Atis Skalbergs, nra.lv, 2009. gada 6. janvārī:
http://zinas.nra.lv/viedokli/atis-skalbergs/303-eduarda-berklava-politiskais-testaments.htm
2008. gada decembrī latviešu patriotiskās biedrības "Daugavas Vanagi Latvijā", „Vilki”, ”Latvijas Nacionālo karavīru biedrība”, „Latvijas Nacionālo partizānu apvienība”, „Latviešu virsnieku apvienība”, apvienība „Tēvijas sargs”, „Latviešu nacionālistu klubs” un dažas citas atklātā vēstulē aicināja latviešu politiskās partijas apvienoties, lai veidotu vienu kopīgu sarakstu gaidāmajām pašvaldību un Eiroparlamenta vēlēšanām 6. jūnijā.
"Īpaši tas attiecas uz "Visu Latvijai!", "TB"/LNNK, "Pilsoniskā savienība", "Jaunais laiks"," teikts vēstulē. Tādu novēlējumu savā laikā izteicis Eduards Berklavs.
Atcerēsimies skaitļus, cik procentu balsu saņēma mazās partijas un apvienības 9. Saeimas vēlēšanās 2007. gada oktobrī. „Visu Latvijai!” – 1,49 %, „Jaunie demokrāti” – 1,26 %, „Latviešu Latvija” – 0,19 %, "Nacionālā spēka savienība” – 0,13 %, „Tēvzemes savienība” – 0,12 %. Šīs balsis, kā saka, bija vējā palaistas. Apvienojoties, balsojot tikai par vienu kopēju sarakstu, tās būtu mērķtiecīgi izlietotas. Ja visas labējās latviešu partijas un apvienības atbalstītu tikai vienu, kopīgu sarakstu, tas būtu panākums. Mūsu ienaidnieki ir ieinteresēti, lai latviešu patriotiskie spēki būtu sašķelti. Kremļa specdienesti vēlas, lai dažādi dīvaiņi ar brašiem lozungiem un nacionālistiskiem saukļiem musinātu cilvēkus. Politiski mazizglītots vēlētājs var "uzrauties" uz šādiem „patriotiem”. Un viņu balsis būs izniekotas.
Veidot vienu kopīgu nacionālo spēku sarakstu bija Eduarda Berklava novēlējums jeb politiskais testaments. Es pēdējo reizi Eduardu Berklavu intervēju 2004. gada 17. jūlijā. Pilns intervijas teksts publicēts manā grāmatā „Gods kalpot Latvijai!” (399. lpp.). Svarīgāko no šīs sarunas es atkārtošu:
- Kura partija 8. Saeimā viskonsekventāk aizstāv Latvijas valsts intereses?
E. Berklavs: - Labākas partijas Saeimā par "TB"/LNNK nav. Nevar teikt, ka tā ir ideāla. Bet labākas nav.
- Kā Jūs vērtējat A. Šlesera rūpes par V. Žirinovski, lai viņš drīkstētu iebraukt Latvijā, un Ē. Jēkabsona rūpes par J. Kobzona iebraukšanu?
E. Berklavs: - Vairāk sevi sakompromitēt diez vai ir iespējams.
- Ja Jums būtu vara, ko Jūs Latvijā nekavējoties liktu mainīt?
E. Berklavs: - Jārod kāds kodols, kas izstrādātu programmu, lai apvienotu nacionāli patriotiskos spēkus. Nākamajās pašvaldību vēlēšanās un 9. Saeimas vēlēšanās jāiet ar vienu kopēju deputātu sarakstu. Tas ir galvenais, kas jāpanāk. Tad varēs būt stabila valdība, kas darbosies Latvijas interesēs. Pretējā gadījumā, ja būs desmit politiskās partijas un grupas, kas Saeimā nemaz netiks, tad tā kņada turpināsies, kad pie būtiskiem jautājumiem gandrīz netiek. Jāapvienojas nacionāli patriotiskiem spēkiem vienā apvienībā un jāiet ar vienu sarakstu. Tas ir kardināls pasākums!
- Vai Jūs izvirzītu Einaru Repši par jauno Latvijas premjerministra kandidātu?
E. Berklavs: - Nē! Es neizvirzītu. Partijā nevar skaldīt kā ar cirvi. "Jaunais laiks" ir pieņemama partija, bet E. Repše nav tas cilvēks, kas spēj vienoties ar citiem. Viņš ir patoloģiski iedomīgs par savu vienpersonisko viedokli. Ar tādu nostāju nevar veidot spēcīgu koalīciju. E. Repše nebūs tas, kas pats noliks pilnvaras.
Pārlasot šīs E. Berklava atbildes, vairums latviešu teiks, ka tās ir godīgas un pareizas. Tie ir pravietiski vārdi, kuros jāieklausās. Tos teicis cilvēks, kas par savu uzticību Latvijai daudzas reizes bijis tuvu nāvei. Mūs šodien var glābt vienotība, gudrība, drosme. Uz apvienības "TB"/LNNK bāzes jāveido šis kopīgais deputātu kandidātu saraksts Eiroparlamenta vēlēšanām un deputātu kandidātu saraksti konkrēti katrai pašvaldībai.
trešdiena, 2010. gada 7. aprīlis
Inguna Sudraba strādā valsts kontrolē un Parex bankā
Inguna Sudraba ir strādājusi 1.5 gadus augstā amatā Prex bankā. Kā zināms, daudzi promaskaviski noskaņotie politiķi ir tikuši atalgoti ar iespēju 'uzkrāt taukus' Prex bankā pēc "labi padarīta darba" valdībā, piemēram Andris Bēriņš (lpp/lc), Valdis Birkavs (lpp,lc) u.c.
Zīmīgi, ka Sundrabas atbalstīšanu publiski uzsācis tāds promaskavisks elements, kā N.Grostiņš.
Antra Gabre, 2009. g. 18. aprīlī, nra.lv: http://www.nra.lv/zinas/20839-inguna-sudraba-kontrole-valsti-un-sevi.htm
Inguna Sudraba kontrolē valsti un sevi.
"Reputācija un profesionālisms augstāk par visu
Šā iemesla dēļ viņa saasināti reaģēja uz bijušā satiksmes ministra Aināra Šlesera pārmetumiem, ka valsts kontroliere strādājot savu draugu interesēs (ar to domājot viņas kādreizējo darbavietu Parex banku). Zinot, cik būtiska Ingunai Sudrabai ir profesionālā reputācija, ir tikai loģiski, ka valsts kontroliere iesūdzēja politiķi tiesā par goda un cieņas aizskaršanu. Šo rīcību varētu uzskatīt par zināmu emocionālu nesavaldību, kas uz āru gan tika pasniegta korekti. Varbūt mazliet, nu, tikai kripatiņu ļaujot saprast, ka aiz nosvērtās ārienes tomēr slēpjas jūtīgs un emocionāls cilvēks. "Tie nebija vienkārši vārdi, kas tika pateikti. Tie bija pārmetumi kā vadītājai, kura izmanto valsts resursus savām personīgajām interesēm vai dara darbu savu draugu interesēs. Tieši tāpēc uzskatu, ka man ir jāaizstāv savs gods un cieņa. Uzskatu, ka jebkurš negatīvais vārds atgriezīsies atpakaļ trīskāršā apmērā," savu pozīciju pamato Inguna Sudraba, atbildot uz jautājumu, kāpēc vērsusies tiesā, bet nav uzsākusi publisku polemiku. Starp citu, Ingunas Sudrabas ienākumu deklarācija par 2007. gadu liecina, ka viņa Parex bankā bija noguldījusi aptuveni 8200 latu. Gadu vēlāk tie bija sarukuši līdz 400 latiem, bet lauvas tiesa aizcelta uz citu banku. Valsts kontroliere paskaidroja, ka tā rīkojusies ētisku un profesionālu apsvērumu dēļ – lai nevarētu pārmest interešu konfliktu, veicot revīziju Parex bankā."
"Līdzīgi viņa rīkojās, kad saņēma tautpartijieša un toreizējā finanšu ministra Gundara Bērziņa uzaicinājumu kļūt par valsts kontrolieri. Tolaik Inguna Sudraba pēc aiziešanas no Finanšu ministrijas pusotru gadu bija nostrādājusi Parex bankā. "
"Kad viņa strādāja Finanšu ministrijā, valdību vadīja Jaunā laika Einars Repše, bet ministriju –
viņa partijas biedrs Valdis Dombrovskis. Pēc nesaskaņām ar Repši Inguna Sudraba savu 11 gadu ilgo veiksmīgo karjeru šajā iestādē pārtrauca. Viņa uzskatīja, ka likuma prasības ir augstākas par visu, un nespēja samierināties Einara Repšes valdības rīcību, budžeta problēmās vainojot Finanšu ministrijas ierēdņus. Šogad Valdis Dombrovskis, kļūstot par Ministru prezidentu, bija ieradies uz konsultācijām pie Ingunas Sudrabas. Līdz šim Jaunais laiks neslēpa savas antipātijas pret valsts kontrolieri, tomēr spēja atteikties no politiskā bērnišķīguma slimības un atzīt, ka viņas reputācija sabiedrībā ir būtisks iegansts, lai paspiestu Sudrabas roku un novēlētu laimes otrajā amata termiņā. Ne velti viņa tika minēta kā iespējamā vadītāja gan KNAB, gan valdībā. Pat Jaunā laika līdere Solvita Āboltiņa publiski izteica, ka viens no cilvēkiem, kurš varētu izvest valsti no krīzes, pieņemot nepopulārus lēmumus, un kuram tauta tik un tā uzticētos, ir Inguna Sudraba. Būtiskāk tomēr skanēja citi viņas teiktie vārdi par valsts kontrolieri – valsts intereses viņai ir svarīgākas par jebkurām citām interesēm."
Zīmīgi, ka Sundrabas atbalstīšanu publiski uzsācis tāds promaskavisks elements, kā N.Grostiņš.
Antra Gabre, 2009. g. 18. aprīlī, nra.lv: http://www.nra.lv/zinas/20839-inguna-sudraba-kontrole-valsti-un-sevi.htm
Inguna Sudraba kontrolē valsti un sevi.
"Reputācija un profesionālisms augstāk par visu
Šā iemesla dēļ viņa saasināti reaģēja uz bijušā satiksmes ministra Aināra Šlesera pārmetumiem, ka valsts kontroliere strādājot savu draugu interesēs (ar to domājot viņas kādreizējo darbavietu Parex banku). Zinot, cik būtiska Ingunai Sudrabai ir profesionālā reputācija, ir tikai loģiski, ka valsts kontroliere iesūdzēja politiķi tiesā par goda un cieņas aizskaršanu. Šo rīcību varētu uzskatīt par zināmu emocionālu nesavaldību, kas uz āru gan tika pasniegta korekti. Varbūt mazliet, nu, tikai kripatiņu ļaujot saprast, ka aiz nosvērtās ārienes tomēr slēpjas jūtīgs un emocionāls cilvēks. "Tie nebija vienkārši vārdi, kas tika pateikti. Tie bija pārmetumi kā vadītājai, kura izmanto valsts resursus savām personīgajām interesēm vai dara darbu savu draugu interesēs. Tieši tāpēc uzskatu, ka man ir jāaizstāv savs gods un cieņa. Uzskatu, ka jebkurš negatīvais vārds atgriezīsies atpakaļ trīskāršā apmērā," savu pozīciju pamato Inguna Sudraba, atbildot uz jautājumu, kāpēc vērsusies tiesā, bet nav uzsākusi publisku polemiku. Starp citu, Ingunas Sudrabas ienākumu deklarācija par 2007. gadu liecina, ka viņa Parex bankā bija noguldījusi aptuveni 8200 latu. Gadu vēlāk tie bija sarukuši līdz 400 latiem, bet lauvas tiesa aizcelta uz citu banku. Valsts kontroliere paskaidroja, ka tā rīkojusies ētisku un profesionālu apsvērumu dēļ – lai nevarētu pārmest interešu konfliktu, veicot revīziju Parex bankā."
"Līdzīgi viņa rīkojās, kad saņēma tautpartijieša un toreizējā finanšu ministra Gundara Bērziņa uzaicinājumu kļūt par valsts kontrolieri. Tolaik Inguna Sudraba pēc aiziešanas no Finanšu ministrijas pusotru gadu bija nostrādājusi Parex bankā. "
"Kad viņa strādāja Finanšu ministrijā, valdību vadīja Jaunā laika Einars Repše, bet ministriju –
viņa partijas biedrs Valdis Dombrovskis. Pēc nesaskaņām ar Repši Inguna Sudraba savu 11 gadu ilgo veiksmīgo karjeru šajā iestādē pārtrauca. Viņa uzskatīja, ka likuma prasības ir augstākas par visu, un nespēja samierināties Einara Repšes valdības rīcību, budžeta problēmās vainojot Finanšu ministrijas ierēdņus. Šogad Valdis Dombrovskis, kļūstot par Ministru prezidentu, bija ieradies uz konsultācijām pie Ingunas Sudrabas. Līdz šim Jaunais laiks neslēpa savas antipātijas pret valsts kontrolieri, tomēr spēja atteikties no politiskā bērnišķīguma slimības un atzīt, ka viņas reputācija sabiedrībā ir būtisks iegansts, lai paspiestu Sudrabas roku un novēlētu laimes otrajā amata termiņā. Ne velti viņa tika minēta kā iespējamā vadītāja gan KNAB, gan valdībā. Pat Jaunā laika līdere Solvita Āboltiņa publiski izteica, ka viens no cilvēkiem, kurš varētu izvest valsti no krīzes, pieņemot nepopulārus lēmumus, un kuram tauta tik un tā uzticētos, ir Inguna Sudraba. Būtiskāk tomēr skanēja citi viņas teiktie vārdi par valsts kontrolieri – valsts intereses viņai ir svarīgākas par jebkurām citām interesēm."
Grostiņš: Tautai jāaicina Inguna Sudraba piedalīties vēlēšanās
N.Grostiņš, Diena.lv blogs: http://www.diena.lv/lat/tautas_balss/blog/normunds-grostins/tautai-jaaicina-inguna-sudraba-piedalities-velesanas
Pirms saeimas vēlēšanām Latvijas politikā starp pirmā lieluma zvaigznēm redzama vairs tikai viena kvalificēta, godīga personība. Diemžēl Inguna Sudraba pilnīgi saprotamu iemeslu dēļ nevēlas piedalīties priekšvēlēšanu jezgā. Tas savukārt negatīvi ietekmēs nākamās saeimas sastāvu un līdz ar to Latvijas vēlētāju dzīvi.
Ja Inguna Sudraba tāpat kā tautas vairākums nevēlas sadarboties ne ar vienu no esošām varas partijām, ir atrodamas jaunas, spēcīgas komandas ar labu ekonomisko programmu. Piemēram, www.varutautai.lv
Domāju, ka sabiedrības daļai, kas vēlas saeimas vēlēšanās balsot par Ingunu Sudrabu, ir jāvēršas pie viņas ar aicinājumu kandidēt. Kaut vai paraksti jāvāc, vēstules jāraksta. Neticu, ka Sudrabas kundze brutāli atteiktu iespēju par sevi balsot, piemēram, 200 000 Latvijas vēlētājiem, kas būtu viņu aicinājuši piedalīties vēlēšanās.
Personībām ir būtiska loma vēsturē un tautai noteikti ir vērts Sudrabas kundzi uzaicināt.
Pirms saeimas vēlēšanām Latvijas politikā starp pirmā lieluma zvaigznēm redzama vairs tikai viena kvalificēta, godīga personība. Diemžēl Inguna Sudraba pilnīgi saprotamu iemeslu dēļ nevēlas piedalīties priekšvēlēšanu jezgā. Tas savukārt negatīvi ietekmēs nākamās saeimas sastāvu un līdz ar to Latvijas vēlētāju dzīvi.
Ja Inguna Sudraba tāpat kā tautas vairākums nevēlas sadarboties ne ar vienu no esošām varas partijām, ir atrodamas jaunas, spēcīgas komandas ar labu ekonomisko programmu. Piemēram, www.varutautai.lv
Domāju, ka sabiedrības daļai, kas vēlas saeimas vēlēšanās balsot par Ingunu Sudrabu, ir jāvēršas pie viņas ar aicinājumu kandidēt. Kaut vai paraksti jāvāc, vēstules jāraksta. Neticu, ka Sudrabas kundze brutāli atteiktu iespēju par sevi balsot, piemēram, 200 000 Latvijas vēlētājiem, kas būtu viņu aicinājuši piedalīties vēlēšanās.
Personībām ir būtiska loma vēsturē un tautai noteikti ir vērts Sudrabas kundzi uzaicināt.
Plaude: jāveido jauna nācija, pilsonību dodot visiem
AFI, Diena.lv: http://www.diena.lv/lat/politics/hot/plaude-javeido-jauna-nacija-pilsonibu-dodot-visiem
Plaudei nav pieņemama dalīšana
Uzņēmēja Ieva Plaude-Relingere, kura kopā ar vairākiem desmitiem pazīstamu Latvijas uzņēmēju veido kustību Par labu Latviju!, izteikusies, ka Latvijā jāveido jauna nācija, kurā katrs runātu trīs valodās – latviešu, krievu un angļu, turklāt Latvijas pilsonība jāpiešķir visiem. To viņa otrdien paziņojusi intervijā krievu valodā raidošajai radiostacijai Baltkom 93,9. Kustībai ir ambīcijas pārtapt politiskā spēkā un, iespējams, veidot kopīgu vēlēšanu sarakstu ar LPP/LC un Tautas partiju.
„Man ir daudz trūkumu, bet drosmes man ir vairāk nekā vajag. Jā, protams, es atbalstu „nulles pilsonības” variantu visiem Latvijas iedzīvotājiem,” I. Plaude-Relingere citēta Baltkom 93,9 mājaslapā. Tur ievietotajā intervijas audio fragmentā I. Plaude-Relingere atgādina, ka kustības Par labu Latviju! manifesta otrais punkts sola apvienot Latvijas cilvēkus. „Es esmu pateikusi ļoti skaļi – ir jāizveido jauna nācija, kurā katrs cilvēks runātu trīs valodās – latviešu, krievu un angļu. Tā dalīšanās pēc nacionālās piederības, kas turpinājusies pēdējos 20 gadus, manuprāt, ir absolūti nepieņemama,” saka uzņēmēja.
Šai sakarā viņa piesauc līdzību ar latviešu nācijas veidošanos, atgādinot, ka „vietējie iedzīvotāji tikai pēdējos 500 gadus saucās par latviešiem, bet līdz tam mums bija ļoti dažāda populācija – kurši, lībieši, zemgaļi, sēļi”. „Vietējo iedzīvotāju intereses nekad nav ņemtas vērā, mūsu mazajā teritorijā vienmēr savstarpēji cīnījās mūsu vareno kaimiņu intereses,” intervijā pauž I. Plaude-Relingere.
Ikstens: Tās ir PCTVL idejas
Politologs Jānis Ikstens apšauba ideju veidot jaunu nāciju, piešķirot pilsonību visiem Latvijas iedzīvotājiem. “Ja Plaudē mājo cerība, ka tas varētu radīt jaunu nāciju, gribētos dzirdēt viņas argumentus. Ja jauna nācija nav radusies integrācijas procesā, tad neredzu pamatu, kādēļ, lai tā rastos totālas dezintegrācijas procesā, par kādu ir uzkatāms pilsonības nules variants. Nevienā valstī nācija tā nav veidojusies,” pauž politologs.
Pēc viņa domām uzņēmējas ierosinājuma ieviešana dzīvē pārvilktu pāri “treknu strīpu” līdz šim īstenotajām integrācijas programmām un projektiem, kā arī tiem finanšu un cilvēku resusiem, kas to veidošanā ir iztērēti.
I.Plaudes izteikumi liek J.Ikstenam secināt, ka PCTVL līderu Jakova Plinera un Tatjanas Ždanokas idejām ir parādījies atbalsts latviešu uzņēmēju vidē. “Būs ļoti interesanti skatīties kā uz to reaģēs Tautas partija, ar kuru apvienība [Par labu Latviju!] kopā vēlas kaut ko darīt. Pat Saskaņas centrs par “nulles pilsonību” vairs nerunā,” piebilst politologs
Plaudei nav pieņemama dalīšana
Uzņēmēja Ieva Plaude-Relingere, kura kopā ar vairākiem desmitiem pazīstamu Latvijas uzņēmēju veido kustību Par labu Latviju!, izteikusies, ka Latvijā jāveido jauna nācija, kurā katrs runātu trīs valodās – latviešu, krievu un angļu, turklāt Latvijas pilsonība jāpiešķir visiem. To viņa otrdien paziņojusi intervijā krievu valodā raidošajai radiostacijai Baltkom 93,9. Kustībai ir ambīcijas pārtapt politiskā spēkā un, iespējams, veidot kopīgu vēlēšanu sarakstu ar LPP/LC un Tautas partiju.
„Man ir daudz trūkumu, bet drosmes man ir vairāk nekā vajag. Jā, protams, es atbalstu „nulles pilsonības” variantu visiem Latvijas iedzīvotājiem,” I. Plaude-Relingere citēta Baltkom 93,9 mājaslapā. Tur ievietotajā intervijas audio fragmentā I. Plaude-Relingere atgādina, ka kustības Par labu Latviju! manifesta otrais punkts sola apvienot Latvijas cilvēkus. „Es esmu pateikusi ļoti skaļi – ir jāizveido jauna nācija, kurā katrs cilvēks runātu trīs valodās – latviešu, krievu un angļu. Tā dalīšanās pēc nacionālās piederības, kas turpinājusies pēdējos 20 gadus, manuprāt, ir absolūti nepieņemama,” saka uzņēmēja.
Šai sakarā viņa piesauc līdzību ar latviešu nācijas veidošanos, atgādinot, ka „vietējie iedzīvotāji tikai pēdējos 500 gadus saucās par latviešiem, bet līdz tam mums bija ļoti dažāda populācija – kurši, lībieši, zemgaļi, sēļi”. „Vietējo iedzīvotāju intereses nekad nav ņemtas vērā, mūsu mazajā teritorijā vienmēr savstarpēji cīnījās mūsu vareno kaimiņu intereses,” intervijā pauž I. Plaude-Relingere.
Ikstens: Tās ir PCTVL idejas
Politologs Jānis Ikstens apšauba ideju veidot jaunu nāciju, piešķirot pilsonību visiem Latvijas iedzīvotājiem. “Ja Plaudē mājo cerība, ka tas varētu radīt jaunu nāciju, gribētos dzirdēt viņas argumentus. Ja jauna nācija nav radusies integrācijas procesā, tad neredzu pamatu, kādēļ, lai tā rastos totālas dezintegrācijas procesā, par kādu ir uzkatāms pilsonības nules variants. Nevienā valstī nācija tā nav veidojusies,” pauž politologs.
Pēc viņa domām uzņēmējas ierosinājuma ieviešana dzīvē pārvilktu pāri “treknu strīpu” līdz šim īstenotajām integrācijas programmām un projektiem, kā arī tiem finanšu un cilvēku resusiem, kas to veidošanā ir iztērēti.
I.Plaudes izteikumi liek J.Ikstenam secināt, ka PCTVL līderu Jakova Plinera un Tatjanas Ždanokas idejām ir parādījies atbalsts latviešu uzņēmēju vidē. “Būs ļoti interesanti skatīties kā uz to reaģēs Tautas partija, ar kuru apvienība [Par labu Latviju!] kopā vēlas kaut ko darīt. Pat Saskaņas centrs par “nulles pilsonību” vairs nerunā,” piebilst politologs
otrdiena, 2010. gada 6. aprīlis
Ķirsons vēlas, lai uzņēmēji un politiķi pirms vēlēšanām slēgtu vienošanos
LETA, Diena.lv: http://www.diena.lv/lat/politics/hot/kirsons-velas-lai-uznemeji-un-politiki-pirms-velesanam-slegtu-vienosanos
Nesen tapušās kustības Par labu Latviju! iniciators Gunārs Ķirsons vēlas, lai starp uzņēmējiem un politiķiem pirms rudenī gaidāmajām vēlēšanām tiktu slēgts līgums, lai abas “puses strādātu kopā un sadarbotos Latvijas labā”.
Viņš norādīja, ka līgumu slēgtu sabiedriska organizācija, ko vēl vajag nodibināt un kas ekonomista Ulda Oša vadībā apvienos juristus, ekonomistus un finansistus. Viņi arī sagatavos līguma versiju. Jautāts, ko konkrēti šajā līgumā no politiķiem varētu prasīt, G.Ķirsons minēja nodokļu stabilitāti, norādot, ka par pārējiem virzieniem šobrīd vēl ir pāragri runāt.
Pēc G.Ķirsona teiktā, līgumu varētu slēgt ar jebkuru partiju, kas piekristu tajā politiķiem izvirzītajiem nosacījumiem. Par tām partijām, kas tiem piekritīs, topošā organizācija aicinās arī balsot Saeimas vēlēšanās, piebilda uzņēmējs.
Jautāts, vai uzņēmēju interešu aizstāvību nenodrošina jau šobrīd darbojošās organizācijas, piemēram, Latvijas Darba devēju konfederācija, Ģ.Ķirsons noteica, ka šī organizācija, viņparāt, ir vāja.
Diena jau ziņoja, ka kustības Par labu Latviju! aicinājumu pirmdien parakstījusi 46 cilvēku liela iniciatīvas grupa. Šī ir kustība, kuru pirms pāris nedēļām pieteica politiķis Ainārs Šlesers (LPP/LC) kā ietekmīgu uzņēmēju kustību.
Līdz 12.aprīlim kustība aicina pievienoties arī citus, bet pēc tam varētu notikt apvienības dibināšana. Sākusi darboties arī kustības mājas lapa parlabulatviju.lv.
Tikšanās notika Lido atpūtas kompleksā, kur bija ieradušies arī Tautas partijas līderis Andris Šķēle un LPP/LC līderis Ainārs Šlesers, bet viņi nav parakstījuši aicinājumu, jo par to vēl nav lēmušas partijas.
