Raimonds Rublovskis, PS #30 Rīgas saraksts

http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND10.kandid2?NR1=5&cbutton=57050135418

Dzimšanas gads: 1967
Ārvalstu pilsonība: nav
Dzīves vieta: Rīga
Izglītība: augstākā
Pabeigtas šādas mācību iestādes: ASV Jūras kājinieku štāba un vadības koledža, 2001, militāro studiju maģistrs
Latvijas Universitāte, 2000, jurists
Latvijas Universitāte, 1994, vēstures maģistrs
Darba vieta un amats: Meirovica biedrība, dibinātājs
Valsts valodas prasmes pašnovērtējums: teicami
Tautība: latvietis
Ģimenes stāvoklis: šķīries
Īpašumi:
1. Kandidāta īpašumā vai valdījumā (arī sakarā ar nodibināto aizbildnību vai aizgādnību) esošie nekustamie īpašumi (to veids un atrašanās vietas)
   dzīvoklis Rīga (īpašumā)
4. Kandidāta parādsaistību summa, ja parādsaistību vērtība katrā gadījumā atsevišķi vai kopā pārsniedz 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas
5000 EUR
5. Kandidāta izsniegto aizdevumu summa, ja aizdevumu vērtība katrā gadījumā atsevišķi vai kopā pārsniedz 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas
20000 EUR
6. Kandidātam piederošas kapitāla daļas (akcijas, pajas), norādot kapitāla daļu skaitu un summu - nav
7. Kandidāta skaidrās naudas uzkrājumi, ja to summa pārsniedz 500 latus
700 LVL
8. Kandidāta bezskaidrās naudas uzkrājumi un bezskaidrās naudas norēķinu karšu kontu atlikumi, ja to summa pārsniedz 500 latus (norādot katra bezskaidrās naudas uzkrājumu turētāja vai bezskaidrās naudas norēķinu kartes izdevēja nosaukumu)
AS "SEB banka" 2700 LVL

http://www.pilsoniska-savieniba.lv/?&s=1279526559&fu=i&id=1280158998
Dzimis: 1967. gadā Rīgā
Izglītība: vēstures maģistrs LU, juridiskā izglītība LU, militāro studiju maģistrs ASV
Nodarbošanās: rezerves pulkvedis, viens no Meierovica biedrības dibinātājiem
Iepriekšējā darba pieredze: NBS Apvienotā štāba Stratēģiskās plānošanas departamenta priekšnieks, Pirmā policijas bataljona biedrības valdes loceklis
Hobiji: sports, mūzika, literatūra

http://www.nra.lv/zinas/13350-knab-prieksnieka-amata-pretendentus-valdiba-vertes-tikai-pec-jauna-gada.htm
"Jaunpienācēju vidū ir vairāki kandidāti, kuru izglītība un līdzšinējā darba pieredze vismaz teorētiski ļauj viņus uzskatīt par vairāk vai mazāk reāliem pretendentiem. Viņu vidū ir Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba Stratēģiskās plānošanas departamenta priekšnieks Raimonds Rublovskis, kurš savās darba gaitās ieņēmis ne vien atbildīgus posteņus Latvijas starptautiskajās militārajās pārstāvniecībās, bet bijis arī Saeimas un Valsts prezidenta Drošības dienesta komandieris un priekšnieks, Militārās policijas priekšnieks, kā arī strādājis Valsts prezidenta un Saeimas Drošības dienestā par sevišķi svarīgu lietu inspektoru."

http://www.iauto.lv/article.php?sid=8491
"Preses uzmanības lokā Germans Milušs līdz šim nonācis saistībā ar Valsts prezidenta un Saeimas drošības dienesta padomnieka apliecību, ko viņam bija izsniedzis bijušais drošības dienesta priekšnieks Raimonds Rublovskis"

http://www.politika.lv/temas/tiesiska_valsts_un_korupcija/neticibas_sortlists/
"Vai, iespējams, Raimondu Rublovski „iegāza” pazīšanās ar meklēšanā esošo Jūrmalgeitas dalībnieku Germanu Milušu?"

http://lv.wikipedia.org/wiki/Raimonds_Rublovskis
Dienesta laikā R. Rublovskis ir ieņēmis vairākus augstus militāros amatus NBS. 1997. g. viņš kļuva par pirmo NBS Militārās policijas komandieri, tam sekoja sešus gadus ilga Latvijas Republikas Saeimas un Valsts Prezidenta drošības dienesta vadīšana. No 2001. gada līdz 2003. gadam Rublovskis bija Speciālo Operāciju Spēku komandiera pienākumu izpildītājs.Viņš ir vadījis arī Latvijas Republikas Nacionālo Militāro pārstāvniecību NATO Augstākajā Sabiedroto Spēku štābā Eiropā (SHAPE) Monsā, Beļģijā. Pēdējais amats pirms aktīvā dienesta pamešanas Rublovskim bija NBS Apvienotā Štāba Stratēģiskās Plānošanas departamenta priekšnieks.
2010. gadā pēc 23 dienesta gadiem valsts bruņotajos spēkos R. Rublovskis atvaļinājās ar pulkveža dienesta pakāpi.

Rolands Irklis, PS, Vienotība, Vēlēšanu reformas biedrs, jurists

http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND10.kandid2?NR1=5&cbutton=84114336048

Dzimšanas gads: 1981
Ārvalstu pilsonība: nav
Dzīves vieta: Rīga
Izglītība: augstākā
Pabeigtas šādas mācību iestādes: Latvijas Universitāte, 2005, jurists,    otrā līmeņa augstākā izglītība
Darba vietas un amati: SIA "Konsultāciju sabiedrība RA", valdes loceklis
     Politisko partiju apvienība "Vienotība", valdes loceklis
     Politiskā partija "Pilsoniskā savienība", valdes loceklis
     Vēlēšanu reformas biedrība, valdes priekšsēdētāja vietnieks
Valsts valodas prasmes pašnovērtējums: dzimtā
Tautība: latvietis
Ģimenes stāvoklis: neprecējies
Īpašumi:
1. Kandidāta īpašumā vai valdījumā (arī sakarā ar nodibināto aizbildnību vai aizgādnību) esošie nekustamie īpašumi (to veids un atrašanās vietas)
     dzīvoklis Limbaži (īpašumā)

http://www.pilsoniska-savieniba.lv/?&s=1279526559&fu=i&id=1280158977

Dzimis: 1981. gadā Limbažos
Izglītība: jurista kvalifikācija LU
Nodarbošanās: uzsācis savu privātpraksi, valdes loceklis SIA „Konsultāciju sabiedrība RA”, Vēlēšanu reformas biedrības valdes priekšsēdētāja vietnieks, VIENOTĪBAS un PS valdes loceklis
Iepriekšējā darba pieredze: strādājis juridiskajā birojā „Law Offi ce „Convents”” un Latvijas Bankā

Hobiji: kalnu riteņbraukšana, sniega dēlis

Mājas lapa: http://www.rolandsirklis.com/

Vaira Paegle, PS, TP

Ilgstoši dabojusies TP un kopā ar TP balsojusi par Abrenes atdošanu un par visiem citiem nodevīgajiem TP lēmumiem.

http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND10.kandid2?NR1=5&cbutton=18222637821

Dzimšanas gads: 1942
Ārvalstu pilsonība: nav
Dzīves vieta: Rīga
Izglītība: augstākā
Pabeigtas šādas mācību iestādes: Ņūhemšīras Universitāte, ASV, 1967, maģistra grāds starptautiskajās attiecībās
Tafta Universitāte, ASV, 1964, bakalaura grāds vēsturē un starptautiskajās attiecībās
Darba vietas un amati: LR 9.Saeima, deputāte
LR Saeima, Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja
Baltijas un Melnās jūras alianse, valdes locekle
Valsts valodas prasmes pašnovērtējums: tekoši
Tautība: latviete
Ģimenes stāvoklis: precējusies
Īpašumi:
1. Kandidāta īpašumā vai valdījumā (arī sakarā ar nodibināto aizbildnību vai aizgādnību) esošie nekustamie īpašumi (to veids un atrašanās vietas)
māja un zeme (kopīpašumā) ASV (īpašumā)
dzīvoklis (kopīpašumā) Rīga (īpašumā)
māja un zeme (kopīpašumā) Rīga (īpašumā)
zeme Staicele (īpašumā)
māja un zeme Rojas novads (īpašumā)
2. Kandidātam piederošie valsts institūcijās reģistrējamie transportlīdzekļi (sauszemes, gaisa un ūdens transporta līdzekļi - to veids, izlaides un reģistrācijas gads) - nav
3. Nekustamie īpašumi (to veids un atrašanās vietas), kurus kandidāts iznomā citām personām vai nomā no citām personām
dzīvokļu nams Rīga (iznomā)
4. Kandidāta parādsaistību summa, ja parādsaistību vērtība katrā gadījumā atsevišķi vai kopā pārsniedz 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas - nav
5. Kandidāta izsniegto aizdevumu summa, ja aizdevumu vērtība katrā gadījumā atsevišķi vai kopā pārsniedz 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas - nav
6. Kandidātam piederošas kapitāla daļas (akcijas, pajas), norādot kapitāla daļu skaitu un summu - nav
7. Kandidāta skaidrās naudas uzkrājumi, ja to summa pārsniedz 500 latus - nav
8. Kandidāta bezskaidrās naudas uzkrājumi un bezskaidrās naudas norēķinu karšu kontu atlikumi, ja to summa pārsniedz 500 latus (norādot katra bezskaidrās naudas uzkrājumu turētāja vai bezskaidrās naudas norēķinu kartes izdevēja nosaukumu)
Bank of America 143520 USD
Swedbank 1286,73 LVL
9. Kandidātam piederošie vērtspapīri sadalījumā pa to veidiem [norādot to veidu, skaitu, summu (nominālvērtībā) un juridiskās personas - vērtspapīru eminenta - nosaukumu, privatizācijas un kompensācijas sertifikātiem norādot tikai to skaitu] - nav

