http://www.la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=320453:eksperti-kritiski-par-zatlera-prezidentru-un-izredzm-politik&catid=72:politika&Itemid=95
07.07.2011 BNS
Eksperti kritiski vērtē Valda Zatlera prezidentūru un viņa turpmākās izredzes politikā. Politologs Kārlis Daukšts aģentūrai BNS teica, ka Zatleram pietrūkst politiķim tik svarīgās harismas un emociju. Sociologs Andris Freimanis Zatleru vērtēja kā pretrunīgu prezidentu, kuru grūti ielikt rāmī – labs vai slikts prezidents, bet politologs Ivars Ījabs atzina, ka Zatlers tā arī nav izveidojies par īstenu politiķi. "Zatlers kā Valsts prezidents nepaliks kā sevišķi spilgts Latvijas politikā un vēsturē. Viņa padarītie darbi bija mēģinājums radīt stabila un profesionāla darbinieka slavu, bet tas nav izdevies," vērtēja Daukšts. Pēc viņa domām, tieši 14.janvāra ultimāts Saeimai bija Zatlera prezidentūras vājākais posms. "Viņš līdz galam neizturēja [..] Tie bija populistiski paziņojumi," sacīja Daukšts.
Ārpolitikā Zatlers veiksmīgi esot sadarbojies ar Austrumiem un līdzsvarojis attiecības starp Rietumiem un Austrumiem, taču "bez lieliem lēcieniem un pagriezieniem". Savukārt rīkojums Nr.2 ir Zatlera personīgais lielākais sasniegums prezidentūras laikā.
"Viņš ir traģiska personība. Kā ir teicis Sokrats, politiskais darbinieks ir saistīts ar savu iepriekšējo profesiju un to pielāgo savai darbībai un sabiedriskajiem procesiem. Viņa politiskā kapacitāte ir minimāla, un viņš atrodas dzīves traģiskākajā posmā," uzsvēra Daukšts.
Pēc eksperta domām, Zatlers ir labs un godīgs cilvēkiem, taču politikā šādām īpašībām nav pietiekami lielas nozīmes. No Zatlera nesanāks politiķis arī tādēļ, ka viņam nav personīgās harismas un runas dāvanu. "Zatlers ir racionāls cilvēks bez emocijām, bet politikā vajag emocijas un harismu, bet viņam harismas nav un nebūs," kritiski vērtēja Daukšts. "Politika ir netīra lieta, un tur svarīgi ir samērot intereses un risināt pretrunas, būt diplomātiskam, bet Zatlers ir taisnprātīgs cilvēks," viņš piebilda.
Tāpat Daukšts domā, ka Zatlers nebūs darītājs jaunajā partijā. "Viņam nav lielu zināšanu, un ir absurds, ka viņš var būt Ministru prezidents," teica eksperts.
Arī politologs Ivars Ījabs kritiski vērtēja Zatlera izredzes politikā. Viņš sprieda, ka Zatlera popularitāte līdz gaidāmajām Saeimas ārkārtas vēlēšanām strauji kritīsies. "Ir vesels bars ar spēcīgiem oponentiem, kas iegulda lielus līdzekļus, lai diskreditētu Zatleru," norādīja Ījabs. Turklāt, iesaistoties politikā, Zatlers būs viens no daudzajiem partiju politiķiem, un šajā jomā cilvēku vērtē pēc citiem kritērijiem nekā Valsts prezidentu. Zatlera veiksmi politikā izšķirs viņa komanda, uzskata Ījabs, vienlaikus piemetinot, ka Latvijā ir lielas problēmas ar cilvēkresursiem.
"Kas būs tie, kas viņu atbalstīs šajā Krusta karā? [..] Man ir grūti iedomāties, kas būs viņa komanda un kā tik ātri komandu var sastiķēt. Latvijas politikā ir nopietna problēma ar cilvēkresursiem," vērtēja Ījabs un piebilda, ka politiķis Latvijā nav pievilcīga karjera. "Ja viņš nevar mobilizēt cilvēkus, tad vajadzēja "Vienotībā" stāties," atzina eksperts.
Vienlaikus Ījabs uzskata, ka vieta jaunam politiskam spēkam vienmēr atradīsies, ja ir cilvēki ar ambīcijām un spējīgi piedāvāt savu redzējumu un mobilizēt cilvēkus.
Vērtējot prezidentūras laiku, Ījabs sacīja: "Viņš ir turējies kā vīrs savu iespēju robežās. Potenciāls 2007.gadā viņam nebija tas labākais un par nopietnu politiķi viņš vēl gluži nav izveidojies. Tagad tas būs stipri grūtāk, jo iepriekšējais prestižs jaunajā lomā viņam neko īpašu nedos." Tāpat Zatlers četru gadu laikā centies ietekmēt likumdošanu, sasaucis valdības ārkārtas sēdes un agresīvā tonī runājis ar Saeimu. Vienlaikus Zatleram var pārmest ne pārāk labu orientēšanos iekšpolitiskajos procesos.
Savukārt Freimanis, vērtējot Zatlera prezidentūru, norādīja, ka viņš bijis pretrunīgs prezidents – "svārstīgs, meklējošs un nekonsekvents, kas viņu tuvināja populistiskam prezidentam".
Eksperts Zatlera prezidentūru iedalīja vairākos posmos. Līdz Aigara Kalvīša valdības krišanai Zatlers mēģinājis pārvarēt savu "traumatisko ievēlēšanu" un pierādīt, ka tie, kas viņu virzīja prezidenta amatam, būs vīlušies. Nākamais posms bija Ivara Godmaņa nominēšana premjera amatam, kad Zatlers pietuvinājās iekšpolitikai, atbalstot valdības pretkrīzes pasākumus. "Viņš bija pirmais no Latvijas prezidentiem, kas tik cieši bija iesaistījies iekšpolitikā," atzina sociologs.
Trešais posms bija pēc 2009.gada 13.janvāra grautiņiem, kad viņš nākamajā dienā izvirzīja ultimātu parlamentam, parādot, ka ņem varu savās rokās. Lai gan lēmums neatlaist Saeimu tiek vērtēts pretrunīgi, Freimanis pauda personīgo viedokli, ka Zatlers toreiz rīkojies pareizi un viņam izdevās novērst problēmu tālāku eskalāciju. "Zatlers ieguva lielus punktus sabiedrības acīs un pārtrauca būt zoodārza prezidents," teica Freimanis.
Ar Valda Dombrovska izvirzīšanu premjera amatam viņš vēl vairojis savu uzticību, taču pēkšņajā atklāsmē par oligarhu ietekmi Latvijas politikā, pēc Freimaņa domām, ir liekulības pazīmes. "Rīkojumam Nr.2 ir riskants populisma potenciāls," atzina Freimanis.
Viņš uzsvēra, ka Zatleram vienam pašam izredžu politikā noteikti nav, turklāt tas, ka nav izskanējuši pazīstami vārdi, kas varētu būt jaunās partijas kodolā, liek domāt, ka cilvēki ir uzmanīgi attiecībās ar Zatleru.
Sociologs arī norādīja – lai gan Zatlers ir vērā ņemams spēlētājs vēlētāju apziņā, jo "lielāka eiforija, jo ātrāk tā noplok un jo lielākas paģiras".
pirmdiena, 2011. gada 11. jūlijs
sestdiena, 2011. gada 9. jūlijs
Elina Egle -> pie Zatlera
http://www.diena.lv/sabiedriba/politika/egle-nakamnedel-izlems-par-iesaistisanos-zatlera-partija-13890591
LETA, 2011. gada 2. jūlijs
Valsts prezidents Valdis Zatlers uzrunājis Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektori Elīnu Egli, aicinot viņu iesaistīties jauna politiskā spēka veidošanā. Lēmumu par iešanu Zatlera partijā Egle plāno pieņemt nākamās nedēļas laikā.
"Mums [ar Zatleru] ir bijusi saruna, es esmu uzrunāta, un šobrīd man ir laiks pārdomāt, kas ir tās lietas, kas šobrīd ir iecerētas prezidentam, un pārdomāt pienākumus, ko esmu uzņēmusies šobrīd, tāpēc neko vairāk nevaru komentēt. Man ir vajadzīgs vēl laiks un es ceru, ka nākamās nedēļas laikā personīgi pieņemšu šo lēmumu," aģentūrai LETA atzina LDDK vadītāja.
Egle uzsvēra: "Pirms lēmuma pieņemšanas man ir ļoti svarīgi saprast, kas tie būs par cilvēkiem šajā komandā ne tāpēc, lai apšaubītu viņu spējas vai kompetences, bet arīdzan lai sajustos kā vienota komanda. Man tas ir svarīgi."
Egle aģentūrai LETA neatklāja, ko Zatlers piedāvājis un uz kādiem pamatprincipiem plāno balstīt savu darbību, norādot, ka savas nākotnes ieceres prezidents komentēs pats.
Viņa sacīja, ka par partijas dibināšanas datumiem un citām tehniskām lietām nav informēta un pagaidām ar prezidentu ir notikusi tikai konceptuāla saruna.
Lēmumu par vai pret pievienošanos Zatlera partijai Egle plāno pieņemt nākamās nedēļas laikā.
Kā jau ziņots, Saeimas kuluāros tiek runāts, ka Zatlera partijas dibināšana varētu notikt 17.jūlijā. Tās sarakstā 11.Saeimas vēlēšanās varētu kandidēt 100 gados jaunu cilvēku, lielākā daļa no kuriem līdz šim nav darbojušies politikā.
Zatlers jau iepriekš atzinis, ka par savu tālāko iesaistīšanos politiskajā dzīvē komentārus sniegs pēc prezidentūras beigām. Zatleru savās rindās aicinājusi apvienība "Vienotība".
LETA, 2011. gada 2. jūlijs
Valsts prezidents Valdis Zatlers uzrunājis Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektori Elīnu Egli, aicinot viņu iesaistīties jauna politiskā spēka veidošanā. Lēmumu par iešanu Zatlera partijā Egle plāno pieņemt nākamās nedēļas laikā.
"Mums [ar Zatleru] ir bijusi saruna, es esmu uzrunāta, un šobrīd man ir laiks pārdomāt, kas ir tās lietas, kas šobrīd ir iecerētas prezidentam, un pārdomāt pienākumus, ko esmu uzņēmusies šobrīd, tāpēc neko vairāk nevaru komentēt. Man ir vajadzīgs vēl laiks un es ceru, ka nākamās nedēļas laikā personīgi pieņemšu šo lēmumu," aģentūrai LETA atzina LDDK vadītāja.
Egle uzsvēra: "Pirms lēmuma pieņemšanas man ir ļoti svarīgi saprast, kas tie būs par cilvēkiem šajā komandā ne tāpēc, lai apšaubītu viņu spējas vai kompetences, bet arīdzan lai sajustos kā vienota komanda. Man tas ir svarīgi."
Egle aģentūrai LETA neatklāja, ko Zatlers piedāvājis un uz kādiem pamatprincipiem plāno balstīt savu darbību, norādot, ka savas nākotnes ieceres prezidents komentēs pats.
Viņa sacīja, ka par partijas dibināšanas datumiem un citām tehniskām lietām nav informēta un pagaidām ar prezidentu ir notikusi tikai konceptuāla saruna.
Lēmumu par vai pret pievienošanos Zatlera partijai Egle plāno pieņemt nākamās nedēļas laikā.
Kā jau ziņots, Saeimas kuluāros tiek runāts, ka Zatlera partijas dibināšana varētu notikt 17.jūlijā. Tās sarakstā 11.Saeimas vēlēšanās varētu kandidēt 100 gados jaunu cilvēku, lielākā daļa no kuriem līdz šim nav darbojušies politikā.
Zatlers jau iepriekš atzinis, ka par savu tālāko iesaistīšanos politiskajā dzīvē komentārus sniegs pēc prezidentūras beigām. Zatleru savās rindās aicinājusi apvienība "Vienotība".
Olšteins un Galvanovskis --> pie Zatlera
http://www.delfi.lv/news/referendums-2011/saeima/izskiroties-par-labu-toposajai-zatlera-partijai-vienotibu-varetu-pamest-olsteins-un-galvanovskis.d?id=39405313
BNS | 04. jūlijs 2011
Izšķiroties par labu topošajai Zatlera partijai, 'Vienotību' varētu pamest Olšteins un Galvanovskis
Izšķiroties par labu jaunveidojamajai pašreizējā Valsts prezidenta Valda Zatlera partijai, "Vienotības" rindas varētu pamest deputāti Klāvs Olšteins un Guntars Galvanovskis.
Lūgts komentēt abu biedru iespējamo aiziešanu, "Vienotības" priekšvēlēšanu kampaņas vadītājs Edgars Jaunups atzina, ka abi deputāti jau vērsušies pie viņa, norādot, ka Zatlers šādu piedāvājumu izteicis un solījis arī augstu vietu sarakstā paredzamajās ārkārtas Saeimas vēlēšanās rudenī.
Uzrunāti esot vēl vairāki "Vienotības" biedri, taču šie divi jau runājuši ar Jaunupu un, visticamāk, arī līdzšinējo partiju pametīs.
Zatlers "Vienotībai", kura viņu aicinājusi stāties savās rindās, gan joprojām neesot oficiāli atteicis, savus turpmākos plānus tāpat kā sabiedrībai solot atklāt tikai pēc prezidentūras beigām.
Jaunups izteica nožēlu par šādu pavērsienu, atkārtoti uzsverot, ka tādējādi tikai tiks sadrumstalots elektorāts. Turklāt prezidents to dara, kaut oficiāli noliedz, ka jau strādātu pie savas partijas veidošanas.
"Es personīgi vienmēr esmu uzskatījis un to arī teicis, ka vēl vienas partijas veidošana, manuprāt, Latvijai ir ļoti destruktīva un kaitīga rīcība.. Ļoti žēl, ka viņš [Zatlers] to dara, neskatoties uz to, ka saka, ka ar to nenodarbojas," norādīja Jaunups. Viņaprāt, šāda rīcība novedīs tikai pie sadrumstalotāka parlamenta.
Tāpat "Vienotības" pārstāvis pauda nožēlu, ka gan Olšteins, gan Galvanovskis arī izrādījuši interesi par piedāvājumu un, visticamāk, arī savas līdzšinējās partijas rindas pametīs. "Man nav pamats uzskatīt, ka viņi paliks pie mums. Viņi varētu arī iestāties un iet pie Zatlera kunga, par ko man ir ļoti žēl," atzina Jaunups, piebilstot - ir žēl, ka Zatlera jaunais spēks aprobežojas ar to, ka pārvilks cilvēkus no citām partijām, šajā gadījumā no "Vienotības".
Jau vēstīts, ka Zatlers līdz prezidentūras beigām atsakās runāt par saviem nākotnes plāniem, vien norādot, ka arī turpmāk būs sabiedriski aktīvs un politiski virzīs tautas kustību. Latvijas Televīzija (LTV) tikmēr, atsaucoties uz neoficiālu informāciju, vēstīja, ka Zatlers tomēr izšķīries par savas partijas veidošanu un jaunā spēka dibināšanas kongress varētu notikt 17.jūlijā. Savukārt viena no jaunās partijas līderēm varētu būt Latvijas Darba devēju konfederācijas izpilddirektore Elīna Egle.
Egle apstiprināja, ka par iespējamo iesaisti partijā ir bijusi saruna ar prezidentu, taču galīgo lēmumu viņa vēl neesot pieņēmusi. Uz jautājumu, pēc kādiem kritērijiem vadīsies, pieņemot lēmumu, viņa atzina, ka pirmām kārtām tas ir komandas jautājums.
"Lai komandā būtu cilvēki, kas ir spējīgi tās idejas, kuras Zatlers ir komunicējis, ieviest, lai šie cilvēki ir kompetenti un prot tās aizstāvēt," pastāstīja Egle. Galīgo lēmumu viņa solīja pieņemt nedēļas laikā.
Vēstīts arī, ka Zatlera pilnvaras prezidenta krēslā beigsies 7.jūlijā. Viņš pauda pārliecību, ka jaunu politisko spēku līdz paredzamajām Saeimas ārkārtas vēlēšanām ir iespējams izveidot.
BNS | 04. jūlijs 2011
Izšķiroties par labu topošajai Zatlera partijai, 'Vienotību' varētu pamest Olšteins un Galvanovskis
Izšķiroties par labu jaunveidojamajai pašreizējā Valsts prezidenta Valda Zatlera partijai, "Vienotības" rindas varētu pamest deputāti Klāvs Olšteins un Guntars Galvanovskis.
Lūgts komentēt abu biedru iespējamo aiziešanu, "Vienotības" priekšvēlēšanu kampaņas vadītājs Edgars Jaunups atzina, ka abi deputāti jau vērsušies pie viņa, norādot, ka Zatlers šādu piedāvājumu izteicis un solījis arī augstu vietu sarakstā paredzamajās ārkārtas Saeimas vēlēšanās rudenī.
Uzrunāti esot vēl vairāki "Vienotības" biedri, taču šie divi jau runājuši ar Jaunupu un, visticamāk, arī līdzšinējo partiju pametīs.
Zatlers "Vienotībai", kura viņu aicinājusi stāties savās rindās, gan joprojām neesot oficiāli atteicis, savus turpmākos plānus tāpat kā sabiedrībai solot atklāt tikai pēc prezidentūras beigām.
Jaunups izteica nožēlu par šādu pavērsienu, atkārtoti uzsverot, ka tādējādi tikai tiks sadrumstalots elektorāts. Turklāt prezidents to dara, kaut oficiāli noliedz, ka jau strādātu pie savas partijas veidošanas.
"Es personīgi vienmēr esmu uzskatījis un to arī teicis, ka vēl vienas partijas veidošana, manuprāt, Latvijai ir ļoti destruktīva un kaitīga rīcība.. Ļoti žēl, ka viņš [Zatlers] to dara, neskatoties uz to, ka saka, ka ar to nenodarbojas," norādīja Jaunups. Viņaprāt, šāda rīcība novedīs tikai pie sadrumstalotāka parlamenta.
Tāpat "Vienotības" pārstāvis pauda nožēlu, ka gan Olšteins, gan Galvanovskis arī izrādījuši interesi par piedāvājumu un, visticamāk, arī savas līdzšinējās partijas rindas pametīs. "Man nav pamats uzskatīt, ka viņi paliks pie mums. Viņi varētu arī iestāties un iet pie Zatlera kunga, par ko man ir ļoti žēl," atzina Jaunups, piebilstot - ir žēl, ka Zatlera jaunais spēks aprobežojas ar to, ka pārvilks cilvēkus no citām partijām, šajā gadījumā no "Vienotības".
Jau vēstīts, ka Zatlers līdz prezidentūras beigām atsakās runāt par saviem nākotnes plāniem, vien norādot, ka arī turpmāk būs sabiedriski aktīvs un politiski virzīs tautas kustību. Latvijas Televīzija (LTV) tikmēr, atsaucoties uz neoficiālu informāciju, vēstīja, ka Zatlers tomēr izšķīries par savas partijas veidošanu un jaunā spēka dibināšanas kongress varētu notikt 17.jūlijā. Savukārt viena no jaunās partijas līderēm varētu būt Latvijas Darba devēju konfederācijas izpilddirektore Elīna Egle.
Egle apstiprināja, ka par iespējamo iesaisti partijā ir bijusi saruna ar prezidentu, taču galīgo lēmumu viņa vēl neesot pieņēmusi. Uz jautājumu, pēc kādiem kritērijiem vadīsies, pieņemot lēmumu, viņa atzina, ka pirmām kārtām tas ir komandas jautājums.
"Lai komandā būtu cilvēki, kas ir spējīgi tās idejas, kuras Zatlers ir komunicējis, ieviest, lai šie cilvēki ir kompetenti un prot tās aizstāvēt," pastāstīja Egle. Galīgo lēmumu viņa solīja pieņemt nedēļas laikā.
