīgas prasības konkrētu svešvalodu prasmei. Svešvalodu, kuras ir Eiropas oficiālās, valodas prasmi turpmāk varētu pieprasīt tikai tad, ja darba pienākumus nav iespējams veikt bez attiecīgās svešvalodas prasmes.
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas ir izaugusi latviešu paaudze, kura krieviski vairs nesaprot. Toties krievu jaunieši latviešu valodu apgūst arvien labāk un kļūst konkurētspējīgāki darba tirgū. Ko darīt ar pirmajiem – likt mācīties krievu valodu vai pasargāt viņus ar īpašu likumu? Par to vakar diskutēja Saeimas deputāti.
Saeima vakar noraidīja Nacionālās apvienības "VL"/"TB"/LNNK deputātu sagatavotos grozījumus Darba likumā, kuru mērķis esot pasargāt latviešu jauniešus no diskriminācijas darba tirgū.
Pievērsties šiem jautājumiem Nacionālo apvienību mudinājusi Latvijas Ordeņu brālības vēstule valsts augstākajām amatpersonām. Tajā paustas bažas, ka krievu valodas pozīcijas Latvijā kļuvušas tik plašas, ka darba devēji pieprasa krievu valodas zināšanas gandrīz visos darba piedāvājumos. "Pat daudzos valsts uzņēmumos bez krievu valodas zināšanām darbs netiek piedāvāts. Ap 65% jauniešu, kuri ir beiguši skolas ar latviešu mācību valodu pēdējos divdesmit gados, nav mācījušies krievu valodu un tāpēc viņi nevar atrast šeit darbu un tiek rupji diskriminēti paši savā zemē. Kaut kas tāds nenotiek nevienā citā Eiropas valstī," teikts vēstulē. Likumprojekta autori saskaitījuši, ka, piemēram, laikrakstā "Diena" 29. janvāra numurā trijos no septiņiem darba sludinājumiem prasītas labas krievu valodas zināšanas. Tā esot krieviski nerunājošo darba meklētāju lingvistiskā diskriminācija. Tādēļ "VL"/"TB"/LNNK piedāvā Darba likumā noteikt, ka, publicējot darba sludinājumus, veicot darba intervijas, dibinot darba tiesiskās attiecības, kā arī darba tiesisko attiecību pastāvēšanas laikā, darba devējiem aizliegts noteikt nesamērīgas prasības konkrētu svešvalodu prasmei. Svešvalodu, kuras ir Eiropas oficiālās valodas, prasmi turpmāk varētu pieprasīt tikai tad, ja darba pienākumus nav iespējams veikt bez attiecīgās svešvalodas prasmes. Savukārt svešvalodu, kuras nav Eiropas Savienības oficiālās valodas, prasmi turpmāk varētu pieprasīt tikai Ministru kabineta noteiktos gadījumos un profesijās. Kā likumprojekta autoru vārdā uzsvēra deputāte Inese Laizāne – šādas normas neaizliegtu uzņēmējam, izvēloties darbiniekus, dot priekšrocības kandidātam, kurš paralēli latviešu valodai zina arī krievu valodu. Taču MK noteikumos būtu precizēts, kuros gadījumos to var darīt (piemēram, kad runa ir par apkalpojošo sfēru, kur jāsarunājas ar klientiem).
Pret "VL"/"TB"/LNNK ierosinājumu kategoriski iebilda Ainārs Šlesers ("Par labu Latviju"), kurš pauda viedokli, ka valodas aizstāvjus nereti vadot ne tik daudz bažas par latviešu valodu, kā vēlme atriebties par krievu valodas dominanci okupācijas laikā. Viņš arī vērsa deputātu uzmanību uz to, ka šādu likumu realizēt dzīvē būs tikpat kā neiespējami, jo darba devējs atradīs virkni citu iemeslu, kādēļ pieņemt darbā cilvēku ar plašākām valodas zināšanām.
"Pirms kāda laika kopā ar savu Igaunijas paziņu sēdējām kādā no viesnīcu restorāniem, dzērām kafiju, tēju, pienāca jauna oficiante un sāka runāt ar mums angļu valodā. Mēs ar igauni runājām krievu valodā, lai gan viņš labi runā arī angļu valodā. Kad mēs sākām pasūtīt kaut kādu ēdienu, tā meitene stāvēja apmulsusi. Viņa bija jauna latviešu meitene, un viņa neko nesaprata krievu valodā. Tā diemžēl šodien ir realitāte, pēc kāda laika es konstatēju, ka tajā vietā šī meitene vairs nestrādā, viņas vienkārši vairs nav. Kāpēc? Tāpēc, ka tūrisma nozarē ārkārtīgi svarīgi, lai cilvēks zina vismaz trīs valodas. Tā ir, protams, latviešu valoda, tā ir krievu valoda un tā ir angļu valoda. Ja kāds zina vēl kādu citu – ceturto vai piekto valodu –, viņš kļūst konkurētspējīgs," no Saeimas tribīnes sprieda Šlesers.
Nacionālās apvienības sagatavotos Darba likuma grozījumus atbalstīja tikai 34 deputāti, pret bija 32 un vēl 22 tautas kalpi atturējās. Balsis "pret" un "atturos" tiek skaitītas kopā, un līdz ar to šis likumprojekts tika noraidīts.
*** Uzziņa
Saeimas balsojums par VL-TB/LNNK piedāvātajiem grozījumiem Darba likumā
PAR: 34
Aija Barča (ZZS), Silva Bendrāte (Vienotība), Andris Bērziņš (Zemgale; ZZS), Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK), Augusts Brigmanis (ZZS), Andris Buiķis (Vienotība), Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK), Ingmārs Čaklais (Vienotība), Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK), Ina Druviete (Vienotība), Māris Dzelzskalns (ZZS), Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK), Dzintra Hirša (Vienotība), Rasma Kārkliņa (Vienotība), Jānis Klaužs (ZZS), Janīna Kursīte-Pakule (Vienotība), Inese Laizāne (VL-TB/LNNK), Visvaldis Lācis (VL-TB/LNNK), Ingmārs Līdaka (ZZS), Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK), Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK), Dace Reinika (ZZS), Dana Reizniece (ZZS), Guntis Rozītis (ZZS), Inguna Rībena (Vienotība), Kārlis Seržants (ZZS), Vitauts Staņa (ZZS), Jānis Strazdiņš (ZZS), Staņislavs Šķesters (ZZS), Ilze Vergina (Vienotība), Aivars Volfs (Vienotība), Jānis Vucāns (ZZS), Didzis Zemmers (ZZS), Oskars Zīds (ZZS).
PRET: 32
Valērijs Agešins (SC), Dzintars Ābiķis (Vienotība), Jānis Ādamsons (SC), Aleksejs Burunovs (SC), Sergejs Dolgopolovs (SC), Sergejs Fjodorovs (SC), Guntars Galvanovskis (Vienotība), Valentīns Grigorjevs (SC), Aleksejs Holostovs (SC), Aleksandrs Jakimovs (SC), Nikolajs Kabanovs (SC), Andrejs Klementjevs (SC), Valērijs Kravcovs (SC), Imants Viesturs Lieģis (Vienotība), Igors Meļņikovs (SC), Sergejs Mirskis (SC), Vladimirs Nikonovs (SC), Ņikita Ņikiforovs (SC), Igors Pimenovs (SC), Ivans Ribakovs (SC), Dmitrijs Rodionovs (SC), Uģis Rotbergs (Vienotība), Artūrs Rubiks (SC), Raimonds Rubiks (SC), Aleksandrs Sakovskis (SC), Juris Silovs (SC), Edvards Smiltēns (Vienotība), Jānis Tutins (SC), Jānis Urbanovičs (SC), Ilze Viņķele (Vienotība), Mihails Zemļinskis (SC), Igors Zujevs (SC).
ATTURAS: 22 (līdzvērtīgs balsojuma pret)
Solvita Āboltiņa (Vienotība), Imants Jānis Bekešs (PLL), Andis Caunītis (Vienotība),Ingrīda Circene (Vienotība), Lolita Čigāne (Vienotība), Gundars Daudze (ZZS), Ints Dālderis (Vienotība), Rihards Eigims (ZZS), Ojārs Ēriks Kalniņš (Vienotība), Māris Kučinskis (PLL), Atis Lejiņš (Vienotība), Liene Liepiņa (Vienotība), Klāvs Olšteins (Vienotība), Jānis Reirs (Vienotība), Rita Strode (PLL), Laimis Šāvējs (ZZS), Andris Šķēle (PLL), Inese Šlesere (PLL), Ainārs Šlesers (PLL), Guntis Ulmanis (PLL), Dzintars Zaķis (Vienotība), Edgars Zalāns (PLL).
NEBALSO: 4
Iveta Grigule (ZZS), Ainars Latkovskis (Vienotība), Vitālijs Orlovs (SC), Ansis Saliņš (Vienotība).
svētdiena, 2011. gada 16. janvāris
Valdība apņēmusies mīkstināt naturalizācijas kartību
Ministru kabinets vakar bez īpašām iebildēm pieņēma Ārlietu ministrijas gatavoto Latvijas ziņojumu Apvienoto Nāciju Organizācijai (ANO) par vispārējo cilvēktiesību situāciju. Šajā dokumenta Latvija pauž apņemšanos pārskatīt naturalizācijas politikas tiesisko regulējumu un informatīvos pasākumus nolūkā palielināt Latvijas pilsoņu skaitu. [...] Tā kā par šo ziņojumu atbildīga ir Ārlietu ministrija, tad vispirms jautāja ārlietu ministram Ģirtam Valdim Kristovskim ("Vienotība"), kādi grozījumi naturalizācijas kartībā paredzēti. Ministrs gan sākotnēji to nevarēja komentēt, jo ziņojuma tapšanā esot piedalījušās gandrīz visas ministrijas, ari Tiesībsarga birojs. Vēlāk gan Kristovskis atcerējās, ka runa esot par nepilsoņu bērnu reģistrēšanu. [...]
