http://www.ir.lv/2011/7/23/stokenbergam-nav-pa-celam-ar-ekstremistiem
Štokenbergam nav pa ceļam ar ekstrēmistiem
Viņš paredz, ka jaunas Saeimas vēlēšanās panākumus varētu gūt arī PCTVL
Sabiedrības citai politikai (SCP) līdera un tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs joprojām ir pārliecināts, ka nebūs kopā ar ekstrēmistiem valdībā.
Pie ekstrēmistiem viņš pieskaita Visu Latvijai-TB/LNNK, kuras deputāti tieši SCP veto dēļ nekļuva par pašreizējās valdības koalīcijas partneriem.
„Mana pozīcija nav mainījusies. Ir iespējams modelis, kurā valdībā ir gan Saskaņa, gan Visu Latvijai-TB/LNNK. Bet mēs nevaram būt kopā ar ekstrēmistiem," intervijā žurnālam Sestdiena saka Štokenbergs.
Viņš šaubās par, piemēram, Jāņa Dombravas un Imanta Parādnieka uzskatiem, taču Eināru Cilinski no tās pašas partijas un Raivi Dzintaru Štokenbergs uzskata par pragmatiķiem.
Štokenbergs arī domā, ka nākamajās Saeimas vēlēšanās eksprezidenta Valda Zatlera veidotā partija atņems balsis ZZS un Vienotībai, taču balsis klāt nākšot Visu Latvijai.
Kārtis saputrošot PCTVL, jo visas zīmes rādot, ka PCTVL tikšot jaunajā Saeimā. Arī PCTVL Štokenbergs uzskata par radikāļiem, kurus neviens neņems koalīcijā.
sestdiena, 2011. gada 30. jūlijs
Štokenbergs apmelo VL
BNS, 2011. gada 29. jūlijs
http://www.diena.lv/sabiedriba/politika/paradnieks-un-dzintars-no-stokenberga-grib-piedzit-10-000-latu-13894793
Partijas Visu Latvijai! līdzpriekšsēdētāji Raivis Dzintars un Imants Parādnieks vērsušies Rīgas Centra rajona tiesā ar prasību pret tieslietu ministru un iekšlietu ministra pienākumu izpildītāju Aigaru Štokenbergu (Vienotība) par nepatiesiem, godu un cieņu aizskarošiem izteikumiem.
R.Dzintars norādīja, ka prasības pieteikumā Visu Latvijai! lūdz tiesai uzlikt par pienākumu A.Štokenbergam atsaukt intervijā Sestdienai, kā arī portālā diena.lv paustos nepatiesos, godu un cieņu aizskarošos izteikumus par partiju Visu Latvijai! un tās biedriem.
Prasības pieteikumā tiek lūgts tiesu piedzīt no A.Štokenberga mantisku kompensāciju 10 000 latu apjomā, bet kuras galīgā apjoma noteikšana ir tiesas kompetencē, un piedzīt no tieslietu ministra partijas tiesāšanās izdevumus.
Partijas pārstāvji par nepatiesām un godu un cieņu aizskarošām uzskata divas epizodes no Sestdienā publicētās A.Štokenberga intervijas.
Pirmā epizode ir par A.Štokenberga intervijas laikā pausto izteikumu par Visu Latvijai-TB/LNNK Saeimas deputātiem kā ekstrēmistiem. "Vadoties no A.Štokenberga teiktā, Visu Latvijai! pārstāvji secina, ka, pēc tieslietu ministra domām, Visu Latvijai! piekopj ekstrēmismu, proti, galējus uzskatus un līdzekļus savu politisko mērķu sasniegšanai, savukārt Nacionālās apvienības biedri - Saeimā ievēlētie deputāti - ir ekstrēmisti, proti, cilvēki ar galējiem politiskiem uzskatiem, kas atzīst galējus uzskatus savus politisko mērķu sasniegšanai," teikts prasības pieteikumā.
Visu Latvijai! uzskata, ka šie izteikumi ir atzīstami par nepatiesiem un godu un cieņu aizskarošiem. "Visu Latvijai! un Nacionālā apvienība kopš to dibināšanas brīža ir darbojušās stingri likuma ietvaros. Politiskie mērķi ir vispārzināmi un publiski pieejami, un tie nav atzīstami par ekstrēmiem, tāpat kā par ekstrēmiem nav atzīstami līdzekļi šo izvirzīto mērķu sasniegšanai. Neviena no atbildētāja pieminētajām personām nekad nav paudusi ekstrēmus uzskatus, ko apliecina fakts, ka tiesībsargājošās iestādes nekad pret minētajām personām nav vērsušās par šādu izteikumu vai citu darbību veikšanu," teikts prasības pieteikumā.
Otrā epziode ir par A.Štokenberga izteikumiem saistībā ar šaudīšanos pie Arta Pabrika mājas pirms dažiem gadiem. "No šiem izteikumiem izriet, ka ir fakti jeb ziņas, ka Visu Latvijai! biedri pie Arta Pabrika dzīvesvietas ir pielietojuši šaujamieročus, tāpēc Visu Latvijai! darbība ir uzskatāma par ekstrēmismu un attiecīgi tās biedri par ekstrēmistiem. Faktiski atbildētājs apgalvo, ka Visu Latvijai! ir izdarījusi smagu noziedzīgu nodarījumu. Visu Latvijai! šos izteikumus uzskata par klaji apmelojošiem un tāpēc tās un tās biedru godu un cieņu sevišķi smagi aizskarošiem, jo Visu Latvijai! un tās biedriem nav bijusi netieša vai attāla saistība ar atbildētāja minēto gadījumu," uzsvērts prasības pieteikumā.
"Ņemot vērā visus iepriekš minētos atbildētāja izteikumus gan katru atsevišķi, gan visus kopā to savstarpējā kopsakarībā, secināms, ka atbildētājs par Visu Latvijai! un tās biedriem ir paudis nepatiesas un godu un cieņu aizskarošas ziņas, atbilstoši kurām Visu Latvijai! un tās biedru darbība ir raksturojama kā ekstrēmisms, proti, galēju uzskatu un līdzekļu izmantošana savā politiskajā darbībā, kas izpaužas kā šaujamieroču nelikumīga lietošana un ekstrēmu uzskatu paušana."
Līdz ar to prasītājs uzskata, ka, atbilstoši Civillikuma normām, Visu Latvijai! ir likumiskas tiesības prasīt tiesas ceļā atsaukt ziņas, kas aizskar godu un cieņu. Tāpat prasītājs norāda, ka atbilstoši Civillikumam, ja kāds prettiesiski aizskar godu un cieņu, tad viņam jādod mantiska kompensācija. Konkrētajā gadījumā prasītājs uzskata, ka atbilstoša atlīdzība būtu desmit tūkstoši latu. Tomēr atbilstoši likumam, kompensācijas apmēru noteiks tiesa
http://www.diena.lv/sabiedriba/politika/paradnieks-un-dzintars-no-stokenberga-grib-piedzit-10-000-latu-13894793
Partijas Visu Latvijai! līdzpriekšsēdētāji Raivis Dzintars un Imants Parādnieks vērsušies Rīgas Centra rajona tiesā ar prasību pret tieslietu ministru un iekšlietu ministra pienākumu izpildītāju Aigaru Štokenbergu (Vienotība) par nepatiesiem, godu un cieņu aizskarošiem izteikumiem.
R.Dzintars norādīja, ka prasības pieteikumā Visu Latvijai! lūdz tiesai uzlikt par pienākumu A.Štokenbergam atsaukt intervijā Sestdienai, kā arī portālā diena.lv paustos nepatiesos, godu un cieņu aizskarošos izteikumus par partiju Visu Latvijai! un tās biedriem.
Prasības pieteikumā tiek lūgts tiesu piedzīt no A.Štokenberga mantisku kompensāciju 10 000 latu apjomā, bet kuras galīgā apjoma noteikšana ir tiesas kompetencē, un piedzīt no tieslietu ministra partijas tiesāšanās izdevumus.
Partijas pārstāvji par nepatiesām un godu un cieņu aizskarošām uzskata divas epizodes no Sestdienā publicētās A.Štokenberga intervijas.
Pirmā epizode ir par A.Štokenberga intervijas laikā pausto izteikumu par Visu Latvijai-TB/LNNK Saeimas deputātiem kā ekstrēmistiem. "Vadoties no A.Štokenberga teiktā, Visu Latvijai! pārstāvji secina, ka, pēc tieslietu ministra domām, Visu Latvijai! piekopj ekstrēmismu, proti, galējus uzskatus un līdzekļus savu politisko mērķu sasniegšanai, savukārt Nacionālās apvienības biedri - Saeimā ievēlētie deputāti - ir ekstrēmisti, proti, cilvēki ar galējiem politiskiem uzskatiem, kas atzīst galējus uzskatus savus politisko mērķu sasniegšanai," teikts prasības pieteikumā.
Visu Latvijai! uzskata, ka šie izteikumi ir atzīstami par nepatiesiem un godu un cieņu aizskarošiem. "Visu Latvijai! un Nacionālā apvienība kopš to dibināšanas brīža ir darbojušās stingri likuma ietvaros. Politiskie mērķi ir vispārzināmi un publiski pieejami, un tie nav atzīstami par ekstrēmiem, tāpat kā par ekstrēmiem nav atzīstami līdzekļi šo izvirzīto mērķu sasniegšanai. Neviena no atbildētāja pieminētajām personām nekad nav paudusi ekstrēmus uzskatus, ko apliecina fakts, ka tiesībsargājošās iestādes nekad pret minētajām personām nav vērsušās par šādu izteikumu vai citu darbību veikšanu," teikts prasības pieteikumā.
Otrā epziode ir par A.Štokenberga izteikumiem saistībā ar šaudīšanos pie Arta Pabrika mājas pirms dažiem gadiem. "No šiem izteikumiem izriet, ka ir fakti jeb ziņas, ka Visu Latvijai! biedri pie Arta Pabrika dzīvesvietas ir pielietojuši šaujamieročus, tāpēc Visu Latvijai! darbība ir uzskatāma par ekstrēmismu un attiecīgi tās biedri par ekstrēmistiem. Faktiski atbildētājs apgalvo, ka Visu Latvijai! ir izdarījusi smagu noziedzīgu nodarījumu. Visu Latvijai! šos izteikumus uzskata par klaji apmelojošiem un tāpēc tās un tās biedru godu un cieņu sevišķi smagi aizskarošiem, jo Visu Latvijai! un tās biedriem nav bijusi netieša vai attāla saistība ar atbildētāja minēto gadījumu," uzsvērts prasības pieteikumā.
"Ņemot vērā visus iepriekš minētos atbildētāja izteikumus gan katru atsevišķi, gan visus kopā to savstarpējā kopsakarībā, secināms, ka atbildētājs par Visu Latvijai! un tās biedriem ir paudis nepatiesas un godu un cieņu aizskarošas ziņas, atbilstoši kurām Visu Latvijai! un tās biedru darbība ir raksturojama kā ekstrēmisms, proti, galēju uzskatu un līdzekļu izmantošana savā politiskajā darbībā, kas izpaužas kā šaujamieroču nelikumīga lietošana un ekstrēmu uzskatu paušana."
Līdz ar to prasītājs uzskata, ka, atbilstoši Civillikuma normām, Visu Latvijai! ir likumiskas tiesības prasīt tiesas ceļā atsaukt ziņas, kas aizskar godu un cieņu. Tāpat prasītājs norāda, ka atbilstoši Civillikumam, ja kāds prettiesiski aizskar godu un cieņu, tad viņam jādod mantiska kompensācija. Konkrētajā gadījumā prasītājs uzskata, ka atbilstoša atlīdzība būtu desmit tūkstoši latu. Tomēr atbilstoši likumam, kompensācijas apmēru noteiks tiesa
VL & SC prasības pret Štokenbergu
http://www.diena.lv/sabiedriba/politika/politologs-partiju-prasiba-pret-stokenbergu-ir-normals-prieksvelesanu-laika-populisms-13894794
Anete Ugaine, 2011. gada 29. jūlijs
Nacionālās apvienības (NA) Visu Latvijai! - Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL! - TB/LNNK) un Saskaņas centra (SC) deputātu prasība par tieslietu ministra un iekšlietu ministra pienākumu izpildītāja Aigara Štokenberga (Vienotība) demisiju uzskatāma par normālu priekšvēlēšanu laika retoriku, uzskata vairāki Dienas uzrunātie politikas eksperti. Tomēr vēlētājiem šāda politisko spēku kombinācija varētu šķist dīvaina.
"Ja kāds pirms vēlēšanām pieprasa ministra demisiju, tad tā ir raksturojama kā priekšvēlēšanu laika loģika," sacīja politologs Andris Sprūds. Viņu izbrīna, kāpēc problēmas A. Štokenberga darbībā pamanītas tikai tagad.
Saistītie raksti
The Economist uzvaru ārkārtas vēlēšanās prognozē Zatlera partijai 44
Pirmajā dienā neviens kandidātu saraksts CVK nav iesniegts 3
Latvijai un Ventspilij ZZS kandidātu sarakstam izvirza Lembergu 31
Bijušais SPRK padomes loceklis Zariņš vēlēšanās pārstāvēs SC 58
Sponsori sākuši aktīvi papildināt partiju kases 4
Zatlers: Sarakstu līderus izvirzīs reģionos 6
SC vēl nav izlēmis par Kravcova dalību vēlēšanās 14
Līdzīgi uzskata arī politologs Ivars Ījabs, sakot, ka tas ir normāls priekšvēlēšanu laika populisms, tomēr viņam neesot saprotama SC rīcības motivācija. "VL! vienmēr ir bijušas domstarpības ar Štokenbergu, bet nav saprotama SC motivācija, jo Štokenbergs vienmēr ir iestājies par SC dalību koalīcijā," teica I. Ījabs. Viņš arī norādīja, ka neesot reālas iespējas, ka Aigars Štokenbergs varētu pamest savu amatu.
Nacionālās apvienības un SC sadarbība pierāda, ka abām partijām ar visai atšķirīgu ideoloģiju ir iespējams sadarboties, norādīja LU Sociālo zinātņu fakultātes dekāns, politologs Juris Rozenvalds. Viņš sacīja, ka demokrātiskā politikā runa ir par idejām, nevis konkrētiem cilvēkiem un, ja nav iespējams sastrādāties, tad nevar strādāt arī vienā parlamentā. 'Skaidrs, ka viņi to vieni paši nevarēja izdarīt, tāpēc ar kādu vajadzēja sadarboties," abu partiju politiķu sadarbošanās iemeslus skaidro I. Ījabs, tomēr, viņš pieļāva, ka vēlētājiem šāda kombinācija varētu šķist dīvaina.
J. Rozenvalds arī izteica kritiku par Vienotības paziņojumu, kurā partija norādījusi, ka šāda NA un SC politiķu "rīcība vieš aizdomas par atriebību par veiksmīgu ministra darbu, kā arī vēlmi radīt politisku nestabilitāti". "Mēģinot atspēkot šo problēmu, Vienotība nerunā par lietu. Atbildi uz šo jautājumu mēs Vienotības paziņojumā neredzam un ar populismu tur ir maz sakara, jo ir runa par lielām summām," tā J. Rozenvalds. Viņš sacīja, ka, Vienotībai ejot uz vēlēšanām, vajadzētu iet ar atklātām kārtīm, lai netiktu pievilti apvienības vēlētāji.
Jau ziņots, ka desmit Saeimas deputāti ir iesnieguši lūgumu Latvijas prezidentma Andrim Bērziņam par Saeimas ārkārtas sēdes sasaukšanu, lai izskatītu jautājumu par neuzticības izteikšanu A. Štokenbergam. Aicinājumu parakstījuši NA deputāti Imants Parādnieks, Raivis Dzintars, Einārs Cilinskis, Jānis Dombrava, Inese Laizāne, Dzintars Rasnačs, kā arī četri SC deputāti - Ivans Klementjevs, Ivans Ribakovs, Aleksejs Burunovs un Viktors Jakovļevs.
Iesniegumā norādīts, ka A. Štokenbergam daļēji piederošs uzņēmums ir iesaistīts darījumu shēmās ar nekustamo īpašumu, kuras mērķis bijis apiet nodokļu samaksu, kā rezultātā valstij ir nodarīti finansiāli zaudējumi vairāku simtu tūkstošu apmērā.
Anete Ugaine, 2011. gada 29. jūlijs
Nacionālās apvienības (NA) Visu Latvijai! - Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL! - TB/LNNK) un Saskaņas centra (SC) deputātu prasība par tieslietu ministra un iekšlietu ministra pienākumu izpildītāja Aigara Štokenberga (Vienotība) demisiju uzskatāma par normālu priekšvēlēšanu laika retoriku, uzskata vairāki Dienas uzrunātie politikas eksperti. Tomēr vēlētājiem šāda politisko spēku kombinācija varētu šķist dīvaina.
"Ja kāds pirms vēlēšanām pieprasa ministra demisiju, tad tā ir raksturojama kā priekšvēlēšanu laika loģika," sacīja politologs Andris Sprūds. Viņu izbrīna, kāpēc problēmas A. Štokenberga darbībā pamanītas tikai tagad.
Saistītie raksti
The Economist uzvaru ārkārtas vēlēšanās prognozē Zatlera partijai 44
Pirmajā dienā neviens kandidātu saraksts CVK nav iesniegts 3
Latvijai un Ventspilij ZZS kandidātu sarakstam izvirza Lembergu 31
Bijušais SPRK padomes loceklis Zariņš vēlēšanās pārstāvēs SC 58
Sponsori sākuši aktīvi papildināt partiju kases 4
Zatlers: Sarakstu līderus izvirzīs reģionos 6
SC vēl nav izlēmis par Kravcova dalību vēlēšanās 14
Līdzīgi uzskata arī politologs Ivars Ījabs, sakot, ka tas ir normāls priekšvēlēšanu laika populisms, tomēr viņam neesot saprotama SC rīcības motivācija. "VL! vienmēr ir bijušas domstarpības ar Štokenbergu, bet nav saprotama SC motivācija, jo Štokenbergs vienmēr ir iestājies par SC dalību koalīcijā," teica I. Ījabs. Viņš arī norādīja, ka neesot reālas iespējas, ka Aigars Štokenbergs varētu pamest savu amatu.
Nacionālās apvienības un SC sadarbība pierāda, ka abām partijām ar visai atšķirīgu ideoloģiju ir iespējams sadarboties, norādīja LU Sociālo zinātņu fakultātes dekāns, politologs Juris Rozenvalds. Viņš sacīja, ka demokrātiskā politikā runa ir par idejām, nevis konkrētiem cilvēkiem un, ja nav iespējams sastrādāties, tad nevar strādāt arī vienā parlamentā. 'Skaidrs, ka viņi to vieni paši nevarēja izdarīt, tāpēc ar kādu vajadzēja sadarboties," abu partiju politiķu sadarbošanās iemeslus skaidro I. Ījabs, tomēr, viņš pieļāva, ka vēlētājiem šāda kombinācija varētu šķist dīvaina.
J. Rozenvalds arī izteica kritiku par Vienotības paziņojumu, kurā partija norādījusi, ka šāda NA un SC politiķu "rīcība vieš aizdomas par atriebību par veiksmīgu ministra darbu, kā arī vēlmi radīt politisku nestabilitāti". "Mēģinot atspēkot šo problēmu, Vienotība nerunā par lietu. Atbildi uz šo jautājumu mēs Vienotības paziņojumā neredzam un ar populismu tur ir maz sakara, jo ir runa par lielām summām," tā J. Rozenvalds. Viņš sacīja, ka, Vienotībai ejot uz vēlēšanām, vajadzētu iet ar atklātām kārtīm, lai netiktu pievilti apvienības vēlētāji.
Jau ziņots, ka desmit Saeimas deputāti ir iesnieguši lūgumu Latvijas prezidentma Andrim Bērziņam par Saeimas ārkārtas sēdes sasaukšanu, lai izskatītu jautājumu par neuzticības izteikšanu A. Štokenbergam. Aicinājumu parakstījuši NA deputāti Imants Parādnieks, Raivis Dzintars, Einārs Cilinskis, Jānis Dombrava, Inese Laizāne, Dzintars Rasnačs, kā arī četri SC deputāti - Ivans Klementjevs, Ivans Ribakovs, Aleksejs Burunovs un Viktors Jakovļevs.
Iesniegumā norādīts, ka A. Štokenbergam daļēji piederošs uzņēmums ir iesaistīts darījumu shēmās ar nekustamo īpašumu, kuras mērķis bijis apiet nodokļu samaksu, kā rezultātā valstij ir nodarīti finansiāli zaudējumi vairāku simtu tūkstošu apmērā.
zināmas 'Vienotības' vēlēšanu 'lokomotīves'; Kampars nekandidēs
http://www.delfi.lv/news/referendums-2011/zinas/portals-zinamas-vienotibas-velesanu-lokomotives-kampars-nekandides.d?id=39793133
www.DELFI.lv | 26. jūlijs 2011 20:16
Apvienības "Vienotības" sarakstā ārkārtas vēlēšanās rudenī Latgalē ar pirmo nummuru startēs bijušais Daugavpils mērs Jānis Lāčplēsis, bet kultūras ministre Sarmīte Ēlerte startēs ar pirmo numuru Zemgalē. Taktisku apsvērumu dēļ vēl nav izlemts, kurā vēlēšanu apgabalā tiks izlikti pārējie trīs "pirmie numuri" – premjers Valdis Dombrovskis, nu jau atlaistās 10.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa un ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, liecina portāla "Pietiek.com" rīcībā esošā informācija.
Kā otrais numurs "Vienotības" sarakstā startēs finanšu ministrs Andris Vilks, bet vēl nav skaidrs, kurā no apgabaliem – Rīgā vai Vidzemē, jo tas atkarīgs no tā, kurā apgabalā tiks izlikts Dombrovskis. Iekšējās diskusijās izlemts abus līdzīgā profila finansistus viena saraksta augšgalā nelikt. Tāpat zināms, ka ar trešo numuru "Vienotības" sarakstā Rīgā startēs apvienības jaunpienācējs, krimināltiesību eksperts Andrejs Judins, vēsta portāls.
"Pietiek.com" norāda, ka "Vienotība" par lielu ieguvumu vēlētāju balsu piesaistīšanai Latgalē uzskatot bijušo Daugavpils mēru Jāni Lāčplēsi, kuru šā gada martā no amata gāza paša partija LPP/LC. Šis apvērsums tika saistīts ar Lāčplēša nepakļāvību atsevišķos vērienīgos iepirkuma konkursos, un drīz pēc notikušā viņš no LPP/LC izstājās.
Portāla rīcībā esošās ziņas arī liecina, ka ar augstiem numuriem Latgales sarakstā no "Vienotības" startēs arī Saeimas deputāti Aleksejs Loskutovs un Kārlis Šadurskis.
Zemgalē ar pirmo numuru, visticamāk, startēs kultūras ministre Sarmīte Ēlerte, bet vēl pirmajā trijniekā būs tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs un Saeimas deputāts Atis Lejiņš.
Portāls norāda, ka šobrīd vēl neesot skaidrs, kurā tieši vēlēšanu apgabalā startēs pārējie trīs "pirmie numuri" – Dombrovskis, Āboltiņa un Kristovskis.
Pēc neoficiālas informācijas, kas ir "Pietiek.com" rīcībā, "Vienotība" vēl nav izšķīrusies, kādu priekšvēlēšanu taktiku izvēlēties attiecībā pret Zatlera reformu partiju – uzsvērt konkurējošo sarakstu līderu kontrastu, konfrontēt vai neiet uz asumiem. Tādēļ "Vienotības" valde ar sarakstu apstiprināšanu nesteigsies un nogaidīs, līdz būs skaidrs, kur - Rīgā vai Vidzemē - startēs ekspremjers Valdis Zatlers. Tāpat "Vienotības" lokomotīvju izkārtojumu ietekmēs arī tas, vai kandidēt ārkārtas vēlēšanās izlems Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij").