Deputātu kandidāts(-e) ir norādījis(-usi), ka nav sadarbojies(-usies) ar PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestiem, izlūkdienestiem vai pretizlūkošanas dienestiem kā šo dienestu ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs.

http://www.pilsoniska-savieniba.lv/?&s=1279526559&fu=i&id=1280158953

Dzimusi: 1942. gadā Rīgā

Izglītība: maģistra grāds starptautiskajās attiecībās Ņūhempšīras universitātē ASV

Nodarbošanās: Saeimas deputāte, Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja, Baltijas–Melnās jūras alianses valdes locekle

Iepriekšējā darba pieredze: NATO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja, ilgus gadus darbojusies Saeimas Ārlietu un Eiropas lietu komisijā, Stratēģiskās plānošanas un attīstības nodaļas direktore, vadības konsultante

Kristīne Drēviņa, PS, #22 Rīgas saraksts, Lietussargu grupa

http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND10.kandid2?NR1=5&cbutton=6082530489

Dzimšanas gads: 1975
Ārvalstu pilsonība: nav
Dzīves vieta: Rīga
Izglītība: augstākā
Pabeigtas šādas mācību iestādes: Kopenhāgenas biznesa skola sadarbībā ar Rīgas Juridisko augstskolu, 2002, maģistrs Eiropas Savienības tiesībās
   Francois Rabelais vārdā nosauktā Tūras Universitāte, Francija, 2000, maģistra grāds Eiropas Savienības tiesībās
Latvijas Universitāte, 1998, politikas zinātnes bakalaura grāds
Darba vietas un amati: Eiropas Savienības Tiesa, Latvijas Republikas pārstāve
   LR Tieslietu ministrija, Eiropas Savienības Tiesas departaments, direktore
   Eiropas Savienības tiesību asociācija, valdes locekle
Valsts valodas prasmes pašnovērtējums: dzimtā
Tautība: latviete
Ģimenes stāvoklis: precējusies
Īpašumi:
1. Kandidāta īpašumā vai valdījumā (arī sakarā ar nodibināto aizbildnību vai aizgādnību) esošie nekustamie īpašumi (to veids un atrašanās vietas)
   dzīvoklis Rīga (īpašumā)
3. Nekustamie īpašumi (to veids un atrašanās vietas), kurus kandidāts iznomā citām personām vai nomā no citām personām
   dzīvoklis Rīga (iznomā)
   dzīvoklis (apakšiznomā) Vācija (nomā)
   dzīvoklis Rīga (nomā)
8. Kandidāta bezskaidrās naudas uzkrājumi un bezskaidrās naudas norēķinu karšu kontu atlikumi, ja to summa pārsniedz 500 latus (norādot katra bezskaidrās naudas uzkrājumu turētāja vai bezskaidrās naudas norēķinu kartes izdevēja nosaukumu)
   Deutschebank Frankfurtes filiāle 6000 EUR

http://www.pilsoniska-savieniba.lv/?&s=1279526559&fu=i&id=1280158932
Dzimusi: 1975. gadā Rīgā

Izglītība: maģistra grāds ES tiesībās Kopenhāgenas biznesa skolā sadarbībā ar Rīgas Juridisko augstskolu, maģistra grāds ES tiesībās Fransuā Rablē vārdā nosauktajā Tūras universitātē Francijā

Nodarbošanās: Latvijas Republikas pārstāve ES Tiesā, Tieslietu ministrijas ES Tiesas departamenta direktore, ES tiesību asociācijas valdes locekle

Iepriekšējā darba pieredze: Eiropas Centrālās bankas Juridiskā dienesta juriskonsulte, pieredze Tieslietu ministrijā, Vērtspapīru tirgus komisijā, Finanšu un kapitāla tirgus komisijā, lektore Valsts administrācijas skolā, Latvijas Universitātē, Eiropas Publiskās pārvaldes institūtā, Grācas Universitātē un Bolzāno Eiropas akadēmijā

Hobiji: ceļošana, velo braukšana, sēņošana, zolīte, futbols, eksotisko ēdienu gatavošana, literatūra.

http://www.jaunlatvija.lv/
"Tāpēc paplašināsim nepilsoņu iespējas iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesā. "
Drēviņa ir Jaunlatvijas biedre kopā ar tādiem, kā Aleksandrs Tralmaks utml. Jaunlatvija ir PLL "jauniešu" organizācija

Rasma Kārkliņa, PS, #20 Rīgas saraksts, Lietussargu grupa

http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND10.kandid2?NR1=5&cbutton=21193840677

Dzimšanas gads: 1946
Ārvalstu pilsonība: ASV

Dzīves vieta: Rīga
Izglītība: augstākā
Pabeigtas šādas mācību iestādes: Čikāgas Universitāte, 1975, doktora grāds politikas zinātnē
Darba vietas un amati: Latvijas Universitāte, zinātniskā projekta vadītāja
   LR Aizsardzibas ministrija, ministra ārštata padomniece
Valsts valodas prasmes pašnovērtējums: ļoti labas
Tautība: latviete
Ģimenes stāvoklis: precējusies
Īpašumi:
1. Kandidāta īpašumā vai valdījumā (arī sakarā ar nodibināto aizbildnību vai aizgādnību) esošie nekustamie īpašumi (to veids un atrašanās vietas)
   dzīvoklis Rīga (īpašumā)
   dzīvoklis (kopīpašumā) Čikāga (īpašumā)
   dzīvoklis (kopīpašumā) Čikāga (īpašumā)
4. Kandidāta parādsaistību summa, ja parādsaistību vērtība katrā gadījumā atsevišķi vai kopā pārsniedz 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas
61000 USD
5. Kandidāta izsniegto aizdevumu summa, ja aizdevumu vērtība katrā gadījumā atsevišķi vai kopā pārsniedz 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas - nav
6. Kandidātam piederošas kapitāla daļas (akcijas, pajas), norādot kapitāla daļu skaitu un summu
AS "Valters un Rapa" 10945 LVL (10945 gab.)
9. Kandidātam piederošie vērtspapīri sadalījumā pa to veidiem [norādot to veidu, skaitu, summu (nominālvērtībā) un juridiskās personas - vērtspapīru eminenta - nosaukumu, privatizācijas un kompensācijas sertifikātiem norādot tikai to skaitu]
ieguldījumu fondi T.ROWEPRICE 53689 USD (12 gab.)
iegūldījumu fondi TIAA CREF 83 USD (2 gab.)
ieguldījumu fondi Fidelity Investments 61977 USD (18 gab.)

http://www.pilsoniska-savieniba.lv/?&s=1279526559&fu=i&id=1280158885
Dzimusi: 1946. gadā Vācijā, Mārburgā

Izglītība: doktora grāds politikas zinātnē Čikāgas Universitātē ASV, un diploms politoloģijā no Berlīnes Brīvās Universitātes Vācijā
Nodarbošanās: politoloģijas profesore ASV un Latvijā, Latvijas Universitātes pētnieciskā projekta par attīstību lauku vidē vadītāja, aizsardzības ministra Lieģa ārštata padomniece
Iepriekšējā darba pieredze: kopš 1975. gada politikas zinātnes mācībspēks dažādās ASV un Eiropas universitātēs, daudzu rakstu un grāmatu autore par pilsonisko līdzdalību un tiesiskumu, ieskaitot „Korupcija postkomunisma valstīs,” Valters un Rapa 2006
Hobiji: darbība sabiedriskajās organizācijās, literatūra, pilates vingrošana

Antra Sakne, PS #19 Rīgas saraksts

http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND10.kandid2?NR1=5&cbutton=75140738271

Dzimšanas gads: 1969
Ārvalstu pilsonība: nav
Dzīves vieta: Rīga
Izglītība: augstākā
Pabeigtas šādas mācību iestādes: Latvijas Universitāte, 2008, ekonomikas doktora grāds apakšnozarē - sabiedrības vadība
   Latvijas Universitāte, 2001, iegūts veselības zinātņu maģistra grāds
   Latvijas Medicīnas Akadēmija, 1998, iegūts bakalaura grāds
Darba vietas un amati: LR Veselības ministrija, Ministra padomniece
   Rīgas dome, deputāte
   Latvijas Universitāte, docente
Valsts valodas prasmes pašnovērtējums: dzimtā
Tautība: latviete
Ģimenes stāvoklis: neprecējusies
Īpašumi:
1. Kandidāta īpašumā vai valdījumā (arī sakarā ar nodibināto aizbildnību vai aizgādnību) esošie nekustamie īpašumi (to veids un atrašanās vietas)
   zeme un dārza māja Rīga (īpašumā)
2. Kandidātam piederošie valsts institūcijās reģistrējamie transportlīdzekļi (sauszemes, gaisa un ūdens transporta līdzekļi - to veids, izlaides un reģistrācijas gads)
   automašīna VW Passat Variant , izl.gads:1990, reģ.gads:2003
   mopēds YIYING , izl.gads:2008, reģ.gads:2008
4. Kandidāta parādsaistību summa, ja parādsaistību vērtība katrā gadījumā atsevišķi vai kopā pārsniedz 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas
32000 EUR

http://www.pilsoniska-savieniba.lv/?&s=1279526559&fu=i&id=1280158862

Dzimusi: 1969. gadā Rīgā
Izglītība: ekonomikas doktora grāds sabiedrības vadībā LU, veselības zinātņu maģistra grāds LU
Nodarbošanās: veselības ministra padomniece, Rīgas domes deputāte, Latvijas Universitātes medicīnas fakultātes docente
Iepriekšējā darba pieredze: Rīgas domes Labklājības departamenta Veselības aprūpes nodaļas galvenā speciāliste, AS „Grindeks” Stratēģiskā mārketinga nodaļas jauno produktu projekta vadītāja, CSIA „Bērnu klīniskā slimnīca „Gaiļezers”” veselības aprūpes vadītāja

Hobiji: dejošana, teātris, grāmatu rakstīšana un lasīšana

Jaunās paudzes ienākšana: Ieva Nikoleta Dāboliņa:

Dzimusi 1969.gadā, 1998.gadā ieguvusi bakalaura grādu Latvijas Medicīnas akadēmijā, 2001.gadā veselības zinātņu maģistra grādu un 2008.gadā ekonomikas doktora grādu Latvijas Universitātē.