Galu gala skaidrību ieviesa MK pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijas Inga Reine. Ziņojuma gatavošanas laikā izkristalizējusies problēma, ka nepilsoņiem, kuri vēlas, lai viņu bērni saņemtu pilsonību, esot jāsaskaras ar pārāk lielu birokrātiju. Proti, iesniegums ar lūgumu atzīt bērnu par Latvijas pilsoni jāiesniedz Naturalizācijas pārvaldei, kaut ari to varētu izdarīt dzimtsarakstu nodaļa reize ar dzimšanas apliecības kārtošanu. I. Reine ari norādīja, ka ziņojumam ir politisks, nevis juridisks raksturs, tādēļ tajā paustās apņemšanas Latvijai neesot saistošas. [...] Uz valdību drīzumā ari varētu tikt virzīti Ministru kabineta noteikumi, kuri ļaus nepilsoņiem iegūt Latvijas pilsonību, vairs nekārtojot naturalizācijas eksāmena valsts valodas daļu, ja viņi ieguvuši valsts valodas prasmes apliecību B zināšanu līmenī. Šis nosacījums gan attieksies tikai uz tiem nepilsoņiem, kuri apliecību saņēmuši kopš 2009. gada 1. septembra, tas ir, jaunā parauga apliecību. Tā Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija stāstīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Naturalizācijas pārvaldes (PMLP NP) vadītājs Igors Gorbunovs.
Tāpat minētie MK noteikumi paredz, ka izgāšanās gadījumā eksāmena valodas daļu varēs pārlikt pēc trim mēnešiem un vēstures – jau pēc viena mēneša. Šobrīd valsts valodas eksāmena daļu ļauts pārlikt pēc pusgada, vēstures - – pēc trim mēnešiem.
Praksē šie aizliegumi, ka izrādās, tikuši apieti, jo iedzīvotāji nevis gaidījuši nolikto laiku, bet naturalizācijas lietas pārtraukuši un pilsonības iegūšanai pieteikušies par jaunu. MK noteikumu pieņemšana nozīmētu atgriešanos pie 2007. gada mazāk stingras kartības.
Saeimas Pilsonības komisijas vadītājs Visvaldis Lācis ("Visu Latvijai"/"TB"/LNNK) atzina: viņš par jauno kartību neesot sajūsmā, jo tā paplašināšot korupcijas iespējas. Pēdējos četros gados naturalizācijas tempi nav mainījušies: NP saņem ap 3000 naturalizācijas iesniegumu gada. (Latvijas Avīze)
Galu gala skaidrību ieviesa MK pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijas Inga Reine. Ziņojuma gatavošanas laikā izkristalizējusies problēma, ka nepilsoņiem, kuri vēlas, lai viņu bērni saņemtu pilsonību, esot jāsaskaras ar pārāk lielu birokrātiju. Proti, iesniegums ar lūgumu atzīt bērnu par Latvijas pilsoni jāiesniedz Naturalizācijas pārvaldei, kaut ari to varētu izdarīt dzimtsarakstu nodaļa reize ar dzimšanas apliecības kārtošanu. I. Reine ari norādīja, ka ziņojumam ir politisks, nevis juridisks raksturs, tādēļ tajā paustās apņemšanas Latvijai neesot saistošas. [...] Uz valdību drīzumā ari varētu tikt virzīti Ministru kabineta noteikumi, kuri ļaus nepilsoņiem iegūt Latvijas pilsonību, vairs nekārtojot naturalizācijas eksāmena valsts valodas daļu, ja viņi ieguvuši valsts valodas prasmes apliecību B zināšanu līmenī. Šis nosacījums gan attieksies tikai uz tiem nepilsoņiem, kuri apliecību saņēmuši kopš 2009. gada 1. septembra, tas ir, jaunā parauga apliecību. Tā Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija stāstīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Naturalizācijas pārvaldes (PMLP NP) vadītājs Igors Gorbunovs.
Tāpat minētie MK noteikumi paredz, ka izgāšanās gadījumā eksāmena valodas daļu varēs pārlikt pēc trim mēnešiem un vēstures – jau pēc viena mēneša. Šobrīd valsts valodas eksāmena daļu ļauts pārlikt pēc pusgada, vēstures - – pēc trim mēnešiem.
Praksē šie aizliegumi, ka izrādās, tikuši apieti, jo iedzīvotāji nevis gaidījuši nolikto laiku, bet naturalizācijas lietas pārtraukuši un pilsonības iegūšanai pieteikušies par jaunu. MK noteikumu pieņemšana nozīmētu atgriešanos pie 2007. gada mazāk stingras kartības.
Saeimas Pilsonības komisijas vadītājs Visvaldis Lācis ("Visu Latvijai"/"TB"/LNNK) atzina: viņš par jauno kartību neesot sajūsmā, jo tā paplašināšot korupcijas iespējas. Pēdējos četros gados naturalizācijas tempi nav mainījušies: NP saņem ap 3000 naturalizācijas iesniegumu gada. (Latvijas Avīze)
pirmdiena, 2011. gada 10. janvāris
2010. gada notikums
Aizvadot 2010.gadu, visbiežākais jautājums bija: Kāds bija vissvarīgākais notikums? Mana pārliecība ir, ka vissvarīgākais notikums Latvijā bija 10. Saeimas vēlēšanas. Es pārskatu vecās avīzes, kur sevi propagandēja partijas, un apjēdzu, kādām briesmām esam izbēguši, ievēlot citus deputātus. Man priekšā ‘’Neatkarīgā’’ 2010.g.30.marts. Tajā gara, plaša intervija ar Šķēli, kurā viņš ir optimistiski noskaņots par TP izredzēm: ‘’Tas saraksts, kurā piedalīsies Tautas partija, uzvarēs šajās vēlēšanās.’’ Arī visa intervija ir tādā pašā garā. Mani pārņem šausmas iedomājoties, ka šī partija varētu uzvarēt. Vēl briesmīgākas izjūtas sagrābj mani, zinot, ka Krievija devusi miljoniem eiro, lai uzvarētu abas krievu partijas- Saskaņas Centrs un PCTVL. Kremļa slepenie dienesti pamatīgi nopūlējās ,lai Urbanovičs iegūtu varu un varētu izdarīt valsts apvērsumu, ko viņš solīja savās intervijās. To visu vajag vēlreiz apzināties, lai saprastu, cik bīstamā stāvoklī mēs atradāmies. Es vēlreiz saku vislielāko paldies latviešiem, kas balsoja par latviskām partijām. Saku paldies krievu vēlētājiem, kas nebalsoja par PCTVL, kas tāpēc arī netika Saeimā. Ļoti pareizi nupat izteicies Urbanovičs: ’’Man nav izredžu izskatīties labāk vai labi. Iedomājieties – nu, es tagad notievēšu. Tik un tā taču es būšu sūdīgais krievs! Un vēl komjaunietis, un vēl viss kas…(„Latvijas Avīze” 2011.g. 5. janvārī.) Tagad, kad darbojas jaunā Saeima, redzam, cik naidīgi ir deputāti Šķēle, Šlesers, Zalāns, kas tikai kritizē valdību. Tas tikai apliecina, cik nozīmīgas bija vēlēšanas, kas parādīja, ka nedrīkst uzticēties bravūrīgajiem solītājiem, meļiem, valsts nozadzējiem. Ekonomiskais stāvoklis valstī ir smags, bet tauta, valdība cīnās, lai pārvarētu krīzi un mēs dzīvotu labāk. Ticība ir.
ATIS SKALBERGS
ATIS SKALBERGS
Pensionāriem ņems vērā stāžu Krievijā
http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/latvijas.zinas/?doc=91074
BNS, 23 dec, 2010
Aprēķinot apdrošināšanas stāžu pensijas piešķiršanai, turpmāk tiks ņemti vērā arī Krievijā nostrādātie gadi, informē Labklājības ministrijā (LM).
To paredz Latvijas un Krievijas līgums par sadarbību sociālās drošības jomā, kas stāsies spēkā nākamā gada 19. janvārī. LM norāda, ka šā sadarbības līguma izstrāde ir būtisks solis, lai sakārtotu attiecības ar Krieviju sociālās drošības jomā. Dokuments izstrādāts, ievērojot proporcionalitātes principu, kas noteic, ka, iestājoties tiesībām uz pensiju, katra valsts proporcionāli tās teritorijā uzkrātajam apdrošināšanas periodam veiks pensiju izmaksu. Tāpat līgums ļaus summēt abās pusēs nostrādāto darba stāžu, lai noteiktu tiesības uz pensiju. Pensijas, kas piešķirtas pirms līguma spēkā stāšanās, būs iespējams pārskatīt. Šāda pārskatīšana nedrīkst samazināt pensijas apmēru, uzsver LM.
BNS, 23 dec, 2010
Aprēķinot apdrošināšanas stāžu pensijas piešķiršanai, turpmāk tiks ņemti vērā arī Krievijā nostrādātie gadi, informē Labklājības ministrijā (LM).
To paredz Latvijas un Krievijas līgums par sadarbību sociālās drošības jomā, kas stāsies spēkā nākamā gada 19. janvārī. LM norāda, ka šā sadarbības līguma izstrāde ir būtisks solis, lai sakārtotu attiecības ar Krieviju sociālās drošības jomā. Dokuments izstrādāts, ievērojot proporcionalitātes principu, kas noteic, ka, iestājoties tiesībām uz pensiju, katra valsts proporcionāli tās teritorijā uzkrātajam apdrošināšanas periodam veiks pensiju izmaksu. Tāpat līgums ļaus summēt abās pusēs nostrādāto darba stāžu, lai noteiktu tiesības uz pensiju. Pensijas, kas piešķirtas pirms līguma spēkā stāšanās, būs iespējams pārskatīt. Šāda pārskatīšana nedrīkst samazināt pensijas apmēru, uzsver LM.
otrdiena, 2010. gada 21. decembris
Piemaksa pensionāriem - nepilsoņiem
http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/komentari..viedokli/?doc=90913
V.Krustiņš: Lēnām pār tiltu
21.12.2010. Voldemārs Krustiņš.
Laikā, kad valstij lielas naudas grūtības, kad Latvijā apcērp visu cērpamo, Maskavā paraksta papildu saistības par 10 miljoniem latu. Īstajā laikā, vai ne?