Portāls norāda, ka ir atšķirīga informācija par to, no kura apgabala – Rīgas vai Vidzemes - varētu startēt Zatlers. Pēc neoficiālām versijām, "Vienotība" Zatleram visticamāk pretī varētu likt Dombrovski. Bet kārtis varot sajaukt Lembergs, jo "Vienotības" iekšienē ironizē, ka Zatlers nogaidīs līdz pēdējam brīdim, lai neatrastos vienā apgabalā ar Lembergu. "Ja Lembergs ies Rīgā, Zatlers var aizmukt uz Vidzemi," pieļāva kāds "Vienotības" politiķis.
"Vienotības" sarakstu sastādīšanā netiekot izmantots partiju kvotu princips, un galvenais kritērijs vietu sadalei sarakstos esot tas, cik lielu vēlētāju atbalstu politiķis ir guvis iepriekšējās Saeimas vēlēšanās pagājušā gada oktobrī, norāda portāls. Pēc "Pietiek.com" rīcībā esošās informācijas, ar lielu jautājuma zīmi ir Saeimas deputātes Silvas Bendrātes vieta sarakstā. Viņas reputāciju iedragāja drīz pēc vēlēšanām atklātībā nākušais slepenais līgums ar Aivaru Lembergu. Pašlaik faktiski simtprocentīgi zināms, ka vēlēšanās nekandidēs ekonomikas ministrs Artis Kampars, kurš ar šo domu jau esot samierinājies.
Jau vēstīts, ka Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) otrdien oficiāli apstiprinātie sestdien notikušā referenduma rezultāti liecina, ka par rudenī ievēlētās 10.Saeimas atlaišanu nobalsojuši 650 518 cilvēki. Oficiāli apstiprinātie rezultāti liecina, ka referendumā saņemtas 689 823 derīgas zīmes jeb 44,71% no balsstiesīgo Latvijas pilsoņu skaita.
Par Saeimas atlaišanu nobalsoja 94% referenduma dalībnieku jeb 42,17% no visu balsstiesīgo iedzīvotāju skaita.
CVK otrdien nolēma, ka ārkārtas parlamenta vēlēšanas notiks 17.septembrī
www.DELFI.lv | 26. jūlijs 2011 20:16
Apvienības "Vienotības" sarakstā ārkārtas vēlēšanās rudenī Latgalē ar pirmo nummuru startēs bijušais Daugavpils mērs Jānis Lāčplēsis, bet kultūras ministre Sarmīte Ēlerte startēs ar pirmo numuru Zemgalē. Taktisku apsvērumu dēļ vēl nav izlemts, kurā vēlēšanu apgabalā tiks izlikti pārējie trīs "pirmie numuri" – premjers Valdis Dombrovskis, nu jau atlaistās 10.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa un ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, liecina portāla "Pietiek.com" rīcībā esošā informācija.
Kā otrais numurs "Vienotības" sarakstā startēs finanšu ministrs Andris Vilks, bet vēl nav skaidrs, kurā no apgabaliem – Rīgā vai Vidzemē, jo tas atkarīgs no tā, kurā apgabalā tiks izlikts Dombrovskis. Iekšējās diskusijās izlemts abus līdzīgā profila finansistus viena saraksta augšgalā nelikt. Tāpat zināms, ka ar trešo numuru "Vienotības" sarakstā Rīgā startēs apvienības jaunpienācējs, krimināltiesību eksperts Andrejs Judins, vēsta portāls.
"Pietiek.com" norāda, ka "Vienotība" par lielu ieguvumu vēlētāju balsu piesaistīšanai Latgalē uzskatot bijušo Daugavpils mēru Jāni Lāčplēsi, kuru šā gada martā no amata gāza paša partija LPP/LC. Šis apvērsums tika saistīts ar Lāčplēša nepakļāvību atsevišķos vērienīgos iepirkuma konkursos, un drīz pēc notikušā viņš no LPP/LC izstājās.
Portāla rīcībā esošās ziņas arī liecina, ka ar augstiem numuriem Latgales sarakstā no "Vienotības" startēs arī Saeimas deputāti Aleksejs Loskutovs un Kārlis Šadurskis.
Zemgalē ar pirmo numuru, visticamāk, startēs kultūras ministre Sarmīte Ēlerte, bet vēl pirmajā trijniekā būs tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs un Saeimas deputāts Atis Lejiņš.
Portāls norāda, ka šobrīd vēl neesot skaidrs, kurā tieši vēlēšanu apgabalā startēs pārējie trīs "pirmie numuri" – Dombrovskis, Āboltiņa un Kristovskis.
Pēc neoficiālas informācijas, kas ir "Pietiek.com" rīcībā, "Vienotība" vēl nav izšķīrusies, kādu priekšvēlēšanu taktiku izvēlēties attiecībā pret Zatlera reformu partiju – uzsvērt konkurējošo sarakstu līderu kontrastu, konfrontēt vai neiet uz asumiem. Tādēļ "Vienotības" valde ar sarakstu apstiprināšanu nesteigsies un nogaidīs, līdz būs skaidrs, kur - Rīgā vai Vidzemē - startēs ekspremjers Valdis Zatlers. Tāpat "Vienotības" lokomotīvju izkārtojumu ietekmēs arī tas, vai kandidēt ārkārtas vēlēšanās izlems Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij").
Portāls norāda, ka ir atšķirīga informācija par to, no kura apgabala – Rīgas vai Vidzemes - varētu startēt Zatlers. Pēc neoficiālām versijām, "Vienotība" Zatleram visticamāk pretī varētu likt Dombrovski. Bet kārtis varot sajaukt Lembergs, jo "Vienotības" iekšienē ironizē, ka Zatlers nogaidīs līdz pēdējam brīdim, lai neatrastos vienā apgabalā ar Lembergu. "Ja Lembergs ies Rīgā, Zatlers var aizmukt uz Vidzemi," pieļāva kāds "Vienotības" politiķis.
"Vienotības" sarakstu sastādīšanā netiekot izmantots partiju kvotu princips, un galvenais kritērijs vietu sadalei sarakstos esot tas, cik lielu vēlētāju atbalstu politiķis ir guvis iepriekšējās Saeimas vēlēšanās pagājušā gada oktobrī, norāda portāls. Pēc "Pietiek.com" rīcībā esošās informācijas, ar lielu jautājuma zīmi ir Saeimas deputātes Silvas Bendrātes vieta sarakstā. Viņas reputāciju iedragāja drīz pēc vēlēšanām atklātībā nākušais slepenais līgums ar Aivaru Lembergu. Pašlaik faktiski simtprocentīgi zināms, ka vēlēšanās nekandidēs ekonomikas ministrs Artis Kampars, kurš ar šo domu jau esot samierinājies.
Jau vēstīts, ka Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) otrdien oficiāli apstiprinātie sestdien notikušā referenduma rezultāti liecina, ka par rudenī ievēlētās 10.Saeimas atlaišanu nobalsojuši 650 518 cilvēki. Oficiāli apstiprinātie rezultāti liecina, ka referendumā saņemtas 689 823 derīgas zīmes jeb 44,71% no balsstiesīgo Latvijas pilsoņu skaita.
Par Saeimas atlaišanu nobalsoja 94% referenduma dalībnieku jeb 42,17% no visu balsstiesīgo iedzīvotāju skaita.
CVK otrdien nolēma, ka ārkārtas parlamenta vēlēšanas notiks 17.septembrī
svētdiena, 2011. gada 24. jūlijs
Čaklais atkāpies no RLB
http://www.diena.lv/sabiedriba/riga/caklais-atkapies-no-rigas-latviesu-biedribas-vaditaja-amata-13893132
Čaklais atkāpies no Rīgas Latviešu biedrības vadītāja amata 13
Diena.lv, 2011. gada 21. jūlijs 08:00
Rīgas Latviešu biedrības domes sēdē trešdien no amata atkāpies biedrības valdes priekšsēdētājs Ingmārs Čaklais, raksta Latvijas Avīze.
Savu lēmumu viņš argumentējis ar to, ka viņam esot grūti īstenot biedrībā pārmaiņas, lai tā kļūtu par pelnošu organizāciju. Pēc viņa vārdiem, pārmaiņām pretojoties RLB darbinieki, kuri, viņaprāt, turas pie savām vietām. "Atšķirībā no darbiniekiem, kas sitas tikai par savu algu, es strādāju par brīvu sabiedriskā kārtā," saka I.Čaklais.
Čaklā vietā Jūrmalas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja amatā stājas Inese Auniņa 20
Pašlaik biedrībai esot 46 000 latu parāds bankai, kura dēļ RLB ēka ir ieķīlāta, turklāt, kā stāsta tās bijušais vadītājs, 13 000 latu katru mēnesi aizejot darbinieku algām, bet ieņēmumi esot ap 6000 līdz 10 000 latu. I.Čaklais uzskata, ka tālāk jautājumi jāpieņem RLB domei. Tāpat viņu izbrīnot, ka valdes sēdēs tie paši cilvēki nolemjot vienu, bet vēlāk jau domē savu nostāju mainot. Arī biedrības darbiniekiem esot jāuzņemas atbildība par situāciju biedrībā.
Līdz ar Čaklo atkāpusies arī visa RLB valde 14
Diena.lv, 2011. gada 21. jūlijs 14:59
Trešdien Rīgas Latviešu biedrības (RLB) domes sēdē atkāpās priekšsēdētājs Ingmārs Čaklais un pieci valdes locekļi, portālu Diena.lv informēja RLB pārstāve Ieva Nikoleta Dāboliņa.
Par biedrības pilnvarotajiem pārstāvjiem līdz valdes pārvēlēšanai 3.augustā apstiprināta bijusī priekšsēdētāja vietniece Ieva Nikoleta Dāboliņa, kā arī valdes locekļi Aivars Smagars, Skaidrīte Naumova un Marija Heislere - Celma.
Saistītie raksti
Čaklais atkāpies no Rīgas Latviešu biedrības vadītāja amata 13
Čaklais vadīs Pilsonības likuma grozījumu apakškomisiju 14
Rīgas Latviešu biedrība atbalsta Zatlera pārvēlēšanu
Par Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētāju atkārtoti ievēl Ingmāru Čaklo 3
Ziedonis, Kolbergs un Kokars ievēlēti par Rīgas Latviešu biedrības Goda biedriem 13
VIDEO: deputāti debatē par un pret deputāta Kravcova izslēgšanu no Saeimas Video 19
RLB atsāks savulaik slavenās diskusijas Foto 13
Sēdē tika pieņemts lēmums turpināt reorganizāciju, veicot pārrunas ar darbiniekiem un par hosteļa būvniecības projekta vadītāju iecelta pieredzējusī projektu vadītāja Lauma Celma. Paredzams, ka konsekventi turpinot iesāktās reformas, novembrī biedrība izkļūs no īstermiņa parādiem, kas šobrīd ir 46 000 latu.
I.Čaklais savu atkāpšanos pamatoja ar nespēju tālāk vadīt biedrību, jo nav pietiekama valdes un domes atbalsta vajadzīgajām reformām.
Trešdien, 3.augustā notiks RLB domes sēde, kurā tiks ievēlēts jauns RLB priekšsēdētājs, vietnieks un pieci valdes locekļi.
_______________________________
Līdz ar Čaklo atkāpusies arī visa RLB valde
Diena.lv, 2011. gada 21. jūlijs
Trešdien Rīgas Latviešu biedrības (RLB) domes sēdē atkāpās priekšsēdētājs Ingmārs Čaklais un pieci valdes locekļi, portālu Diena.lv informēja RLB pārstāve Ieva Nikoleta Dāboliņa.
Par biedrības pilnvarotajiem pārstāvjiem līdz valdes pārvēlēšanai 3.augustā apstiprināta bijusī priekšsēdētāja vietniece Ieva Nikoleta Dāboliņa, kā arī valdes locekļi Aivars Smagars, Skaidrīte Naumova un Marija Heislere - Celma.
Sēdē tika pieņemts lēmums turpināt reorganizāciju, veicot pārrunas ar darbiniekiem un par hosteļa būvniecības projekta vadītāju iecelta pieredzējusī projektu vadītāja Lauma Celma. Paredzams, ka konsekventi turpinot iesāktās reformas, novembrī biedrība izkļūs no īstermiņa parādiem, kas šobrīd ir 46 000 latu.
I.Čaklais savu atkāpšanos pamatoja ar nespēju tālāk vadīt biedrību, jo nav pietiekama valdes un domes atbalsta vajadzīgajām reformām.
Trešdien, 3.augustā notiks RLB domes sēde, kurā tiks ievēlēts jauns RLB priekšsēdētājs, vietnieks un pieci valdes locekļi.
Čaklais atkāpies no Rīgas Latviešu biedrības vadītāja amata 13
Diena.lv, 2011. gada 21. jūlijs 08:00
Rīgas Latviešu biedrības domes sēdē trešdien no amata atkāpies biedrības valdes priekšsēdētājs Ingmārs Čaklais, raksta Latvijas Avīze.
Savu lēmumu viņš argumentējis ar to, ka viņam esot grūti īstenot biedrībā pārmaiņas, lai tā kļūtu par pelnošu organizāciju. Pēc viņa vārdiem, pārmaiņām pretojoties RLB darbinieki, kuri, viņaprāt, turas pie savām vietām. "Atšķirībā no darbiniekiem, kas sitas tikai par savu algu, es strādāju par brīvu sabiedriskā kārtā," saka I.Čaklais.
Čaklā vietā Jūrmalas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja amatā stājas Inese Auniņa 20
Pašlaik biedrībai esot 46 000 latu parāds bankai, kura dēļ RLB ēka ir ieķīlāta, turklāt, kā stāsta tās bijušais vadītājs, 13 000 latu katru mēnesi aizejot darbinieku algām, bet ieņēmumi esot ap 6000 līdz 10 000 latu. I.Čaklais uzskata, ka tālāk jautājumi jāpieņem RLB domei. Tāpat viņu izbrīnot, ka valdes sēdēs tie paši cilvēki nolemjot vienu, bet vēlāk jau domē savu nostāju mainot. Arī biedrības darbiniekiem esot jāuzņemas atbildība par situāciju biedrībā.
Līdz ar Čaklo atkāpusies arī visa RLB valde 14
Diena.lv, 2011. gada 21. jūlijs 14:59
Trešdien Rīgas Latviešu biedrības (RLB) domes sēdē atkāpās priekšsēdētājs Ingmārs Čaklais un pieci valdes locekļi, portālu Diena.lv informēja RLB pārstāve Ieva Nikoleta Dāboliņa.
Par biedrības pilnvarotajiem pārstāvjiem līdz valdes pārvēlēšanai 3.augustā apstiprināta bijusī priekšsēdētāja vietniece Ieva Nikoleta Dāboliņa, kā arī valdes locekļi Aivars Smagars, Skaidrīte Naumova un Marija Heislere - Celma.
Saistītie raksti
Čaklais atkāpies no Rīgas Latviešu biedrības vadītāja amata 13
Čaklais vadīs Pilsonības likuma grozījumu apakškomisiju 14
Rīgas Latviešu biedrība atbalsta Zatlera pārvēlēšanu
Par Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētāju atkārtoti ievēl Ingmāru Čaklo 3
Ziedonis, Kolbergs un Kokars ievēlēti par Rīgas Latviešu biedrības Goda biedriem 13
VIDEO: deputāti debatē par un pret deputāta Kravcova izslēgšanu no Saeimas Video 19
RLB atsāks savulaik slavenās diskusijas Foto 13
Sēdē tika pieņemts lēmums turpināt reorganizāciju, veicot pārrunas ar darbiniekiem un par hosteļa būvniecības projekta vadītāju iecelta pieredzējusī projektu vadītāja Lauma Celma. Paredzams, ka konsekventi turpinot iesāktās reformas, novembrī biedrība izkļūs no īstermiņa parādiem, kas šobrīd ir 46 000 latu.
I.Čaklais savu atkāpšanos pamatoja ar nespēju tālāk vadīt biedrību, jo nav pietiekama valdes un domes atbalsta vajadzīgajām reformām.
Trešdien, 3.augustā notiks RLB domes sēde, kurā tiks ievēlēts jauns RLB priekšsēdētājs, vietnieks un pieci valdes locekļi.
_______________________________
Līdz ar Čaklo atkāpusies arī visa RLB valde
Diena.lv, 2011. gada 21. jūlijs
Trešdien Rīgas Latviešu biedrības (RLB) domes sēdē atkāpās priekšsēdētājs Ingmārs Čaklais un pieci valdes locekļi, portālu Diena.lv informēja RLB pārstāve Ieva Nikoleta Dāboliņa.
Par biedrības pilnvarotajiem pārstāvjiem līdz valdes pārvēlēšanai 3.augustā apstiprināta bijusī priekšsēdētāja vietniece Ieva Nikoleta Dāboliņa, kā arī valdes locekļi Aivars Smagars, Skaidrīte Naumova un Marija Heislere - Celma.
Sēdē tika pieņemts lēmums turpināt reorganizāciju, veicot pārrunas ar darbiniekiem un par hosteļa būvniecības projekta vadītāju iecelta pieredzējusī projektu vadītāja Lauma Celma. Paredzams, ka konsekventi turpinot iesāktās reformas, novembrī biedrība izkļūs no īstermiņa parādiem, kas šobrīd ir 46 000 latu.
I.Čaklais savu atkāpšanos pamatoja ar nespēju tālāk vadīt biedrību, jo nav pietiekama valdes un domes atbalsta vajadzīgajām reformām.
Trešdien, 3.augustā notiks RLB domes sēde, kurā tiks ievēlēts jauns RLB priekšsēdētājs, vietnieks un pieci valdes locekļi.
Zatlera Reformu Partijas (ZRP) kodols
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=321673:atklj-topos-partijas-kodolu&catid=72:politika&Itemid=95
Atklāj topošās partijas kodolu 20.07.2011 LETA
Topošās Zatlera Reformu partijas (ZRP) kodolu patlaban veido 15 līdz 20 cilvēki. To vakar žurnālistiem pastāstīja jaundibināmās partijas pārstāvji Daiga Holma un Reinis Tukišs. Patlaban tiekot strādāts pie politiskā spēka ekonomiskās programmas.
Šajā kodolā darbojas bijusī eksprezidenta Valda Zatlera preses sekretāres vietniece Holma, portāla "Satori" vadītājs Tukišs, Saeimas deputāta mandātu nolikušais un "Vienotību" pametušais Klāvs Olšteins, SIA "Brain games" ("Prāta spēles") direktors Pāvils Jurjāns, kā arī vairākas bijušās Valsts prezidenta kancelejas darbinieces – prezidenta juridiskā padomniece Inese Lībiņa-Egnere, likumdošanas padomniece Sandra Sondore-Kukule, sabiedrisko projektu vadības padomniece Kristīna Pelša un stratēģiskās plānošanas un analīzes padomniece Zanda Kalniņa-Lukaševica.
Patlaban tiekot strādāts pie partijas ekonomiskās programmas, kuru palīdz veidot ap desmit ekspertu, tostarp ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis. ZRP dibināšanas kongresā 23. jūlijā varētu piedalīties 30 – 50 jauno uzņēmēju, kas jau vairākas nedēļas bez lielas publicitātes piedalījušies partijas politikas apspriešanā un veidošanā, pastāstīja vadības sistēmu "Hansa World" risinājumu izplatītāja "Hansa World Latvia" īpašnieks un vadītājs Edmunds Sprūdžs, kurš vakar paziņoja par savu dalību jaunajā partijā.
Topošās ZRP domubiedru diskusiju vakar apmeklēja arī pērn gāztais Jūrmalas mērs un partijas "Pilsoniskā savienība" biedrs Romualds Ražuks, kā arī šajā pavasarī tēvzemiešus pametušais kādreizējais Saeimas un Rīgas domes deputāts Andrejs Požarnovs. Tāpat uz diskusiju bija ieradies bijušais Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Edgars Rinkēvičs, pašvaldības aģentūras "Rīgas dārzi un parki" direktora vietnieks Uldis Petrēvics. Rinkēvičs žurnālistiem gan norādīja, ka tikai ieradies apciemot "vecus draugus". Ražuks un Sprūdžs atzina, ka pievienosies jaunajai partijai, bet Požarnovs norādīja, ka interesējoties par šo politisko spēku un izpildījis pieteikuma anketu.
Zatlers uzrunā atnākušajiem atbalstītājiem pauda prieku, ka darbība jaunajā birojā sākusies ar diskusijām par principiem, kas ir partijas dibināšanas pamatā, un ar domu par projektiem, kas tālāk tiks īstenoti. "Pie šiem principiem mēs atgriezīsimies katru reizi, kad būs jāpieņem nopietni lēmumi," solīja eksprezidents.
Atklāj topošās partijas kodolu 20.07.2011 LETA
Topošās Zatlera Reformu partijas (ZRP) kodolu patlaban veido 15 līdz 20 cilvēki. To vakar žurnālistiem pastāstīja jaundibināmās partijas pārstāvji Daiga Holma un Reinis Tukišs. Patlaban tiekot strādāts pie politiskā spēka ekonomiskās programmas.
Šajā kodolā darbojas bijusī eksprezidenta Valda Zatlera preses sekretāres vietniece Holma, portāla "Satori" vadītājs Tukišs, Saeimas deputāta mandātu nolikušais un "Vienotību" pametušais Klāvs Olšteins, SIA "Brain games" ("Prāta spēles") direktors Pāvils Jurjāns, kā arī vairākas bijušās Valsts prezidenta kancelejas darbinieces – prezidenta juridiskā padomniece Inese Lībiņa-Egnere, likumdošanas padomniece Sandra Sondore-Kukule, sabiedrisko projektu vadības padomniece Kristīna Pelša un stratēģiskās plānošanas un analīzes padomniece Zanda Kalniņa-Lukaševica.
Patlaban tiekot strādāts pie partijas ekonomiskās programmas, kuru palīdz veidot ap desmit ekspertu, tostarp ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis. ZRP dibināšanas kongresā 23. jūlijā varētu piedalīties 30 – 50 jauno uzņēmēju, kas jau vairākas nedēļas bez lielas publicitātes piedalījušies partijas politikas apspriešanā un veidošanā, pastāstīja vadības sistēmu "Hansa World" risinājumu izplatītāja "Hansa World Latvia" īpašnieks un vadītājs Edmunds Sprūdžs, kurš vakar paziņoja par savu dalību jaunajā partijā.
Topošās ZRP domubiedru diskusiju vakar apmeklēja arī pērn gāztais Jūrmalas mērs un partijas "Pilsoniskā savienība" biedrs Romualds Ražuks, kā arī šajā pavasarī tēvzemiešus pametušais kādreizējais Saeimas un Rīgas domes deputāts Andrejs Požarnovs. Tāpat uz diskusiju bija ieradies bijušais Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Edgars Rinkēvičs, pašvaldības aģentūras "Rīgas dārzi un parki" direktora vietnieks Uldis Petrēvics. Rinkēvičs žurnālistiem gan norādīja, ka tikai ieradies apciemot "vecus draugus". Ražuks un Sprūdžs atzina, ka pievienosies jaunajai partijai, bet Požarnovs norādīja, ka interesējoties par šo politisko spēku un izpildījis pieteikuma anketu.
Zatlers uzrunā atnākušajiem atbalstītājiem pauda prieku, ka darbība jaunajā birojā sākusies ar diskusijām par principiem, kas ir partijas dibināšanas pamatā, un ar domu par projektiem, kas tālāk tiks īstenoti. "Pie šiem principiem mēs atgriezīsimies katru reizi, kad būs jāpieņem nopietni lēmumi," solīja eksprezidents.
pirmdiena, 2011. gada 11. jūlijs
par Zatlera prezidentūru un izredzēm politikā (galma politologi)
http://www.la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=320453:eksperti-kritiski-par-zatlera-prezidentru-un-izredzm-politik&catid=72:politika&Itemid=95
07.07.2011 BNS
Eksperti kritiski vērtē Valda Zatlera prezidentūru un viņa turpmākās izredzes politikā. Politologs Kārlis Daukšts aģentūrai BNS teica, ka Zatleram pietrūkst politiķim tik svarīgās harismas un emociju. Sociologs Andris Freimanis Zatleru vērtēja kā pretrunīgu prezidentu, kuru grūti ielikt rāmī – labs vai slikts prezidents, bet politologs Ivars Ījabs atzina, ka Zatlers tā arī nav izveidojies par īstenu politiķi. "Zatlers kā Valsts prezidents nepaliks kā sevišķi spilgts Latvijas politikā un vēsturē. Viņa padarītie darbi bija mēģinājums radīt stabila un profesionāla darbinieka slavu, bet tas nav izdevies," vērtēja Daukšts. Pēc viņa domām, tieši 14.janvāra ultimāts Saeimai bija Zatlera prezidentūras vājākais posms. "Viņš līdz galam neizturēja [..] Tie bija populistiski paziņojumi," sacīja Daukšts.