Aicinājumu parakstījuši uzņēmēji Gunārs Ķirsons, Guntis Belēvičs, Aleksejs Šeiņins, Guntis Rāvis, Juris Savickis, Viesturs Koziols, Ivars Kalvišķis, Uldis Osis, Dainis Liepiņš, Andrejs Ēķis un citi.
Nesen tapušās kustības Par labu Latviju! iniciators Gunārs Ķirsons vēlas, lai starp uzņēmējiem un politiķiem pirms rudenī gaidāmajām vēlēšanām tiktu slēgts līgums, lai abas “puses strādātu kopā un sadarbotos Latvijas labā”.
Viņš norādīja, ka līgumu slēgtu sabiedriska organizācija, ko vēl vajag nodibināt un kas ekonomista Ulda Oša vadībā apvienos juristus, ekonomistus un finansistus. Viņi arī sagatavos līguma versiju. Jautāts, ko konkrēti šajā līgumā no politiķiem varētu prasīt, G.Ķirsons minēja nodokļu stabilitāti, norādot, ka par pārējiem virzieniem šobrīd vēl ir pāragri runāt.
Pēc G.Ķirsona teiktā, līgumu varētu slēgt ar jebkuru partiju, kas piekristu tajā politiķiem izvirzītajiem nosacījumiem. Par tām partijām, kas tiem piekritīs, topošā organizācija aicinās arī balsot Saeimas vēlēšanās, piebilda uzņēmējs.
Jautāts, vai uzņēmēju interešu aizstāvību nenodrošina jau šobrīd darbojošās organizācijas, piemēram, Latvijas Darba devēju konfederācija, Ģ.Ķirsons noteica, ka šī organizācija, viņparāt, ir vāja.
Diena jau ziņoja, ka kustības Par labu Latviju! aicinājumu pirmdien parakstījusi 46 cilvēku liela iniciatīvas grupa. Šī ir kustība, kuru pirms pāris nedēļām pieteica politiķis Ainārs Šlesers (LPP/LC) kā ietekmīgu uzņēmēju kustību.
Līdz 12.aprīlim kustība aicina pievienoties arī citus, bet pēc tam varētu notikt apvienības dibināšana. Sākusi darboties arī kustības mājas lapa parlabulatviju.lv.
Tikšanās notika Lido atpūtas kompleksā, kur bija ieradušies arī Tautas partijas līderis Andris Šķēle un LPP/LC līderis Ainārs Šlesers, bet viņi nav parakstījuši aicinājumu, jo par to vēl nav lēmušas partijas.
Aicinājumu parakstījuši uzņēmēji Gunārs Ķirsons, Guntis Belēvičs, Aleksejs Šeiņins, Guntis Rāvis, Juris Savickis, Viesturs Koziols, Ivars Kalvišķis, Uldis Osis, Dainis Liepiņš, Andrejs Ēķis un citi.
Dzintars: 'Vienotība' par iekļaušanu sarakstā prasa 10 000 latu; 'Vienotība' noliedz vietu tirgošanu
Delfi, 4. aprīlī: http://www.delfi.lv/news/national/politics/dzintars-vienotiba-par-ieklausanu-saraksta-prasa-10-000-latu-vienotiba-noliedz-vietu-tirgosanu.d?id=31042755
Partijas "Visu Latvijai" līderis Raivis Dzintars apgalvo, ka par iespējamo kandidēšanu "Vienotības" viņam prasīti 10 000 latu par vienu kandidātu. "Vienotības" līderi gan naudas prasīšanu noliedz, norādot, ka nosauktā summa ir iespējama nepieciešama līdzdalība kampaņa finansēšanā, svētdien ziņo LTV raidījums "De Facto".
Dzintars raidījumam stāstīja, ka viens no "Vienotības" līderiem Aigars Štokenbergs sarunās ar Dzintaru nosaucis 10 000 latu kā nepieciešamo summu par kandidāta iekļaušanu sarakstā.
Štokenbergs raidījumam skaidroja, ka Dzintars sarunu pārpratis, jo viņš vienīgi skaidrojis "Visu Latvijai!" (VL) pārstāvim - ja VL vēlas iesaistīties priekšvēlēšanu kampaņā, tad būs jāpiedalās arī kampaņas finansēšanā, un 10 000 latu ir aptuvena sumam vienam kandidātam, "ja paņem aptuveni likumā atļauto priekšvēlēšanu summu," atzina Štokenbergs.
"Vienotības" priekšsēdētājs Ģirts Valdis Kristovskis skaidroja: "Bija vienkāršs jautājums, vai "Visu Latvijai" apzinās, ka kampaņa prasa pavisam konkrētus izdevumus un vai "Visu Latvijai" apzinās, ka piedaloties kopīgā kampaņā būs jāiegulda arī finansējums, uz ko Raivis Dzintars vaicāja, cik tas būtu. Mēs bijām sprieduši, ka vidēji matemātiski to izdalot uz vienu kandidātu jāpiesaista apmēram 10 tūkstoši latu."
Raidījums norāda - tas nozīmē, ka šobrīd partija kopumā kampaņai cer iegūt un tērēt aptuveni miljonu latu, kas, dalot uz 100 deputātiem sarakstā ir ap 10 tūkstošiem latu uz vienu. Tomēr Kristovskis sola, ka kandidātu spēja piesaistīt finansējumu nebūs izšķiroša, lai iekļūtu "Vienotības" sarakstā.
Viņš uzsvēra, ka "primārais ir kandidāta spējas, profesionalitāte un nozīmīgums tālākajā politiskajā procesā, bet tajā pašā laikā ar to vien ir par maz, visām šīm personībām viņas nedrīkst atnākt un teikt – te es esmu, ņemiet mani, es darīšu."
Savukārt, "Vienotību" atbalstošās "Meierovica biedrības" pārstāve, politoloģe Lolita Čigāne, kura apsver iespēju kandidēt no "Vienotības" saraksta, uzskata - "lai būtu nopietna kampaņa ar nopietnu rīcību un finansējumu, naudas aspektam tur ir jābūt. Bet nu katrā ziņā viena deputāta kandidāta vietu nedrīkst pirkt sarakstā. Deputāta kandidātu nedrīkst nostādīt situācijā, kad viņš vai nu savāc šo naudu vai nesavāc, tāda situācija nav pieļaujama."
Politologs Jānis Ikstens norāda, ka partiju apvienībā ir normāli, ja katrs finansē savu tēriņu daļu. "To var pagriezt kā vietu pirkšanu sarakstā , bet no otras puses, ja šim skaitlim ir apakšā konkrēti aprēķini, kādēļ tie ir 10 nevis viens divi vai pieci tūkstoši, tad es to nesaskatu kā vietu pirkšanu."
Apvienībā "Vienotība" šobrīd pilnīga skaidrība ir par trim dalībniekiem – partijām "Jaunais laiks", "Pilsoniskā savienība" un "Sabiedrība citai politikai". Visticamāk sarakstā kandidēs arī pārstāvji no organizācijas "Meierovica biedrība par progresīvām pārmaiņām". Savukārt sarunas ar apvienību "Tēvzemei un Brīvībai" un partiju "Visu Latvijai" palikušas zem lielas jautājuma zīmes.
"De Facto" atgādina, ka priekšvēlēšanu aģitācijas periods sāksies 5.jūnijā un katrai partijai atļautie tēriņi ir 571 tūkstoti latu. Tiesa gan, papildus uzskaitāmajiem reklāmas tēriņiem, ir virkne tādu izdevumu, kas nav ierobežoti, tādēļ arī ir iespējams, ka faktiskie izdevumi pietuvojas vai pat pārsniedz miljonu latu.
Partijas "Visu Latvijai" līderis Raivis Dzintars apgalvo, ka par iespējamo kandidēšanu "Vienotības" viņam prasīti 10 000 latu par vienu kandidātu. "Vienotības" līderi gan naudas prasīšanu noliedz, norādot, ka nosauktā summa ir iespējama nepieciešama līdzdalība kampaņa finansēšanā, svētdien ziņo LTV raidījums "De Facto".
Dzintars raidījumam stāstīja, ka viens no "Vienotības" līderiem Aigars Štokenbergs sarunās ar Dzintaru nosaucis 10 000 latu kā nepieciešamo summu par kandidāta iekļaušanu sarakstā.
Štokenbergs raidījumam skaidroja, ka Dzintars sarunu pārpratis, jo viņš vienīgi skaidrojis "Visu Latvijai!" (VL) pārstāvim - ja VL vēlas iesaistīties priekšvēlēšanu kampaņā, tad būs jāpiedalās arī kampaņas finansēšanā, un 10 000 latu ir aptuvena sumam vienam kandidātam, "ja paņem aptuveni likumā atļauto priekšvēlēšanu summu," atzina Štokenbergs.
"Vienotības" priekšsēdētājs Ģirts Valdis Kristovskis skaidroja: "Bija vienkāršs jautājums, vai "Visu Latvijai" apzinās, ka kampaņa prasa pavisam konkrētus izdevumus un vai "Visu Latvijai" apzinās, ka piedaloties kopīgā kampaņā būs jāiegulda arī finansējums, uz ko Raivis Dzintars vaicāja, cik tas būtu. Mēs bijām sprieduši, ka vidēji matemātiski to izdalot uz vienu kandidātu jāpiesaista apmēram 10 tūkstoši latu."
Raidījums norāda - tas nozīmē, ka šobrīd partija kopumā kampaņai cer iegūt un tērēt aptuveni miljonu latu, kas, dalot uz 100 deputātiem sarakstā ir ap 10 tūkstošiem latu uz vienu. Tomēr Kristovskis sola, ka kandidātu spēja piesaistīt finansējumu nebūs izšķiroša, lai iekļūtu "Vienotības" sarakstā.
Viņš uzsvēra, ka "primārais ir kandidāta spējas, profesionalitāte un nozīmīgums tālākajā politiskajā procesā, bet tajā pašā laikā ar to vien ir par maz, visām šīm personībām viņas nedrīkst atnākt un teikt – te es esmu, ņemiet mani, es darīšu."
Savukārt, "Vienotību" atbalstošās "Meierovica biedrības" pārstāve, politoloģe Lolita Čigāne, kura apsver iespēju kandidēt no "Vienotības" saraksta, uzskata - "lai būtu nopietna kampaņa ar nopietnu rīcību un finansējumu, naudas aspektam tur ir jābūt. Bet nu katrā ziņā viena deputāta kandidāta vietu nedrīkst pirkt sarakstā. Deputāta kandidātu nedrīkst nostādīt situācijā, kad viņš vai nu savāc šo naudu vai nesavāc, tāda situācija nav pieļaujama."
Politologs Jānis Ikstens norāda, ka partiju apvienībā ir normāli, ja katrs finansē savu tēriņu daļu. "To var pagriezt kā vietu pirkšanu sarakstā , bet no otras puses, ja šim skaitlim ir apakšā konkrēti aprēķini, kādēļ tie ir 10 nevis viens divi vai pieci tūkstoši, tad es to nesaskatu kā vietu pirkšanu."
Apvienībā "Vienotība" šobrīd pilnīga skaidrība ir par trim dalībniekiem – partijām "Jaunais laiks", "Pilsoniskā savienība" un "Sabiedrība citai politikai". Visticamāk sarakstā kandidēs arī pārstāvji no organizācijas "Meierovica biedrība par progresīvām pārmaiņām". Savukārt sarunas ar apvienību "Tēvzemei un Brīvībai" un partiju "Visu Latvijai" palikušas zem lielas jautājuma zīmes.
"De Facto" atgādina, ka priekšvēlēšanu aģitācijas periods sāksies 5.jūnijā un katrai partijai atļautie tēriņi ir 571 tūkstoti latu. Tiesa gan, papildus uzskaitāmajiem reklāmas tēriņiem, ir virkne tādu izdevumu, kas nav ierobežoti, tādēļ arī ir iespējams, ka faktiskie izdevumi pietuvojas vai pat pārsniedz miljonu latu.
Delna, Providus, politika.lv - tiesiskuma grāvēji
Tiesiskuma grāvēji
Bens Latkovskis
http://zinas.nra.lv/viedokli/bens-latkovskis/20070-tiesiskuma-graveji.htm?cshow=1&cnr=5#cid73367
Otrdiena, 6.aprīlis (2010)
Starptautiskajām organizācijām, kuras patiesi vēlas paaugstināt tiesiskuma un demokrātijas standartus Latvijā, būtu nekavējoties jāpārtrauc finansēt tādas struktūras kā Delna, Providus, Politika.lv , jo to darbības rezultāts ir pilnīgi pretējs publiski paustajiem mērķiem.
Realitātē šīs organizācijas ir pielikušas ne mazumu pūļu, lai Latvijā tiesiskuma un politiskās godprātības standarti paliktu nepieļaujami zemā līmenī. Pamatošu šos apgalvojumus.
Visa minēto struktūru pēdējo gadu retorika balstīta uz cīņu pret oligarhiem, ar kuriem tiek saprasti atsevišķi politekonomisko grupējumu līderi. Tiktāl nebūtu ko iebilst, jo politisko un ekonomisko interešu pārāk cieša saplūšana negatīvi ietekmē valsts politiskā procesa kvalitāti. Taču viss sagriežas ar kājām gaisā, tiklīdz cīņa pret tā dēvētajiem oligarhiem iegūst selektīvu raksturu. Proti, kad vieni oligarhi kļūst slikti un apkarojami, kamēr citi, ja ne gluži labi un atbalstāmi, tad vismaz neievērojami un neaiztiekami. Tiek nosaukti trīs apkarojami cilvēki, kuri tiek vainoti visās Latvijas nelaimēs un pret kuriem apzināti tiek kūdīta sabiedrība, vienlaikus par svētiem un neaizskaramiem pasludināti šo cilvēku politiskie un ekonomiskie pretinieki un viņu sponsori. Šāda pieeja, kad vieni par katru soli tiek pelti, bet citi nekritiski celti debesīs, ir raksturīga viduslaiku despotijām vai mūsdienu totalitārām sistēmām. Šādu sistēmu rašanās ir regresīva un eiropeiski domājošiem cilvēkiem nepieņemama. Citiem vārdiem, Delna, Providus, Politika.lv un šo struktūru paspārnē darbojošos ekspertu veikums vērtējams kā Latvijas tiesiskumu graujošs un demokrātijas attīstību bremzējošs. Ilustrēšu minēto ar piemēriem.
Mūsu austrumu kaimiņvalsts televīzijas burtiski mudž no filmām par korupciju turienes tiesībsargājošajās institūcijās, un šīs filmas Latvijas skatītajam neizraisa ne mazākās šaubas par to ticamību. Taču šim pašam skatītājam nez kāpēc šķiet, ka kaut kas tāds iespējams tikai tur, aiz Zilupes, savukārt pie mums visi tiesībsargi vismaz vadības līmenī ir nevainīgi kā jēriņi. Tik svēti, ka viņu aizstāvībai var pat sarīkot lietussargu "revolūciju". Ļoti viduvējs administrators, kura vadītajā iestādē darbinieki nedēļas nogales izklaidēm varēja netraucēti paņemt naudu no seifa, kļuva par lietū un vējā sargājamu nacionālo varoni.
Kā šāda pelēcība, kura normālos apstākļos būtu jātur pēc iespējas tālāk no jebkuras iestādes vadības, varēja kļūt par nacionālo varoni? Tikai tāpēc, ka tiesiskuma uzraudzība no nevalstisko organizāciju puses bija un joprojām ir izkropļota. Pateicoties šiem uzraudzības izkropļojumiem, tādas organizācijas kā KNAB (kamēr bija paklausīga "labajiem" oligarhiem), SAB un Ģenerālprokuratūra bija un ir ārpus jebkādas kontroles no sabiedrības puses. Viss, ko tās dara, automātiski skaitās atbalstāms un pozitīvi vērtējams. Arī patlaban notiekošā Maizīša pārvēlēšanas epopeja pēc būtības notiek bez viņa darbības praktiskā izvērtējuma. Pietiek ar to, ka viņš holivudiskā primitīvismā pasludināts par "labo", kas cīnās ar "sliktajiem". Vai šāda nekritiska attieksme veicina tiesiskuma attīstību? Diez vai.
Pēc notikumiem uzņēmuma Ventbunkers birojā, kad Valsts policijas darbinieki piedalījās biroja bruņotā ieņemšanā, radušās bažas par Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Ventspils iecirkņa priekšnieka Didža Vilemsona iespējamo saistību ar kādu no konfliktā iesaistītajām pusēm. Kur garantijas, ka līdzīgās saistībās nav citi policijas darbinieki? Policijas sākotnējā pasivitāte, izmeklējot Latvijas kuģniecības darbinieka Venta Kodola mīklaino nāvi, un šī gadījuma ārkārtīgi niecīgā sabiedriskā rezonanse liek aizdomāties, vai mūsu attieksme pret tiesībsargājošām struktūrām ir reālajai situācijai adekvāta. Sabiedriskās domas veidotāji gadiem ilgi nikni uzbrukuši katram, kas atļāvies kaut bikli ieminēties par tiesībsargājošo institūciju iespējamo prettiesisko darbību. Nav pamats apšaubīt, ka absolūtais vairākums policijas, prokuratūras, KNAB darbinieku ir godprātīgi sava amata profesionāļi, taču cīņa pret oligarhiem tiem radījuši siltumnīcas apstākļus, kas ierobežo iespējas atbrīvoties no melnajām avīm šo iestāžu darbinieku vidū.
Mēs varam augstprātīgi vīpsnāt par tā dēvēto Putina sistēmu, taču Latvijā valdošā sistēma nav par matu labāka. Sabiedrība par iespējamo morāles koroziju Latvijas tiesībsargājošajās struktūrās var tikai minēt. Informācijas nav. Var jau būt, ka šajās struktūrās viss ir vislabākajā kārtībā, taču tikpat labi tas tā varētu arī nebūt. Problēma slēpjas nedemokrātiskajā situācijā, ka patiesa informācija nav pieejama. Realitāti pilnībā aizēno primitīvas gaismas un tumsas spēku cīņu vīzijas. Latvijā jebkurš jautājums no kritiska vērtējuma realitātes gaismā tiek pārnests šo vīziju iluzorajā plaknē. Šīs vīzijas ir tikpat absurdas kā Efraima Zurofa kādreizējie izteikumi par 10 000 nacistisko kara noziedznieku slēpšanos Latvijā. Tāpat kā Zurofa izteikumi neveicina latviešu neiecietību pret antisemītismu, tā Delnas un tās satelītorganizāciju līdzšinējā darbība nav veicinājusi tiesiskuma attīstību Latvijā. Tieši Delnas un tās informatīvo atbalstītāju graujošās darbības rezultātā Latvijā tiesiskums ir tik zemā līmenī. Par to būtu nopietni jāpadomā šo organizāciju sponsoriem, ja tie patiesi vēl labu Latvijai un latviešu tautai.
Bens Latkovskis
http://zinas.nra.lv/viedokli/bens-latkovskis/20070-tiesiskuma-graveji.htm?cshow=1&cnr=5#cid73367
Otrdiena, 6.aprīlis (2010)
Starptautiskajām organizācijām, kuras patiesi vēlas paaugstināt tiesiskuma un demokrātijas standartus Latvijā, būtu nekavējoties jāpārtrauc finansēt tādas struktūras kā Delna, Providus, Politika.lv , jo to darbības rezultāts ir pilnīgi pretējs publiski paustajiem mērķiem.
Realitātē šīs organizācijas ir pielikušas ne mazumu pūļu, lai Latvijā tiesiskuma un politiskās godprātības standarti paliktu nepieļaujami zemā līmenī. Pamatošu šos apgalvojumus.
Visa minēto struktūru pēdējo gadu retorika balstīta uz cīņu pret oligarhiem, ar kuriem tiek saprasti atsevišķi politekonomisko grupējumu līderi. Tiktāl nebūtu ko iebilst, jo politisko un ekonomisko interešu pārāk cieša saplūšana negatīvi ietekmē valsts politiskā procesa kvalitāti. Taču viss sagriežas ar kājām gaisā, tiklīdz cīņa pret tā dēvētajiem oligarhiem iegūst selektīvu raksturu. Proti, kad vieni oligarhi kļūst slikti un apkarojami, kamēr citi, ja ne gluži labi un atbalstāmi, tad vismaz neievērojami un neaiztiekami. Tiek nosaukti trīs apkarojami cilvēki, kuri tiek vainoti visās Latvijas nelaimēs un pret kuriem apzināti tiek kūdīta sabiedrība, vienlaikus par svētiem un neaizskaramiem pasludināti šo cilvēku politiskie un ekonomiskie pretinieki un viņu sponsori. Šāda pieeja, kad vieni par katru soli tiek pelti, bet citi nekritiski celti debesīs, ir raksturīga viduslaiku despotijām vai mūsdienu totalitārām sistēmām. Šādu sistēmu rašanās ir regresīva un eiropeiski domājošiem cilvēkiem nepieņemama. Citiem vārdiem, Delna, Providus, Politika.lv un šo struktūru paspārnē darbojošos ekspertu veikums vērtējams kā Latvijas tiesiskumu graujošs un demokrātijas attīstību bremzējošs. Ilustrēšu minēto ar piemēriem.
Mūsu austrumu kaimiņvalsts televīzijas burtiski mudž no filmām par korupciju turienes tiesībsargājošajās institūcijās, un šīs filmas Latvijas skatītajam neizraisa ne mazākās šaubas par to ticamību. Taču šim pašam skatītājam nez kāpēc šķiet, ka kaut kas tāds iespējams tikai tur, aiz Zilupes, savukārt pie mums visi tiesībsargi vismaz vadības līmenī ir nevainīgi kā jēriņi. Tik svēti, ka viņu aizstāvībai var pat sarīkot lietussargu "revolūciju". Ļoti viduvējs administrators, kura vadītajā iestādē darbinieki nedēļas nogales izklaidēm varēja netraucēti paņemt naudu no seifa, kļuva par lietū un vējā sargājamu nacionālo varoni.
Kā šāda pelēcība, kura normālos apstākļos būtu jātur pēc iespējas tālāk no jebkuras iestādes vadības, varēja kļūt par nacionālo varoni? Tikai tāpēc, ka tiesiskuma uzraudzība no nevalstisko organizāciju puses bija un joprojām ir izkropļota. Pateicoties šiem uzraudzības izkropļojumiem, tādas organizācijas kā KNAB (kamēr bija paklausīga "labajiem" oligarhiem), SAB un Ģenerālprokuratūra bija un ir ārpus jebkādas kontroles no sabiedrības puses. Viss, ko tās dara, automātiski skaitās atbalstāms un pozitīvi vērtējams. Arī patlaban notiekošā Maizīša pārvēlēšanas epopeja pēc būtības notiek bez viņa darbības praktiskā izvērtējuma. Pietiek ar to, ka viņš holivudiskā primitīvismā pasludināts par "labo", kas cīnās ar "sliktajiem". Vai šāda nekritiska attieksme veicina tiesiskuma attīstību? Diez vai.
Pēc notikumiem uzņēmuma Ventbunkers birojā, kad Valsts policijas darbinieki piedalījās biroja bruņotā ieņemšanā, radušās bažas par Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Ventspils iecirkņa priekšnieka Didža Vilemsona iespējamo saistību ar kādu no konfliktā iesaistītajām pusēm. Kur garantijas, ka līdzīgās saistībās nav citi policijas darbinieki? Policijas sākotnējā pasivitāte, izmeklējot Latvijas kuģniecības darbinieka Venta Kodola mīklaino nāvi, un šī gadījuma ārkārtīgi niecīgā sabiedriskā rezonanse liek aizdomāties, vai mūsu attieksme pret tiesībsargājošām struktūrām ir reālajai situācijai adekvāta. Sabiedriskās domas veidotāji gadiem ilgi nikni uzbrukuši katram, kas atļāvies kaut bikli ieminēties par tiesībsargājošo institūciju iespējamo prettiesisko darbību. Nav pamats apšaubīt, ka absolūtais vairākums policijas, prokuratūras, KNAB darbinieku ir godprātīgi sava amata profesionāļi, taču cīņa pret oligarhiem tiem radījuši siltumnīcas apstākļus, kas ierobežo iespējas atbrīvoties no melnajām avīm šo iestāžu darbinieku vidū.
Mēs varam augstprātīgi vīpsnāt par tā dēvēto Putina sistēmu, taču Latvijā valdošā sistēma nav par matu labāka. Sabiedrība par iespējamo morāles koroziju Latvijas tiesībsargājošajās struktūrās var tikai minēt. Informācijas nav. Var jau būt, ka šajās struktūrās viss ir vislabākajā kārtībā, taču tikpat labi tas tā varētu arī nebūt. Problēma slēpjas nedemokrātiskajā situācijā, ka patiesa informācija nav pieejama. Realitāti pilnībā aizēno primitīvas gaismas un tumsas spēku cīņu vīzijas. Latvijā jebkurš jautājums no kritiska vērtējuma realitātes gaismā tiek pārnests šo vīziju iluzorajā plaknē. Šīs vīzijas ir tikpat absurdas kā Efraima Zurofa kādreizējie izteikumi par 10 000 nacistisko kara noziedznieku slēpšanos Latvijā. Tāpat kā Zurofa izteikumi neveicina latviešu neiecietību pret antisemītismu, tā Delnas un tās satelītorganizāciju līdzšinējā darbība nav veicinājusi tiesiskuma attīstību Latvijā. Tieši Delnas un tās informatīvo atbalstītāju graujošās darbības rezultātā Latvijā tiesiskums ir tik zemā līmenī. Par to būtu nopietni jāpadomā šo organizāciju sponsoriem, ja tie patiesi vēl labu Latvijai un latviešu tautai.
Ēriks Didrihsons: Kreisie nāk!
http://www.delfi.lv/news/comment/comment/article.php?id=30978493
SDP „Saskaņa” biedrs
Tieši šie vārdi ir pamats tām aktivitātēm, kuras notiek liberālo politiķu aprindās. Jaunu politisku apvienību veidošana ar vecajām sejām ir ne vairāk kā tiekšanās saglabāt augstāko varu valsts pārvaldes piramīdas virsotnē. Šo mērķu sasniegšanai, bez šaubām, kārtējo reizi ir jāzombē Latvijas tauta. Lietā tiek likti vecie instrumenti – liekulība, cinisms, populisms. Ne tikai politiķi, bet arī viena daļa lielo uzņēmēju ir uztraukušies. Ja nu pēkšņi rudenī pie varas tik tiešām nāk kreisie?