Vēstīts arī, ka Zatlera pilnvaras prezidenta krēslā beigsies 7.jūlijā. Viņš pauda pārliecību, ka jaunu politisko spēku līdz paredzamajām Saeimas ārkārtas vēlēšanām ir iespējams izveidot.
Laimonis Purs par prezidentu Bērziņu
10. Saeima par Latvijas valsts prezidentu ievēlēja Andri Bērziņu.
Ozoliņš... Bērziņš... Vislatviskākie latviešu uzvārdi ar mūsu valodā saglabāto tik mīļo pamazināmo galotni.
Nav jāskauž bagātība, tomēr izvērtēt, kā pie tās tikts, sabiedrībai ir tiesības. 1989. gadā A. Bērziņš kļūst Valmieras rajona izpildkomitejas priekšsēdētājs, aldziņa kaut kur starp 150-200 rubļiem mēnesī, 2011. gadā viņam pieder Latvijā 37 nekustāmie īpašumi – zeme un ēkas, arī greznas jaunceltnes, bankās noguldīti 1 528 190 lati, aizdoti citiem 1 000 776 lati, SEB bankā vērtspapīri par 229 156 latiem, mersedess braukšanai, divi traktori darbiem... Cik jāpelna katru mēnesi, lai 22 gados kļūtu par šādu mantisko vērtību īpašnieku? Intervijā „Latvijas Avīzē” (01.06.2011.) A. Bērziņš saka: „Es godīgi strādāju, nezinu, kāpēc man būtu jākaunas pensijas sakarā.” Vai mēs, ap 150 latus mēnesī saņēmēji, būtu negodīgi strādājuši? Kā vērtēt prasmi pielāgoties Rietumu banku prezidentu atalgojumiem un aizmirst Latvijas iedzīvotāju algas? Reiz bijām pasaules mēroga sērkociņu ražotāji, tagad eksportējam apses baļķus, jo mūsu miljonāriem glabāt miljonus bankās ir naudīgāk, nekā uzcelt sērkociņu ražotni.
Kur sākas godīgums? Un kad būtu jāsāk kaunēties?
Atmodas gadu cīnītājs, tagad Latvijas universitātes profesors, pieredzējis politiķis Juris Bojārs raksturo Andri Bērziņu „kā tumšu avi.” („L.A.”,21.06.2011.), politikas vērotāju un laikmetu zinošo žurnālistu Māri Zanderu „saistībā ar A. Bērziņu kā jauno prezidentu mulsina un bažas rada viens apstāklis, proti, nesaprotu, kā cilvēks, kurš pats daudz cietis no komunistiskā režīma, 1989. gadā varēja tikt ievēlēts Valmieras rajona Tautas deputātu padomē un tad kļūt par rajona izpildkomitejas priekšsēdētāju. Tas rosina domāt.” („Druva”, 04.06.2011.).
Sākot cīņu ar trim oligarhiem, kāpēc uzskrējām uz superoligarhu? Lai Latvija kļūtu ja ne bagāta, tad vismaz turīga, un pilsoņi spēka gados nedotos pelnīt dienišķo maizīti svešās zemēs?
Atbilde būs. Jautājums tikai – kad un kāda?
Laimonis Purs
2011. gada jūlijā
Ozoliņš... Bērziņš... Vislatviskākie latviešu uzvārdi ar mūsu valodā saglabāto tik mīļo pamazināmo galotni.
Nav jāskauž bagātība, tomēr izvērtēt, kā pie tās tikts, sabiedrībai ir tiesības. 1989. gadā A. Bērziņš kļūst Valmieras rajona izpildkomitejas priekšsēdētājs, aldziņa kaut kur starp 150-200 rubļiem mēnesī, 2011. gadā viņam pieder Latvijā 37 nekustāmie īpašumi – zeme un ēkas, arī greznas jaunceltnes, bankās noguldīti 1 528 190 lati, aizdoti citiem 1 000 776 lati, SEB bankā vērtspapīri par 229 156 latiem, mersedess braukšanai, divi traktori darbiem... Cik jāpelna katru mēnesi, lai 22 gados kļūtu par šādu mantisko vērtību īpašnieku? Intervijā „Latvijas Avīzē” (01.06.2011.) A. Bērziņš saka: „Es godīgi strādāju, nezinu, kāpēc man būtu jākaunas pensijas sakarā.” Vai mēs, ap 150 latus mēnesī saņēmēji, būtu negodīgi strādājuši? Kā vērtēt prasmi pielāgoties Rietumu banku prezidentu atalgojumiem un aizmirst Latvijas iedzīvotāju algas? Reiz bijām pasaules mēroga sērkociņu ražotāji, tagad eksportējam apses baļķus, jo mūsu miljonāriem glabāt miljonus bankās ir naudīgāk, nekā uzcelt sērkociņu ražotni.
Kur sākas godīgums? Un kad būtu jāsāk kaunēties?
Atmodas gadu cīnītājs, tagad Latvijas universitātes profesors, pieredzējis politiķis Juris Bojārs raksturo Andri Bērziņu „kā tumšu avi.” („L.A.”,21.06.2011.), politikas vērotāju un laikmetu zinošo žurnālistu Māri Zanderu „saistībā ar A. Bērziņu kā jauno prezidentu mulsina un bažas rada viens apstāklis, proti, nesaprotu, kā cilvēks, kurš pats daudz cietis no komunistiskā režīma, 1989. gadā varēja tikt ievēlēts Valmieras rajona Tautas deputātu padomē un tad kļūt par rajona izpildkomitejas priekšsēdētāju. Tas rosina domāt.” („Druva”, 04.06.2011.).
Sākot cīņu ar trim oligarhiem, kāpēc uzskrējām uz superoligarhu? Lai Latvija kļūtu ja ne bagāta, tad vismaz turīga, un pilsoņi spēka gados nedotos pelnīt dienišķo maizīti svešās zemēs?
Atbilde būs. Jautājums tikai – kad un kāda?
Laimonis Purs
2011. gada jūlijā
piektdiena, 2011. gada 8. jūlijs
Zatlera iespēja
Kristaps Kalns, Dienas mediji
Ivars Āboliņš, 2011. gada 2. jūlijs
Vispārējais Latvijas sabiedrības noskaņojums neapšaubāmi ir galēji kreiss. Ļaudis grib mazus nodokļus, treknus pabalstus, bagātīgas pensijas, pilnībā apmaksātus, garus bērnu kopšanas atvaļinājumus, bezmaksas medicīnu un izglītību, vienlaikus uzskatot, ka noslēpt kaut ko no valsts vai sīki pablēdīties ir Dievam tīkama lieta. Cilvēki no valsts vēlas tādus labumus, kādus spēj piedāvāt tikai autoritāri sociālistiski vai pat komunistiski režīmi, turklāt arī pašiniciatīvas procents ir ļoti, ļoti neliels. Vienlaikus, pienākot Saeimas vēlēšanu dienai, lielākā daļa vienalga nobalso par labējām partijām, jo izpratne par tādu lietu kā ideoloģija ir kliedzoši zema. Vai, runājot tiešāk, iespējams, tās nav vispār. Un tas rada vilšanās sajūtu, neizpratni par to, kāpēc politiķi rīkojušies tieši tā un ne savādāk.
Kaut vai Valda Dombrovska un Vienotības stāsts. Nav jau tā, ka viņš būtu melojis. Būtībā pirms vēlēšanām godīgi tika pateikts - mēs turpināsim celt nodokļus, mēs turpināsim konsolidāciju, un tev, konkrētais vēlētāj, visticamāk, personīgā dzīve mūsu politikas dēļ tuvākajos gados kļūs vienīgi grūtāka un nabadzīgāka. Taču cilvēki neiedziļinājās, vienalga balsoja, deva mandātu un brīdī, kad Dombrovskis tiešām to visu darīja, bija šokā.
Protams, ka pie tā visa nav vainojami vienīgi vēlētāji. Viņu vainas tur ir tikai tik daudz, ka mūsdienās pateikt - mani politika neinteresē, jau kļuvis par stila lietu. Lai gan, pasakot ko tādu, cilvēks patiesībā vienlaikus atzīst - mani neinteresē mana dzīve. Galvenā atbildība jāuzņemas žurnālistiem, dažādiem sabiedrisko procesu vērotājiem un, protams, pašiem politiķiem. Viņi gandrīz nekad nediskutē par ideoloģiskām lietām, mēs reti zinām, kādi ir viņu principi un vērtības, vienā sarakstā var atrasties cilvēki ar principiālās lietās radikāli pretējiem uzskatiem.
Situācija ir letarģiska un grauž valsti. Un tieši šobrīd ir vēsturiska iespēja to mainīt. Ja Valdis Zatlers izšķirsies nākt politikā, viņam ir iespēja veidot partiju uz ideoloģijas, uz vērtību pamata, jau pašā sākumā pasakot - te ir tas, kam mēs ticam, mēs esam gatavi par to nomirt, un nekas nemainīsies, mainoties mūsu partijas līderiem vai sponsoriem. Mēs esam nevis Zatlera, bet konkrētas ideoloģijas partija (un šajā gadījumā nav pat tik svarīgi, kādas). Diemžēl izskatās, ka Zatlers ir noskaņots šo iespēju izniekot. Līdz šim notikusi koncentrēšanās uz karu pret oligarhiem un skaļiem uzvārdiem, lai gan mēs neko nezinām par Aivara Endziņa, Jāņa Maizīša, Andra Guļāna, Ingunas Sudrabas vai Elīnas Egles politiskajiem vai ekonomiskajiem uzskatiem. Mēs pat nezinām, vai viņiem tādi ir.
Tāpēc, ja Zatlers politikā nāks bez skaidra, negrozāma ideoloģiskā uzstādījuma un nerunās par to ar cilvēkiem, plaisa starp varu un sabiedrību tikai palielināsies, un vilšanās sajūta nākotnē kļūs tikai lielāka
Ivars Āboliņš, 2011. gada 2. jūlijs
Vispārējais Latvijas sabiedrības noskaņojums neapšaubāmi ir galēji kreiss. Ļaudis grib mazus nodokļus, treknus pabalstus, bagātīgas pensijas, pilnībā apmaksātus, garus bērnu kopšanas atvaļinājumus, bezmaksas medicīnu un izglītību, vienlaikus uzskatot, ka noslēpt kaut ko no valsts vai sīki pablēdīties ir Dievam tīkama lieta. Cilvēki no valsts vēlas tādus labumus, kādus spēj piedāvāt tikai autoritāri sociālistiski vai pat komunistiski režīmi, turklāt arī pašiniciatīvas procents ir ļoti, ļoti neliels. Vienlaikus, pienākot Saeimas vēlēšanu dienai, lielākā daļa vienalga nobalso par labējām partijām, jo izpratne par tādu lietu kā ideoloģija ir kliedzoši zema. Vai, runājot tiešāk, iespējams, tās nav vispār. Un tas rada vilšanās sajūtu, neizpratni par to, kāpēc politiķi rīkojušies tieši tā un ne savādāk.
Kaut vai Valda Dombrovska un Vienotības stāsts. Nav jau tā, ka viņš būtu melojis. Būtībā pirms vēlēšanām godīgi tika pateikts - mēs turpināsim celt nodokļus, mēs turpināsim konsolidāciju, un tev, konkrētais vēlētāj, visticamāk, personīgā dzīve mūsu politikas dēļ tuvākajos gados kļūs vienīgi grūtāka un nabadzīgāka. Taču cilvēki neiedziļinājās, vienalga balsoja, deva mandātu un brīdī, kad Dombrovskis tiešām to visu darīja, bija šokā.
Protams, ka pie tā visa nav vainojami vienīgi vēlētāji. Viņu vainas tur ir tikai tik daudz, ka mūsdienās pateikt - mani politika neinteresē, jau kļuvis par stila lietu. Lai gan, pasakot ko tādu, cilvēks patiesībā vienlaikus atzīst - mani neinteresē mana dzīve. Galvenā atbildība jāuzņemas žurnālistiem, dažādiem sabiedrisko procesu vērotājiem un, protams, pašiem politiķiem. Viņi gandrīz nekad nediskutē par ideoloģiskām lietām, mēs reti zinām, kādi ir viņu principi un vērtības, vienā sarakstā var atrasties cilvēki ar principiālās lietās radikāli pretējiem uzskatiem.
Situācija ir letarģiska un grauž valsti. Un tieši šobrīd ir vēsturiska iespēja to mainīt. Ja Valdis Zatlers izšķirsies nākt politikā, viņam ir iespēja veidot partiju uz ideoloģijas, uz vērtību pamata, jau pašā sākumā pasakot - te ir tas, kam mēs ticam, mēs esam gatavi par to nomirt, un nekas nemainīsies, mainoties mūsu partijas līderiem vai sponsoriem. Mēs esam nevis Zatlera, bet konkrētas ideoloģijas partija (un šajā gadījumā nav pat tik svarīgi, kādas). Diemžēl izskatās, ka Zatlers ir noskaņots šo iespēju izniekot. Līdz šim notikusi koncentrēšanās uz karu pret oligarhiem un skaļiem uzvārdiem, lai gan mēs neko nezinām par Aivara Endziņa, Jāņa Maizīša, Andra Guļāna, Ingunas Sudrabas vai Elīnas Egles politiskajiem vai ekonomiskajiem uzskatiem. Mēs pat nezinām, vai viņiem tādi ir.
Tāpēc, ja Zatlers politikā nāks bez skaidra, negrozāma ideoloģiskā uzstādījuma un nerunās par to ar cilvēkiem, plaisa starp varu un sabiedrību tikai palielināsies, un vilšanās sajūta nākotnē kļūs tikai lielāka
Ķīlis par SC uc.
Ķīlis: rozēm kaisītu ceļu nav
07.07.2011 Egils Līcītis
http://www.la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=320391:lis-rozm-kaistu-ceu-nav&catid=95:intervijas&Itemid=113
"Latvijas Avīzē" viesojās Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Roberts Ķīlis, kurš beidz pildīt prezidenta Stratēģiskās komisijas vadītāja pienākumus. Ar viņu sarunājās žurnālisti Voldemārs Krustiņš un Egils Līcītis.
V. Krustiņš: – Profesor Ķīli, jūsu secinājumi un prognozes dažādos izdevumos par to, ka tagadējie četrdesmitgadnieki var nesaņemt pensiju, kā arī par maksas augstāko izglītību sacēluši sašutumu, varbūt pat paniku.
R. Ķīlis: – Mani vērtējumi par pensiju sistēmas nākotni skanējuši jau no 2008. gada, toreiz tie tika izteikti mierīgā atmosfērā, piemēram, Ministru kabineta sēdēs. Esmu vērsis uzmanību, rādot grafikus, kas notiks ar demogrāfiju, cik nozīmīgi risināt pensionēšanās lietas. Regulāri iepazīstināju ar pētījumiem augstākajā izglītībā. Iespējams, tagad tāds sakāpināts laiks. No otras puses skatot, ja iepazīstini amatpersonas ar skaitļiem, faktiem, lieki nemaz nedramatizējot, tad bieži stāstīto laiž gar ausīm.
– Vai arī tagad to laiž gar ausīm?
– Uzmanības ir drusku vairāk, politiskās aprindās saka: ar to ir vērtīgi iepazīties. Kad pirms gada vērtējām un devām ekspertīzi vēlēšanās startējošo partiju programmām, nevienā neradām nopietnu piedāvājumu, kā attīstīt pensiju un sociālo sistēmu.
– Ja politiķi maz satraucas, tad cilvēki, kurus skartu problēmas ar pensijām, varbūt domā, ka tas nemaz nav iespējams, ka viņiem atņemtu vecumdienu maizi. Ko Ķīlis runā! Tā nevar būt!
– Visi satraukumi sākās no intervijas, kur atbildēju uz jautājumu: kāds varētu būt visnegatīvākais scenārijs? Es runāju par pensiju 1. līmeni – par garantētajām valsts pensijām. Pašlaik vecie cilvēki to saņem iztikas minimuma līmenī, taču vēl divdesmit gados šo līmeni tik augstu nevarēs noturēt. To apliecina aprēķini, cik ir strādājošo un cik pensionāru. Pat ja paceļ pensionēšanās vecumu, situācija joprojām būs kritiska. Tātad garantētās pensijas apjoms saruks.
– Kādā laika posmā un līdz kādam līmenim?
– Labklājības ministre Jurševska, manis teikto novērtējot kā bezatbildīgus paziņojumus, izdarīja vēl šokējošāku gājienu, proti, viņa nosauca pensiju sistēmu raksturojošus ciparus. Sociālās iemaksas maksā nepilni 800 000 cilvēku, kamēr no pensijām un pabalstiem dzīvo 600 000. Tas ir baiss skaitlis, ka 1,4 cilvēki gādā, lai ir ko maksāt vienam. Bija prognoze, ka tie būs 3,2 strādājošie uz 1 pensionāru, bet tagad saprotam, ka uzlabojumi šai proporcijai nav gaidāmi. Skats ir bēdīgs. Tāpat ministre nosauca 2. līmeņa pensiju uzkrājumu – 875 miljonus. Gadā pensijās izmaksā 1,15 miljardus latu, tātad ar 2. līmeni nepietiek, lai jau tagad segtu viena gada pensijām vajadzīgo summu, kur nu vēl pēc desmit, piecpadsmit gadiem. Bet nesaliksim manus izteikumus ar visu kopā. Tie attiecās uz topošajiem nākotnes pensionāriem, nevis pašreizējiem.
– Viņi var būt mierīgi?
– Lielākoties jā. Domāju, ka valstī vajadzēs risināt līdz šim mazdiskutētu jautājumu par pašreizējiem pensiju saņēmējiem. Liela daļa šo kādreiz strādājošo ir radījuši vērtības, infrastruktūru, ko visai negodīgi un strauji privatizēja. Viņi būvēja ceļus, cēla mājas, tiltus vai rūpnīcas, visu kapitālu, kas padomju laikā bija tautas īpašums.
Šis darbs nav pienācīgi kompensēts. Tā ir diezgan kropla sistēma, ka tas tiek atzīts tikai pēc darba stāža gadiem, neņemot vērā paveikto.
Gribētos, lai uz vēlēšanām partijas padiskutē, vai šī netaisnība nav novēršama.
– Cik gadījies runāt ar politiķiem, viņi visi ir gatavi atzīt pagātnes kļūdas – it sevišķi citu pieļautās. Kas būs uz priekšu – klusums!
– Mēģināt lūkoties uz priekšu bijis mans pienākums, un es neesmu klusējis. Ir, piemēram, demogrāfiskās līknes, kas ir diezgan skaidri nolasāmas, un papildus par to liek runāt tautas skaitīšanas dati. Arī man – negaidīti nepatīkami. Izskatās, ka nebūsim divi miljoni, bet mazāk iedzīvotāju.
– Tā liekas, ka politiķi vicina spārniņus, lidosim, lidosim, bet mani baida, ka pēc vēlēšanām atsēdīsimies turpat vien. Ja tagad grasāmies tikai sist un mērcēt oligarhus, tad tas ir vienkārši nesaprātīgi. Kur ir politiskie piedāvājumi?
– Es arī domāju, ka ārkārtas vēlēšanu jēga būs tad, ja cels galdā nopietnus reformu piedāvājumus, darba plānus ar sasniedzamiem mērķiem.
– Jūs jau esat norādījis vienu mērķi – atrisināt pensiju jautājumus, jo tas taču ir kā politiķu kakliem pielikts nazis!
– Jā, tas jāizdara ātri. Un es jau nesaku, ka nav risinājumu. Tādi ir! Tikai tie jāmeklē, un varbūt sabiedrība ar kāpinātu uztraukumu pietuvinās "tos nažus rīklēm", kas nemaz nebūtu par sliktu.
E. Līcītis: – Kāds pamats jums domāt, ka šoreiz partijas spēs nākt ar sakarīgiem piedāvājumiem, ja tikko teicāt, ka pirms septiņiem mēnešiem programmās bija sēnalas?