Ārpolitikā Zatlers veiksmīgi esot sadarbojies ar Austrumiem un līdzsvarojis attiecības starp Rietumiem un Austrumiem, taču "bez lieliem lēcieniem un pagriezieniem". Savukārt rīkojums Nr.2 ir Zatlera personīgais lielākais sasniegums prezidentūras laikā.
"Viņš ir traģiska personība. Kā ir teicis Sokrats, politiskais darbinieks ir saistīts ar savu iepriekšējo profesiju un to pielāgo savai darbībai un sabiedriskajiem procesiem. Viņa politiskā kapacitāte ir minimāla, un viņš atrodas dzīves traģiskākajā posmā," uzsvēra Daukšts.
Pēc eksperta domām, Zatlers ir labs un godīgs cilvēkiem, taču politikā šādām īpašībām nav pietiekami lielas nozīmes. No Zatlera nesanāks politiķis arī tādēļ, ka viņam nav personīgās harismas un runas dāvanu. "Zatlers ir racionāls cilvēks bez emocijām, bet politikā vajag emocijas un harismu, bet viņam harismas nav un nebūs," kritiski vērtēja Daukšts. "Politika ir netīra lieta, un tur svarīgi ir samērot intereses un risināt pretrunas, būt diplomātiskam, bet Zatlers ir taisnprātīgs cilvēks," viņš piebilda.
Tāpat Daukšts domā, ka Zatlers nebūs darītājs jaunajā partijā. "Viņam nav lielu zināšanu, un ir absurds, ka viņš var būt Ministru prezidents," teica eksperts.
Arī politologs Ivars Ījabs kritiski vērtēja Zatlera izredzes politikā. Viņš sprieda, ka Zatlera popularitāte līdz gaidāmajām Saeimas ārkārtas vēlēšanām strauji kritīsies. "Ir vesels bars ar spēcīgiem oponentiem, kas iegulda lielus līdzekļus, lai diskreditētu Zatleru," norādīja Ījabs. Turklāt, iesaistoties politikā, Zatlers būs viens no daudzajiem partiju politiķiem, un šajā jomā cilvēku vērtē pēc citiem kritērijiem nekā Valsts prezidentu. Zatlera veiksmi politikā izšķirs viņa komanda, uzskata Ījabs, vienlaikus piemetinot, ka Latvijā ir lielas problēmas ar cilvēkresursiem.
"Kas būs tie, kas viņu atbalstīs šajā Krusta karā? [..] Man ir grūti iedomāties, kas būs viņa komanda un kā tik ātri komandu var sastiķēt. Latvijas politikā ir nopietna problēma ar cilvēkresursiem," vērtēja Ījabs un piebilda, ka politiķis Latvijā nav pievilcīga karjera. "Ja viņš nevar mobilizēt cilvēkus, tad vajadzēja "Vienotībā" stāties," atzina eksperts.
Vienlaikus Ījabs uzskata, ka vieta jaunam politiskam spēkam vienmēr atradīsies, ja ir cilvēki ar ambīcijām un spējīgi piedāvāt savu redzējumu un mobilizēt cilvēkus.
Vērtējot prezidentūras laiku, Ījabs sacīja: "Viņš ir turējies kā vīrs savu iespēju robežās. Potenciāls 2007.gadā viņam nebija tas labākais un par nopietnu politiķi viņš vēl gluži nav izveidojies. Tagad tas būs stipri grūtāk, jo iepriekšējais prestižs jaunajā lomā viņam neko īpašu nedos." Tāpat Zatlers četru gadu laikā centies ietekmēt likumdošanu, sasaucis valdības ārkārtas sēdes un agresīvā tonī runājis ar Saeimu. Vienlaikus Zatleram var pārmest ne pārāk labu orientēšanos iekšpolitiskajos procesos.
Savukārt Freimanis, vērtējot Zatlera prezidentūru, norādīja, ka viņš bijis pretrunīgs prezidents – "svārstīgs, meklējošs un nekonsekvents, kas viņu tuvināja populistiskam prezidentam".
Eksperts Zatlera prezidentūru iedalīja vairākos posmos. Līdz Aigara Kalvīša valdības krišanai Zatlers mēģinājis pārvarēt savu "traumatisko ievēlēšanu" un pierādīt, ka tie, kas viņu virzīja prezidenta amatam, būs vīlušies. Nākamais posms bija Ivara Godmaņa nominēšana premjera amatam, kad Zatlers pietuvinājās iekšpolitikai, atbalstot valdības pretkrīzes pasākumus. "Viņš bija pirmais no Latvijas prezidentiem, kas tik cieši bija iesaistījies iekšpolitikā," atzina sociologs.
Trešais posms bija pēc 2009.gada 13.janvāra grautiņiem, kad viņš nākamajā dienā izvirzīja ultimātu parlamentam, parādot, ka ņem varu savās rokās. Lai gan lēmums neatlaist Saeimu tiek vērtēts pretrunīgi, Freimanis pauda personīgo viedokli, ka Zatlers toreiz rīkojies pareizi un viņam izdevās novērst problēmu tālāku eskalāciju. "Zatlers ieguva lielus punktus sabiedrības acīs un pārtrauca būt zoodārza prezidents," teica Freimanis.
Ar Valda Dombrovska izvirzīšanu premjera amatam viņš vēl vairojis savu uzticību, taču pēkšņajā atklāsmē par oligarhu ietekmi Latvijas politikā, pēc Freimaņa domām, ir liekulības pazīmes. "Rīkojumam Nr.2 ir riskants populisma potenciāls," atzina Freimanis.
Viņš uzsvēra, ka Zatleram vienam pašam izredžu politikā noteikti nav, turklāt tas, ka nav izskanējuši pazīstami vārdi, kas varētu būt jaunās partijas kodolā, liek domāt, ka cilvēki ir uzmanīgi attiecībās ar Zatleru.
Sociologs arī norādīja – lai gan Zatlers ir vērā ņemams spēlētājs vēlētāju apziņā, jo "lielāka eiforija, jo ātrāk tā noplok un jo lielākas paģiras".
07.07.2011 BNS
Eksperti kritiski vērtē Valda Zatlera prezidentūru un viņa turpmākās izredzes politikā. Politologs Kārlis Daukšts aģentūrai BNS teica, ka Zatleram pietrūkst politiķim tik svarīgās harismas un emociju. Sociologs Andris Freimanis Zatleru vērtēja kā pretrunīgu prezidentu, kuru grūti ielikt rāmī – labs vai slikts prezidents, bet politologs Ivars Ījabs atzina, ka Zatlers tā arī nav izveidojies par īstenu politiķi. "Zatlers kā Valsts prezidents nepaliks kā sevišķi spilgts Latvijas politikā un vēsturē. Viņa padarītie darbi bija mēģinājums radīt stabila un profesionāla darbinieka slavu, bet tas nav izdevies," vērtēja Daukšts. Pēc viņa domām, tieši 14.janvāra ultimāts Saeimai bija Zatlera prezidentūras vājākais posms. "Viņš līdz galam neizturēja [..] Tie bija populistiski paziņojumi," sacīja Daukšts.
Ārpolitikā Zatlers veiksmīgi esot sadarbojies ar Austrumiem un līdzsvarojis attiecības starp Rietumiem un Austrumiem, taču "bez lieliem lēcieniem un pagriezieniem". Savukārt rīkojums Nr.2 ir Zatlera personīgais lielākais sasniegums prezidentūras laikā.
"Viņš ir traģiska personība. Kā ir teicis Sokrats, politiskais darbinieks ir saistīts ar savu iepriekšējo profesiju un to pielāgo savai darbībai un sabiedriskajiem procesiem. Viņa politiskā kapacitāte ir minimāla, un viņš atrodas dzīves traģiskākajā posmā," uzsvēra Daukšts.
Pēc eksperta domām, Zatlers ir labs un godīgs cilvēkiem, taču politikā šādām īpašībām nav pietiekami lielas nozīmes. No Zatlera nesanāks politiķis arī tādēļ, ka viņam nav personīgās harismas un runas dāvanu. "Zatlers ir racionāls cilvēks bez emocijām, bet politikā vajag emocijas un harismu, bet viņam harismas nav un nebūs," kritiski vērtēja Daukšts. "Politika ir netīra lieta, un tur svarīgi ir samērot intereses un risināt pretrunas, būt diplomātiskam, bet Zatlers ir taisnprātīgs cilvēks," viņš piebilda.
Tāpat Daukšts domā, ka Zatlers nebūs darītājs jaunajā partijā. "Viņam nav lielu zināšanu, un ir absurds, ka viņš var būt Ministru prezidents," teica eksperts.
Arī politologs Ivars Ījabs kritiski vērtēja Zatlera izredzes politikā. Viņš sprieda, ka Zatlera popularitāte līdz gaidāmajām Saeimas ārkārtas vēlēšanām strauji kritīsies. "Ir vesels bars ar spēcīgiem oponentiem, kas iegulda lielus līdzekļus, lai diskreditētu Zatleru," norādīja Ījabs. Turklāt, iesaistoties politikā, Zatlers būs viens no daudzajiem partiju politiķiem, un šajā jomā cilvēku vērtē pēc citiem kritērijiem nekā Valsts prezidentu. Zatlera veiksmi politikā izšķirs viņa komanda, uzskata Ījabs, vienlaikus piemetinot, ka Latvijā ir lielas problēmas ar cilvēkresursiem.
"Kas būs tie, kas viņu atbalstīs šajā Krusta karā? [..] Man ir grūti iedomāties, kas būs viņa komanda un kā tik ātri komandu var sastiķēt. Latvijas politikā ir nopietna problēma ar cilvēkresursiem," vērtēja Ījabs un piebilda, ka politiķis Latvijā nav pievilcīga karjera. "Ja viņš nevar mobilizēt cilvēkus, tad vajadzēja "Vienotībā" stāties," atzina eksperts.
Vienlaikus Ījabs uzskata, ka vieta jaunam politiskam spēkam vienmēr atradīsies, ja ir cilvēki ar ambīcijām un spējīgi piedāvāt savu redzējumu un mobilizēt cilvēkus.
Vērtējot prezidentūras laiku, Ījabs sacīja: "Viņš ir turējies kā vīrs savu iespēju robežās. Potenciāls 2007.gadā viņam nebija tas labākais un par nopietnu politiķi viņš vēl gluži nav izveidojies. Tagad tas būs stipri grūtāk, jo iepriekšējais prestižs jaunajā lomā viņam neko īpašu nedos." Tāpat Zatlers četru gadu laikā centies ietekmēt likumdošanu, sasaucis valdības ārkārtas sēdes un agresīvā tonī runājis ar Saeimu. Vienlaikus Zatleram var pārmest ne pārāk labu orientēšanos iekšpolitiskajos procesos.
Savukārt Freimanis, vērtējot Zatlera prezidentūru, norādīja, ka viņš bijis pretrunīgs prezidents – "svārstīgs, meklējošs un nekonsekvents, kas viņu tuvināja populistiskam prezidentam".
Eksperts Zatlera prezidentūru iedalīja vairākos posmos. Līdz Aigara Kalvīša valdības krišanai Zatlers mēģinājis pārvarēt savu "traumatisko ievēlēšanu" un pierādīt, ka tie, kas viņu virzīja prezidenta amatam, būs vīlušies. Nākamais posms bija Ivara Godmaņa nominēšana premjera amatam, kad Zatlers pietuvinājās iekšpolitikai, atbalstot valdības pretkrīzes pasākumus. "Viņš bija pirmais no Latvijas prezidentiem, kas tik cieši bija iesaistījies iekšpolitikā," atzina sociologs.
Trešais posms bija pēc 2009.gada 13.janvāra grautiņiem, kad viņš nākamajā dienā izvirzīja ultimātu parlamentam, parādot, ka ņem varu savās rokās. Lai gan lēmums neatlaist Saeimu tiek vērtēts pretrunīgi, Freimanis pauda personīgo viedokli, ka Zatlers toreiz rīkojies pareizi un viņam izdevās novērst problēmu tālāku eskalāciju. "Zatlers ieguva lielus punktus sabiedrības acīs un pārtrauca būt zoodārza prezidents," teica Freimanis.
Ar Valda Dombrovska izvirzīšanu premjera amatam viņš vēl vairojis savu uzticību, taču pēkšņajā atklāsmē par oligarhu ietekmi Latvijas politikā, pēc Freimaņa domām, ir liekulības pazīmes. "Rīkojumam Nr.2 ir riskants populisma potenciāls," atzina Freimanis.
Viņš uzsvēra, ka Zatleram vienam pašam izredžu politikā noteikti nav, turklāt tas, ka nav izskanējuši pazīstami vārdi, kas varētu būt jaunās partijas kodolā, liek domāt, ka cilvēki ir uzmanīgi attiecībās ar Zatleru.
Sociologs arī norādīja – lai gan Zatlers ir vērā ņemams spēlētājs vēlētāju apziņā, jo "lielāka eiforija, jo ātrāk tā noplok un jo lielākas paģiras".
sestdiena, 2011. gada 9. jūlijs
Elina Egle -> pie Zatlera
http://www.diena.lv/sabiedriba/politika/egle-nakamnedel-izlems-par-iesaistisanos-zatlera-partija-13890591
LETA, 2011. gada 2. jūlijs
Valsts prezidents Valdis Zatlers uzrunājis Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektori Elīnu Egli, aicinot viņu iesaistīties jauna politiskā spēka veidošanā. Lēmumu par iešanu Zatlera partijā Egle plāno pieņemt nākamās nedēļas laikā.
"Mums [ar Zatleru] ir bijusi saruna, es esmu uzrunāta, un šobrīd man ir laiks pārdomāt, kas ir tās lietas, kas šobrīd ir iecerētas prezidentam, un pārdomāt pienākumus, ko esmu uzņēmusies šobrīd, tāpēc neko vairāk nevaru komentēt. Man ir vajadzīgs vēl laiks un es ceru, ka nākamās nedēļas laikā personīgi pieņemšu šo lēmumu," aģentūrai LETA atzina LDDK vadītāja.
Egle uzsvēra: "Pirms lēmuma pieņemšanas man ir ļoti svarīgi saprast, kas tie būs par cilvēkiem šajā komandā ne tāpēc, lai apšaubītu viņu spējas vai kompetences, bet arīdzan lai sajustos kā vienota komanda. Man tas ir svarīgi."
Egle aģentūrai LETA neatklāja, ko Zatlers piedāvājis un uz kādiem pamatprincipiem plāno balstīt savu darbību, norādot, ka savas nākotnes ieceres prezidents komentēs pats.
Viņa sacīja, ka par partijas dibināšanas datumiem un citām tehniskām lietām nav informēta un pagaidām ar prezidentu ir notikusi tikai konceptuāla saruna.
Lēmumu par vai pret pievienošanos Zatlera partijai Egle plāno pieņemt nākamās nedēļas laikā.
Kā jau ziņots, Saeimas kuluāros tiek runāts, ka Zatlera partijas dibināšana varētu notikt 17.jūlijā. Tās sarakstā 11.Saeimas vēlēšanās varētu kandidēt 100 gados jaunu cilvēku, lielākā daļa no kuriem līdz šim nav darbojušies politikā.
Zatlers jau iepriekš atzinis, ka par savu tālāko iesaistīšanos politiskajā dzīvē komentārus sniegs pēc prezidentūras beigām. Zatleru savās rindās aicinājusi apvienība "Vienotība".
LETA, 2011. gada 2. jūlijs
Valsts prezidents Valdis Zatlers uzrunājis Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektori Elīnu Egli, aicinot viņu iesaistīties jauna politiskā spēka veidošanā. Lēmumu par iešanu Zatlera partijā Egle plāno pieņemt nākamās nedēļas laikā.
"Mums [ar Zatleru] ir bijusi saruna, es esmu uzrunāta, un šobrīd man ir laiks pārdomāt, kas ir tās lietas, kas šobrīd ir iecerētas prezidentam, un pārdomāt pienākumus, ko esmu uzņēmusies šobrīd, tāpēc neko vairāk nevaru komentēt. Man ir vajadzīgs vēl laiks un es ceru, ka nākamās nedēļas laikā personīgi pieņemšu šo lēmumu," aģentūrai LETA atzina LDDK vadītāja.
Egle uzsvēra: "Pirms lēmuma pieņemšanas man ir ļoti svarīgi saprast, kas tie būs par cilvēkiem šajā komandā ne tāpēc, lai apšaubītu viņu spējas vai kompetences, bet arīdzan lai sajustos kā vienota komanda. Man tas ir svarīgi."
Egle aģentūrai LETA neatklāja, ko Zatlers piedāvājis un uz kādiem pamatprincipiem plāno balstīt savu darbību, norādot, ka savas nākotnes ieceres prezidents komentēs pats.
Viņa sacīja, ka par partijas dibināšanas datumiem un citām tehniskām lietām nav informēta un pagaidām ar prezidentu ir notikusi tikai konceptuāla saruna.
Lēmumu par vai pret pievienošanos Zatlera partijai Egle plāno pieņemt nākamās nedēļas laikā.
Kā jau ziņots, Saeimas kuluāros tiek runāts, ka Zatlera partijas dibināšana varētu notikt 17.jūlijā. Tās sarakstā 11.Saeimas vēlēšanās varētu kandidēt 100 gados jaunu cilvēku, lielākā daļa no kuriem līdz šim nav darbojušies politikā.
Zatlers jau iepriekš atzinis, ka par savu tālāko iesaistīšanos politiskajā dzīvē komentārus sniegs pēc prezidentūras beigām. Zatleru savās rindās aicinājusi apvienība "Vienotība".
Olšteins un Galvanovskis --> pie Zatlera
http://www.delfi.lv/news/referendums-2011/saeima/izskiroties-par-labu-toposajai-zatlera-partijai-vienotibu-varetu-pamest-olsteins-un-galvanovskis.d?id=39405313
BNS | 04. jūlijs 2011
Izšķiroties par labu topošajai Zatlera partijai, 'Vienotību' varētu pamest Olšteins un Galvanovskis
Izšķiroties par labu jaunveidojamajai pašreizējā Valsts prezidenta Valda Zatlera partijai, "Vienotības" rindas varētu pamest deputāti Klāvs Olšteins un Guntars Galvanovskis.
Lūgts komentēt abu biedru iespējamo aiziešanu, "Vienotības" priekšvēlēšanu kampaņas vadītājs Edgars Jaunups atzina, ka abi deputāti jau vērsušies pie viņa, norādot, ka Zatlers šādu piedāvājumu izteicis un solījis arī augstu vietu sarakstā paredzamajās ārkārtas Saeimas vēlēšanās rudenī.
Uzrunāti esot vēl vairāki "Vienotības" biedri, taču šie divi jau runājuši ar Jaunupu un, visticamāk, arī līdzšinējo partiju pametīs.
Zatlers "Vienotībai", kura viņu aicinājusi stāties savās rindās, gan joprojām neesot oficiāli atteicis, savus turpmākos plānus tāpat kā sabiedrībai solot atklāt tikai pēc prezidentūras beigām.
Jaunups izteica nožēlu par šādu pavērsienu, atkārtoti uzsverot, ka tādējādi tikai tiks sadrumstalots elektorāts. Turklāt prezidents to dara, kaut oficiāli noliedz, ka jau strādātu pie savas partijas veidošanas.
"Es personīgi vienmēr esmu uzskatījis un to arī teicis, ka vēl vienas partijas veidošana, manuprāt, Latvijai ir ļoti destruktīva un kaitīga rīcība.. Ļoti žēl, ka viņš [Zatlers] to dara, neskatoties uz to, ka saka, ka ar to nenodarbojas," norādīja Jaunups. Viņaprāt, šāda rīcība novedīs tikai pie sadrumstalotāka parlamenta.
Tāpat "Vienotības" pārstāvis pauda nožēlu, ka gan Olšteins, gan Galvanovskis arī izrādījuši interesi par piedāvājumu un, visticamāk, arī savas līdzšinējās partijas rindas pametīs. "Man nav pamats uzskatīt, ka viņi paliks pie mums. Viņi varētu arī iestāties un iet pie Zatlera kunga, par ko man ir ļoti žēl," atzina Jaunups, piebilstot - ir žēl, ka Zatlera jaunais spēks aprobežojas ar to, ka pārvilks cilvēkus no citām partijām, šajā gadījumā no "Vienotības".
Jau vēstīts, ka Zatlers līdz prezidentūras beigām atsakās runāt par saviem nākotnes plāniem, vien norādot, ka arī turpmāk būs sabiedriski aktīvs un politiski virzīs tautas kustību. Latvijas Televīzija (LTV) tikmēr, atsaucoties uz neoficiālu informāciju, vēstīja, ka Zatlers tomēr izšķīries par savas partijas veidošanu un jaunā spēka dibināšanas kongress varētu notikt 17.jūlijā. Savukārt viena no jaunās partijas līderēm varētu būt Latvijas Darba devēju konfederācijas izpilddirektore Elīna Egle.
Egle apstiprināja, ka par iespējamo iesaisti partijā ir bijusi saruna ar prezidentu, taču galīgo lēmumu viņa vēl neesot pieņēmusi. Uz jautājumu, pēc kādiem kritērijiem vadīsies, pieņemot lēmumu, viņa atzina, ka pirmām kārtām tas ir komandas jautājums.
"Lai komandā būtu cilvēki, kas ir spējīgi tās idejas, kuras Zatlers ir komunicējis, ieviest, lai šie cilvēki ir kompetenti un prot tās aizstāvēt," pastāstīja Egle. Galīgo lēmumu viņa solīja pieņemt nedēļas laikā.
Vēstīts arī, ka Zatlera pilnvaras prezidenta krēslā beigsies 7.jūlijā. Viņš pauda pārliecību, ka jaunu politisko spēku līdz paredzamajām Saeimas ārkārtas vēlēšanām ir iespējams izveidot.
BNS | 04. jūlijs 2011
Izšķiroties par labu topošajai Zatlera partijai, 'Vienotību' varētu pamest Olšteins un Galvanovskis
Izšķiroties par labu jaunveidojamajai pašreizējā Valsts prezidenta Valda Zatlera partijai, "Vienotības" rindas varētu pamest deputāti Klāvs Olšteins un Guntars Galvanovskis.
Lūgts komentēt abu biedru iespējamo aiziešanu, "Vienotības" priekšvēlēšanu kampaņas vadītājs Edgars Jaunups atzina, ka abi deputāti jau vērsušies pie viņa, norādot, ka Zatlers šādu piedāvājumu izteicis un solījis arī augstu vietu sarakstā paredzamajās ārkārtas Saeimas vēlēšanās rudenī.
Uzrunāti esot vēl vairāki "Vienotības" biedri, taču šie divi jau runājuši ar Jaunupu un, visticamāk, arī līdzšinējo partiju pametīs.
Zatlers "Vienotībai", kura viņu aicinājusi stāties savās rindās, gan joprojām neesot oficiāli atteicis, savus turpmākos plānus tāpat kā sabiedrībai solot atklāt tikai pēc prezidentūras beigām.
Jaunups izteica nožēlu par šādu pavērsienu, atkārtoti uzsverot, ka tādējādi tikai tiks sadrumstalots elektorāts. Turklāt prezidents to dara, kaut oficiāli noliedz, ka jau strādātu pie savas partijas veidošanas.
"Es personīgi vienmēr esmu uzskatījis un to arī teicis, ka vēl vienas partijas veidošana, manuprāt, Latvijai ir ļoti destruktīva un kaitīga rīcība.. Ļoti žēl, ka viņš [Zatlers] to dara, neskatoties uz to, ka saka, ka ar to nenodarbojas," norādīja Jaunups. Viņaprāt, šāda rīcība novedīs tikai pie sadrumstalotāka parlamenta.