Daudzu gadu garumā TP vadītās valdības paspārnē bagātajiem bija diezgan omulīgi. Bizness attīstījās un plauka. Pēdējo gadu valdības pieņemtie nepopulārie lēmumi galvenokārt skāra vidusslāni un mazturīgos valsts iedzīvotājus, saudzīgi apejot bagāto slāni. "Biezos" var saprast – ir jāaizstāvas, tādēļ ir jāapvienojas "Vienotībā", tandēmā ŠŠ (Šķēle, Šlesers), Latvijas miljonāru kustībā "Par labu Latviju". Nevienam nav noslēpums, ka rudenī iespējamas lielas izmaiņas valsts varas politiskajā spektrā, kuru rezultātā arī tiks pieņemti nepopulāri lēmumi, bet tie būs veiksmes stāsti sociāli neaizsargātajam Latvijas tautas vairākumam un ne visai patīkami elitei.
Šķēles paziņojums, ka "svarīgi ir panākt, lai uzņēmēju šaubas par valsts pozitīvu attīstību mazinātos, lai viņiem būtu savs politiskais lobijs, ka uzņēmēji ir izslāpuši ne tikai pēc profesionālā, bet arī politiskā lobija Latvijā, ka viņi nemitīgi tiekot ignorēti," ir melīgs no pirmā līdz pēdējam vārdam. Andri, kuram gan citam, ja ne Tev un TP bija vislielākā iespēja lobēt lielos uzņēmējus, un to jūs arī darījāt. Tādā veidā atpakaļ saņemot milzu naudu, kuru bija iespējams izmantot priekšvēlēšanu kampaņās. Ne jau no jūsu partijas ierindas biedru naudām "pozitīvisma kampaņās" tika pārtērēti simtiem tūkstoši latu, kurus vēl šodien likuma noteiktajā kārtībā neesat atgriezuši valsts kasei.
Banku sektora loma valsts ekonomikā ir īpašs stāsts, par ko būtu jārunā finanšu tirgus speciālistiem. Tomēr ir lietas, kuras izprast vajadzētu katram. Latvijas Republikā šobrīd strādā 21 banka un 8 ārvalstu banku filiāles, kā arī vairākas Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs reģistrētās kredītiestādes un to filiāles. 2009. gadā apmēram 75% no Latvijas banku apmaksātā pamatkapitāla piederēja ārvalstu akcionāriem.
Tikai viena banka – VAS "Latvijas Hipotēku un zemes banka" – atrodas Latvijas valsts īpašumā (2009. gada septembrī pamatkapitāls – 6,1% no kopējā banku apmaksātā pamatkapitāla). Jāpiebilst, ka šī banka veic arī attīstības bankas funkcijas. AS "Parex banka" valstij piederošās 85,14% akcijas tika nodotas VAS "Privatizācijas aģentūra" turējumā. Monetāro finanšu iestāžu kopējie operatīvie zaudējumi 2009. gada pirmajos deviņos mēnešos bija 573,5 milj. Ls.
Vai nebūtu pareizāk izveidot Latvijas attīstības banku kā atsevišķu iestādi? Ar likumu noteikt, ka visi LR izsniegtie kredīti tiek izsniegti latos, pakāpeniski izņemot no komercbankām valsts un pašvaldību, kā arī tām piederošo uzņēmumu finanšu līdzekļus un noguldot tos valsts bankās. Lai to izdarītu, ir jāveic izmaiņas likumā "Par Latvijas Banku". Šāds solis Latvijā turpmāk varētu novērst iespēju būvēt Eiropā dārgākos tiltus un bibliotēkas. Tas varētu būt smieklīgi, ja nebūtu tik dramatiski, ka pēc SVF pieprasījuma 2 gadu laikā spējām samazināt valsts izdevumus 2 x 500 milj. Ls apmērā un 1 miljardu latu iesviest "Parex bankas" kurtuvē, bet nespējām atrast naudu Dienvidu tilta būvniecībai. Aizņemoties naudu komercbankās, izmaksas, salīdzinot ar reālajām, sadārdzinājās vairākas reizes. Tieši tā notiek arī ar Nacionālās bibliotēkas celtniecību. Kāda jēga no nodokļu maksātāju naudas barot banku sektora resnos tēviņus, ja šī sektora lielākā daļa nepieder Latvijas valstij?
Ir naivi cerēt, ka valsts jebkad atgūs "Parex bankā" ieguldītos līdzekļus. Nauda, jo sevišķi, ja tā ir aizņemta, jāiegulda reālā ekonomikā, nevis mēģinājumos atdzīvināt pussprāgušu zelta teļu. Tā vietā liberāli orientēti politiķi kārtējo reizi piedāvā stutēt bagātos, nosakot gada maksimālo apliekamo ienākuma līmeni 30 000 Ls, virs kura vairs nepiemērotu IIN. Atsevišķu uzņēmēju lobēšanu valsts pārvaldē uzskatīt par normu. Lasot visus šos solījumus un jaunveidoto apvienību programmas un mērķus, liekas, ka 19 gadus Latvijas valsti ir pārvaldījuši marsieši vai vēl tālāku planētu pārstāvji, kuriem nav bijis nekādas daļas, kas notiks ar Latviju un tās tautu, un ka beidzot pie varas nāks īstie latvju bāleliņi, kas glābs citplanētiešu postā novesto Latviju. Jāatzīst, ka gan bāleliņu, gan marsiešu sejas ir stipri līdzīgas. Arī evolūcijas ceļš ir tāds pats – bez pēdām pazudušais G 24 kredīts, miljons par sagriezto kuģi, 3 Latvenergo miljoni, 20 miljoni par Dienvidu tiltu. Nez vai kas paliks pāri no "Parex bankas" miljarda. Apetīte aug ēdot.
Esmu pārliecināts, ka uzņēmēju izveidotā blice kārtējo reizi saziedos miljonus vajadzīgo politiķu ievēlēšanas kampaņai, taču neticu, ka vēlētāju vairākums vēlēšanu sarakstos neatpazīs tos "varoņus", kuri 19 gadus ir "cītīgi strādājuši", lai novestu valsti un tās iedzīvotājus nabadzībā un izmisumā.
http://www.delfi.lv/news/comment/comment/article.php?id=30978493
SDP „Saskaņa” biedrs
Tieši šie vārdi ir pamats tām aktivitātēm, kuras notiek liberālo politiķu aprindās. Jaunu politisku apvienību veidošana ar vecajām sejām ir ne vairāk kā tiekšanās saglabāt augstāko varu valsts pārvaldes piramīdas virsotnē. Šo mērķu sasniegšanai, bez šaubām, kārtējo reizi ir jāzombē Latvijas tauta. Lietā tiek likti vecie instrumenti – liekulība, cinisms, populisms. Ne tikai politiķi, bet arī viena daļa lielo uzņēmēju ir uztraukušies. Ja nu pēkšņi rudenī pie varas tik tiešām nāk kreisie?
Daudzu gadu garumā TP vadītās valdības paspārnē bagātajiem bija diezgan omulīgi. Bizness attīstījās un plauka. Pēdējo gadu valdības pieņemtie nepopulārie lēmumi galvenokārt skāra vidusslāni un mazturīgos valsts iedzīvotājus, saudzīgi apejot bagāto slāni. "Biezos" var saprast – ir jāaizstāvas, tādēļ ir jāapvienojas "Vienotībā", tandēmā ŠŠ (Šķēle, Šlesers), Latvijas miljonāru kustībā "Par labu Latviju". Nevienam nav noslēpums, ka rudenī iespējamas lielas izmaiņas valsts varas politiskajā spektrā, kuru rezultātā arī tiks pieņemti nepopulāri lēmumi, bet tie būs veiksmes stāsti sociāli neaizsargātajam Latvijas tautas vairākumam un ne visai patīkami elitei.
Šķēles paziņojums, ka "svarīgi ir panākt, lai uzņēmēju šaubas par valsts pozitīvu attīstību mazinātos, lai viņiem būtu savs politiskais lobijs, ka uzņēmēji ir izslāpuši ne tikai pēc profesionālā, bet arī politiskā lobija Latvijā, ka viņi nemitīgi tiekot ignorēti," ir melīgs no pirmā līdz pēdējam vārdam. Andri, kuram gan citam, ja ne Tev un TP bija vislielākā iespēja lobēt lielos uzņēmējus, un to jūs arī darījāt. Tādā veidā atpakaļ saņemot milzu naudu, kuru bija iespējams izmantot priekšvēlēšanu kampaņās. Ne jau no jūsu partijas ierindas biedru naudām "pozitīvisma kampaņās" tika pārtērēti simtiem tūkstoši latu, kurus vēl šodien likuma noteiktajā kārtībā neesat atgriezuši valsts kasei.
Banku sektora loma valsts ekonomikā ir īpašs stāsts, par ko būtu jārunā finanšu tirgus speciālistiem. Tomēr ir lietas, kuras izprast vajadzētu katram. Latvijas Republikā šobrīd strādā 21 banka un 8 ārvalstu banku filiāles, kā arī vairākas Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs reģistrētās kredītiestādes un to filiāles. 2009. gadā apmēram 75% no Latvijas banku apmaksātā pamatkapitāla piederēja ārvalstu akcionāriem.
Tikai viena banka – VAS "Latvijas Hipotēku un zemes banka" – atrodas Latvijas valsts īpašumā (2009. gada septembrī pamatkapitāls – 6,1% no kopējā banku apmaksātā pamatkapitāla). Jāpiebilst, ka šī banka veic arī attīstības bankas funkcijas. AS "Parex banka" valstij piederošās 85,14% akcijas tika nodotas VAS "Privatizācijas aģentūra" turējumā. Monetāro finanšu iestāžu kopējie operatīvie zaudējumi 2009. gada pirmajos deviņos mēnešos bija 573,5 milj. Ls.
Vai nebūtu pareizāk izveidot Latvijas attīstības banku kā atsevišķu iestādi? Ar likumu noteikt, ka visi LR izsniegtie kredīti tiek izsniegti latos, pakāpeniski izņemot no komercbankām valsts un pašvaldību, kā arī tām piederošo uzņēmumu finanšu līdzekļus un noguldot tos valsts bankās. Lai to izdarītu, ir jāveic izmaiņas likumā "Par Latvijas Banku". Šāds solis Latvijā turpmāk varētu novērst iespēju būvēt Eiropā dārgākos tiltus un bibliotēkas. Tas varētu būt smieklīgi, ja nebūtu tik dramatiski, ka pēc SVF pieprasījuma 2 gadu laikā spējām samazināt valsts izdevumus 2 x 500 milj. Ls apmērā un 1 miljardu latu iesviest "Parex bankas" kurtuvē, bet nespējām atrast naudu Dienvidu tilta būvniecībai. Aizņemoties naudu komercbankās, izmaksas, salīdzinot ar reālajām, sadārdzinājās vairākas reizes. Tieši tā notiek arī ar Nacionālās bibliotēkas celtniecību. Kāda jēga no nodokļu maksātāju naudas barot banku sektora resnos tēviņus, ja šī sektora lielākā daļa nepieder Latvijas valstij?
Ir naivi cerēt, ka valsts jebkad atgūs "Parex bankā" ieguldītos līdzekļus. Nauda, jo sevišķi, ja tā ir aizņemta, jāiegulda reālā ekonomikā, nevis mēģinājumos atdzīvināt pussprāgušu zelta teļu. Tā vietā liberāli orientēti politiķi kārtējo reizi piedāvā stutēt bagātos, nosakot gada maksimālo apliekamo ienākuma līmeni 30 000 Ls, virs kura vairs nepiemērotu IIN. Atsevišķu uzņēmēju lobēšanu valsts pārvaldē uzskatīt par normu. Lasot visus šos solījumus un jaunveidoto apvienību programmas un mērķus, liekas, ka 19 gadus Latvijas valsti ir pārvaldījuši marsieši vai vēl tālāku planētu pārstāvji, kuriem nav bijis nekādas daļas, kas notiks ar Latviju un tās tautu, un ka beidzot pie varas nāks īstie latvju bāleliņi, kas glābs citplanētiešu postā novesto Latviju. Jāatzīst, ka gan bāleliņu, gan marsiešu sejas ir stipri līdzīgas. Arī evolūcijas ceļš ir tāds pats – bez pēdām pazudušais G 24 kredīts, miljons par sagriezto kuģi, 3 Latvenergo miljoni, 20 miljoni par Dienvidu tiltu. Nez vai kas paliks pāri no "Parex bankas" miljarda. Apetīte aug ēdot.
Esmu pārliecināts, ka uzņēmēju izveidotā blice kārtējo reizi saziedos miljonus vajadzīgo politiķu ievēlēšanas kampaņai, taču neticu, ka vēlētāju vairākums vēlēšanu sarakstos neatpazīs tos "varoņus", kuri 19 gadus ir "cītīgi strādājuši", lai novestu valsti un tās iedzīvotājus nabadzībā un izmisumā.
Valdis Dombrovskis - JL
Dombrovskis uzkrājis aptuveni 40 100 latus 2009. gada laikā:
http://www.delfi.lv/news/national/politics/dombrovskis-uzkrajis-aptuveni-40-100-latus.d?id=31037783
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL) pērn skaidrā naudā un kredītiestādēs kopumā uzkrājis aptuveni 40 120 latus, liecina viņa Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskojamo datu bāzē pieejamā valsts amatpersonas deklarācija par 2009.gadu.
Skaidrā naudā uzkrāti 5000 eiro (3514 lati), VAS "Latvijas Hipotēku un zemes banka" uzkrāti 12 395 lati, ap trim ASV dolāriem (aptuveni divi lati) un 24 eiro (16 lati), savukārt Briseles "KBC Bank" uzkrājums bijis 34 435 eiro (24 200 lati).
Valsts kancelejas maksātā alga pērn bijusi 20 029 lati, bet Eiropas Parlamenta maksātā kompensācija - 6263 eiro (4401 lats).
Deklarēts arī 178 788 eiro (125 652 latu) aizdevums.
Dombrovskim pieder dzīvoklis Rīgā un zeme Jūrmalā, kā arī zemesgabals Carnikavas novadā.
Premjera īpašumā ir arī AS "OT grupa" 184 akcijas 184 latu vērtībā, bet AS "Latvijas Krājbanka" noguldīti 0,5 privatizācijas sertifikāti.
Premjeram pieder 1998.gadā ražota vieglā automašīna "SAAB 93".
Dombrovskis deklarējis valdes locekļa amatu partijā "Jaunais laiks" un līdz 2009.gada jūnijam ieņemto viceprezidenta amatu Eiropas Tautas partijas MVU savienībā.
http://www.delfi.lv/news/national/politics/dombrovskis-uzkrajis-aptuveni-40-100-latus.d?id=31037783
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL) pērn skaidrā naudā un kredītiestādēs kopumā uzkrājis aptuveni 40 120 latus, liecina viņa Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskojamo datu bāzē pieejamā valsts amatpersonas deklarācija par 2009.gadu.
Skaidrā naudā uzkrāti 5000 eiro (3514 lati), VAS "Latvijas Hipotēku un zemes banka" uzkrāti 12 395 lati, ap trim ASV dolāriem (aptuveni divi lati) un 24 eiro (16 lati), savukārt Briseles "KBC Bank" uzkrājums bijis 34 435 eiro (24 200 lati).
Valsts kancelejas maksātā alga pērn bijusi 20 029 lati, bet Eiropas Parlamenta maksātā kompensācija - 6263 eiro (4401 lats).
Deklarēts arī 178 788 eiro (125 652 latu) aizdevums.
Dombrovskim pieder dzīvoklis Rīgā un zeme Jūrmalā, kā arī zemesgabals Carnikavas novadā.
Premjera īpašumā ir arī AS "OT grupa" 184 akcijas 184 latu vērtībā, bet AS "Latvijas Krājbanka" noguldīti 0,5 privatizācijas sertifikāti.
Premjeram pieder 1998.gadā ražota vieglā automašīna "SAAB 93".
Dombrovskis deklarējis valdes locekļa amatu partijā "Jaunais laiks" un līdz 2009.gada jūnijam ieņemto viceprezidenta amatu Eiropas Tautas partijas MVU savienībā.
svētdiena, 2010. gada 4. aprīlis
Pozitīvisma kampaņa TP nelikumīgajam atbalstam
Par pozitīvisma kampaņu rakstīts daudz, kaut arī tieslietu iestādes ir pamanījušās novilcināt lietas izskatīšanu nu jau vairak kā 4 gadus (!!!!!). Nemitīgas mahinācijas tieslietu jomā ir ļāvušas arī lc/lpp izvairīties no soda (~~1/2 milj. Ls apmērā) par finansiālajiem pārkāpumiem 9. Saeimas priekšvēlēšanu laikā.
Pozitīvisma kampaņas apraksts un kampaņā angažētie cilvēki ir aprakstīta piemēram šeit ( http://szf.lu.lv/files/petnieciba/publikacijas/06-118_Lasmane-Polit-komunikacija-etika_19.pdf ):
"Pozitīvisma kampaņa, kuras laikā tika slavināta Tautas partija un tās biedri, bija sekmīgākā 9. Saeimas priekšvēlēšanu kampaņas rituālprakse. Biedrības «Sabiedrība par vārda brīvību» (SVB) veidotās un demonstrētās reklāmās vairāk nekā 30 sabiedrībā labi pazīstami cilvēki (piemēram, akadēmiķi Elmārs Grēns, Juris Ekmanis un Ivars Kalviņš, mediķi Dzintars Mozglis, Andrejs Ērglis, Jānis Gardovskis, Kārlis Trušinskis, LNO direktors Andrejs Žagars, mūziķis Normunds Šnē, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce, aktrise Rēzija Kalniņa u.c.49), kā arī t.s. vienkāršie ļaudis slavēja Tautas partiju un tās ministru darbību. Turklāt šai partijai un tās līderiem šajos standartizētajos slavinājumos tika piešķirta valsts, nācijas, vienas vai otras nozares glābēja loma. Reklāmas intensīvi demonstrēja televīzijā; raidījumu pārtraukumos, starp pārraidēm parādījās televīzijas ekrānā «runājošas galvas», kas ar nešaubīgu pārliecību apgalvoja, ka valsts un atsevišķu nozaru uzplaukums ir noticis tikai un vienīgi pateicoties Tautas partijai, tās ministriem, ka visu kopējā un katra atsevišķi nākotnes labklājība ir tikai un vienīgi Tautas partijas rokās, tādēļ 9. Saeimas vēlēšanās jābalso par šo partiju.
Izskanējušie Tautas partijas vadības un politiķu sērijveida slavinājumi, kurus pauda sabiedrības autoritātes – nopietni, pasaulē atzīti, augsti kvalifi cēti zinātnieki, starptautiski novērtēti mākslinieki, reģionos cienīti ļaudis –, līdzinājās lojalitātes zvērestam, modernam maģiskam telerituālam, kura nolūks bija «neticīgos» pievērst pareizajai ticībai. Reklāmu intensitāte telerituālam piešķīra ritmu, radīja trauksmes sajūtu, ka, paliekot ārpus Tautas partijas piekritēju loka, iespējams kļūt par autsaideru, kas ir neiederīgs un lieks šodienas Latvijā.
Tautas partijas reklāmu sērija bija iespaidīgs vienojošs un konsolidējošs rituāls, kas nostiprināja tās pozīcijas priekšvēlēšanu publiskajā telpā.
Pozitīvisma kampaņas apraksts un kampaņā angažētie cilvēki ir aprakstīta piemēram šeit ( http://szf.lu.lv/files/petnieciba/publikacijas/06-118_Lasmane-Polit-komunikacija-etika_19.pdf ):
"Pozitīvisma kampaņa, kuras laikā tika slavināta Tautas partija un tās biedri, bija sekmīgākā 9. Saeimas priekšvēlēšanu kampaņas rituālprakse. Biedrības «Sabiedrība par vārda brīvību» (SVB) veidotās un demonstrētās reklāmās vairāk nekā 30 sabiedrībā labi pazīstami cilvēki (piemēram, akadēmiķi Elmārs Grēns, Juris Ekmanis un Ivars Kalviņš, mediķi Dzintars Mozglis, Andrejs Ērglis, Jānis Gardovskis, Kārlis Trušinskis, LNO direktors Andrejs Žagars, mūziķis Normunds Šnē, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce, aktrise Rēzija Kalniņa u.c.49), kā arī t.s. vienkāršie ļaudis slavēja Tautas partiju un tās ministru darbību. Turklāt šai partijai un tās līderiem šajos standartizētajos slavinājumos tika piešķirta valsts, nācijas, vienas vai otras nozares glābēja loma. Reklāmas intensīvi demonstrēja televīzijā; raidījumu pārtraukumos, starp pārraidēm parādījās televīzijas ekrānā «runājošas galvas», kas ar nešaubīgu pārliecību apgalvoja, ka valsts un atsevišķu nozaru uzplaukums ir noticis tikai un vienīgi pateicoties Tautas partijai, tās ministriem, ka visu kopējā un katra atsevišķi nākotnes labklājība ir tikai un vienīgi Tautas partijas rokās, tādēļ 9. Saeimas vēlēšanās jābalso par šo partiju.
Izskanējušie Tautas partijas vadības un politiķu sērijveida slavinājumi, kurus pauda sabiedrības autoritātes – nopietni, pasaulē atzīti, augsti kvalifi cēti zinātnieki, starptautiski novērtēti mākslinieki, reģionos cienīti ļaudis –, līdzinājās lojalitātes zvērestam, modernam maģiskam telerituālam, kura nolūks bija «neticīgos» pievērst pareizajai ticībai. Reklāmu intensitāte telerituālam piešķīra ritmu, radīja trauksmes sajūtu, ka, paliekot ārpus Tautas partijas piekritēju loka, iespējams kļūt par autsaideru, kas ir neiederīgs un lieks šodienas Latvijā.
Tautas partijas reklāmu sērija bija iespaidīgs vienojošs un konsolidējošs rituāls, kas nostiprināja tās pozīcijas priekšvēlēšanu publiskajā telpā.
sestdiena, 2010. gada 3. aprīlis
Kārlis Sarkans, Dr. ekon.
Skat: http://www.varutautai.lv/?page_id=248
Spēcīgs līderis Latvijai bez padomju laika bagāžas, gatavs SAKĀRTOT LATVIJU !
Dzimis: Toronto, Kanādā
Pilsonība: Latvijas un Kanādas
Vecums: 46 gadi
Valodas: pirmā valoda Angļu, otrā Latviešu, nedaudz apguvis arī: Ķīniešu, Krievu, Vācu, Japāņu, Arābu valodu.
Izglītība:
» Doktorantūra Ekonomikā Latvijas Universitātē
» Maģistratūra Finansēs Wharton School of the University of Pennsylvania (skaitās labākā finansu apmācība pasaulē)
» Bakalaura Inženiera grāds Toronto Universitātē
Pieredze:
» Investīciju vadītājs – Apbalvojums kā labākais fonds pasaulē, saņemts 2006.g. un 1997.g.
» Populārs pasniedzējs Latvijas Universitātē- Finanšu Sarunas un Vērtspapīru Portfeļa Vadība.
» Pasniedz lekcijas arī Lihtenšteinas Universitātē.
Ģimenes Vēsture:
Kārļa vectēvs bija Latvijas Bankas direktors Ulmaņa laikā un pirmajā grupā tika izsūtīts no Latvijas, nogalināts aiz robežas. Vecmāte un tante bija izsūtītas Sibīriju. Tēvs aizbēga projām uz Vāciju un tad uz Kanādu. Kārļa onkulis bija Jānis Liepiņš, Rīgas Sv. Jāņa Baznīcas un Rīgas Doma Baznīcas mācītājs.
Valdības uzskati:
Valdības pārstāvji nedrīkst vienlaicīgi pārstāvēt gan tautu, gan personīgās biznesa intereses. Tas ne tikai ir neētiski, bet arī nelikumīgi.
Ir pret korupciju un būtu gatavs ieviest nāves sodu, ja tauta par to nobalsotu vairumā. Tomēr jābūt vismaz obligātam cietumsodam no 1 līdz 6 gadiem ar pilnīgu mantas konfiskāciju.
Tauta tiks aizstāvēta izveidojot brīvo tirgu, kur firmām ir jāsacenšas ar konkurentu firmām, nodrošinot iedzīvotājiem zemākās cenas par labāku preci vai pakalpojumu.
Gatavs atteikties no savām biznesa interesēm, ja tiks iecelts valdības amatā.
Papildus:
Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas gribēju palīdzēt Latvijai un ienācu kopā ar Amerikāņu latvieti Cerbuli, kas uzstādīja Rīgas Fondu biržu. Izveidoju vērtspapīru brokeru firmu, kam bija kapitāla daļas arī no Latvijas Depozītu Bankas. Līdz ar to, redzēju visu, kas notika brīvības sākumā, ieskaitot privatizācijas procesu ar oligarhu iekārtošanos, bet diemžēl toreiz nevarēju ietekmēt neko savādāk. Tagad, ar iegūto dzīves pieredzi, ir skaidrs ko un kā jārisina, lai sakārtotu Latviju!
Man nav nekādās saistības vai solījumi oligarhiem vai citiem cilvēkiem vai organizācijām, vai svešām valstīm, kas varētu ietekmēt manu vienīgo darbu – aizstāvēt Latvijas tautu un sakārtot Latviju.
NEKAD neesmu krimināli sodīts vai uzsākts kāds kriminālprocess.
NAV slēptie atbalstītāji aizmugurē, kam ir sasolītas kaut kādas lietas, kad sākšu sakārtot Latviju. Vājas īpašības varētu būt:
Ģimenes stāvoklis – šķīries – bet tas neietekmēs manu darbu, lai aizstāvētu tautu.