Rīgas krievu avīzes "Vesti" rakstnieks speciālajiem uzdevumiem Eldarovs stipri uztraucies par to, ka Saeimas Budžeta komisija piekritusi nacionālo partizānu un Latvijas nacionālo karavīru organizācijas atbalstīt katru ar pieciem tūkstošiem latu. Tāpēc autors Eldarovs lasītāju vedina pie domas – ka bērnu pabalstiem nav piešķirti 11 miljoni latu. Tā šie veči, šie esesieši, kas cīnījušies pret padomju atbrīvotājiem, gandrīz vai aplaupa bērnus. Šausmīgi, vai ne?
Nē, Eldarovam nepiemīt kauna sajūta, nedz sajēga, ka nevajag latviešiem kaisīt sāli vecās rētās. Tāpēc, kad šis autors kaunina nu jau senu gadu cīnītājus, kaunina bērnu vecākus un viņu vecvecākus, palasīšu jums ziņu no Rīgā krievu valodā izdotās avīzes "Telegraf", kas savukārt atsaucas uz Latvijas Republikas Labklājības ministriju. Pēc V. Zatlera brauciena uz Maskavu, kur paredzēts nokārtot pēdējās nepieciešamās formalitātes: "No janvāra beigām gandrīz 20 tūkstoši pensionāru, kas ir nepilsoņi, saņems pie pensijām ikmēneša piemaksu 50 latu.." (2010. 14. XII)
Izrādās, ka šai vajadzībai Latvijas budžetā, kas citiem nesaudzīgi apcirpts un ko joprojām cērp, guļ 10,5 miljoni latu.
Ikkatram pensionāram varu novēlēt kādu latu piemetumu. Taču jājautā Budžeta komisijai, kur tieši pašreizējos "konsolidācijas" apstākļos valstij atrodas "brīvi" 10 miljoni un vai augšminēto saistību izpildei ir piemērotākais laiks – piemaksāt par darbu Krievijā, kad apcērp piemaksas par bērniem Latvijā.
V.Krustiņš: Lēnām pār tiltu
21.12.2010. Voldemārs Krustiņš.
Laikā, kad valstij lielas naudas grūtības, kad Latvijā apcērp visu cērpamo, Maskavā paraksta papildu saistības par 10 miljoniem latu. Īstajā laikā, vai ne?
Rīgas krievu avīzes "Vesti" rakstnieks speciālajiem uzdevumiem Eldarovs stipri uztraucies par to, ka Saeimas Budžeta komisija piekritusi nacionālo partizānu un Latvijas nacionālo karavīru organizācijas atbalstīt katru ar pieciem tūkstošiem latu. Tāpēc autors Eldarovs lasītāju vedina pie domas – ka bērnu pabalstiem nav piešķirti 11 miljoni latu. Tā šie veči, šie esesieši, kas cīnījušies pret padomju atbrīvotājiem, gandrīz vai aplaupa bērnus. Šausmīgi, vai ne?
Nē, Eldarovam nepiemīt kauna sajūta, nedz sajēga, ka nevajag latviešiem kaisīt sāli vecās rētās. Tāpēc, kad šis autors kaunina nu jau senu gadu cīnītājus, kaunina bērnu vecākus un viņu vecvecākus, palasīšu jums ziņu no Rīgā krievu valodā izdotās avīzes "Telegraf", kas savukārt atsaucas uz Latvijas Republikas Labklājības ministriju. Pēc V. Zatlera brauciena uz Maskavu, kur paredzēts nokārtot pēdējās nepieciešamās formalitātes: "No janvāra beigām gandrīz 20 tūkstoši pensionāru, kas ir nepilsoņi, saņems pie pensijām ikmēneša piemaksu 50 latu.." (2010. 14. XII)
Izrādās, ka šai vajadzībai Latvijas budžetā, kas citiem nesaudzīgi apcirpts un ko joprojām cērp, guļ 10,5 miljoni latu.
Ikkatram pensionāram varu novēlēt kādu latu piemetumu. Taču jājautā Budžeta komisijai, kur tieši pašreizējos "konsolidācijas" apstākļos valstij atrodas "brīvi" 10 miljoni un vai augšminēto saistību izpildei ir piemērotākais laiks – piemaksāt par darbu Krievijā, kad apcērp piemaksas par bērniem Latvijā.
«Visu Latvijai» taktika – draudzīga, bet nepiekāpīga opozīcija
http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/latvijas.zinas/?doc=90906
21.12.2010. Ģirts Zvirbulis
Bez garām debatēm un diskusijām, toties ar dziesmām un mielošanos svētdien notika partijas "Visu Latvijai" ("VL") kongress
Partijas kopsapulce tika atklāta ar gaišreģa Eižena Finka un brīvības cīnītāja Gunāra Astras citātiem par latviešu tautas atmodu. Svinīgās noskaņas stiprināšanai uzstājās folkloras kopa "Putni" un grupa "SkyForger". Pirms pasākuma partijas līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars pastāstīja, ka kopsapulce vairāk domāta kā svinīga sanākšana, lai kopīgi sagaidītu Ziemassvētkus un atskatītos uz šogad paveikto.
Gads vislatviešiem tiešām ir bijis veiksmīgs, jo izdevies ne vien izveidot apvienību ar "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, bet kopīgiem spēkiem iegūt astoņas vietas parlamentā, turklāt sešas no tām ieguvuši tieši "VL" pārstāvji. Iespējams, tieši tādēļ kongress šoreiz bija īpaši kupli apmeklēts – Rīgas Latviešu biedrības nama zāle bija stāvgrūdām pilna, un līdzās partijas delegātiem tajā bija arī daudz viesu – gan partneri no "TB"/LNNK, gan bijušie vislatvieši (piemēram, Ieva Nikoleta Dāboliņa, kas partiju ar skandālu pameta pirms četriem gadiem). Savās uzrunās partijas līderi uzsvēra, ka par savējiem uzskata ne tikai partijas biedrus, bet visus, kam ir līdzīga vērtību sistēma. Kongresa laikā tika grozīti arī partijas statūti, lai atvieglotu atgriešanos partijā tiem bijušajiem vislatviešiem, kas no partijas atskaitīti tikai biedra naudas nemaksāšanas dēļ.
"Nākamajā Saeimā mēs jau būsim pavisam citā skaitā un ar pavisam citu ietekmi!" klātesošos savā uzrunā uzmundrināja R. Dzintars. "VL" politiskā taktika nākamajiem četriem gadiem būšot "draudzīgā opozīcija", kas savu priekšlikumu atbalstam meklēs sabiedrotos valdošās koalīcijas rindās. "Atšķirībā no daudziem kolēģiem parlamenta sēdēm mēs gatavojamies. Tādēļ atkrīt deputātus pazemojošā īkšķa cilāšana un dažādu krāsu kartīšu vicināšana," stāstīja R. Dzintars. Tajā pašā laikā "VL" deputāti parlamentā noteikti nākšot ar tādiem priekšlikumiem, kas, visticamāk, nesaņems vairākuma atbalstu, bet piespiedīs politiskos konkurentus atklāt savu patieso seju. Kā piemēru var minēt "Vienotības" un ZZS noraidītos Imigrācijas likuma grozījumus.
"Šodien mūs neņem valdībā, bet tas nekas – rīt mēs paši sastādīsim valdību," optimistiskos uzmundrinājumus turpināja otrs partijas līdzpriekšsēdētājs Imants Parādnieks. Viņš arī skarbi kritizēja pašreizējo ārlietu ministru Ģirtu Valdi Kristovski ("Vienotība"/Pilsoniskā savienība) par norobežošanos no sava partijas biedra Aivara Sluča.
"Visu Latvijai" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Einārs Cilinskis mudināja partijas biedrus jau tagad sākt gatavoties pašvaldību vēlēšanām un apzināt spēcīgākos un profesionālākos kandidātus, lai savā pašvaldībā spētu ne tikai iegūt nacionālo spēku pārsvaru, bet arī godam izmantot vēlētāju doto uzticības kredītu.
Kongresa laikā notika arī partijas vadības vēlēšanas. Bez kādiem pārsteigumiem par partijas līdzpriekšsēdētājiem tika ievēlēti pašreizējie līderi – R. Dzintars un I. Parādnieks (citu kandidātu uz šīm vietām nemaz nebija). "Visu Latvijai" valdē darbosies Einārs Cilinskis, Jānis Dombrava, Egils Helmanis, Ieva Holma, Jānis Iesalnieks, Arnis Neretnieks un Konstantīns Pupurs.
21.12.2010. Ģirts Zvirbulis
Bez garām debatēm un diskusijām, toties ar dziesmām un mielošanos svētdien notika partijas "Visu Latvijai" ("VL") kongress
Partijas kopsapulce tika atklāta ar gaišreģa Eižena Finka un brīvības cīnītāja Gunāra Astras citātiem par latviešu tautas atmodu. Svinīgās noskaņas stiprināšanai uzstājās folkloras kopa "Putni" un grupa "SkyForger". Pirms pasākuma partijas līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars pastāstīja, ka kopsapulce vairāk domāta kā svinīga sanākšana, lai kopīgi sagaidītu Ziemassvētkus un atskatītos uz šogad paveikto.
Gads vislatviešiem tiešām ir bijis veiksmīgs, jo izdevies ne vien izveidot apvienību ar "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, bet kopīgiem spēkiem iegūt astoņas vietas parlamentā, turklāt sešas no tām ieguvuši tieši "VL" pārstāvji. Iespējams, tieši tādēļ kongress šoreiz bija īpaši kupli apmeklēts – Rīgas Latviešu biedrības nama zāle bija stāvgrūdām pilna, un līdzās partijas delegātiem tajā bija arī daudz viesu – gan partneri no "TB"/LNNK, gan bijušie vislatvieši (piemēram, Ieva Nikoleta Dāboliņa, kas partiju ar skandālu pameta pirms četriem gadiem). Savās uzrunās partijas līderi uzsvēra, ka par savējiem uzskata ne tikai partijas biedrus, bet visus, kam ir līdzīga vērtību sistēma. Kongresa laikā tika grozīti arī partijas statūti, lai atvieglotu atgriešanos partijā tiem bijušajiem vislatviešiem, kas no partijas atskaitīti tikai biedra naudas nemaksāšanas dēļ.