Latvijas Universitāte Medicīnas fakultāte docente, grāmatas „Veselības aprūpes organizāciju vadība” (2008.g.) autore.
Antra Sakne ir partijas Pilsoniskā Savienība dibinātāja un Rīgas Domes deputāte, kopš jūnija arī Veselības ministra padomniece.
Pirmie panākumi politikā saistās ar Rīgas 1.slimnīcas paglābšanu no plānotās izsaimniekošanas un kukuļdevēju atklāšana.
Antra Sakne uzskatāma par kompetentāko veselības nozares eksperti Latvijā, kādēļ arī viņa tika nominēta par veselības ministra kandidāti pēc Tautas partijas aiziešanas no valdības.
Stiprās puses – sievišķība un sirsnība, kas apvienotas ar izcilu prātu, atbildību un neparasti lielām darbaspējām. Labāk jāapgūst reprezentācija.

Ojārs Ēriks Kalniņš, PS, #16 Rīgas saraksts, Meirovica biedrība

http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND10.kandid2?NR1=5&cbutton=66314735415

Ojārs Ēriks Kalniņš
Dzimšanas gads: 1949

Ārvalstu pilsonība: nav
Dzīves vieta: Rīga
Izglītība: augstākā
Pabeigtas šādas mācību iestādes: Roosevelt University, Chicago, Illinois,USA, 1972, mākslas bakalaurs, filozofija
   Darba vietas un amati: VA Latvijas Institūts, direktors
   Latvijas Transatlantiskā Organizācija, dibinātājs
   Meirovica biedrība, dibinātājs
Valsts valodas prasmes pašnovērtējums: normāls
Tautība: latvietis
Ģimenes stāvoklis: precējies
Īpašumi:
1. Kandidāta īpašumā vai valdījumā (arī sakarā ar nodibināto aizbildnību vai aizgādnību) esošie nekustamie īpašumi (to veids un atrašanās vietas)
   māja (kopīpašums) Dundagas novads (īpašumā)
3. Nekustamie īpašumi (to veids un atrašanās vietas), kurus kandidāts iznomā citām personām vai nomā no citām personām
   dzīvoklis Rīga (nomā)
8. Kandidāta bezskaidrās naudas uzkrājumi un bezskaidrās naudas norēķinu karšu kontu atlikumi, ja to summa pārsniedz 500 latus (norādot katra bezskaidrās naudas uzkrājumu turētāja vai bezskaidrās naudas norēķinu kartes izdevēja nosaukumu)
AS "SEB banka" 950 LVL

http://www.pilsoniska-savieniba.lv/?&s=1279526559&fu=i&id=1280158841

Dzimis: 1949. gadā Minhenē, bēgļu nometnē Vācijā
Izglītība: Rūzvelta universitāte Čikāgā, ASV
Nodarbošanās: VA „Latvijas institūts” direktors, viens no Meierovica biedrības dibinātājiem
Iepriekšējā darba pieredze: Latvijas Transatlantiskās organizācijas priekšsēdētājs, Latvijas Republikas vēstnieks ASV, Latvijas vēstnieks Meksikā, ministra padomnieks Latvijas vēstniecībā Vašingtonā un Latvijas misijā ANO, atteicies no ASV pilsonības
Apbalvojumi: Triju Zvaigžņu (komandiera) ordenis, Pateicības raksts no LR Valsts prezidenta, atzinības raksti no LR Ministru kabineta un Saeimas, vairāki aizsardzības ministra piemiņas medaļa
Hobiji: tekstu radīšana angļu valodā latviešu mūziķiem, meža darbi, malkas skaldīšana, vēsture

http://www.gramata21.lv/users/kalnins_ojars/

Dzimis 1949.g. 22.oktobrī latviešu bēgļu nometnē Minhenē, Vācijā. Vecāki: tēvs - Eižens Kalniņš, mūziķis no Rīgas (miris 1968.g. Čikāgā); māte - Matilde Marija Silkalns, no Majoriem (mirusi 1975.g. Čikāgā). 1951.g. kopā ar vecākiem iebrauca ASV; līdz 1984.g. dzīvoja Čikāgā.
– 1985-1990. g. strādāja ALA/PBLA birojā Rokvilā, Merilendā (Vašingtonas priekšpilsētā) kā Amerikas Latviešu Apvienības (ALA) Ārējās informācijas biroja lietvedis un Pasaules Brīvo Latviešu Apvienības (PBLA) politiskais padomnieks;

– 1985. g. piedalījās Baltijas Miera un Brīvības kuģa braucienā un PBLA organizētajā Kopenhāgenas Baltijas tribunālā pret PSRS;
– 1986. g. palīdzēja organizēt un vadīt ASV dzīvojošo latviešu ‘septiņnieka’ delegāciju 1986. g. Čatakvas konferencei Jūrmalā; 7. oktobrī kā PBLA pārstāvis tikās ar ASV prezidentu R.Reiganu Baltajā namā Vašingtonā;
– 1987. g. uzsāka aktīvu sadarbību ar grupu „Helsinki 86”;
– 1989. g. koordinēja ASV palīdzību Tautas Frontei un LNNK; piedalījās 23.augusta pasākumos Rīgā (LNNK konferencē un Baltijas ceļa manifestācijā);

1993.g. janvārī tika iecelts par Latvijas Republikas vēstnieku ASV; aprīlī iesniedza akreditācijas rakstu ASV prezidentam B. Klintonam. Martā tika iecelts arī par Latvijas vēstnieku Meksikā. Ojārs Kalniņš savas darbības laikā Latvijas Republikas vēstniecībā ASV, Vašingtonā (1993-1999) bija ievērojamu politisku notikumu dalībnieks. Vienlaikus viņš īstenoja plašu sadarbību ar masu medijiem: (1985.-1999.g. ASV), kopš 2000.g. – visā pasaulē.

1999.g. augustā ar Latvijas MK rīkojumu tika iecelts par Latvijas institūta direktoru un 2000.g. janvāri uzsāka darbu LI direktora amatā Rīgā. Viens no Latvijas Transatlantiskās Organizācijas (LATO) dibinātājiem (2000); no 2000. līdz 2002.g. – LATO priekšsēdētāja vietnieks; no 2002.g. – LATO priekšsēdētājs.

Precējies ar Irmu Annu Ferliņu (Džonsoni). Trīs audžubērni: Rihards Kalniņš, Kristofers Džonsons un Ingrīda Džonsone. Meita no iepriekšējās laulības: Dagmāra Ariana Kalniņa.

Apbalvojumi:
III šķiras Triju Zvaigžņu (komandiera) ordenis u.c.

http://lv.wikipedia.org/wiki/Oj%C4%81rs_%C4%92riks_Kalni%C5%86%C5%A1
2000. gadā bija viens no Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) dibinātājiem. LATO ir nevalstiska sabiedriska organizācija, kura apvieno domubiedrus, kas vēlas veicināt Latvijas dalību NATO. Laika posmā no 2000. līdz 2002. gadam un no 2003. gada līdz šim viņš ir LATO priekšsēdētāja vietnieks, no 2002. līdz 2003. gadam – LATO priekšsēdētājs.
Kā "Lietussargu grupas" biedrs, 2010. gadā iestājās politiskajā partijā Pilsoniskā savienība ar mērķi atbalstīt politisko partiju apvienību Vienotība 10. Saeimas vēlēšanās.


Personīgie blogi:
http://www.li.lv/index.php?option=com_content&task=blogcategory§ionid=13&id=40&Itemid=619

http://www.lv90.lv/?top=0&sa=1657&id=1657

Uģis Rotbergs, PS, Meierovica biedrība #12 Rīgas saraksts

http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND10.kandid2?NR1=5&cbutton=63078334701

Dzimšanas gads: 1961
Ārvalstu pilsonība: nav
Dzīves vieta: Rīga
Izglītība: augstākā
Pabeigtas šādas mācību iestādes: Rīgas Tehniskās universitātes Rīgas Biznesa institūts, 2006, maģistra grāds uzņēmumu un organizāciju vadīšanā
   Latvijas Lauksaimniecības akadēmija, 1984, mežsaimniecības inženieris
Darba vietas un amati: Pasaules Dabas Fonds, direktors
   SIA Skogssallskapet, valdes loceklis
   Meirovica biedrība par progresīvām pārmaiņām, valdes priekšsēdētāja vietnieks
Valsts valodas prasmes pašnovērtējums: dzimtā
Tautība: latvietis
Ģimenes stāvoklis: precējies
Īpašumi:
1. Kandidāta īpašumā vai valdījumā (arī sakarā ar nodibināto aizbildnību vai aizgādnību) esošie nekustamie īpašumi (to veids un atrašanās vietas)
   dzīvoklis Rīga (īpašumā)
   dzīvoklis Rīga (īpašumā)
2. Kandidātam piederošie valsts institūcijās reģistrējamie transportlīdzekļi (sauszemes, gaisa un ūdens transporta līdzekļi - to veids, izlaides un reģistrācijas gads) - nav
4. Kandidāta parādsaistību summa, ja parādsaistību vērtība katrā gadījumā atsevišķi vai kopā pārsniedz 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas
70000 EUR

http://www.pilsoniska-savieniba.lv/?&s=1279526559&fu=i&id=1280158812
Nodarbošanās: nodibinājuma „Pasaules Dabas fonds” direktors, SIA „Skogssallskapet” valdes loceklis, Meierovica biedrības valdes loceklis
Iepriekšējā darba pieredze: VAS „Latvijas valsts meži” padomes priekšsēdētājs, Sorosa fonda valdes loceklis, NVO centra valdes priekšsēdētājs