Komercstrīdi – Ir bijuši daži pēdējo 20 gadu laikā, sakarā ar to, ka es biju valdē vairākās firmās. Visas lietas jau sen ir nokārtotas. – Tas neietekmēs manu darbu valdībā vai tautas aizstāvēšanā, ja nu vienīgi ir padarījis mani spēcīgāku
Labākās publikācijas:
Profesors ieliek valdībai atzīmi:
http://www.diena.lv/lat/tautas_balss/8778/profesors-ieliek-valdibai-atzimi
Latvijas iekšzemes kopprodukta pieaugums bija viens no visaugstākajiem pasaulē, vairākus gadus pārsniedzot pieaugumu pat Ķīnā. Pēc ekonomikas teorijas būtu loģiski, ja valdība veidotu budžeta pārpalikumu un uzkrātu naudu, lai nosargātu mūs no nākamās krīzes, tā būtu saprātīga rīcība no tautas pārstāvju puses. Taču skatoties uz iepriekšējiem gadiem, paveras «cita» ekonomikas teorijas prakse.
Skatieties!
Gads Budžetā pārtēriņš Ministru Prezidenti Vadošā partija
1999 – 165 milj. latu: Andris Šķēle/Vilis Krištopans LC/TP
2000 – 132 milj. latu: Andris Šķēle/Andris Bērziņš TP/LC
2001 – 109 milj. latu: Andris Bērziņš LC
2002 – 131 milj. latu: Andris Bērziņš/Einars Repše LC/JL
2003 – 104 milj. latu: Einars Repše JL
2004 – 77 milj. latu: E.Repše/I.Emsis/A.Kalvītis JL/LZP/TP
2005 – 37 milj. latu: Aigars Kalvītis TP
2006 – 53 milj. latu: Aigars Kalvītis TP
2007 – 47 milj. latu: Aigars Kalvītis/Ivars Godmanis TP/LC
2008 – 672 milj. latu: Ivars Godmanis LC
2009* – 700 milj. latu: Valdis Dombrovskis JL
* prognoze
Dati: no Centrālās statistikas pārvaldes un LR Ministru kabineta
Ja kāds vēlētos speciāli kaitēt Latvijas ilgtermiņa ekonomikas attīstībai, tad nebūtu iespējams rīkoties vēl veiksmīgāk par šīm grupām.
Mans nosaukums visiem būtu «Deficītu karaļi» ar novērtējumu par darbu «FAILED» (izgāzušies). Desmit baļļu sistēmā es valdības ministriem ieliktu atzīmi «1». Balli «1» tikai tāpēc, ka vēl joprojām brīnumainā kārtā uz pasaules ir mazs zemes lauciņš, kuru sauc par Latvijas Republiku;
Kārlis Sarkans: Ne tikai 0% Iedzīvotāju Ienākumu Nodoklis, bet arī Budžeta Pārpalikums !
http://www.delfi.lv/news/comment/comment/article.php?id=29513507
Lai iekustinātu ekonomiku un izveidotu daudz jaunu un īstu darba vietu, mums steidzami jāsamazina nodokļi, lai beidzot Latvija varētu stipri atšķirties no citām grūstošām valstīm. Tīģervalstis Āzijā tieši tā izdarīja attīstības laikā, un tagad tās ir bagātākās valstīs pasaulē. Pielietojot sekojošo programmu, nebūtu jāsamazina pensijas vai izglītības izdevumi.
1. Samazināt iedzīvotāju ienākumu nodokli uz 0%, samazināt juridisko personu ienākumu nodokli uz 0%, uzreiz samazināt sociālās iemaksas uz 10% un pēc 6 mēnešiem uz 0%. Mazliet pacelt akcīzes nodokli x 1,21.
2. Drastiski samazināt valdības izmaksas, pārstrukturēt valdību un atteikties no vairākām funkcijām, kas bremzē ekonomikas un darba vietu attīstību.
Šodien Latvijā ir viena no vislielākajam un visneefektīvākajām valdībām pasaulē. Mēs aizņemamies arvien vairāk un vairāk naudas, lai barotu tikai "kungus", tādā veidā mēs atdodam svešām valstīm mūsu tautas nākotni. Tikai valdības parāds vien ir gandrīz 60% no IKP un, skatoties uz mūsu nākotnes demogrāfiju un esošo emigrāciju, mēs jau šodien pārsniedzam iespēju vispār kādreiz atmaksāt parādus.
Vairākums skatās uz citām pasaules valstīm (tīšām meklē sliktākos piemērus pasaulē), kurām ir daudz lielāks budžeta deficīts, tādējādi mēģinot pamatot mūsu deficītu. Visām valstīm, kurām nākotnē ir ilgtermiņa ekonomiskā attīstība, nevienai nav bijis budžeta deficīts 10% līdz 13% no IKP un neviena no tām, pēdējo 10 gadu ekonomikas pieauguma laikā, nepārtērēja gada budžetu, kā arī neiztukšoja sociālā uzkrājuma kases, kā to darīja Latvijā. Īsumā, Latvijas valdībai nav tiesības tagad pārtērēt budžetu!
No pašas valdības publicētā 2010. gada budžeta, ir redzami sekojoši dati:
Ienākumi kopā sastāda 3.862 miljardi Ls.
Ja mēs samazinātu nodokļus, kā minēts pirmajā punktā (pirmajos sešos mēnešos) un nedaudz paceltu akcīzes nodokli, ienākums būtu 2.953 miljardi Ls.
Izdevumi kopā sastāda 4,4 miljardi Ls.
No tiem 0.823 ir saistīti ar ES programmām un 0.945 ir pensijām, ko mēs neaiztiksim.
Samazinot valdības izmaksas, kā minēts otrajā punktā, izmaksas būtu 2.690 miljardi Ls.
Veicot tik straujas izmaiņas īstermiņā bezdarba līmenis pieaugs, kamēr valsts pārvalžu darbinieki pārorientēsies uz privāto sektoru un eksportēs. Cilvēkiem jāpāriet no izdevumu sektora, kas neko neražo, uz privāto uzņēmējdarbību ar augstu pievienoto vērtību, tas, protams, prasa laiku.
Tādā veidā Latvijai būtu budžeta pārpalikums, un mēs visi varētu daudz ātrāk attīstīties un kļūt par jauno Tīģervalsti ES, ar eksportu un daudz reālām darba vietām ... taču šodienas vadības rīcība novedīs mūs līdz bankrotam un pārvērtīs par tukšu zemesgabalu.
Skat. arī: http://www.diena.lv/lat/tautas_balss/8778/vai-daleji-nodoklu-samazinajums-uz-0-ir-utopisks
Lūdz Latvijai vairāk neizsniegt kredītu
http://db.lv/r/167874-ludz-latvijai-vairak-neizsniegt-kreditu
Haiti palīdzēs Latvijai!
http://www.diena.lv/lat/tautas_balss/8778/haiti-palidzes-latvijai?comments=2#comments
Latvijas Gāze pakalpojumu pārdod par 237% dārgāk nekā citviet?
http://www.tvnet.lv/zinas/tava_balss/297142
Pagājušajā ziemā A/S Latvijas Gāze pārdeva Latvijas iedzīvotājiem gāzi par 237% dārgāk, nekā par to maksāja Kanādas iedzīvotāji. Latvijas Gāze ir uzcenojusi virsū gandrīz dubultīgi no savas iepirkšanas cenas
Gāze ir viena no nepieciešamākajām precēm katram iedzīvotājam ikdienas dzīvē, kā arī valstij, lai attīstītu ražošanu un uzņēmējdarbību. Tādi monopolisti kā Latvijas Gāze ir vainīgi, ka samazinās uzņēmēji un uzņēmējdarbība, ir apgrūtināta dzīve visiem ... un ar savu darbību ir pacēlusi bezdarbnieku skaitu un paātrinājusi emigrāciju no Latvijas. .
Pēc man pieejamās informācijas pagājušajā ziemā A/S Latvijas Gāze no Krievijas iepirka dabasgāzi vidēji par Ls 0,24 kubikmetrā. Krievijas firmas par Ls 0,24 (ieskaitot peļņu) izdara sekojošo: • atrod dabasgāzi, • izsūknē ārā no zemes, vietās, kur nav ceļu • sakompresē • attransportē līdz cauruļvadiem • nosūta pa dārgām, pašu uzstādītām caurulēm gandrīz 3000 km līdz Latvijas robežai .
Latvijas Gāze tad uzliek papildus Ls 0,24 par kubikmetru, un par to viņi: • sūta caur vecām caurulēm no padomju laikā un izsūta rēķinus. ..... neizklausās, ka ir nopelnījuši tos Ls 0,24.
Kanādā šo procesu veic vairākas privātas konkurējošas firmas, kurām ir jāizdara tas pats, kas jāizdara Krievijas firmām un Latvijas Gāzei, un vēl jānopelna klāt peļņai ... viss par Ls 0,20 par kubikmetru. Ceļš no atradnēm līdz galvaspilsētai Kanādā ir tāds pats kā no Krievijas līdz Latvijai, bet Kanādā algas līmenis ir 10 reizes augstāks. .
Kāpēc mūsu valdība aizsargā tādu kaitīgu monopolu un apstiprina tik augstas cenas pret mums? To nav grūti saprast. .
Mums ir jāveido valdība, kas aizstāv tautu, nevis valdības kabatas, kas atļautu konkurencei darboties gāzes tirgū.
Spēcīgs līderis Latvijai bez padomju laika bagāžas, gatavs SAKĀRTOT LATVIJU !
Dzimis: Toronto, Kanādā
Pilsonība: Latvijas un Kanādas
Vecums: 46 gadi
Valodas: pirmā valoda Angļu, otrā Latviešu, nedaudz apguvis arī: Ķīniešu, Krievu, Vācu, Japāņu, Arābu valodu.
Izglītība:
» Doktorantūra Ekonomikā Latvijas Universitātē
» Maģistratūra Finansēs Wharton School of the University of Pennsylvania (skaitās labākā finansu apmācība pasaulē)
» Bakalaura Inženiera grāds Toronto Universitātē
Pieredze:
» Investīciju vadītājs – Apbalvojums kā labākais fonds pasaulē, saņemts 2006.g. un 1997.g.
» Populārs pasniedzējs Latvijas Universitātē- Finanšu Sarunas un Vērtspapīru Portfeļa Vadība.
» Pasniedz lekcijas arī Lihtenšteinas Universitātē.
Ģimenes Vēsture:
Kārļa vectēvs bija Latvijas Bankas direktors Ulmaņa laikā un pirmajā grupā tika izsūtīts no Latvijas, nogalināts aiz robežas. Vecmāte un tante bija izsūtītas Sibīriju. Tēvs aizbēga projām uz Vāciju un tad uz Kanādu. Kārļa onkulis bija Jānis Liepiņš, Rīgas Sv. Jāņa Baznīcas un Rīgas Doma Baznīcas mācītājs.
Valdības uzskati:
Valdības pārstāvji nedrīkst vienlaicīgi pārstāvēt gan tautu, gan personīgās biznesa intereses. Tas ne tikai ir neētiski, bet arī nelikumīgi.
Ir pret korupciju un būtu gatavs ieviest nāves sodu, ja tauta par to nobalsotu vairumā. Tomēr jābūt vismaz obligātam cietumsodam no 1 līdz 6 gadiem ar pilnīgu mantas konfiskāciju.
Tauta tiks aizstāvēta izveidojot brīvo tirgu, kur firmām ir jāsacenšas ar konkurentu firmām, nodrošinot iedzīvotājiem zemākās cenas par labāku preci vai pakalpojumu.
Gatavs atteikties no savām biznesa interesēm, ja tiks iecelts valdības amatā.
Papildus:
Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas gribēju palīdzēt Latvijai un ienācu kopā ar Amerikāņu latvieti Cerbuli, kas uzstādīja Rīgas Fondu biržu. Izveidoju vērtspapīru brokeru firmu, kam bija kapitāla daļas arī no Latvijas Depozītu Bankas. Līdz ar to, redzēju visu, kas notika brīvības sākumā, ieskaitot privatizācijas procesu ar oligarhu iekārtošanos, bet diemžēl toreiz nevarēju ietekmēt neko savādāk. Tagad, ar iegūto dzīves pieredzi, ir skaidrs ko un kā jārisina, lai sakārtotu Latviju!
Man nav nekādās saistības vai solījumi oligarhiem vai citiem cilvēkiem vai organizācijām, vai svešām valstīm, kas varētu ietekmēt manu vienīgo darbu – aizstāvēt Latvijas tautu un sakārtot Latviju.
NEKAD neesmu krimināli sodīts vai uzsākts kāds kriminālprocess.
NAV slēptie atbalstītāji aizmugurē, kam ir sasolītas kaut kādas lietas, kad sākšu sakārtot Latviju. Vājas īpašības varētu būt:
Ģimenes stāvoklis – šķīries – bet tas neietekmēs manu darbu, lai aizstāvētu tautu.
Komercstrīdi – Ir bijuši daži pēdējo 20 gadu laikā, sakarā ar to, ka es biju valdē vairākās firmās. Visas lietas jau sen ir nokārtotas. – Tas neietekmēs manu darbu valdībā vai tautas aizstāvēšanā, ja nu vienīgi ir padarījis mani spēcīgāku
Labākās publikācijas:
Profesors ieliek valdībai atzīmi:
http://www.diena.lv/lat/tautas_balss/8778/profesors-ieliek-valdibai-atzimi
Latvijas iekšzemes kopprodukta pieaugums bija viens no visaugstākajiem pasaulē, vairākus gadus pārsniedzot pieaugumu pat Ķīnā. Pēc ekonomikas teorijas būtu loģiski, ja valdība veidotu budžeta pārpalikumu un uzkrātu naudu, lai nosargātu mūs no nākamās krīzes, tā būtu saprātīga rīcība no tautas pārstāvju puses. Taču skatoties uz iepriekšējiem gadiem, paveras «cita» ekonomikas teorijas prakse.
Skatieties!
Gads Budžetā pārtēriņš Ministru Prezidenti Vadošā partija
1999 – 165 milj. latu: Andris Šķēle/Vilis Krištopans LC/TP
2000 – 132 milj. latu: Andris Šķēle/Andris Bērziņš TP/LC
2001 – 109 milj. latu: Andris Bērziņš LC
2002 – 131 milj. latu: Andris Bērziņš/Einars Repše LC/JL
2003 – 104 milj. latu: Einars Repše JL
2004 – 77 milj. latu: E.Repše/I.Emsis/A.Kalvītis JL/LZP/TP
2005 – 37 milj. latu: Aigars Kalvītis TP
2006 – 53 milj. latu: Aigars Kalvītis TP
2007 – 47 milj. latu: Aigars Kalvītis/Ivars Godmanis TP/LC
2008 – 672 milj. latu: Ivars Godmanis LC
2009* – 700 milj. latu: Valdis Dombrovskis JL
* prognoze
Dati: no Centrālās statistikas pārvaldes un LR Ministru kabineta
Ja kāds vēlētos speciāli kaitēt Latvijas ilgtermiņa ekonomikas attīstībai, tad nebūtu iespējams rīkoties vēl veiksmīgāk par šīm grupām.
Mans nosaukums visiem būtu «Deficītu karaļi» ar novērtējumu par darbu «FAILED» (izgāzušies). Desmit baļļu sistēmā es valdības ministriem ieliktu atzīmi «1». Balli «1» tikai tāpēc, ka vēl joprojām brīnumainā kārtā uz pasaules ir mazs zemes lauciņš, kuru sauc par Latvijas Republiku;
Kārlis Sarkans: Ne tikai 0% Iedzīvotāju Ienākumu Nodoklis, bet arī Budžeta Pārpalikums !
http://www.delfi.lv/news/comment/comment/article.php?id=29513507
Lai iekustinātu ekonomiku un izveidotu daudz jaunu un īstu darba vietu, mums steidzami jāsamazina nodokļi, lai beidzot Latvija varētu stipri atšķirties no citām grūstošām valstīm. Tīģervalstis Āzijā tieši tā izdarīja attīstības laikā, un tagad tās ir bagātākās valstīs pasaulē. Pielietojot sekojošo programmu, nebūtu jāsamazina pensijas vai izglītības izdevumi.
1. Samazināt iedzīvotāju ienākumu nodokli uz 0%, samazināt juridisko personu ienākumu nodokli uz 0%, uzreiz samazināt sociālās iemaksas uz 10% un pēc 6 mēnešiem uz 0%. Mazliet pacelt akcīzes nodokli x 1,21.
2. Drastiski samazināt valdības izmaksas, pārstrukturēt valdību un atteikties no vairākām funkcijām, kas bremzē ekonomikas un darba vietu attīstību.
Šodien Latvijā ir viena no vislielākajam un visneefektīvākajām valdībām pasaulē. Mēs aizņemamies arvien vairāk un vairāk naudas, lai barotu tikai "kungus", tādā veidā mēs atdodam svešām valstīm mūsu tautas nākotni. Tikai valdības parāds vien ir gandrīz 60% no IKP un, skatoties uz mūsu nākotnes demogrāfiju un esošo emigrāciju, mēs jau šodien pārsniedzam iespēju vispār kādreiz atmaksāt parādus.
Vairākums skatās uz citām pasaules valstīm (tīšām meklē sliktākos piemērus pasaulē), kurām ir daudz lielāks budžeta deficīts, tādējādi mēģinot pamatot mūsu deficītu. Visām valstīm, kurām nākotnē ir ilgtermiņa ekonomiskā attīstība, nevienai nav bijis budžeta deficīts 10% līdz 13% no IKP un neviena no tām, pēdējo 10 gadu ekonomikas pieauguma laikā, nepārtērēja gada budžetu, kā arī neiztukšoja sociālā uzkrājuma kases, kā to darīja Latvijā. Īsumā, Latvijas valdībai nav tiesības tagad pārtērēt budžetu!
No pašas valdības publicētā 2010. gada budžeta, ir redzami sekojoši dati:
Ienākumi kopā sastāda 3.862 miljardi Ls.
Ja mēs samazinātu nodokļus, kā minēts pirmajā punktā (pirmajos sešos mēnešos) un nedaudz paceltu akcīzes nodokli, ienākums būtu 2.953 miljardi Ls.
Izdevumi kopā sastāda 4,4 miljardi Ls.
No tiem 0.823 ir saistīti ar ES programmām un 0.945 ir pensijām, ko mēs neaiztiksim.
Samazinot valdības izmaksas, kā minēts otrajā punktā, izmaksas būtu 2.690 miljardi Ls.
Veicot tik straujas izmaiņas īstermiņā bezdarba līmenis pieaugs, kamēr valsts pārvalžu darbinieki pārorientēsies uz privāto sektoru un eksportēs. Cilvēkiem jāpāriet no izdevumu sektora, kas neko neražo, uz privāto uzņēmējdarbību ar augstu pievienoto vērtību, tas, protams, prasa laiku.
Tādā veidā Latvijai būtu budžeta pārpalikums, un mēs visi varētu daudz ātrāk attīstīties un kļūt par jauno Tīģervalsti ES, ar eksportu un daudz reālām darba vietām ... taču šodienas vadības rīcība novedīs mūs līdz bankrotam un pārvērtīs par tukšu zemesgabalu.
Skat. arī: http://www.diena.lv/lat/tautas_balss/8778/vai-daleji-nodoklu-samazinajums-uz-0-ir-utopisks
Lūdz Latvijai vairāk neizsniegt kredītu
http://db.lv/r/167874-ludz-latvijai-vairak-neizsniegt-kreditu
Haiti palīdzēs Latvijai!
http://www.diena.lv/lat/tautas_balss/8778/haiti-palidzes-latvijai?comments=2#comments
Latvijas Gāze pakalpojumu pārdod par 237% dārgāk nekā citviet?
http://www.tvnet.lv/zinas/tava_balss/297142
Pagājušajā ziemā A/S Latvijas Gāze pārdeva Latvijas iedzīvotājiem gāzi par 237% dārgāk, nekā par to maksāja Kanādas iedzīvotāji. Latvijas Gāze ir uzcenojusi virsū gandrīz dubultīgi no savas iepirkšanas cenas
Gāze ir viena no nepieciešamākajām precēm katram iedzīvotājam ikdienas dzīvē, kā arī valstij, lai attīstītu ražošanu un uzņēmējdarbību. Tādi monopolisti kā Latvijas Gāze ir vainīgi, ka samazinās uzņēmēji un uzņēmējdarbība, ir apgrūtināta dzīve visiem ... un ar savu darbību ir pacēlusi bezdarbnieku skaitu un paātrinājusi emigrāciju no Latvijas. .
Pēc man pieejamās informācijas pagājušajā ziemā A/S Latvijas Gāze no Krievijas iepirka dabasgāzi vidēji par Ls 0,24 kubikmetrā. Krievijas firmas par Ls 0,24 (ieskaitot peļņu) izdara sekojošo: • atrod dabasgāzi, • izsūknē ārā no zemes, vietās, kur nav ceļu • sakompresē • attransportē līdz cauruļvadiem • nosūta pa dārgām, pašu uzstādītām caurulēm gandrīz 3000 km līdz Latvijas robežai .
Latvijas Gāze tad uzliek papildus Ls 0,24 par kubikmetru, un par to viņi: • sūta caur vecām caurulēm no padomju laikā un izsūta rēķinus. ..... neizklausās, ka ir nopelnījuši tos Ls 0,24.
Kanādā šo procesu veic vairākas privātas konkurējošas firmas, kurām ir jāizdara tas pats, kas jāizdara Krievijas firmām un Latvijas Gāzei, un vēl jānopelna klāt peļņai ... viss par Ls 0,20 par kubikmetru. Ceļš no atradnēm līdz galvaspilsētai Kanādā ir tāds pats kā no Krievijas līdz Latvijai, bet Kanādā algas līmenis ir 10 reizes augstāks. .
Kāpēc mūsu valdība aizsargā tādu kaitīgu monopolu un apstiprina tik augstas cenas pret mums? To nav grūti saprast. .
Mums ir jāveido valdība, kas aizstāv tautu, nevis valdības kabatas, kas atļautu konkurencei darboties gāzes tirgū.
piektdiena, 2010. gada 2. aprīlis
Jānis Domburs: Jauno biedrību, kustību un partiju jauno dziesmu vecie vēži
Publicēts KNL.lv un Delfi: http://www.delfi.lv/news/comment/comment/article.php?id=30986863
Pirmā aprīļa noskaņās jebkura pēdējās nedēļās jauntapušā politiskā pieteikuma negludumus un kūleņus, kas vakar bija vērojami "Kas notiek Latvijā?" tiešraidē, var vērtēt ar veselīgu smaidu. Pagaidām. Jo tuvāk vēlēšanām par šādiem uzstādījumiem smiekli vairs nenāks – krietni ātrāk nekā pēc pusgada no tiem, kas ir pieteikuši sevi kā iespējamos kandidātus uz Saeimas deputātu krēsliem vai arī šo deputātu ciešus līdzgaitniekus, pienāktos sagaidīt daudz skaidrākus piedāvājumus un to pamatojumus.
Virsrakstā minēto tekstu par veciem vēžiem, protams, nebūt nevar attiecināt uz visiem jauntopošajiem politisko kolonnu dalībniekiem – liela daļa no jaunajās "kulītēs" startējošajiem šādā ampluā sevi nekad vēl nebija pieteikuši. Vairāk ir runa par to, ka it kā jauno politisko risinājumu "dziesmu" paušanā izskan tik daudzas "vecajiem vēžiem" raksturīgās skaņas.
"Meierovica biedrība par progresīvām pārmaiņām" ar Sarmīti Ēlerti priekšgalā sevi piesaka kā platformu sabiedriskai līdzdarbībai un ekspertīzei. Neapšaubāmi vajadzīgas un Latvijas politikā trūkstošas lietas. Tai pat laikā, acīmredzamā politiskā orientācija zem "Vienotības" lietussarga rada objektīvu pamatu šaubām par gaidāmās ekspertīzes objektivitāti. No otras puses, politiskā pozicionēšanās it kā loģiski prasītu arī kaut minimālu ideoloģisku pozicionēšanos, lai saprastu, kurā virzienā progresīvās pārmaiņas tiek saskatītas, tomēr tas pagaidām izpaliek. Ēlertes domubiedru lokā ir gan cilvēki, kuru dažādas pozīcijas varētu kvalificēt par liberālām, bet, vienlaikus, turpat līdzās ir "skandināvisko vērtību" kreisuma iezīmes. Iespējams, šis kokteilis ir tikai papildus ilustrācija pašas "Vienotības" ideoloģiskajai nevienotībai. Tikmēr Meierovica biedrības līdere pārī ar Lolitu Čigāni šos robus kompensē ar asu kritiku par līdzšinējo "politbiznesu" un šaubām par tā turpinājumu, kas, gluži loģiski, gūst lielas neapmierinātās publikas daļas atbalstu.
Kustības "Par labu Latviju!" iniciatorus, šķiet, būtu pārsteidzīgi un tuvredzīgi mest visus pār vienu kārti. Dažādību jau vakar studijā nodemonstrēja Gunāra Ķirsona un Gunta Belēviča duets, un arī pārējā uzņēmēju plejāde nav gluži klonēti no vienas olšūnas. Protams, vienošanās zem Andra Šķēles un Aināra Šlesera "jumta" ietver daudzus riskus – gan agrāko slikto precedentu stiprināšanas un personāliju dēļ, gan tāpēc, ka šī kustība var kļūt tikai par Ērika Stendzenieka pozitīvisma kampaņu Nr.2, kurā aiz krāšņas izkārtnes nav nekā jauna. Šai sakarībā zīmīgi, ka kustības saturiskos plānus tās iniciatori esot padarījuši par ārpakalpojumu, tos pasūtot izstrādāt kādiem nenosauktiem ekspertiem. Prezumpcija, ka Latvijas biznesmeņiem pašiem būs labākais plāns, ir kritizējama ne jau tikai daudzo koruptīvo aizdomu dēļ, bet arī tāpēc, ka ļoti liela daļa no Latvijas tā saucamā lielbiznesa līdz šim nebūt nav pierādījuši sevi kā pietiekami starptautiski konkurētspējīgus un ilgstspējīgus figurantus, kam varētu sekot konkurētspējīgas un ilgstspējīgas valsts veidošana, nevis tās iekšējo resursu pārdale.