"Nākamajā Saeimā mēs jau būsim pavisam citā skaitā un ar pavisam citu ietekmi!" klātesošos savā uzrunā uzmundrināja R. Dzintars. "VL" politiskā taktika nākamajiem četriem gadiem būšot "draudzīgā opozīcija", kas savu priekšlikumu atbalstam meklēs sabiedrotos valdošās koalīcijas rindās. "Atšķirībā no daudziem kolēģiem parlamenta sēdēm mēs gatavojamies. Tādēļ atkrīt deputātus pazemojošā īkšķa cilāšana un dažādu krāsu kartīšu vicināšana," stāstīja R. Dzintars. Tajā pašā laikā "VL" deputāti parlamentā noteikti nākšot ar tādiem priekšlikumiem, kas, visticamāk, nesaņems vairākuma atbalstu, bet piespiedīs politiskos konkurentus atklāt savu patieso seju. Kā piemēru var minēt "Vienotības" un ZZS noraidītos Imigrācijas likuma grozījumus.
"Šodien mūs neņem valdībā, bet tas nekas – rīt mēs paši sastādīsim valdību," optimistiskos uzmundrinājumus turpināja otrs partijas līdzpriekšsēdētājs Imants Parādnieks. Viņš arī skarbi kritizēja pašreizējo ārlietu ministru Ģirtu Valdi Kristovski ("Vienotība"/Pilsoniskā savienība) par norobežošanos no sava partijas biedra Aivara Sluča.
"Visu Latvijai" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Einārs Cilinskis mudināja partijas biedrus jau tagad sākt gatavoties pašvaldību vēlēšanām un apzināt spēcīgākos un profesionālākos kandidātus, lai savā pašvaldībā spētu ne tikai iegūt nacionālo spēku pārsvaru, bet arī godam izmantot vēlētāju doto uzticības kredītu.
Kongresa laikā notika arī partijas vadības vēlēšanas. Bez kādiem pārsteigumiem par partijas līdzpriekšsēdētājiem tika ievēlēti pašreizējie līderi – R. Dzintars un I. Parādnieks (citu kandidātu uz šīm vietām nemaz nebija). "Visu Latvijai" valdē darbosies Einārs Cilinskis, Jānis Dombrava, Egils Helmanis, Ieva Holma, Jānis Iesalnieks, Arnis Neretnieks un Konstantīns Pupurs.
otrdiena, 2010. gada 7. decembris
Aivars Slucis atbild
AIVARS SLUCIS atbild
No ASV dzīvojošā ārsta AIVARA SLUČA sarakstes ar Pilsoniskās Savienības biedriem daži provokatori centās sarīkot lielu apsūdzību ar politisku smaku. No konteksta izrautiem vārdiem veidoja tendenciozus secinājumus , ka darīšana ar rusofobu un melīgi visādus grēkus piedēvēja Kristovskim. Provokācija neizdevās, jo trūka loģikas. Tagad ārsts publicējis jaunu rakstu „Affirmative Action” (Latvijas Avīze 2010.g.1.decembris, 19.lpp. ), kur nekas no konteksta nav jāizrauj.
„No1940.g.līdz Staļina nāvei 1953.g. latvieši tika nogalināti, izsūtīti uz nāvi Sibīrijā, dzīti ārā no Latvijas, līdz 1/3 latviešu vairs nebija Latvijā”, raksta A. Slucis. Šī publikācija apliecina, ka tās autors nosoda staļiniskās represijas, kurās cieta arī krievi un ebreji, nevis kāda viena tauta. Tas nav vienīgais raksts, kas vērsts pret staļinismu. Viņš apmaksāja savu publikāciju laikrakstā „International Herald Tribune” 1998.g.30. septembrī, kur amerikāņiem skaidroja, ka holokausts sākās nevis Vācijā 1940.gadā, bet daudz agrāk Padomju Savienībā, kad komunisti Ukrainā, mākslīgi radot badu, nogalināja apmēram 5 miljonus ukraiņu, kad 1937. un 1938.gadā komunistu impērijā organizēja holokaustu pret tur dzīvojošiem latviešiem, igauņiem, lietuviešiem, vāciešiem. Latviešu ārsts, sākot no 1993.gada rakstījis un apmaksājis vairāk nekā 20 šādu patiesu rakstu ASV avīzēs.
A. Slucis finansējis daudzu patriotisku grāmatu izdošanu Latvijā. Tāda ir Margaritas Stradiņas grāmata „Atņemtā dzimtene”, Veltas Šimanskas grāmata „Tas bija toreiz” (2003.), Marijas Rancānes-Ozolas grāmata „Man bija sešpadsmit”. Viņš finansējis vienpadsmit Gunāra Birkmaņa grāmatu izdošanu. Vairākas no pieminētajām grāmatām izdotas 1000 eksemplāros un dāvinātas Latvijas skolām
B. Viņš apmaksājis manu grāmatu „Ar ticību Latvijas saulei” (1999), „Gods kalpot Latvijai” (2005) atkārtotu izdošanu un dāvināšanu skolām. Viņš piešķīris trim Latvijas radio žurnālistiem (1999.g.) speciālas balvas par patriotiskiem raidījumiem, apbalvojis skolotāju grupu par jaunatnes patriotisko audzināšanu. Draudzīgā aicinājuma fonds 2004.gadā Cēsīs apbalvoja ārstu un mecenātu Aivaru Sluci ar Draudzīgā aicinājuma medaļu un Goda diplomu. Viņš ir liels Latvijas patriots, kas aizstāv savu dzimteni, taisnību, godīgumu, zināšanas un latvietību.
No 2008.g. mecenāts sadarbojas ar Vītola fondu, kas piešķir talantīgiem un mazturīgiem Latvijas jauniešiem stipendiju, lai viņi varētu iegūt augstāko izglītību. A. Slucis apmaksā 20 stipendijas.
2006.gadā Slucis ziedojis100 tūkstošus USD Rīgas Brāļu kapu fondam. „Mans zelts ir mana tauta, mans gods ir viņas gods” ir viņa dzīves būtības izteicējs.
ATIS SKALBERGS
No ASV dzīvojošā ārsta AIVARA SLUČA sarakstes ar Pilsoniskās Savienības biedriem daži provokatori centās sarīkot lielu apsūdzību ar politisku smaku. No konteksta izrautiem vārdiem veidoja tendenciozus secinājumus , ka darīšana ar rusofobu un melīgi visādus grēkus piedēvēja Kristovskim. Provokācija neizdevās, jo trūka loģikas. Tagad ārsts publicējis jaunu rakstu „Affirmative Action” (Latvijas Avīze 2010.g.1.decembris, 19.lpp. ), kur nekas no konteksta nav jāizrauj.
„No1940.g.līdz Staļina nāvei 1953.g. latvieši tika nogalināti, izsūtīti uz nāvi Sibīrijā, dzīti ārā no Latvijas, līdz 1/3 latviešu vairs nebija Latvijā”, raksta A. Slucis. Šī publikācija apliecina, ka tās autors nosoda staļiniskās represijas, kurās cieta arī krievi un ebreji, nevis kāda viena tauta. Tas nav vienīgais raksts, kas vērsts pret staļinismu. Viņš apmaksāja savu publikāciju laikrakstā „International Herald Tribune” 1998.g.30. septembrī, kur amerikāņiem skaidroja, ka holokausts sākās nevis Vācijā 1940.gadā, bet daudz agrāk Padomju Savienībā, kad komunisti Ukrainā, mākslīgi radot badu, nogalināja apmēram 5 miljonus ukraiņu, kad 1937. un 1938.gadā komunistu impērijā organizēja holokaustu pret tur dzīvojošiem latviešiem, igauņiem, lietuviešiem, vāciešiem. Latviešu ārsts, sākot no 1993.gada rakstījis un apmaksājis vairāk nekā 20 šādu patiesu rakstu ASV avīzēs.
A. Slucis finansējis daudzu patriotisku grāmatu izdošanu Latvijā. Tāda ir Margaritas Stradiņas grāmata „Atņemtā dzimtene”, Veltas Šimanskas grāmata „Tas bija toreiz” (2003.), Marijas Rancānes-Ozolas grāmata „Man bija sešpadsmit”. Viņš finansējis vienpadsmit Gunāra Birkmaņa grāmatu izdošanu. Vairākas no pieminētajām grāmatām izdotas 1000 eksemplāros un dāvinātas Latvijas skolām
B. Viņš apmaksājis manu grāmatu „Ar ticību Latvijas saulei” (1999), „Gods kalpot Latvijai” (2005) atkārtotu izdošanu un dāvināšanu skolām. Viņš piešķīris trim Latvijas radio žurnālistiem (1999.g.) speciālas balvas par patriotiskiem raidījumiem, apbalvojis skolotāju grupu par jaunatnes patriotisko audzināšanu. Draudzīgā aicinājuma fonds 2004.gadā Cēsīs apbalvoja ārstu un mecenātu Aivaru Sluci ar Draudzīgā aicinājuma medaļu un Goda diplomu. Viņš ir liels Latvijas patriots, kas aizstāv savu dzimteni, taisnību, godīgumu, zināšanas un latvietību.
No 2008.g. mecenāts sadarbojas ar Vītola fondu, kas piešķir talantīgiem un mazturīgiem Latvijas jauniešiem stipendiju, lai viņi varētu iegūt augstāko izglītību. A. Slucis apmaksā 20 stipendijas.
2006.gadā Slucis ziedojis100 tūkstošus USD Rīgas Brāļu kapu fondam. „Mans zelts ir mana tauta, mans gods ir viņas gods” ir viņa dzīves būtības izteicējs.