Tāpat "Vienotības" pārstāvis pauda nožēlu, ka gan Olšteins, gan Galvanovskis arī izrādījuši interesi par piedāvājumu un, visticamāk, arī savas līdzšinējās partijas rindas pametīs. "Man nav pamats uzskatīt, ka viņi paliks pie mums. Viņi varētu arī iestāties un iet pie Zatlera kunga, par ko man ir ļoti žēl," atzina Jaunups, piebilstot - ir žēl, ka Zatlera jaunais spēks aprobežojas ar to, ka pārvilks cilvēkus no citām partijām, šajā gadījumā no "Vienotības".
Jau vēstīts, ka Zatlers līdz prezidentūras beigām atsakās runāt par saviem nākotnes plāniem, vien norādot, ka arī turpmāk būs sabiedriski aktīvs un politiski virzīs tautas kustību. Latvijas Televīzija (LTV) tikmēr, atsaucoties uz neoficiālu informāciju, vēstīja, ka Zatlers tomēr izšķīries par savas partijas veidošanu un jaunā spēka dibināšanas kongress varētu notikt 17.jūlijā. Savukārt viena no jaunās partijas līderēm varētu būt Latvijas Darba devēju konfederācijas izpilddirektore Elīna Egle.
Egle apstiprināja, ka par iespējamo iesaisti partijā ir bijusi saruna ar prezidentu, taču galīgo lēmumu viņa vēl neesot pieņēmusi. Uz jautājumu, pēc kādiem kritērijiem vadīsies, pieņemot lēmumu, viņa atzina, ka pirmām kārtām tas ir komandas jautājums.
"Lai komandā būtu cilvēki, kas ir spējīgi tās idejas, kuras Zatlers ir komunicējis, ieviest, lai šie cilvēki ir kompetenti un prot tās aizstāvēt," pastāstīja Egle. Galīgo lēmumu viņa solīja pieņemt nedēļas laikā.
Vēstīts arī, ka Zatlera pilnvaras prezidenta krēslā beigsies 7.jūlijā. Viņš pauda pārliecību, ka jaunu politisko spēku līdz paredzamajām Saeimas ārkārtas vēlēšanām ir iespējams izveidot.
Laimonis Purs par prezidentu Bērziņu
10. Saeima par Latvijas valsts prezidentu ievēlēja Andri Bērziņu.
Ozoliņš... Bērziņš... Vislatviskākie latviešu uzvārdi ar mūsu valodā saglabāto tik mīļo pamazināmo galotni.
Nav jāskauž bagātība, tomēr izvērtēt, kā pie tās tikts, sabiedrībai ir tiesības. 1989. gadā A. Bērziņš kļūst Valmieras rajona izpildkomitejas priekšsēdētājs, aldziņa kaut kur starp 150-200 rubļiem mēnesī, 2011. gadā viņam pieder Latvijā 37 nekustāmie īpašumi – zeme un ēkas, arī greznas jaunceltnes, bankās noguldīti 1 528 190 lati, aizdoti citiem 1 000 776 lati, SEB bankā vērtspapīri par 229 156 latiem, mersedess braukšanai, divi traktori darbiem... Cik jāpelna katru mēnesi, lai 22 gados kļūtu par šādu mantisko vērtību īpašnieku? Intervijā „Latvijas Avīzē” (01.06.2011.) A. Bērziņš saka: „Es godīgi strādāju, nezinu, kāpēc man būtu jākaunas pensijas sakarā.” Vai mēs, ap 150 latus mēnesī saņēmēji, būtu negodīgi strādājuši? Kā vērtēt prasmi pielāgoties Rietumu banku prezidentu atalgojumiem un aizmirst Latvijas iedzīvotāju algas? Reiz bijām pasaules mēroga sērkociņu ražotāji, tagad eksportējam apses baļķus, jo mūsu miljonāriem glabāt miljonus bankās ir naudīgāk, nekā uzcelt sērkociņu ražotni.
Kur sākas godīgums? Un kad būtu jāsāk kaunēties?
Atmodas gadu cīnītājs, tagad Latvijas universitātes profesors, pieredzējis politiķis Juris Bojārs raksturo Andri Bērziņu „kā tumšu avi.” („L.A.”,21.06.2011.), politikas vērotāju un laikmetu zinošo žurnālistu Māri Zanderu „saistībā ar A. Bērziņu kā jauno prezidentu mulsina un bažas rada viens apstāklis, proti, nesaprotu, kā cilvēks, kurš pats daudz cietis no komunistiskā režīma, 1989. gadā varēja tikt ievēlēts Valmieras rajona Tautas deputātu padomē un tad kļūt par rajona izpildkomitejas priekšsēdētāju. Tas rosina domāt.” („Druva”, 04.06.2011.).
Sākot cīņu ar trim oligarhiem, kāpēc uzskrējām uz superoligarhu? Lai Latvija kļūtu ja ne bagāta, tad vismaz turīga, un pilsoņi spēka gados nedotos pelnīt dienišķo maizīti svešās zemēs?
Atbilde būs. Jautājums tikai – kad un kāda?
Laimonis Purs
2011. gada jūlijā
Ozoliņš... Bērziņš... Vislatviskākie latviešu uzvārdi ar mūsu valodā saglabāto tik mīļo pamazināmo galotni.
Nav jāskauž bagātība, tomēr izvērtēt, kā pie tās tikts, sabiedrībai ir tiesības. 1989. gadā A. Bērziņš kļūst Valmieras rajona izpildkomitejas priekšsēdētājs, aldziņa kaut kur starp 150-200 rubļiem mēnesī, 2011. gadā viņam pieder Latvijā 37 nekustāmie īpašumi – zeme un ēkas, arī greznas jaunceltnes, bankās noguldīti 1 528 190 lati, aizdoti citiem 1 000 776 lati, SEB bankā vērtspapīri par 229 156 latiem, mersedess braukšanai, divi traktori darbiem... Cik jāpelna katru mēnesi, lai 22 gados kļūtu par šādu mantisko vērtību īpašnieku? Intervijā „Latvijas Avīzē” (01.06.2011.) A. Bērziņš saka: „Es godīgi strādāju, nezinu, kāpēc man būtu jākaunas pensijas sakarā.” Vai mēs, ap 150 latus mēnesī saņēmēji, būtu negodīgi strādājuši? Kā vērtēt prasmi pielāgoties Rietumu banku prezidentu atalgojumiem un aizmirst Latvijas iedzīvotāju algas? Reiz bijām pasaules mēroga sērkociņu ražotāji, tagad eksportējam apses baļķus, jo mūsu miljonāriem glabāt miljonus bankās ir naudīgāk, nekā uzcelt sērkociņu ražotni.
Kur sākas godīgums? Un kad būtu jāsāk kaunēties?
Atmodas gadu cīnītājs, tagad Latvijas universitātes profesors, pieredzējis politiķis Juris Bojārs raksturo Andri Bērziņu „kā tumšu avi.” („L.A.”,21.06.2011.), politikas vērotāju un laikmetu zinošo žurnālistu Māri Zanderu „saistībā ar A. Bērziņu kā jauno prezidentu mulsina un bažas rada viens apstāklis, proti, nesaprotu, kā cilvēks, kurš pats daudz cietis no komunistiskā režīma, 1989. gadā varēja tikt ievēlēts Valmieras rajona Tautas deputātu padomē un tad kļūt par rajona izpildkomitejas priekšsēdētāju. Tas rosina domāt.” („Druva”, 04.06.2011.).
Sākot cīņu ar trim oligarhiem, kāpēc uzskrējām uz superoligarhu? Lai Latvija kļūtu ja ne bagāta, tad vismaz turīga, un pilsoņi spēka gados nedotos pelnīt dienišķo maizīti svešās zemēs?
Atbilde būs. Jautājums tikai – kad un kāda?
Laimonis Purs
2011. gada jūlijā
piektdiena, 2011. gada 8. jūlijs
Zatlera iespēja
Kristaps Kalns, Dienas mediji
Ivars Āboliņš, 2011. gada 2. jūlijs
Vispārējais Latvijas sabiedrības noskaņojums neapšaubāmi ir galēji kreiss. Ļaudis grib mazus nodokļus, treknus pabalstus, bagātīgas pensijas, pilnībā apmaksātus, garus bērnu kopšanas atvaļinājumus, bezmaksas medicīnu un izglītību, vienlaikus uzskatot, ka noslēpt kaut ko no valsts vai sīki pablēdīties ir Dievam tīkama lieta. Cilvēki no valsts vēlas tādus labumus, kādus spēj piedāvāt tikai autoritāri sociālistiski vai pat komunistiski režīmi, turklāt arī pašiniciatīvas procents ir ļoti, ļoti neliels. Vienlaikus, pienākot Saeimas vēlēšanu dienai, lielākā daļa vienalga nobalso par labējām partijām, jo izpratne par tādu lietu kā ideoloģija ir kliedzoši zema. Vai, runājot tiešāk, iespējams, tās nav vispār. Un tas rada vilšanās sajūtu, neizpratni par to, kāpēc politiķi rīkojušies tieši tā un ne savādāk.
Kaut vai Valda Dombrovska un Vienotības stāsts. Nav jau tā, ka viņš būtu melojis. Būtībā pirms vēlēšanām godīgi tika pateikts - mēs turpināsim celt nodokļus, mēs turpināsim konsolidāciju, un tev, konkrētais vēlētāj, visticamāk, personīgā dzīve mūsu politikas dēļ tuvākajos gados kļūs vienīgi grūtāka un nabadzīgāka. Taču cilvēki neiedziļinājās, vienalga balsoja, deva mandātu un brīdī, kad Dombrovskis tiešām to visu darīja, bija šokā.
Protams, ka pie tā visa nav vainojami vienīgi vēlētāji. Viņu vainas tur ir tikai tik daudz, ka mūsdienās pateikt - mani politika neinteresē, jau kļuvis par stila lietu. Lai gan, pasakot ko tādu, cilvēks patiesībā vienlaikus atzīst - mani neinteresē mana dzīve. Galvenā atbildība jāuzņemas žurnālistiem, dažādiem sabiedrisko procesu vērotājiem un, protams, pašiem politiķiem. Viņi gandrīz nekad nediskutē par ideoloģiskām lietām, mēs reti zinām, kādi ir viņu principi un vērtības, vienā sarakstā var atrasties cilvēki ar principiālās lietās radikāli pretējiem uzskatiem.
Situācija ir letarģiska un grauž valsti. Un tieši šobrīd ir vēsturiska iespēja to mainīt. Ja Valdis Zatlers izšķirsies nākt politikā, viņam ir iespēja veidot partiju uz ideoloģijas, uz vērtību pamata, jau pašā sākumā pasakot - te ir tas, kam mēs ticam, mēs esam gatavi par to nomirt, un nekas nemainīsies, mainoties mūsu partijas līderiem vai sponsoriem. Mēs esam nevis Zatlera, bet konkrētas ideoloģijas partija (un šajā gadījumā nav pat tik svarīgi, kādas). Diemžēl izskatās, ka Zatlers ir noskaņots šo iespēju izniekot. Līdz šim notikusi koncentrēšanās uz karu pret oligarhiem un skaļiem uzvārdiem, lai gan mēs neko nezinām par Aivara Endziņa, Jāņa Maizīša, Andra Guļāna, Ingunas Sudrabas vai Elīnas Egles politiskajiem vai ekonomiskajiem uzskatiem. Mēs pat nezinām, vai viņiem tādi ir.
Tāpēc, ja Zatlers politikā nāks bez skaidra, negrozāma ideoloģiskā uzstādījuma un nerunās par to ar cilvēkiem, plaisa starp varu un sabiedrību tikai palielināsies, un vilšanās sajūta nākotnē kļūs tikai lielāka
Ivars Āboliņš, 2011. gada 2. jūlijs
Vispārējais Latvijas sabiedrības noskaņojums neapšaubāmi ir galēji kreiss. Ļaudis grib mazus nodokļus, treknus pabalstus, bagātīgas pensijas, pilnībā apmaksātus, garus bērnu kopšanas atvaļinājumus, bezmaksas medicīnu un izglītību, vienlaikus uzskatot, ka noslēpt kaut ko no valsts vai sīki pablēdīties ir Dievam tīkama lieta. Cilvēki no valsts vēlas tādus labumus, kādus spēj piedāvāt tikai autoritāri sociālistiski vai pat komunistiski režīmi, turklāt arī pašiniciatīvas procents ir ļoti, ļoti neliels. Vienlaikus, pienākot Saeimas vēlēšanu dienai, lielākā daļa vienalga nobalso par labējām partijām, jo izpratne par tādu lietu kā ideoloģija ir kliedzoši zema. Vai, runājot tiešāk, iespējams, tās nav vispār. Un tas rada vilšanās sajūtu, neizpratni par to, kāpēc politiķi rīkojušies tieši tā un ne savādāk.
Kaut vai Valda Dombrovska un Vienotības stāsts. Nav jau tā, ka viņš būtu melojis. Būtībā pirms vēlēšanām godīgi tika pateikts - mēs turpināsim celt nodokļus, mēs turpināsim konsolidāciju, un tev, konkrētais vēlētāj, visticamāk, personīgā dzīve mūsu politikas dēļ tuvākajos gados kļūs vienīgi grūtāka un nabadzīgāka. Taču cilvēki neiedziļinājās, vienalga balsoja, deva mandātu un brīdī, kad Dombrovskis tiešām to visu darīja, bija šokā.
Protams, ka pie tā visa nav vainojami vienīgi vēlētāji. Viņu vainas tur ir tikai tik daudz, ka mūsdienās pateikt - mani politika neinteresē, jau kļuvis par stila lietu. Lai gan, pasakot ko tādu, cilvēks patiesībā vienlaikus atzīst - mani neinteresē mana dzīve. Galvenā atbildība jāuzņemas žurnālistiem, dažādiem sabiedrisko procesu vērotājiem un, protams, pašiem politiķiem. Viņi gandrīz nekad nediskutē par ideoloģiskām lietām, mēs reti zinām, kādi ir viņu principi un vērtības, vienā sarakstā var atrasties cilvēki ar principiālās lietās radikāli pretējiem uzskatiem.
Situācija ir letarģiska un grauž valsti. Un tieši šobrīd ir vēsturiska iespēja to mainīt. Ja Valdis Zatlers izšķirsies nākt politikā, viņam ir iespēja veidot partiju uz ideoloģijas, uz vērtību pamata, jau pašā sākumā pasakot - te ir tas, kam mēs ticam, mēs esam gatavi par to nomirt, un nekas nemainīsies, mainoties mūsu partijas līderiem vai sponsoriem. Mēs esam nevis Zatlera, bet konkrētas ideoloģijas partija (un šajā gadījumā nav pat tik svarīgi, kādas). Diemžēl izskatās, ka Zatlers ir noskaņots šo iespēju izniekot. Līdz šim notikusi koncentrēšanās uz karu pret oligarhiem un skaļiem uzvārdiem, lai gan mēs neko nezinām par Aivara Endziņa, Jāņa Maizīša, Andra Guļāna, Ingunas Sudrabas vai Elīnas Egles politiskajiem vai ekonomiskajiem uzskatiem. Mēs pat nezinām, vai viņiem tādi ir.
Tāpēc, ja Zatlers politikā nāks bez skaidra, negrozāma ideoloģiskā uzstādījuma un nerunās par to ar cilvēkiem, plaisa starp varu un sabiedrību tikai palielināsies, un vilšanās sajūta nākotnē kļūs tikai lielāka
Ķīlis par SC uc.
Ķīlis: rozēm kaisītu ceļu nav
07.07.2011 Egils Līcītis
http://www.la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=320391:lis-rozm-kaistu-ceu-nav&catid=95:intervijas&Itemid=113
"Latvijas Avīzē" viesojās Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Roberts Ķīlis, kurš beidz pildīt prezidenta Stratēģiskās komisijas vadītāja pienākumus. Ar viņu sarunājās žurnālisti Voldemārs Krustiņš un Egils Līcītis.
V. Krustiņš: – Profesor Ķīli, jūsu secinājumi un prognozes dažādos izdevumos par to, ka tagadējie četrdesmitgadnieki var nesaņemt pensiju, kā arī par maksas augstāko izglītību sacēluši sašutumu, varbūt pat paniku.
R. Ķīlis: – Mani vērtējumi par pensiju sistēmas nākotni skanējuši jau no 2008. gada, toreiz tie tika izteikti mierīgā atmosfērā, piemēram, Ministru kabineta sēdēs. Esmu vērsis uzmanību, rādot grafikus, kas notiks ar demogrāfiju, cik nozīmīgi risināt pensionēšanās lietas. Regulāri iepazīstināju ar pētījumiem augstākajā izglītībā. Iespējams, tagad tāds sakāpināts laiks. No otras puses skatot, ja iepazīstini amatpersonas ar skaitļiem, faktiem, lieki nemaz nedramatizējot, tad bieži stāstīto laiž gar ausīm.
– Vai arī tagad to laiž gar ausīm?
– Uzmanības ir drusku vairāk, politiskās aprindās saka: ar to ir vērtīgi iepazīties. Kad pirms gada vērtējām un devām ekspertīzi vēlēšanās startējošo partiju programmām, nevienā neradām nopietnu piedāvājumu, kā attīstīt pensiju un sociālo sistēmu.
– Ja politiķi maz satraucas, tad cilvēki, kurus skartu problēmas ar pensijām, varbūt domā, ka tas nemaz nav iespējams, ka viņiem atņemtu vecumdienu maizi. Ko Ķīlis runā! Tā nevar būt!
– Visi satraukumi sākās no intervijas, kur atbildēju uz jautājumu: kāds varētu būt visnegatīvākais scenārijs? Es runāju par pensiju 1. līmeni – par garantētajām valsts pensijām. Pašlaik vecie cilvēki to saņem iztikas minimuma līmenī, taču vēl divdesmit gados šo līmeni tik augstu nevarēs noturēt. To apliecina aprēķini, cik ir strādājošo un cik pensionāru. Pat ja paceļ pensionēšanās vecumu, situācija joprojām būs kritiska. Tātad garantētās pensijas apjoms saruks.
– Kādā laika posmā un līdz kādam līmenim?
– Labklājības ministre Jurševska, manis teikto novērtējot kā bezatbildīgus paziņojumus, izdarīja vēl šokējošāku gājienu, proti, viņa nosauca pensiju sistēmu raksturojošus ciparus. Sociālās iemaksas maksā nepilni 800 000 cilvēku, kamēr no pensijām un pabalstiem dzīvo 600 000. Tas ir baiss skaitlis, ka 1,4 cilvēki gādā, lai ir ko maksāt vienam. Bija prognoze, ka tie būs 3,2 strādājošie uz 1 pensionāru, bet tagad saprotam, ka uzlabojumi šai proporcijai nav gaidāmi. Skats ir bēdīgs. Tāpat ministre nosauca 2. līmeņa pensiju uzkrājumu – 875 miljonus. Gadā pensijās izmaksā 1,15 miljardus latu, tātad ar 2. līmeni nepietiek, lai jau tagad segtu viena gada pensijām vajadzīgo summu, kur nu vēl pēc desmit, piecpadsmit gadiem. Bet nesaliksim manus izteikumus ar visu kopā. Tie attiecās uz topošajiem nākotnes pensionāriem, nevis pašreizējiem.
– Viņi var būt mierīgi?
– Lielākoties jā. Domāju, ka valstī vajadzēs risināt līdz šim mazdiskutētu jautājumu par pašreizējiem pensiju saņēmējiem. Liela daļa šo kādreiz strādājošo ir radījuši vērtības, infrastruktūru, ko visai negodīgi un strauji privatizēja. Viņi būvēja ceļus, cēla mājas, tiltus vai rūpnīcas, visu kapitālu, kas padomju laikā bija tautas īpašums.
Šis darbs nav pienācīgi kompensēts. Tā ir diezgan kropla sistēma, ka tas tiek atzīts tikai pēc darba stāža gadiem, neņemot vērā paveikto.
Gribētos, lai uz vēlēšanām partijas padiskutē, vai šī netaisnība nav novēršama.
– Cik gadījies runāt ar politiķiem, viņi visi ir gatavi atzīt pagātnes kļūdas – it sevišķi citu pieļautās. Kas būs uz priekšu – klusums!
– Mēģināt lūkoties uz priekšu bijis mans pienākums, un es neesmu klusējis. Ir, piemēram, demogrāfiskās līknes, kas ir diezgan skaidri nolasāmas, un papildus par to liek runāt tautas skaitīšanas dati. Arī man – negaidīti nepatīkami. Izskatās, ka nebūsim divi miljoni, bet mazāk iedzīvotāju.
– Tā liekas, ka politiķi vicina spārniņus, lidosim, lidosim, bet mani baida, ka pēc vēlēšanām atsēdīsimies turpat vien. Ja tagad grasāmies tikai sist un mērcēt oligarhus, tad tas ir vienkārši nesaprātīgi. Kur ir politiskie piedāvājumi?
– Es arī domāju, ka ārkārtas vēlēšanu jēga būs tad, ja cels galdā nopietnus reformu piedāvājumus, darba plānus ar sasniedzamiem mērķiem.
– Jūs jau esat norādījis vienu mērķi – atrisināt pensiju jautājumus, jo tas taču ir kā politiķu kakliem pielikts nazis!
– Jā, tas jāizdara ātri. Un es jau nesaku, ka nav risinājumu. Tādi ir! Tikai tie jāmeklē, un varbūt sabiedrība ar kāpinātu uztraukumu pietuvinās "tos nažus rīklēm", kas nemaz nebūtu par sliktu.
E. Līcītis: – Kāds pamats jums domāt, ka šoreiz partijas spēs nākt ar sakarīgiem piedāvājumiem, ja tikko teicāt, ka pirms septiņiem mēnešiem programmās bija sēnalas?
– Tas ir labs jautājums, jo dažkārt šķiet, ka piezagusies sajūta – nu esam krīzei cauri, ko jūs ar savām reformām. Paradoksāli, bet pirms iepriekšējām vēlēšanām temats par reformām bija pat aktuālāks. Pašlaik ekonomikā ir plusiņi, esam gandrīz jau tikuši ārā no aizdevuma programmām, kļuvuši brīvi. Nākamgad darīsim, ko gribēsim!
V. Krustiņš: – Tāda pašsuģestēšanās, ka "viss jau ir labi", varētu būt. Un uz kuru spēku tad mums paļauties?
– Vērtējot studentus, ir jāņem vērā, cik pārdomātas un faktiem piesātinātas ir viņu eksāmenu atbildes. Domāju, ka šāds princips piemērojams arī tiem, kuri prasa tavu balsi. Cik konkrēts ir viņu piedāvājums? Būtu jauki, ja pilsoņiem būtu pārgājusi vēlme balsot par labiem cilvēkiem un tiem, kuri nesīs sauli. Jautājiet: kādā veidā 30 – 40 gadus veciem cilvēkiem izkārtosies pensijas? Gaidiet atbildi uz jautājumu: kas būs ar nodokļiem tuvākajā laikā? Saņemsiet atbildi: ko darīsim ar lauku skolām, kas notiks ar apdzīvotām vietām, no kurām baisā tempā brauc prom? Ko iesāksim ar ceļiem, no kuriem daļa ir pussabrukuši? Dabūjiet atbildes un novērtējiet – tā ir dzeja vai uz zināšanām balstīta analīze.
Arī medijiem jātur ciešāk politiķi, nav jālaiž vaļā bez atbildes. Situācija nepavisam nav vienkārša. Ja partijas mēģinās atkal apdullināt cilvēkus, tām jāuzņemas divkārša atbildība par iznākumu. Manā izpratnē ideāls būtu interaktīva Latvijas karte.
Piespied taustiņu, izgaismojas, piemēram, Gulbenes novads, bet apakšā rakstīts, ko X partijas kandidāti apņemas gulbeniešu labā darīt. Cik daudz ceļu labos vai nelabos, cik skolas remontēs vai aizvērs. Tā, lai vēlētāji var atrast un saprast – mūspusē šīs četras piecas lietas paveiks trijos gados.