Divu jaunu partiju tapšana, neiedziļinoties detaļās, ir uzmanības vērts sabiedrisko procesu atspulgs – starp kopskaitā vairākiem simtiem šo partiju radītāju ātri vien varētu izdalīt gan altruistiskus aktīvistus, gan aprēķinātājus, no kuriem daudzus vienotu totāla neizpratne par politikas procesu un satura komplicētību. Tai pat laikā, ņemot vērā pašreizējo varas partiju mazskaitlību un nekonsekvento "peldēšanu" starp dažādu sabiedrības grupu un slāņu interesēm, ļoti iespējams, ka Latvijas politikā vēl atrastos vietiņa kādas šaurākas sociālekonomiskas grupas cietai pārstāvniecībai. Protams, ar daudz pamatīgākiem cilvēkresursiem un konkrētākām pozīcijām.
Taču viena lieta, kas, sadalot pa dažādām "līgām", vieno jauno biedrību, kustību un partiju pieteikumus, ir secinājums, ka plašāku ļaužu grupu iesaistīties politikā var būt gan labā, gan arī sliktā ziņa. Jo, ja runa ir par kvalitatīvāku papildinājumu vai alternatīvu pašreizējam Latvijas valsts kursam, kura ass ir Godmaņa-Slaktera-Dombrovska-Repšes plāni starptautiskā aizdevuma programmas ietvaros, tad šobrīd ar šādiem papildinājumiem un alternatīvām ir ļoti pašvaki, ja jārunā par konkrētu nozaru konkrētām reformām, un konkrētu valsts budžetu.
Video un citi raksti – http://www.knl.lv/
Pirmā aprīļa noskaņās jebkura pēdējās nedēļās jauntapušā politiskā pieteikuma negludumus un kūleņus, kas vakar bija vērojami "Kas notiek Latvijā?" tiešraidē, var vērtēt ar veselīgu smaidu. Pagaidām. Jo tuvāk vēlēšanām par šādiem uzstādījumiem smiekli vairs nenāks – krietni ātrāk nekā pēc pusgada no tiem, kas ir pieteikuši sevi kā iespējamos kandidātus uz Saeimas deputātu krēsliem vai arī šo deputātu ciešus līdzgaitniekus, pienāktos sagaidīt daudz skaidrākus piedāvājumus un to pamatojumus.
Virsrakstā minēto tekstu par veciem vēžiem, protams, nebūt nevar attiecināt uz visiem jauntopošajiem politisko kolonnu dalībniekiem – liela daļa no jaunajās "kulītēs" startējošajiem šādā ampluā sevi nekad vēl nebija pieteikuši. Vairāk ir runa par to, ka it kā jauno politisko risinājumu "dziesmu" paušanā izskan tik daudzas "vecajiem vēžiem" raksturīgās skaņas.
"Meierovica biedrība par progresīvām pārmaiņām" ar Sarmīti Ēlerti priekšgalā sevi piesaka kā platformu sabiedriskai līdzdarbībai un ekspertīzei. Neapšaubāmi vajadzīgas un Latvijas politikā trūkstošas lietas. Tai pat laikā, acīmredzamā politiskā orientācija zem "Vienotības" lietussarga rada objektīvu pamatu šaubām par gaidāmās ekspertīzes objektivitāti. No otras puses, politiskā pozicionēšanās it kā loģiski prasītu arī kaut minimālu ideoloģisku pozicionēšanos, lai saprastu, kurā virzienā progresīvās pārmaiņas tiek saskatītas, tomēr tas pagaidām izpaliek. Ēlertes domubiedru lokā ir gan cilvēki, kuru dažādas pozīcijas varētu kvalificēt par liberālām, bet, vienlaikus, turpat līdzās ir "skandināvisko vērtību" kreisuma iezīmes. Iespējams, šis kokteilis ir tikai papildus ilustrācija pašas "Vienotības" ideoloģiskajai nevienotībai. Tikmēr Meierovica biedrības līdere pārī ar Lolitu Čigāni šos robus kompensē ar asu kritiku par līdzšinējo "politbiznesu" un šaubām par tā turpinājumu, kas, gluži loģiski, gūst lielas neapmierinātās publikas daļas atbalstu.
Kustības "Par labu Latviju!" iniciatorus, šķiet, būtu pārsteidzīgi un tuvredzīgi mest visus pār vienu kārti. Dažādību jau vakar studijā nodemonstrēja Gunāra Ķirsona un Gunta Belēviča duets, un arī pārējā uzņēmēju plejāde nav gluži klonēti no vienas olšūnas. Protams, vienošanās zem Andra Šķēles un Aināra Šlesera "jumta" ietver daudzus riskus – gan agrāko slikto precedentu stiprināšanas un personāliju dēļ, gan tāpēc, ka šī kustība var kļūt tikai par Ērika Stendzenieka pozitīvisma kampaņu Nr.2, kurā aiz krāšņas izkārtnes nav nekā jauna. Šai sakarībā zīmīgi, ka kustības saturiskos plānus tās iniciatori esot padarījuši par ārpakalpojumu, tos pasūtot izstrādāt kādiem nenosauktiem ekspertiem. Prezumpcija, ka Latvijas biznesmeņiem pašiem būs labākais plāns, ir kritizējama ne jau tikai daudzo koruptīvo aizdomu dēļ, bet arī tāpēc, ka ļoti liela daļa no Latvijas tā saucamā lielbiznesa līdz šim nebūt nav pierādījuši sevi kā pietiekami starptautiski konkurētspējīgus un ilgstspējīgus figurantus, kam varētu sekot konkurētspējīgas un ilgstspējīgas valsts veidošana, nevis tās iekšējo resursu pārdale.
Divu jaunu partiju tapšana, neiedziļinoties detaļās, ir uzmanības vērts sabiedrisko procesu atspulgs – starp kopskaitā vairākiem simtiem šo partiju radītāju ātri vien varētu izdalīt gan altruistiskus aktīvistus, gan aprēķinātājus, no kuriem daudzus vienotu totāla neizpratne par politikas procesu un satura komplicētību. Tai pat laikā, ņemot vērā pašreizējo varas partiju mazskaitlību un nekonsekvento "peldēšanu" starp dažādu sabiedrības grupu un slāņu interesēm, ļoti iespējams, ka Latvijas politikā vēl atrastos vietiņa kādas šaurākas sociālekonomiskas grupas cietai pārstāvniecībai. Protams, ar daudz pamatīgākiem cilvēkresursiem un konkrētākām pozīcijām.
Taču viena lieta, kas, sadalot pa dažādām "līgām", vieno jauno biedrību, kustību un partiju pieteikumus, ir secinājums, ka plašāku ļaužu grupu iesaistīties politikā var būt gan labā, gan arī sliktā ziņa. Jo, ja runa ir par kvalitatīvāku papildinājumu vai alternatīvu pašreizējam Latvijas valsts kursam, kura ass ir Godmaņa-Slaktera-Dombrovska-Repšes plāni starptautiskā aizdevuma programmas ietvaros, tad šobrīd ar šādiem papildinājumiem un alternatīvām ir ļoti pašvaki, ja jārunā par konkrētu nozaru konkrētām reformām, un konkrētu valsts budžetu.
Video un citi raksti – http://www.knl.lv/
Sarmīte Ēlerte, Meierovica biedrība, PS, Vienotība
Ēlertes runa ASV, 2010. gada februārī: http://www.laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=58
Jauna nacionālisma definīcija:
"4. Nacionāla valsts, kur integrācijas pamats ir latviskā kultūrtelpa un kodols – latviešu valoda. Un kas ir atvērta visu tautību latviešiem. Jo tieši šādi jaunie latvieši, kas publiskajā telpā pastāvētu par savu piederību Latvijai, mums trūkst. Kaut tādi ir, bet bieži atgrūsti dēļ 19. gs. vai padomjlaika līmeņa nacionālisma. Mums ir sava valsts – ir jābūt jaunam, progresīvam, valstiskam nacionālismam."
Intervijā laikrakstam Telegrāfs Ēlerte saka, ka:
"Visu Latvijai balansē uz ekstrēmisma robežas, bet Saskaņas centrs viņu nebaida tāpēc, ka tur ir krievi.... Tādēļ no šiem 2 ļaunumiem viņa mēģinās izvēlēties to mazāko...
http://www.telegraf.lv/news/sarmite-elerte-slozhno-vybiraty-mezhdu-centrom-soglasiya-i-oligarhami
Ēlerte ir studējusi 5 gadus Krievijā. Tas, kā viņa nesen ir kļuvusi par miljonāri ir noticis ļoti apšaubāmā veidā, nepielaižot tur plašāku darbinieku loku. Klausieties Latvijas radio raidījumu par Ēlerti un interviju ar viņu Latvijas radio raidījumā Krustpunktā, 2010. gada 5. martā:
http://www.latvijasradio.lv/program/1/2010/03/20100305.htm
mms://ier-w.latvijasradio.lv/pppy?20100305A130600140000
"Ar un par Sarmīti Ēlerti -"Vienotības" idejas autori
Diskusija par politisko spēku pirmsvēlēšanu laika apvienošanās procesiem
Ar un par Sarmīti Ēlerti -"Vienotības" idejas autori,Diskusija par politisko spēku pirmsvēlēšanu laika apvienošanās procesiem
Elerte Sarmīte - bij.laikraksts "Diena" redaktore; Škapars Jānis - Atmodas laika politiķis; Kalniete Sandra - Eiropas parlamenta deputāte; Zaļūksnis Dzintars - bij.Dienas žurnālists; Rodins Askolds - bij.Dienas žurnālists; Ikstens Jānis - politologs; Vatoļins Igors - laikraksta Čas žurnālists; Freimanis Jānis - sociologs "
Tu un citur viņa nez kāpēc nodēvēta par Vienotības idejas autoru, kaut gan ilgi pirms viņas visus latviskos spēkus uz vienotību aicināja Eduards Berklavs. Acīmredzot Ēlerte plāno citādāku vienotību, nekā to, ko piedāvāja Berklavs.
Kas notiek Latvijā raidījumā 2010. g.24. martā Ēlerte saka, ka "politikas saplūšana ar biznesu ir ļoti bīstama tendence, jo tā ir "viena no mafijas pazīmēm". "
Fragmentus no diskusijas ar Ķirsonu var lasīt Delfi: http://www.delfi.lv/news/national/politics/elerte-ta-ir-mafijas-pazime-kirsons-sak-tracinat-tautu.d?id=30982893
Pilns raidījums: http://www.knl.lv/raksti/1071/
Meierovica biedrībā toni noteiks sorosieši
http://zinas.nra.lv/viedokli/uldis-dreiblats/20858-meierovica-biedriba-toni-noteiks-sorosiesi.htm
kandidāti uz Delnas:
http://www.kandidatiuzdelnas.lv/kandidati-un-partijas/65-sarmite-elerte/3/
Aizdomas par nekustamo īpašumu iegūšanu no J.Mottes vadītās VNĪA VIRSRAKSTS PRECIZĒTS 14.09.2010
Kandidatiuzdelnas.lv skaidrojums par veiktajām izmaiņām (15.09.2010.):
Profilā veiktas šādas izmaiņas:
Virsraksts “Nekustamo īpašumu iegūšana no J.Mottes vadītās VNĪA” mainīts uz “Aizdomas par nekustamo īpašumu iegūšanu no J.Mottes vadītās VNĪA”
Teksts “Sarmīte Ēlerte 20.gadsimta 90.gados ieguva divus nekustamos īpašumus - dzīvokli Rīgā Basteja (tagad Z.A.Meierovica) bulvārī un vasarnīcu Jūrmalā - no J.Mottes vadītās Valsts nekustamo īpašumu aģentūras (VNĪA)” mainīts uz “Sarmīte Ēlerte 20.gadsimta 90.gados ieguva divus nekustamos īpašumus - dzīvokli Rīgā Basteja (tagad Z.A.Meierovica) bulvārī un vasarnīcu Jūrmalā. Aivara Kāposta publikācijā žurnālā “Nedēļa” 2004.gadā tika izteiktas aizdomas, ka S.Ēlerte šos īpašumus ieguvusi no J.Mottes vadītās Valsts nekustamo īpašumu aģentūras (VNĪA).”
Pievienota rindkopa: 2004.gada augustā Vaira Vīķe-Freiberga sniedza interviju laikrakstam „Diena”. Intervijas laikā, reaģējot uz Valsts prezidentes pārmetumiem par VNĪA piešķirto dzīvokli, Sarmīte Ēlerte apgalvoja, ka dzīvokli ir ieguvusi maiņas ceļā, un viņai to nav piešķīrusi VNĪA: „Man neviens nekad nav iedevis no valsts nekustamo īpašumu fonda kādu dzīvokli. Es dzīvokli iemainīju. Nevajag, lūdzu, vēlreiz un vēlreiz pārstāstīt melus. Tie ir meli, un es ļoti lūdzu jūs tos neatkārtot, tas neatbilst patiesībai. Raimonda Paula kungam tika iedots dzīvoklis tādā veidā, par kādu jūs runājat. Taču mēs nedzīvojam vienā mājā, nekad neesam dzīvojuši, nekad neesmu saņēmusi dzīvokli tādā veidā, pat ja Kukula kungs to ir ļoti vēlējies tādā veidā pasniegt.” Citu atsaukumu medijos nav izdevies atrast.
Sarmīte Ēlerte vērsās www.kandidatiuzdelnas.lv, lūdzot labot viņas profilā norādītās nepatiesās ziņas, ka S.Ēlertes nekustamie īpašumi ir iegūti no VNĪA J.Mottes vadības laikā. Izvērtējuma rezultātā www.kandidatiuzdelnas.lv konstatēja, ka profila sagatavošanā sākotnēji izmantotie avoti neļauj apgalvot, ka S.Ēlertes nekustamie īpašumi ir iegūti no VNĪA. Vienlaicīgi vēlamies uzsvērt, ka S.Ēlerte līdz šim nebija apstrīdējusi profila gatavošanā izmantotās publikācijas un nav publiski plašāk skaidrojusi šīs lietas apstākļus, izņemot S.Ēlertes repliku uz V.Vīķes-Freibergas pārmetumiem intervijas laikā.
Sarmīte Ēlerte 20.gadsimta 90.gados ieguva divus nekustamos īpašumus - dzīvokli Rīgā Basteja (tagad Z.A.Meierovica) bulvārī un vasarnīcu Jūrmalā. Aivara Kāposta publikācijā žurnālā "Nedēļa" 2004.gadā tika izteiktas aizdomas, ka S.Ēlerte šos īpašumus ieguvusi no J.Mottes vadītās Valsts nekustamo īpašumu aģentūras (VNĪA).
2004.gada augustā Vaira Vīķe-Freiberga sniedza interviju laikrakstam „Diena”. Intervijas laikā, reaģējot uz Valsts prezidentes pārmetumiem par VNĪA piešķirto dzīvokli, Sarmīte Ēlerte apgalvoja, ka dzīvokli ir ieguvusi maiņas ceļā, un viņai to nav piešķīrusi VNĪA: „Man neviens nekad nav iedevis no valsts nekustamo īpašumu fonda kādu dzīvokli. Es dzīvokli iemainīju. Nevajag, lūdzu, vēlreiz un vēlreiz pārstāstīt melus. Tie ir meli, un es ļoti lūdzu jūs tos neatkārtot, tas neatbilst patiesībai. Raimonda Paula kungam tika iedots dzīvoklis tādā veidā, par kādu jūs runājat. Taču mēs nedzīvojam vienā mājā, nekad neesam dzīvojuši, nekad neesmu saņēmusi dzīvokli tādā veidā, pat ja Kukula kungs to ir ļoti vēlējies tādā veidā pasniegt.” Citu atsaukumu medijos nav izdevies atrast (Rindkopa pievienota 14.09.2010.).
VNĪA tika izveidota 1996.gadā, lai apsaimniekotu valsts nekustamos īpašumus. Divu gadu laikā aģentūra piešķīra daudzām privātpersonām īres tiesības aptuveni 170 valsts dzīvokļos Rīgā un citās Latvijas pilsētās. Dzīvokļi tika piešķirti gan sabiedrībā pazīstamām personām un politiķiem, gan VNĪA darbiniekiem un viņu radiniekiem, gan ierindas valsts pārvaldes un tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem. Dzīvokļus saņēma komponists R.Pauls, politiķis Jānis Straume (TB/LNNK), Gundara Bērziņa sieva, LTV ģenerāldirektors O.Pulks (JL) un citi.
Procedūra, kā tika dalīti dzīvokļi, bija neskaidra. Lai gan pastāvēja rindas, tās bija formālas - bieži vien VNĪA piešķīra dzīvokli tikai dažas dienas pēc pieteikuma iesniegšanas. Liela daļa no dzīvokļiem bija ļoti sliktā stāvoklī, tiem bija parādi. J.Motte apgalvoja, ka VNĪA netika piešķirti līdzekļi šo dzīvokļu remontam. Tādēļ īrniekiem vajadzēja gan ieguldīt naudu remontā, gan apmaksāt parādus. Ar to skaidrojama zemā īres maksa — 14 santīmi par vienu kvadrātmetru (tā bija minimālā likumā atļautā maksa). Dzīvokļu īrnieki savus īpašumus vēlāk privatizēja un pārdeva, nereti par krietni lielām summām.
1999.gadā Satversmes tiesa atzina par nelikumīgu VNĪA nolikumu, uz kura pamata tika piešķirti dzīvokļi. Satversmes tiesa paziņoja, ka VNĪA patvaļīgi un subjektīvi, pretēji valsts interesēm un pēc saviem ieskatiem izvēlējās personas, ar kurām tika slēgti īres līgumi, iedalot tās pēc būtības turīgajos, mazturīgajos un svarīgajās personās. Tādējādi ticis pārkāpts konstitucionālais princips, kas nosaka cilvēku vienlīdzību likuma priekšā.
2001.gadā bijušajam VNĪA ģenerāldirektoram J.Mottem un vēl pieciem bijušajiem VNĪA valdes locekļiem tika uzrādīta apsūdzība par dienesta pilnvaru pārsniegšanu. 2006.gadā Rīgas Centra rajona tiesa visus apsūdzētos attaisnoja, gadu vēlāk attaisnojošo spriedumu apstiprināja Rīgas apgabaltiesa.
2003.gadā pēc Rīgas domes priekšsēdētāja padomnieka Guntara Kukula iesnieguma KNAB uzsāka pārbaudi par to, vai S.Ēlerte likumīgi ieguvusi abus nekustamos īpašumus. Nav zināms, ka KNAB būt atklājis likuma pārkāpumus.
2005.gadā J.Motte iesūdzēja tiesā laikrakstu “Diena” par viņa goda un cieņas aizskārumu publikācijā “Pārdotie smiekli”, kurā bija aplūkota viņa darbība VNĪA un turpmākā darbība nekustamo īpašumu biznesā. Tiesvedība beidzās 2009.gadā ar J.Mottes prasības noraidījumu.
Avoti: žurnāls “Nedēļa”, LETA, Diena
PVN nepiemērošana 1996.gadā
1996.gadā tika aktualizēts jautājums par PVN attiecināšanu uz masu informācijas līdzekļiem (preses izdevumi, radio, televīzijas). Likums noteica, ka masu informācijas līdzekļi ir atbrīvoti no pievienotās vērtības nodokļa (PVN), taču nebija strikti noteikts, vai masu informācijas līdzekļi ir juridiskas personas vai laikraksta redakcijas darbības galaprodukts.
Izrādījās, ka VID pakļautībā esošais muitas dienests par masu mediju ievestajiem materiāliem šo nodokli piemēro nekonsekventi. Dažiem preses izdevumiem (Dienas Bizness, Lauku Avīze, Bizness&Baltija, Vakara Ziņas) muitas iestādes bija likušas maksāt PVN par ievesto papīru un krāsām, bet no citiem masu medijiem (Diena, NRA, SM-Segodņa, SM-Reklama, vairākas reģionālās avīzes, gandrīz visas televīzijas) šis nodoklis netika iekasēts.
Laikraksts “Lauku Avīze” iesniedza VID sūdzību, uz kuras pamata tika veikta revīzija AS “Diena” meitasuzņēmumā “Diena-Duni”. Laikraksts “Vakara Ziņas” publiskoja VID operatīvo informāciju, ka uzņēmums “Diena-Repro” neesot samaksājis PVN par avīžu papīru, savukārt “Diena-Duni” esot samaksājusi PVN tikai pēc preču realizācijas. AS “Diena” iesniedza prasību tiesā pret “Vakara Ziņām” par goda un cieņas aizskaršanu.
Uzreiz pēc šī gadījuma VID muitas departamenta direktors Tālis Kravalis izdeva rīkojumu muitas iestādēm iekasēt PVN no visiem preses izdevumiem. Savukārt daudzi mediji uzskatīja, ka VID nav tiesību iekasēt PVN no masu medijiem. Preses izdevēju un redaktoru asociācija apgalvoja, ka nesamaksātā nodokļa piedzīšana varētu apdraudēt daudzu laikrakstu turpmāko izdzīvošanu.
2003.gadā intervijā Ventspils uzņēmēju grupas kontrolētajam laikrakstam “Neatkarīgā Rīta Avīze” bijušais VID ģenerāldirektors Imants Griķis apgalvoja, ka 1996.gadā laikraksts “Diena” nav maksājis PVN par dažādām kancelejas precēm, kas tika tirgotas “Dienas” uzņēmumu grupai piederošajā uzņēmumā “Diena-Duni”, noformējot šīs preces ievešanas dokumentos kā materiālus laikrakstu izdošanai, par ko nebija jāmaksā PVN. Bijušais VID vadītājs apgalvoja, ka VID “Dienai” uzrēķinājis aptuveni 300 000 latu lielu parādu, bet tas atcelts laikā, kad VID ģenerāldirektora amatā stājies A.Sončiks, turklāt uzrēķinu esot atcēlis personiski premjers Andris Šķēle. 2003.gadā pēc Rīgas domes priekšsēdētāja padomnieka Guntara Kukula iesnieguma KNAB uzsāka pārbaudi arī par šo epizodi, netika atklāti likuma pārkāpumi. Jāuzsver, ka strīdā par PVN nomaksu bija iesaistīta AS “Diena”, nevis laikraksts “Diena”.
Avoti: NRA, LETA, Diena, Vakara Ziņas, Bizness&Baltija
“Dienas” nekritiskais atbalsts A.Šķēlem 90.gados
Biznesa augstskolas Turība komunikāciju zinātņu katedras vadītājs asociētais profesors A.Dimants ir atzinis, ka “Diena” ilgu laiku ir nekritiski atbalstījusi 90.gadu premjeru A.Šķēli (TP): “Andris Šķēle bija tabu tēma ilgu laiku. Lielākais rīta laikraksts Diena nezināja, kas Andrim Šķēlem pieder, un par valsts nozagšanu uzzināja no Pasaules bankas.” S.Ēlerte noliedza, ka “Dienai” 90.gadu otrajā pusē būtu bijusi īpaši saudzīga attieksme pret A.Šķēli, laikraksts atbalstījis un kritizējis politiķus, pamatojoties uz noteiktiem kritērijiem. A.Šķēle apgalvoja, ka 90.gados ir saņēmis “ļoti lielu” atbalstu no laikraksta “Diena”.
1998.gadā žurnālists J.Domburs nosūtīja atklātu vēstuli laikraksta “Diena” redakcijai, vainojot laikrakstu tendenciozitātē. “Dienai” un J.Dombura vadītajam NIP birojam bija līgums par rakstu publicēšanu. J.Domburs laikrakstam bija nosūtījis rakstu, kura virsrakstā bija neitrāli pieminēts “Ventbunkers” un “Ave Lat grupas” konflikts ("Ventbunkers" prasa nedot "Latvijas balzāmu" Ave Lat grupai"), savukārt “Dienā” ievietotajā virsrakstā izmantoti emocionāli epiteti, radot iespaidu par simpātijām “Ave Lat grupai” ("Gaužas "Latvijas balzāma" akcijas nedabūjušie"). S.Ēlerte skaidroja, ka izmaiņas virsrakstā veiktas "tehnisku apsvērumu un virsraksta ievietojamības lapā dēļ".
Avoti: LETA, NRA, Dienas Bizness
Laikraksta “Diena” privatizācija
Laikraksts “Diena” tika izveidots 1990.gadā kā parlamenta un valdības (LR Augstākās Padomes, tās Prezidija un Ministru Padomes) izdevums, kura uzdevums bija arī oficiālo dokumentu publicēšana. Laikraksta izveide bija lielā mērā saistīta ar to, ka Latvijas Tautas frontes (LTF) laikraksts “Atmoda” ieņēma vēlēšanās uzvarējušajai LTF kritisku nostāju.
1992.gadā Augstākā Padome nolēma uzņēmumu privatizēt. Uz “Dienas” privatizāciju esot uzstājuši trimdas latvieši, kas uzskatīja, ka laikraksts var pastāvēt tikai kā privāts uzņēmums. Valdības vadītājs I.Godmanis sākotnēji esot bijis pret šo ideju. Laikraksta “Diena” ilggadējais direktors A.Ašeradens atceras, ka I.Godmanis esot mēģinājis bloķēt privatizācijas procesu. Rezultātā privatizēts tika “Dienas” vārds un daļa aktīvu, pārējais palika valdības laikrakstam “Latvijas Vēstnesis”.
Privatizācijā tika izvēlēts modelis, kurā Zviedrijas mediju koncernā "Bonnier" ietilpstošajai izdevniecībai "Expressen" piederētu 49%, bet Dienas darbiniekiem – 51% akciju. 30% no “Dienas” darbinieku akcijām ieguva S.Ēlerte, A.Ašeradens, P.Raudseps un Z.Drafens (katram – 7,67% akciju) jeb kodolgrupa, kā to vēlāk nodēvēja A.Ašeradens. 21% akciju nonāca citu Latvijas mazo akcionāru īpašumā. 2008.gadā S.Ēlerte savā īpašumā esošās 460 “Dienas” akcijas pārdeva, nopelnot 650 000 latu.
1993.gadā Valsts kontrole atzina, ka “Dienas” privatizācijas gaitā ir pieļauti pārkāpumi, tomēr nekāda rīcība tam nesekoja. Galvenie Valsts kontroles secinājumi – “Diena” tika privatizēta, neveicot īpašuma novērtēšanu, netika paredzēta valsts īpašuma daļa. Bijušais VK vadītājs Austris Kalniņš intervijā apgalvoja, ka VK konstatējusi, ka avīze “faktiski (..) pārgāja trīs četru cilvēku rokās, bet pašai a/s Diena nebija naudas ar ko izpirkt īpašumu”.