– Tas ir labs jautājums, jo dažkārt šķiet, ka piezagusies sajūta – nu esam krīzei cauri, ko jūs ar savām reformām. Paradoksāli, bet pirms iepriekšējām vēlēšanām temats par reformām bija pat aktuālāks. Pašlaik ekonomikā ir plusiņi, esam gandrīz jau tikuši ārā no aizdevuma programmām, kļuvuši brīvi. Nākamgad darīsim, ko gribēsim!
V. Krustiņš: – Tāda pašsuģestēšanās, ka "viss jau ir labi", varētu būt. Un uz kuru spēku tad mums paļauties?
– Vērtējot studentus, ir jāņem vērā, cik pārdomātas un faktiem piesātinātas ir viņu eksāmenu atbildes. Domāju, ka šāds princips piemērojams arī tiem, kuri prasa tavu balsi. Cik konkrēts ir viņu piedāvājums? Būtu jauki, ja pilsoņiem būtu pārgājusi vēlme balsot par labiem cilvēkiem un tiem, kuri nesīs sauli. Jautājiet: kādā veidā 30 – 40 gadus veciem cilvēkiem izkārtosies pensijas? Gaidiet atbildi uz jautājumu: kas būs ar nodokļiem tuvākajā laikā? Saņemsiet atbildi: ko darīsim ar lauku skolām, kas notiks ar apdzīvotām vietām, no kurām baisā tempā brauc prom? Ko iesāksim ar ceļiem, no kuriem daļa ir pussabrukuši? Dabūjiet atbildes un novērtējiet – tā ir dzeja vai uz zināšanām balstīta analīze.
Arī medijiem jātur ciešāk politiķi, nav jālaiž vaļā bez atbildes. Situācija nepavisam nav vienkārša. Ja partijas mēģinās atkal apdullināt cilvēkus, tām jāuzņemas divkārša atbildība par iznākumu. Manā izpratnē ideāls būtu interaktīva Latvijas karte.
Piespied taustiņu, izgaismojas, piemēram, Gulbenes novads, bet apakšā rakstīts, ko X partijas kandidāti apņemas gulbeniešu labā darīt. Cik daudz ceļu labos vai nelabos, cik skolas remontēs vai aizvērs. Tā, lai vēlētāji var atrast un saprast – mūspusē šīs četras piecas lietas paveiks trijos gados.
– Jūs bīstami pietuvināties tēmai, par kuru vēlas runāt ekonomisti, tautsaimnieki ar sirmām galvām – vajagot atjaunot plānošanu. Tagad liekas, ka īsti nezinām, kādi ir mūsu resursi, saistības un iespējas. Valsts nespēj regulēt un noteikt. Kā jūs skatāties uz atkāpšanos no liberālisma brīvībām, lai valsts interešu vārdā disciplinētu gan to pašu izglītību, gan visu pārējo?
– Ir vairāki stingrības soļi. Viens, ka valdība ceļ stratēģiskus jautājumus un cilvēkiem piedāvā: mēs domājam, ir jāiet šādi. Otrs, ka mūsdienu pasaulē būtiskākais, lai mainītu un ietekmētu situāciju, ir to finansēt. Ja ir skaidri valstiski uzstādījumi un finansēšanas avoti, tad ir ticami, ka tos īstenos. Trešais solis, ka ir vienība, kas plāno attīstību. Tas ir riskanti, jo Latvija ir atklāta valsts, no kuras cilvēki var doties prom un var notikt gluži neparedzamas un neaprēķināmas lietas. Valsts, piemēram, pirms krīzes turējās grožos un nepalielināja savu ārējo parādu, toties cilvēki aizņēmās ar pilnu jaudu, un kopējais parāds izrādījās ārkārtīgi liels. Manuprāt, otrais solis – stratēģisks redzējums un finansēšanas mehānisms – ir lietderīgāks, un no šīm pozīcijām var vērtēt arī partiju piedāvājumus, kad tās saka: lūk, mūsu redzējums uz stratēģiskām lietām. Lūk, mehānisms, kā to panākt. Lūk, finansējuma avots.
– Šķiet, tie redzējumi nav pārāk tāli, jo mīļās valdības lāgā netic, ka vēl atradīsies pie varas, kad stratēģijas īstenos un piepildīs?
– Tad jāmeklē valstsvīri, kuri gatavi domāt tālredzīgāk.
– Ķīļa kungs, jūs, šķiet, atkāpsieties un prezidentam Bērziņam nedosiet padomus kā stratēģis?
– Pirms pāris gadiem notika pārmaiņas, ka prezidenta dibinātās komisijas ir uz viņa pilnvaru termiņu un pēc tam tiek izformētas. Bērziņa kungs nozīmēs komisijas pēc savas izvēles – piemēram, viņš varbūt gribēs nevis Stratēģiskās analīzes, bet Ekonomiskās analīzes komisiju. Mana darbavieta – Ekonomikas augstskola – ir pacietīgi gaidījusi, līdz pilnvērtīgi atgriezīšos un sākšu darbu pie jauna projekta – Ilgtspējīga biznesa centra izveides.
E. Līcītis: – Kā? Vai jums nav pienākuma piedalīties Zatlera kunga jaunā projekta izveidē?
– Tā es politikā neiešu. Es piedāvāšu risinājumus domnīcas līmenī, bet politika – nav manai mentalitātei atbilstoša.
– Paudāt šoku par tautskaites iznākumu, ka Latvijā palikuši 1,9 miljoni iedzīvotāju. Savā attīstības plānā paredzējāt, ka 2030. gadā iedzīvotāju skaits kritīsies līdz 2 miljoniem. Jūsu prognoze ir strauji pārsniegta!
– Jā. Tas ir skaists piemērs, cik grūti politiķiem sagremot un norīt šādas ziņas. Saeimas komisijās nepieņēma un atteicās apstiprināt prognozi par 2 miljoniem, kura nu izrādījusies pat ļoti optimistiska.
V. Krustiņš: – Sakiet kā cilvēks, kurš nodarbojas ar politiku, – kā skatāties uz izvērstajām debatēm jautājumā "aicināsim valdībā "Saskaņas centru", un viss būs jauki"?
– Tas būs lielākais izaicinājums pašam "Saskaņas centram", ja tā notiks. Manuprāt, viņu spējas piedāvāt sakarīgus ministru amatu kandidātus ir ierobežotas. Nemaz nerunāšu, ka tad viņiem būtu jāsazinās ar latviešu vēlētājiem un daudz kas jāskaidro. Domāju, ja kāds no tiesas nopietni piedāvātu "SC" vietas valdībā, viņi ilgi svārstītos, vai tas ir pieņemami. Otrkārt, ja viņi vilks garumā ar atbildīgu piedāvājumu, nogaidīs, tad parādīsies citi tās puses spēlētāji, kuri var pilnīgi izjaukt iedomāto monopolu uz krievu balsīm.
E. Līcītis: – Kā "Saskaņas centra" programmas izskatījušās jūsu monitoringā? Viņi esot spējuši sarakstīt alternatīvo budžetu, dot sociālos risinājumus.
– Pieklājīgi par to runāt nevarētu – kvalitātes dēļ.
– Kādi ir jūsu redzējumi par 11. Saeimas vēlēšanu iznākumu? Daži uzskata, ka lielākais ieguvējs būšot "Saskaņas centrs"?
– Ja runā par krievvalodīgo vēlētāju, tad tai daļā noteikti būs cits piedāvājums – varbūt pat vairāk nekā viens. Viens – mērenāks, otrs radikālāks, šovinistiskāks, un tādēļ neesmu tik pārliecināts, ka "Saskaņai" būs izteikti vairāk vietu Saeimā vai vismaz tikpat, cik bija.
– Kur radies mērenais spēks?
– Grūti uzreiz ķerties pie saknēm, bet, kā no latviešu puses ar mani konsultējušies cilvēki: ko darīt, kā labāk darīt? – tāpat nākuši arī krievi. Viņi sacīja, ka "SC" esot līdz kaklam, jo sen atpalikuši no vēlētājiem. Viņiem neliekas, ka nepieciešams sēdēt uz okupācijas neatzīšanas, liekas politizēšanas platformas.
– Vai arī jūs viņiem ieteiksiet doties pie Zatlera kunga?
– Tas ir jautājums, cik viņi tiecas pašorganizēties? Daži cilvēki nemaz nevēlas nedz sēdēt, nedz gaidīt plānu no kāda cita. Viņi iet un dara paši. Man ir sajūta, ka neapmierinātība ar "SC" ir gana nopietna, īpaši 20 – 30 gadus vecu cilvēku vidū, kuri izvēlējušies palikt Latvijā, nevis braukt prom.
– Ko prognozējat cīņā par latviešu vēlētāju balsīm?
– No Valda Zatlera rīcības – dibināt atsevišķu partiju vai pieslieties kādam spēkam – būs atkarīgs vietu izkārtojums finišā. Nevajag uzskatīt, ka tikai "Vienotība" ir vienīgie, kuriem pieslieties. Izņemot Zaļo zemnieku savienību, pastāv cita apvienība.
– Es nepārklausījos? Jūs domājat Nacionālo apvienību?
– "Visu Latvijai"/"TB"/LNNK. Tā ka pagaidīsim, jo
Zatlera izvēle var mainīt situāciju. Ja nodibinās partiju un nepieļaus gauži greizas kļūdas, tad viņiem noteikti ir cerības uz ne to mazāko pārstāvniecību Saeimā. Tad tas nozīmēs vietu atņemšanu gan ZZS, gan "Vienotībai", kamēr nacionāli orientētiem droši vien būs vairāk balsu, nekā bija.
Es minētu – jau pāri 10 vietām. "Saskaņas centram" – domāju, mazāk vietu nekā iepriekš.
V. Krustiņš: – Ko jūs domājat par tiem oligarhiem? Kā viņus likvidēsim – politiski, mantiski?
– Vienkārši nevajag vairs jaukt kopā biznesu ar politiku. Piekrītu, ka mums nav tikai trīs oligarhi. Ir vairāki, kuri savu iepriekš iekrāto bagātību mēģina konvertēt politiskajā ietekmē.
07.07.2011 Egils Līcītis
http://www.la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=320391:lis-rozm-kaistu-ceu-nav&catid=95:intervijas&Itemid=113
"Latvijas Avīzē" viesojās Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Roberts Ķīlis, kurš beidz pildīt prezidenta Stratēģiskās komisijas vadītāja pienākumus. Ar viņu sarunājās žurnālisti Voldemārs Krustiņš un Egils Līcītis.
V. Krustiņš: – Profesor Ķīli, jūsu secinājumi un prognozes dažādos izdevumos par to, ka tagadējie četrdesmitgadnieki var nesaņemt pensiju, kā arī par maksas augstāko izglītību sacēluši sašutumu, varbūt pat paniku.
R. Ķīlis: – Mani vērtējumi par pensiju sistēmas nākotni skanējuši jau no 2008. gada, toreiz tie tika izteikti mierīgā atmosfērā, piemēram, Ministru kabineta sēdēs. Esmu vērsis uzmanību, rādot grafikus, kas notiks ar demogrāfiju, cik nozīmīgi risināt pensionēšanās lietas. Regulāri iepazīstināju ar pētījumiem augstākajā izglītībā. Iespējams, tagad tāds sakāpināts laiks. No otras puses skatot, ja iepazīstini amatpersonas ar skaitļiem, faktiem, lieki nemaz nedramatizējot, tad bieži stāstīto laiž gar ausīm.
– Vai arī tagad to laiž gar ausīm?
– Uzmanības ir drusku vairāk, politiskās aprindās saka: ar to ir vērtīgi iepazīties. Kad pirms gada vērtējām un devām ekspertīzi vēlēšanās startējošo partiju programmām, nevienā neradām nopietnu piedāvājumu, kā attīstīt pensiju un sociālo sistēmu.
– Ja politiķi maz satraucas, tad cilvēki, kurus skartu problēmas ar pensijām, varbūt domā, ka tas nemaz nav iespējams, ka viņiem atņemtu vecumdienu maizi. Ko Ķīlis runā! Tā nevar būt!
– Visi satraukumi sākās no intervijas, kur atbildēju uz jautājumu: kāds varētu būt visnegatīvākais scenārijs? Es runāju par pensiju 1. līmeni – par garantētajām valsts pensijām. Pašlaik vecie cilvēki to saņem iztikas minimuma līmenī, taču vēl divdesmit gados šo līmeni tik augstu nevarēs noturēt. To apliecina aprēķini, cik ir strādājošo un cik pensionāru. Pat ja paceļ pensionēšanās vecumu, situācija joprojām būs kritiska. Tātad garantētās pensijas apjoms saruks.
– Kādā laika posmā un līdz kādam līmenim?
– Labklājības ministre Jurševska, manis teikto novērtējot kā bezatbildīgus paziņojumus, izdarīja vēl šokējošāku gājienu, proti, viņa nosauca pensiju sistēmu raksturojošus ciparus. Sociālās iemaksas maksā nepilni 800 000 cilvēku, kamēr no pensijām un pabalstiem dzīvo 600 000. Tas ir baiss skaitlis, ka 1,4 cilvēki gādā, lai ir ko maksāt vienam. Bija prognoze, ka tie būs 3,2 strādājošie uz 1 pensionāru, bet tagad saprotam, ka uzlabojumi šai proporcijai nav gaidāmi. Skats ir bēdīgs. Tāpat ministre nosauca 2. līmeņa pensiju uzkrājumu – 875 miljonus. Gadā pensijās izmaksā 1,15 miljardus latu, tātad ar 2. līmeni nepietiek, lai jau tagad segtu viena gada pensijām vajadzīgo summu, kur nu vēl pēc desmit, piecpadsmit gadiem. Bet nesaliksim manus izteikumus ar visu kopā. Tie attiecās uz topošajiem nākotnes pensionāriem, nevis pašreizējiem.
– Viņi var būt mierīgi?
– Lielākoties jā. Domāju, ka valstī vajadzēs risināt līdz šim mazdiskutētu jautājumu par pašreizējiem pensiju saņēmējiem. Liela daļa šo kādreiz strādājošo ir radījuši vērtības, infrastruktūru, ko visai negodīgi un strauji privatizēja. Viņi būvēja ceļus, cēla mājas, tiltus vai rūpnīcas, visu kapitālu, kas padomju laikā bija tautas īpašums.
Šis darbs nav pienācīgi kompensēts. Tā ir diezgan kropla sistēma, ka tas tiek atzīts tikai pēc darba stāža gadiem, neņemot vērā paveikto.
Gribētos, lai uz vēlēšanām partijas padiskutē, vai šī netaisnība nav novēršama.
– Cik gadījies runāt ar politiķiem, viņi visi ir gatavi atzīt pagātnes kļūdas – it sevišķi citu pieļautās. Kas būs uz priekšu – klusums!
– Mēģināt lūkoties uz priekšu bijis mans pienākums, un es neesmu klusējis. Ir, piemēram, demogrāfiskās līknes, kas ir diezgan skaidri nolasāmas, un papildus par to liek runāt tautas skaitīšanas dati. Arī man – negaidīti nepatīkami. Izskatās, ka nebūsim divi miljoni, bet mazāk iedzīvotāju.
– Tā liekas, ka politiķi vicina spārniņus, lidosim, lidosim, bet mani baida, ka pēc vēlēšanām atsēdīsimies turpat vien. Ja tagad grasāmies tikai sist un mērcēt oligarhus, tad tas ir vienkārši nesaprātīgi. Kur ir politiskie piedāvājumi?
– Es arī domāju, ka ārkārtas vēlēšanu jēga būs tad, ja cels galdā nopietnus reformu piedāvājumus, darba plānus ar sasniedzamiem mērķiem.
– Jūs jau esat norādījis vienu mērķi – atrisināt pensiju jautājumus, jo tas taču ir kā politiķu kakliem pielikts nazis!
– Jā, tas jāizdara ātri. Un es jau nesaku, ka nav risinājumu. Tādi ir! Tikai tie jāmeklē, un varbūt sabiedrība ar kāpinātu uztraukumu pietuvinās "tos nažus rīklēm", kas nemaz nebūtu par sliktu.
E. Līcītis: – Kāds pamats jums domāt, ka šoreiz partijas spēs nākt ar sakarīgiem piedāvājumiem, ja tikko teicāt, ka pirms septiņiem mēnešiem programmās bija sēnalas?
– Tas ir labs jautājums, jo dažkārt šķiet, ka piezagusies sajūta – nu esam krīzei cauri, ko jūs ar savām reformām. Paradoksāli, bet pirms iepriekšējām vēlēšanām temats par reformām bija pat aktuālāks. Pašlaik ekonomikā ir plusiņi, esam gandrīz jau tikuši ārā no aizdevuma programmām, kļuvuši brīvi. Nākamgad darīsim, ko gribēsim!
V. Krustiņš: – Tāda pašsuģestēšanās, ka "viss jau ir labi", varētu būt. Un uz kuru spēku tad mums paļauties?
– Vērtējot studentus, ir jāņem vērā, cik pārdomātas un faktiem piesātinātas ir viņu eksāmenu atbildes. Domāju, ka šāds princips piemērojams arī tiem, kuri prasa tavu balsi. Cik konkrēts ir viņu piedāvājums? Būtu jauki, ja pilsoņiem būtu pārgājusi vēlme balsot par labiem cilvēkiem un tiem, kuri nesīs sauli. Jautājiet: kādā veidā 30 – 40 gadus veciem cilvēkiem izkārtosies pensijas? Gaidiet atbildi uz jautājumu: kas būs ar nodokļiem tuvākajā laikā? Saņemsiet atbildi: ko darīsim ar lauku skolām, kas notiks ar apdzīvotām vietām, no kurām baisā tempā brauc prom? Ko iesāksim ar ceļiem, no kuriem daļa ir pussabrukuši? Dabūjiet atbildes un novērtējiet – tā ir dzeja vai uz zināšanām balstīta analīze.
Arī medijiem jātur ciešāk politiķi, nav jālaiž vaļā bez atbildes. Situācija nepavisam nav vienkārša. Ja partijas mēģinās atkal apdullināt cilvēkus, tām jāuzņemas divkārša atbildība par iznākumu. Manā izpratnē ideāls būtu interaktīva Latvijas karte.
Piespied taustiņu, izgaismojas, piemēram, Gulbenes novads, bet apakšā rakstīts, ko X partijas kandidāti apņemas gulbeniešu labā darīt. Cik daudz ceļu labos vai nelabos, cik skolas remontēs vai aizvērs. Tā, lai vēlētāji var atrast un saprast – mūspusē šīs četras piecas lietas paveiks trijos gados.
– Jūs bīstami pietuvināties tēmai, par kuru vēlas runāt ekonomisti, tautsaimnieki ar sirmām galvām – vajagot atjaunot plānošanu. Tagad liekas, ka īsti nezinām, kādi ir mūsu resursi, saistības un iespējas. Valsts nespēj regulēt un noteikt. Kā jūs skatāties uz atkāpšanos no liberālisma brīvībām, lai valsts interešu vārdā disciplinētu gan to pašu izglītību, gan visu pārējo?
– Ir vairāki stingrības soļi. Viens, ka valdība ceļ stratēģiskus jautājumus un cilvēkiem piedāvā: mēs domājam, ir jāiet šādi. Otrs, ka mūsdienu pasaulē būtiskākais, lai mainītu un ietekmētu situāciju, ir to finansēt. Ja ir skaidri valstiski uzstādījumi un finansēšanas avoti, tad ir ticami, ka tos īstenos. Trešais solis, ka ir vienība, kas plāno attīstību. Tas ir riskanti, jo Latvija ir atklāta valsts, no kuras cilvēki var doties prom un var notikt gluži neparedzamas un neaprēķināmas lietas. Valsts, piemēram, pirms krīzes turējās grožos un nepalielināja savu ārējo parādu, toties cilvēki aizņēmās ar pilnu jaudu, un kopējais parāds izrādījās ārkārtīgi liels. Manuprāt, otrais solis – stratēģisks redzējums un finansēšanas mehānisms – ir lietderīgāks, un no šīm pozīcijām var vērtēt arī partiju piedāvājumus, kad tās saka: lūk, mūsu redzējums uz stratēģiskām lietām. Lūk, mehānisms, kā to panākt. Lūk, finansējuma avots.