– Jūs bīstami pietuvināties tēmai, par kuru vēlas runāt ekonomisti, tautsaimnieki ar sirmām galvām – vajagot atjaunot plānošanu. Tagad liekas, ka īsti nezinām, kādi ir mūsu resursi, saistības un iespējas. Valsts nespēj regulēt un noteikt. Kā jūs skatāties uz atkāpšanos no liberālisma brīvībām, lai valsts interešu vārdā disciplinētu gan to pašu izglītību, gan visu pārējo?
– Ir vairāki stingrības soļi. Viens, ka valdība ceļ stratēģiskus jautājumus un cilvēkiem piedāvā: mēs domājam, ir jāiet šādi. Otrs, ka mūsdienu pasaulē būtiskākais, lai mainītu un ietekmētu situāciju, ir to finansēt. Ja ir skaidri valstiski uzstādījumi un finansēšanas avoti, tad ir ticami, ka tos īstenos. Trešais solis, ka ir vienība, kas plāno attīstību. Tas ir riskanti, jo Latvija ir atklāta valsts, no kuras cilvēki var doties prom un var notikt gluži neparedzamas un neaprēķināmas lietas. Valsts, piemēram, pirms krīzes turējās grožos un nepalielināja savu ārējo parādu, toties cilvēki aizņēmās ar pilnu jaudu, un kopējais parāds izrādījās ārkārtīgi liels. Manuprāt, otrais solis – stratēģisks redzējums un finansēšanas mehānisms – ir lietderīgāks, un no šīm pozīcijām var vērtēt arī partiju piedāvājumus, kad tās saka: lūk, mūsu redzējums uz stratēģiskām lietām. Lūk, mehānisms, kā to panākt. Lūk, finansējuma avots.
– Šķiet, tie redzējumi nav pārāk tāli, jo mīļās valdības lāgā netic, ka vēl atradīsies pie varas, kad stratēģijas īstenos un piepildīs?
– Tad jāmeklē valstsvīri, kuri gatavi domāt tālredzīgāk.
– Ķīļa kungs, jūs, šķiet, atkāpsieties un prezidentam Bērziņam nedosiet padomus kā stratēģis?
– Pirms pāris gadiem notika pārmaiņas, ka prezidenta dibinātās komisijas ir uz viņa pilnvaru termiņu un pēc tam tiek izformētas. Bērziņa kungs nozīmēs komisijas pēc savas izvēles – piemēram, viņš varbūt gribēs nevis Stratēģiskās analīzes, bet Ekonomiskās analīzes komisiju. Mana darbavieta – Ekonomikas augstskola – ir pacietīgi gaidījusi, līdz pilnvērtīgi atgriezīšos un sākšu darbu pie jauna projekta – Ilgtspējīga biznesa centra izveides.
E. Līcītis: – Kā? Vai jums nav pienākuma piedalīties Zatlera kunga jaunā projekta izveidē?
– Tā es politikā neiešu. Es piedāvāšu risinājumus domnīcas līmenī, bet politika – nav manai mentalitātei atbilstoša.
– Paudāt šoku par tautskaites iznākumu, ka Latvijā palikuši 1,9 miljoni iedzīvotāju. Savā attīstības plānā paredzējāt, ka 2030. gadā iedzīvotāju skaits kritīsies līdz 2 miljoniem. Jūsu prognoze ir strauji pārsniegta!
– Jā. Tas ir skaists piemērs, cik grūti politiķiem sagremot un norīt šādas ziņas. Saeimas komisijās nepieņēma un atteicās apstiprināt prognozi par 2 miljoniem, kura nu izrādījusies pat ļoti optimistiska.
V. Krustiņš: – Sakiet kā cilvēks, kurš nodarbojas ar politiku, – kā skatāties uz izvērstajām debatēm jautājumā "aicināsim valdībā "Saskaņas centru", un viss būs jauki"?
– Tas būs lielākais izaicinājums pašam "Saskaņas centram", ja tā notiks. Manuprāt, viņu spējas piedāvāt sakarīgus ministru amatu kandidātus ir ierobežotas. Nemaz nerunāšu, ka tad viņiem būtu jāsazinās ar latviešu vēlētājiem un daudz kas jāskaidro. Domāju, ja kāds no tiesas nopietni piedāvātu "SC" vietas valdībā, viņi ilgi svārstītos, vai tas ir pieņemami. Otrkārt, ja viņi vilks garumā ar atbildīgu piedāvājumu, nogaidīs, tad parādīsies citi tās puses spēlētāji, kuri var pilnīgi izjaukt iedomāto monopolu uz krievu balsīm.
E. Līcītis: – Kā "Saskaņas centra" programmas izskatījušās jūsu monitoringā? Viņi esot spējuši sarakstīt alternatīvo budžetu, dot sociālos risinājumus.
– Pieklājīgi par to runāt nevarētu – kvalitātes dēļ.
– Kādi ir jūsu redzējumi par 11. Saeimas vēlēšanu iznākumu? Daži uzskata, ka lielākais ieguvējs būšot "Saskaņas centrs"?
– Ja runā par krievvalodīgo vēlētāju, tad tai daļā noteikti būs cits piedāvājums – varbūt pat vairāk nekā viens. Viens – mērenāks, otrs radikālāks, šovinistiskāks, un tādēļ neesmu tik pārliecināts, ka "Saskaņai" būs izteikti vairāk vietu Saeimā vai vismaz tikpat, cik bija.
– Kur radies mērenais spēks?
– Grūti uzreiz ķerties pie saknēm, bet, kā no latviešu puses ar mani konsultējušies cilvēki: ko darīt, kā labāk darīt? – tāpat nākuši arī krievi. Viņi sacīja, ka "SC" esot līdz kaklam, jo sen atpalikuši no vēlētājiem. Viņiem neliekas, ka nepieciešams sēdēt uz okupācijas neatzīšanas, liekas politizēšanas platformas.
– Vai arī jūs viņiem ieteiksiet doties pie Zatlera kunga?
– Tas ir jautājums, cik viņi tiecas pašorganizēties? Daži cilvēki nemaz nevēlas nedz sēdēt, nedz gaidīt plānu no kāda cita. Viņi iet un dara paši. Man ir sajūta, ka neapmierinātība ar "SC" ir gana nopietna, īpaši 20 – 30 gadus vecu cilvēku vidū, kuri izvēlējušies palikt Latvijā, nevis braukt prom.
– Ko prognozējat cīņā par latviešu vēlētāju balsīm?
– No Valda Zatlera rīcības – dibināt atsevišķu partiju vai pieslieties kādam spēkam – būs atkarīgs vietu izkārtojums finišā. Nevajag uzskatīt, ka tikai "Vienotība" ir vienīgie, kuriem pieslieties. Izņemot Zaļo zemnieku savienību, pastāv cita apvienība.
– Es nepārklausījos? Jūs domājat Nacionālo apvienību?
– "Visu Latvijai"/"TB"/LNNK. Tā ka pagaidīsim, jo
Zatlera izvēle var mainīt situāciju. Ja nodibinās partiju un nepieļaus gauži greizas kļūdas, tad viņiem noteikti ir cerības uz ne to mazāko pārstāvniecību Saeimā. Tad tas nozīmēs vietu atņemšanu gan ZZS, gan "Vienotībai", kamēr nacionāli orientētiem droši vien būs vairāk balsu, nekā bija.
Es minētu – jau pāri 10 vietām. "Saskaņas centram" – domāju, mazāk vietu nekā iepriekš.
V. Krustiņš: – Ko jūs domājat par tiem oligarhiem? Kā viņus likvidēsim – politiski, mantiski?
– Vienkārši nevajag vairs jaukt kopā biznesu ar politiku. Piekrītu, ka mums nav tikai trīs oligarhi. Ir vairāki, kuri savu iepriekš iekrāto bagātību mēģina konvertēt politiskajā ietekmē.
07.07.2011 Egils Līcītis
http://www.la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=320391:lis-rozm-kaistu-ceu-nav&catid=95:intervijas&Itemid=113
"Latvijas Avīzē" viesojās Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Roberts Ķīlis, kurš beidz pildīt prezidenta Stratēģiskās komisijas vadītāja pienākumus. Ar viņu sarunājās žurnālisti Voldemārs Krustiņš un Egils Līcītis.
V. Krustiņš: – Profesor Ķīli, jūsu secinājumi un prognozes dažādos izdevumos par to, ka tagadējie četrdesmitgadnieki var nesaņemt pensiju, kā arī par maksas augstāko izglītību sacēluši sašutumu, varbūt pat paniku.
R. Ķīlis: – Mani vērtējumi par pensiju sistēmas nākotni skanējuši jau no 2008. gada, toreiz tie tika izteikti mierīgā atmosfērā, piemēram, Ministru kabineta sēdēs. Esmu vērsis uzmanību, rādot grafikus, kas notiks ar demogrāfiju, cik nozīmīgi risināt pensionēšanās lietas. Regulāri iepazīstināju ar pētījumiem augstākajā izglītībā. Iespējams, tagad tāds sakāpināts laiks. No otras puses skatot, ja iepazīstini amatpersonas ar skaitļiem, faktiem, lieki nemaz nedramatizējot, tad bieži stāstīto laiž gar ausīm.
– Vai arī tagad to laiž gar ausīm?
– Uzmanības ir drusku vairāk, politiskās aprindās saka: ar to ir vērtīgi iepazīties. Kad pirms gada vērtējām un devām ekspertīzi vēlēšanās startējošo partiju programmām, nevienā neradām nopietnu piedāvājumu, kā attīstīt pensiju un sociālo sistēmu.
– Ja politiķi maz satraucas, tad cilvēki, kurus skartu problēmas ar pensijām, varbūt domā, ka tas nemaz nav iespējams, ka viņiem atņemtu vecumdienu maizi. Ko Ķīlis runā! Tā nevar būt!
– Visi satraukumi sākās no intervijas, kur atbildēju uz jautājumu: kāds varētu būt visnegatīvākais scenārijs? Es runāju par pensiju 1. līmeni – par garantētajām valsts pensijām. Pašlaik vecie cilvēki to saņem iztikas minimuma līmenī, taču vēl divdesmit gados šo līmeni tik augstu nevarēs noturēt. To apliecina aprēķini, cik ir strādājošo un cik pensionāru. Pat ja paceļ pensionēšanās vecumu, situācija joprojām būs kritiska. Tātad garantētās pensijas apjoms saruks.
– Kādā laika posmā un līdz kādam līmenim?
– Labklājības ministre Jurševska, manis teikto novērtējot kā bezatbildīgus paziņojumus, izdarīja vēl šokējošāku gājienu, proti, viņa nosauca pensiju sistēmu raksturojošus ciparus. Sociālās iemaksas maksā nepilni 800 000 cilvēku, kamēr no pensijām un pabalstiem dzīvo 600 000. Tas ir baiss skaitlis, ka 1,4 cilvēki gādā, lai ir ko maksāt vienam. Bija prognoze, ka tie būs 3,2 strādājošie uz 1 pensionāru, bet tagad saprotam, ka uzlabojumi šai proporcijai nav gaidāmi. Skats ir bēdīgs. Tāpat ministre nosauca 2. līmeņa pensiju uzkrājumu – 875 miljonus. Gadā pensijās izmaksā 1,15 miljardus latu, tātad ar 2. līmeni nepietiek, lai jau tagad segtu viena gada pensijām vajadzīgo summu, kur nu vēl pēc desmit, piecpadsmit gadiem. Bet nesaliksim manus izteikumus ar visu kopā. Tie attiecās uz topošajiem nākotnes pensionāriem, nevis pašreizējiem.
– Viņi var būt mierīgi?
– Lielākoties jā. Domāju, ka valstī vajadzēs risināt līdz šim mazdiskutētu jautājumu par pašreizējiem pensiju saņēmējiem. Liela daļa šo kādreiz strādājošo ir radījuši vērtības, infrastruktūru, ko visai negodīgi un strauji privatizēja. Viņi būvēja ceļus, cēla mājas, tiltus vai rūpnīcas, visu kapitālu, kas padomju laikā bija tautas īpašums.
Šis darbs nav pienācīgi kompensēts. Tā ir diezgan kropla sistēma, ka tas tiek atzīts tikai pēc darba stāža gadiem, neņemot vērā paveikto.
Gribētos, lai uz vēlēšanām partijas padiskutē, vai šī netaisnība nav novēršama.
– Cik gadījies runāt ar politiķiem, viņi visi ir gatavi atzīt pagātnes kļūdas – it sevišķi citu pieļautās. Kas būs uz priekšu – klusums!
– Mēģināt lūkoties uz priekšu bijis mans pienākums, un es neesmu klusējis. Ir, piemēram, demogrāfiskās līknes, kas ir diezgan skaidri nolasāmas, un papildus par to liek runāt tautas skaitīšanas dati. Arī man – negaidīti nepatīkami. Izskatās, ka nebūsim divi miljoni, bet mazāk iedzīvotāju.
– Tā liekas, ka politiķi vicina spārniņus, lidosim, lidosim, bet mani baida, ka pēc vēlēšanām atsēdīsimies turpat vien. Ja tagad grasāmies tikai sist un mērcēt oligarhus, tad tas ir vienkārši nesaprātīgi. Kur ir politiskie piedāvājumi?
– Es arī domāju, ka ārkārtas vēlēšanu jēga būs tad, ja cels galdā nopietnus reformu piedāvājumus, darba plānus ar sasniedzamiem mērķiem.
– Jūs jau esat norādījis vienu mērķi – atrisināt pensiju jautājumus, jo tas taču ir kā politiķu kakliem pielikts nazis!
– Jā, tas jāizdara ātri. Un es jau nesaku, ka nav risinājumu. Tādi ir! Tikai tie jāmeklē, un varbūt sabiedrība ar kāpinātu uztraukumu pietuvinās "tos nažus rīklēm", kas nemaz nebūtu par sliktu.
E. Līcītis: – Kāds pamats jums domāt, ka šoreiz partijas spēs nākt ar sakarīgiem piedāvājumiem, ja tikko teicāt, ka pirms septiņiem mēnešiem programmās bija sēnalas?
– Tas ir labs jautājums, jo dažkārt šķiet, ka piezagusies sajūta – nu esam krīzei cauri, ko jūs ar savām reformām. Paradoksāli, bet pirms iepriekšējām vēlēšanām temats par reformām bija pat aktuālāks. Pašlaik ekonomikā ir plusiņi, esam gandrīz jau tikuši ārā no aizdevuma programmām, kļuvuši brīvi. Nākamgad darīsim, ko gribēsim!
V. Krustiņš: – Tāda pašsuģestēšanās, ka "viss jau ir labi", varētu būt. Un uz kuru spēku tad mums paļauties?
– Vērtējot studentus, ir jāņem vērā, cik pārdomātas un faktiem piesātinātas ir viņu eksāmenu atbildes. Domāju, ka šāds princips piemērojams arī tiem, kuri prasa tavu balsi. Cik konkrēts ir viņu piedāvājums? Būtu jauki, ja pilsoņiem būtu pārgājusi vēlme balsot par labiem cilvēkiem un tiem, kuri nesīs sauli. Jautājiet: kādā veidā 30 – 40 gadus veciem cilvēkiem izkārtosies pensijas? Gaidiet atbildi uz jautājumu: kas būs ar nodokļiem tuvākajā laikā? Saņemsiet atbildi: ko darīsim ar lauku skolām, kas notiks ar apdzīvotām vietām, no kurām baisā tempā brauc prom? Ko iesāksim ar ceļiem, no kuriem daļa ir pussabrukuši? Dabūjiet atbildes un novērtējiet – tā ir dzeja vai uz zināšanām balstīta analīze.
Arī medijiem jātur ciešāk politiķi, nav jālaiž vaļā bez atbildes. Situācija nepavisam nav vienkārša. Ja partijas mēģinās atkal apdullināt cilvēkus, tām jāuzņemas divkārša atbildība par iznākumu. Manā izpratnē ideāls būtu interaktīva Latvijas karte.
Piespied taustiņu, izgaismojas, piemēram, Gulbenes novads, bet apakšā rakstīts, ko X partijas kandidāti apņemas gulbeniešu labā darīt. Cik daudz ceļu labos vai nelabos, cik skolas remontēs vai aizvērs. Tā, lai vēlētāji var atrast un saprast – mūspusē šīs četras piecas lietas paveiks trijos gados.
– Jūs bīstami pietuvināties tēmai, par kuru vēlas runāt ekonomisti, tautsaimnieki ar sirmām galvām – vajagot atjaunot plānošanu. Tagad liekas, ka īsti nezinām, kādi ir mūsu resursi, saistības un iespējas. Valsts nespēj regulēt un noteikt. Kā jūs skatāties uz atkāpšanos no liberālisma brīvībām, lai valsts interešu vārdā disciplinētu gan to pašu izglītību, gan visu pārējo?
– Ir vairāki stingrības soļi. Viens, ka valdība ceļ stratēģiskus jautājumus un cilvēkiem piedāvā: mēs domājam, ir jāiet šādi. Otrs, ka mūsdienu pasaulē būtiskākais, lai mainītu un ietekmētu situāciju, ir to finansēt. Ja ir skaidri valstiski uzstādījumi un finansēšanas avoti, tad ir ticami, ka tos īstenos. Trešais solis, ka ir vienība, kas plāno attīstību. Tas ir riskanti, jo Latvija ir atklāta valsts, no kuras cilvēki var doties prom un var notikt gluži neparedzamas un neaprēķināmas lietas. Valsts, piemēram, pirms krīzes turējās grožos un nepalielināja savu ārējo parādu, toties cilvēki aizņēmās ar pilnu jaudu, un kopējais parāds izrādījās ārkārtīgi liels. Manuprāt, otrais solis – stratēģisks redzējums un finansēšanas mehānisms – ir lietderīgāks, un no šīm pozīcijām var vērtēt arī partiju piedāvājumus, kad tās saka: lūk, mūsu redzējums uz stratēģiskām lietām. Lūk, mehānisms, kā to panākt. Lūk, finansējuma avots.
– Šķiet, tie redzējumi nav pārāk tāli, jo mīļās valdības lāgā netic, ka vēl atradīsies pie varas, kad stratēģijas īstenos un piepildīs?
– Tad jāmeklē valstsvīri, kuri gatavi domāt tālredzīgāk.
– Ķīļa kungs, jūs, šķiet, atkāpsieties un prezidentam Bērziņam nedosiet padomus kā stratēģis?
– Pirms pāris gadiem notika pārmaiņas, ka prezidenta dibinātās komisijas ir uz viņa pilnvaru termiņu un pēc tam tiek izformētas. Bērziņa kungs nozīmēs komisijas pēc savas izvēles – piemēram, viņš varbūt gribēs nevis Stratēģiskās analīzes, bet Ekonomiskās analīzes komisiju. Mana darbavieta – Ekonomikas augstskola – ir pacietīgi gaidījusi, līdz pilnvērtīgi atgriezīšos un sākšu darbu pie jauna projekta – Ilgtspējīga biznesa centra izveides.
E. Līcītis: – Kā? Vai jums nav pienākuma piedalīties Zatlera kunga jaunā projekta izveidē?
– Tā es politikā neiešu. Es piedāvāšu risinājumus domnīcas līmenī, bet politika – nav manai mentalitātei atbilstoša.
– Paudāt šoku par tautskaites iznākumu, ka Latvijā palikuši 1,9 miljoni iedzīvotāju. Savā attīstības plānā paredzējāt, ka 2030. gadā iedzīvotāju skaits kritīsies līdz 2 miljoniem. Jūsu prognoze ir strauji pārsniegta!
– Jā. Tas ir skaists piemērs, cik grūti politiķiem sagremot un norīt šādas ziņas. Saeimas komisijās nepieņēma un atteicās apstiprināt prognozi par 2 miljoniem, kura nu izrādījusies pat ļoti optimistiska.
V. Krustiņš: – Sakiet kā cilvēks, kurš nodarbojas ar politiku, – kā skatāties uz izvērstajām debatēm jautājumā "aicināsim valdībā "Saskaņas centru", un viss būs jauki"?
– Tas būs lielākais izaicinājums pašam "Saskaņas centram", ja tā notiks. Manuprāt, viņu spējas piedāvāt sakarīgus ministru amatu kandidātus ir ierobežotas. Nemaz nerunāšu, ka tad viņiem būtu jāsazinās ar latviešu vēlētājiem un daudz kas jāskaidro. Domāju, ja kāds no tiesas nopietni piedāvātu "SC" vietas valdībā, viņi ilgi svārstītos, vai tas ir pieņemami. Otrkārt, ja viņi vilks garumā ar atbildīgu piedāvājumu, nogaidīs, tad parādīsies citi tās puses spēlētāji, kuri var pilnīgi izjaukt iedomāto monopolu uz krievu balsīm.
E. Līcītis: – Kā "Saskaņas centra" programmas izskatījušās jūsu monitoringā? Viņi esot spējuši sarakstīt alternatīvo budžetu, dot sociālos risinājumus.
– Pieklājīgi par to runāt nevarētu – kvalitātes dēļ.
– Kādi ir jūsu redzējumi par 11. Saeimas vēlēšanu iznākumu? Daži uzskata, ka lielākais ieguvējs būšot "Saskaņas centrs"?
– Ja runā par krievvalodīgo vēlētāju, tad tai daļā noteikti būs cits piedāvājums – varbūt pat vairāk nekā viens. Viens – mērenāks, otrs radikālāks, šovinistiskāks, un tādēļ neesmu tik pārliecināts, ka "Saskaņai" būs izteikti vairāk vietu Saeimā vai vismaz tikpat, cik bija.
– Kur radies mērenais spēks?
– Grūti uzreiz ķerties pie saknēm, bet, kā no latviešu puses ar mani konsultējušies cilvēki: ko darīt, kā labāk darīt? – tāpat nākuši arī krievi. Viņi sacīja, ka "SC" esot līdz kaklam, jo sen atpalikuši no vēlētājiem. Viņiem neliekas, ka nepieciešams sēdēt uz okupācijas neatzīšanas, liekas politizēšanas platformas.
– Vai arī jūs viņiem ieteiksiet doties pie Zatlera kunga?
– Tas ir jautājums, cik viņi tiecas pašorganizēties? Daži cilvēki nemaz nevēlas nedz sēdēt, nedz gaidīt plānu no kāda cita. Viņi iet un dara paši. Man ir sajūta, ka neapmierinātība ar "SC" ir gana nopietna, īpaši 20 – 30 gadus vecu cilvēku vidū, kuri izvēlējušies palikt Latvijā, nevis braukt prom.
– Ko prognozējat cīņā par latviešu vēlētāju balsīm?
– No Valda Zatlera rīcības – dibināt atsevišķu partiju vai pieslieties kādam spēkam – būs atkarīgs vietu izkārtojums finišā. Nevajag uzskatīt, ka tikai "Vienotība" ir vienīgie, kuriem pieslieties. Izņemot Zaļo zemnieku savienību, pastāv cita apvienība.
– Es nepārklausījos? Jūs domājat Nacionālo apvienību?
– "Visu Latvijai"/"TB"/LNNK. Tā ka pagaidīsim, jo
Zatlera izvēle var mainīt situāciju. Ja nodibinās partiju un nepieļaus gauži greizas kļūdas, tad viņiem noteikti ir cerības uz ne to mazāko pārstāvniecību Saeimā. Tad tas nozīmēs vietu atņemšanu gan ZZS, gan "Vienotībai", kamēr nacionāli orientētiem droši vien būs vairāk balsu, nekā bija.
Es minētu – jau pāri 10 vietām. "Saskaņas centram" – domāju, mazāk vietu nekā iepriekš.