Hobiji: basketbols, volejbols, kulinārija

Personīgā mājas lapa: http://rotbergs.wordpress.com/par-man/

2002 – pašlaik Pasaules Dabas Fonda direktors
1994 – 2002 WWF-Latvija direktors
1991 – 1994 WWF projektu vadītājs
1989 – 1991 jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks, LVZPI “Silava”, Salaspils
1984 – 1989 mežu taksators, Latvijas Mežierīcības uzņēmums, Salaspils

Ilze Viņķele, PS #11 Rīgas saraksts

http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND10.kandid2?NR1=5&cbutton=81351334341


Dzimšanas gads: 1971
Ārvalstu pilsonība: nav
Dzīves vieta: Rīga
Izglītība: augstākā
Pabeigtas šādas mācību iestādes: Rīgas Stradiņa universitāte, 2009, veselības zinātņu maģistra grāds
   "Attīstība", 2001, 2.līmeņa profesionālā augstākā izglītība, specialitāte - sociālā darbiniece
Darba vietas un amati: LR Saeima, frakcija "Pilsoniskā savienība", vecākā konsultante
   Politiskā partija "Pilsoniskā savienība", valdes locekle
Valsts valodas prasmes pašnovērtējums: dzimtā
Tautība: latviete
Ģimenes stāvoklis: precējusies
Īpašumi:
1. Kandidāta īpašumā vai valdījumā (arī sakarā ar nodibināto aizbildnību vai aizgādnību) esošie nekustamie īpašumi (to veids un atrašanās vietas)
dzīvoklis Rīga (īpašumā)
2. Kandidātam piederošie valsts institūcijās reģistrējamie transportlīdzekļi (sauszemes, gaisa un ūdens transporta līdzekļi - to veids, izlaides un reģistrācijas gads) - automašīna MiniCooper , izl.gads:2003, reģ.gads:2003
4. Kandidāta parādsaistību summa, ja parādsaistību vērtība katrā gadījumā atsevišķi vai kopā pārsniedz 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas
40 000 EUR
6. Kandidātam piederošas kapitāla daļas (akcijas, pajas), norādot kapitāla daļu skaitu un summu - nav
7. Kandidāta skaidrās naudas uzkrājumi, ja to summa pārsniedz 500 latus
1000 LVL

PS mājas lapā:

http://www.pilsoniska-savieniba.lv/?&s=1279526559&fu=i&id=1280158788

Dzimusi: 1971. gadā Rēzeknē
Izglītība: veselības zinātņu maģistra grāds RSU, doktorante LU
Nodarbošanās: Saeimas frakcijas PS vecākā konsultante, PS valdes locekle
Iepriekšējā darba pieredze: krīzes centrs ielu bērniem „Marsa gatve”, vides ministra padomniece, parlamentārā sekretāre īpašu uzdevumu ministram ES fondu apguves lietās.

Hobiji: vēja dēlis, skriešana un sniega dēlis

http://www.vienotiba.lv/ilze_vinkele
"Esmu dzimusi un augusi Rēzeknē. Studēju žurnālistiku Latvijas Universitātē, augstskolā „Attīstība” apguvu sociālās darbinieces profesiju. Izglītību turpināju RSU, iegūstot maģistra grādu sabiedrības veselības programmā. Šobrīd studēju LU doktorantūrā politikas zinātni, specializācijā publiskā pārvalde un administrācija.

Esmu trīs dēlu mamma".

Bijusi arī EP deputāta Roberta Zīles palīdze;
Vīrs Juris Viņķelis - bijušais Veselības ministrs no JL. Nejaukt ar Pēteri Viņķeli, kurš ir mācījies čekas augstskolā Maskavā, precējies ar Darju un neskatoties uz to (vai tieši tādēļ) kļuvis par PS ārlietu stratēģijas vadītāju.

Imants Lieģis, PS, #10 Rīgas saraksts, jurists, dzimis un mācījies Anglijā

http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND10.kandid2?NR1=5&cbutton=90136535433


Imants Viesturs Lieģis
Dzimšanas gads: 1955

Ārvalstu pilsonība: nav
Dzīves vieta: Rīga
Izglītība: augstākā
Pabeigtas šādas mācību iestādes: Guildford College of Law (Anglija), 1977, notāra profesija
   Newcastle upon Tyne University, 1976, bakalaura grāds tieslietās
Darba vieta un amats: LR Aizsardzības ministrija, Aizsardzības ministrs
Valsts valodas prasmes pašnovērtējums: labas
Tautība: latvietis
Ģimenes stāvoklis: precējies
Īpašumi:
1. Kandidāta īpašumā vai valdījumā (arī sakarā ar nodibināto aizbildnību vai aizgādnību) esošie nekustamie īpašumi (to veids un atrašanās vietas)
   dzīvoklis (kopīpašums) Rīga (īpašumā)
māja (kopīpašums) Brisele (īpašumā)
2. Kandidātam piederošie valsts institūcijās reģistrējamie transportlīdzekļi (sauszemes, gaisa un ūdens transporta līdzekļi - to veids, izlaides un reģistrācijas gads) - nav
3. Nekustamie īpašumi (to veids un atrašanās vietas), kurus kandidāts iznomā citām personām vai nomā no citām personām
māja Brisele (iznomā)
4. Kandidāta parādsaistību summa, ja parādsaistību vērtība katrā gadījumā atsevišķi vai kopā pārsniedz 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas
11 4637,44 EUR
5. Kandidāta izsniegto aizdevumu summa, ja aizdevumu vērtība katrā gadījumā atsevišķi vai kopā pārsniedz 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas
21000 GBP
8. Kandidāta bezskaidrās naudas uzkrājumi un bezskaidrās naudas norēķinu karšu kontu atlikumi, ja to summa pārsniedz 500 latus (norādot katra bezskaidrās naudas uzkrājumu turētāja vai bezskaidrās naudas norēķinu kartes izdevēja nosaukumu)
Ing banka Beļģija 53724,69 EUR
HSBC banka Anglijā 33864,39 GBP
9. Kandidātam piederošie vērtspapīri sadalījumā pa to veidiem [norādot to veidu, skaitu, summu (nominālvērtībā) un juridiskās personas - vērtspapīru eminenta - nosaukumu, privatizācijas un kompensācijas sertifikātiem norādot tikai to skaitu]
privatizācijas sertifikāti piešķirti kandidātam paredzētajā kārtībā (15 gab.)

http://www.vienotiba.lv/imants_viesturs_liegis

DARBA PIEREDZE

2009.03. - pašreiz- Aizsardzības ministrs
2008.09. – 2009.03.- ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Spānijas Karalistē
2005.01.- 2008.08.- vēstnieks Politikas un drošības komitejā, Latvijas pastāvīgajā pārstāvniecībā ES
2004.12.-2005.01.-plānošanas grupa, vēstnieks
2004.10.-2004.12.- drošības politikas un starptautisko organizāciju direkcija, valsts sekretāra vietnieks
2004.09.-valsts sekretāra birojs, vēstnieks
2000.01.-2004.08.- ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks NATO ar rezidenci Briselē
1997.04.-2000.01.-ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Beļģijas Karalistē, ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Nīderlandes Karalistē ar rezidenci Briselē, ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Luksemburgas Lielhercogistē ar rezidenci Briselē
1997.01.–1997.04.-Latvijas vēstniecība Beļģijas Karalistē, pilnvarotais lietvedis
1994.01.-1997.01.-Latvijas vēstniecība Zviedrijā, padomnieks
1993.09.–1994.01.- Ārlietu ministrija, valsts sekretāra vietnieks
1993.01.- 1993.09.-Latvijas vēstniecība Lielbritānijā, līgumdarbinieks, padomnieks
1992.01.-1992.08.-Ārlietu ministrija, līgumdarbinieks Eiropas Kopienas un Eiropas Padomes lietās
1989.11. – 1991.11. -Pasaules Baltiešu Apvienība pārstāvis Eiropā
1979.02.- 1991.12.- zvērināts notārs dažādās privātās firmās Londonā un Notingemā (Lielbritānijā)

Personīgais blogs:
http://liegis.wordpress.com/

Kāpēc esmu politikā
Uz jautājumu – kāpēc esmu nolēmis iesaistīties politikā, mēģināju atbildēt savā rakstā, ko publicēju “Dienā” šā gada 19. februārī, kad pieņēmu lēmumu iestāties politiskajā partijā “Pilsoniskā savienība”.
Piedāvāju jums izlasīt šo rakstu.

LAIKS POLITIKAI

Pērnā gada martā mani negaidīti uzaicināja strādāt Ministru prezidenta Valda Dombrovska valdībā. Tobrīd valsts bija tuvu bankrotam, bet nesenie 13.janvāra notikumi un zemnieku protesti liecināja par zināmiem draudiem politiskajai stabilitātei.

Tā kā man bija septiņus gadus ilga profesionālā pieredze kā Latvijas vēstniekam NATO un trīs gadu pieredze Eiropas Savienības Drošības un politikas komitejā, tad piekritu būt par „Pilsoniskās savienības” izvirzīto kandidātu aizsardzības ministra amatam. Nebiju šīs partijas biedrs, taču labi pazinu tās līderus Sandru Kalnieti un Ģirtu Valdi Kristovski. Ļoti augstu vērtēju viņu abu veikumu Latvijas politikā, tāpēc piedāvājumu uzņemties atbildīgo posteni uztvēru kā īpašu pagodinājumu.

Uzsākot darbu valdībā, es palaikam smaidot noraidīju draugu apgalvojumus, ka esmu „iegājis politikā”. Droši vien tā bija neapzināta vēlme ieturēt nelielu distanci, jo galu galā 17 gadus esmu aizvadījis diplomātiskajā dienestā. Patiesībā, protams, skaidri apzinājos, ka ikviens ministrs uzņemas politisko atbildību Saeimas priekšā. Tālāk šī atbildība dabiskā veidā sniedzas līdz Latvijas pilsoņiem, kas savukārt ievēlējuši Saeimas deputātus. Vienlaikus jūtos atbildīgs „Pilsoniskās savienības” priekšā par tās dāvāto uzticību. Ir pienācis laiks šo atbildību „noformēt oficiāli’. Kāpēc?