– Šķiet, tie redzējumi nav pārāk tāli, jo mīļās valdības lāgā netic, ka vēl atradīsies pie varas, kad stratēģijas īstenos un piepildīs?
– Tad jāmeklē valstsvīri, kuri gatavi domāt tālredzīgāk.
– Ķīļa kungs, jūs, šķiet, atkāpsieties un prezidentam Bērziņam nedosiet padomus kā stratēģis?
– Pirms pāris gadiem notika pārmaiņas, ka prezidenta dibinātās komisijas ir uz viņa pilnvaru termiņu un pēc tam tiek izformētas. Bērziņa kungs nozīmēs komisijas pēc savas izvēles – piemēram, viņš varbūt gribēs nevis Stratēģiskās analīzes, bet Ekonomiskās analīzes komisiju. Mana darbavieta – Ekonomikas augstskola – ir pacietīgi gaidījusi, līdz pilnvērtīgi atgriezīšos un sākšu darbu pie jauna projekta – Ilgtspējīga biznesa centra izveides.
E. Līcītis: – Kā? Vai jums nav pienākuma piedalīties Zatlera kunga jaunā projekta izveidē?
– Tā es politikā neiešu. Es piedāvāšu risinājumus domnīcas līmenī, bet politika – nav manai mentalitātei atbilstoša.
– Paudāt šoku par tautskaites iznākumu, ka Latvijā palikuši 1,9 miljoni iedzīvotāju. Savā attīstības plānā paredzējāt, ka 2030. gadā iedzīvotāju skaits kritīsies līdz 2 miljoniem. Jūsu prognoze ir strauji pārsniegta!
– Jā. Tas ir skaists piemērs, cik grūti politiķiem sagremot un norīt šādas ziņas. Saeimas komisijās nepieņēma un atteicās apstiprināt prognozi par 2 miljoniem, kura nu izrādījusies pat ļoti optimistiska.
V. Krustiņš: – Sakiet kā cilvēks, kurš nodarbojas ar politiku, – kā skatāties uz izvērstajām debatēm jautājumā "aicināsim valdībā "Saskaņas centru", un viss būs jauki"?
– Tas būs lielākais izaicinājums pašam "Saskaņas centram", ja tā notiks. Manuprāt, viņu spējas piedāvāt sakarīgus ministru amatu kandidātus ir ierobežotas. Nemaz nerunāšu, ka tad viņiem būtu jāsazinās ar latviešu vēlētājiem un daudz kas jāskaidro. Domāju, ja kāds no tiesas nopietni piedāvātu "SC" vietas valdībā, viņi ilgi svārstītos, vai tas ir pieņemami. Otrkārt, ja viņi vilks garumā ar atbildīgu piedāvājumu, nogaidīs, tad parādīsies citi tās puses spēlētāji, kuri var pilnīgi izjaukt iedomāto monopolu uz krievu balsīm.
E. Līcītis: – Kā "Saskaņas centra" programmas izskatījušās jūsu monitoringā? Viņi esot spējuši sarakstīt alternatīvo budžetu, dot sociālos risinājumus.
– Pieklājīgi par to runāt nevarētu – kvalitātes dēļ.
– Kādi ir jūsu redzējumi par 11. Saeimas vēlēšanu iznākumu? Daži uzskata, ka lielākais ieguvējs būšot "Saskaņas centrs"?
– Ja runā par krievvalodīgo vēlētāju, tad tai daļā noteikti būs cits piedāvājums – varbūt pat vairāk nekā viens. Viens – mērenāks, otrs radikālāks, šovinistiskāks, un tādēļ neesmu tik pārliecināts, ka "Saskaņai" būs izteikti vairāk vietu Saeimā vai vismaz tikpat, cik bija.
– Kur radies mērenais spēks?
– Grūti uzreiz ķerties pie saknēm, bet, kā no latviešu puses ar mani konsultējušies cilvēki: ko darīt, kā labāk darīt? – tāpat nākuši arī krievi. Viņi sacīja, ka "SC" esot līdz kaklam, jo sen atpalikuši no vēlētājiem. Viņiem neliekas, ka nepieciešams sēdēt uz okupācijas neatzīšanas, liekas politizēšanas platformas.
– Vai arī jūs viņiem ieteiksiet doties pie Zatlera kunga?
– Tas ir jautājums, cik viņi tiecas pašorganizēties? Daži cilvēki nemaz nevēlas nedz sēdēt, nedz gaidīt plānu no kāda cita. Viņi iet un dara paši. Man ir sajūta, ka neapmierinātība ar "SC" ir gana nopietna, īpaši 20 – 30 gadus vecu cilvēku vidū, kuri izvēlējušies palikt Latvijā, nevis braukt prom.
– Ko prognozējat cīņā par latviešu vēlētāju balsīm?
– No Valda Zatlera rīcības – dibināt atsevišķu partiju vai pieslieties kādam spēkam – būs atkarīgs vietu izkārtojums finišā. Nevajag uzskatīt, ka tikai "Vienotība" ir vienīgie, kuriem pieslieties. Izņemot Zaļo zemnieku savienību, pastāv cita apvienība.
– Es nepārklausījos? Jūs domājat Nacionālo apvienību?
– "Visu Latvijai"/"TB"/LNNK. Tā ka pagaidīsim, jo
Zatlera izvēle var mainīt situāciju. Ja nodibinās partiju un nepieļaus gauži greizas kļūdas, tad viņiem noteikti ir cerības uz ne to mazāko pārstāvniecību Saeimā. Tad tas nozīmēs vietu atņemšanu gan ZZS, gan "Vienotībai", kamēr nacionāli orientētiem droši vien būs vairāk balsu, nekā bija.
Es minētu – jau pāri 10 vietām. "Saskaņas centram" – domāju, mazāk vietu nekā iepriekš.
V. Krustiņš: – Ko jūs domājat par tiem oligarhiem? Kā viņus likvidēsim – politiski, mantiski?
– Vienkārši nevajag vairs jaukt kopā biznesu ar politiku. Piekrītu, ka mums nav tikai trīs oligarhi. Ir vairāki, kuri savu iepriekš iekrāto bagātību mēģina konvertēt politiskajā ietekmē.
ceturtdiena, 2011. gada 30. jūnijs
Raivis Dzintars: Nacionālie jautājumi – sāpīgi, jo neatrisināti"
http://www.la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=319662:lnacionlie-jautjumi--spgi-jo-neatrisintir&catid=72:politika&Itemid=95
30.06.2011 Ināra Mūrniece
Latviska un taisnīga Latvija – tāds ir Nacionālās apvienības "Visu Latvijai"/"TB"/LNNK virsuzdevums, tuvojoties 11. Saeimas vēlēšanām, apgalvo Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs, Saeimas deputāts Raivis Dzintars.
Iedzīvotāju apziņā nacionālie jautājumi Latvijā ir tik sāpīgi, jo valdošās partijas iepriekšējos divdesmit gadus nav tos pienācīgi risinājušas, nav stiprinājušas latviešu kā valstsnācijas lomu un devušas pretsparu Latvijas valstij klaji nedraudzīgām aktivitātēm, uzsver Raivis Dzintars. To, ka latviešos ar jaunu sparu modusies izpratne par nacionālo vērtību svarīgumu, kā arī neapmierinātība ar līdzšinējo valdošo partiju politiku, liecina ievērojamais pieplūdums, ko pēdējās divās nedēļās pieredzējusi "Visu Latvijai" – 42 jauni biedri un 52 atbalstītāji. To vidū – uzņēmuma "CDI" vadītājs un portāla Atlants.lv īpašnieks Gatis Sprūds, mūziķe un producente Laila Ilze Purmaliete, "Līvu" dibinātājs Juris Pavītols un citi. Būtisks papildinājums "Visu Latvijai" rindām ir starptautiski pazīstamā valodniece, filoloģijas zinātņu doktore Vineta Poriņa, kas ir arī apvienības kandidāte izglītības un zinātnes ministra amatam.
Zīmīgi, ka biedru pieplūdums "Visu Latviaji" rindās noticis tieši pēc parakstu vākšanas kampaņas par pāreju uz valsts valodu valsts finansētajās skolās. V. Poriņa atzīst: sabiedrības apziņā ir notikušas pozitīvas pārmaiņas, pieaug latviskā pašapziņa.
Partijā viņa iestājusies, lai panāktu to, ko secinājusi savos pētījumos – ir jāveicina latviešu kā valstsnācijas pašapziņa un jānovērš latviešu valodas runātāju diskriminācija.
Cer uz 20 vietām Saeimā
23. jūlijā plānots Nacionālās apvienības "Visu Latvijai"/"TB"/LNNK kongress, kurā plānota abu apvienības politisko partiju apvienošanās. Pretēji citām politiskām apvienībām, idejiskā ziņā Nacionālajā apvienībā valda saskaņa, tās biedri ir izsijāti, arī kopīgā sastrādāšanās bijusi laba. Tomēr, visticamāk, 11. Saeimas vēlēšanās Nacionālā apvienība vēl nestartēs kā vienota politiska partija, jo var nepagūt nokārtot reģistrāciju. 11. Saeimas vēlēšanās Nacionālā apvienība tēmē uz 20 vietām, un tas būtu liels solis uz priekšu, salīdzinot ar iepriekš iegūtajām astoņām vietām.
R. Dzintars pragmātiski nosauc padarītos un vēl veicamos darbus. Pēdējā laika lielākais Nacionālās apvienības sasniegums ir pieņemtie grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā, palielinot sodus par Valsts valodas likuma pārkāpumiem; turpinās darbs pie valsts valodas statusa nostiprināšanas Darba likumā, iesniegti likuma grozījumi, lai no Imigrācijas likuma izslēgtu normu, ka pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijā varētu iegūt, pamatojoties uz ieguldījumu nekustamā īpašumā; jāpalielina Valsts valodas centra valodas inspekcijas jauda... Jānovērš arī uzbrukumi Latvijas kā nacionālas valsts pamatiem, turpina R. Dzinatrs. Viņš uzskata, ka būtu daudz aktīvāk jāvēršas pret Latvijas valstij naidīgām organizācijām, un te kritērijus izstrādāt vajadzētu Latvijas drošības dienestiem.
Tomēr daudz tālejošāks uzdevums būtu valstiskās piederības apziņas veidošana – gan jauniešos, gan sabiedrībā kopumā, atzīst R. Dzintars. "Kad runā par iedzīvotāju aizceļošanu, bieži uzsver tikai ekonomisko faktoru. Bet tikpat nozīmīgi ir tas, kā cilvēkā spējam nostiprināt saikni ar dzimteni, lai viņš Latvijā justos labi kā mājās, lai Latvijai viņa skatījumā būtu arī emocionāla vērtība. Jo vienmēr jau kaut kur citur pasaulē varēs nopelnīt vairāk..." Satraucoši, piebilst politiķis, ka par aizceļošanu domā arvien vairāk skolēnu, kuri vēl ir neziņā, kā viņiem veiksies Latvijas darba tirgū. Tāpēc jādomā par sabiedrisko mediju saturu, valstiskas audzināšanas principi jānostiprina izglītības standartā, vairāk jāatbalsta jauniešu organizācijas – mazpulki, skauti, gaidas, jaunsardze un citas.
Bez provokatoru birkas
Taisnīguma principa nostiprināšana ir otra Nacionālās apvienības apņemšanās, un tas skarot visplašāko jautājumu spektru – sociālo jomu, darba tiesības, izglītību un citas. "Tas, ka latvietis savā valstī, īpaši lielajās pilsētās, valodas jomā tiek diskriminēts, arī ir netaisnīgums," apgalvo R. Dzintars. Viņš atsaucas arī uz Saeimas balsojumu par Aināra Šlesera dzīvesvietas kratīšanu, kur "Saeimas deputāti uzņēmās tiesnešu lomu un deva signālu, ka daži Latvijas iedzīvotāji ir "vienlīdzīgāki" par citiem," ironizē R. Dzintars.
Izskan arī kritika saistībā ar Nacionālās apvienības rosināto parakstu vākšanu izglītības jomā. Daži neapmierinātie pārmet, ka Nacionālā apvienība nav rīkojusi aktīvāku reklāmas kampaņu; citi priecājas, ka pasākums izgāzies. R. Dzintars par to saka: naudas kampaņai bija tik, cik bija, un daudz kas izdarīts arī bez tās.
"Mēs bijām vienīgā Saeimas partija, kas par to iestājās, un pieredzējām ļoti spēcīgu pretkampaņu. Tomēr 120 000 parakstu ir nozīmīgs svars, un tiek domāts par grozījumiem Vispārējās izglītības likumā. Esam gatavi diskutēt, piemēram, ja mūsu kolēģi Saeimā uzskatīs, ka nav iespējams pāriet uz mācībām valsts valodā 12, bet ir iespējams 15 gados, vai arī argumentēs, kāpēc nevajadzētu sākt šo pāreju pirmajā, bet varētu, teiksim, piektajā klasē. Nav tā, ka ļoti turēsimies pie mūsu izstrādātās likuma redakcijas; mērķis – pakāpeniska pāreja uz mācībām valsts valodā – ir galvenais."
Rudenī gaidāma krievu šovinistu rosinātā parakstu vākšana, lai krievu valodai piešķirtu valsts valodas statusu. Daži te Nacionālo apvienību cenšas iztēlot par vainīgajiem, kuri izprovocējuši šādu pretreakciju. Šo vainu Nacionālā apvienība neuzņemas. "Ja turamies pie šādas loģikas, tad vispār neko nedrīkstētu darīt nacionālo interešu aizstāvībai, jo ikviens šāds solis, lūk, var tikt izmantots par ieganstu! Tā būtu ačgārna politika," domā R. Dzintars. Lindermans, Osipovs, Gapoņenko un citi, kas stāv šīs iniciatīvas priekšgalā, jau arvien bijuši par krievu kā valsts valodu, nulles pilsonības variantu, nepilsoņu tiesībām vēlēt pašvaldības.
"Priekšvēlēšanu gaisotnē katra partija sevi sauc par nacionālu. Iepriekšējos septiņos mēnešos Latvijas pilsoņiem bijis diezgan laika novērtēt, vai partiju vārdi saskan ar darbiem, un sākt stratēģiski domāt, par ko balsot nākamajās vēlēšanās," tā R. Dzintars.
30.06.2011 Ināra Mūrniece
Latviska un taisnīga Latvija – tāds ir Nacionālās apvienības "Visu Latvijai"/"TB"/LNNK virsuzdevums, tuvojoties 11. Saeimas vēlēšanām, apgalvo Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs, Saeimas deputāts Raivis Dzintars.
Iedzīvotāju apziņā nacionālie jautājumi Latvijā ir tik sāpīgi, jo valdošās partijas iepriekšējos divdesmit gadus nav tos pienācīgi risinājušas, nav stiprinājušas latviešu kā valstsnācijas lomu un devušas pretsparu Latvijas valstij klaji nedraudzīgām aktivitātēm, uzsver Raivis Dzintars. To, ka latviešos ar jaunu sparu modusies izpratne par nacionālo vērtību svarīgumu, kā arī neapmierinātība ar līdzšinējo valdošo partiju politiku, liecina ievērojamais pieplūdums, ko pēdējās divās nedēļās pieredzējusi "Visu Latvijai" – 42 jauni biedri un 52 atbalstītāji. To vidū – uzņēmuma "CDI" vadītājs un portāla Atlants.lv īpašnieks Gatis Sprūds, mūziķe un producente Laila Ilze Purmaliete, "Līvu" dibinātājs Juris Pavītols un citi. Būtisks papildinājums "Visu Latvijai" rindām ir starptautiski pazīstamā valodniece, filoloģijas zinātņu doktore Vineta Poriņa, kas ir arī apvienības kandidāte izglītības un zinātnes ministra amatam.
Zīmīgi, ka biedru pieplūdums "Visu Latviaji" rindās noticis tieši pēc parakstu vākšanas kampaņas par pāreju uz valsts valodu valsts finansētajās skolās. V. Poriņa atzīst: sabiedrības apziņā ir notikušas pozitīvas pārmaiņas, pieaug latviskā pašapziņa.
Partijā viņa iestājusies, lai panāktu to, ko secinājusi savos pētījumos – ir jāveicina latviešu kā valstsnācijas pašapziņa un jānovērš latviešu valodas runātāju diskriminācija.
Cer uz 20 vietām Saeimā
23. jūlijā plānots Nacionālās apvienības "Visu Latvijai"/"TB"/LNNK kongress, kurā plānota abu apvienības politisko partiju apvienošanās. Pretēji citām politiskām apvienībām, idejiskā ziņā Nacionālajā apvienībā valda saskaņa, tās biedri ir izsijāti, arī kopīgā sastrādāšanās bijusi laba. Tomēr, visticamāk, 11. Saeimas vēlēšanās Nacionālā apvienība vēl nestartēs kā vienota politiska partija, jo var nepagūt nokārtot reģistrāciju. 11. Saeimas vēlēšanās Nacionālā apvienība tēmē uz 20 vietām, un tas būtu liels solis uz priekšu, salīdzinot ar iepriekš iegūtajām astoņām vietām.
R. Dzintars pragmātiski nosauc padarītos un vēl veicamos darbus. Pēdējā laika lielākais Nacionālās apvienības sasniegums ir pieņemtie grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā, palielinot sodus par Valsts valodas likuma pārkāpumiem; turpinās darbs pie valsts valodas statusa nostiprināšanas Darba likumā, iesniegti likuma grozījumi, lai no Imigrācijas likuma izslēgtu normu, ka pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijā varētu iegūt, pamatojoties uz ieguldījumu nekustamā īpašumā; jāpalielina Valsts valodas centra valodas inspekcijas jauda... Jānovērš arī uzbrukumi Latvijas kā nacionālas valsts pamatiem, turpina R. Dzinatrs. Viņš uzskata, ka būtu daudz aktīvāk jāvēršas pret Latvijas valstij naidīgām organizācijām, un te kritērijus izstrādāt vajadzētu Latvijas drošības dienestiem.
Tomēr daudz tālejošāks uzdevums būtu valstiskās piederības apziņas veidošana – gan jauniešos, gan sabiedrībā kopumā, atzīst R. Dzintars. "Kad runā par iedzīvotāju aizceļošanu, bieži uzsver tikai ekonomisko faktoru. Bet tikpat nozīmīgi ir tas, kā cilvēkā spējam nostiprināt saikni ar dzimteni, lai viņš Latvijā justos labi kā mājās, lai Latvijai viņa skatījumā būtu arī emocionāla vērtība. Jo vienmēr jau kaut kur citur pasaulē varēs nopelnīt vairāk..." Satraucoši, piebilst politiķis, ka par aizceļošanu domā arvien vairāk skolēnu, kuri vēl ir neziņā, kā viņiem veiksies Latvijas darba tirgū. Tāpēc jādomā par sabiedrisko mediju saturu, valstiskas audzināšanas principi jānostiprina izglītības standartā, vairāk jāatbalsta jauniešu organizācijas – mazpulki, skauti, gaidas, jaunsardze un citas.
Bez provokatoru birkas
Taisnīguma principa nostiprināšana ir otra Nacionālās apvienības apņemšanās, un tas skarot visplašāko jautājumu spektru – sociālo jomu, darba tiesības, izglītību un citas. "Tas, ka latvietis savā valstī, īpaši lielajās pilsētās, valodas jomā tiek diskriminēts, arī ir netaisnīgums," apgalvo R. Dzintars. Viņš atsaucas arī uz Saeimas balsojumu par Aināra Šlesera dzīvesvietas kratīšanu, kur "Saeimas deputāti uzņēmās tiesnešu lomu un deva signālu, ka daži Latvijas iedzīvotāji ir "vienlīdzīgāki" par citiem," ironizē R. Dzintars.