V. Krustiņš: – Ko jūs domājat par tiem oligarhiem? Kā viņus likvidēsim – politiski, mantiski?
– Vienkārši nevajag vairs jaukt kopā biznesu ar politiku. Piekrītu, ka mums nav tikai trīs oligarhi. Ir vairāki, kuri savu iepriekš iekrāto bagātību mēģina konvertēt politiskajā ietekmē.
ceturtdiena, 2011. gada 30. jūnijs
Raivis Dzintars: Nacionālie jautājumi – sāpīgi, jo neatrisināti"
http://www.la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=319662:lnacionlie-jautjumi--spgi-jo-neatrisintir&catid=72:politika&Itemid=95
30.06.2011 Ināra Mūrniece
Latviska un taisnīga Latvija – tāds ir Nacionālās apvienības "Visu Latvijai"/"TB"/LNNK virsuzdevums, tuvojoties 11. Saeimas vēlēšanām, apgalvo Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs, Saeimas deputāts Raivis Dzintars.
Iedzīvotāju apziņā nacionālie jautājumi Latvijā ir tik sāpīgi, jo valdošās partijas iepriekšējos divdesmit gadus nav tos pienācīgi risinājušas, nav stiprinājušas latviešu kā valstsnācijas lomu un devušas pretsparu Latvijas valstij klaji nedraudzīgām aktivitātēm, uzsver Raivis Dzintars. To, ka latviešos ar jaunu sparu modusies izpratne par nacionālo vērtību svarīgumu, kā arī neapmierinātība ar līdzšinējo valdošo partiju politiku, liecina ievērojamais pieplūdums, ko pēdējās divās nedēļās pieredzējusi "Visu Latvijai" – 42 jauni biedri un 52 atbalstītāji. To vidū – uzņēmuma "CDI" vadītājs un portāla Atlants.lv īpašnieks Gatis Sprūds, mūziķe un producente Laila Ilze Purmaliete, "Līvu" dibinātājs Juris Pavītols un citi. Būtisks papildinājums "Visu Latvijai" rindām ir starptautiski pazīstamā valodniece, filoloģijas zinātņu doktore Vineta Poriņa, kas ir arī apvienības kandidāte izglītības un zinātnes ministra amatam.
Zīmīgi, ka biedru pieplūdums "Visu Latviaji" rindās noticis tieši pēc parakstu vākšanas kampaņas par pāreju uz valsts valodu valsts finansētajās skolās. V. Poriņa atzīst: sabiedrības apziņā ir notikušas pozitīvas pārmaiņas, pieaug latviskā pašapziņa.
Partijā viņa iestājusies, lai panāktu to, ko secinājusi savos pētījumos – ir jāveicina latviešu kā valstsnācijas pašapziņa un jānovērš latviešu valodas runātāju diskriminācija.
Cer uz 20 vietām Saeimā
23. jūlijā plānots Nacionālās apvienības "Visu Latvijai"/"TB"/LNNK kongress, kurā plānota abu apvienības politisko partiju apvienošanās. Pretēji citām politiskām apvienībām, idejiskā ziņā Nacionālajā apvienībā valda saskaņa, tās biedri ir izsijāti, arī kopīgā sastrādāšanās bijusi laba. Tomēr, visticamāk, 11. Saeimas vēlēšanās Nacionālā apvienība vēl nestartēs kā vienota politiska partija, jo var nepagūt nokārtot reģistrāciju. 11. Saeimas vēlēšanās Nacionālā apvienība tēmē uz 20 vietām, un tas būtu liels solis uz priekšu, salīdzinot ar iepriekš iegūtajām astoņām vietām.
R. Dzintars pragmātiski nosauc padarītos un vēl veicamos darbus. Pēdējā laika lielākais Nacionālās apvienības sasniegums ir pieņemtie grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā, palielinot sodus par Valsts valodas likuma pārkāpumiem; turpinās darbs pie valsts valodas statusa nostiprināšanas Darba likumā, iesniegti likuma grozījumi, lai no Imigrācijas likuma izslēgtu normu, ka pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijā varētu iegūt, pamatojoties uz ieguldījumu nekustamā īpašumā; jāpalielina Valsts valodas centra valodas inspekcijas jauda... Jānovērš arī uzbrukumi Latvijas kā nacionālas valsts pamatiem, turpina R. Dzinatrs. Viņš uzskata, ka būtu daudz aktīvāk jāvēršas pret Latvijas valstij naidīgām organizācijām, un te kritērijus izstrādāt vajadzētu Latvijas drošības dienestiem.
Tomēr daudz tālejošāks uzdevums būtu valstiskās piederības apziņas veidošana – gan jauniešos, gan sabiedrībā kopumā, atzīst R. Dzintars. "Kad runā par iedzīvotāju aizceļošanu, bieži uzsver tikai ekonomisko faktoru. Bet tikpat nozīmīgi ir tas, kā cilvēkā spējam nostiprināt saikni ar dzimteni, lai viņš Latvijā justos labi kā mājās, lai Latvijai viņa skatījumā būtu arī emocionāla vērtība. Jo vienmēr jau kaut kur citur pasaulē varēs nopelnīt vairāk..." Satraucoši, piebilst politiķis, ka par aizceļošanu domā arvien vairāk skolēnu, kuri vēl ir neziņā, kā viņiem veiksies Latvijas darba tirgū. Tāpēc jādomā par sabiedrisko mediju saturu, valstiskas audzināšanas principi jānostiprina izglītības standartā, vairāk jāatbalsta jauniešu organizācijas – mazpulki, skauti, gaidas, jaunsardze un citas.
Bez provokatoru birkas
Taisnīguma principa nostiprināšana ir otra Nacionālās apvienības apņemšanās, un tas skarot visplašāko jautājumu spektru – sociālo jomu, darba tiesības, izglītību un citas. "Tas, ka latvietis savā valstī, īpaši lielajās pilsētās, valodas jomā tiek diskriminēts, arī ir netaisnīgums," apgalvo R. Dzintars. Viņš atsaucas arī uz Saeimas balsojumu par Aināra Šlesera dzīvesvietas kratīšanu, kur "Saeimas deputāti uzņēmās tiesnešu lomu un deva signālu, ka daži Latvijas iedzīvotāji ir "vienlīdzīgāki" par citiem," ironizē R. Dzintars.
Izskan arī kritika saistībā ar Nacionālās apvienības rosināto parakstu vākšanu izglītības jomā. Daži neapmierinātie pārmet, ka Nacionālā apvienība nav rīkojusi aktīvāku reklāmas kampaņu; citi priecājas, ka pasākums izgāzies. R. Dzintars par to saka: naudas kampaņai bija tik, cik bija, un daudz kas izdarīts arī bez tās.
"Mēs bijām vienīgā Saeimas partija, kas par to iestājās, un pieredzējām ļoti spēcīgu pretkampaņu. Tomēr 120 000 parakstu ir nozīmīgs svars, un tiek domāts par grozījumiem Vispārējās izglītības likumā. Esam gatavi diskutēt, piemēram, ja mūsu kolēģi Saeimā uzskatīs, ka nav iespējams pāriet uz mācībām valsts valodā 12, bet ir iespējams 15 gados, vai arī argumentēs, kāpēc nevajadzētu sākt šo pāreju pirmajā, bet varētu, teiksim, piektajā klasē. Nav tā, ka ļoti turēsimies pie mūsu izstrādātās likuma redakcijas; mērķis – pakāpeniska pāreja uz mācībām valsts valodā – ir galvenais."
Rudenī gaidāma krievu šovinistu rosinātā parakstu vākšana, lai krievu valodai piešķirtu valsts valodas statusu. Daži te Nacionālo apvienību cenšas iztēlot par vainīgajiem, kuri izprovocējuši šādu pretreakciju. Šo vainu Nacionālā apvienība neuzņemas. "Ja turamies pie šādas loģikas, tad vispār neko nedrīkstētu darīt nacionālo interešu aizstāvībai, jo ikviens šāds solis, lūk, var tikt izmantots par ieganstu! Tā būtu ačgārna politika," domā R. Dzintars. Lindermans, Osipovs, Gapoņenko un citi, kas stāv šīs iniciatīvas priekšgalā, jau arvien bijuši par krievu kā valsts valodu, nulles pilsonības variantu, nepilsoņu tiesībām vēlēt pašvaldības.
"Priekšvēlēšanu gaisotnē katra partija sevi sauc par nacionālu. Iepriekšējos septiņos mēnešos Latvijas pilsoņiem bijis diezgan laika novērtēt, vai partiju vārdi saskan ar darbiem, un sākt stratēģiski domāt, par ko balsot nākamajās vēlēšanās," tā R. Dzintars.
30.06.2011 Ināra Mūrniece
Latviska un taisnīga Latvija – tāds ir Nacionālās apvienības "Visu Latvijai"/"TB"/LNNK virsuzdevums, tuvojoties 11. Saeimas vēlēšanām, apgalvo Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs, Saeimas deputāts Raivis Dzintars.
Iedzīvotāju apziņā nacionālie jautājumi Latvijā ir tik sāpīgi, jo valdošās partijas iepriekšējos divdesmit gadus nav tos pienācīgi risinājušas, nav stiprinājušas latviešu kā valstsnācijas lomu un devušas pretsparu Latvijas valstij klaji nedraudzīgām aktivitātēm, uzsver Raivis Dzintars. To, ka latviešos ar jaunu sparu modusies izpratne par nacionālo vērtību svarīgumu, kā arī neapmierinātība ar līdzšinējo valdošo partiju politiku, liecina ievērojamais pieplūdums, ko pēdējās divās nedēļās pieredzējusi "Visu Latvijai" – 42 jauni biedri un 52 atbalstītāji. To vidū – uzņēmuma "CDI" vadītājs un portāla Atlants.lv īpašnieks Gatis Sprūds, mūziķe un producente Laila Ilze Purmaliete, "Līvu" dibinātājs Juris Pavītols un citi. Būtisks papildinājums "Visu Latvijai" rindām ir starptautiski pazīstamā valodniece, filoloģijas zinātņu doktore Vineta Poriņa, kas ir arī apvienības kandidāte izglītības un zinātnes ministra amatam.
Zīmīgi, ka biedru pieplūdums "Visu Latviaji" rindās noticis tieši pēc parakstu vākšanas kampaņas par pāreju uz valsts valodu valsts finansētajās skolās. V. Poriņa atzīst: sabiedrības apziņā ir notikušas pozitīvas pārmaiņas, pieaug latviskā pašapziņa.
Partijā viņa iestājusies, lai panāktu to, ko secinājusi savos pētījumos – ir jāveicina latviešu kā valstsnācijas pašapziņa un jānovērš latviešu valodas runātāju diskriminācija.
Cer uz 20 vietām Saeimā
23. jūlijā plānots Nacionālās apvienības "Visu Latvijai"/"TB"/LNNK kongress, kurā plānota abu apvienības politisko partiju apvienošanās. Pretēji citām politiskām apvienībām, idejiskā ziņā Nacionālajā apvienībā valda saskaņa, tās biedri ir izsijāti, arī kopīgā sastrādāšanās bijusi laba. Tomēr, visticamāk, 11. Saeimas vēlēšanās Nacionālā apvienība vēl nestartēs kā vienota politiska partija, jo var nepagūt nokārtot reģistrāciju. 11. Saeimas vēlēšanās Nacionālā apvienība tēmē uz 20 vietām, un tas būtu liels solis uz priekšu, salīdzinot ar iepriekš iegūtajām astoņām vietām.
R. Dzintars pragmātiski nosauc padarītos un vēl veicamos darbus. Pēdējā laika lielākais Nacionālās apvienības sasniegums ir pieņemtie grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā, palielinot sodus par Valsts valodas likuma pārkāpumiem; turpinās darbs pie valsts valodas statusa nostiprināšanas Darba likumā, iesniegti likuma grozījumi, lai no Imigrācijas likuma izslēgtu normu, ka pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijā varētu iegūt, pamatojoties uz ieguldījumu nekustamā īpašumā; jāpalielina Valsts valodas centra valodas inspekcijas jauda... Jānovērš arī uzbrukumi Latvijas kā nacionālas valsts pamatiem, turpina R. Dzinatrs. Viņš uzskata, ka būtu daudz aktīvāk jāvēršas pret Latvijas valstij naidīgām organizācijām, un te kritērijus izstrādāt vajadzētu Latvijas drošības dienestiem.
Tomēr daudz tālejošāks uzdevums būtu valstiskās piederības apziņas veidošana – gan jauniešos, gan sabiedrībā kopumā, atzīst R. Dzintars. "Kad runā par iedzīvotāju aizceļošanu, bieži uzsver tikai ekonomisko faktoru. Bet tikpat nozīmīgi ir tas, kā cilvēkā spējam nostiprināt saikni ar dzimteni, lai viņš Latvijā justos labi kā mājās, lai Latvijai viņa skatījumā būtu arī emocionāla vērtība. Jo vienmēr jau kaut kur citur pasaulē varēs nopelnīt vairāk..." Satraucoši, piebilst politiķis, ka par aizceļošanu domā arvien vairāk skolēnu, kuri vēl ir neziņā, kā viņiem veiksies Latvijas darba tirgū. Tāpēc jādomā par sabiedrisko mediju saturu, valstiskas audzināšanas principi jānostiprina izglītības standartā, vairāk jāatbalsta jauniešu organizācijas – mazpulki, skauti, gaidas, jaunsardze un citas.
Bez provokatoru birkas
Taisnīguma principa nostiprināšana ir otra Nacionālās apvienības apņemšanās, un tas skarot visplašāko jautājumu spektru – sociālo jomu, darba tiesības, izglītību un citas. "Tas, ka latvietis savā valstī, īpaši lielajās pilsētās, valodas jomā tiek diskriminēts, arī ir netaisnīgums," apgalvo R. Dzintars. Viņš atsaucas arī uz Saeimas balsojumu par Aināra Šlesera dzīvesvietas kratīšanu, kur "Saeimas deputāti uzņēmās tiesnešu lomu un deva signālu, ka daži Latvijas iedzīvotāji ir "vienlīdzīgāki" par citiem," ironizē R. Dzintars.
Izskan arī kritika saistībā ar Nacionālās apvienības rosināto parakstu vākšanu izglītības jomā. Daži neapmierinātie pārmet, ka Nacionālā apvienība nav rīkojusi aktīvāku reklāmas kampaņu; citi priecājas, ka pasākums izgāzies. R. Dzintars par to saka: naudas kampaņai bija tik, cik bija, un daudz kas izdarīts arī bez tās.
"Mēs bijām vienīgā Saeimas partija, kas par to iestājās, un pieredzējām ļoti spēcīgu pretkampaņu. Tomēr 120 000 parakstu ir nozīmīgs svars, un tiek domāts par grozījumiem Vispārējās izglītības likumā. Esam gatavi diskutēt, piemēram, ja mūsu kolēģi Saeimā uzskatīs, ka nav iespējams pāriet uz mācībām valsts valodā 12, bet ir iespējams 15 gados, vai arī argumentēs, kāpēc nevajadzētu sākt šo pāreju pirmajā, bet varētu, teiksim, piektajā klasē. Nav tā, ka ļoti turēsimies pie mūsu izstrādātās likuma redakcijas; mērķis – pakāpeniska pāreja uz mācībām valsts valodā – ir galvenais."
Rudenī gaidāma krievu šovinistu rosinātā parakstu vākšana, lai krievu valodai piešķirtu valsts valodas statusu. Daži te Nacionālo apvienību cenšas iztēlot par vainīgajiem, kuri izprovocējuši šādu pretreakciju. Šo vainu Nacionālā apvienība neuzņemas. "Ja turamies pie šādas loģikas, tad vispār neko nedrīkstētu darīt nacionālo interešu aizstāvībai, jo ikviens šāds solis, lūk, var tikt izmantots par ieganstu! Tā būtu ačgārna politika," domā R. Dzintars. Lindermans, Osipovs, Gapoņenko un citi, kas stāv šīs iniciatīvas priekšgalā, jau arvien bijuši par krievu kā valsts valodu, nulles pilsonības variantu, nepilsoņu tiesībām vēlēt pašvaldības.
"Priekšvēlēšanu gaisotnē katra partija sevi sauc par nacionālu. Iepriekšējos septiņos mēnešos Latvijas pilsoņiem bijis diezgan laika novērtēt, vai partiju vārdi saskan ar darbiem, un sākt stratēģiski domāt, par ko balsot nākamajās vēlēšanās," tā R. Dzintars.
svētdiena, 2011. gada 26. jūnijs
Jurkāns - Krievijas interešu aizstāvis
INTERVIJA AR Jāni JURKĀNU.
2011.g.25.jūnija „Latvijas Avīzē” bija intervija ar bijušo ārlietu ministru Jāni Jurkānu. Sākotnēji mani pārņēma dusmas, ka jālasa saruna ar latviešiem pilnīgi naidīgu cilvēku, bet pakāpeniski sapratu, ka savās atbildēs Jurkāns sevi atmasko vēl vairāk. Viņš nosoda to, ka SC netiek laists valdībā, saka, ka nevajag lietot vārdu okupācija, ka slikti ir saukļi „krievi nāk” un „latvieti, nepadodies!”, ka panākumus gūs tā partija, par kuru balsos gan latvieši, gan krievi. Tādu partiju centās veidot Šlesers un Raimonds Pauls, pats Jurkāns bija tās konsultants un tā saucās Latvijas Pirmā partija. Tomēr tā panākumus neguva. Tagad sākusies gatavošanās 11. Saeimas vēlēšanām. Visa saruna virzīta uz to, lai valdībā tiktu SC. Tas, ka šīs partijas deputāti 14. jūnijā, komunistisko represiju upuru piemiņas dienā, ignorēja piemiņas pasākumu pie Brīvības pieminekļa, Jurkānam nav ko atbildēt, kaut gan tā ir staļinisma aizstāvēšana. Vēlreiz latviešiem naidīgais politiķis sevi atmasko, un tas ir labi. Vēlētāji 17. septembrī, kad notiks jaunās Saeimas vēlēšanas, nebalsos par promaskaviskām un oligarhu partijām. Meļiem un demagogiem jau grūtāk piekrāpt vēlētājus.
ATIS SKALBERGS
2011.g.25.jūnija „Latvijas Avīzē” bija intervija ar bijušo ārlietu ministru Jāni Jurkānu. Sākotnēji mani pārņēma dusmas, ka jālasa saruna ar latviešiem pilnīgi naidīgu cilvēku, bet pakāpeniski sapratu, ka savās atbildēs Jurkāns sevi atmasko vēl vairāk. Viņš nosoda to, ka SC netiek laists valdībā, saka, ka nevajag lietot vārdu okupācija, ka slikti ir saukļi „krievi nāk” un „latvieti, nepadodies!”, ka panākumus gūs tā partija, par kuru balsos gan latvieši, gan krievi. Tādu partiju centās veidot Šlesers un Raimonds Pauls, pats Jurkāns bija tās konsultants un tā saucās Latvijas Pirmā partija. Tomēr tā panākumus neguva. Tagad sākusies gatavošanās 11. Saeimas vēlēšanām. Visa saruna virzīta uz to, lai valdībā tiktu SC. Tas, ka šīs partijas deputāti 14. jūnijā, komunistisko represiju upuru piemiņas dienā, ignorēja piemiņas pasākumu pie Brīvības pieminekļa, Jurkānam nav ko atbildēt, kaut gan tā ir staļinisma aizstāvēšana. Vēlreiz latviešiem naidīgais politiķis sevi atmasko, un tas ir labi. Vēlētāji 17. septembrī, kad notiks jaunās Saeimas vēlēšanas, nebalsos par promaskaviskām un oligarhu partijām. Meļiem un demagogiem jau grūtāk piekrāpt vēlētājus.
ATIS SKALBERGS
piektdiena, 2011. gada 24. jūnijs
Vienotības steidzināšana & PS problēmas
http://zinas.nra.lv/viedokli/bens-latkovskis/49354-vienotibas-steidzinasana.htm
Piektdiena, 10.jūnijs (2011) | Bens Latkovskis
Vēl pirms dažiem mēnešiem notikušajā Pilsoniskās savienības (PS) kopsapulcē Vienotības pārtapšana par vienotu partiju tika prognozēta nākamā gada pavasarī, bet pēdējā laika notikumi liek šo procesu pasteidzināt.
Tā kā radušās dažas juridiskas neskaidrības, sestdien notiks atkārtots PS kongress, kura galvenais uzdevums būs novērst pēdējos juridiski formālos šķēršļus, lai visas trīs apvienības Vienotība sastāvdaļas varētu izveidot vienotu partiju jau tuvāko mēnešu laikā. Tāpēc PS kongress iecerēts tīri tehnisks, un pat nolemts nemainīt iepriekšējo valdi, kuras sastāvs izraisīja zināmu nervozitāti.
Atgādināšu, ka PS jaunajā valdē netika ievēlēti tādi ar ārvalstu un pašmāju oligarhiskām struktūrām saistīti personāži kā Sarmīte Ēlerte, Arvils Ašeradens, Ilze Viņķele un Uģis Rotbergs. Ašeradenam valdes vēlēšanās bija vienāds balsu skaits ar PS jauniešu nodaļas vadītāju Lindu Medeni. Atkārtotās vēlēšanās uzvarēja Medene, un Sandra Kalniete diezgan asā formā pieprasīja viņai atdot savu vietu Ašeradenam, novedot meiteni līdz asarām. Tomēr Medenei pietika dūšas atteikt ietekmīgajai partijas vadonei. Rezultātā viens no PS faktiskajiem līderiem netika ievēlēts partijas valdē. Pēc šiem valdes vēlēšanu rezultātiem sākās juridiskas spēlītes, apšaubot kopsapulces lēmumu leģitimitāti, taču ar vienu Valsts prezidenta Valda Zatlera rīkojumu tās padarītas nenozīmīgas. Tagad uzdevumi jau pavisam citi. PS valdes sastāvs nevienu vairs neinteresē, jo arī pati PS pārdzīvo pēdējos savas pastāvēšanas mēnešus. Jau augustā priekšvēlēšanu sprinta distancē jādodas jaunajai Vienotībai. Tā ir paredzēts plānā. Vai tā būs, lūk, tas ir jautājums.
Iekšējās pretrunas ir galvenais lielu organizāciju klupšanas akmens, ja vien to priekšgalā nav spēcīgs līderis. Kopš Vienotības zīmola parādīšanās šim veidojumam ir bijušas līderības problēmas. Uz iepriekšējām vēlēšanām līdera krekliņu uzvilka premjers Valdis Dombrovskis. Ir skaidrs, ka šajās vēlēšanās viņš vairs nevar pildīt šo lomu, jo neizskatās pietiekami revolucionārs, tas ir, antioligarhisks. Neskaidrības par Dombrovska un viņa padomnieces Bukānes ģimeņu kopējo biznesu izraisa pamatotas aizdomas par smagu interešu konfliktu, kas neļauj Dombrovskim ar pietiekamu pārliecību skandēt saukli – nē, oligarhiem!
Jāmeklē cits līderis. Vislabākais būtu Zatlers, bet bijušajam prezidentam kaut kā neklājas sēdēt pie viena galda ar tādiem šeptmaņiem kā Jaunups un Kampars. Un šajā vietā parādās grūti risināma pretruna. Pie siles grib palikt visi – gan Kampars, gan Jaunups, gan pārējie. Taču jaunā politiskā konjunktūra ir mainījusi vērtēšanas kritērijus. Veiklais zēns Jaunups vairs nav partijai un partijas cilvēkiem vajadzīga persona, bet gan tipāžs, ar kuru līdz vēlēšanām atrasties vienā telpā ir tikpat bīstami kā ar kādu no «īstajiem» oligarhiem. Tā nu sagadījies, ka atbilstoši jaunajai mitoloģijai PS rindās ir mazāk cilvēku, kurus var apsūdzēt par kaut kādu iezīmju sakritību ar tā dēvētajiem oligarhiem. Savukārt Vienotība ir salīdzinoši labi tautā aizgājusi preču zīme, kuru privatizēt vēlētos ne viens vien.