Pirmkārt, uzskatu, ka katram pilsonim ir pienākums pielikt roku valsts attīstībā. Politiski lēmumi, kas virza šo attīstību, balstās ne tikai uz profesionālu ekspertīzi, bet arī uz programmatiskiem uzstādījumiem. Demokrātijā politiskos mērķus un šīs programmas rada politiskās partijas, līdz ar to piederība kādai partijai ir loģisks solis, ja vēlas strādāt valsts labā.

Otrkārt, kļūstot par valdības locekli un Aizsardzības ministrijas vadītāju, jau gadu esmu piedalījies būtisku lēmumu pieņemšanā, un līdz ar to politikas veidošanā. Esmu gatavs šo darbu turpināt, lai manas nozares politika nebūtu īslaicīga, kā bieži bijis līdz šim. Pēdējā gada laikā aizsardzības nozarē ir īstenotas nozīmīgākās strukturālās reformas, kādas bijušas Nacionālajos bruņotajos spēkos – harmonizēta pavēlniecības struktūra, novērsta funkciju dublēšanās starp ministriju un NBS, savu ietekmi atguvis audita departaments un Ģenerālinspekcija, daudz darīts, lai turpinātu uzlabot iepirkumu sistēmu, kas līdz šim izpelnījusies pelnītu kritiku. Visi šie uzlabojumi ir jānostiprina, lai nodrošinātu attīstību tad, kad aizsardzības budžets atkal palielināsies.

Treškārt, es kā pilsonis pilnībā atbalstu ideju par „Vienotību”. Uzskatu, ka partiju apvienošanās būs solis uz daudz lielāku politisko stabilitāti, kas Latvijai jau sen ir ļoti nepieciešama. Man ir ļoti būtiski tas, ka „Vienotība” piesaista arī līdz šim politikā nebijušus cilvēkus ar augstu intelektuālo un profesionālo potenciālu. Ir skaidrs, ka 10. Saeimas vēlēšanas būs pagrieziena punkts Latvijas politiskajā dzīvē.

„Pilsoniskā savienība” ir viena no partijām, kas iet šo „Vienotības” ceļu. Būtu gods piedalīties šajā darbā un strādāt arī nākamajā Dombrovska valdībā.

Lolita Čigāne, PS, #8 Rīgas saraksts, Meierovica biedrība, Vienotība, Sorosa fonds

http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND10.kandid2?NR1=5&cbutton=54261930060

Dzimšanas gads: 1973
Ārvalstu pilsonība: nav
Dzīves vieta: Rīga
Izglītība: augstākā
Pabeigtas šādas mācību iestādes: Londonas ekonomikas skola, Londona, Lielbritānija, 2001, maģistrs zinātnē
Centrāleiropas universitāte, Budapešta, Ungārija, 2000, mākslu maģistrs
Latvijas Kultūras akadēmija, 1996, mākslas bakalaurs
Darba vietas un amati: EDSO, attīstības konsultante
Meirovica biedrība, valdes locekle
Valsts valodas prasmes pašnovērtējums: dzimtā
Tautība: latviete
Ģimenes stāvoklis: precējusies
Īpašumi:
1. Kandidāta īpašumā vai valdījumā (arī sakarā ar nodibināto aizbildnību vai aizgādnību) esošie nekustamie īpašumi (to veids un atrašanās vietas)
dzīvoklis Ozolnieku novads (īpašumā)
dzīvoklis Rīga (īpašumā)
zeme Jelgava (īpašumā)
māja ar zemi Jelgavas novads (īpašumā)
2. Kandidātam piederošie valsts institūcijās reģistrējamie transportlīdzekļi (sauszemes, gaisa un ūdens transporta līdzekļi - to veids, izlaides un reģistrācijas gads) - nav
3. Nekustamie īpašumi (to veids un atrašanās vietas), kurus kandidāts iznomā citām personām vai nomā no citām personām
dzīvoklis Rīga (iznomā)
8. Kandidāta bezskaidrās naudas uzkrājumi un bezskaidrās naudas norēķinu karšu kontu atlikumi, ja to summa pārsniedz 500 latus (norādot katra bezskaidrās naudas uzkrājumu turētāja vai bezskaidrās naudas norēķinu kartes izdevēja nosaukumu)
Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāle 2430 EUR

no PS mājas lapas:

http://www.pilsoniska-savieniba.lv/?&s=1279526559&fu=i&id=1280158740

Dzimusi: 1973. gadā Ozolniekos
Izglītība: maģistra grāds Londonas Ekonomikas skolā Lielbritānijā, maģistra grāds Centrāleiropas universitātē Budapeštā, Ungārijā
Iepriekšējā darba pieredze: Sabiedrības par atklātību „Delna” padomes priekšsēdētāja, strādājusi kā misijas vadītāja vietniece, politiskā analītiķe un kampaņu finansēšanas eksperte 15 EDSO vēlēšanu novērošanas misijās, darbojusies Sabiedriskās politikas centrā „Providus”, Sorosa fondā „Latvija” un radio „Brīvā Eiropa”

Hobiji: dārza darbi, riteņbraukšana, joga, kalnu slēpošana, daiļliteratūra

Personīgais blogs: http://www.lolitacigane.com/p/kontakti.html

Arī Lolita Čigāne reklamē politisko apvienību “Par Labu Latviju!”

http://www.vienotiba.lv/lolita_cigane

DARBA PIEREDZE


2005. – pašlaik – aptuveni 15 EDSO vēlēšanu novērošanas misijās strādājusi kā misijas vadītāja vietniece, politiskā analītiķe, kampaņu finansēšanas eksperte (valstu loks ietver – Armēniju, Kirgizstānu, Maķedoniju, Horvātiju, ASV, Bulgāriju, Nīderlandi, Slovākiju, Austriju, Vāciju, Ungāriju)
2008. – 2010. gads - Sabiedrība par atklātību Delna, padomes priekšsēdētāja
2004.- 2007. gads – Sabiedriskās politikas centrs Providus, Sabiedriskās politikas projektu vadītāja: partiju finansēšana, priekšvēlēšanu kampaņu norise, ES struktūrfondi
2001. – 2003. gads – Sorosa fonds Latvija un Sabiedrība par atklātību Delna – priekšvēlēšanu kampaņas projektu vadītāja
1997. – 1999. gads – Radio Brīvā Eiropa, korespondente
1993. – 1997. gads – zviedru valodas tulks zviedru uzņēmumos un organizācijās.

http://www.kandidatiuzdelnas.lv/kandidati-un-partijas/47-lolita-cigane/

Kandidāts ir ar apšaubāmu reputāciju, kas raisa aizdomas par neētisku rīcību vai iesaisti ar korupciju saistītās darbībās
Vilcināšanās nošķirt politisko darbību no nevalstiskās

Kandidātes vilcināšanās pieņemt lēmumu par norobežošanos no darbības nevalstiskajā sektorā pēc tam, kad publiskajā telpā viņas vārds jau tika saistīts ar iespējamu pievienošanos “Vienotībai”, radīja bažas par iespējamu vēlmi izmantot biedrības “Sabiedrība par atklātību - Delna” autoritāti politiskā kapitāla gūšanai.

Kandidātes iesaistīšanos politikā, konkurējošie politiskie spēki izmantojuši, lai publiski apšaubītu L. Čigānes iepriekš vadītās “Sabiedrības par atklātību - Delna” politisko neitralitāti. Tautas partija (TP) pārmetusi šai sabiedriskajai organizācijai viedokļu saskaņošanu ar Delnas bijušās vadītājas pārstāvēto partiju. Šī kritika gan sekoja pēc tam, kad Delna vienlaikus ar Meierovica biedrību nāca klajā ar TP rīcībai kritisku novērtējumu par Satversmes tiesas politizēšanu.

2010. gada pavasarī L. Čigāne vairākas nedēļas turpināja atrasties Delnas padomes priekšsēdētājas amatā, vienlaikus iesaistoties aktivitātēs, kuras noveda pie Meierovica biedrības dibināšanas, kas vēlāk vairākiem tās dibinātājiem, tostarp L. Čigānei, kalpoja kā platforma, lai iesaistītos partijā Pilsoniskā savienība un kandidētu 10. Saeimas vēlēšanās no “Vienotības” saraksta.

21. martā L. Čigāne piedalījās Meierovica biedrības dibināšanā, par biedrības līderi kļuva Sarmīte Ēlerte. Jau vairākas nedēļas pirms šī notikuma publiskajā telpā S. Ēlertes vārds tika saistīts ar iespējamu iesaistīšanos politikā. Jau dienu vēlāk, 22. martā, publiskajā telpā tika iztirzāta iespējama konflikta situācija starp L. Čigānes vienlaicīgu darbošanos Delnā un Meierovica biedrībā. L. Čigāne 22. martā medijiem (piemēram, ziņu aģentūrai BNS) skaidroja, ka nesaredz konfliktu starp darbošanos Meierovica biedrībā un Delnā, kā arī apliecināja, ka nav izlēmusi par startēšanu 10. Saeimas vēlēšanās, vienlaikus atstājot atvērtu jautājumu par iesaistīšanos politikā.

Tikai nepilnu mēnesi pirms iesaistīšanās Meierovica biedrības dibināšanā, 22. februārī, L. Čigāne kā organizācijas Delna padomes priekšsēdētāja, tātad politiski neitrāla eksperte, piekrita darboties premjera Valda Dombrovska (JL) izveidotajā dienesta pārbaudes komisijā, kurai bija jāizvērtē Valsts kancelejas (VK) direktores Guntas Veismanes rīcība. VK direktore bija publiski pieļāvusi vērsties Drošības policijā, lai tā izmanto operatīvās darbības pasākumus pret žurnālisti, kura bija publicējusi informāciju par VK, it kā ierobežotas pieejamības informācijas, projektiem. Jau komisijas izveides brīdī bija noteikts termiņš tās darbībai – 22. marts, kad premjeram būtu jāiesniedz ziņojums.