Izskan arī kritika saistībā ar Nacionālās apvienības rosināto parakstu vākšanu izglītības jomā. Daži neapmierinātie pārmet, ka Nacionālā apvienība nav rīkojusi aktīvāku reklāmas kampaņu; citi priecājas, ka pasākums izgāzies. R. Dzintars par to saka: naudas kampaņai bija tik, cik bija, un daudz kas izdarīts arī bez tās.
"Mēs bijām vienīgā Saeimas partija, kas par to iestājās, un pieredzējām ļoti spēcīgu pretkampaņu. Tomēr 120 000 parakstu ir nozīmīgs svars, un tiek domāts par grozījumiem Vispārējās izglītības likumā. Esam gatavi diskutēt, piemēram, ja mūsu kolēģi Saeimā uzskatīs, ka nav iespējams pāriet uz mācībām valsts valodā 12, bet ir iespējams 15 gados, vai arī argumentēs, kāpēc nevajadzētu sākt šo pāreju pirmajā, bet varētu, teiksim, piektajā klasē. Nav tā, ka ļoti turēsimies pie mūsu izstrādātās likuma redakcijas; mērķis – pakāpeniska pāreja uz mācībām valsts valodā – ir galvenais."
Rudenī gaidāma krievu šovinistu rosinātā parakstu vākšana, lai krievu valodai piešķirtu valsts valodas statusu. Daži te Nacionālo apvienību cenšas iztēlot par vainīgajiem, kuri izprovocējuši šādu pretreakciju. Šo vainu Nacionālā apvienība neuzņemas. "Ja turamies pie šādas loģikas, tad vispār neko nedrīkstētu darīt nacionālo interešu aizstāvībai, jo ikviens šāds solis, lūk, var tikt izmantots par ieganstu! Tā būtu ačgārna politika," domā R. Dzintars. Lindermans, Osipovs, Gapoņenko un citi, kas stāv šīs iniciatīvas priekšgalā, jau arvien bijuši par krievu kā valsts valodu, nulles pilsonības variantu, nepilsoņu tiesībām vēlēt pašvaldības.
"Priekšvēlēšanu gaisotnē katra partija sevi sauc par nacionālu. Iepriekšējos septiņos mēnešos Latvijas pilsoņiem bijis diezgan laika novērtēt, vai partiju vārdi saskan ar darbiem, un sākt stratēģiski domāt, par ko balsot nākamajās vēlēšanās," tā R. Dzintars.
svētdiena, 2011. gada 26. jūnijs
Jurkāns - Krievijas interešu aizstāvis
INTERVIJA AR Jāni JURKĀNU.
2011.g.25.jūnija „Latvijas Avīzē” bija intervija ar bijušo ārlietu ministru Jāni Jurkānu. Sākotnēji mani pārņēma dusmas, ka jālasa saruna ar latviešiem pilnīgi naidīgu cilvēku, bet pakāpeniski sapratu, ka savās atbildēs Jurkāns sevi atmasko vēl vairāk. Viņš nosoda to, ka SC netiek laists valdībā, saka, ka nevajag lietot vārdu okupācija, ka slikti ir saukļi „krievi nāk” un „latvieti, nepadodies!”, ka panākumus gūs tā partija, par kuru balsos gan latvieši, gan krievi. Tādu partiju centās veidot Šlesers un Raimonds Pauls, pats Jurkāns bija tās konsultants un tā saucās Latvijas Pirmā partija. Tomēr tā panākumus neguva. Tagad sākusies gatavošanās 11. Saeimas vēlēšanām. Visa saruna virzīta uz to, lai valdībā tiktu SC. Tas, ka šīs partijas deputāti 14. jūnijā, komunistisko represiju upuru piemiņas dienā, ignorēja piemiņas pasākumu pie Brīvības pieminekļa, Jurkānam nav ko atbildēt, kaut gan tā ir staļinisma aizstāvēšana. Vēlreiz latviešiem naidīgais politiķis sevi atmasko, un tas ir labi. Vēlētāji 17. septembrī, kad notiks jaunās Saeimas vēlēšanas, nebalsos par promaskaviskām un oligarhu partijām. Meļiem un demagogiem jau grūtāk piekrāpt vēlētājus.
ATIS SKALBERGS
2011.g.25.jūnija „Latvijas Avīzē” bija intervija ar bijušo ārlietu ministru Jāni Jurkānu. Sākotnēji mani pārņēma dusmas, ka jālasa saruna ar latviešiem pilnīgi naidīgu cilvēku, bet pakāpeniski sapratu, ka savās atbildēs Jurkāns sevi atmasko vēl vairāk. Viņš nosoda to, ka SC netiek laists valdībā, saka, ka nevajag lietot vārdu okupācija, ka slikti ir saukļi „krievi nāk” un „latvieti, nepadodies!”, ka panākumus gūs tā partija, par kuru balsos gan latvieši, gan krievi. Tādu partiju centās veidot Šlesers un Raimonds Pauls, pats Jurkāns bija tās konsultants un tā saucās Latvijas Pirmā partija. Tomēr tā panākumus neguva. Tagad sākusies gatavošanās 11. Saeimas vēlēšanām. Visa saruna virzīta uz to, lai valdībā tiktu SC. Tas, ka šīs partijas deputāti 14. jūnijā, komunistisko represiju upuru piemiņas dienā, ignorēja piemiņas pasākumu pie Brīvības pieminekļa, Jurkānam nav ko atbildēt, kaut gan tā ir staļinisma aizstāvēšana. Vēlreiz latviešiem naidīgais politiķis sevi atmasko, un tas ir labi. Vēlētāji 17. septembrī, kad notiks jaunās Saeimas vēlēšanas, nebalsos par promaskaviskām un oligarhu partijām. Meļiem un demagogiem jau grūtāk piekrāpt vēlētājus.
ATIS SKALBERGS
piektdiena, 2011. gada 24. jūnijs
Vienotības steidzināšana & PS problēmas
http://zinas.nra.lv/viedokli/bens-latkovskis/49354-vienotibas-steidzinasana.htm
Piektdiena, 10.jūnijs (2011) | Bens Latkovskis
Vēl pirms dažiem mēnešiem notikušajā Pilsoniskās savienības (PS) kopsapulcē Vienotības pārtapšana par vienotu partiju tika prognozēta nākamā gada pavasarī, bet pēdējā laika notikumi liek šo procesu pasteidzināt.
Tā kā radušās dažas juridiskas neskaidrības, sestdien notiks atkārtots PS kongress, kura galvenais uzdevums būs novērst pēdējos juridiski formālos šķēršļus, lai visas trīs apvienības Vienotība sastāvdaļas varētu izveidot vienotu partiju jau tuvāko mēnešu laikā. Tāpēc PS kongress iecerēts tīri tehnisks, un pat nolemts nemainīt iepriekšējo valdi, kuras sastāvs izraisīja zināmu nervozitāti.
Atgādināšu, ka PS jaunajā valdē netika ievēlēti tādi ar ārvalstu un pašmāju oligarhiskām struktūrām saistīti personāži kā Sarmīte Ēlerte, Arvils Ašeradens, Ilze Viņķele un Uģis Rotbergs. Ašeradenam valdes vēlēšanās bija vienāds balsu skaits ar PS jauniešu nodaļas vadītāju Lindu Medeni. Atkārtotās vēlēšanās uzvarēja Medene, un Sandra Kalniete diezgan asā formā pieprasīja viņai atdot savu vietu Ašeradenam, novedot meiteni līdz asarām. Tomēr Medenei pietika dūšas atteikt ietekmīgajai partijas vadonei. Rezultātā viens no PS faktiskajiem līderiem netika ievēlēts partijas valdē. Pēc šiem valdes vēlēšanu rezultātiem sākās juridiskas spēlītes, apšaubot kopsapulces lēmumu leģitimitāti, taču ar vienu Valsts prezidenta Valda Zatlera rīkojumu tās padarītas nenozīmīgas. Tagad uzdevumi jau pavisam citi. PS valdes sastāvs nevienu vairs neinteresē, jo arī pati PS pārdzīvo pēdējos savas pastāvēšanas mēnešus. Jau augustā priekšvēlēšanu sprinta distancē jādodas jaunajai Vienotībai. Tā ir paredzēts plānā. Vai tā būs, lūk, tas ir jautājums.
Iekšējās pretrunas ir galvenais lielu organizāciju klupšanas akmens, ja vien to priekšgalā nav spēcīgs līderis. Kopš Vienotības zīmola parādīšanās šim veidojumam ir bijušas līderības problēmas. Uz iepriekšējām vēlēšanām līdera krekliņu uzvilka premjers Valdis Dombrovskis. Ir skaidrs, ka šajās vēlēšanās viņš vairs nevar pildīt šo lomu, jo neizskatās pietiekami revolucionārs, tas ir, antioligarhisks. Neskaidrības par Dombrovska un viņa padomnieces Bukānes ģimeņu kopējo biznesu izraisa pamatotas aizdomas par smagu interešu konfliktu, kas neļauj Dombrovskim ar pietiekamu pārliecību skandēt saukli – nē, oligarhiem!
Jāmeklē cits līderis. Vislabākais būtu Zatlers, bet bijušajam prezidentam kaut kā neklājas sēdēt pie viena galda ar tādiem šeptmaņiem kā Jaunups un Kampars. Un šajā vietā parādās grūti risināma pretruna. Pie siles grib palikt visi – gan Kampars, gan Jaunups, gan pārējie. Taču jaunā politiskā konjunktūra ir mainījusi vērtēšanas kritērijus. Veiklais zēns Jaunups vairs nav partijai un partijas cilvēkiem vajadzīga persona, bet gan tipāžs, ar kuru līdz vēlēšanām atrasties vienā telpā ir tikpat bīstami kā ar kādu no «īstajiem» oligarhiem. Tā nu sagadījies, ka atbilstoši jaunajai mitoloģijai PS rindās ir mazāk cilvēku, kurus var apsūdzēt par kaut kādu iezīmju sakritību ar tā dēvētajiem oligarhiem. Savukārt Vienotība ir salīdzinoši labi tautā aizgājusi preču zīme, kuru privatizēt vēlētos ne viens vien.
Solvita Āboltiņa vienā no savām pēdējām intervijām laikrakstā Diena atļaujas pateikt to, ko varētu pat nosaukt par provokāciju. Viņa esošo politisko izkārtojumu latviešu spārnā iedala trijos blokos – oligarhu, Jaunā laika realizētās politikas Vienotības blokā un nacionālajā blokā. Laikā, kad publiski tiek deklarēta nepieciešamība vienoties, Āboltiņa saviem partneriem iegrūž degunā – Vienotības pamatā ir tieši Jaunā laika (JL) realizētā politika. Jādomā, ka šī nav nejauši izsprukusi frāze. Pārtulkota parastā valodā, tā nozīmē – es tikai priecātos, ja PS pamestu Vienotības kuģi. Saulainu taciņu. Taču nekas neliecina, ka Aboltiņas sapņi varētu piepildīties. Gluži otrādi. Jaunajos apstākļos otro elpu atguvusi PS, kas pēc vēlēšanām bija smakusi zem JL dominantes. Lai gan daži Vienotības propagandisti, piemēram, Kārlis Streips, jau vairākkārt ieteikuši Vienotībai atbrīvoties no tādiem darboņiem kā Kampars, Dombrovskis, Bendrāte un citiem, realitātē tas diez vai ir iespējams. Attīrīšanās uzdevums tiks uzticēts vēlētājiem, kuri ar plusiņiem nokoriģēs vēlēšanu sarakstus.
PS pieļauj, ka no partijas uz Nacionālo apvienību varētu aiziet daži individuāli biedri, bet partijas spice tomēr paliks nākamās Vienotības kodolā. Paredzams, ka Vienotības dibināšanas kongresā tiks ievēlēta 21 cilvēka liela valde. Pa 7 pārstāvjiem no katras partijas, taču pēc vēlēšanām tiks sasaukts kongress, kurš izvērtēs vēlēšanu rezultātus un ievēlēs jaunu valdi jau bez jebkādām veco partiju kvotām. Problēma ir tā, ka pēc vēlēšanām var izrādīties, ka Vienotības elektorāta nišā galvenais spēlētājs ir nevis Vienotība, bet gan Nacionālā apvienība vai jaunā Zatlera partija. Ja notikumi attīstīsies pēc šāda scenārija, tad uzvarētāji, iespējams, būs tieši tie, kas laikus pārlēks no piesūcekņiem apaugušās Vienotības galēras uz kādu ātrāk ejošu kuģi.
Piektdiena, 10.jūnijs (2011) | Bens Latkovskis
Vēl pirms dažiem mēnešiem notikušajā Pilsoniskās savienības (PS) kopsapulcē Vienotības pārtapšana par vienotu partiju tika prognozēta nākamā gada pavasarī, bet pēdējā laika notikumi liek šo procesu pasteidzināt.
Tā kā radušās dažas juridiskas neskaidrības, sestdien notiks atkārtots PS kongress, kura galvenais uzdevums būs novērst pēdējos juridiski formālos šķēršļus, lai visas trīs apvienības Vienotība sastāvdaļas varētu izveidot vienotu partiju jau tuvāko mēnešu laikā. Tāpēc PS kongress iecerēts tīri tehnisks, un pat nolemts nemainīt iepriekšējo valdi, kuras sastāvs izraisīja zināmu nervozitāti.
Atgādināšu, ka PS jaunajā valdē netika ievēlēti tādi ar ārvalstu un pašmāju oligarhiskām struktūrām saistīti personāži kā Sarmīte Ēlerte, Arvils Ašeradens, Ilze Viņķele un Uģis Rotbergs. Ašeradenam valdes vēlēšanās bija vienāds balsu skaits ar PS jauniešu nodaļas vadītāju Lindu Medeni. Atkārtotās vēlēšanās uzvarēja Medene, un Sandra Kalniete diezgan asā formā pieprasīja viņai atdot savu vietu Ašeradenam, novedot meiteni līdz asarām. Tomēr Medenei pietika dūšas atteikt ietekmīgajai partijas vadonei. Rezultātā viens no PS faktiskajiem līderiem netika ievēlēts partijas valdē. Pēc šiem valdes vēlēšanu rezultātiem sākās juridiskas spēlītes, apšaubot kopsapulces lēmumu leģitimitāti, taču ar vienu Valsts prezidenta Valda Zatlera rīkojumu tās padarītas nenozīmīgas. Tagad uzdevumi jau pavisam citi. PS valdes sastāvs nevienu vairs neinteresē, jo arī pati PS pārdzīvo pēdējos savas pastāvēšanas mēnešus. Jau augustā priekšvēlēšanu sprinta distancē jādodas jaunajai Vienotībai. Tā ir paredzēts plānā. Vai tā būs, lūk, tas ir jautājums.
Iekšējās pretrunas ir galvenais lielu organizāciju klupšanas akmens, ja vien to priekšgalā nav spēcīgs līderis. Kopš Vienotības zīmola parādīšanās šim veidojumam ir bijušas līderības problēmas. Uz iepriekšējām vēlēšanām līdera krekliņu uzvilka premjers Valdis Dombrovskis. Ir skaidrs, ka šajās vēlēšanās viņš vairs nevar pildīt šo lomu, jo neizskatās pietiekami revolucionārs, tas ir, antioligarhisks. Neskaidrības par Dombrovska un viņa padomnieces Bukānes ģimeņu kopējo biznesu izraisa pamatotas aizdomas par smagu interešu konfliktu, kas neļauj Dombrovskim ar pietiekamu pārliecību skandēt saukli – nē, oligarhiem!
Jāmeklē cits līderis. Vislabākais būtu Zatlers, bet bijušajam prezidentam kaut kā neklājas sēdēt pie viena galda ar tādiem šeptmaņiem kā Jaunups un Kampars. Un šajā vietā parādās grūti risināma pretruna. Pie siles grib palikt visi – gan Kampars, gan Jaunups, gan pārējie. Taču jaunā politiskā konjunktūra ir mainījusi vērtēšanas kritērijus. Veiklais zēns Jaunups vairs nav partijai un partijas cilvēkiem vajadzīga persona, bet gan tipāžs, ar kuru līdz vēlēšanām atrasties vienā telpā ir tikpat bīstami kā ar kādu no «īstajiem» oligarhiem. Tā nu sagadījies, ka atbilstoši jaunajai mitoloģijai PS rindās ir mazāk cilvēku, kurus var apsūdzēt par kaut kādu iezīmju sakritību ar tā dēvētajiem oligarhiem. Savukārt Vienotība ir salīdzinoši labi tautā aizgājusi preču zīme, kuru privatizēt vēlētos ne viens vien.
Solvita Āboltiņa vienā no savām pēdējām intervijām laikrakstā Diena atļaujas pateikt to, ko varētu pat nosaukt par provokāciju. Viņa esošo politisko izkārtojumu latviešu spārnā iedala trijos blokos – oligarhu, Jaunā laika realizētās politikas Vienotības blokā un nacionālajā blokā. Laikā, kad publiski tiek deklarēta nepieciešamība vienoties, Āboltiņa saviem partneriem iegrūž degunā – Vienotības pamatā ir tieši Jaunā laika (JL) realizētā politika. Jādomā, ka šī nav nejauši izsprukusi frāze. Pārtulkota parastā valodā, tā nozīmē – es tikai priecātos, ja PS pamestu Vienotības kuģi. Saulainu taciņu. Taču nekas neliecina, ka Aboltiņas sapņi varētu piepildīties. Gluži otrādi. Jaunajos apstākļos otro elpu atguvusi PS, kas pēc vēlēšanām bija smakusi zem JL dominantes. Lai gan daži Vienotības propagandisti, piemēram, Kārlis Streips, jau vairākkārt ieteikuši Vienotībai atbrīvoties no tādiem darboņiem kā Kampars, Dombrovskis, Bendrāte un citiem, realitātē tas diez vai ir iespējams. Attīrīšanās uzdevums tiks uzticēts vēlētājiem, kuri ar plusiņiem nokoriģēs vēlēšanu sarakstus.
PS pieļauj, ka no partijas uz Nacionālo apvienību varētu aiziet daži individuāli biedri, bet partijas spice tomēr paliks nākamās Vienotības kodolā. Paredzams, ka Vienotības dibināšanas kongresā tiks ievēlēta 21 cilvēka liela valde. Pa 7 pārstāvjiem no katras partijas, taču pēc vēlēšanām tiks sasaukts kongress, kurš izvērtēs vēlēšanu rezultātus un ievēlēs jaunu valdi jau bez jebkādām veco partiju kvotām. Problēma ir tā, ka pēc vēlēšanām var izrādīties, ka Vienotības elektorāta nišā galvenais spēlētājs ir nevis Vienotība, bet gan Nacionālā apvienība vai jaunā Zatlera partija. Ja notikumi attīstīsies pēc šāda scenārija, tad uzvarētāji, iespējams, būs tieši tie, kas laikus pārlēks no piesūcekņiem apaugušās Vienotības galēras uz kādu ātrāk ejošu kuģi.
trešdiena, 2011. gada 22. jūnijs
Antoglobālisti pie DP pieprasa apturēt genocīdu
http://www.delfi.lv/news/national/riga/pie-dp-ap-desmit-antiglobalistu-pieprasa-apturet-genocidu.d?id=39146189
LETA | 17. jūnijs 2011
Piektdien pēc plkst.14 aptuveni desmit biedrības "Antiglobālistu" pārstāvju ir pulcējās pie Drošības policijas (DP) ēkas Rīgā, K.Barona ielā 99a, aicinot DP pārstāvjus nākt ārā, lai pastāstītu iedzīvotājiem par savu darbu Latvijas valsts drošības jomā.