ATIS SKALBERGS
svētdiena, 2010. gada 5. decembris
Affirmative Action (pozitīvā diskriminācija)
Es nezinu kā to pārtulkot latviski, bet Rietumos, sevišķi ASV, tie ir svēti vārdi. Tie nozīmē, ka ir identificētas cilvēku grupas, pret kurām agrāk bija diskriminācija, un tagad, lai atlīdzinātu viņiem, vajag palīdzēt visādos veidos un dot priekšroku. Rietumos tās grupas ir galvenokārt sievietes un minoritātes. Ir noskaidrots, ka sievietēm maksāja tikai 80% no tā, ko maksāja vīriešiem par to pašu darbu, un sievietēm un minoritātēm bija likti ceļā šķēršļi lai viņi netiktu tālāk un augstāk darbā un karjerā. Lai to netaisnību atlīdzinātu, tika pieņemti stipri valsts likumi, kas daļēji diskriminēja baltos un īpaši vīriešus.
Bet kā bija Latvijā? Vai bija kāda diskriminācija pret latviešiem laika posmā no 1940. – 2010. g.?
No 1940.g. līdz Staļina nāvei 1953.g. latvieši tika nogalināti, izsūtīti uz nāvi Sibīrijā, dzīti ārā no Latvijas līdz 1/3 latviešu vairs nebija Latvijā. Pat šodien var dzirdēt no viena otra krieva „mums vajadzēja nošaut vairāk no jums”.
1945. – 1991.g. pārpalikušie latvieši Latvijā tika terorizēti un diskriminēti visos iedomājamos veidos. Diskriminēti darbā, diskriminēti dzīves vietās, diskriminēti skolās, diskriminēti slimnīcās, diskriminēti veikalos. Diskriminēti tikai tādēļ, ka bija latvieši. Priekšroka visur tika dota iepludinātiem kolonistiem.
1991. – 2010.g. Latvija tika tā izzagta, ka gandrīz nekas nepalika pāri parastiem latviešiem. Visu sagrāba krievu biznesmeņi, komjaunieši un pārkrievotie latviešu oligarhi. Un tagad viņi grib nozagt pēdējo - mūsu valodu. Latvijā jau tagad var iztikt tikai ar krievu valodu, bet ne tikai ar latviešu valodu.
Nevar salīdzināt diskrimināciju pret sievietēm un minoritātēm Rietumos ar to kas notika ar latviešiem Latvijā. Nogalināt cilvēku ir vislielākā iespējamā diskriminācija un es nedomāju, ka kādam latvietim bija dota izvēle vai nu palikt Latvijā un dabūt tikai 80% no algas vai braukt uz Sibīriju lopu vagonos. Tādēļ diskriminācija pret latviešiem Latvijā bija vairākas pakāpes augstāka, nekā pret sievietēm un minoritātēm Rietumos. Tādēļ latviešiem ir vajadzīga ‘Super AFFIRMATIVE ACTION’, ko vajag īstenot ASV, ES, NATO un (?)Krievijai.
To gaidot, pēdējos 20 gados es esmu izveidojis savu mazo, personālo AFFIRMATIVE ACTION. Esmu palīdzējis simtiem cilvēku un tie gandrīz visi bija latvieši. Neviens mani nekritizēja par to – ne čekisti, ne PLL, ne mans vārdabrālis.
Ārstēšanā runa nav vai ārstēt vienu savādāk nekā otru, bet gan ko darīt, ja trūkst zāles, aparatūra, slimnīcu gultas, utt., vai ir atļauts dot priekšroku latviešiem? Var argumentēt, ka latviešu veselība cieta no 50 g. ilgās diskriminācijas Latvijā, daudziem veselība salūza Sibīrijas lēģeros un krievu cietumos, citi tika sūtīti uz Černobiļu, un daudziem citiem nav naudas priekš ārsta, jo krievu biznesmeņi nedod darbu tādēļ, ka nerunā krieviski.
Ja es būtu atgriezies strādāt Latvijā, es strādātu par brīvu un virsstundas. Vai ārsts, kas strādā par brīvu un pēc obligātajām stundām, var izvēlēties ko ārstēt? Es domāju, ka daudzi ārsti dotu priekšroku savai ģimenei un Latvijā latvieši ir kā mana „ģimene”. Nezinu atbildi uz visu to un tādēļ, lai nekļūdītos, izlēmu palikt ASV.
Ārstam jārīkojas visaugstākā ētikas līmenī. Bet kā ir ar ārstiem Latvijā? Daudzi neprot valsts valodu jau vairākus gadu desmitus dzīvojot Latvijā. Vai viņi var ārstēt latviešus un krievus līdzīgi? Kā ar tiem ārstiem, kas nāk uz darbu piedzērušies? Kā ar ārstiem, kas pieņem ‘aplokšņu naudu’? Un kā ar ārstiem, kas melo, kā tas viens Ventspils ārsts nedēļu atpakaļ? Nebūtu grūti atrast dažus cilvēkus Ventspilī, kas intervētu šī ārsta pacientus lai noskaidrotu cik viņš ir pieņēmis naudu aploksnēs. Rietumos un sevišķi ASV par aplokšņu naudas ņemšanu ārstu izslēgtu no ārstu biedrības momentā, jo to uzskata par pacientu krāpšanu un diskrimināciju pret pacientiem, kam nav naudas.
Pēc tam, kad Izraēla tika dibināta 1948.g., Vācija īstenoja milzu AFFIRMATIVE ACTION un palīdzēja Izraēlai visādos veidos, kas varbūt bija izšķiroši Izraēlas pastāvēšanai. Summas, ko Vācija deva, bija tik lielas, ka ir slepenas vēl šodien (lai nesadusmotu arābus). Pēc Otrā pasaules kara Vācija rīkojās godīgi. Vācu karš pret ebrejiem beidzās 1945. gadā.
Ja tikai karš pret Latviju un latviešiem būtu beidzies 1945.g. Mēs varam tikai sapņot par to, jo karš turpinās līdz šodienai ar Latvijas pārkrievošanu un lienošo okupāciju.
• Izraēla tika dibināta 1948.g,
• bet gandrīz tajā pašā laikā - 1949.g. tūkstošiem latviešu tika izsūtīti uz Sibīriju.
Latvijai arī vajag milzīgu AFFIRMATIVE ACTION un te tai vajag būt 500 000 krievu repatriācijai uz viņu tēvzemi, ko arī Putins grib. Starp tiem vajag būt visiem, kam bija kādi sakari ar krievu armiju, miliciju un čeku. Krievija te var palīdzēt visvairāk, bet vai Krievija būs tik godīga kā pēckara Vācija?
AFFIRMATIVE ACTION gaidot,
Aivars Slucis, latvietis
Bet kā bija Latvijā? Vai bija kāda diskriminācija pret latviešiem laika posmā no 1940. – 2010. g.?
No 1940.g. līdz Staļina nāvei 1953.g. latvieši tika nogalināti, izsūtīti uz nāvi Sibīrijā, dzīti ārā no Latvijas līdz 1/3 latviešu vairs nebija Latvijā. Pat šodien var dzirdēt no viena otra krieva „mums vajadzēja nošaut vairāk no jums”.
1945. – 1991.g. pārpalikušie latvieši Latvijā tika terorizēti un diskriminēti visos iedomājamos veidos. Diskriminēti darbā, diskriminēti dzīves vietās, diskriminēti skolās, diskriminēti slimnīcās, diskriminēti veikalos. Diskriminēti tikai tādēļ, ka bija latvieši. Priekšroka visur tika dota iepludinātiem kolonistiem.
1991. – 2010.g. Latvija tika tā izzagta, ka gandrīz nekas nepalika pāri parastiem latviešiem. Visu sagrāba krievu biznesmeņi, komjaunieši un pārkrievotie latviešu oligarhi. Un tagad viņi grib nozagt pēdējo - mūsu valodu. Latvijā jau tagad var iztikt tikai ar krievu valodu, bet ne tikai ar latviešu valodu.
Nevar salīdzināt diskrimināciju pret sievietēm un minoritātēm Rietumos ar to kas notika ar latviešiem Latvijā. Nogalināt cilvēku ir vislielākā iespējamā diskriminācija un es nedomāju, ka kādam latvietim bija dota izvēle vai nu palikt Latvijā un dabūt tikai 80% no algas vai braukt uz Sibīriju lopu vagonos. Tādēļ diskriminācija pret latviešiem Latvijā bija vairākas pakāpes augstāka, nekā pret sievietēm un minoritātēm Rietumos. Tādēļ latviešiem ir vajadzīga ‘Super AFFIRMATIVE ACTION’, ko vajag īstenot ASV, ES, NATO un (?)Krievijai.
To gaidot, pēdējos 20 gados es esmu izveidojis savu mazo, personālo AFFIRMATIVE ACTION. Esmu palīdzējis simtiem cilvēku un tie gandrīz visi bija latvieši. Neviens mani nekritizēja par to – ne čekisti, ne PLL, ne mans vārdabrālis.
Ārstēšanā runa nav vai ārstēt vienu savādāk nekā otru, bet gan ko darīt, ja trūkst zāles, aparatūra, slimnīcu gultas, utt., vai ir atļauts dot priekšroku latviešiem? Var argumentēt, ka latviešu veselība cieta no 50 g. ilgās diskriminācijas Latvijā, daudziem veselība salūza Sibīrijas lēģeros un krievu cietumos, citi tika sūtīti uz Černobiļu, un daudziem citiem nav naudas priekš ārsta, jo krievu biznesmeņi nedod darbu tādēļ, ka nerunā krieviski.
Ja es būtu atgriezies strādāt Latvijā, es strādātu par brīvu un virsstundas. Vai ārsts, kas strādā par brīvu un pēc obligātajām stundām, var izvēlēties ko ārstēt? Es domāju, ka daudzi ārsti dotu priekšroku savai ģimenei un Latvijā latvieši ir kā mana „ģimene”. Nezinu atbildi uz visu to un tādēļ, lai nekļūdītos, izlēmu palikt ASV.