L. Čigāne sevi neatstatīja no darba šajā komisijā, lai novērstu risku, ka komisijas secinājumi varētu netikt uztverti kā politiski neitrāli. L. Čigāne publiskajā telpā komisijas vārdā izklāstīja tās secinājumus (ziņu aģentūra BNS) un tas sakrita ar dienu, kad publiskajā telpā tika izplatīts paziņojums par viņas aiziešanu no Delnas un iespējamo kandidēšanu vēlēšanās. Vienlaikus jāuzsver, ka, vērtējot pēc būtības, komisijas darba rezultāti publiskajā telpā neizraisīja šaubas par izvērtējuma objektivitāti. Komisija, secināja, ka G. Veismane rīkojusies nekorekti, tomēr neaicināja premjeru V. Dombrovski rosināt disciplinārlietu pret G. Veismani.

30. martā, nedēļu pēc Meierovica biedrības dibināšanas L. Čigāne paziņoja par atkāpšanos no Delnas padomes priekšsēdētājas amata, šo lēmumu saistot ar iespēju, ka kandidēs 10. Saeimas vēlēšanās. Tajā pašā dienā, 30. martā, tika paziņoti pārbaudes rezultāti par G. Veismanes darbību, kur L. Čigāne bija piedalījusies kā Delnas pārstāve.

Avots: LETA, BNS, Diena, NRA
Kandidatiuzdelnas.lv piebilde: L.Čigānes profila autore ir žurnāliste Agnese Margēviča.
Kandidāte iepriekš bijusi “Sabiedrības par atklātību - Delna” padomes priekšsēdētāja, tādēļ interešu konflikta novēršanai šī profila sagatavošanai Delna pieaicināja neatkarīgu autoru

VDK / KGB aģenti vēlēšanu kandidātu sarakstos

LETA 10. augusts 2010

http://www.delfi.lv/news/national/politics/septini-kandidati-iespejams-bijusi-vdk-agenti-pieci-nedrikst-kandidet.d?id=33473525

Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs savā atzinumā Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) norādījis, ka centra rīcībā ir informācija, ka septiņi deputātu kandidāti varētu būt vai ir sadarbojušies ar bijušo LPSR Valsts drošības komiteju kā šī dienesta aģenti, informēja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.



Par "Saskaņas centra" deputātu kandidātu Ēriku Didrihsonu, partijas "Par prezidentālu republiku" deputātu kandidātu Aivaru Saliņu un partijas "Tautas kontrole" deputātu kandidātu Ēriku Tīrumu ir saņemti atzinumi, ka viņi varētu būt sadarbojušies ar LPSR Valsts drošības komiteju kā šī dienesta aģenti.

Savukārt par Zaļo un zemnieku savienības deputātu kandidātu Arvīdu Ulmi, Pēdējās partijas deputātu kandidātu Robertu Gobziņu, partijas "Daugava - Latvijai" deputātu kandidātiem Aivaru Āķi un Rolandu Zagorski Rolandu ir saņemti atzinumi, ka šie kandidāti ir bijuši LPSR Valsts drošības komitejas aģenti.

Vienlaikus Totalitārisma seku un dokumentēšanas centrs norāda, ka nevienā gadījumā sadarbības fakts nav konstatēts tiesas ceļā, jo nav tikušas ierosinātas pārbaudes lietas. Izņēmums ir Zaļo un zemnieku savienības deputātu kandidāts Ulme, par kura sadarbības faktu ar LPSR Valsts drošības komiteju lieta tika ierosināta un izbeigta, jo Ulme sadarbības faktu atzinis.

Saeimas vēlēšanu likums neaizliedz šīm personām kandidēt Saeimas vēlēšanās, taču sadarbība ar LPSR Valsts drošības komiteju ir jānorāda kandidātu sniegtajās ziņās par sevi, kas ir pieejamas vēlētājiem. Iesniedzot kandidātu sarakstus CVK, neviens no minētajiem deputātu kandidātiem sadarbības faktu ar LPSR Valsts drošības komiteju nav norādījis.

No Iekšlietu ministrijas Informācijas centra sniegtajiem atzinumiem izriet, ka pieciem deputātu kandidātiem nav tiesību kandidēt Saeimas vēlēšanās, un CVK būs jāizskata jautājums par šo kandidātu svītrošanu no kandidātu sarakstiem.

Pārbaudot deputātu kandidātu sarakstus, Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs ir konstatējis, ka uz partijas "PCTVL - Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" deputātu kandidātiem Oļegu Posadkovu un Sergeju Špaku, partiju apvienības "Ražots Latvijā" deputātu kandidātu Sergeju Simčaku un Kristīgi demokrātiskās savienības deputātu kandidātu Andri Grīnu attiecas Saeimas vēlēšanu likuma 5.panta 3.punktā minētie ierobežojumi, kas noteic, ka Saeimas vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātiem un Saeimā nevar ievēlēt personas, kuras ir sodītas par tīšu noziedzīgu nodarījumu, ja persona nav reabilitēta vai sodāmība dzēsta vai noņemta.

Bet uz partiju apvienības "Ražots Latvijā" deputātu kandidātu Zigrfrīdu Laicānu attiecas Saeimas vēlēšanu likuma 5.panta 4.punktā minētie ierobežojumi, kas noteic, ka Saeimas vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātiem un Saeimā nevar ievēlēt personas, kuras Krimināllikumā paredzētā nodarījuma izdarīšanas laikā atradušās nepieskaitāmības stāvoklī, ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas saslimušas ar psihiskiem traucējumiem, kas tām atņēmuši iespēju saprast savu rīcību vai to vadīt, un kurām sakarā ar to piemērots medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis vai arī lieta izbeigta bez šāda piespiedu līdzekļa piemērošanas.

Jautājums par augstāk minēto deputātu kandidātu svītrošanu no kandidātu sarakstiem tiks skatīts CVK sēdē 11.augustā plkst.11

ZZS deputātu kandidātus nosauc zaļumballes noskaņā

http://www.ir.lv/2010/7/28/zzs-deputatu-kandidatus-nosauc-zalumballes-noskana

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) trešdien zaļumballes ritmos iepazīstināja ar deputātu kandidātu sarakstu rudenī gaidāmajām 10.Saeimas vēlēšanām, kuros iekļauti gan politiķi, gan žurnālisti un uzņēmēji, vēstī aģentūra LETA.
Rīgas vēlēšanu apgabalā ar pirmo numuru kandidēs ZZS priekšsēdētājs un vides ministrs Raimonds Vējonis, ar otro numuru – žurnālists Kārlis Seržants, ar trešo – Saeimas deputāts Jānis Strazdiņš. No ZZS Rīgas vēlēšanu apgabalā kandidēs pārbēdzējs no TB/LNNK Saeimas deputāts Imants Kalniņš, un Ventspils augstskolas pasniedzējs Dmitrijs Smirnovs, kuru iepriekš par izteikumiem lata devalvācijas sakarā aizturēja Drošības policija. Šajā sarakstā iekļauts uzņēmējs Valdis Kalnozols, kurš politikā pieredzi guvis kā Rīgas domnieks no TB/LNNK, bet no pērnā septembra vada Zaļās partijas nodaļu Rīgā, kā arī tērpu mākslinieks Uģis Rūķītis un bijusī premjera padomniece Ilona Līce.
Zemgales vēlēšanu apgabalā ar pirmo numuru kandidē Saeimas ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis un bijusī parlamenta deputāte žurnāliste Viola Lazo. Sarakstā iekļauts arī uzņēmējs Jevgēņijs Kisiels.
Kurzemes vēlēšanu apgabalā ar pirmo numuru kandidēs parlamentārietis Gundars Daudze, ar otro – Aija Barča, ar trešo – Arnis Luhse.
Vidzemes vēlēšanu apgabalā pirmais būs zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, otrais – Saeimas deputāts Ingmārs Līdaka, trešais – Vitauts Staņa. Šajā sarakstā iekļauta arī bijusī Jūrmalas domes vadītāja, agrākā ''Jaunā laika'' politiķe Inese Aizstrauta un bijušais Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins.
Latgales vēlēšanu apgabalā pirmie trīs ir Saeimas deputāti Staņislavs Šķesters, Skaidrīte Pilāte un Mārtiņš Roze, ceturtais – Daugavpils domes deputāts Rihards Eigims. Ar sesto numuru kandidē bijusī Saeimas deputāte Silvija Dreimane, ar desmito – no Tautas partijas Saeimā ievēlētais Jānis Klaužs, bet pēdējais ir spēkavīrs un Saeimas deputāts Viktors Ščerbatihs.
Deputāta amata kandidāts Seržants žurnālistiem sacīja, ka iesaistīšanās Saeimas vēlēšanās ir bijis apzināts solis un viņš centīsies izdarīt to, ko nevarēja panākt kā žurnālists daudzu jautājumu sakārtošanā. "Neklūpiet man virsū no pirmās dienas, jo es ilgi, ilgi biju jūsu kolēģis," lūdza Seržants.
Pasākuma noslēgumā ZZS vadība nodeva kurjeram deputātu kandidātu sarakstus, lai tos nogādātu Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK). Visi klātesošie sarakstu ceļu uz CVK varēja vērot televizoru ekrānos

CVK reģistrē PLL sarakstu

http://www.delfi.lv/news/national/politics/cvk-oficiali-registre-ari-pll-sarakstu.d?id=33212977

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) pirmdien oficiāli reģistrēja arī apvienības "Par labu Latviju" deputātu kandidātu sarakstu, ko apvienība iesniedza jau ceturtdien, bet komisija tos nevarēja pieņemt, jo sarakstam nebija pievienotas kandidātu parakstītas piekrišanas startēt vēlēšanās.