Ar vienu no plakātiem protestētāji pieprasa "Apturēt genocīdu pret Latvijas iedzīvotājiem", otrs plakāts jautā "Kam kalpo Valsts Drošības policija?", bet uz trešā plakāta uzrakstīts aicinājums DP pārstāvjiem nākt laukā parunāties.
Kā pastāstīja biedrības "Antiglobālisti" vadītājs Andris Orols, šī akcija ir iecerēta kā publiska preses konference ar DP dalību. Organizācija iepriekš esot nosūtījusi aicinājumu DP pārstāvjiem iznākt ārā no savas darba vietas un paskaidrot, kāpēc viņi pieļauj, ka valstī "viss brūk kopā".
Kā norādīja Orols, Latvijā patlaban ir apdraudēta valsts drošība, tai skaitā ekonomiskā drošība, taču DP nedarot neko, lai situāciju normalizētu. Pat ja Saeimas deputāti nav pietiekami kompetenti, ir jābūt kādai institūcijai, kas viņus var "nolikt pie vietas", sacīja Orols, un, pēc viņa domām, šai institūcijai jābūt DP.
Kā novēroja aģentūra LETA, mītiņa dalībnieki uzvedas klusi un mierīgi, bet notiekošo uzrauga vairākas Valsts policijas ekipāžas. Pagaidām pie protestētājiem nav iznācis neviens DP pārstāvis.
Biedrība "Antiglobālisti" un "Gustava Celmiņa centrs" šodien no plkst.14 līdz 16 rīkos mītiņu pie Drošības policijas ēkas Rīgā, K.Barona ielā 99a, aģentūru LETA informēja organizāciju pārstāvji.
Mītiņa mērķis esot saņemt publiskas atbildes no Drošības policijas pārstāvjiem jautājumos, kas saistīti ar esošo situāciju valstī.
Papildus sapulces pieteikumam Rīgas domē ir iesniegts aicinājums Drošības policijai deleģēt savus pārstāvjus publiskai sarunai.
LETA | 17. jūnijs 2011
Piektdien pēc plkst.14 aptuveni desmit biedrības "Antiglobālistu" pārstāvju ir pulcējās pie Drošības policijas (DP) ēkas Rīgā, K.Barona ielā 99a, aicinot DP pārstāvjus nākt ārā, lai pastāstītu iedzīvotājiem par savu darbu Latvijas valsts drošības jomā.
Ar vienu no plakātiem protestētāji pieprasa "Apturēt genocīdu pret Latvijas iedzīvotājiem", otrs plakāts jautā "Kam kalpo Valsts Drošības policija?", bet uz trešā plakāta uzrakstīts aicinājums DP pārstāvjiem nākt laukā parunāties.
Kā pastāstīja biedrības "Antiglobālisti" vadītājs Andris Orols, šī akcija ir iecerēta kā publiska preses konference ar DP dalību. Organizācija iepriekš esot nosūtījusi aicinājumu DP pārstāvjiem iznākt ārā no savas darba vietas un paskaidrot, kāpēc viņi pieļauj, ka valstī "viss brūk kopā".
Kā norādīja Orols, Latvijā patlaban ir apdraudēta valsts drošība, tai skaitā ekonomiskā drošība, taču DP nedarot neko, lai situāciju normalizētu. Pat ja Saeimas deputāti nav pietiekami kompetenti, ir jābūt kādai institūcijai, kas viņus var "nolikt pie vietas", sacīja Orols, un, pēc viņa domām, šai institūcijai jābūt DP.
Kā novēroja aģentūra LETA, mītiņa dalībnieki uzvedas klusi un mierīgi, bet notiekošo uzrauga vairākas Valsts policijas ekipāžas. Pagaidām pie protestētājiem nav iznācis neviens DP pārstāvis.
Biedrība "Antiglobālisti" un "Gustava Celmiņa centrs" šodien no plkst.14 līdz 16 rīkos mītiņu pie Drošības policijas ēkas Rīgā, K.Barona ielā 99a, aģentūru LETA informēja organizāciju pārstāvji.
Mītiņa mērķis esot saņemt publiskas atbildes no Drošības policijas pārstāvjiem jautājumos, kas saistīti ar esošo situāciju valstī.
Papildus sapulces pieteikumam Rīgas domē ir iesniegts aicinājums Drošības policijai deleģēt savus pārstāvjus publiskai sarunai.
Oligarhu izvadītāju finansētāji saistīti ar "Vienotību"
http://zinas.nra.lv/latvija/politika/50056-oligarhu-izvaditaju-finansetaji-saistiti-ar-vienotibu.htm
Otrdiena, 21.jūnijs (2011), plkst.07:25 | Kristaps Kārkliņš
Jūnija sākumā rīkoto Oligarhu kapusvētku finansētāju vidū ir ar Vienotības priekšvēlēšanu kampaņu saistīts uzņēmums. Tā īpašnieks noliedz, ka būtu devis jebkādus līdzekļus šā pasākuma atbalstīšanai, taču neslēpj, ka devis piekrišanu līdzekļu piešķiršanai portāla manabalss.lv izveidei.
Savukārt izvadītāji deklarējuši pamatprincipus, kuri nosaka, ka šī akcija būs bez politiķu piedalīšanās un to nesponsorēs neviena no Saeimā esošajām partijām.
Starp 8. jūnija pasākuma finansētājiem ar 488 latiem piedalījusies arī reklāmas aģentūra Inspired Communications. Uzņēmumu reģistru apkalpojošās Lursoft dati liecina, ka SIA Inspired Communications dalībnieki ir trīs, no kuriem 30 procentu pieder SIA MWG. Aiz šā nosaukuma slēpjas mediju aģentūra McCann WorldGroup, kuras 95 procentu turētājs ir Ainārs Ščipčinskis. Tieši viņš bija viens no tiem, kurš pirms 10. Saeimas vēlēšanām piedalījās Vienotības reklāmas kampaņas izstrādē.
Viņš neslēpj, ka ir informēts par Inspired darbinieka Jāņa Erta iniciēto portāla izveidi un tam piekritis sniegt arī finansiālu atbalstu, taču par to, ka šī aģentūra ir maksājusi oligarhu izvadīšanai, ir pārsteigts. «Inspired daži puiši vērsās ar lūgumu atbalstīt ideju par interneta platformas izveidi. Viņi projektēja manabalss.lv,» Neatkarīgajai stāsta A. Ščipčinskis. Uz jautājumu, vai šī aģentūra ir atbalstījusi pasākumu uz AB dambja, viņš atbild noraidoši.
Aizdomas par šīs Vienotības priekšvēlēšanu kampaņas veidotāju aģentūras iesaisti citās reklāmas aktivitātēs jau uzsvēris Saeimas deputāts Aleksands Sakovskis no Saskaņas centra frakcijas. Viņš vērsies pie ģenerālprokurora un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, norādot uz Vienotības pārstāvja ekonomikas ministra Arta Kampara vadītās ministrijas padotībā esošo Centrālās statistikas pārvaldi un a/s Latvenergo, kur ministrija ir kapitāla daļu turētāja. Tieši šīs iestādes ir slēgušas līgumus par ievērojamām summām ar tām pašām firmām, kas cieši sadarbojušās ar Vienotību priekšvēlēšanu kampaņas gaitā – ar SIA GfK Custom Research Baltic un SIA McCann Erickson Riga. Tas rada aizdomas, ka valsts pasūtījumi tiek izmantoti partijas reklāmas kampaņas veidotāju atalgošanai, norāda deputāts.
Otrdiena, 21.jūnijs (2011), plkst.07:25 | Kristaps Kārkliņš
Jūnija sākumā rīkoto Oligarhu kapusvētku finansētāju vidū ir ar Vienotības priekšvēlēšanu kampaņu saistīts uzņēmums. Tā īpašnieks noliedz, ka būtu devis jebkādus līdzekļus šā pasākuma atbalstīšanai, taču neslēpj, ka devis piekrišanu līdzekļu piešķiršanai portāla manabalss.lv izveidei.
Savukārt izvadītāji deklarējuši pamatprincipus, kuri nosaka, ka šī akcija būs bez politiķu piedalīšanās un to nesponsorēs neviena no Saeimā esošajām partijām.
Starp 8. jūnija pasākuma finansētājiem ar 488 latiem piedalījusies arī reklāmas aģentūra Inspired Communications. Uzņēmumu reģistru apkalpojošās Lursoft dati liecina, ka SIA Inspired Communications dalībnieki ir trīs, no kuriem 30 procentu pieder SIA MWG. Aiz šā nosaukuma slēpjas mediju aģentūra McCann WorldGroup, kuras 95 procentu turētājs ir Ainārs Ščipčinskis. Tieši viņš bija viens no tiem, kurš pirms 10. Saeimas vēlēšanām piedalījās Vienotības reklāmas kampaņas izstrādē.
Viņš neslēpj, ka ir informēts par Inspired darbinieka Jāņa Erta iniciēto portāla izveidi un tam piekritis sniegt arī finansiālu atbalstu, taču par to, ka šī aģentūra ir maksājusi oligarhu izvadīšanai, ir pārsteigts. «Inspired daži puiši vērsās ar lūgumu atbalstīt ideju par interneta platformas izveidi. Viņi projektēja manabalss.lv,» Neatkarīgajai stāsta A. Ščipčinskis. Uz jautājumu, vai šī aģentūra ir atbalstījusi pasākumu uz AB dambja, viņš atbild noraidoši.
Aizdomas par šīs Vienotības priekšvēlēšanu kampaņas veidotāju aģentūras iesaisti citās reklāmas aktivitātēs jau uzsvēris Saeimas deputāts Aleksands Sakovskis no Saskaņas centra frakcijas. Viņš vērsies pie ģenerālprokurora un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, norādot uz Vienotības pārstāvja ekonomikas ministra Arta Kampara vadītās ministrijas padotībā esošo Centrālās statistikas pārvaldi un a/s Latvenergo, kur ministrija ir kapitāla daļu turētāja. Tieši šīs iestādes ir slēgušas līgumus par ievērojamām summām ar tām pašām firmām, kas cieši sadarbojušās ar Vienotību priekšvēlēšanu kampaņas gaitā – ar SIA GfK Custom Research Baltic un SIA McCann Erickson Riga. Tas rada aizdomas, ka valsts pasūtījumi tiek izmantoti partijas reklāmas kampaņas veidotāju atalgošanai, norāda deputāts.
"Vienotība" Rīgas domē sākusi šķelties
http://zinas.nra.lv/latvija/riga/50088-vienotiba-rigas-dome-sakusi-skelties.htm
Otrdiena, 21.jūnijs (2011), plkst.12:57 | Kristaps Kārkliņš
Īsi pēc Pilsoniskās savienības (PS) kongresa, kas notika 11. jūnijā, pieci Rīgas domes deputāti no Vienotību veidojošā frakciju bloka to ir pametuši un pievienojušies jaunai frakcijai – biedrībai Demokrātiskie patrioti. Tā cer sadarboties ar prezidentu Valdi Zatleru un apsver iespēju slēgt sadarbības līgumu ar nacionālo apvienību. Tikmēr Rīgas domē jaunās frakcijas deputāti sola strādāt opozīcijā un neatbalstīt Saskaņas centru.
Šīs biedrības dibinātāji ir trīs personas – domnieks Dāvis Stalts, advokāts Jānis Bordāns un juriste Ieva Brante. Viņi ir arī vienīgie Demokrātisko patriotu biedri. «Esam opozīcijas frakcija un neplānojam izvērst kardinālas pārmaiņas. Tāpat kā līdz šim turpināsim strādāt rīdzinieku labā,» Neatkarīgajai apgalvo D. Stalts.
Viņš neslēpj, ka pagaidām izvēlētā forma – biedrība – dod lielākas iespējas iesaistīties cilvēkiem no malas, jo tas neuzliek par pienākumu kļūt par kādas partijas biedru. «Virkne cilvēku vēlas līdzdarboties, taču viņi negrib būt kādā partijā, tāpēc mums ir iespēja viņus iesaistīt darba grupās, lēmumu pieņemšanā,» uzsver jaundibinātās biedrības priekšsēdētājs D. Stalts.
Vienotību veidojošo PS frakciju ir pametuši D. Stalts, Dainis Stalts, Jānis Vahers, Jānis Atis Krūmiņš un Aldis Bukovskis. Līdz ar to opozīcijai Rīgas domē ir vairs 17, nevis 22 balsis. Valdošajai koalīcijai, ko veido Saskaņas centrs ar 25 deputātiem un LPP/LC ar 12 deputātiem, Rīgas domē ir pārliecinošs vairākums – 37 deputāti.
D. Stalts neslēpj, ka Vienotības bloku varētu pamest un jaunajai frakcijai pievienoties vēl četri deputāti. Starp tiem, kuri lūkojas Demokrātisko patriotu virzienā, tiek minēti Jānis Mārtiņš Skuja, Arta Sakne, Jānis Mārtiņš Zandbergs un Mārtiņš Šics. Jaunās frakcijas vadītājs D. Stalts skaidro, ka biedrība Demokrātiskie patrioti savā darbībā un nostādnēs grib atgriezties pie tām pamatvērtībām, kuras savulaik pieņēma PS un kuras partiju apvienībā Vienotība pamazām tikušas nobīdītas malā.
Pašlaik PS Rīgas domes frakcijā ir palikuši deviņi deputāti, no kuriem trīs – Juris Viņķelis, Māris Puriņš un Tālis Veismanis – skaidri pauduši atbalstu partijai Vienotība un ir gatavi tajā strādāt. Pārējie seši deputāti skaidro, ka ir iestājušies partijā PS, tāpēc būs tās biedri līdz dienai, kad partija tiks likvidēta. Daļa deputātu jau tagad ir apgalvojuši, ka pēc PS likvidēšanas iestāsies biedrībā Demokrātiskie patrioti, bet vairāki Rīgas domes deputāti un pašreizējie PS biedri apsver iespēju no politikas aiziet pavisam.
«Interesi iesaistīties jaunajā biedrībā ir izrādījuši vairāki sabiedrībā zināmi cilvēki, tostarp arī bijušās militārās personas un žurnālisti,» norāda D. Stalts. Lūgts precizēt, kuri tieši ir interesējušies par dalību šajā biedrībā, viņš piesauc Rekrutēšanas un jaunsardzes centra direktora Druvja Kleina vārdu. Savukārt no žurnālistiem viņš min Latvijas Televīzijas raidījuma Viss notiek veidotāju Ilmāru Latkovski, kurš ir uzrunāts iesaistīties šajā biedrībā.
Skeptisks par šādu rīcību ir Rīgas domes Vienotības frakciju bloka deputāts Olafs Pulks, kurš uzsver, ka visu šo laiku tieši no D. Stalta ir bijis ļoti maz iniciatīvu. «Visi aizgājušie deputāti, izņemot Daini Staltu, bija ļoti klusi. Domes darbā pienesumu no viņiem neesmu izjutis. Nav skaidrs, kas viņiem nepatika. Ja viņi neatbalstīs Saskaņas centra koalīciju, tad mēs noteikti sadarbosimies. Attiecībā uz V. Zatlera ieceri darboties politikā – nezinu, vai V. Zatleram viņi ir vajadzīgi,» Neatkarīgajai stāsta O. Pulks.
Savukārt Demokrātisko patriotu līderis D. Stalts uz jautājumu, vai viņam ir bijusi tikšanās ar prezidentu par iespējamu iesaistīšanos šajā biedrībā, neatbild.
Biedrība Demokrātiskie patrioti paziņojusi par iespējamu tuvināšanos ar nacionālo apvienību VL!-TB/LNNK. Tomēr biedrības politiskās nākotnes plāni varētu būt saistīti arī ar lūkošanos nepārvēlētā prezidenta V. Zatlera virzienā, kurš devis mājienus par jaunas politiskas partijas izveidi.
Otrdiena, 21.jūnijs (2011), plkst.12:57 | Kristaps Kārkliņš
Īsi pēc Pilsoniskās savienības (PS) kongresa, kas notika 11. jūnijā, pieci Rīgas domes deputāti no Vienotību veidojošā frakciju bloka to ir pametuši un pievienojušies jaunai frakcijai – biedrībai Demokrātiskie patrioti. Tā cer sadarboties ar prezidentu Valdi Zatleru un apsver iespēju slēgt sadarbības līgumu ar nacionālo apvienību. Tikmēr Rīgas domē jaunās frakcijas deputāti sola strādāt opozīcijā un neatbalstīt Saskaņas centru.
Šīs biedrības dibinātāji ir trīs personas – domnieks Dāvis Stalts, advokāts Jānis Bordāns un juriste Ieva Brante. Viņi ir arī vienīgie Demokrātisko patriotu biedri. «Esam opozīcijas frakcija un neplānojam izvērst kardinālas pārmaiņas. Tāpat kā līdz šim turpināsim strādāt rīdzinieku labā,» Neatkarīgajai apgalvo D. Stalts.
Viņš neslēpj, ka pagaidām izvēlētā forma – biedrība – dod lielākas iespējas iesaistīties cilvēkiem no malas, jo tas neuzliek par pienākumu kļūt par kādas partijas biedru. «Virkne cilvēku vēlas līdzdarboties, taču viņi negrib būt kādā partijā, tāpēc mums ir iespēja viņus iesaistīt darba grupās, lēmumu pieņemšanā,» uzsver jaundibinātās biedrības priekšsēdētājs D. Stalts.
Vienotību veidojošo PS frakciju ir pametuši D. Stalts, Dainis Stalts, Jānis Vahers, Jānis Atis Krūmiņš un Aldis Bukovskis. Līdz ar to opozīcijai Rīgas domē ir vairs 17, nevis 22 balsis. Valdošajai koalīcijai, ko veido Saskaņas centrs ar 25 deputātiem un LPP/LC ar 12 deputātiem, Rīgas domē ir pārliecinošs vairākums – 37 deputāti.
D. Stalts neslēpj, ka Vienotības bloku varētu pamest un jaunajai frakcijai pievienoties vēl četri deputāti. Starp tiem, kuri lūkojas Demokrātisko patriotu virzienā, tiek minēti Jānis Mārtiņš Skuja, Arta Sakne, Jānis Mārtiņš Zandbergs un Mārtiņš Šics. Jaunās frakcijas vadītājs D. Stalts skaidro, ka biedrība Demokrātiskie patrioti savā darbībā un nostādnēs grib atgriezties pie tām pamatvērtībām, kuras savulaik pieņēma PS un kuras partiju apvienībā Vienotība pamazām tikušas nobīdītas malā.
Pašlaik PS Rīgas domes frakcijā ir palikuši deviņi deputāti, no kuriem trīs – Juris Viņķelis, Māris Puriņš un Tālis Veismanis – skaidri pauduši atbalstu partijai Vienotība un ir gatavi tajā strādāt. Pārējie seši deputāti skaidro, ka ir iestājušies partijā PS, tāpēc būs tās biedri līdz dienai, kad partija tiks likvidēta. Daļa deputātu jau tagad ir apgalvojuši, ka pēc PS likvidēšanas iestāsies biedrībā Demokrātiskie patrioti, bet vairāki Rīgas domes deputāti un pašreizējie PS biedri apsver iespēju no politikas aiziet pavisam.
«Interesi iesaistīties jaunajā biedrībā ir izrādījuši vairāki sabiedrībā zināmi cilvēki, tostarp arī bijušās militārās personas un žurnālisti,» norāda D. Stalts. Lūgts precizēt, kuri tieši ir interesējušies par dalību šajā biedrībā, viņš piesauc Rekrutēšanas un jaunsardzes centra direktora Druvja Kleina vārdu. Savukārt no žurnālistiem viņš min Latvijas Televīzijas raidījuma Viss notiek veidotāju Ilmāru Latkovski, kurš ir uzrunāts iesaistīties šajā biedrībā.