Ārstam jārīkojas visaugstākā ētikas līmenī. Bet kā ir ar ārstiem Latvijā? Daudzi neprot valsts valodu jau vairākus gadu desmitus dzīvojot Latvijā. Vai viņi var ārstēt latviešus un krievus līdzīgi? Kā ar tiem ārstiem, kas nāk uz darbu piedzērušies? Kā ar ārstiem, kas pieņem ‘aplokšņu naudu’? Un kā ar ārstiem, kas melo, kā tas viens Ventspils ārsts nedēļu atpakaļ? Nebūtu grūti atrast dažus cilvēkus Ventspilī, kas intervētu šī ārsta pacientus lai noskaidrotu cik viņš ir pieņēmis naudu aploksnēs. Rietumos un sevišķi ASV par aplokšņu naudas ņemšanu ārstu izslēgtu no ārstu biedrības momentā, jo to uzskata par pacientu krāpšanu un diskrimināciju pret pacientiem, kam nav naudas.
Pēc tam, kad Izraēla tika dibināta 1948.g., Vācija īstenoja milzu AFFIRMATIVE ACTION un palīdzēja Izraēlai visādos veidos, kas varbūt bija izšķiroši Izraēlas pastāvēšanai. Summas, ko Vācija deva, bija tik lielas, ka ir slepenas vēl šodien (lai nesadusmotu arābus). Pēc Otrā pasaules kara Vācija rīkojās godīgi. Vācu karš pret ebrejiem beidzās 1945. gadā.
Ja tikai karš pret Latviju un latviešiem būtu beidzies 1945.g. Mēs varam tikai sapņot par to, jo karš turpinās līdz šodienai ar Latvijas pārkrievošanu un lienošo okupāciju.
• Izraēla tika dibināta 1948.g,
• bet gandrīz tajā pašā laikā - 1949.g. tūkstošiem latviešu tika izsūtīti uz Sibīriju.
Latvijai arī vajag milzīgu AFFIRMATIVE ACTION un te tai vajag būt 500 000 krievu repatriācijai uz viņu tēvzemi, ko arī Putins grib. Starp tiem vajag būt visiem, kam bija kādi sakari ar krievu armiju, miliciju un čeku. Krievija te var palīdzēt visvairāk, bet vai Krievija būs tik godīga kā pēckara Vācija?
AFFIRMATIVE ACTION gaidot,
Aivars Slucis, latvietis
sestdiena, 2010. gada 4. decembris
Urbanovičs caur ofšoriem pārdevis un vēlāk atpircis savus īpašumus
http://www.apollo.lv/portal/news/articles/222417
Saskaņas centra (SC) Saeimas frakcijas līderis Jānis Urbanovičs 2001.gadā no sākuma pārdevis, bet vēlāk par daudzkārt lielāku naudu atpircis sev piederošos zemes un nekustamos īpašumus Latgalē, informē portāls «pietiek.com».
Kā patiesais labuma guvējs no šādiem darījumiem, pēc «pietiek.com» versijas, varētu būt slēpies nevis pats politiķis vai viņa ģimenes locekļi, bet viņa kādreizējais darījumu partneris Roberts Binde. Urbanovičs aizdomīgās īpašumu shēmas skaidro ar darījumu partnera izvirzītiem nosacījumiem, nevis paša slēpšanos aiz necaurspīdīgas uzņēmumu struktūras vai ārzonas kompānijas.
Uzņēmumu reģistrā pieejamie dokumenti rada priekšstatu, ka Urbanovičs darījumu ar īpašumiem Latgalē veicis ar ofšora firmu «Intex L.L.C.», kurai Urbanovičs caur citiem uzņēmumiem vispirms pārdevis, bet vēlāk par daudzkārt lielāku naudu atpircis īpašumus Latgalē.
Līdzdalību «Intex» Urbanovičs amatpersonas deklarācijās nav norādījis. Savukārt Binde, kurš 2002.gadā oficiāli ziedojis 3760 latus partijai PCTVL laikā, kad tajā vēl darbojās Urbanovičs, «pietiek.com» atteicies atbildēt uz jautājumiem par darījumu jēgu starp sev piederošajiem uzņēmumiem un Urbanoviču, aicinot iepazīties ar publiskajos reģistros pieejamo informāciju.
Urbanovičs pirms vairākiem gadiem veikto darījumu shēmu skaidro ar Bindes nosacījumu - iesaistīties politiķa viesu mājas biznesā netālu no Rēzeknes kā juridiskai personai caur «Intex L.L.C.».
Bindes valsts amatpersonas deklarācijas, kuras viņš laikā no 2003. līdz 2007.gadam iesniedzis kā SIA «Getliņi EKO» valdes priekšsēdētāja vietnieks, rāda, ka viņam piederējušas 10 daļas SIA «Reviteko» 200 latu vērtībā, - to apliecina arī Uzņēmumu reģistra (UR) dati. Taču nevienā no oficiālajiem reģistriem un arī viņa amatpersonas deklarācijās neparādās tas, ko saka Urbanovičs, - ka tieši Bindem piederējusi ārzonas kompānija «Intex L.L.C.».
Laikā no 2001. līdz 2005.gadam Urbanovičs ar šo SIA «Reviteko» slēdzis vairākus darījumus, kuru rezultātā vairāki nekustamie īpašumi sākotnēji pārgājuši no politiķa pie firmas, bet pēc dažiem gadiem atpirkti par vairākkārt lielāku naudu. Firmai «Reviteko» Urbanovičs 2002.gadā šos īpašumus pārdevis par nedaudz vairāk kā 95 000 latu, bet gadu vēlāk vēl vienu īpašumu par 36 000 latu. Bet jau 2005.gadā Urbanovičs šos pašus īpašumus no SIA «Reviteko» atpircis jau par kopumā vairāk nekā 311 000 latu.
Aptuveni pirms nedēļas Urbanovičs skaidroja, ka SIA «Reviteko» bijis šī objekta apsaimniekotājs «uz absolūti transparentiem pamatiem». Savu māsu Mariju Ločmeli, kura, spriežot pēc Uzņēmumu reģistra datiem, 2002.gadā bijusi SIA «Reviteko» izpilddirektore ar paraksta tiesībām, politiķis šajā uzņēmumā iekārtojis darbā, bet tas nenozīmējot, ka aiz «Reviteko» stāv Urbanovičs vai viņa ģimene.
Urbanovičs portālam neesot pieminējis, ka 2001.gadā, formāli «pārdodot» īpašumus «Reviteko», viņš tos faktiski daļēji pārdevis pats sev. Kā rāda UR apkalpojošā «Lursoft» datu bāze, jau kopš 2001.gada sākotnēji 95%, vēlāk 90%, pašlaik jau visi 100% «Reviteko» kapitāldaļu pieder tikpat mazpazīstamai SIA «Reference Vitalis». Savukārt šīs SIA līdzīpašnieks laikā, kad notika pirmie zemes pārdošanas darījumi kompānijai «Reviteko», bijis pats Urbanovičs.
Tātad faktiski politiķis zemesgabalus daļēji pārdevis pats sev un, iespējams, pēc dažiem gadiem arī nopircis pats no sevis: kopš 2002.gada septembra SIA «Reference Vitalis» īpašnieki ir paslēpušies ārzonā - kompānijas vienīgais īpašnieks ir nezināmām personām piederošs ofšors «Intex L.L.C.» Urbanoviča amatpersonas deklarācijās līdzdalība ārzonas kompānijā «Intex», kā jau minēts, nav norādīta.
Tagad, pēc konsultēšanās ar savu juristu, Urbanovičs atminas, ka ar «Reviteko» tomēr bijis saistīts. SIA «Reviteko» caur sev daļēji piederošo SIA «Reference Vitalis» politiķis 2001.gada novembrī nodibinājis kopā ar savu juristu un vēl diviem partneriem.
Kā tagad visas šīs sarežģītās darījumu ķēdes jēgu skaidro Urbanovičs, tas ticis darīts, lai viņam piederošajā viesu nama biznesā piesaistītu investīcijas, ar kurām nācis Binde. 2001.gada jūnijā Binde par 49 973 latiem atpircis no Urbanoviča nekustamos īpašumus, bet nākamajā gadā par 5 000 latu arī politiķim piederošās daļas SIA «Referance Vitalis» un līdz ar to arī tai piederošo SIA «Reviteko».
2005.gadā Urbanovičs no Bindes savu biznesu savukārt atpircis. Politiķa amatpersonas deklarācija rāda, ka 2005.gadā viņš slēdzis rokas naudas līgumu ar Bindi par 93 000 latu, bet šo naudu saņēmis tikai pēc gada - 2006.gadā - jau ASV dolāros (198 000 latu).
Dīvainos darījumus ar SIA «Reviteko Urbanovičs» skaidro ar nepieciešamību piesaistīt biznesam naudu un pārkreditēties. «Pārdodot īpašumu, varēja saņemt lielāku kredītu, pārkreditēties,» skaidro Urbanovičs. Kredīts, kā rāda arī zemesgrāmatas, ņemts Latvijas Hipotēku un zemes bankā (pirms tam uz brīdi - VEF bankā).
Galu galā 2008.gadā Urbanovičs zemi kopā ar viesu namu par 318 000 latu pārdevis miljonāram, Holdinga kompānijas «Felix» (pieder, piemēram, Rīgas Vagonbūves rūpnīca) līdzīpašniekam Aivaram Ločmelim. Šo soli Urbanovičs skaidro ar finansiālām grūtībām - neesot pieticis rocības, lai segtu aptuveni 2000 latu lielos ikmēneša kredītmaksājumus. No amatpersonas 2007.gada deklarācijas izriet, ka aizdevuma pamatsummas un procentu atmaksai mēnesī tērēti tikai aptuveni 1300 latu.