Tagad PLL iesniegusi visus dokumentus un saraksts ir reģistrēts.
Rīgā sarakstā ir 32 kandidāti, saraksta pirmais numurs ir pilsētas vicemērs Ainārs Šlesers, otrais ir izdevniecības "Petit" valdes priekšsēdētājs Aleksejs Šeiņins, bet trešais – bijušais ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP). Tāpat Rīgā kandidēs maijā par TP biedri kļuvusī režisore Gaļina Poļiščuka un bijusī veselības ministre Baiba Rozentāle. Pēdējā vieta PLL Rīgas sarakstā atvēlēta Šlesera dzīvesbiedrei, deputātei Inesei Šleserei.
Vidzemē saraksta pirmais numurs būs eksprezidents un PLL vadītājs Guntis Ulmanis, otrā vieta atvēlēta Saeimas deputātei Karinai Pētersonei (LPP/LC), trešā vieta – deputātam Mārim Kučinskim (TP). Pirmspēdējā vieta sarakstā ir deputātam Ventam Armandam Krauklim (TP), bet pēdējā, 30.vieta – deputātam Dzintaram Jaundžeikaram (LPP/LC).
Latgalē apvienības sarakstā būs 19 kandidāti, pirmajā vietā - Daugavpils mēra vietniece Rita Strode, otrajā – Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes priekšnieks Imants Jānis Bekešs, trešajā - deputāts Vitālijs Aizbalts (LPP/LC). Tāpat Latgalē kandidēs bijušais robežsardzes priekšnieks Gunārs Dāboliņš, kam sarakstā atvēlētā pēdējā vieta.
Kurzemē PLL sarakstā būs 16 kandidāti, pirmās trīs vietas atvēlētas bijušajam bērnu lietu ministram Ainaram Baštikam (LPP/LC), bijušajam pašvaldību lietu ministram Edgaram Zalānam (TP), bijušajam tieslietu un iekšlietu ministram Marekam Segliņam (TP). Tāpat Kurzemē kandidēs bobslejists Jānis Miņins.
Zemgalē kopumā uz Saeimu kandidēs 18 PLL pārstāvji, saraksta augšgalā būs TP līderis Andris Šķēle, bijusī kultūras ministre Helēna Demakova (TP) un Saeimas deputāts Juris Dalbiņš (TP).
Kopumā CVK reģistrējusi jau četrus sarakstus – PLL, apvienības "Saskaņas centrs", apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" un partijas "Par prezidentālu republiku".

Lembergs nekandidēs Saeimas vēlēšanās

http://www.delfi.lv/news/national/politics/lembergs-nekandides-saeimas-velesanas.d?id=33144429 22 jul 2010

ZZS premjera amata kandidāts, Ventspils mērs un partijas "Latvijai un Ventspilij" priekšsēdētājs Aivars Lembergs pieņēmis lēmumu nekandidēt Saeimas vēlēšanās, portālu "Delfi" informēja Ventspils domes Pilsētas mārketinga nodaļas vadītāja Kristīne Duļbinska.



Par to Lembergs, kā solījis iepriekš, paziņoja ceturtdien Ventspils domē notiekošajā preses konferencē. "Lembergs informēja, ka vēlēšanu sarakstā nevienā apgabalā neies, par premjera amata kandidātu paliek," portālam "Delfi" pastāstīja Duļbinska.

Lembergs ir nominēts par Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) premjerministru un viņam tika rezervēta pirmā vieta ZZS vēlēšanu sarakstā Rīgas apgabalā.

Iepriekš Ventspils mērs vairakkārt atzinis, ka viņu vairāk interesē dinamiskais darbs izpildvarā, proti, valdībā, bet klasiskam darbam parlamentā pēc sava rakstura viņš neesot tik piemērots.

Iepriekš Lembergs atbalstīja ieceri ļaut politiķiem saglabāt gan pašvaldības, gan Saeimas deputāta mandātu, taču tā kā šādi grozījumi neguva Saeimas atbalstu, Lembergs zaudētu savu Ventspils domnieka mandātu uzreiz pēc ievēlēšanas Saeimā.

ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis portālam "Delfi" sacīja, ka Lemberga lēmums nebija liels pārsteigums. Brigmanis pieļāva, ka Lembergs neesot gribējis, lai viņa kandidēšanu kāds saistītu ar vēlmi iegūt deputāta imunitāti. "Viņš kā spēcīgs cilvēks pats vairakkārt teica, ka tiks galā pats un nekādas īpašas privilēģijas viņam nav vajadzīgas," stāstīja Brigmanis.

Viņš pieļāva, ka Lemberga lēmumu varēja ietekmēt pēdējās dienās izskanējušais Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Gunāra Kusiņa skaidrojums par imunitāti. Kusiņš sacījis, ka saskaņā ar Satversmi deputātam ir imunitāte pret kriminālvajāšanu, tādēļ Lemberga ievēlēšanas gadījumā, lai varētu turpināt kriminālprocesu, kas ir sākts pret Ventspils mēru, Saeimai būs jālemj par atļaujas došanu kriminālvajāšanas turpināšanai. "Varbūt atteicās, lai sabiedrība šo soli tā netraktētu," pieļāva Brigmanis.

Brigmanis gan norādīja, ka arī tagad "ar Lembergu un ZZS pēc 2.oktobra, kad paziņos vēlēšanu rezultātus, būs ļoti jārēķinās". Brigmanis uzskata, ka ZZS "diez vai būs absolūtais uzvarētājs pēc mandātu skaita", taču apvienība lielā mērā noteiks to, kuri spēki izveidos koalīciju un nonāks pie varas.

Lembergam arī neesot pārliecības, ka Zaļo un zemnieku savienība varētu iegūt absolūtu balsu vairākumu Saeimā, tādējādi nodrošinot stabilu valdības vadīšanu četru gadu garumā. "Ja nav tāda rezultāta, tad ir skaidrs, ka man būtu jāpaliek strādāt parlamentā, un es domāju, ka mans darbs parlamentā no valstiskā viedokļa būtu mazāk saprātīgs nekā palikt strādāt Ventspilī," sacīja Lembergs, piebilstot, ka arī, lai sakārtotu parlamenta darbu, ir vajadzīgs stabils vairākums.

Pēc Lemberga atteikšanās būt ZZS saraksta augšgalā Rīgas apgabalā, pirmais numurs visticamāk tiks atdots ZZS līdzpriekšsēdētājam, vides ministram Raimondam Vējonim, pieļāva Brigmanis. Saraksta augšgalā varētu būt arī deputāts un komponists Imants Kalniņš, kas nesen no TB/LNNK pārnācis uz Latvijas Zemnieku savienību, raidījuma "Degpunkts" vadītājs Kārlis Seržants un Saeimas deputāts, narkologs Jānis Strazdiņš, stāstīja Brigmanis.

Jau ziņots, ka pavasarī Saeimā bija iesniegti grozījumi vēlēšanu likumā, kas cita starpā ļautu pašvaldības deputātam pēc ievēlēšanas Saeimā izvēlēties, kuru mandātu saglabāt, taču vēlāk viens no priekšlikuma iesniedzējiem Oskars Kastēns (LPP/LC) savu parakstu atsauca un priekšlikums nenonāca līdz izskatīšanai. Līdz ar to Saeimā ievēlētais pašvaldības deputāts zaudē savu iepriekšēju mandātu.

Ja Lembergs kandidētu, viņš to darītu Rīgas apgabalā, veidojot konkurenci apvienībai "Par Labu Latviju", kuras sarakstā galvgalī, visticamāk, būs Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers (LPP/LC).

VL-TB/LNNK sarakstu līderi – Kurzeme, Zemgale, Latgale

http://www.delfi.lv/news/national/politics/vl-tblnnk-sarakstu-lideri--rasnacs-dzintars-berzins-paradnieks-un-tabuns.d?id=33151975 22 Jul, 2010


Apvienība "Visu Latvijai!"- "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK" (VL-TB/LNNK) Saeimas vēlēšanu kandidātu saraksti vēl ir saskaņošanas procesā, taču ir droši zināmi pirmie četri sarakstu līderi katrā no vēlēšanu apgabaliem, informē apvienība.

Ar pirmo numuru Kurzemes vēlēšanu apgabalā startē TB/LNNK valdes priekšsēdētāja vietnieks Gaidis Bērziņš, ar otro – "Visu Latvijai" valdes loceklis Jānis Iesalnieks, ar trešo – Talsu ģimnāzijas direktore un TB/LNNK valdes locekle Inguna Raituma, bet ar ceturto – "Lauku sēta pilsētā" projekta asistents Raivis Blumfelds ("Visu Latvijai").

Zemgales vēlēšanu apgabalā apvienības saraksta pirmajā vietā ir "Visu Latvijai" līdzpriekšsēdētājs Imants Parādnieks, otrajā vietā – satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK), trešajā vietā – Latviešu nacionālistu kluba vadītājs Jānis Sils (bezpartejiskais), bet ceturtajā – Saeimas deputāts Juris Dobelis (TB/LNNK).

Savukārt Latgales vēlēšanu apgabalā ar pirmo kārtas numuru kandidē Saeimas deputāts Pēteris Tabūns (TB/LNNK), ar otro – Latgales studentu centra valdes loceklis Mareks Gabrišs ("Visu Latvijai" biedra kandidāts), ar trešo – Balvu novada domes deputāts Pēteris Kalniņš (TB/LNNK). Savukārt ceturtajā vietā ir bijusī Daugavpils teātra direktore Inese Laizāne ("Visu Latvijai" biedra kandidāte).

Jau ziņots, ka TB/LNNK un partija "Visu Latvijai" jūlija sākumā nodibināja jaunu politisko partiju apvienību un kopīgi startēs rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās.

VL-TB/LNNK sarakstu līderi – Riga, Vidzeme

http://www.delfi.lv/news/national/politics/vl-tblnnk-sarakstu-lideri--rasnacs-dzintars-berzins-paradnieks-un-tabuns.d?id=33151975 Defli, 22. jul.

Apvienība "Visu Latvijai!"- "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK" (VL-TB/LNNK) Saeimas vēlēšanu kandidātu saraksti vēl ir saskaņošanas procesā, taču ir droši zināmi pirmie četri sarakstu līderi katrā no vēlēšanu apgabaliem, informē apvienība.