Turpmākajos gados vairākas personas ir mēģinājušas apšaubīt laikraksta privatizācijas likumību, tomēr nedz Ģenerālprokuratūra, nedz KNAB līdz šim pārkāpumus “Dienas” privatizācijā nav konstatējuši.
1998.gadā prasību tiesā, prasot atzīt “Dienas” privatizāciju par nelikumīgu, iesniedza bijušais “Dienas” žurnālists Dzintars Zaļūksnis. Viņš pārmeta laikraksta vadībai, ka viņam ir likti šķēršļi vēlamā akciju skaita iegādei, veicot psiholoģisko spiedienu uz viņu, kā arī dienu pirms dibināšanas sapulces mainot dibināšanas dokumentus. Vēlāk Dz.Zaļūksnis savu prasību atsauca.
2003.gadā pēc Rīgas domes priekšsēdētāja padomnieka Guntara Kukula iesnieguma KNAB uzsāka pārbaudi par "Dienas" privatizācijas likumību, pārbaudes rezultātā netika atklāti likuma pārkāpumi. Kukuls bija lūdzis uzsākt pārbaudi par “Dienu” nedēļu pēc tam, kad laikraksts lūdza KNAB izvērtēt Rīgas mēra Bojāra iespējamo interešu konfliktu, nomājot zemi no G.Kukula.
2006.gada maijā ar lūgumu izvērtēt “Dienas” privatizācijas likumību Ģenerālprokuratūrā vērsās Aivars Lembergs, pret kuru Ģenerālprokuratūra bija uzsākusi kriminālprocesu par amatnoziegumiem, kukuļņemšanu un naudas atmazgāšanu. A.Lembergs izteica pārmetumus par to, ka laikraksts ir pārdots tā redakcijas locekļiem, turklāt par zemu cenu – 1,9 miljoniem Latvijas rubļu (9500 LVL).
Nav zināms, ka tiesībsargājošās iestādes būtu konstatējušas pārkāpumus saistībā ar laikraksta “Diena” privatizāciju.
Avoti: Diena, LETA, Rīgas Balss, Neatkarīgā Cīņa, Lapsa, L., Metuzāls, S., Jančevska, K. Mūsu vēsture 1985-2005. Rīga, Atēna. 2008-2009.
Jauna nacionālisma definīcija:
"4. Nacionāla valsts, kur integrācijas pamats ir latviskā kultūrtelpa un kodols – latviešu valoda. Un kas ir atvērta visu tautību latviešiem. Jo tieši šādi jaunie latvieši, kas publiskajā telpā pastāvētu par savu piederību Latvijai, mums trūkst. Kaut tādi ir, bet bieži atgrūsti dēļ 19. gs. vai padomjlaika līmeņa nacionālisma. Mums ir sava valsts – ir jābūt jaunam, progresīvam, valstiskam nacionālismam."
Intervijā laikrakstam Telegrāfs Ēlerte saka, ka:
"Visu Latvijai balansē uz ekstrēmisma robežas, bet Saskaņas centrs viņu nebaida tāpēc, ka tur ir krievi.... Tādēļ no šiem 2 ļaunumiem viņa mēģinās izvēlēties to mazāko...
http://www.telegraf.lv/news/sarmite-elerte-slozhno-vybiraty-mezhdu-centrom-soglasiya-i-oligarhami
Ēlerte ir studējusi 5 gadus Krievijā. Tas, kā viņa nesen ir kļuvusi par miljonāri ir noticis ļoti apšaubāmā veidā, nepielaižot tur plašāku darbinieku loku. Klausieties Latvijas radio raidījumu par Ēlerti un interviju ar viņu Latvijas radio raidījumā Krustpunktā, 2010. gada 5. martā:
http://www.latvijasradio.lv/program/1/2010/03/20100305.htm
mms://ier-w.latvijasradio.lv/pppy?20100305A130600140000
"Ar un par Sarmīti Ēlerti -"Vienotības" idejas autori
Diskusija par politisko spēku pirmsvēlēšanu laika apvienošanās procesiem
Ar un par Sarmīti Ēlerti -"Vienotības" idejas autori,Diskusija par politisko spēku pirmsvēlēšanu laika apvienošanās procesiem
Elerte Sarmīte - bij.laikraksts "Diena" redaktore; Škapars Jānis - Atmodas laika politiķis; Kalniete Sandra - Eiropas parlamenta deputāte; Zaļūksnis Dzintars - bij.Dienas žurnālists; Rodins Askolds - bij.Dienas žurnālists; Ikstens Jānis - politologs; Vatoļins Igors - laikraksta Čas žurnālists; Freimanis Jānis - sociologs "
Tu un citur viņa nez kāpēc nodēvēta par Vienotības idejas autoru, kaut gan ilgi pirms viņas visus latviskos spēkus uz vienotību aicināja Eduards Berklavs. Acīmredzot Ēlerte plāno citādāku vienotību, nekā to, ko piedāvāja Berklavs.
Kas notiek Latvijā raidījumā 2010. g.24. martā Ēlerte saka, ka "politikas saplūšana ar biznesu ir ļoti bīstama tendence, jo tā ir "viena no mafijas pazīmēm". "
Fragmentus no diskusijas ar Ķirsonu var lasīt Delfi: http://www.delfi.lv/news/national/politics/elerte-ta-ir-mafijas-pazime-kirsons-sak-tracinat-tautu.d?id=30982893
Pilns raidījums: http://www.knl.lv/raksti/1071/
Meierovica biedrībā toni noteiks sorosieši
http://zinas.nra.lv/viedokli/uldis-dreiblats/20858-meierovica-biedriba-toni-noteiks-sorosiesi.htm
kandidāti uz Delnas:
http://www.kandidatiuzdelnas.lv/kandidati-un-partijas/65-sarmite-elerte/3/
Aizdomas par nekustamo īpašumu iegūšanu no J.Mottes vadītās VNĪA VIRSRAKSTS PRECIZĒTS 14.09.2010
Kandidatiuzdelnas.lv skaidrojums par veiktajām izmaiņām (15.09.2010.):
Profilā veiktas šādas izmaiņas:
Virsraksts “Nekustamo īpašumu iegūšana no J.Mottes vadītās VNĪA” mainīts uz “Aizdomas par nekustamo īpašumu iegūšanu no J.Mottes vadītās VNĪA”
Teksts “Sarmīte Ēlerte 20.gadsimta 90.gados ieguva divus nekustamos īpašumus - dzīvokli Rīgā Basteja (tagad Z.A.Meierovica) bulvārī un vasarnīcu Jūrmalā - no J.Mottes vadītās Valsts nekustamo īpašumu aģentūras (VNĪA)” mainīts uz “Sarmīte Ēlerte 20.gadsimta 90.gados ieguva divus nekustamos īpašumus - dzīvokli Rīgā Basteja (tagad Z.A.Meierovica) bulvārī un vasarnīcu Jūrmalā. Aivara Kāposta publikācijā žurnālā “Nedēļa” 2004.gadā tika izteiktas aizdomas, ka S.Ēlerte šos īpašumus ieguvusi no J.Mottes vadītās Valsts nekustamo īpašumu aģentūras (VNĪA).”
Pievienota rindkopa: 2004.gada augustā Vaira Vīķe-Freiberga sniedza interviju laikrakstam „Diena”. Intervijas laikā, reaģējot uz Valsts prezidentes pārmetumiem par VNĪA piešķirto dzīvokli, Sarmīte Ēlerte apgalvoja, ka dzīvokli ir ieguvusi maiņas ceļā, un viņai to nav piešķīrusi VNĪA: „Man neviens nekad nav iedevis no valsts nekustamo īpašumu fonda kādu dzīvokli. Es dzīvokli iemainīju. Nevajag, lūdzu, vēlreiz un vēlreiz pārstāstīt melus. Tie ir meli, un es ļoti lūdzu jūs tos neatkārtot, tas neatbilst patiesībai. Raimonda Paula kungam tika iedots dzīvoklis tādā veidā, par kādu jūs runājat. Taču mēs nedzīvojam vienā mājā, nekad neesam dzīvojuši, nekad neesmu saņēmusi dzīvokli tādā veidā, pat ja Kukula kungs to ir ļoti vēlējies tādā veidā pasniegt.” Citu atsaukumu medijos nav izdevies atrast.
Sarmīte Ēlerte vērsās www.kandidatiuzdelnas.lv, lūdzot labot viņas profilā norādītās nepatiesās ziņas, ka S.Ēlertes nekustamie īpašumi ir iegūti no VNĪA J.Mottes vadības laikā. Izvērtējuma rezultātā www.kandidatiuzdelnas.lv konstatēja, ka profila sagatavošanā sākotnēji izmantotie avoti neļauj apgalvot, ka S.Ēlertes nekustamie īpašumi ir iegūti no VNĪA. Vienlaicīgi vēlamies uzsvērt, ka S.Ēlerte līdz šim nebija apstrīdējusi profila gatavošanā izmantotās publikācijas un nav publiski plašāk skaidrojusi šīs lietas apstākļus, izņemot S.Ēlertes repliku uz V.Vīķes-Freibergas pārmetumiem intervijas laikā.
Sarmīte Ēlerte 20.gadsimta 90.gados ieguva divus nekustamos īpašumus - dzīvokli Rīgā Basteja (tagad Z.A.Meierovica) bulvārī un vasarnīcu Jūrmalā. Aivara Kāposta publikācijā žurnālā "Nedēļa" 2004.gadā tika izteiktas aizdomas, ka S.Ēlerte šos īpašumus ieguvusi no J.Mottes vadītās Valsts nekustamo īpašumu aģentūras (VNĪA).
2004.gada augustā Vaira Vīķe-Freiberga sniedza interviju laikrakstam „Diena”. Intervijas laikā, reaģējot uz Valsts prezidentes pārmetumiem par VNĪA piešķirto dzīvokli, Sarmīte Ēlerte apgalvoja, ka dzīvokli ir ieguvusi maiņas ceļā, un viņai to nav piešķīrusi VNĪA: „Man neviens nekad nav iedevis no valsts nekustamo īpašumu fonda kādu dzīvokli. Es dzīvokli iemainīju. Nevajag, lūdzu, vēlreiz un vēlreiz pārstāstīt melus. Tie ir meli, un es ļoti lūdzu jūs tos neatkārtot, tas neatbilst patiesībai. Raimonda Paula kungam tika iedots dzīvoklis tādā veidā, par kādu jūs runājat. Taču mēs nedzīvojam vienā mājā, nekad neesam dzīvojuši, nekad neesmu saņēmusi dzīvokli tādā veidā, pat ja Kukula kungs to ir ļoti vēlējies tādā veidā pasniegt.” Citu atsaukumu medijos nav izdevies atrast (Rindkopa pievienota 14.09.2010.).
VNĪA tika izveidota 1996.gadā, lai apsaimniekotu valsts nekustamos īpašumus. Divu gadu laikā aģentūra piešķīra daudzām privātpersonām īres tiesības aptuveni 170 valsts dzīvokļos Rīgā un citās Latvijas pilsētās. Dzīvokļi tika piešķirti gan sabiedrībā pazīstamām personām un politiķiem, gan VNĪA darbiniekiem un viņu radiniekiem, gan ierindas valsts pārvaldes un tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem. Dzīvokļus saņēma komponists R.Pauls, politiķis Jānis Straume (TB/LNNK), Gundara Bērziņa sieva, LTV ģenerāldirektors O.Pulks (JL) un citi.
Procedūra, kā tika dalīti dzīvokļi, bija neskaidra. Lai gan pastāvēja rindas, tās bija formālas - bieži vien VNĪA piešķīra dzīvokli tikai dažas dienas pēc pieteikuma iesniegšanas. Liela daļa no dzīvokļiem bija ļoti sliktā stāvoklī, tiem bija parādi. J.Motte apgalvoja, ka VNĪA netika piešķirti līdzekļi šo dzīvokļu remontam. Tādēļ īrniekiem vajadzēja gan ieguldīt naudu remontā, gan apmaksāt parādus. Ar to skaidrojama zemā īres maksa — 14 santīmi par vienu kvadrātmetru (tā bija minimālā likumā atļautā maksa). Dzīvokļu īrnieki savus īpašumus vēlāk privatizēja un pārdeva, nereti par krietni lielām summām.
1999.gadā Satversmes tiesa atzina par nelikumīgu VNĪA nolikumu, uz kura pamata tika piešķirti dzīvokļi. Satversmes tiesa paziņoja, ka VNĪA patvaļīgi un subjektīvi, pretēji valsts interesēm un pēc saviem ieskatiem izvēlējās personas, ar kurām tika slēgti īres līgumi, iedalot tās pēc būtības turīgajos, mazturīgajos un svarīgajās personās. Tādējādi ticis pārkāpts konstitucionālais princips, kas nosaka cilvēku vienlīdzību likuma priekšā.
2001.gadā bijušajam VNĪA ģenerāldirektoram J.Mottem un vēl pieciem bijušajiem VNĪA valdes locekļiem tika uzrādīta apsūdzība par dienesta pilnvaru pārsniegšanu. 2006.gadā Rīgas Centra rajona tiesa visus apsūdzētos attaisnoja, gadu vēlāk attaisnojošo spriedumu apstiprināja Rīgas apgabaltiesa.
2003.gadā pēc Rīgas domes priekšsēdētāja padomnieka Guntara Kukula iesnieguma KNAB uzsāka pārbaudi par to, vai S.Ēlerte likumīgi ieguvusi abus nekustamos īpašumus. Nav zināms, ka KNAB būt atklājis likuma pārkāpumus.
2005.gadā J.Motte iesūdzēja tiesā laikrakstu “Diena” par viņa goda un cieņas aizskārumu publikācijā “Pārdotie smiekli”, kurā bija aplūkota viņa darbība VNĪA un turpmākā darbība nekustamo īpašumu biznesā. Tiesvedība beidzās 2009.gadā ar J.Mottes prasības noraidījumu.
Avoti: žurnāls “Nedēļa”, LETA, Diena
PVN nepiemērošana 1996.gadā
1996.gadā tika aktualizēts jautājums par PVN attiecināšanu uz masu informācijas līdzekļiem (preses izdevumi, radio, televīzijas). Likums noteica, ka masu informācijas līdzekļi ir atbrīvoti no pievienotās vērtības nodokļa (PVN), taču nebija strikti noteikts, vai masu informācijas līdzekļi ir juridiskas personas vai laikraksta redakcijas darbības galaprodukts.
Izrādījās, ka VID pakļautībā esošais muitas dienests par masu mediju ievestajiem materiāliem šo nodokli piemēro nekonsekventi. Dažiem preses izdevumiem (Dienas Bizness, Lauku Avīze, Bizness&Baltija, Vakara Ziņas) muitas iestādes bija likušas maksāt PVN par ievesto papīru un krāsām, bet no citiem masu medijiem (Diena, NRA, SM-Segodņa, SM-Reklama, vairākas reģionālās avīzes, gandrīz visas televīzijas) šis nodoklis netika iekasēts.
Laikraksts “Lauku Avīze” iesniedza VID sūdzību, uz kuras pamata tika veikta revīzija AS “Diena” meitasuzņēmumā “Diena-Duni”. Laikraksts “Vakara Ziņas” publiskoja VID operatīvo informāciju, ka uzņēmums “Diena-Repro” neesot samaksājis PVN par avīžu papīru, savukārt “Diena-Duni” esot samaksājusi PVN tikai pēc preču realizācijas. AS “Diena” iesniedza prasību tiesā pret “Vakara Ziņām” par goda un cieņas aizskaršanu.
Uzreiz pēc šī gadījuma VID muitas departamenta direktors Tālis Kravalis izdeva rīkojumu muitas iestādēm iekasēt PVN no visiem preses izdevumiem. Savukārt daudzi mediji uzskatīja, ka VID nav tiesību iekasēt PVN no masu medijiem. Preses izdevēju un redaktoru asociācija apgalvoja, ka nesamaksātā nodokļa piedzīšana varētu apdraudēt daudzu laikrakstu turpmāko izdzīvošanu.
2003.gadā intervijā Ventspils uzņēmēju grupas kontrolētajam laikrakstam “Neatkarīgā Rīta Avīze” bijušais VID ģenerāldirektors Imants Griķis apgalvoja, ka 1996.gadā laikraksts “Diena” nav maksājis PVN par dažādām kancelejas precēm, kas tika tirgotas “Dienas” uzņēmumu grupai piederošajā uzņēmumā “Diena-Duni”, noformējot šīs preces ievešanas dokumentos kā materiālus laikrakstu izdošanai, par ko nebija jāmaksā PVN. Bijušais VID vadītājs apgalvoja, ka VID “Dienai” uzrēķinājis aptuveni 300 000 latu lielu parādu, bet tas atcelts laikā, kad VID ģenerāldirektora amatā stājies A.Sončiks, turklāt uzrēķinu esot atcēlis personiski premjers Andris Šķēle. 2003.gadā pēc Rīgas domes priekšsēdētāja padomnieka Guntara Kukula iesnieguma KNAB uzsāka pārbaudi arī par šo epizodi, netika atklāti likuma pārkāpumi. Jāuzsver, ka strīdā par PVN nomaksu bija iesaistīta AS “Diena”, nevis laikraksts “Diena”.
Avoti: NRA, LETA, Diena, Vakara Ziņas, Bizness&Baltija
“Dienas” nekritiskais atbalsts A.Šķēlem 90.gados
Biznesa augstskolas Turība komunikāciju zinātņu katedras vadītājs asociētais profesors A.Dimants ir atzinis, ka “Diena” ilgu laiku ir nekritiski atbalstījusi 90.gadu premjeru A.Šķēli (TP): “Andris Šķēle bija tabu tēma ilgu laiku. Lielākais rīta laikraksts Diena nezināja, kas Andrim Šķēlem pieder, un par valsts nozagšanu uzzināja no Pasaules bankas.” S.Ēlerte noliedza, ka “Dienai” 90.gadu otrajā pusē būtu bijusi īpaši saudzīga attieksme pret A.Šķēli, laikraksts atbalstījis un kritizējis politiķus, pamatojoties uz noteiktiem kritērijiem. A.Šķēle apgalvoja, ka 90.gados ir saņēmis “ļoti lielu” atbalstu no laikraksta “Diena”.
1998.gadā žurnālists J.Domburs nosūtīja atklātu vēstuli laikraksta “Diena” redakcijai, vainojot laikrakstu tendenciozitātē. “Dienai” un J.Dombura vadītajam NIP birojam bija līgums par rakstu publicēšanu. J.Domburs laikrakstam bija nosūtījis rakstu, kura virsrakstā bija neitrāli pieminēts “Ventbunkers” un “Ave Lat grupas” konflikts ("Ventbunkers" prasa nedot "Latvijas balzāmu" Ave Lat grupai"), savukārt “Dienā” ievietotajā virsrakstā izmantoti emocionāli epiteti, radot iespaidu par simpātijām “Ave Lat grupai” ("Gaužas "Latvijas balzāma" akcijas nedabūjušie"). S.Ēlerte skaidroja, ka izmaiņas virsrakstā veiktas "tehnisku apsvērumu un virsraksta ievietojamības lapā dēļ".
Avoti: LETA, NRA, Dienas Bizness
Laikraksta “Diena” privatizācija
Laikraksts “Diena” tika izveidots 1990.gadā kā parlamenta un valdības (LR Augstākās Padomes, tās Prezidija un Ministru Padomes) izdevums, kura uzdevums bija arī oficiālo dokumentu publicēšana. Laikraksta izveide bija lielā mērā saistīta ar to, ka Latvijas Tautas frontes (LTF) laikraksts “Atmoda” ieņēma vēlēšanās uzvarējušajai LTF kritisku nostāju.
1992.gadā Augstākā Padome nolēma uzņēmumu privatizēt. Uz “Dienas” privatizāciju esot uzstājuši trimdas latvieši, kas uzskatīja, ka laikraksts var pastāvēt tikai kā privāts uzņēmums. Valdības vadītājs I.Godmanis sākotnēji esot bijis pret šo ideju. Laikraksta “Diena” ilggadējais direktors A.Ašeradens atceras, ka I.Godmanis esot mēģinājis bloķēt privatizācijas procesu. Rezultātā privatizēts tika “Dienas” vārds un daļa aktīvu, pārējais palika valdības laikrakstam “Latvijas Vēstnesis”.
Privatizācijā tika izvēlēts modelis, kurā Zviedrijas mediju koncernā "Bonnier" ietilpstošajai izdevniecībai "Expressen" piederētu 49%, bet Dienas darbiniekiem – 51% akciju. 30% no “Dienas” darbinieku akcijām ieguva S.Ēlerte, A.Ašeradens, P.Raudseps un Z.Drafens (katram – 7,67% akciju) jeb kodolgrupa, kā to vēlāk nodēvēja A.Ašeradens. 21% akciju nonāca citu Latvijas mazo akcionāru īpašumā. 2008.gadā S.Ēlerte savā īpašumā esošās 460 “Dienas” akcijas pārdeva, nopelnot 650 000 latu.
1993.gadā Valsts kontrole atzina, ka “Dienas” privatizācijas gaitā ir pieļauti pārkāpumi, tomēr nekāda rīcība tam nesekoja. Galvenie Valsts kontroles secinājumi – “Diena” tika privatizēta, neveicot īpašuma novērtēšanu, netika paredzēta valsts īpašuma daļa. Bijušais VK vadītājs Austris Kalniņš intervijā apgalvoja, ka VK konstatējusi, ka avīze “faktiski (..) pārgāja trīs četru cilvēku rokās, bet pašai a/s Diena nebija naudas ar ko izpirkt īpašumu”.
Turpmākajos gados vairākas personas ir mēģinājušas apšaubīt laikraksta privatizācijas likumību, tomēr nedz Ģenerālprokuratūra, nedz KNAB līdz šim pārkāpumus “Dienas” privatizācijā nav konstatējuši.
1998.gadā prasību tiesā, prasot atzīt “Dienas” privatizāciju par nelikumīgu, iesniedza bijušais “Dienas” žurnālists Dzintars Zaļūksnis. Viņš pārmeta laikraksta vadībai, ka viņam ir likti šķēršļi vēlamā akciju skaita iegādei, veicot psiholoģisko spiedienu uz viņu, kā arī dienu pirms dibināšanas sapulces mainot dibināšanas dokumentus. Vēlāk Dz.Zaļūksnis savu prasību atsauca.
2003.gadā pēc Rīgas domes priekšsēdētāja padomnieka Guntara Kukula iesnieguma KNAB uzsāka pārbaudi par "Dienas" privatizācijas likumību, pārbaudes rezultātā netika atklāti likuma pārkāpumi. Kukuls bija lūdzis uzsākt pārbaudi par “Dienu” nedēļu pēc tam, kad laikraksts lūdza KNAB izvērtēt Rīgas mēra Bojāra iespējamo interešu konfliktu, nomājot zemi no G.Kukula.
2006.gada maijā ar lūgumu izvērtēt “Dienas” privatizācijas likumību Ģenerālprokuratūrā vērsās Aivars Lembergs, pret kuru Ģenerālprokuratūra bija uzsākusi kriminālprocesu par amatnoziegumiem, kukuļņemšanu un naudas atmazgāšanu. A.Lembergs izteica pārmetumus par to, ka laikraksts ir pārdots tā redakcijas locekļiem, turklāt par zemu cenu – 1,9 miljoniem Latvijas rubļu (9500 LVL).
Nav zināms, ka tiesībsargājošās iestādes būtu konstatējušas pārkāpumus saistībā ar laikraksta “Diena” privatizāciju.
Avoti: Diena, LETA, Rīgas Balss, Neatkarīgā Cīņa, Lapsa, L., Metuzāls, S., Jančevska, K. Mūsu vēsture 1985-2005. Rīga, Atēna. 2008-2009.
Atis Slakteris, Tautas Partija
Spligti citāti: http://www.politika.lv/citati/p/2/
10.11.2009
“Es par to ļoti daudz esmu domājis.”
Atis Slakteris, Saeimas deputāts un bijušais finanšu ministrs, atbildot uz jautājumu, vai "Parex bankas" pārņemšanas procesā netika pieļautas kļūdas.
“Biznes&Baltija”, 2009.gada 10.novembris.
Skat Latviju apkaunojošo interviju:
īsā verija: http://www.youtube.com/watch?v=VcTaaBeuEnY&feature=related
parodija: http://www.youtube.com/watch?v=hxlNL4VCr9g
10.11.2009
“Es par to ļoti daudz esmu domājis.”
Atis Slakteris, Saeimas deputāts un bijušais finanšu ministrs, atbildot uz jautājumu, vai "Parex bankas" pārņemšanas procesā netika pieļautas kļūdas.
“Biznes&Baltija”, 2009.gada 10.novembris.
Skat Latviju apkaunojošo interviju:
īsā verija: http://www.youtube.com/watch?v=VcTaaBeuEnY&feature=related
parodija: http://www.youtube.com/watch?v=hxlNL4VCr9g
Jānis Urbanovičs, Saskaņas Centrs
Spligti citāti no : http://www.politika.lv/citati/
19.01.2010
„Mēs mānīsimies un krāpsimies, jo vēlēšanu gads."
Jānis Urbanovičs, Saskaņas centra Saeimas frakcijas priekšsēdētājs, par to, kāpēc deputātiem nav izdevīgi Saeimas vēlēšanu gadā pieņemt elektronisko mediju likumu.
Latvijas Radio, 2010.gada 14.janvāris.
19.01.2010
„Mēs mānīsimies un krāpsimies, jo vēlēšanu gads."
Jānis Urbanovičs, Saskaņas centra Saeimas frakcijas priekšsēdētājs, par to, kāpēc deputātiem nav izdevīgi Saeimas vēlēšanu gadā pieņemt elektronisko mediju likumu.
Latvijas Radio, 2010.gada 14.janvāris.