Solvita Āboltiņa vienā no savām pēdējām intervijām laikrakstā Diena atļaujas pateikt to, ko varētu pat nosaukt par provokāciju. Viņa esošo politisko izkārtojumu latviešu spārnā iedala trijos blokos – oligarhu, Jaunā laika realizētās politikas Vienotības blokā un nacionālajā blokā. Laikā, kad publiski tiek deklarēta nepieciešamība vienoties, Āboltiņa saviem partneriem iegrūž degunā – Vienotības pamatā ir tieši Jaunā laika (JL) realizētā politika. Jādomā, ka šī nav nejauši izsprukusi frāze. Pārtulkota parastā valodā, tā nozīmē – es tikai priecātos, ja PS pamestu Vienotības kuģi. Saulainu taciņu. Taču nekas neliecina, ka Aboltiņas sapņi varētu piepildīties. Gluži otrādi. Jaunajos apstākļos otro elpu atguvusi PS, kas pēc vēlēšanām bija smakusi zem JL dominantes. Lai gan daži Vienotības propagandisti, piemēram, Kārlis Streips, jau vairākkārt ieteikuši Vienotībai atbrīvoties no tādiem darboņiem kā Kampars, Dombrovskis, Bendrāte un citiem, realitātē tas diez vai ir iespējams. Attīrīšanās uzdevums tiks uzticēts vēlētājiem, kuri ar plusiņiem nokoriģēs vēlēšanu sarakstus.
PS pieļauj, ka no partijas uz Nacionālo apvienību varētu aiziet daži individuāli biedri, bet partijas spice tomēr paliks nākamās Vienotības kodolā. Paredzams, ka Vienotības dibināšanas kongresā tiks ievēlēta 21 cilvēka liela valde. Pa 7 pārstāvjiem no katras partijas, taču pēc vēlēšanām tiks sasaukts kongress, kurš izvērtēs vēlēšanu rezultātus un ievēlēs jaunu valdi jau bez jebkādām veco partiju kvotām. Problēma ir tā, ka pēc vēlēšanām var izrādīties, ka Vienotības elektorāta nišā galvenais spēlētājs ir nevis Vienotība, bet gan Nacionālā apvienība vai jaunā Zatlera partija. Ja notikumi attīstīsies pēc šāda scenārija, tad uzvarētāji, iespējams, būs tieši tie, kas laikus pārlēks no piesūcekņiem apaugušās Vienotības galēras uz kādu ātrāk ejošu kuģi.
Piektdiena, 10.jūnijs (2011) | Bens Latkovskis
Vēl pirms dažiem mēnešiem notikušajā Pilsoniskās savienības (PS) kopsapulcē Vienotības pārtapšana par vienotu partiju tika prognozēta nākamā gada pavasarī, bet pēdējā laika notikumi liek šo procesu pasteidzināt.
Tā kā radušās dažas juridiskas neskaidrības, sestdien notiks atkārtots PS kongress, kura galvenais uzdevums būs novērst pēdējos juridiski formālos šķēršļus, lai visas trīs apvienības Vienotība sastāvdaļas varētu izveidot vienotu partiju jau tuvāko mēnešu laikā. Tāpēc PS kongress iecerēts tīri tehnisks, un pat nolemts nemainīt iepriekšējo valdi, kuras sastāvs izraisīja zināmu nervozitāti.
Atgādināšu, ka PS jaunajā valdē netika ievēlēti tādi ar ārvalstu un pašmāju oligarhiskām struktūrām saistīti personāži kā Sarmīte Ēlerte, Arvils Ašeradens, Ilze Viņķele un Uģis Rotbergs. Ašeradenam valdes vēlēšanās bija vienāds balsu skaits ar PS jauniešu nodaļas vadītāju Lindu Medeni. Atkārtotās vēlēšanās uzvarēja Medene, un Sandra Kalniete diezgan asā formā pieprasīja viņai atdot savu vietu Ašeradenam, novedot meiteni līdz asarām. Tomēr Medenei pietika dūšas atteikt ietekmīgajai partijas vadonei. Rezultātā viens no PS faktiskajiem līderiem netika ievēlēts partijas valdē. Pēc šiem valdes vēlēšanu rezultātiem sākās juridiskas spēlītes, apšaubot kopsapulces lēmumu leģitimitāti, taču ar vienu Valsts prezidenta Valda Zatlera rīkojumu tās padarītas nenozīmīgas. Tagad uzdevumi jau pavisam citi. PS valdes sastāvs nevienu vairs neinteresē, jo arī pati PS pārdzīvo pēdējos savas pastāvēšanas mēnešus. Jau augustā priekšvēlēšanu sprinta distancē jādodas jaunajai Vienotībai. Tā ir paredzēts plānā. Vai tā būs, lūk, tas ir jautājums.
Iekšējās pretrunas ir galvenais lielu organizāciju klupšanas akmens, ja vien to priekšgalā nav spēcīgs līderis. Kopš Vienotības zīmola parādīšanās šim veidojumam ir bijušas līderības problēmas. Uz iepriekšējām vēlēšanām līdera krekliņu uzvilka premjers Valdis Dombrovskis. Ir skaidrs, ka šajās vēlēšanās viņš vairs nevar pildīt šo lomu, jo neizskatās pietiekami revolucionārs, tas ir, antioligarhisks. Neskaidrības par Dombrovska un viņa padomnieces Bukānes ģimeņu kopējo biznesu izraisa pamatotas aizdomas par smagu interešu konfliktu, kas neļauj Dombrovskim ar pietiekamu pārliecību skandēt saukli – nē, oligarhiem!
Jāmeklē cits līderis. Vislabākais būtu Zatlers, bet bijušajam prezidentam kaut kā neklājas sēdēt pie viena galda ar tādiem šeptmaņiem kā Jaunups un Kampars. Un šajā vietā parādās grūti risināma pretruna. Pie siles grib palikt visi – gan Kampars, gan Jaunups, gan pārējie. Taču jaunā politiskā konjunktūra ir mainījusi vērtēšanas kritērijus. Veiklais zēns Jaunups vairs nav partijai un partijas cilvēkiem vajadzīga persona, bet gan tipāžs, ar kuru līdz vēlēšanām atrasties vienā telpā ir tikpat bīstami kā ar kādu no «īstajiem» oligarhiem. Tā nu sagadījies, ka atbilstoši jaunajai mitoloģijai PS rindās ir mazāk cilvēku, kurus var apsūdzēt par kaut kādu iezīmju sakritību ar tā dēvētajiem oligarhiem. Savukārt Vienotība ir salīdzinoši labi tautā aizgājusi preču zīme, kuru privatizēt vēlētos ne viens vien.
Solvita Āboltiņa vienā no savām pēdējām intervijām laikrakstā Diena atļaujas pateikt to, ko varētu pat nosaukt par provokāciju. Viņa esošo politisko izkārtojumu latviešu spārnā iedala trijos blokos – oligarhu, Jaunā laika realizētās politikas Vienotības blokā un nacionālajā blokā. Laikā, kad publiski tiek deklarēta nepieciešamība vienoties, Āboltiņa saviem partneriem iegrūž degunā – Vienotības pamatā ir tieši Jaunā laika (JL) realizētā politika. Jādomā, ka šī nav nejauši izsprukusi frāze. Pārtulkota parastā valodā, tā nozīmē – es tikai priecātos, ja PS pamestu Vienotības kuģi. Saulainu taciņu. Taču nekas neliecina, ka Aboltiņas sapņi varētu piepildīties. Gluži otrādi. Jaunajos apstākļos otro elpu atguvusi PS, kas pēc vēlēšanām bija smakusi zem JL dominantes. Lai gan daži Vienotības propagandisti, piemēram, Kārlis Streips, jau vairākkārt ieteikuši Vienotībai atbrīvoties no tādiem darboņiem kā Kampars, Dombrovskis, Bendrāte un citiem, realitātē tas diez vai ir iespējams. Attīrīšanās uzdevums tiks uzticēts vēlētājiem, kuri ar plusiņiem nokoriģēs vēlēšanu sarakstus.
PS pieļauj, ka no partijas uz Nacionālo apvienību varētu aiziet daži individuāli biedri, bet partijas spice tomēr paliks nākamās Vienotības kodolā. Paredzams, ka Vienotības dibināšanas kongresā tiks ievēlēta 21 cilvēka liela valde. Pa 7 pārstāvjiem no katras partijas, taču pēc vēlēšanām tiks sasaukts kongress, kurš izvērtēs vēlēšanu rezultātus un ievēlēs jaunu valdi jau bez jebkādām veco partiju kvotām. Problēma ir tā, ka pēc vēlēšanām var izrādīties, ka Vienotības elektorāta nišā galvenais spēlētājs ir nevis Vienotība, bet gan Nacionālā apvienība vai jaunā Zatlera partija. Ja notikumi attīstīsies pēc šāda scenārija, tad uzvarētāji, iespējams, būs tieši tie, kas laikus pārlēks no piesūcekņiem apaugušās Vienotības galēras uz kādu ātrāk ejošu kuģi.
trešdiena, 2011. gada 22. jūnijs
Antoglobālisti pie DP pieprasa apturēt genocīdu
http://www.delfi.lv/news/national/riga/pie-dp-ap-desmit-antiglobalistu-pieprasa-apturet-genocidu.d?id=39146189
LETA | 17. jūnijs 2011
Piektdien pēc plkst.14 aptuveni desmit biedrības "Antiglobālistu" pārstāvju ir pulcējās pie Drošības policijas (DP) ēkas Rīgā, K.Barona ielā 99a, aicinot DP pārstāvjus nākt ārā, lai pastāstītu iedzīvotājiem par savu darbu Latvijas valsts drošības jomā.
Ar vienu no plakātiem protestētāji pieprasa "Apturēt genocīdu pret Latvijas iedzīvotājiem", otrs plakāts jautā "Kam kalpo Valsts Drošības policija?", bet uz trešā plakāta uzrakstīts aicinājums DP pārstāvjiem nākt laukā parunāties.
Kā pastāstīja biedrības "Antiglobālisti" vadītājs Andris Orols, šī akcija ir iecerēta kā publiska preses konference ar DP dalību. Organizācija iepriekš esot nosūtījusi aicinājumu DP pārstāvjiem iznākt ārā no savas darba vietas un paskaidrot, kāpēc viņi pieļauj, ka valstī "viss brūk kopā".
Kā norādīja Orols, Latvijā patlaban ir apdraudēta valsts drošība, tai skaitā ekonomiskā drošība, taču DP nedarot neko, lai situāciju normalizētu. Pat ja Saeimas deputāti nav pietiekami kompetenti, ir jābūt kādai institūcijai, kas viņus var "nolikt pie vietas", sacīja Orols, un, pēc viņa domām, šai institūcijai jābūt DP.
Kā novēroja aģentūra LETA, mītiņa dalībnieki uzvedas klusi un mierīgi, bet notiekošo uzrauga vairākas Valsts policijas ekipāžas. Pagaidām pie protestētājiem nav iznācis neviens DP pārstāvis.
Biedrība "Antiglobālisti" un "Gustava Celmiņa centrs" šodien no plkst.14 līdz 16 rīkos mītiņu pie Drošības policijas ēkas Rīgā, K.Barona ielā 99a, aģentūru LETA informēja organizāciju pārstāvji.
Mītiņa mērķis esot saņemt publiskas atbildes no Drošības policijas pārstāvjiem jautājumos, kas saistīti ar esošo situāciju valstī.
Papildus sapulces pieteikumam Rīgas domē ir iesniegts aicinājums Drošības policijai deleģēt savus pārstāvjus publiskai sarunai.
LETA | 17. jūnijs 2011
Piektdien pēc plkst.14 aptuveni desmit biedrības "Antiglobālistu" pārstāvju ir pulcējās pie Drošības policijas (DP) ēkas Rīgā, K.Barona ielā 99a, aicinot DP pārstāvjus nākt ārā, lai pastāstītu iedzīvotājiem par savu darbu Latvijas valsts drošības jomā.
Ar vienu no plakātiem protestētāji pieprasa "Apturēt genocīdu pret Latvijas iedzīvotājiem", otrs plakāts jautā "Kam kalpo Valsts Drošības policija?", bet uz trešā plakāta uzrakstīts aicinājums DP pārstāvjiem nākt laukā parunāties.
Kā pastāstīja biedrības "Antiglobālisti" vadītājs Andris Orols, šī akcija ir iecerēta kā publiska preses konference ar DP dalību. Organizācija iepriekš esot nosūtījusi aicinājumu DP pārstāvjiem iznākt ārā no savas darba vietas un paskaidrot, kāpēc viņi pieļauj, ka valstī "viss brūk kopā".
Kā norādīja Orols, Latvijā patlaban ir apdraudēta valsts drošība, tai skaitā ekonomiskā drošība, taču DP nedarot neko, lai situāciju normalizētu. Pat ja Saeimas deputāti nav pietiekami kompetenti, ir jābūt kādai institūcijai, kas viņus var "nolikt pie vietas", sacīja Orols, un, pēc viņa domām, šai institūcijai jābūt DP.
Kā novēroja aģentūra LETA, mītiņa dalībnieki uzvedas klusi un mierīgi, bet notiekošo uzrauga vairākas Valsts policijas ekipāžas. Pagaidām pie protestētājiem nav iznācis neviens DP pārstāvis.
Biedrība "Antiglobālisti" un "Gustava Celmiņa centrs" šodien no plkst.14 līdz 16 rīkos mītiņu pie Drošības policijas ēkas Rīgā, K.Barona ielā 99a, aģentūru LETA informēja organizāciju pārstāvji.
Mītiņa mērķis esot saņemt publiskas atbildes no Drošības policijas pārstāvjiem jautājumos, kas saistīti ar esošo situāciju valstī.
Papildus sapulces pieteikumam Rīgas domē ir iesniegts aicinājums Drošības policijai deleģēt savus pārstāvjus publiskai sarunai.
Oligarhu izvadītāju finansētāji saistīti ar "Vienotību"
http://zinas.nra.lv/latvija/politika/50056-oligarhu-izvaditaju-finansetaji-saistiti-ar-vienotibu.htm
Otrdiena, 21.jūnijs (2011), plkst.07:25 | Kristaps Kārkliņš
Jūnija sākumā rīkoto Oligarhu kapusvētku finansētāju vidū ir ar Vienotības priekšvēlēšanu kampaņu saistīts uzņēmums. Tā īpašnieks noliedz, ka būtu devis jebkādus līdzekļus šā pasākuma atbalstīšanai, taču neslēpj, ka devis piekrišanu līdzekļu piešķiršanai portāla manabalss.lv izveidei.
Savukārt izvadītāji deklarējuši pamatprincipus, kuri nosaka, ka šī akcija būs bez politiķu piedalīšanās un to nesponsorēs neviena no Saeimā esošajām partijām.
Starp 8. jūnija pasākuma finansētājiem ar 488 latiem piedalījusies arī reklāmas aģentūra Inspired Communications. Uzņēmumu reģistru apkalpojošās Lursoft dati liecina, ka SIA Inspired Communications dalībnieki ir trīs, no kuriem 30 procentu pieder SIA MWG. Aiz šā nosaukuma slēpjas mediju aģentūra McCann WorldGroup, kuras 95 procentu turētājs ir Ainārs Ščipčinskis. Tieši viņš bija viens no tiem, kurš pirms 10. Saeimas vēlēšanām piedalījās Vienotības reklāmas kampaņas izstrādē.
Viņš neslēpj, ka ir informēts par Inspired darbinieka Jāņa Erta iniciēto portāla izveidi un tam piekritis sniegt arī finansiālu atbalstu, taču par to, ka šī aģentūra ir maksājusi oligarhu izvadīšanai, ir pārsteigts. «Inspired daži puiši vērsās ar lūgumu atbalstīt ideju par interneta platformas izveidi. Viņi projektēja manabalss.lv,» Neatkarīgajai stāsta A. Ščipčinskis. Uz jautājumu, vai šī aģentūra ir atbalstījusi pasākumu uz AB dambja, viņš atbild noraidoši.
Aizdomas par šīs Vienotības priekšvēlēšanu kampaņas veidotāju aģentūras iesaisti citās reklāmas aktivitātēs jau uzsvēris Saeimas deputāts Aleksands Sakovskis no Saskaņas centra frakcijas. Viņš vērsies pie ģenerālprokurora un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, norādot uz Vienotības pārstāvja ekonomikas ministra Arta Kampara vadītās ministrijas padotībā esošo Centrālās statistikas pārvaldi un a/s Latvenergo, kur ministrija ir kapitāla daļu turētāja. Tieši šīs iestādes ir slēgušas līgumus par ievērojamām summām ar tām pašām firmām, kas cieši sadarbojušās ar Vienotību priekšvēlēšanu kampaņas gaitā – ar SIA GfK Custom Research Baltic un SIA McCann Erickson Riga. Tas rada aizdomas, ka valsts pasūtījumi tiek izmantoti partijas reklāmas kampaņas veidotāju atalgošanai, norāda deputāts.
Otrdiena, 21.jūnijs (2011), plkst.07:25 | Kristaps Kārkliņš
Jūnija sākumā rīkoto Oligarhu kapusvētku finansētāju vidū ir ar Vienotības priekšvēlēšanu kampaņu saistīts uzņēmums. Tā īpašnieks noliedz, ka būtu devis jebkādus līdzekļus šā pasākuma atbalstīšanai, taču neslēpj, ka devis piekrišanu līdzekļu piešķiršanai portāla manabalss.lv izveidei.
Savukārt izvadītāji deklarējuši pamatprincipus, kuri nosaka, ka šī akcija būs bez politiķu piedalīšanās un to nesponsorēs neviena no Saeimā esošajām partijām.
Starp 8. jūnija pasākuma finansētājiem ar 488 latiem piedalījusies arī reklāmas aģentūra Inspired Communications. Uzņēmumu reģistru apkalpojošās Lursoft dati liecina, ka SIA Inspired Communications dalībnieki ir trīs, no kuriem 30 procentu pieder SIA MWG. Aiz šā nosaukuma slēpjas mediju aģentūra McCann WorldGroup, kuras 95 procentu turētājs ir Ainārs Ščipčinskis. Tieši viņš bija viens no tiem, kurš pirms 10. Saeimas vēlēšanām piedalījās Vienotības reklāmas kampaņas izstrādē.
Viņš neslēpj, ka ir informēts par Inspired darbinieka Jāņa Erta iniciēto portāla izveidi un tam piekritis sniegt arī finansiālu atbalstu, taču par to, ka šī aģentūra ir maksājusi oligarhu izvadīšanai, ir pārsteigts. «Inspired daži puiši vērsās ar lūgumu atbalstīt ideju par interneta platformas izveidi. Viņi projektēja manabalss.lv,» Neatkarīgajai stāsta A. Ščipčinskis. Uz jautājumu, vai šī aģentūra ir atbalstījusi pasākumu uz AB dambja, viņš atbild noraidoši.
Aizdomas par šīs Vienotības priekšvēlēšanu kampaņas veidotāju aģentūras iesaisti citās reklāmas aktivitātēs jau uzsvēris Saeimas deputāts Aleksands Sakovskis no Saskaņas centra frakcijas. Viņš vērsies pie ģenerālprokurora un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, norādot uz Vienotības pārstāvja ekonomikas ministra Arta Kampara vadītās ministrijas padotībā esošo Centrālās statistikas pārvaldi un a/s Latvenergo, kur ministrija ir kapitāla daļu turētāja. Tieši šīs iestādes ir slēgušas līgumus par ievērojamām summām ar tām pašām firmām, kas cieši sadarbojušās ar Vienotību priekšvēlēšanu kampaņas gaitā – ar SIA GfK Custom Research Baltic un SIA McCann Erickson Riga. Tas rada aizdomas, ka valsts pasūtījumi tiek izmantoti partijas reklāmas kampaņas veidotāju atalgošanai, norāda deputāts.
"Vienotība" Rīgas domē sākusi šķelties
http://zinas.nra.lv/latvija/riga/50088-vienotiba-rigas-dome-sakusi-skelties.htm
Otrdiena, 21.jūnijs (2011), plkst.12:57 | Kristaps Kārkliņš
Īsi pēc Pilsoniskās savienības (PS) kongresa, kas notika 11. jūnijā, pieci Rīgas domes deputāti no Vienotību veidojošā frakciju bloka to ir pametuši un pievienojušies jaunai frakcijai – biedrībai Demokrātiskie patrioti. Tā cer sadarboties ar prezidentu Valdi Zatleru un apsver iespēju slēgt sadarbības līgumu ar nacionālo apvienību. Tikmēr Rīgas domē jaunās frakcijas deputāti sola strādāt opozīcijā un neatbalstīt Saskaņas centru.
Šīs biedrības dibinātāji ir trīs personas – domnieks Dāvis Stalts, advokāts Jānis Bordāns un juriste Ieva Brante. Viņi ir arī vienīgie Demokrātisko patriotu biedri. «Esam opozīcijas frakcija un neplānojam izvērst kardinālas pārmaiņas. Tāpat kā līdz šim turpināsim strādāt rīdzinieku labā,» Neatkarīgajai apgalvo D. Stalts.
Viņš neslēpj, ka pagaidām izvēlētā forma – biedrība – dod lielākas iespējas iesaistīties cilvēkiem no malas, jo tas neuzliek par pienākumu kļūt par kādas partijas biedru. «Virkne cilvēku vēlas līdzdarboties, taču viņi negrib būt kādā partijā, tāpēc mums ir iespēja viņus iesaistīt darba grupās, lēmumu pieņemšanā,» uzsver jaundibinātās biedrības priekšsēdētājs D. Stalts.
Vienotību veidojošo PS frakciju ir pametuši D. Stalts, Dainis Stalts, Jānis Vahers, Jānis Atis Krūmiņš un Aldis Bukovskis. Līdz ar to opozīcijai Rīgas domē ir vairs 17, nevis 22 balsis. Valdošajai koalīcijai, ko veido Saskaņas centrs ar 25 deputātiem un LPP/LC ar 12 deputātiem, Rīgas domē ir pārliecinošs vairākums – 37 deputāti.
D. Stalts neslēpj, ka Vienotības bloku varētu pamest un jaunajai frakcijai pievienoties vēl četri deputāti. Starp tiem, kuri lūkojas Demokrātisko patriotu virzienā, tiek minēti Jānis Mārtiņš Skuja, Arta Sakne, Jānis Mārtiņš Zandbergs un Mārtiņš Šics. Jaunās frakcijas vadītājs D. Stalts skaidro, ka biedrība Demokrātiskie patrioti savā darbībā un nostādnēs grib atgriezties pie tām pamatvērtībām, kuras savulaik pieņēma PS un kuras partiju apvienībā Vienotība pamazām tikušas nobīdītas malā.
Pašlaik PS Rīgas domes frakcijā ir palikuši deviņi deputāti, no kuriem trīs – Juris Viņķelis, Māris Puriņš un Tālis Veismanis – skaidri pauduši atbalstu partijai Vienotība un ir gatavi tajā strādāt. Pārējie seši deputāti skaidro, ka ir iestājušies partijā PS, tāpēc būs tās biedri līdz dienai, kad partija tiks likvidēta. Daļa deputātu jau tagad ir apgalvojuši, ka pēc PS likvidēšanas iestāsies biedrībā Demokrātiskie patrioti, bet vairāki Rīgas domes deputāti un pašreizējie PS biedri apsver iespēju no politikas aiziet pavisam.
«Interesi iesaistīties jaunajā biedrībā ir izrādījuši vairāki sabiedrībā zināmi cilvēki, tostarp arī bijušās militārās personas un žurnālisti,» norāda D. Stalts. Lūgts precizēt, kuri tieši ir interesējušies par dalību šajā biedrībā, viņš piesauc Rekrutēšanas un jaunsardzes centra direktora Druvja Kleina vārdu. Savukārt no žurnālistiem viņš min Latvijas Televīzijas raidījuma Viss notiek veidotāju Ilmāru Latkovski, kurš ir uzrunāts iesaistīties šajā biedrībā.
Skeptisks par šādu rīcību ir Rīgas domes Vienotības frakciju bloka deputāts Olafs Pulks, kurš uzsver, ka visu šo laiku tieši no D. Stalta ir bijis ļoti maz iniciatīvu. «Visi aizgājušie deputāti, izņemot Daini Staltu, bija ļoti klusi. Domes darbā pienesumu no viņiem neesmu izjutis. Nav skaidrs, kas viņiem nepatika. Ja viņi neatbalstīs Saskaņas centra koalīciju, tad mēs noteikti sadarbosimies. Attiecībā uz V. Zatlera ieceri darboties politikā – nezinu, vai V. Zatleram viņi ir vajadzīgi,» Neatkarīgajai stāsta O. Pulks.