Rīgas vēlēšanu apgabalā apvienības saraksta pirmajā vietā ir Saeimas deputāts Dzintars Rasnačs (TB/LNNK), otrajā vietā – "Visu Latvijai" (VL) valdes loceklis Einārs Cilinskis, trešajā – sabiedriskās organizācijas "Vītolu fonds" padomes locekle un kādreizējā partijas "Jaunais laiks" (JL) biedre Laura Bulmane (šobrīd bezpartejiskā). Savukārt ar ceturto numuru startē "Visu Latvijai" valdes loceklis Dmitrijs Mironovs.

Vidzemes vēlēšanu apgabalā pirmie četri kandidāti ir "Visu Latvijai" līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars, satiksmes ministra biroja vadītājs Emīls Jakrins (TB/LNNK), Saeimas deputāts Visvaldis Lācis ("Visu Latvijai") un Valmieras pilsētas domes deputāts Romāns Naudiņš (TB/LNNK).

Ar pirmo numuru Kurzemes vēlēšanu apgabalā startē TB/LNNK valdes priekšsēdētāja vietnieks Gaidis Bērziņš, ar otro – "Visu Latvijai" valdes loceklis Jānis Iesalnieks, ar trešo – Talsu ģimnāzijas direktore un TB/LNNK valdes locekle Inguna Raituma, bet ar ceturto – "Lauku sēta pilsētā" projekta asistents Raivis Blumfelds ("Visu Latvijai").

Zemgales vēlēšanu apgabalā apvienības saraksta pirmajā vietā ir "Visu Latvijai" līdzpriekšsēdētājs Imants Parādnieks, otrajā vietā – satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK), trešajā vietā – Latviešu nacionālistu kluba vadītājs Jānis Sils (bezpartejiskais), bet ceturtajā – Saeimas deputāts Juris Dobelis (TB/LNNK).

Savukārt Latgales vēlēšanu apgabalā ar pirmo kārtas numuru kandidē Saeimas deputāts Pēteris Tabūns (TB/LNNK), ar otro – Latgales studentu centra valdes loceklis Mareks Gabrišs ("Visu Latvijai" biedra kandidāts), ar trešo – Balvu novada domes deputāts Pēteris Kalniņš (TB/LNNK). Savukārt ceturtajā vietā ir bijusī Daugavpils teātra direktore Inese Laizāne ("Visu Latvijai" biedra kandidāte).

Jau ziņots, ka TB/LNNK un partija "Visu Latvijai" jūlija sākumā nodibināja jaunu politisko partiju apvienību un kopīgi startēs rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās

Klaužs beidzot pamet TP frakciju

21. jūlijs 2010,
http://www.delfi.lv/news/national/politics/klauzs-beidzot-pamet-tp-frakciju.d?id=33132247

No Tautas partijas (TP) Saeimā ievēlētais deputāts Jānis Klaužs, kurš šogad nepārreģistrējās partijā, beidzot uzrakstījis oficiālu iesniegumu par izstāšanos no TP frakcijas, portālam "Delfi" apstiprināja frakcijas konsultante Sarmīte Kolāte.



Kolāte atzina, ka Klaužs otrdien uzrakstījis iesniegumu par izstāšanos un to saņēmusi arī frakcija. Iesniegums nonācis arī Saeimas Prezidijā, un ceturtdien tas lems par Klauža izslēgšanu no TP frakcijas, portālam "Delfi" pastāstīja Saeimas sekretāra biedrs Andrejs Klementjevs (SC).

Tāpat Prezidijs ceturtdien lems par jaunas frakcijas izveidošanu – šādu iesniegumu un jaunveidojamās frakcijas nolikumu ir iesnieguši Nacionālās apvienības VL-TB/LNNK pārstāvji. Kā skaidro Klementjevs, šajā frakcijā vairs nebūs Imanta Kalniņa, bet būs Visvaldis Lācis.

Kā ziņots, Klaužs 10.Saeimas vēlēšanās kandidēs no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) saraksta. Tāpat darīs arī Kalniņš, kurš izstājies no TB/LNNK. Visticamāk, drīzumā abi pievienosies ZZS frakcijai.

Apvienība "Par labu Latviju" ("PLL") izraudzījusies ministru amatu kandidātus

Latvijas Avīze, 19. jūlijs, 2010:
Apvienība "Par labu Latviju" ("PLL") izraudzījusies ministru amatu kandidātus darbam
nākamajā valdībā. Vislielākās neskaidrības "PLL" pagaidām ir ar premjera amata
kandidātu, kuru plānots nosaukt augustā.
Šim amatam no partijas pretendē četri kandidāti – "PLL" valdes priekšsēdētājs Guntis Ulmanis, Tautas partijas priekšsēdētājs Andris Šķēle, LPP/"LC" priekšsēdētājs Ainārs Šlesers un Ogres mērs Edvīns Bartkevičs ("Ogres novadam").
Aizsardzības ministra amatam "PLL" virza Saeimas deputātu Juri Dalbiņu (TP) vai bijušo robežsardzes priekšnieku Gunāru Dāboliņu.
Ārlietu ministra amatam "PLL" virza bijušo ministru Māri Riekstiņu (TP) vai Saeimas deputātu Andri Bērziņu (LPP/"LC").
Attīstības ministra amatam – bijušo pašvaldību lietu ministru Edgaru Zalānu (TP) vai A. Šleseru. Finanšu ministra amatam – A. Škēli vai Mārtiņu Zemīti (TP).
Tieslietu un sabiedriskās kārtības ministra amatam – bijušo iekšlietu sistēmas darbinieku
Imantu Bekešu,
izglītības un kultūras ministra amatam – bijušo kultūras ministri Helēnu
Demakovu (TP) vai Saeimas deputāti Karinu Pētersoni (LPP/"LC").
Ģimenes, veselības un sociālo lietu ministra amatam plānots virzīt Saeimas deputātu Aināru Baštiku (LPP/"LC"), bet
dabas un zemkopības ministra amatam plānots virzīt AS "Rīgas Centrāltirgus" vadītāju Daini Liepiņu (LPP/"LC") vai uzņēmēju Ati Sausnīti.
"PLL" pārstāvji vairāk kārt norādījuši, ka pēc vēlēšanām rosinās grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā, paredzot apvienot vairākas ministrijas.”

SC draud ar Maskavas atbalstītu bruņotu apvērsumu Latvijā

Urbanovičs draud ar Biškeku Latvijā; eksperts: tas ir bīstams salīdzinājums.
http://www.diena.lv/lat/politics/hot/urbanovics-ja-musu-plans-neizdosies-latvija-bus-biskeka

Saskaņas centrs var strādāt ar visām partijām, taču vispirms rosinu vienoties par to republiku, kuru mēs veidosim – par to formulu, pēc kuras strādās jaunā valdība, intervijā avīzei Telegraf saka Saskaņas centra (SC) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs. Ja neizdosies īstenot viņa redzējumu, Latvijā «būs Biškeka*», teic politiķis.

«Mēs saviem partneriem, ar kuriem runājam jau tagad, sakām – lai tie, kuri ir ievēlēti Saeimā, tur arī sēž. Premjeru izvēlēsimies pēc programmas, ko savstarpēji saskaņosim. Bet par izpildītājiem – ministriem – pieņemsim labākos nozaru profesionāļus,» saka J.Urbanovičs.

Viņš arī norāda, ka «nevarēs ne Ainārs, ne Andris, ne Aivars man pateikt, ka šis ir neitrāls cilvēks, ja es zinu, ka nav. Jāņem tie, kuri gatavi strādāt visiem, kuriem ir karjeras ambīcijas». Un tādi cilvēki esot.

J.Urbanovičs uzskata, ka šie cilvēki ir jānoalgo uz četriem gadiem un jānodrošina ar visu nepieciešamo, lai «nebūtu partiju uzraudzības pār dažām ministrijām». Partiju uzraudzību pār jauno valdību pēc vēlēšanām J.Urbanovičs redz kā kopīgu koalīcijas uzraudzību pār premjeru un viņa komandu. Uz citiem noteikumiem viņš neesot gatavs parakstīties.

Avīzes vaicāts, ko viņam par to atbildējuši Aivars, Andris un Ainārs, J.Urbanovičs teica, ka neviens neesot teicis «nē». Tikai norādījuši, ka «kaut kas tāds nekad nav bijis».

Taču arī tādas situācijas, kāda ir tagad, nekad iepriekš nav bijis, bilst J.Urbanovičs. «Ja to neizdosies izdarīt, būs Biškeka,» saka SC frakcijas vadītājs.

«Bīstams un neveiksmīgs salīdzinājumus, kas varētu norādīt uz vājas pozīcijas apzināšanos,» par J.Urbanoviča izteikumu saka politologs Andris Sprūds. «Maigi izsakoties, šāds izteikums man šķita pārsteidzošs. To var uzskatīt arī par priekšvēlēšanu kampaņas daļu. Priekšvēlēšanu laikā partijas izmanto visus līdzekļus - gan labus, gan bailes un bažas raisošus. Iespējams, Urbanovičš nav apzinājies salīdzinājuma bīstamību vai arī šādi izteicies, jūtot vāju pozīciju,» saka politologs.

«Nelabvēlīgu apstākļu sakritības gadījumā šādi notikumi ir iespējami. Tas nav izslēdzams,» par iespējamību, ka Latvijā varētu risināties Kirgizstānai līdzīgi notikumi, atzīst A.Sprūds. Kā vienu no veicinošiem apstākļiem politologs min spēcīgu radikāļu savairošanos.

Jau ziņots, ka ar SC, kuram prognozē lielu atbalstu Saeimas vēlēšanās, ir gatavi pēc vēlēšanām sadarboties gandrīz visi politiskie spēki, piesardzīgāki savos izteikumos ir partiju apvienība Vienotība.

* Kirgizstānas galvaspilsēta, kur šogad pavasarī opozīcija pārņēma varu valstī, bet ielu sadursmēs bojā gāja daudzi simti cilvēku. Vēlāk nemieri izpletās citos valsts rajonos.