'Eiroskeptiķi' turpmāk būs Rīcības partija
www.DELFI.lv : http://www.delfi.lv/news/national/politics/article.php?id=22427295
19. novembris 2008
Pagājušajā nedēļā Politiskā partija "Eiroskeptiķi" mainīja nosaukumu, tagad partijas nosaukums ir Rīcības partija, informēja Uzņēmumu reģistra preses sekretāre Līga Brice.
Skat mājas lapu: http://www.ricibaspartija.lv/
Partija dibināta pirms 2003. gada referenduma par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, apvienojoties partijai "Esi cilvēks" un sabiedriskajai organizācijai "Kustība par neatkarību".
2006. gadā 9. Saeimas vēlēšanās partija saņēma 0,37% balsu
19. novembris 2008
Pagājušajā nedēļā Politiskā partija "Eiroskeptiķi" mainīja nosaukumu, tagad partijas nosaukums ir Rīcības partija, informēja Uzņēmumu reģistra preses sekretāre Līga Brice.
Skat mājas lapu: http://www.ricibaspartija.lv/
Partija dibināta pirms 2003. gada referenduma par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, apvienojoties partijai "Esi cilvēks" un sabiedriskajai organizācijai "Kustība par neatkarību".
2006. gadā 9. Saeimas vēlēšanās partija saņēma 0,37% balsu
ceturtdiena, 2010. gada 1. aprīlis
Politiskā laboratorija (pateicīgs laiks jaunām partijām)
Ilze Kuzmina, Latvijas Avīze, 2009. gada 24. marts: http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/latvijas.zinas/?doc=50344
"Daudzi iedzīvotāji apvienojas nelielās grupās un spriež, ko varētu darīt valsts labā."
Sestdien Latvijā varētu tikt nodibināta jauna partija, kurā plāno apvienoties gados jauni, bet sabiedrībā ne pārāk pazīstami cilvēki. Vēl citi ļaudis tikmēr vēro, kas notiek, un domā: vai dibināt savu partiju vai organizēt atbalsta kampaņu kādam jau esošam politiskam spēkam.
Viens no zināmākajiem sestdien dibināmās partijas biedriem ir Didzis Šmits – Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents, kurš savulaik darbojies arī "Jaunajā laikā", pat bijis šīs partijas preses sekretārs, bet vēl pirms tam strādājis Ārlietu ministrijā. No "JL" aizgājis, jo juties šajā partijā vientuļš un vīlies.
Jautāts, kādi cilvēki varētu darboties jaunajā partijā, D. Šmits atzina, ka viņu vārdi plašākai sabiedrībai neko lielu neizteiks, kaut cilvēki esot tiešām profesionāli.
Piemēram, Kristīne Grīviņa bijusi Eiropas Centrālās bankas juriste, tagad Latvijas pārstāve Eiropas Kopienas tiesā. "Mūsu cilvēki līdz šim "Privātajā Dzīvē" nav grozījušies. Kad partija būs nodibināta, tad gan nāksies domāt par atpazīstamību," sacīja D. Šmits.
Bez naudas nevar
Izskanējušās ziņas, ka aiz dibināmās partijas stāv Andris Šķēle, D. Šmits noliedz. Ar A. Šķēli saistītie uzņēmēji Atis Sausnītis un Ivars Strautiņš gan varētu būt vieni no topošās partijas finansiālajiem atbalstītājiem, taču tādi varētu būt arī citi uzņēmēji. "Ļoti daudzi cilvēki Latvijā pazīst Šķēli, bet tas nenozīmē, ka Šķēle ietekmē visu viņu darbību," pauda D. Šmits. Par atbalstu partijai D. Šmits runājis ar ļoti daudziem uzņēmējiem, ne tikai ar minētajiem. "Es runāju ar reāliem biznesmeņiem, kuri ir ražotāji, nevis kaut kādiem shēmotājiem," uzsvēra partijas dibinātājs. "Skaidrs, ka partijas dibināšana pilnīgi bez naudas nav iespējama."
D. Šmits runājis arī ar bijušo Valsts prezidentu Gunti Ulmani, kurš stāties partijā nav solījis, taču dibināšanas kongresu varētu apmeklēt. "Ja Ulmaņa kungs iestātos mūsu partijā, būtu pagodināti, taču lokomotīvi nemeklējam," apgalvoja D. Šmits.
Vēlāk viņš bilda – sabiedrība runā, ka vēlētos politikā redzēt jaunas sejas, bet, kad jaunas sejas tiek piedāvātas, jautā: "Kas tie tādi? Mēs viņus nepazīstam." No tāda viedokļa raugoties, kāds sabiedrībā pazīstams cilvēks partijā būtu noderīgs.
Zināms, ka topošā partija būs sociālliberāla, taču nosaukums tai vēl nav izvēlēts. Arī sīki izstrādātas rīcības programmas dibināšanas brīdī nebūšot. Toties sagatavots vērtību manifests.
"Partijas ideoloģiskais rāmis būs relatīvs, jo Latvijā nav izveidojušās šķiras. Taču zināms, ka partijas acīs katrs cilvēks neatkarīgi no tautības un ticības būs vērtība," tā D. Šmits.
Tāpat partija būšot par to, ka valstij noteiktās situācijās tomēr būtu jāregulē tirgus, toties daļa valsts funkciju būtu nododamas privātās rokās.
Partija negrasās piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās, bet pašvaldību vēlēšanās gan tā dažviet varētu piedalīties. "Galvenais mērķis ir Saeimas vēlēšanas," atzina D. Šmits. "Sarosījāmies uz partijas dibināšanu tāpēc, ka bija liela ārkārtas vēlēšanu iespējamība, taču, ja jāgaida līdz kārtējām Saeimas vēlēšanām, varbūt pat labāk, varēsim mierīgāk sagatavoties."
Jau pagājušajā nedēļā D. Šmits kopā ar domubiedriem nodibinājis biedrību "Tautas laiks", kura gan uzskatāma par tādu kā partijas dibināšanas instrumentu. Esot tehniski vienkāršāk savākt naudu un noīrēt telpas kongresam, ja ir biedrība.
Viņš stāstīja, ka partijas pirmsākums bija jauno cilvēku tikšanās kādā dzīvoklī pirms trim mēnešiem. Tikšanās reizē spriests par to, ka vairs nav iespējams noskatīties, kā "izčākst valsts, un ka kaut kas jādara, lai valsts noturētos". Jautāts, kāpēc aktīvisti nevarēja pievienoties kādai jau esošai partijai, D. Šmits atbildēja: "Neredzu nekā ļauna jaunas partijas dibināšanā."
Pēc D. Šmita novērotā, šobrīd daudzi valsts iedzīvotāji apvienojoties nelielās grupās un spriežot, kā būtu iespējams ko darīt valsts labā.
"Politiskā laboratorija" atdzimusi (http://www.politiskalaboratorija.lv/lv/)
Viņam taisnība – bijušais Tautas partijas ģenerālsekretārs Augusts Kūravs kopā ar uzņēmēju Arnoldu Babri un vēl citiem domubiedriem arī apsver partijas dibināšanu. Viņi sākuši ar nevalstiskās organizācijas dibināšanu – 6. martā nodibināta biedrība "Politiskā laboratorija". Šāds nosaukums šķiet dzirdēts. Savulaik mūsu laikrakstā tika publicēts raksts par politisko laboratoriju, kurā A. Kūravs solījis par 200 latiem apmācību, kā kļūt par politiķi. Raksta varonis uzskata – kādam tāda laboratorija traucējusi, tāpēc viņš nogaidījis vairākus gadus un tikai tagad nolēmis atkal izmantot šo nosaukumu.
Patlaban biedrībā ir apmēram 60 biedru; tā tiek uzturēta no biedru naudām. Jaunie biedri vispirms tiek apmācīti par ekspertiem un tad var darboties ekonomikas, finanšu vai izglītības klasē un domāt, ko šajās jomās vajadzētu uzlabot, kā valstij attīstīties.
Biedrībā esot arī cilvēki, kuri, tāpat kā A. Kūravs, jau darbojušies politikā. Viņu vārdus bez saskaņošanas ar pašiem gan A. Kūravs negribēja nosaukt. Runājot par sevi, viņš apgalvoja, ka TP savulaik esot vīlies.
A. Babris teica, ka Latvijā nav partiju, kurā nebūtu kraupaino avju – atšķiroties tikai kraupainības pakāpe. "Tiem biedrības biedriem, kas nāk no partijām, mēs sakām, kuram partijas biedram derētu rokas, kuram mutīti nomazgāt," stāstīja A. Babris.
No šīs biedrības varētu izaugt partija, atzina A. Kūravs: "Mums ir redzējums, kā valsts varētu iziet no ekonomiskās krīzes. Mūsu plānu piedāvāsim likumdevējiem.
Taču, ja politiķiem tas neliksies interesants, ja viņi to nevēlēsies īstenot, dibināsim partiju paši. Jaunu partiju dibināšanai apstākļi ir ļoti pateicīgi. Taču nav māksla partiju uztaisīt, māksla ir to vadīt." A. Babris piebilda: neesot pašmērķis nodibināt partiju, svarīgi esot ietekmēt procesus. "Mēs varam arī izraudzīties kādu partiju un sniegt tai atbalstu; es varu, piemēram, aģitatorus uz savu uzņēmumu aizvest." Tāpat biedrība varot nolemt darboties, lai apzināti kādu partiju gremdētu. Tāds lēmums varētu tikt pieņemts, ja kādā partijā "darbosies tikai nelieši vai idioti galīgajā formā".
***
UZZIŅA
Uzņēmumu reģistrā martā reģistrētas divas jaunas politiskās partijas: "Vienota Rēzekne" un apvienība "Iedzīvotāji".
Pašlaik politisko partiju reģistrā Uzņēmumu reģistrs reģistrējis 49 partijas un to apvienības.
2007. gada 1. janvārī Uzņēmumu reģistrs sāka politisko partiju reformu, kas paredzēja pārreģistrēties esošām politiskajām organizācijām un to apvienībām no politisko organizāciju (partiju) reģistra uz politisko partiju reģistru. Pēc reformas 17 partijām un to apvienībām sākts likvidācijas process.
Politisko partiju darbības pamatprincipus, organizatorisko struktūru, likvidāciju un reorganizāciju regulē Politisko partiju likums. Par partijas dibinātājiem var būt 18 gadu vecumu sasnieguši Latvijas pilsoņi. Dibinātāju skaits nedrīkst būt mazāks par 200.
"Daudzi iedzīvotāji apvienojas nelielās grupās un spriež, ko varētu darīt valsts labā."
Sestdien Latvijā varētu tikt nodibināta jauna partija, kurā plāno apvienoties gados jauni, bet sabiedrībā ne pārāk pazīstami cilvēki. Vēl citi ļaudis tikmēr vēro, kas notiek, un domā: vai dibināt savu partiju vai organizēt atbalsta kampaņu kādam jau esošam politiskam spēkam.
Viens no zināmākajiem sestdien dibināmās partijas biedriem ir Didzis Šmits – Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents, kurš savulaik darbojies arī "Jaunajā laikā", pat bijis šīs partijas preses sekretārs, bet vēl pirms tam strādājis Ārlietu ministrijā. No "JL" aizgājis, jo juties šajā partijā vientuļš un vīlies.
Jautāts, kādi cilvēki varētu darboties jaunajā partijā, D. Šmits atzina, ka viņu vārdi plašākai sabiedrībai neko lielu neizteiks, kaut cilvēki esot tiešām profesionāli.
Piemēram, Kristīne Grīviņa bijusi Eiropas Centrālās bankas juriste, tagad Latvijas pārstāve Eiropas Kopienas tiesā. "Mūsu cilvēki līdz šim "Privātajā Dzīvē" nav grozījušies. Kad partija būs nodibināta, tad gan nāksies domāt par atpazīstamību," sacīja D. Šmits.
Bez naudas nevar
Izskanējušās ziņas, ka aiz dibināmās partijas stāv Andris Šķēle, D. Šmits noliedz. Ar A. Šķēli saistītie uzņēmēji Atis Sausnītis un Ivars Strautiņš gan varētu būt vieni no topošās partijas finansiālajiem atbalstītājiem, taču tādi varētu būt arī citi uzņēmēji. "Ļoti daudzi cilvēki Latvijā pazīst Šķēli, bet tas nenozīmē, ka Šķēle ietekmē visu viņu darbību," pauda D. Šmits. Par atbalstu partijai D. Šmits runājis ar ļoti daudziem uzņēmējiem, ne tikai ar minētajiem. "Es runāju ar reāliem biznesmeņiem, kuri ir ražotāji, nevis kaut kādiem shēmotājiem," uzsvēra partijas dibinātājs. "Skaidrs, ka partijas dibināšana pilnīgi bez naudas nav iespējama."
D. Šmits runājis arī ar bijušo Valsts prezidentu Gunti Ulmani, kurš stāties partijā nav solījis, taču dibināšanas kongresu varētu apmeklēt. "Ja Ulmaņa kungs iestātos mūsu partijā, būtu pagodināti, taču lokomotīvi nemeklējam," apgalvoja D. Šmits.
Vēlāk viņš bilda – sabiedrība runā, ka vēlētos politikā redzēt jaunas sejas, bet, kad jaunas sejas tiek piedāvātas, jautā: "Kas tie tādi? Mēs viņus nepazīstam." No tāda viedokļa raugoties, kāds sabiedrībā pazīstams cilvēks partijā būtu noderīgs.
Zināms, ka topošā partija būs sociālliberāla, taču nosaukums tai vēl nav izvēlēts. Arī sīki izstrādātas rīcības programmas dibināšanas brīdī nebūšot. Toties sagatavots vērtību manifests.
"Partijas ideoloģiskais rāmis būs relatīvs, jo Latvijā nav izveidojušās šķiras. Taču zināms, ka partijas acīs katrs cilvēks neatkarīgi no tautības un ticības būs vērtība," tā D. Šmits.
Tāpat partija būšot par to, ka valstij noteiktās situācijās tomēr būtu jāregulē tirgus, toties daļa valsts funkciju būtu nododamas privātās rokās.
Partija negrasās piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās, bet pašvaldību vēlēšanās gan tā dažviet varētu piedalīties. "Galvenais mērķis ir Saeimas vēlēšanas," atzina D. Šmits. "Sarosījāmies uz partijas dibināšanu tāpēc, ka bija liela ārkārtas vēlēšanu iespējamība, taču, ja jāgaida līdz kārtējām Saeimas vēlēšanām, varbūt pat labāk, varēsim mierīgāk sagatavoties."
Jau pagājušajā nedēļā D. Šmits kopā ar domubiedriem nodibinājis biedrību "Tautas laiks", kura gan uzskatāma par tādu kā partijas dibināšanas instrumentu. Esot tehniski vienkāršāk savākt naudu un noīrēt telpas kongresam, ja ir biedrība.
Viņš stāstīja, ka partijas pirmsākums bija jauno cilvēku tikšanās kādā dzīvoklī pirms trim mēnešiem. Tikšanās reizē spriests par to, ka vairs nav iespējams noskatīties, kā "izčākst valsts, un ka kaut kas jādara, lai valsts noturētos". Jautāts, kāpēc aktīvisti nevarēja pievienoties kādai jau esošai partijai, D. Šmits atbildēja: "Neredzu nekā ļauna jaunas partijas dibināšanā."
Pēc D. Šmita novērotā, šobrīd daudzi valsts iedzīvotāji apvienojoties nelielās grupās un spriežot, kā būtu iespējams ko darīt valsts labā.
"Politiskā laboratorija" atdzimusi (http://www.politiskalaboratorija.lv/lv/)
Viņam taisnība – bijušais Tautas partijas ģenerālsekretārs Augusts Kūravs kopā ar uzņēmēju Arnoldu Babri un vēl citiem domubiedriem arī apsver partijas dibināšanu. Viņi sākuši ar nevalstiskās organizācijas dibināšanu – 6. martā nodibināta biedrība "Politiskā laboratorija". Šāds nosaukums šķiet dzirdēts. Savulaik mūsu laikrakstā tika publicēts raksts par politisko laboratoriju, kurā A. Kūravs solījis par 200 latiem apmācību, kā kļūt par politiķi. Raksta varonis uzskata – kādam tāda laboratorija traucējusi, tāpēc viņš nogaidījis vairākus gadus un tikai tagad nolēmis atkal izmantot šo nosaukumu.
Patlaban biedrībā ir apmēram 60 biedru; tā tiek uzturēta no biedru naudām. Jaunie biedri vispirms tiek apmācīti par ekspertiem un tad var darboties ekonomikas, finanšu vai izglītības klasē un domāt, ko šajās jomās vajadzētu uzlabot, kā valstij attīstīties.
Biedrībā esot arī cilvēki, kuri, tāpat kā A. Kūravs, jau darbojušies politikā. Viņu vārdus bez saskaņošanas ar pašiem gan A. Kūravs negribēja nosaukt. Runājot par sevi, viņš apgalvoja, ka TP savulaik esot vīlies.
A. Babris teica, ka Latvijā nav partiju, kurā nebūtu kraupaino avju – atšķiroties tikai kraupainības pakāpe. "Tiem biedrības biedriem, kas nāk no partijām, mēs sakām, kuram partijas biedram derētu rokas, kuram mutīti nomazgāt," stāstīja A. Babris.
No šīs biedrības varētu izaugt partija, atzina A. Kūravs: "Mums ir redzējums, kā valsts varētu iziet no ekonomiskās krīzes. Mūsu plānu piedāvāsim likumdevējiem.
Taču, ja politiķiem tas neliksies interesants, ja viņi to nevēlēsies īstenot, dibināsim partiju paši. Jaunu partiju dibināšanai apstākļi ir ļoti pateicīgi. Taču nav māksla partiju uztaisīt, māksla ir to vadīt." A. Babris piebilda: neesot pašmērķis nodibināt partiju, svarīgi esot ietekmēt procesus. "Mēs varam arī izraudzīties kādu partiju un sniegt tai atbalstu; es varu, piemēram, aģitatorus uz savu uzņēmumu aizvest." Tāpat biedrība varot nolemt darboties, lai apzināti kādu partiju gremdētu. Tāds lēmums varētu tikt pieņemts, ja kādā partijā "darbosies tikai nelieši vai idioti galīgajā formā".
***
UZZIŅA
Uzņēmumu reģistrā martā reģistrētas divas jaunas politiskās partijas: "Vienota Rēzekne" un apvienība "Iedzīvotāji".
Pašlaik politisko partiju reģistrā Uzņēmumu reģistrs reģistrējis 49 partijas un to apvienības.
2007. gada 1. janvārī Uzņēmumu reģistrs sāka politisko partiju reformu, kas paredzēja pārreģistrēties esošām politiskajām organizācijām un to apvienībām no politisko organizāciju (partiju) reģistra uz politisko partiju reģistru. Pēc reformas 17 partijām un to apvienībām sākts likvidācijas process.
Politisko partiju darbības pamatprincipus, organizatorisko struktūru, likvidāciju un reorganizāciju regulē Politisko partiju likums. Par partijas dibinātājiem var būt 18 gadu vecumu sasnieguši Latvijas pilsoņi. Dibinātāju skaits nedrīkst būt mazāks par 200.
Nodibina partiju "Ražotāja Latvija"
Vēsma Lēvalde, Diena.lv: http://www.diena.lv/lat/politics/hot/nodibina-partiju-razotaja-latvija
28. martā Liepājā nodibināta partija Ražotāja Latvija, kuras biedri lielākoties ir mazie un vidējie uzņēmēji no visas Latvijas.
Dibināšanas sapulcē bija reģistrējušies 242 potenciālie biedri, taču sapulces gaitā tiem pievienojās vēl aptuveni 10 cilvēku. Sapulce vienbalsīgi apstiprināja jaunās partijas valdi un valdes priekšsēdētāju. Valdē, kas strādāšot bez atalgojuma, ievēlēti piena pārstrādes uzņēmuma DK Daugava īpašnieks Aigars Vaivars, viņa novadnieks, vairāku kokrūpniecības firmu īpašnieks Ivars Gurgāns, Liepājas metālapstrādes SIA Atmats īpašnieks Uldis Atmats, nesen Latvijā no peļņas ārvalstīs atgriezies jaunais uzņēmējs (SIA ZBK serviss) Zigmārs Kapranovs un inženierkomunikāciju SIA Vektra - 21 īpašnieks Normunds Kupšis. Valdes priekšsēdētājs un partijas dibināšanas iniciators ir SIA Beaverhall Developers L vadītājs Atis Apinis.
Gan valdes priekšsēdētājs, gan I. Gurgāns iepriekš pārstāvēja biedrību Uzņēmēju un ražotāju apvienība Latvijas attīstībai, kas bija parakstījusi vienošanos ar biedrību Politiskā laboratorija un Latvija – prezidentāla valsts, lai veidotu kopīgu politisko apvienību uz 10.Saeimas vēlēšanām. Tomēr pērn novembrī, pēc A. Apiņa teiktā, sadarbība esot atsaukta.
Partijas Ražotāja Latvija apstiprinātajā programmā ir daudz jau citu partiju paustu saukļu, ir daži konkrēti solījumi un arī daži mērķi, par kuriem nav skaidrs, kā tos iespējams realizēt. Partijas mērķis ir trīs gadu laikā izskaust bezdarbu Latvijā, solot Latvijas reģionos radīt 80 tūkstošus darbavietu. Partija plāno samazināt PVN un akcīzes nodokli, ieviešot dažādas likmes dažādām preču grupām un pakalpojumiem, IIN samazināt līdz 23% no pašreizējiem 26%, NĪN samazināt līdz 1,5%, turklāt viņi uzskata, ka nodokļu likmju izmaiņas Saeimā pieņemamas ar ¾ balsu vairākumu.
Partija uzskata, ka jāveido struktūra, kas, izmantojot VID un valsts banku darbinieku resursus, nodrošinātu uzņēmējiem un ražotājiem reģionos tiešu pieeju informācijai par ES fondu apguvi. Par Latvijas konkurētspējas pamatu partija uzskata elektrības, gāzes, degvielas cenu un nodokļu pazemināšanu, turklāt enerģētikā jāatbrīvo tirgus no monopoliem. Uzsvērta ģimenes uzņēmumu loma valsts ekonomikā. Solīts ieviest kredīta prasības ierobežošanu ar ķīlu, akcentēta lauksaimniecības un zvejniecības nozīme. Kā mērķis uzrādīts valsts bezdeficīta budžets un eiro ieviešana, taču «ne par katru cenu». Partija ir par tautas vēlētu Prezidentu un Prezidenta pilnvaru paplašināšanu, par proporcionālas vēlēšanu sistēmas ieviešanu, par partiju apvienību vēlēšanu barjeras pacelšanu Saeimas vēlēšanās – divām partijām kā robežu nosakot 7%, triju partiju apvienībai – 10%. Savu iesaistīšanos politikā partija pamato ar to, ka tauta esot «totāli nabadzīga un valda izmisums», vienīgā legālā protesta iespēja esot iesaistīšanās politikā. «Mums ir trīs iespējas – samierināties, aizbraukt vai cīnīties,» norādīja U. Atmats, uzsverot, ka viņi izvēlējušies pēdējo, turklāt – legālo iespēju.
28. martā Liepājā nodibināta partija Ražotāja Latvija, kuras biedri lielākoties ir mazie un vidējie uzņēmēji no visas Latvijas.
Dibināšanas sapulcē bija reģistrējušies 242 potenciālie biedri, taču sapulces gaitā tiem pievienojās vēl aptuveni 10 cilvēku. Sapulce vienbalsīgi apstiprināja jaunās partijas valdi un valdes priekšsēdētāju. Valdē, kas strādāšot bez atalgojuma, ievēlēti piena pārstrādes uzņēmuma DK Daugava īpašnieks Aigars Vaivars, viņa novadnieks, vairāku kokrūpniecības firmu īpašnieks Ivars Gurgāns, Liepājas metālapstrādes SIA Atmats īpašnieks Uldis Atmats, nesen Latvijā no peļņas ārvalstīs atgriezies jaunais uzņēmējs (SIA ZBK serviss) Zigmārs Kapranovs un inženierkomunikāciju SIA Vektra - 21 īpašnieks Normunds Kupšis. Valdes priekšsēdētājs un partijas dibināšanas iniciators ir SIA Beaverhall Developers L vadītājs Atis Apinis.
Gan valdes priekšsēdētājs, gan I. Gurgāns iepriekš pārstāvēja biedrību Uzņēmēju un ražotāju apvienība Latvijas attīstībai, kas bija parakstījusi vienošanos ar biedrību Politiskā laboratorija un Latvija – prezidentāla valsts, lai veidotu kopīgu politisko apvienību uz 10.Saeimas vēlēšanām. Tomēr pērn novembrī, pēc A. Apiņa teiktā, sadarbība esot atsaukta.
Partijas Ražotāja Latvija apstiprinātajā programmā ir daudz jau citu partiju paustu saukļu, ir daži konkrēti solījumi un arī daži mērķi, par kuriem nav skaidrs, kā tos iespējams realizēt. Partijas mērķis ir trīs gadu laikā izskaust bezdarbu Latvijā, solot Latvijas reģionos radīt 80 tūkstošus darbavietu. Partija plāno samazināt PVN un akcīzes nodokli, ieviešot dažādas likmes dažādām preču grupām un pakalpojumiem, IIN samazināt līdz 23% no pašreizējiem 26%, NĪN samazināt līdz 1,5%, turklāt viņi uzskata, ka nodokļu likmju izmaiņas Saeimā pieņemamas ar ¾ balsu vairākumu.