Skeptisks par šādu rīcību ir Rīgas domes Vienotības frakciju bloka deputāts Olafs Pulks, kurš uzsver, ka visu šo laiku tieši no D. Stalta ir bijis ļoti maz iniciatīvu. «Visi aizgājušie deputāti, izņemot Daini Staltu, bija ļoti klusi. Domes darbā pienesumu no viņiem neesmu izjutis. Nav skaidrs, kas viņiem nepatika. Ja viņi neatbalstīs Saskaņas centra koalīciju, tad mēs noteikti sadarbosimies. Attiecībā uz V. Zatlera ieceri darboties politikā – nezinu, vai V. Zatleram viņi ir vajadzīgi,» Neatkarīgajai stāsta O. Pulks.
Savukārt Demokrātisko patriotu līderis D. Stalts uz jautājumu, vai viņam ir bijusi tikšanās ar prezidentu par iespējamu iesaistīšanos šajā biedrībā, neatbild.
Biedrība Demokrātiskie patrioti paziņojusi par iespējamu tuvināšanos ar nacionālo apvienību VL!-TB/LNNK. Tomēr biedrības politiskās nākotnes plāni varētu būt saistīti arī ar lūkošanos nepārvēlētā prezidenta V. Zatlera virzienā, kurš devis mājienus par jaunas politiskas partijas izveidi.
otrdiena, 2011. gada 21. jūnijs
PS aicina Skuju nolikt mandātu pēc izslēgšanas no 'Vienotības' un PS
http://www.delfi.lv/news/national/riga/ps-aicina-no-vienotibas-bloka-izslegto-rigas-domnieku-skuju-nolikt-mandatu.d?id=39213175
http://www.delfi.lv/ 21. jūnijs 2011
Pilsoniskās Savienības Ētikas komisija aicina no apvienības "Vienotība" Rīgas domes bloka izslēgto domnieku Jāni Mārtiņu Skuju nekavējoties nolikt deputāta mandātu, informēja PS.
PS Ētikas komisija izvērtēja partijas biedra Skujas līdzšinējo darbību kopumā, un aicināja Skuju nekavējoties nolikt Rīgas domes deputāta mandātu.
Ētikas komisija uzsver, ka partija ir dibināta, lai aizstāvētu latviskas, demokrātiskas un tiesiskas vērtības. Partijas kongress, dome un kopsapulce ir nolēmuši, ka, lai aizstāvētu šīs patriotiskās vērtības, latviešu valodu un tiesiskumu valstī, ir lietderīgi apvienoties ar apvienībā "Vienotība" ietilpstošajām partijām, izveidojot vienotu partiju "Vienotība", atgādina PS.
"Partijas institūcijas nekad nav noraidījušas sadarbību arī ar citām patriotiskām un godīgām Latvijas partijām. Šo iemeslu dēļ Ētikas komisijas locekļi aicina partijas biedrus, kuriem nav pieņemami PS ideoloģija un partijas biedru vairākuma lēmumi, un kuri neredz iespēju strādāt savu principu īstenošanai PS ietvaros, nenodarīt kaitējumu latvisko, patriotisko un demokrātisko politisko spēku tēlam," teikts PS paziņojumā.
Ētikas komisijas vadītājs Didzis Šēnbergs, paužot savu viedokli, aicināja partijas valdi lemt par Skujas turpmāko atrašanos partijā.
Jau ziņots, ka Rīgas domes frakciju bloka "Vienotība" deputāti no savām rindām izslēguši domnieku deputātu Jāni Mārtiņu Skuju (PS) par būtiskiem apvienības "Vienotība" Ētikas kodeksa punktu pārkāpumiem.
"Vienotība" savā paziņojumā medijiem neminēja konkrētus Skujas izteicienus, kas kļuva par iemeslu izslēgšanai no apvienības bloka, bet iepriekš intervijā laikrakstam "Neatkarīga" domnieks veltījis neglaimojošus vārdus "Vienotības" dalībpartijas - "Jaunā laika" pārstāvju rīcībai.
Skuja (PS) uzskata, ka "Jaunais Laiks" un "Sabiedrība Citai politikai" varētu steidzināt vienotās partijas "Vienotība" izveidošanu arī bez "Pilsoniskās savienības", bet pašlaik vienotības idejas grauj tieši JL līderi - Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa un Edgars Jaunups.
"Diemžēl esmu dzirdējis apmēram šādus tekstus: ar vai bez PS, bet "Vienotība" būs, taču, ja jūs nevēlaties piebiedroties, varat pastāvēt malā," atklājis Rīgas domnieks.
Viņš spriedis, ka novājināta PS būtu izdevīga "Jaunajam laikam". "Es to redzu kā "Jaunā laika" atriebību tiem biedriem, kas savulaik izstājās no šīs partijas. Neticu JL publiski paustajiem labajiem nodomiem un viņu vēlmei redzēt PS līderus kopā ar "Vienotības" līderiem," sacījis Skuja.
"Vienotībā" jau ilgstoši notiek iekšējā cīņa par to, cik ātri jāizveido vienotā partija, jo iepriekš Āboltiņa bija paziņojusi, ka tas jāizdara augustā, savukārt PS vēlējusies vispirms vienoties par programatiskiem un tehniskiem jautājumiem un vienas partijas veidošanu nesasteigt.
http://www.delfi.lv/ 21. jūnijs 2011
Pilsoniskās Savienības Ētikas komisija aicina no apvienības "Vienotība" Rīgas domes bloka izslēgto domnieku Jāni Mārtiņu Skuju nekavējoties nolikt deputāta mandātu, informēja PS.
PS Ētikas komisija izvērtēja partijas biedra Skujas līdzšinējo darbību kopumā, un aicināja Skuju nekavējoties nolikt Rīgas domes deputāta mandātu.
Ētikas komisija uzsver, ka partija ir dibināta, lai aizstāvētu latviskas, demokrātiskas un tiesiskas vērtības. Partijas kongress, dome un kopsapulce ir nolēmuši, ka, lai aizstāvētu šīs patriotiskās vērtības, latviešu valodu un tiesiskumu valstī, ir lietderīgi apvienoties ar apvienībā "Vienotība" ietilpstošajām partijām, izveidojot vienotu partiju "Vienotība", atgādina PS.
"Partijas institūcijas nekad nav noraidījušas sadarbību arī ar citām patriotiskām un godīgām Latvijas partijām. Šo iemeslu dēļ Ētikas komisijas locekļi aicina partijas biedrus, kuriem nav pieņemami PS ideoloģija un partijas biedru vairākuma lēmumi, un kuri neredz iespēju strādāt savu principu īstenošanai PS ietvaros, nenodarīt kaitējumu latvisko, patriotisko un demokrātisko politisko spēku tēlam," teikts PS paziņojumā.
Ētikas komisijas vadītājs Didzis Šēnbergs, paužot savu viedokli, aicināja partijas valdi lemt par Skujas turpmāko atrašanos partijā.
Jau ziņots, ka Rīgas domes frakciju bloka "Vienotība" deputāti no savām rindām izslēguši domnieku deputātu Jāni Mārtiņu Skuju (PS) par būtiskiem apvienības "Vienotība" Ētikas kodeksa punktu pārkāpumiem.
"Vienotība" savā paziņojumā medijiem neminēja konkrētus Skujas izteicienus, kas kļuva par iemeslu izslēgšanai no apvienības bloka, bet iepriekš intervijā laikrakstam "Neatkarīga" domnieks veltījis neglaimojošus vārdus "Vienotības" dalībpartijas - "Jaunā laika" pārstāvju rīcībai.
Skuja (PS) uzskata, ka "Jaunais Laiks" un "Sabiedrība Citai politikai" varētu steidzināt vienotās partijas "Vienotība" izveidošanu arī bez "Pilsoniskās savienības", bet pašlaik vienotības idejas grauj tieši JL līderi - Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa un Edgars Jaunups.
"Diemžēl esmu dzirdējis apmēram šādus tekstus: ar vai bez PS, bet "Vienotība" būs, taču, ja jūs nevēlaties piebiedroties, varat pastāvēt malā," atklājis Rīgas domnieks.
Viņš spriedis, ka novājināta PS būtu izdevīga "Jaunajam laikam". "Es to redzu kā "Jaunā laika" atriebību tiem biedriem, kas savulaik izstājās no šīs partijas. Neticu JL publiski paustajiem labajiem nodomiem un viņu vēlmei redzēt PS līderus kopā ar "Vienotības" līderiem," sacījis Skuja.
"Vienotībā" jau ilgstoši notiek iekšējā cīņa par to, cik ātri jāizveido vienotā partija, jo iepriekš Āboltiņa bija paziņojusi, ka tas jāizdara augustā, savukārt PS vēlējusies vispirms vienoties par programatiskiem un tehniskiem jautājumiem un vienas partijas veidošanu nesasteigt.
trešdiena, 2011. gada 15. jūnijs
Bondars varētu pieņemt Zatlera piedāvājumu
http://www.pietiek.com/raksti/bondars_varetu_pienemt_zatlera_piedavajumu_
Aizejošais Valsts prezidents Valdis Zatlers ir uzrunājis Mārtiņu Bondaru, aicinot viņu iesaistīties jauna politiska spēka veidošanā, tomēr pirmdienas vakarā, kad notika abu tikšanās, galavārds tam vēl nav dots. No Bondara Pietiek teiktā tomēr izriet, ka viņš Zatlera redzējumam ir noticējis un jūnija beigās varētu tikt pieņemti kādi konkrēti lēmumi. Politikas kuluāros šai kontekstā par Bondaru tiek runāts kā par iespējamu jaunās partijas premjera kandidātu, kurš būtu pieņemams arī tā dēvēto „oligarhu partiju” līderiem. Tas pastiprina spekulācijas par Zatlera partijas tapšanu kā par procesu, kas tiek režisēts no aizkulisēm.
„Jā, es esmu ticies ar Valdi Zatleru, un jā – par ko gan citu mēs tagad varētu runāt kā par politiskajiem procesiem. Protams, ka man rūp, kas notiek Latvijā,” īsi pēc tam, kad bija beigusies viņa saruna ar aizejošo Valsts prezidentu, pirmdien Pietiek apstiprināja Bondars. Viņa studijas Hārvarda universitātē ASV esot beigušās, bet līdz jūnija beigām Bondars ar ģimeni atpakaļ dzimtenē nepārcelsies, jo bērniem jāpabeidz skolas gaitas. „Es vēl neesmu atgriezies Latvijā,” Bondars divreiz atkārtoja uz jautājumu, vai varētu piekrist kļūt par vienu no iespējamās „Zatlera partijas” līderiem.
Tomēr no sarunas ar Bondaru radās iespaids, ka tikšanās ar Zatleru viņu ir pārliecinājusi un šī varētu būt tā reize, kad dažādiem amatiem gadu gaitā neoficiāli apspriestais Bondars varētu piekrist iesaistīties politikā. Pēc stundu ilgās sarunas Bondaram radies iespaids, ka Zatleram ir „racionāls un argumentēts redzējums”, kā sakārtot valsti. „Es viņam 100% noticēju,” atzina Bondars. Viņam bijis svarīgi saprast, vai Zatlera politiskais redzējums neaprobežojas tikai ar pārliecību, ka atliek izolēt no politiskajiem procesiem trīs oligarhus, lai viss valstī sakārtotos, kas, pēc Bondara domām, nav tik vienkārši.
Politikas aizkulisēs pēdējās dienās tiek runāts, ka Bondars varētu būt iespējamās „Zatlera partijas” premjera kandidāts. Tāpat runā, ka par oligarhiem dēvētajiem Andrim Šķēlem un Aināram Šleseram šāds notikumu scenārijs bažas neradot. Bondars šādas runas skaidroja ar to, ka, iespējams, radījis par sevi iespaidu kā par prognozējamu, pragmatisku cilvēku.
Spekulācijas par to, ka Zatlers varētu veidot partiju un ka zināma kontrole pār šo procesu no aizkulisēm varētu būt abiem Par labu Latviju līderiem, sākās jau nākamajā dienā pēc Zatlera uzrunas tautai. Daļēji šādas spekulācijas skaidrojamas ar Zatlera padomnieces Sandras Kukules lielo lomu pēdējo Rīgas pils lēmumu tapšanā. Viņa ir par Šlesera menedžeri dēvētā Gundara Kukula dzīvesbiedre.
2007. gada decembrī, kad krita Aigara Kalvīša (TP) valdība, Zatlers Bondaru tāpat kā diplomātu Aivi Roni un eksbaņķieri, tagad par jauno prezidentu ievēlēto Andri Bērziņu bija uzaicinājis kā iespējamu bezpartejisku premjera kandidātu. Pietiek zināms, ka Rīgas pilī Zatleram šo kandidatūru bija nosaucis Ainārs Šlesers, un šo faktu pēc kāda laika apstiprināja arī Zatlera cilvēki. Šleseru ar Bondaru saista ciešas attiecības kopš Vairas Vīķes-Freibergas laikiem, kad Bondars vadīja prezidentes kanceleju.
Par Bondaru pēdējos gados politiskajās aprindās bija pieņemts runāt kā par personu, kuru savās rindās labprāt redzētu Tautas partija, bet tas bija pēc tam, kad šis politiskais spēks zaudēja ietekmi. Pats Bondars no šādas sasaistes vienmēr ir norobežojies, nekad neslēpjot, ka viņu saista draudzība ar bijušo ārlietu ministru Māri Riekstiņu (TP). 2009. gada martā, kad TP pārstāvis Edgars Zalāns bija izvirzīts premjera amatam, kuru ieguva Valdis Dombrovskis, TP Bondaru Rīgas pilī nosauca kā savu bezpartejisko finanšu ministra kandidātu Zalāna valdībā. Bondars pēc tam Pietiek ir stāstījis, ka tobrīd izvirzījis nosacījumu: viņam jādod rīcības brīvība un finanšu ministram nebūtu saistošas TP politiskās intereses.
2009. gada vasarā, kad Bondars aizgāja no Krājbankas valdes priekšsēdētāja amata, ar jaunu sparu uzjundījās runas, ka tas, iespējams, saistīts ar kādiem jaunas partijas izveides plāniem, bet Bondars izvēlējās pārcelties uz ASV, lai studētu Hārvarda universitātē.
Aizejošais Valsts prezidents Valdis Zatlers ir uzrunājis Mārtiņu Bondaru, aicinot viņu iesaistīties jauna politiska spēka veidošanā, tomēr pirmdienas vakarā, kad notika abu tikšanās, galavārds tam vēl nav dots. No Bondara Pietiek teiktā tomēr izriet, ka viņš Zatlera redzējumam ir noticējis un jūnija beigās varētu tikt pieņemti kādi konkrēti lēmumi. Politikas kuluāros šai kontekstā par Bondaru tiek runāts kā par iespējamu jaunās partijas premjera kandidātu, kurš būtu pieņemams arī tā dēvēto „oligarhu partiju” līderiem. Tas pastiprina spekulācijas par Zatlera partijas tapšanu kā par procesu, kas tiek režisēts no aizkulisēm.
„Jā, es esmu ticies ar Valdi Zatleru, un jā – par ko gan citu mēs tagad varētu runāt kā par politiskajiem procesiem. Protams, ka man rūp, kas notiek Latvijā,” īsi pēc tam, kad bija beigusies viņa saruna ar aizejošo Valsts prezidentu, pirmdien Pietiek apstiprināja Bondars. Viņa studijas Hārvarda universitātē ASV esot beigušās, bet līdz jūnija beigām Bondars ar ģimeni atpakaļ dzimtenē nepārcelsies, jo bērniem jāpabeidz skolas gaitas. „Es vēl neesmu atgriezies Latvijā,” Bondars divreiz atkārtoja uz jautājumu, vai varētu piekrist kļūt par vienu no iespējamās „Zatlera partijas” līderiem.
Tomēr no sarunas ar Bondaru radās iespaids, ka tikšanās ar Zatleru viņu ir pārliecinājusi un šī varētu būt tā reize, kad dažādiem amatiem gadu gaitā neoficiāli apspriestais Bondars varētu piekrist iesaistīties politikā. Pēc stundu ilgās sarunas Bondaram radies iespaids, ka Zatleram ir „racionāls un argumentēts redzējums”, kā sakārtot valsti. „Es viņam 100% noticēju,” atzina Bondars. Viņam bijis svarīgi saprast, vai Zatlera politiskais redzējums neaprobežojas tikai ar pārliecību, ka atliek izolēt no politiskajiem procesiem trīs oligarhus, lai viss valstī sakārtotos, kas, pēc Bondara domām, nav tik vienkārši.
Politikas aizkulisēs pēdējās dienās tiek runāts, ka Bondars varētu būt iespējamās „Zatlera partijas” premjera kandidāts. Tāpat runā, ka par oligarhiem dēvētajiem Andrim Šķēlem un Aināram Šleseram šāds notikumu scenārijs bažas neradot. Bondars šādas runas skaidroja ar to, ka, iespējams, radījis par sevi iespaidu kā par prognozējamu, pragmatisku cilvēku.
Spekulācijas par to, ka Zatlers varētu veidot partiju un ka zināma kontrole pār šo procesu no aizkulisēm varētu būt abiem Par labu Latviju līderiem, sākās jau nākamajā dienā pēc Zatlera uzrunas tautai. Daļēji šādas spekulācijas skaidrojamas ar Zatlera padomnieces Sandras Kukules lielo lomu pēdējo Rīgas pils lēmumu tapšanā. Viņa ir par Šlesera menedžeri dēvētā Gundara Kukula dzīvesbiedre.
2007. gada decembrī, kad krita Aigara Kalvīša (TP) valdība, Zatlers Bondaru tāpat kā diplomātu Aivi Roni un eksbaņķieri, tagad par jauno prezidentu ievēlēto Andri Bērziņu bija uzaicinājis kā iespējamu bezpartejisku premjera kandidātu. Pietiek zināms, ka Rīgas pilī Zatleram šo kandidatūru bija nosaucis Ainārs Šlesers, un šo faktu pēc kāda laika apstiprināja arī Zatlera cilvēki. Šleseru ar Bondaru saista ciešas attiecības kopš Vairas Vīķes-Freibergas laikiem, kad Bondars vadīja prezidentes kanceleju.
Par Bondaru pēdējos gados politiskajās aprindās bija pieņemts runāt kā par personu, kuru savās rindās labprāt redzētu Tautas partija, bet tas bija pēc tam, kad šis politiskais spēks zaudēja ietekmi. Pats Bondars no šādas sasaistes vienmēr ir norobežojies, nekad neslēpjot, ka viņu saista draudzība ar bijušo ārlietu ministru Māri Riekstiņu (TP). 2009. gada martā, kad TP pārstāvis Edgars Zalāns bija izvirzīts premjera amatam, kuru ieguva Valdis Dombrovskis, TP Bondaru Rīgas pilī nosauca kā savu bezpartejisko finanšu ministra kandidātu Zalāna valdībā. Bondars pēc tam Pietiek ir stāstījis, ka tobrīd izvirzījis nosacījumu: viņam jādod rīcības brīvība un finanšu ministram nebūtu saistošas TP politiskās intereses.
2009. gada vasarā, kad Bondars aizgāja no Krājbankas valdes priekšsēdētāja amata, ar jaunu sparu uzjundījās runas, ka tas, iespējams, saistīts ar kādiem jaunas partijas izveides plāniem, bet Bondars izvēlējās pārcelties uz ASV, lai studētu Hārvarda universitātē.
pirmdiena, 2011. gada 13. jūnijs
PS valde un kongresa norise 11.jūnijā
http://www.delfi.lv/news/referendums-2011/referendums/pilsoniska-savieniba-par-partijas-reorganizaciju-lems-kopsapulce-julija.d?id=39036020
LETA 11. jūnijs
"Pilsoniskās savienības" (PS) ārkārtas kongresā tika nolemts, ka par partijas reorganizāciju, kopā ar "Jauno laiku" un "Sabiedrību citai politikai" veidojot partiju "Vienotība", tiks lemts kopsapulcē 14.jūlijā.