Savukārt Demokrātisko patriotu līderis D. Stalts uz jautājumu, vai viņam ir bijusi tikšanās ar prezidentu par iespējamu iesaistīšanos šajā biedrībā, neatbild.
Biedrība Demokrātiskie patrioti paziņojusi par iespējamu tuvināšanos ar nacionālo apvienību VL!-TB/LNNK. Tomēr biedrības politiskās nākotnes plāni varētu būt saistīti arī ar lūkošanos nepārvēlētā prezidenta V. Zatlera virzienā, kurš devis mājienus par jaunas politiskas partijas izveidi.
Otrdiena, 21.jūnijs (2011), plkst.12:57 | Kristaps Kārkliņš
Īsi pēc Pilsoniskās savienības (PS) kongresa, kas notika 11. jūnijā, pieci Rīgas domes deputāti no Vienotību veidojošā frakciju bloka to ir pametuši un pievienojušies jaunai frakcijai – biedrībai Demokrātiskie patrioti. Tā cer sadarboties ar prezidentu Valdi Zatleru un apsver iespēju slēgt sadarbības līgumu ar nacionālo apvienību. Tikmēr Rīgas domē jaunās frakcijas deputāti sola strādāt opozīcijā un neatbalstīt Saskaņas centru.
Šīs biedrības dibinātāji ir trīs personas – domnieks Dāvis Stalts, advokāts Jānis Bordāns un juriste Ieva Brante. Viņi ir arī vienīgie Demokrātisko patriotu biedri. «Esam opozīcijas frakcija un neplānojam izvērst kardinālas pārmaiņas. Tāpat kā līdz šim turpināsim strādāt rīdzinieku labā,» Neatkarīgajai apgalvo D. Stalts.
Viņš neslēpj, ka pagaidām izvēlētā forma – biedrība – dod lielākas iespējas iesaistīties cilvēkiem no malas, jo tas neuzliek par pienākumu kļūt par kādas partijas biedru. «Virkne cilvēku vēlas līdzdarboties, taču viņi negrib būt kādā partijā, tāpēc mums ir iespēja viņus iesaistīt darba grupās, lēmumu pieņemšanā,» uzsver jaundibinātās biedrības priekšsēdētājs D. Stalts.
Vienotību veidojošo PS frakciju ir pametuši D. Stalts, Dainis Stalts, Jānis Vahers, Jānis Atis Krūmiņš un Aldis Bukovskis. Līdz ar to opozīcijai Rīgas domē ir vairs 17, nevis 22 balsis. Valdošajai koalīcijai, ko veido Saskaņas centrs ar 25 deputātiem un LPP/LC ar 12 deputātiem, Rīgas domē ir pārliecinošs vairākums – 37 deputāti.
D. Stalts neslēpj, ka Vienotības bloku varētu pamest un jaunajai frakcijai pievienoties vēl četri deputāti. Starp tiem, kuri lūkojas Demokrātisko patriotu virzienā, tiek minēti Jānis Mārtiņš Skuja, Arta Sakne, Jānis Mārtiņš Zandbergs un Mārtiņš Šics. Jaunās frakcijas vadītājs D. Stalts skaidro, ka biedrība Demokrātiskie patrioti savā darbībā un nostādnēs grib atgriezties pie tām pamatvērtībām, kuras savulaik pieņēma PS un kuras partiju apvienībā Vienotība pamazām tikušas nobīdītas malā.
Pašlaik PS Rīgas domes frakcijā ir palikuši deviņi deputāti, no kuriem trīs – Juris Viņķelis, Māris Puriņš un Tālis Veismanis – skaidri pauduši atbalstu partijai Vienotība un ir gatavi tajā strādāt. Pārējie seši deputāti skaidro, ka ir iestājušies partijā PS, tāpēc būs tās biedri līdz dienai, kad partija tiks likvidēta. Daļa deputātu jau tagad ir apgalvojuši, ka pēc PS likvidēšanas iestāsies biedrībā Demokrātiskie patrioti, bet vairāki Rīgas domes deputāti un pašreizējie PS biedri apsver iespēju no politikas aiziet pavisam.
«Interesi iesaistīties jaunajā biedrībā ir izrādījuši vairāki sabiedrībā zināmi cilvēki, tostarp arī bijušās militārās personas un žurnālisti,» norāda D. Stalts. Lūgts precizēt, kuri tieši ir interesējušies par dalību šajā biedrībā, viņš piesauc Rekrutēšanas un jaunsardzes centra direktora Druvja Kleina vārdu. Savukārt no žurnālistiem viņš min Latvijas Televīzijas raidījuma Viss notiek veidotāju Ilmāru Latkovski, kurš ir uzrunāts iesaistīties šajā biedrībā.
Skeptisks par šādu rīcību ir Rīgas domes Vienotības frakciju bloka deputāts Olafs Pulks, kurš uzsver, ka visu šo laiku tieši no D. Stalta ir bijis ļoti maz iniciatīvu. «Visi aizgājušie deputāti, izņemot Daini Staltu, bija ļoti klusi. Domes darbā pienesumu no viņiem neesmu izjutis. Nav skaidrs, kas viņiem nepatika. Ja viņi neatbalstīs Saskaņas centra koalīciju, tad mēs noteikti sadarbosimies. Attiecībā uz V. Zatlera ieceri darboties politikā – nezinu, vai V. Zatleram viņi ir vajadzīgi,» Neatkarīgajai stāsta O. Pulks.
Savukārt Demokrātisko patriotu līderis D. Stalts uz jautājumu, vai viņam ir bijusi tikšanās ar prezidentu par iespējamu iesaistīšanos šajā biedrībā, neatbild.
Biedrība Demokrātiskie patrioti paziņojusi par iespējamu tuvināšanos ar nacionālo apvienību VL!-TB/LNNK. Tomēr biedrības politiskās nākotnes plāni varētu būt saistīti arī ar lūkošanos nepārvēlētā prezidenta V. Zatlera virzienā, kurš devis mājienus par jaunas politiskas partijas izveidi.
otrdiena, 2011. gada 21. jūnijs
PS aicina Skuju nolikt mandātu pēc izslēgšanas no 'Vienotības' un PS
http://www.delfi.lv/news/national/riga/ps-aicina-no-vienotibas-bloka-izslegto-rigas-domnieku-skuju-nolikt-mandatu.d?id=39213175
http://www.delfi.lv/ 21. jūnijs 2011
Pilsoniskās Savienības Ētikas komisija aicina no apvienības "Vienotība" Rīgas domes bloka izslēgto domnieku Jāni Mārtiņu Skuju nekavējoties nolikt deputāta mandātu, informēja PS.
PS Ētikas komisija izvērtēja partijas biedra Skujas līdzšinējo darbību kopumā, un aicināja Skuju nekavējoties nolikt Rīgas domes deputāta mandātu.
Ētikas komisija uzsver, ka partija ir dibināta, lai aizstāvētu latviskas, demokrātiskas un tiesiskas vērtības. Partijas kongress, dome un kopsapulce ir nolēmuši, ka, lai aizstāvētu šīs patriotiskās vērtības, latviešu valodu un tiesiskumu valstī, ir lietderīgi apvienoties ar apvienībā "Vienotība" ietilpstošajām partijām, izveidojot vienotu partiju "Vienotība", atgādina PS.
"Partijas institūcijas nekad nav noraidījušas sadarbību arī ar citām patriotiskām un godīgām Latvijas partijām. Šo iemeslu dēļ Ētikas komisijas locekļi aicina partijas biedrus, kuriem nav pieņemami PS ideoloģija un partijas biedru vairākuma lēmumi, un kuri neredz iespēju strādāt savu principu īstenošanai PS ietvaros, nenodarīt kaitējumu latvisko, patriotisko un demokrātisko politisko spēku tēlam," teikts PS paziņojumā.
Ētikas komisijas vadītājs Didzis Šēnbergs, paužot savu viedokli, aicināja partijas valdi lemt par Skujas turpmāko atrašanos partijā.
Jau ziņots, ka Rīgas domes frakciju bloka "Vienotība" deputāti no savām rindām izslēguši domnieku deputātu Jāni Mārtiņu Skuju (PS) par būtiskiem apvienības "Vienotība" Ētikas kodeksa punktu pārkāpumiem.
"Vienotība" savā paziņojumā medijiem neminēja konkrētus Skujas izteicienus, kas kļuva par iemeslu izslēgšanai no apvienības bloka, bet iepriekš intervijā laikrakstam "Neatkarīga" domnieks veltījis neglaimojošus vārdus "Vienotības" dalībpartijas - "Jaunā laika" pārstāvju rīcībai.
Skuja (PS) uzskata, ka "Jaunais Laiks" un "Sabiedrība Citai politikai" varētu steidzināt vienotās partijas "Vienotība" izveidošanu arī bez "Pilsoniskās savienības", bet pašlaik vienotības idejas grauj tieši JL līderi - Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa un Edgars Jaunups.
"Diemžēl esmu dzirdējis apmēram šādus tekstus: ar vai bez PS, bet "Vienotība" būs, taču, ja jūs nevēlaties piebiedroties, varat pastāvēt malā," atklājis Rīgas domnieks.
Viņš spriedis, ka novājināta PS būtu izdevīga "Jaunajam laikam". "Es to redzu kā "Jaunā laika" atriebību tiem biedriem, kas savulaik izstājās no šīs partijas. Neticu JL publiski paustajiem labajiem nodomiem un viņu vēlmei redzēt PS līderus kopā ar "Vienotības" līderiem," sacījis Skuja.
"Vienotībā" jau ilgstoši notiek iekšējā cīņa par to, cik ātri jāizveido vienotā partija, jo iepriekš Āboltiņa bija paziņojusi, ka tas jāizdara augustā, savukārt PS vēlējusies vispirms vienoties par programatiskiem un tehniskiem jautājumiem un vienas partijas veidošanu nesasteigt.
http://www.delfi.lv/ 21. jūnijs 2011
Pilsoniskās Savienības Ētikas komisija aicina no apvienības "Vienotība" Rīgas domes bloka izslēgto domnieku Jāni Mārtiņu Skuju nekavējoties nolikt deputāta mandātu, informēja PS.
PS Ētikas komisija izvērtēja partijas biedra Skujas līdzšinējo darbību kopumā, un aicināja Skuju nekavējoties nolikt Rīgas domes deputāta mandātu.
Ētikas komisija uzsver, ka partija ir dibināta, lai aizstāvētu latviskas, demokrātiskas un tiesiskas vērtības. Partijas kongress, dome un kopsapulce ir nolēmuši, ka, lai aizstāvētu šīs patriotiskās vērtības, latviešu valodu un tiesiskumu valstī, ir lietderīgi apvienoties ar apvienībā "Vienotība" ietilpstošajām partijām, izveidojot vienotu partiju "Vienotība", atgādina PS.
"Partijas institūcijas nekad nav noraidījušas sadarbību arī ar citām patriotiskām un godīgām Latvijas partijām. Šo iemeslu dēļ Ētikas komisijas locekļi aicina partijas biedrus, kuriem nav pieņemami PS ideoloģija un partijas biedru vairākuma lēmumi, un kuri neredz iespēju strādāt savu principu īstenošanai PS ietvaros, nenodarīt kaitējumu latvisko, patriotisko un demokrātisko politisko spēku tēlam," teikts PS paziņojumā.
Ētikas komisijas vadītājs Didzis Šēnbergs, paužot savu viedokli, aicināja partijas valdi lemt par Skujas turpmāko atrašanos partijā.
Jau ziņots, ka Rīgas domes frakciju bloka "Vienotība" deputāti no savām rindām izslēguši domnieku deputātu Jāni Mārtiņu Skuju (PS) par būtiskiem apvienības "Vienotība" Ētikas kodeksa punktu pārkāpumiem.
"Vienotība" savā paziņojumā medijiem neminēja konkrētus Skujas izteicienus, kas kļuva par iemeslu izslēgšanai no apvienības bloka, bet iepriekš intervijā laikrakstam "Neatkarīga" domnieks veltījis neglaimojošus vārdus "Vienotības" dalībpartijas - "Jaunā laika" pārstāvju rīcībai.
Skuja (PS) uzskata, ka "Jaunais Laiks" un "Sabiedrība Citai politikai" varētu steidzināt vienotās partijas "Vienotība" izveidošanu arī bez "Pilsoniskās savienības", bet pašlaik vienotības idejas grauj tieši JL līderi - Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa un Edgars Jaunups.
"Diemžēl esmu dzirdējis apmēram šādus tekstus: ar vai bez PS, bet "Vienotība" būs, taču, ja jūs nevēlaties piebiedroties, varat pastāvēt malā," atklājis Rīgas domnieks.
Viņš spriedis, ka novājināta PS būtu izdevīga "Jaunajam laikam". "Es to redzu kā "Jaunā laika" atriebību tiem biedriem, kas savulaik izstājās no šīs partijas. Neticu JL publiski paustajiem labajiem nodomiem un viņu vēlmei redzēt PS līderus kopā ar "Vienotības" līderiem," sacījis Skuja.
"Vienotībā" jau ilgstoši notiek iekšējā cīņa par to, cik ātri jāizveido vienotā partija, jo iepriekš Āboltiņa bija paziņojusi, ka tas jāizdara augustā, savukārt PS vēlējusies vispirms vienoties par programatiskiem un tehniskiem jautājumiem un vienas partijas veidošanu nesasteigt.
trešdiena, 2011. gada 15. jūnijs
Bondars varētu pieņemt Zatlera piedāvājumu
http://www.pietiek.com/raksti/bondars_varetu_pienemt_zatlera_piedavajumu_
Aizejošais Valsts prezidents Valdis Zatlers ir uzrunājis Mārtiņu Bondaru, aicinot viņu iesaistīties jauna politiska spēka veidošanā, tomēr pirmdienas vakarā, kad notika abu tikšanās, galavārds tam vēl nav dots. No Bondara Pietiek teiktā tomēr izriet, ka viņš Zatlera redzējumam ir noticējis un jūnija beigās varētu tikt pieņemti kādi konkrēti lēmumi. Politikas kuluāros šai kontekstā par Bondaru tiek runāts kā par iespējamu jaunās partijas premjera kandidātu, kurš būtu pieņemams arī tā dēvēto „oligarhu partiju” līderiem. Tas pastiprina spekulācijas par Zatlera partijas tapšanu kā par procesu, kas tiek režisēts no aizkulisēm.
„Jā, es esmu ticies ar Valdi Zatleru, un jā – par ko gan citu mēs tagad varētu runāt kā par politiskajiem procesiem. Protams, ka man rūp, kas notiek Latvijā,” īsi pēc tam, kad bija beigusies viņa saruna ar aizejošo Valsts prezidentu, pirmdien Pietiek apstiprināja Bondars. Viņa studijas Hārvarda universitātē ASV esot beigušās, bet līdz jūnija beigām Bondars ar ģimeni atpakaļ dzimtenē nepārcelsies, jo bērniem jāpabeidz skolas gaitas. „Es vēl neesmu atgriezies Latvijā,” Bondars divreiz atkārtoja uz jautājumu, vai varētu piekrist kļūt par vienu no iespējamās „Zatlera partijas” līderiem.
Tomēr no sarunas ar Bondaru radās iespaids, ka tikšanās ar Zatleru viņu ir pārliecinājusi un šī varētu būt tā reize, kad dažādiem amatiem gadu gaitā neoficiāli apspriestais Bondars varētu piekrist iesaistīties politikā. Pēc stundu ilgās sarunas Bondaram radies iespaids, ka Zatleram ir „racionāls un argumentēts redzējums”, kā sakārtot valsti. „Es viņam 100% noticēju,” atzina Bondars. Viņam bijis svarīgi saprast, vai Zatlera politiskais redzējums neaprobežojas tikai ar pārliecību, ka atliek izolēt no politiskajiem procesiem trīs oligarhus, lai viss valstī sakārtotos, kas, pēc Bondara domām, nav tik vienkārši.
Politikas aizkulisēs pēdējās dienās tiek runāts, ka Bondars varētu būt iespējamās „Zatlera partijas” premjera kandidāts. Tāpat runā, ka par oligarhiem dēvētajiem Andrim Šķēlem un Aināram Šleseram šāds notikumu scenārijs bažas neradot. Bondars šādas runas skaidroja ar to, ka, iespējams, radījis par sevi iespaidu kā par prognozējamu, pragmatisku cilvēku.
Spekulācijas par to, ka Zatlers varētu veidot partiju un ka zināma kontrole pār šo procesu no aizkulisēm varētu būt abiem Par labu Latviju līderiem, sākās jau nākamajā dienā pēc Zatlera uzrunas tautai. Daļēji šādas spekulācijas skaidrojamas ar Zatlera padomnieces Sandras Kukules lielo lomu pēdējo Rīgas pils lēmumu tapšanā. Viņa ir par Šlesera menedžeri dēvētā Gundara Kukula dzīvesbiedre.
2007. gada decembrī, kad krita Aigara Kalvīša (TP) valdība, Zatlers Bondaru tāpat kā diplomātu Aivi Roni un eksbaņķieri, tagad par jauno prezidentu ievēlēto Andri Bērziņu bija uzaicinājis kā iespējamu bezpartejisku premjera kandidātu. Pietiek zināms, ka Rīgas pilī Zatleram šo kandidatūru bija nosaucis Ainārs Šlesers, un šo faktu pēc kāda laika apstiprināja arī Zatlera cilvēki. Šleseru ar Bondaru saista ciešas attiecības kopš Vairas Vīķes-Freibergas laikiem, kad Bondars vadīja prezidentes kanceleju.
Par Bondaru pēdējos gados politiskajās aprindās bija pieņemts runāt kā par personu, kuru savās rindās labprāt redzētu Tautas partija, bet tas bija pēc tam, kad šis politiskais spēks zaudēja ietekmi. Pats Bondars no šādas sasaistes vienmēr ir norobežojies, nekad neslēpjot, ka viņu saista draudzība ar bijušo ārlietu ministru Māri Riekstiņu (TP). 2009. gada martā, kad TP pārstāvis Edgars Zalāns bija izvirzīts premjera amatam, kuru ieguva Valdis Dombrovskis, TP Bondaru Rīgas pilī nosauca kā savu bezpartejisko finanšu ministra kandidātu Zalāna valdībā. Bondars pēc tam Pietiek ir stāstījis, ka tobrīd izvirzījis nosacījumu: viņam jādod rīcības brīvība un finanšu ministram nebūtu saistošas TP politiskās intereses.
2009. gada vasarā, kad Bondars aizgāja no Krājbankas valdes priekšsēdētāja amata, ar jaunu sparu uzjundījās runas, ka tas, iespējams, saistīts ar kādiem jaunas partijas izveides plāniem, bet Bondars izvēlējās pārcelties uz ASV, lai studētu Hārvarda universitātē.
Aizejošais Valsts prezidents Valdis Zatlers ir uzrunājis Mārtiņu Bondaru, aicinot viņu iesaistīties jauna politiska spēka veidošanā, tomēr pirmdienas vakarā, kad notika abu tikšanās, galavārds tam vēl nav dots. No Bondara Pietiek teiktā tomēr izriet, ka viņš Zatlera redzējumam ir noticējis un jūnija beigās varētu tikt pieņemti kādi konkrēti lēmumi. Politikas kuluāros šai kontekstā par Bondaru tiek runāts kā par iespējamu jaunās partijas premjera kandidātu, kurš būtu pieņemams arī tā dēvēto „oligarhu partiju” līderiem. Tas pastiprina spekulācijas par Zatlera partijas tapšanu kā par procesu, kas tiek režisēts no aizkulisēm.
„Jā, es esmu ticies ar Valdi Zatleru, un jā – par ko gan citu mēs tagad varētu runāt kā par politiskajiem procesiem. Protams, ka man rūp, kas notiek Latvijā,” īsi pēc tam, kad bija beigusies viņa saruna ar aizejošo Valsts prezidentu, pirmdien Pietiek apstiprināja Bondars. Viņa studijas Hārvarda universitātē ASV esot beigušās, bet līdz jūnija beigām Bondars ar ģimeni atpakaļ dzimtenē nepārcelsies, jo bērniem jāpabeidz skolas gaitas. „Es vēl neesmu atgriezies Latvijā,” Bondars divreiz atkārtoja uz jautājumu, vai varētu piekrist kļūt par vienu no iespējamās „Zatlera partijas” līderiem.
Tomēr no sarunas ar Bondaru radās iespaids, ka tikšanās ar Zatleru viņu ir pārliecinājusi un šī varētu būt tā reize, kad dažādiem amatiem gadu gaitā neoficiāli apspriestais Bondars varētu piekrist iesaistīties politikā. Pēc stundu ilgās sarunas Bondaram radies iespaids, ka Zatleram ir „racionāls un argumentēts redzējums”, kā sakārtot valsti. „Es viņam 100% noticēju,” atzina Bondars. Viņam bijis svarīgi saprast, vai Zatlera politiskais redzējums neaprobežojas tikai ar pārliecību, ka atliek izolēt no politiskajiem procesiem trīs oligarhus, lai viss valstī sakārtotos, kas, pēc Bondara domām, nav tik vienkārši.
Politikas aizkulisēs pēdējās dienās tiek runāts, ka Bondars varētu būt iespējamās „Zatlera partijas” premjera kandidāts. Tāpat runā, ka par oligarhiem dēvētajiem Andrim Šķēlem un Aināram Šleseram šāds notikumu scenārijs bažas neradot. Bondars šādas runas skaidroja ar to, ka, iespējams, radījis par sevi iespaidu kā par prognozējamu, pragmatisku cilvēku.
Spekulācijas par to, ka Zatlers varētu veidot partiju un ka zināma kontrole pār šo procesu no aizkulisēm varētu būt abiem Par labu Latviju līderiem, sākās jau nākamajā dienā pēc Zatlera uzrunas tautai. Daļēji šādas spekulācijas skaidrojamas ar Zatlera padomnieces Sandras Kukules lielo lomu pēdējo Rīgas pils lēmumu tapšanā. Viņa ir par Šlesera menedžeri dēvētā Gundara Kukula dzīvesbiedre.
2007. gada decembrī, kad krita Aigara Kalvīša (TP) valdība, Zatlers Bondaru tāpat kā diplomātu Aivi Roni un eksbaņķieri, tagad par jauno prezidentu ievēlēto Andri Bērziņu bija uzaicinājis kā iespējamu bezpartejisku premjera kandidātu. Pietiek zināms, ka Rīgas pilī Zatleram šo kandidatūru bija nosaucis Ainārs Šlesers, un šo faktu pēc kāda laika apstiprināja arī Zatlera cilvēki. Šleseru ar Bondaru saista ciešas attiecības kopš Vairas Vīķes-Freibergas laikiem, kad Bondars vadīja prezidentes kanceleju.
Par Bondaru pēdējos gados politiskajās aprindās bija pieņemts runāt kā par personu, kuru savās rindās labprāt redzētu Tautas partija, bet tas bija pēc tam, kad šis politiskais spēks zaudēja ietekmi. Pats Bondars no šādas sasaistes vienmēr ir norobežojies, nekad neslēpjot, ka viņu saista draudzība ar bijušo ārlietu ministru Māri Riekstiņu (TP). 2009. gada martā, kad TP pārstāvis Edgars Zalāns bija izvirzīts premjera amatam, kuru ieguva Valdis Dombrovskis, TP Bondaru Rīgas pilī nosauca kā savu bezpartejisko finanšu ministra kandidātu Zalāna valdībā. Bondars pēc tam Pietiek ir stāstījis, ka tobrīd izvirzījis nosacījumu: viņam jādod rīcības brīvība un finanšu ministram nebūtu saistošas TP politiskās intereses.
2009. gada vasarā, kad Bondars aizgāja no Krājbankas valdes priekšsēdētāja amata, ar jaunu sparu uzjundījās runas, ka tas, iespējams, saistīts ar kādiem jaunas partijas izveides plāniem, bet Bondars izvēlējās pārcelties uz ASV, lai studētu Hārvarda universitātē.
Abonēt:
Ziņas (Atom)