Partija uzskata, ka jāveido struktūra, kas, izmantojot VID un valsts banku darbinieku resursus, nodrošinātu uzņēmējiem un ražotājiem reģionos tiešu pieeju informācijai par ES fondu apguvi. Par Latvijas konkurētspējas pamatu partija uzskata elektrības, gāzes, degvielas cenu un nodokļu pazemināšanu, turklāt enerģētikā jāatbrīvo tirgus no monopoliem. Uzsvērta ģimenes uzņēmumu loma valsts ekonomikā. Solīts ieviest kredīta prasības ierobežošanu ar ķīlu, akcentēta lauksaimniecības un zvejniecības nozīme. Kā mērķis uzrādīts valsts bezdeficīta budžets un eiro ieviešana, taču «ne par katru cenu». Partija ir par tautas vēlētu Prezidentu un Prezidenta pilnvaru paplašināšanu, par proporcionālas vēlēšanu sistēmas ieviešanu, par partiju apvienību vēlēšanu barjeras pacelšanu Saeimas vēlēšanās – divām partijām kā robežu nosakot 7%, triju partiju apvienībai – 10%. Savu iesaistīšanos politikā partija pamato ar to, ka tauta esot «totāli nabadzīga un valda izmisums», vienīgā legālā protesta iespēja esot iesaistīšanās politikā. «Mums ir trīs iespējas – samierināties, aizbraukt vai cīnīties,» norādīja U. Atmats, uzsverot, ka viņi izvēlējušies pēdējo, turklāt – legālo iespēju.
trešdiena, 2010. gada 31. marts
Nodibina partiju 'Par prezidentālu republiku'
Raksts 27. martā no Delfi / LETA: http://www.delfi.lv/news/national/politics/nodibina-partiju-par-prezidentalu-republiku.d?id=30884447
PPR mājas lapa: http://www.ppr.lv/
Sestdien Rīgā, Mazajā ģildē, notiekošajā kongresā tika nobalsots par jaunas partijas "Par prezidentālu republiku" dibināšanu.
Par partijas dibināšanu nobalsoja visi 288 kongresa dalībnieki, nevienam nebalsojot pret vai atturoties.
Partijas valdes priekšsēdētāja amatā kongresā ievēlēts biedrības "Politiskā laboratorija" valdes loceklis Einars Grigors.
Partijas valdē ievēlēts arī ārsts, bijušais Rīgas domes deputāts un Siguldas opermūzikas svētku rīkotājs Dainis Kalns, bijušais Latvijas Automobiļu federācijas prezidents Dainars Dambergs, publiskās un privātās partnerības biedrības "Sernikon" valdes locekle Ulrika Auniņa, biedrības "Latvija - prezidentāla valsts" valdes loceklis, basketbola skolas "Rīga" direktors Guntis Šēnhofs, uzņēmuma "Aiguta" ģenerāldirektors Aigars Taukulis, Latvijas Organiskās sintēzes institūta asistents Egils Bisenieks, SIA "Grandeg" īpašnieks Andris Lubiņš un Ints Cālītis.
Partijas pamatprogramma koncentrējas uz izmaiņām līdzšinējā Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtībā, tai skaitā iedzīvotāju pilsoniskās atbildības palielināšanu, kā arī ievērojamu labklājības līmeņa paaugstināšanu valstī un plašāku sociālo garantiju nodrošināšanu, izmaiņām nodokļu sistēmā.
Partijas dibinātāji un atbalstītāji sevi definē kā tautas daļu, kas kas jauna politiskā spēka veidolā ir gatavi aizsākt jaunu politiskās kultūras laikmetu un ir pārliecināti, ka šādu mērķi var sasniegt tikai stipra, vienota un par sevi pārliecināta sabiedrība. Viņi vēloties mierīgā, demokrātiskā ceļā kardināli mainīt politisko sistēmu, jo tikai ar jauna politiskā spēka nākšanu pie varas ir iespējama valsts un tautas ekonomiskā atdzimšana.
Šodien partijas dibināšanas kongresā nolasītajā manifestācijā tika bagātīgi kritizēti pastāvošie politiskie spēki saistībā ar darbošanos savtīgās interesēs un saiknes zaudēšanu ar tautu. Vairākkārt tika akcentēts, ka valsts atrodas pie kritiskās robežas un vilcināšanās apdraud visas tautas un valsts turpmāku pastāvēšanu, tādēļ nepieciešama tūlītēja rīcība, nevis diskusijas par pagātnes kļūdām.
Kritizēti tika arī valstī īstenotie taupības pasākumi, kas nevis veicinot attīstību, bet mazinot gan ieņēmumus, gan izdevumus, kāpinot sociālo spriedzi un draudot pārvērsties par "nāvējošu anoreksiju valsts mērogā".
Manifestā tika arī uzsvērts, ka partijas pārstāvji ir izstrādājuši detalizētu plānu, kā panākt uzplaukumu katrā nozarē, bet pirms tam nepieciešams atjaunot nerakstītu līgumu starp valsti un tautu, jo pretējā gadījumā izveidojusies situācija, kurā valstij noliedzot savus pienākumus, iedzīvotāji noliedz valsti.
Partijas pamatprogramma paredz konsekventu darbu pie Latvijas labklājības pieauguma un nacionālā komforta politikas īstenošanas. Tāpat pamatprogramma paredz arī partijas ilgtermiņa valsts tautsaimniecības attīstības plāna apstiprināšanu Saeimā, kura realizācijai tiks iecelti profesionāli un nepolitiski ministri. Paredzēts arī ieviest tautas dzīves līmeņa uzlabošanas kalendāru, par kura izpildi personīgi būs atbildīgs tautas vēlētais prezidents.
Tāpat tā paredz Riodežaneiro deklarācijas ilgtspējīgai attīstībai desmit pamatprincipu realizāciju, tostarp labklājības sabiedrības, stabilas tautsaimniecības veidošanu, Latvijas no starptautiskās palīdzības saņēmējvalsts pārvēršanu par pašpietiekamu valsti, kas nepieciešamības gadījumā spēj sniegt palīdzību arī citām, kā tirgus ekonomikas mehānismu pārveidošanu ilgtspējīgai attīstībai.
Partija paredzējusi arī realizēt sociālo drošības politiku, nodrošinot visiem dzīvesvietu, izglītības iespējas, minimālās vecuma un invaliditātes pensijas atbilstību oficiālajam iztikas minimumam, kā arī apstākļu veicināšanu nodarbinātības iespēju radīšanai, tostarp ieviešot atvieglojumus uzņēmējiem, kas rada papildus darba vietas un valsts kapitāla līdzdalību uzņēmējdarbībā.
Partijas programma runā arī par labvēlīgas vides nodrošināšanu jaunatnes, sporta un fiziskajām aktivitātēm, kā arī profilaktisko pasākumu kompleksa paplašināšanu, ierobežojot slimību izplatību. Tāpat solīts skaidri formulēt bezmaksas pakalpojumu klāstu veselības aizsardzībā. Tā paredz arī obligātas valsts apmaksātas vidējās izglītības ieviešanu un valsts pasūtījuma nodrošināšanu profesionālajā un augstākajā izglītībā. Savukārt sportam jātiek paceltam valsts kulta līmenī, kā jaunatnes disciplīnas un motivētas aizņemtības garantam.
Programma paredz Zemessardzes lomas palielināšanu sabiedrības drošības un kārtības nostiprināšanai valstī, atjaunojot tās formācijas pēc teritoriālā principa, kā arī NATO valstu sadarbības un profesionālās armijas stiprināšanu.
Partija sola ieviest saprātīgu nodokļu sistēmu, kas stimulē ražošanas, lauku saimniecību un eksporta attīstību, ar to saprotot nodokļu pazemināšanu. Tāpat solīts garantēts valsts iepirkums vietējo zemnieku lauksaimniecības produktiem un pārtikas ražošanas nozaru atjaunošanu un attīstīšanu un atjaunošanu. Zinātnei budžetu katru gadu paredzēts palielināt par 50%, līdz tas sasniedz Eiropas Savienības valstu līmeni.
Savukārt valsts pārvaldē bez jau minētās valsts vēlētas prezidenta institūcijas ieviešanas, partija atbalsta tautvaldību principu ieviešanu, kur jautājumu apspriešanā piedalās arodbiedrības, uzņēmēju un citu sabiedrības grupu apvienojošās organizācijas, tāpat arī izmaiņas vēlēšanu sistēmā, nodrošinot iespējas vēlētājiem atsaukt deputātus.
Viena no partijas dibināšanas iniciatorēm ir biedrība "Politiskā laboratorija". Jau ziņots, ka minētā biedrība un "Latvija - prezidentāla valsts" un "Uzņēmēju un ražotāju apvienība Latvijas attīstībai" pieņēmušas lēmumu par jaunas politiskās partijas dibināšanu nākamā gada sākumā.
Tāpat iepriekš ziņots, ka partijas dibināšanas iniciators ir sabiedrībā mazāk pazīstamu uzņēmēju domubiedru grupa, ko vienojis "Arēnas Rīga" un uzņēmuma "Brīvais vilnis" valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris, kurš savulaik jau startējis Saeimas vēlēšanās no Konservatīvās partijas saraksta, taču Saeimā ievēlēts netika.
Aptuveni 80% no topošās partijas biedriem esot uzņēmēji, kuriem rūp turpmākā valsts attīstība. "Galvenais topošās partijas darbības lauciņš ir tautsaimniecības sakārtošana," saka Babris. Viņš gan noliedz, ka partijā aktīvi piedalīsies pats. "Man šobrīd ir daudz biznesa projektu, ar kuriem strādāt. Taču nepieciešamības gadījumā būšu gatavs veltīt vairāk laika arī partijas darbiem."
Topošās partijas uzņēmēju vidū ir arī firmas "Grandeg" valdes loceklis Andris Lubiņš, kurš gan vēl šaubās, iet politikā vai palikt uzņēmējdarbībā. Viņš gan ir pārliecināts, ka uzņēmējiem "pietiek čīkstēt" un jāsāk kaut ko darīt, lai notiktu pārmaiņas valstī.
Skaidru izvēli toties ir izdarījis firmas "Bostons" valdes priekšsēdētājs Vilnis Silarājs, kurš piedalījies arī partijas programmas izstrādāšanā. Viņš, piemēram, partijas darbības prioritātēs esot iekļāvis tādas lietas kā nodokļu izlīdzināšana ar Lietuvu un Igauniju, lai uzņēmēji būtu konkurētspējīgi, kā arī robežu kontroles stiprināšana, lai būtu mazāk kontrabandas preču. Kā jau partijas nosaukumā minēts, viens no tās ilgtermiņa mērķiem ir vēlēšanu sistēmas maiņa, taču "cilvēkiem ir jāēd un bērni skolā jālaiž jau šodien, tādēļ šobrīd jākoncentrējas uz sabalansēta budžeta veidošanu sakārtotas tautsaimniecības ietvaros," sacīja Silarājs.
PPR mājas lapa: http://www.ppr.lv/
Sestdien Rīgā, Mazajā ģildē, notiekošajā kongresā tika nobalsots par jaunas partijas "Par prezidentālu republiku" dibināšanu.
Par partijas dibināšanu nobalsoja visi 288 kongresa dalībnieki, nevienam nebalsojot pret vai atturoties.
Partijas valdes priekšsēdētāja amatā kongresā ievēlēts biedrības "Politiskā laboratorija" valdes loceklis Einars Grigors.
Partijas valdē ievēlēts arī ārsts, bijušais Rīgas domes deputāts un Siguldas opermūzikas svētku rīkotājs Dainis Kalns, bijušais Latvijas Automobiļu federācijas prezidents Dainars Dambergs, publiskās un privātās partnerības biedrības "Sernikon" valdes locekle Ulrika Auniņa, biedrības "Latvija - prezidentāla valsts" valdes loceklis, basketbola skolas "Rīga" direktors Guntis Šēnhofs, uzņēmuma "Aiguta" ģenerāldirektors Aigars Taukulis, Latvijas Organiskās sintēzes institūta asistents Egils Bisenieks, SIA "Grandeg" īpašnieks Andris Lubiņš un Ints Cālītis.
Partijas pamatprogramma koncentrējas uz izmaiņām līdzšinējā Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtībā, tai skaitā iedzīvotāju pilsoniskās atbildības palielināšanu, kā arī ievērojamu labklājības līmeņa paaugstināšanu valstī un plašāku sociālo garantiju nodrošināšanu, izmaiņām nodokļu sistēmā.
Partijas dibinātāji un atbalstītāji sevi definē kā tautas daļu, kas kas jauna politiskā spēka veidolā ir gatavi aizsākt jaunu politiskās kultūras laikmetu un ir pārliecināti, ka šādu mērķi var sasniegt tikai stipra, vienota un par sevi pārliecināta sabiedrība. Viņi vēloties mierīgā, demokrātiskā ceļā kardināli mainīt politisko sistēmu, jo tikai ar jauna politiskā spēka nākšanu pie varas ir iespējama valsts un tautas ekonomiskā atdzimšana.
Šodien partijas dibināšanas kongresā nolasītajā manifestācijā tika bagātīgi kritizēti pastāvošie politiskie spēki saistībā ar darbošanos savtīgās interesēs un saiknes zaudēšanu ar tautu. Vairākkārt tika akcentēts, ka valsts atrodas pie kritiskās robežas un vilcināšanās apdraud visas tautas un valsts turpmāku pastāvēšanu, tādēļ nepieciešama tūlītēja rīcība, nevis diskusijas par pagātnes kļūdām.
Kritizēti tika arī valstī īstenotie taupības pasākumi, kas nevis veicinot attīstību, bet mazinot gan ieņēmumus, gan izdevumus, kāpinot sociālo spriedzi un draudot pārvērsties par "nāvējošu anoreksiju valsts mērogā".
Manifestā tika arī uzsvērts, ka partijas pārstāvji ir izstrādājuši detalizētu plānu, kā panākt uzplaukumu katrā nozarē, bet pirms tam nepieciešams atjaunot nerakstītu līgumu starp valsti un tautu, jo pretējā gadījumā izveidojusies situācija, kurā valstij noliedzot savus pienākumus, iedzīvotāji noliedz valsti.
Partijas pamatprogramma paredz konsekventu darbu pie Latvijas labklājības pieauguma un nacionālā komforta politikas īstenošanas. Tāpat pamatprogramma paredz arī partijas ilgtermiņa valsts tautsaimniecības attīstības plāna apstiprināšanu Saeimā, kura realizācijai tiks iecelti profesionāli un nepolitiski ministri. Paredzēts arī ieviest tautas dzīves līmeņa uzlabošanas kalendāru, par kura izpildi personīgi būs atbildīgs tautas vēlētais prezidents.
Tāpat tā paredz Riodežaneiro deklarācijas ilgtspējīgai attīstībai desmit pamatprincipu realizāciju, tostarp labklājības sabiedrības, stabilas tautsaimniecības veidošanu, Latvijas no starptautiskās palīdzības saņēmējvalsts pārvēršanu par pašpietiekamu valsti, kas nepieciešamības gadījumā spēj sniegt palīdzību arī citām, kā tirgus ekonomikas mehānismu pārveidošanu ilgtspējīgai attīstībai.
Partija paredzējusi arī realizēt sociālo drošības politiku, nodrošinot visiem dzīvesvietu, izglītības iespējas, minimālās vecuma un invaliditātes pensijas atbilstību oficiālajam iztikas minimumam, kā arī apstākļu veicināšanu nodarbinātības iespēju radīšanai, tostarp ieviešot atvieglojumus uzņēmējiem, kas rada papildus darba vietas un valsts kapitāla līdzdalību uzņēmējdarbībā.
Partijas programma runā arī par labvēlīgas vides nodrošināšanu jaunatnes, sporta un fiziskajām aktivitātēm, kā arī profilaktisko pasākumu kompleksa paplašināšanu, ierobežojot slimību izplatību. Tāpat solīts skaidri formulēt bezmaksas pakalpojumu klāstu veselības aizsardzībā. Tā paredz arī obligātas valsts apmaksātas vidējās izglītības ieviešanu un valsts pasūtījuma nodrošināšanu profesionālajā un augstākajā izglītībā. Savukārt sportam jātiek paceltam valsts kulta līmenī, kā jaunatnes disciplīnas un motivētas aizņemtības garantam.
Programma paredz Zemessardzes lomas palielināšanu sabiedrības drošības un kārtības nostiprināšanai valstī, atjaunojot tās formācijas pēc teritoriālā principa, kā arī NATO valstu sadarbības un profesionālās armijas stiprināšanu.
Partija sola ieviest saprātīgu nodokļu sistēmu, kas stimulē ražošanas, lauku saimniecību un eksporta attīstību, ar to saprotot nodokļu pazemināšanu. Tāpat solīts garantēts valsts iepirkums vietējo zemnieku lauksaimniecības produktiem un pārtikas ražošanas nozaru atjaunošanu un attīstīšanu un atjaunošanu. Zinātnei budžetu katru gadu paredzēts palielināt par 50%, līdz tas sasniedz Eiropas Savienības valstu līmeni.
Savukārt valsts pārvaldē bez jau minētās valsts vēlētas prezidenta institūcijas ieviešanas, partija atbalsta tautvaldību principu ieviešanu, kur jautājumu apspriešanā piedalās arodbiedrības, uzņēmēju un citu sabiedrības grupu apvienojošās organizācijas, tāpat arī izmaiņas vēlēšanu sistēmā, nodrošinot iespējas vēlētājiem atsaukt deputātus.
Viena no partijas dibināšanas iniciatorēm ir biedrība "Politiskā laboratorija". Jau ziņots, ka minētā biedrība un "Latvija - prezidentāla valsts" un "Uzņēmēju un ražotāju apvienība Latvijas attīstībai" pieņēmušas lēmumu par jaunas politiskās partijas dibināšanu nākamā gada sākumā.
Tāpat iepriekš ziņots, ka partijas dibināšanas iniciators ir sabiedrībā mazāk pazīstamu uzņēmēju domubiedru grupa, ko vienojis "Arēnas Rīga" un uzņēmuma "Brīvais vilnis" valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris, kurš savulaik jau startējis Saeimas vēlēšanās no Konservatīvās partijas saraksta, taču Saeimā ievēlēts netika.
Aptuveni 80% no topošās partijas biedriem esot uzņēmēji, kuriem rūp turpmākā valsts attīstība. "Galvenais topošās partijas darbības lauciņš ir tautsaimniecības sakārtošana," saka Babris. Viņš gan noliedz, ka partijā aktīvi piedalīsies pats. "Man šobrīd ir daudz biznesa projektu, ar kuriem strādāt. Taču nepieciešamības gadījumā būšu gatavs veltīt vairāk laika arī partijas darbiem."
Topošās partijas uzņēmēju vidū ir arī firmas "Grandeg" valdes loceklis Andris Lubiņš, kurš gan vēl šaubās, iet politikā vai palikt uzņēmējdarbībā. Viņš gan ir pārliecināts, ka uzņēmējiem "pietiek čīkstēt" un jāsāk kaut ko darīt, lai notiktu pārmaiņas valstī.
Skaidru izvēli toties ir izdarījis firmas "Bostons" valdes priekšsēdētājs Vilnis Silarājs, kurš piedalījies arī partijas programmas izstrādāšanā. Viņš, piemēram, partijas darbības prioritātēs esot iekļāvis tādas lietas kā nodokļu izlīdzināšana ar Lietuvu un Igauniju, lai uzņēmēji būtu konkurētspējīgi, kā arī robežu kontroles stiprināšana, lai būtu mazāk kontrabandas preču. Kā jau partijas nosaukumā minēts, viens no tās ilgtermiņa mērķiem ir vēlēšanu sistēmas maiņa, taču "cilvēkiem ir jāēd un bērni skolā jālaiž jau šodien, tādēļ šobrīd jākoncentrējas uz sabalansēta budžeta veidošanu sakārtotas tautsaimniecības ietvaros," sacīja Silarājs.
Izveido kustību "Par labu Latviju"
Uzņēmēji un pašvaldību vadītāji izveido kustību "Par labu Latviju".
Raksts no LA: http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/latvijas.zinas/?doc=75544, autors Ģirts Zvirbulis.
Dažādi uzņēmēji un pašvaldību vadītāji (lielākoties no LPP/"LC" un Tautas partijas pārvaldītiem reģioniem) vakar izveidoja kustību "Par labu Latviju". Līdz šim kā kustības iespējamais nosaukums bija minēts "Par varenu Latviju".
Kopumā kustības aicinājumu parakstījuši 46 cilvēki. Parakstīšana turpināšoties līdz 12. aprīlim, pēc tam tiks dibināta sabiedriskā organizācija.
Iniciatīvas grupas sanākšanā "Lido" atpūtas kompleksā piedalījās arī Ainārs Šlesers (LPP/"LC") un Andris Šķēle (TP), bet viņi pagaidām aicinājumu nav parakstījuši.
"Mēs, labas gribas un brīva prāta cilvēki, vienojamies, lai aizstāvētu Latvijas nacionālās intereses šā jēdziena plašākajā nozīmē. Tas nozīmē cīnīties ne vien par Latvijas kultūru, bet arī labklājību. Tas nozīmē konkurēt ar pasauli ne vien sportā, bet arī ekonomikā. Tas nozīmē cienīt citas valstis, bet zināt arī savas intereses. Mēs nākam, lai darītu Latviju labāku," teikts aicinājumā.
Aicinājumu parakstījuši uzņēmēji Gunārs Ķirsons, Guntis Belēvičs, Andrejs Ēķis, Guntis Rāvis, Juris Savickis, Atis Sausnītis, Ivars Strautiņš, Dainis Liepiņš un citi. Savukārt no pašvaldībām – Jēkabpils mērs Leonīds Salcevičs, Ogres mērs Edvīns Bartkevičs, Jūrmalas mērs Raimonds Munkevics, Cēsu mērs Gints Šķenders, Valmieras mērs Inesis Boķis, Preiļu mērs Aldis Adamovičs, Stopiņu novada mērs Jānis Pumpurs, Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa un citi.
"Valdību interesē tikai budžeta izdevumu daļa, un tā negrib saprast, ka budžeta ieņēmumi atkarīgi no uzņēmēju darba un radītās pievienotās vērtības. Tā vietā, lai palielinātu darba vietas, mēs aizņemamies naudu no starptautiskajiem aizdevējiem," uzskata viens no aicinājuma parakstītājiem – Rīgas Piena kombināta padomes priekšsēdētājs Ivars Strautiņš. Viņš arī pastāstīja, ka kustībā "Par labu Latviju" apvienojušies uzņēmēji jau esot par saviem līdzekļiem pasūtījuši valsts attīstības koncepciju, ko izstrādā dažādu nozaru eksperti un akadēmiķi. Pēc tam uzņēmēji lūgšot esošos politiķus un vēlēšanu kandidātus ar parakstu atbalstīt šo koncepciju. "Un tad mēs varēsim redzēt, kurus deputātu kandidātus šī kustība varēs atbalstīt," paskaidroja I. Strautiņš. Viņš gan apšaubīja iespēju, ka kustība "Par labu Latviju" pati varētu pārtapt par partiju.
Savukārt Ogres mērs Edvīns Bartkevičs pievienojies kustībai, jo šobrīd tā esot bezmaz vienīgā iespēja cīnīties ar pārāk smago birokrātiju. Viņš arī neizslēdza iespēju, ka "Par labu Latviju" varētu pārtapt no sabiedriskas organizācijas par politisku spēku.
Raksts no LA: http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/latvijas.zinas/?doc=75544, autors Ģirts Zvirbulis.
Dažādi uzņēmēji un pašvaldību vadītāji (lielākoties no LPP/"LC" un Tautas partijas pārvaldītiem reģioniem) vakar izveidoja kustību "Par labu Latviju". Līdz šim kā kustības iespējamais nosaukums bija minēts "Par varenu Latviju".
Kopumā kustības aicinājumu parakstījuši 46 cilvēki. Parakstīšana turpināšoties līdz 12. aprīlim, pēc tam tiks dibināta sabiedriskā organizācija.
Iniciatīvas grupas sanākšanā "Lido" atpūtas kompleksā piedalījās arī Ainārs Šlesers (LPP/"LC") un Andris Šķēle (TP), bet viņi pagaidām aicinājumu nav parakstījuši.
"Mēs, labas gribas un brīva prāta cilvēki, vienojamies, lai aizstāvētu Latvijas nacionālās intereses šā jēdziena plašākajā nozīmē. Tas nozīmē cīnīties ne vien par Latvijas kultūru, bet arī labklājību. Tas nozīmē konkurēt ar pasauli ne vien sportā, bet arī ekonomikā. Tas nozīmē cienīt citas valstis, bet zināt arī savas intereses. Mēs nākam, lai darītu Latviju labāku," teikts aicinājumā.
Aicinājumu parakstījuši uzņēmēji Gunārs Ķirsons, Guntis Belēvičs, Andrejs Ēķis, Guntis Rāvis, Juris Savickis, Atis Sausnītis, Ivars Strautiņš, Dainis Liepiņš un citi. Savukārt no pašvaldībām – Jēkabpils mērs Leonīds Salcevičs, Ogres mērs Edvīns Bartkevičs, Jūrmalas mērs Raimonds Munkevics, Cēsu mērs Gints Šķenders, Valmieras mērs Inesis Boķis, Preiļu mērs Aldis Adamovičs, Stopiņu novada mērs Jānis Pumpurs, Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa un citi.
"Valdību interesē tikai budžeta izdevumu daļa, un tā negrib saprast, ka budžeta ieņēmumi atkarīgi no uzņēmēju darba un radītās pievienotās vērtības. Tā vietā, lai palielinātu darba vietas, mēs aizņemamies naudu no starptautiskajiem aizdevējiem," uzskata viens no aicinājuma parakstītājiem – Rīgas Piena kombināta padomes priekšsēdētājs Ivars Strautiņš. Viņš arī pastāstīja, ka kustībā "Par labu Latviju" apvienojušies uzņēmēji jau esot par saviem līdzekļiem pasūtījuši valsts attīstības koncepciju, ko izstrādā dažādu nozaru eksperti un akadēmiķi. Pēc tam uzņēmēji lūgšot esošos politiķus un vēlēšanu kandidātus ar parakstu atbalstīt šo koncepciju. "Un tad mēs varēsim redzēt, kurus deputātu kandidātus šī kustība varēs atbalstīt," paskaidroja I. Strautiņš. Viņš gan apšaubīja iespēju, ka kustība "Par labu Latviju" pati varētu pārtapt par partiju.
Savukārt Ogres mērs Edvīns Bartkevičs pievienojies kustībai, jo šobrīd tā esot bezmaz vienīgā iespēja cīnīties ar pārāk smago birokrātiju. Viņš arī neizslēdza iespēju, ka "Par labu Latviju" varētu pārtapt no sabiedriskas organizācijas par politisku spēku.
Abonēt:
Ziņas (Atom)