«Tā bija tīra biznesa interese,» uz portāla «pietiek.com» jautājumu, vai vairāk nekā 300 000 latu kredītsaistību uzņemšanās par viesu namu Latgalē nav pakalpojums politiķim Urbanovičam, uzsvēra Ločmelis. Uzņēmējs uzskata, ka īpašums ir vērtīgs un izvietots labā vietā, turklāt 2008.gadā, kad darījums slēgts, nekustamo īpašumu tirgus vēl plaucis un zēlis
Saskaņas centra (SC) Saeimas frakcijas līderis Jānis Urbanovičs 2001.gadā no sākuma pārdevis, bet vēlāk par daudzkārt lielāku naudu atpircis sev piederošos zemes un nekustamos īpašumus Latgalē, informē portāls «pietiek.com».
Kā patiesais labuma guvējs no šādiem darījumiem, pēc «pietiek.com» versijas, varētu būt slēpies nevis pats politiķis vai viņa ģimenes locekļi, bet viņa kādreizējais darījumu partneris Roberts Binde. Urbanovičs aizdomīgās īpašumu shēmas skaidro ar darījumu partnera izvirzītiem nosacījumiem, nevis paša slēpšanos aiz necaurspīdīgas uzņēmumu struktūras vai ārzonas kompānijas.
Uzņēmumu reģistrā pieejamie dokumenti rada priekšstatu, ka Urbanovičs darījumu ar īpašumiem Latgalē veicis ar ofšora firmu «Intex L.L.C.», kurai Urbanovičs caur citiem uzņēmumiem vispirms pārdevis, bet vēlāk par daudzkārt lielāku naudu atpircis īpašumus Latgalē.
Līdzdalību «Intex» Urbanovičs amatpersonas deklarācijās nav norādījis. Savukārt Binde, kurš 2002.gadā oficiāli ziedojis 3760 latus partijai PCTVL laikā, kad tajā vēl darbojās Urbanovičs, «pietiek.com» atteicies atbildēt uz jautājumiem par darījumu jēgu starp sev piederošajiem uzņēmumiem un Urbanoviču, aicinot iepazīties ar publiskajos reģistros pieejamo informāciju.
Urbanovičs pirms vairākiem gadiem veikto darījumu shēmu skaidro ar Bindes nosacījumu - iesaistīties politiķa viesu mājas biznesā netālu no Rēzeknes kā juridiskai personai caur «Intex L.L.C.».
Bindes valsts amatpersonas deklarācijas, kuras viņš laikā no 2003. līdz 2007.gadam iesniedzis kā SIA «Getliņi EKO» valdes priekšsēdētāja vietnieks, rāda, ka viņam piederējušas 10 daļas SIA «Reviteko» 200 latu vērtībā, - to apliecina arī Uzņēmumu reģistra (UR) dati. Taču nevienā no oficiālajiem reģistriem un arī viņa amatpersonas deklarācijās neparādās tas, ko saka Urbanovičs, - ka tieši Bindem piederējusi ārzonas kompānija «Intex L.L.C.».
Laikā no 2001. līdz 2005.gadam Urbanovičs ar šo SIA «Reviteko» slēdzis vairākus darījumus, kuru rezultātā vairāki nekustamie īpašumi sākotnēji pārgājuši no politiķa pie firmas, bet pēc dažiem gadiem atpirkti par vairākkārt lielāku naudu. Firmai «Reviteko» Urbanovičs 2002.gadā šos īpašumus pārdevis par nedaudz vairāk kā 95 000 latu, bet gadu vēlāk vēl vienu īpašumu par 36 000 latu. Bet jau 2005.gadā Urbanovičs šos pašus īpašumus no SIA «Reviteko» atpircis jau par kopumā vairāk nekā 311 000 latu.
Aptuveni pirms nedēļas Urbanovičs skaidroja, ka SIA «Reviteko» bijis šī objekta apsaimniekotājs «uz absolūti transparentiem pamatiem». Savu māsu Mariju Ločmeli, kura, spriežot pēc Uzņēmumu reģistra datiem, 2002.gadā bijusi SIA «Reviteko» izpilddirektore ar paraksta tiesībām, politiķis šajā uzņēmumā iekārtojis darbā, bet tas nenozīmējot, ka aiz «Reviteko» stāv Urbanovičs vai viņa ģimene.
Urbanovičs portālam neesot pieminējis, ka 2001.gadā, formāli «pārdodot» īpašumus «Reviteko», viņš tos faktiski daļēji pārdevis pats sev. Kā rāda UR apkalpojošā «Lursoft» datu bāze, jau kopš 2001.gada sākotnēji 95%, vēlāk 90%, pašlaik jau visi 100% «Reviteko» kapitāldaļu pieder tikpat mazpazīstamai SIA «Reference Vitalis». Savukārt šīs SIA līdzīpašnieks laikā, kad notika pirmie zemes pārdošanas darījumi kompānijai «Reviteko», bijis pats Urbanovičs.
Tātad faktiski politiķis zemesgabalus daļēji pārdevis pats sev un, iespējams, pēc dažiem gadiem arī nopircis pats no sevis: kopš 2002.gada septembra SIA «Reference Vitalis» īpašnieki ir paslēpušies ārzonā - kompānijas vienīgais īpašnieks ir nezināmām personām piederošs ofšors «Intex L.L.C.» Urbanoviča amatpersonas deklarācijās līdzdalība ārzonas kompānijā «Intex», kā jau minēts, nav norādīta.
Tagad, pēc konsultēšanās ar savu juristu, Urbanovičs atminas, ka ar «Reviteko» tomēr bijis saistīts. SIA «Reviteko» caur sev daļēji piederošo SIA «Reference Vitalis» politiķis 2001.gada novembrī nodibinājis kopā ar savu juristu un vēl diviem partneriem.
Kā tagad visas šīs sarežģītās darījumu ķēdes jēgu skaidro Urbanovičs, tas ticis darīts, lai viņam piederošajā viesu nama biznesā piesaistītu investīcijas, ar kurām nācis Binde. 2001.gada jūnijā Binde par 49 973 latiem atpircis no Urbanoviča nekustamos īpašumus, bet nākamajā gadā par 5 000 latu arī politiķim piederošās daļas SIA «Referance Vitalis» un līdz ar to arī tai piederošo SIA «Reviteko».
2005.gadā Urbanovičs no Bindes savu biznesu savukārt atpircis. Politiķa amatpersonas deklarācija rāda, ka 2005.gadā viņš slēdzis rokas naudas līgumu ar Bindi par 93 000 latu, bet šo naudu saņēmis tikai pēc gada - 2006.gadā - jau ASV dolāros (198 000 latu).
Dīvainos darījumus ar SIA «Reviteko Urbanovičs» skaidro ar nepieciešamību piesaistīt biznesam naudu un pārkreditēties. «Pārdodot īpašumu, varēja saņemt lielāku kredītu, pārkreditēties,» skaidro Urbanovičs. Kredīts, kā rāda arī zemesgrāmatas, ņemts Latvijas Hipotēku un zemes bankā (pirms tam uz brīdi - VEF bankā).
Galu galā 2008.gadā Urbanovičs zemi kopā ar viesu namu par 318 000 latu pārdevis miljonāram, Holdinga kompānijas «Felix» (pieder, piemēram, Rīgas Vagonbūves rūpnīca) līdzīpašniekam Aivaram Ločmelim. Šo soli Urbanovičs skaidro ar finansiālām grūtībām - neesot pieticis rocības, lai segtu aptuveni 2000 latu lielos ikmēneša kredītmaksājumus. No amatpersonas 2007.gada deklarācijas izriet, ka aizdevuma pamatsummas un procentu atmaksai mēnesī tērēti tikai aptuveni 1300 latu.
«Tā bija tīra biznesa interese,» uz portāla «pietiek.com» jautājumu, vai vairāk nekā 300 000 latu kredītsaistību uzņemšanās par viesu namu Latgalē nav pakalpojums politiķim Urbanovičam, uzsvēra Ločmelis. Uzņēmējs uzskata, ka īpašums ir vērtīgs un izvietots labā vietā, turklāt 2008.gadā, kad darījums slēgts, nekustamo īpašumu tirgus vēl plaucis un zēlis
piektdiena, 2010. gada 3. decembris
Ļaunums
LTV varam skatīties dokumentālu filmu ‘’ 1000 jūdzes līdz Eņģeļu pilsētai.’’ Tajā redzam, kā deviņi latviešu ceļotāji ar četrām apvidus mašīnām aizbraukuši uz Krievijas ziemeļiem – Arhangeļskas apgabalu, kur pirms 60 gadiem bijušas Gulaga nometnes. Tagad tur valda pamestība, cilvēku ir maz , sabrūk mājas. Tur ir pamesta vesela pilsēta. Filmas autori neko nekritizē, tikai filmē to, kas ir redzams, uzslavē vietējos zēnus, izmaksā viņiem saldējumu. Satiktie cilvēki ir draudzīgi, kāda sieviete stāsta. Ka te strādājuši latvieši, igauņi, poļi – visi bijuši izsūtītie, tiklīdz varējuši, tūlīt aizbraukuši. Tur ir lielas teritorijas, kur cilvēki vispār nav. Demogrāfiskais stāvoklis kaimiņvalstī ir ļoti slikts. Valdība ir saukusi krievus atgriezties etniskajā dzimtenē daudzkārt, solījusi pārcelšanās naudu, dzīvokļus, darbu, citus labumus, bet atsaucība bijusi niecīga. Šī valsts daļa iet bojā. Es negribētu, ka tur sāktu dzīvot ķīnieši, tāpēc meklēju cēloņus, kāpēc ir tāds stāvoklis? Domas aiziet pagātnē, Krievijas vēsturē. Staļinlaikos Gulaga nometnēs aizgāja bojā desmitiem miljoni. Vai tas nav kaut kāds lāsts , kas tagad nolaidies pār šo zemi, kur kādreiz drausmīgā veidā iznīcināja visdažādāko tautu cilvēkus? Kas vainīgs? Komunistiskā ideoloģija, kas radīja Ļaunuma impēriju? Ļoti ticami.
Kas mainījies? Ideoloģija nedaudz izskaistināta, bet būtība tā pati. Ļaunums saglabājies. Agresivitāte, citu valstu iekarošana, meli, meli , meli. Vēstures vietā propoganda, bruņošanās. Ja mūsdienās grūtāk iekarot otru valsti ar bumbvedējiem un tankiem, tad var mēģināt tā, kā tas notika Latvijā: nodibināja Kremlim uzticamu partiju, sameklēja nodevējus, dāsni finansēja un centās parlamentārā ceļā sagrābt varu. ĻAUNUMS bija ideoloģijas virzītājspēks. Neizdevās. 2010. gadā vairāk nekā 300 Latvijas nepilsoņu pieņēma Krievijas pilsonību, bet neviens nepārcēlās uz dzīvi savā etniskajā dzimtenē. Izskan aizdomas, ka tas darīts tāpēc, lai nākotnē varētu šos cilvēkus izmantot provokācijām pret Latviju. Krievi iebruka Gruzijā 2008. gadā it kā lai aizstāvētu savus pilsoņus . Krievu režisors Andrejs Ņekrasovs uzņēmis dokumentālu filmu par šo karu. Tā saucas „Krievijas mācību stundas”. Tā izrādīta arī Rīgā, bet pašā Krievijā tikai četras reizes, jo baidās to demonstrēt tāpēc, ka tā pasaka taisnību par šo karu.
„Šī filma” saka autors „ir par noziegumiem. Tā ir personiska filma par manām urdošajām rūpēm par savu tautu. Ziniet, man ar viņiem ir jādzīvo.” Kremļa propaganda par šo karu izplatīja melus, bet Ņekrasova kolēģi par viņu smējās. Bija cilvēki, kas pateicās par patiesību (šī intervija publicēta žurnālā IR, nr.25, 23. – 29.septembris, 2010). Par Putinu viņš saka, ka tas ir Santpeterburgas huligāns , džeks ar mačo reakcijām to sliktākajās izpausmēs. Ņekrasovs: „Krievi nav dumji, viņi redz, ka viņiem melo”. Medvedjeva vārdi neko nenozīmē. Viņš var teikt vienalga ko, jo neviens viņu netur pie vārda.Ja nav brīvu mediju, var teikt atkal un atkal, neviens neliks par šiem vārdiem atbildēt. Es domāju, ka krievi pašreizējo stāvokli nepacietīs mūžīgi. Krievija atzīst, ka valstij lielu ļaunumu nodara alkoholisms, narkotikas, Hiv vīrus. Valsts pelna, pārdodot gāzi, naftu, citus derīgos izrakteņus, ieročus, bet citu valstu attieksme pret Kremli ir aizdomu pilna. Pat Baltkrievijas prezidents Lukašenko šogad pateica, ka viņa valsts vairs neklanīsies Krievijas priekšā. Arvien pārliecinošāk redzams, ka ar ļaunumu maz ko var panākt, tāpat kā ar meliem.
ATIS SKALBERGS
Kas mainījies? Ideoloģija nedaudz izskaistināta, bet būtība tā pati. Ļaunums saglabājies. Agresivitāte, citu valstu iekarošana, meli, meli , meli. Vēstures vietā propoganda, bruņošanās. Ja mūsdienās grūtāk iekarot otru valsti ar bumbvedējiem un tankiem, tad var mēģināt tā, kā tas notika Latvijā: nodibināja Kremlim uzticamu partiju, sameklēja nodevējus, dāsni finansēja un centās parlamentārā ceļā sagrābt varu. ĻAUNUMS bija ideoloģijas virzītājspēks. Neizdevās. 2010. gadā vairāk nekā 300 Latvijas nepilsoņu pieņēma Krievijas pilsonību, bet neviens nepārcēlās uz dzīvi savā etniskajā dzimtenē. Izskan aizdomas, ka tas darīts tāpēc, lai nākotnē varētu šos cilvēkus izmantot provokācijām pret Latviju. Krievi iebruka Gruzijā 2008. gadā it kā lai aizstāvētu savus pilsoņus . Krievu režisors Andrejs Ņekrasovs uzņēmis dokumentālu filmu par šo karu. Tā saucas „Krievijas mācību stundas”. Tā izrādīta arī Rīgā, bet pašā Krievijā tikai četras reizes, jo baidās to demonstrēt tāpēc, ka tā pasaka taisnību par šo karu.
„Šī filma” saka autors „ir par noziegumiem. Tā ir personiska filma par manām urdošajām rūpēm par savu tautu. Ziniet, man ar viņiem ir jādzīvo.” Kremļa propaganda par šo karu izplatīja melus, bet Ņekrasova kolēģi par viņu smējās. Bija cilvēki, kas pateicās par patiesību (šī intervija publicēta žurnālā IR, nr.25, 23. – 29.septembris, 2010). Par Putinu viņš saka, ka tas ir Santpeterburgas huligāns , džeks ar mačo reakcijām to sliktākajās izpausmēs. Ņekrasovs: „Krievi nav dumji, viņi redz, ka viņiem melo”. Medvedjeva vārdi neko nenozīmē. Viņš var teikt vienalga ko, jo neviens viņu netur pie vārda.Ja nav brīvu mediju, var teikt atkal un atkal, neviens neliks par šiem vārdiem atbildēt. Es domāju, ka krievi pašreizējo stāvokli nepacietīs mūžīgi. Krievija atzīst, ka valstij lielu ļaunumu nodara alkoholisms, narkotikas, Hiv vīrus. Valsts pelna, pārdodot gāzi, naftu, citus derīgos izrakteņus, ieročus, bet citu valstu attieksme pret Kremli ir aizdomu pilna. Pat Baltkrievijas prezidents Lukašenko šogad pateica, ka viņa valsts vairs neklanīsies Krievijas priekšā. Arvien pārliecinošāk redzams, ka ar ļaunumu maz ko var panākt, tāpat kā ar meliem.
ATIS SKALBERGS
piektdiena, 2010. gada 26. novembris
Kam taisnība (par KNAB)
Normunds Vilnītis par KNAB priekšnieku sāka strādāt no2009.g. marta. Pēc kāda laika viņš rosināja iestādē veikt reorganizāciju, proti, korupcijas apkarošanu aktīvāk veikt reģionos, ne tikai Rīgā, kur saimnieciskā darbība arī var būt koruptīva. Radās aizdomas, ka, sadalot iestādes darbiniekus pa reģioniem, viņi padarīs mazāk un šis darbs var atgādināt darba imitāciju, nevis stingru, principiālu cīņu pret korupciju. No ārpuses izskatīsies, ka KNAB strādā, bet tā būs tikai ilūzija. Ieguvēji būs shēmotāji, krāpnieki, blēži. Šīs aizdomas Vilnītis nespēja kliedēt. Citu darbinieku domas, ieteikumus priekšnieks neņēma vērā. Viņš ieteica likvidēt valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļu, atlaist vienu no saviem vietniekiem. Pretestība priekšnieka apšaubāmajiem ieteikumiem pieauga. Sākās pakāpeniska darbinieku iebaidīšana. Darbs notika aizdomu gaisotnē. Biroja darbinieki vērsās prokuratūrā. Priekšnieks attiecīgi izmantoja savu dienesta stāvokli, lai parādītu, kurš te noteicējs. Nesaskaņas pārauga konfliktā , kurā iesaistījās premjers. TV ziņoja, ka V.Dombrovskim iesniegta apsūdzība, kurā 70 epizodēs atmaskots biroja vadītājs. Premjers izveidoja speciālu komisiju, kas sastāv no prokurora, deputātiem, politiķiem, juristiem un citiem speciālistiem, lai izvērtētu radušos konfliktsituāciju.
2010.g.24. novembrī TV raidījumā „Kas notiek Latvijā?”, ko vada Jānis Domburs, aicināja studijā Normundu Vilnīti, viņa vietniekus Jutu Strīķi, Alvi Vilku, prokuroru, deputātus, citus speciālistus. Visas Latvijas priekšā norisinājās izskaidrošanās. Tika minēts, ka biroja darbinieki rakstījuši trīs atklātas vēstules, izsakot neuzticību Vilnītim. Tās parakstījuši kopā vairāk nekā 100 no 142 biroja darbiniekiem. Vilnītim klājās grūti. TV kamera ir nežēlīga, tās priekšā meli ir meli, tos nevar noslēpt. Viskritiskākā bija Juta Strīķe. Kad biroju vadīja Loskutovs, Šķēle viņam ieteica atbrīvoties no Strīķes. Raidījuma laikā notika arī telefonaptauja. Tās rezultāti: 1)biroja vadītājs jāatbrīvo vai pašam jāaiziet 3349 zvani, 2) padotajiem jāstrādā 327 zvani.
Komisijas pieņemto lēmumu sūtīs uz Saeimu apstiprināšanai. Vilnīti iecēla parlaments, noņemt var parlaments. Jāgaida parlamenta lēmums.
ATIS SKALBERGS
2010.g.24. novembrī TV raidījumā „Kas notiek Latvijā?”, ko vada Jānis Domburs, aicināja studijā Normundu Vilnīti, viņa vietniekus Jutu Strīķi, Alvi Vilku, prokuroru, deputātus, citus speciālistus. Visas Latvijas priekšā norisinājās izskaidrošanās. Tika minēts, ka biroja darbinieki rakstījuši trīs atklātas vēstules, izsakot neuzticību Vilnītim. Tās parakstījuši kopā vairāk nekā 100 no 142 biroja darbiniekiem. Vilnītim klājās grūti. TV kamera ir nežēlīga, tās priekšā meli ir meli, tos nevar noslēpt. Viskritiskākā bija Juta Strīķe. Kad biroju vadīja Loskutovs, Šķēle viņam ieteica atbrīvoties no Strīķes. Raidījuma laikā notika arī telefonaptauja. Tās rezultāti: 1)biroja vadītājs jāatbrīvo vai pašam jāaiziet 3349 zvani, 2) padotajiem jāstrādā 327 zvani.
Komisijas pieņemto lēmumu sūtīs uz Saeimu apstiprināšanai. Vilnīti iecēla parlaments, noņemt var parlaments. Jāgaida parlamenta lēmums.
ATIS SKALBERGS
Abonēt:
Ziņas (Atom)