Saskaņā ar statūtiem, lēmums par partijas reorganizāciju jāpieņem ar divu trešdaļu balsu vairākumu. Sapulcināt tik lielu PS biedru neizdevās 6.aprīlī, tāpēc Uzņēmumu reģistrs atteicās reģistrēt 6.aprīlī PS kopsapulcē jaunievēlēto PS valdes sastāvu. Kārlis Šadurskis pieļāva, ka arī 14.jūlijā kopsapulcē, iespējams, neizdosies nodrošināt vajadzīgo dalībnieku skaitu un pēc divām nedēļām nāksies sasaukt atkārtotu kopsapulci.
Partijas "Vienotība" dibināšanas kongresu plānots sasaukt 6.augustā.
Šodien PS ārkārtas kongress sākās ar atkārtotu balsojumu par jau ievēlēto PS priekšsēdētāju un valdi, jauni kandidāti netika izvirzīti. Par PS priekšsēdētāju Ģirtu Valdi Kristovski nobalsoja 99 no 120 kongresa delegātiem.
PS valdē tika ievēlēts Kārlis Šadurskis (111), Sandra Kalniete (111), Ilze Vergina (111), Līvija Plavinska (110), Lolita Čigāne (110), Ilma Čepāne (109), Jānis Avotiņš (109), Ina Druviete (105), Janīna Kursīte - Pakule (103), Anna Seile (95), Inese Vaidere (94), Ingmārs Čaklais (93), Linda Medene (91) un Dāvis Stalts (79).
Lai arī vairāki delegāti protestēja, debates kongresā sākās tikai pēc lēmuma "par partijas "Vienotība" veidošanu "pārapstiprināšanas".
Andris Ulāns kritizēja PS vadītājus, kuri, pēc viņa teiktā, "ir labi spēlētāji, bet bieži skrien pirms ratiem, pakļūst zem riteņiem parauj vēl kādu līdzi".
Ināra Dundure atzina, ka partijā ir "aizvainojuma sajūta vienam pret otru", "tiek uzturēta dzīva, negatīva diskusija".
Dāvis Stalts pauda viedokli, ka "Jaunajam laikam" un "Sabiedrībai citai politikai" spriedelējumi par nacionālajām interesēm un godīgu politiku ir tikai aizsegs cīņā par varu.
Stalts kongresa laikā paziņoja, ka kopā ar Ievu Branti un Jāni Boldānu gatavojas tuvākajā laikā izstāties no PS un darboties organizācijā "Demokrātiskie patrioti", kurā tiekot gaidīti arī citi PS, JL, SCP biedri un cilvēki, kas ir ārpus partijām.
PS priekšsēdētājs Kristovskis gan aicināja radikāli noskaņotos jauniešus vēl apdomāties un atgādināja, ka "cīņu uzvarēt var tikai kaujas laukā".
Laura Dreimane pauda satraukumu par apvienības "Vienotība" pausto gatavību sadarboties ar "Saskaņas centru", kas, pēc viņas domām, būtu "politiskā kažoka apmešana uz otru pusi", jo visa "Vienotības" priekšvēlēšanu kampaņa bija balstīta uz cīņu pret SC.
Dreimane tomēr aicināja PS neuzvesties "kā klīrīgai jaunkundzei, kura pēc strīda skrien meklēt jaunu draugu".
Inese Vaidere savukārt brīdināja, ka, aizraujoties ar pašmāju oligarhu apkarošanu, var nākties strādāt krievu oligarhu pavadā. Vaidere pauda šaubas, vai visi SC lēmumi top Latvijā.
Juris Vidiņš atzinās, ka viņam ir nesimpātiski "Āboltiņas kundze un Štokenbergs", bet personīgās antipātijas ir jāpārvar un PS jāraugās, lai ""Vienotība nepārvēršas par "Pleskavas ceļu nr.2". Arī TB/LNNK, pēc Vidiņa teiktā, neizturēja pārbaudījumu ar naudu un varu. "Tēvzemieti" Gaidi Bērziņu Vidiņš raksturoja kā "kurjeru starp Ventspili un Rīgu", bet Dzintars Rasnačs esot pārāk rūpējies par naudīgiem amatiem kādreizējam TB/LNNK līderim Jānim Straumem.
Juris Viņķelis norādīja arī uz vairākām PS kļūdām, kura valdībā esot "dancojusi pēc Lemberga stabules", samierinājusies ar viņa ielikteņu apstiprināšanu amatos Satiksmes ministrijas uzņēmumu valdēs un pieļāvusi "katastrofu" Iekšlietu ministrijā.
Kongresa noslēgumā Kristovskis solīja PS biedriem, ka sarunas par partijas "Vienotība" veidošanu nesāksies no "baltas lapas". Partneriem JL un SCP esot iesniegta PS izstrādātā "ceļa karte", kurā esot izvirzītas gan konkrētas ideoloģiskas prasības, gan principi, pēc kādiem jāveido "Vienotības" vadība, tās deputātu kandidātu saraksti, kā jānodrošina partijas finansēšana.
LETA 11. jūnijs
"Pilsoniskās savienības" (PS) ārkārtas kongresā tika nolemts, ka par partijas reorganizāciju, kopā ar "Jauno laiku" un "Sabiedrību citai politikai" veidojot partiju "Vienotība", tiks lemts kopsapulcē 14.jūlijā.
Saskaņā ar statūtiem, lēmums par partijas reorganizāciju jāpieņem ar divu trešdaļu balsu vairākumu. Sapulcināt tik lielu PS biedru neizdevās 6.aprīlī, tāpēc Uzņēmumu reģistrs atteicās reģistrēt 6.aprīlī PS kopsapulcē jaunievēlēto PS valdes sastāvu. Kārlis Šadurskis pieļāva, ka arī 14.jūlijā kopsapulcē, iespējams, neizdosies nodrošināt vajadzīgo dalībnieku skaitu un pēc divām nedēļām nāksies sasaukt atkārtotu kopsapulci.
Partijas "Vienotība" dibināšanas kongresu plānots sasaukt 6.augustā.
Šodien PS ārkārtas kongress sākās ar atkārtotu balsojumu par jau ievēlēto PS priekšsēdētāju un valdi, jauni kandidāti netika izvirzīti. Par PS priekšsēdētāju Ģirtu Valdi Kristovski nobalsoja 99 no 120 kongresa delegātiem.
PS valdē tika ievēlēts Kārlis Šadurskis (111), Sandra Kalniete (111), Ilze Vergina (111), Līvija Plavinska (110), Lolita Čigāne (110), Ilma Čepāne (109), Jānis Avotiņš (109), Ina Druviete (105), Janīna Kursīte - Pakule (103), Anna Seile (95), Inese Vaidere (94), Ingmārs Čaklais (93), Linda Medene (91) un Dāvis Stalts (79).
Lai arī vairāki delegāti protestēja, debates kongresā sākās tikai pēc lēmuma "par partijas "Vienotība" veidošanu "pārapstiprināšanas".
Andris Ulāns kritizēja PS vadītājus, kuri, pēc viņa teiktā, "ir labi spēlētāji, bet bieži skrien pirms ratiem, pakļūst zem riteņiem parauj vēl kādu līdzi".
Ināra Dundure atzina, ka partijā ir "aizvainojuma sajūta vienam pret otru", "tiek uzturēta dzīva, negatīva diskusija".
Dāvis Stalts pauda viedokli, ka "Jaunajam laikam" un "Sabiedrībai citai politikai" spriedelējumi par nacionālajām interesēm un godīgu politiku ir tikai aizsegs cīņā par varu.
Stalts kongresa laikā paziņoja, ka kopā ar Ievu Branti un Jāni Boldānu gatavojas tuvākajā laikā izstāties no PS un darboties organizācijā "Demokrātiskie patrioti", kurā tiekot gaidīti arī citi PS, JL, SCP biedri un cilvēki, kas ir ārpus partijām.
PS priekšsēdētājs Kristovskis gan aicināja radikāli noskaņotos jauniešus vēl apdomāties un atgādināja, ka "cīņu uzvarēt var tikai kaujas laukā".
Laura Dreimane pauda satraukumu par apvienības "Vienotība" pausto gatavību sadarboties ar "Saskaņas centru", kas, pēc viņas domām, būtu "politiskā kažoka apmešana uz otru pusi", jo visa "Vienotības" priekšvēlēšanu kampaņa bija balstīta uz cīņu pret SC.
Dreimane tomēr aicināja PS neuzvesties "kā klīrīgai jaunkundzei, kura pēc strīda skrien meklēt jaunu draugu".
Inese Vaidere savukārt brīdināja, ka, aizraujoties ar pašmāju oligarhu apkarošanu, var nākties strādāt krievu oligarhu pavadā. Vaidere pauda šaubas, vai visi SC lēmumi top Latvijā.
Juris Vidiņš atzinās, ka viņam ir nesimpātiski "Āboltiņas kundze un Štokenbergs", bet personīgās antipātijas ir jāpārvar un PS jāraugās, lai ""Vienotība nepārvēršas par "Pleskavas ceļu nr.2". Arī TB/LNNK, pēc Vidiņa teiktā, neizturēja pārbaudījumu ar naudu un varu. "Tēvzemieti" Gaidi Bērziņu Vidiņš raksturoja kā "kurjeru starp Ventspili un Rīgu", bet Dzintars Rasnačs esot pārāk rūpējies par naudīgiem amatiem kādreizējam TB/LNNK līderim Jānim Straumem.
Juris Viņķelis norādīja arī uz vairākām PS kļūdām, kura valdībā esot "dancojusi pēc Lemberga stabules", samierinājusies ar viņa ielikteņu apstiprināšanu amatos Satiksmes ministrijas uzņēmumu valdēs un pieļāvusi "katastrofu" Iekšlietu ministrijā.
Kongresa noslēgumā Kristovskis solīja PS biedriem, ka sarunas par partijas "Vienotība" veidošanu nesāksies no "baltas lapas". Partneriem JL un SCP esot iesniegta PS izstrādātā "ceļa karte", kurā esot izvirzītas gan konkrētas ideoloģiskas prasības, gan principi, pēc kādiem jāveido "Vienotības" vadība, tās deputātu kandidātu saraksti, kā jānodrošina partijas finansēšana.
ceturtdiena, 2011. gada 9. jūnijs
Kalniete par PS sadarbību ar SC
http://www.delfi.lv/news/comment/comment/sandra-kalniete-vienotiba-starp-principiem-un-realpolitiku.d?id=38965153
Sandra Kalniete: 'Vienotība' starp principiem un reālpolitiku,
EP deputāte (Vienotība) 08. jūnijs 2011
Politiskais virpulis, kuru izraisījusi politiskās korupcijas izmeklēšana, Saeimas atlaišana un Valsts prezidenta vēlēšanas, atkal ir raisījis diskusijas par kompromisiem politikā. Par to robežām, politisko ētiku un pamatvērtībām. Daudzi šajās dažās dienās šķiet atskārtuši, ka mums pašlaik ir tikai un vienīgi tāda Saeima, kurā jebkāds vairākums un valdība ir iespējama, tikai vienojoties ar politiķiem, kuru balsojumi ir stingri saistīti ar politbiznesa darījumiem aizkulisēs un kas runā vienu, bet dara citu.
Izvēlē Vienotībai ir ļoti ierobežota - vai nu ZZS vai SC, jo ar Nacionālās apvienības atbalstu vien nepietiek. Līdzšinējā sadarbība ar tagadējiem Vienotības partneriem ZZS ir grūta, jo viņiem svarīgāks par tiesiskumu ir un acīmredzot arī būs atsevišķu partiju saimnieku personīgā drošība un īpašās biznesa intereses. Šajā ziņā ZZS īpaši labi saprotas ar SC un PLL. Tāpēc daudzi izeju no politiskās stagnācijas redz Vienotības koalīcijā ar SC jau tagad un tūlīt. Citi cer uz neoligarhisko partiju vairākumu nākošajà Saeimas sastāvā, kamēr trešie liek cerības uz gudru un godīgu tautas ievēlētu prezidentu kaut kad nākotnē.
Daži cienījami politiskie komentētāji par vienu no galvenajām Vienotības iekšējām problēmām uzskata PS šķietami kategorisko nostāju pret jebkādu sadarbību ar SC. Un tūdaļ pat piedāvā šķietami vienkāršu recepti - nodalīt PS "nacionālo spārnu", lai nekavējoties varētu izveidot koalīciju ar SC.
Esmu pārliecināta, ka steiga ar koalīcijas veidošanu ir pseidoproblēma un piedāvātā Vienotības sašķelšana ir pseidorisinājums. Mehāniska partneru nomaiņa bez skaidras vienošanās par valstiskajām pamatvērtībām un tiesiskuma principiem nenāktu par labu ne sabiedrībai, ne Vienotībai. Politiskā kopdzīve ar Latvijas valstiskuma pamatprincipu ignorētājiem, kuri vajadzības gadījumā "aizlienē" savas balsis oligarhiem nav ne ar ko labāka par kopdzīvi ar vēl nenotiesātu cinisku politbiznesa multimiljonāru. Pēc būtības es neredzu lielas atšķirības starp ZZS un SC. Atšķiras . vien retorika. Vieni piekopj nacionālpatriotisku, otri - prokrievisku, kamēr darbos abi biežāk raugās austrumu nekā Eiropas virzienā. Un tas, ka ar SC zīmolu nesaistās lieli kampšanas skandāli drīzāk ir KNAB ierobežotās rīcībspējas rezultāts, nevis jaunas pārvaldes kultūras pierādījums Rīgas domē, kur SC saimnieko roku rokā ar AŠ2.
Tomēr vēsturiskā realitāte ir tāda, ka Latvijas labā Vienotībai ir jāspēj sadarboties ar abiem politiskajiem spēkiem, taču ka šīs sadarbības mērķis nevar būt vienkārši parlamentārā vairākuma nodrošināšana politiskās varas īstenošanai vai tikai tās saglabāšanai. Tai ir jācenšas mainīt arī partneru attieksmi un rīcību principiālos jautājumos.
Es, tāpat kā absolūtais PS un Vienotības biedru vairākums, uzskatu, ka Vienotības sadarbībai gan ar ZZS un PLL, gan SC ir jābalstās vismaz uz dažiem fundamentāliem principiem:
1. Likumsargiem un tiesu varai ir jāspēj netraucēti darīt savu darbu jebkuru noziegumu izmeklēšanā un sodīšanā.
2. Lielās naudas iespējas ietekmēt vēlēšanu rezultātus un politiķu lēmumus ir konsekventi jāsamazina ( par konkrētiem risinājumiem mēs runājam jau gadu gadiem un gadu gadiem tie tiek noraidīti)
3. Latvijas Republikas Satversmē un Neatkarības atjaunošanas deklarācijā noteiktie valstiskuma tiesiskie principi ir absolūti, un nevis vēsturnieku komisijās vai publicistu konferencēs noskaidrojami. Tas attiecas gan uz valstiskuma nepārtrauktību, gan okupāciju prettiesiskumu, gan latviešu valodas lomu valstī un sabiedrībā.
4. Latvijai ir jāīsteno arvien ciešāka integrācija Eiropas Savienībā, tai skaitā eirozonā.
Ja mēs vienojamies par šiem principiem un un rakstiski tos apstiprinam, pēc tam godīgi un konsekventi tos īstenojam, mēs varam sadarboties gan ar ZZS, gan PLL, gan Saskaņas centru. Un tad nav vajadzīga ne kādas Vienotības daļas izolēšana, ne strauja pārmešanās no vieniem politiskajiem partneriem pie otriem.
Sandra Kalniete: 'Vienotība' starp principiem un reālpolitiku,
EP deputāte (Vienotība) 08. jūnijs 2011
Politiskais virpulis, kuru izraisījusi politiskās korupcijas izmeklēšana, Saeimas atlaišana un Valsts prezidenta vēlēšanas, atkal ir raisījis diskusijas par kompromisiem politikā. Par to robežām, politisko ētiku un pamatvērtībām. Daudzi šajās dažās dienās šķiet atskārtuši, ka mums pašlaik ir tikai un vienīgi tāda Saeima, kurā jebkāds vairākums un valdība ir iespējama, tikai vienojoties ar politiķiem, kuru balsojumi ir stingri saistīti ar politbiznesa darījumiem aizkulisēs un kas runā vienu, bet dara citu.
Izvēlē Vienotībai ir ļoti ierobežota - vai nu ZZS vai SC, jo ar Nacionālās apvienības atbalstu vien nepietiek. Līdzšinējā sadarbība ar tagadējiem Vienotības partneriem ZZS ir grūta, jo viņiem svarīgāks par tiesiskumu ir un acīmredzot arī būs atsevišķu partiju saimnieku personīgā drošība un īpašās biznesa intereses. Šajā ziņā ZZS īpaši labi saprotas ar SC un PLL. Tāpēc daudzi izeju no politiskās stagnācijas redz Vienotības koalīcijā ar SC jau tagad un tūlīt. Citi cer uz neoligarhisko partiju vairākumu nākošajà Saeimas sastāvā, kamēr trešie liek cerības uz gudru un godīgu tautas ievēlētu prezidentu kaut kad nākotnē.
Daži cienījami politiskie komentētāji par vienu no galvenajām Vienotības iekšējām problēmām uzskata PS šķietami kategorisko nostāju pret jebkādu sadarbību ar SC. Un tūdaļ pat piedāvā šķietami vienkāršu recepti - nodalīt PS "nacionālo spārnu", lai nekavējoties varētu izveidot koalīciju ar SC.
Esmu pārliecināta, ka steiga ar koalīcijas veidošanu ir pseidoproblēma un piedāvātā Vienotības sašķelšana ir pseidorisinājums. Mehāniska partneru nomaiņa bez skaidras vienošanās par valstiskajām pamatvērtībām un tiesiskuma principiem nenāktu par labu ne sabiedrībai, ne Vienotībai. Politiskā kopdzīve ar Latvijas valstiskuma pamatprincipu ignorētājiem, kuri vajadzības gadījumā "aizlienē" savas balsis oligarhiem nav ne ar ko labāka par kopdzīvi ar vēl nenotiesātu cinisku politbiznesa multimiljonāru. Pēc būtības es neredzu lielas atšķirības starp ZZS un SC. Atšķiras . vien retorika. Vieni piekopj nacionālpatriotisku, otri - prokrievisku, kamēr darbos abi biežāk raugās austrumu nekā Eiropas virzienā. Un tas, ka ar SC zīmolu nesaistās lieli kampšanas skandāli drīzāk ir KNAB ierobežotās rīcībspējas rezultāts, nevis jaunas pārvaldes kultūras pierādījums Rīgas domē, kur SC saimnieko roku rokā ar AŠ2.
Tomēr vēsturiskā realitāte ir tāda, ka Latvijas labā Vienotībai ir jāspēj sadarboties ar abiem politiskajiem spēkiem, taču ka šīs sadarbības mērķis nevar būt vienkārši parlamentārā vairākuma nodrošināšana politiskās varas īstenošanai vai tikai tās saglabāšanai. Tai ir jācenšas mainīt arī partneru attieksmi un rīcību principiālos jautājumos.
Es, tāpat kā absolūtais PS un Vienotības biedru vairākums, uzskatu, ka Vienotības sadarbībai gan ar ZZS un PLL, gan SC ir jābalstās vismaz uz dažiem fundamentāliem principiem:
1. Likumsargiem un tiesu varai ir jāspēj netraucēti darīt savu darbu jebkuru noziegumu izmeklēšanā un sodīšanā.
2. Lielās naudas iespējas ietekmēt vēlēšanu rezultātus un politiķu lēmumus ir konsekventi jāsamazina ( par konkrētiem risinājumiem mēs runājam jau gadu gadiem un gadu gadiem tie tiek noraidīti)
3. Latvijas Republikas Satversmē un Neatkarības atjaunošanas deklarācijā noteiktie valstiskuma tiesiskie principi ir absolūti, un nevis vēsturnieku komisijās vai publicistu konferencēs noskaidrojami. Tas attiecas gan uz valstiskuma nepārtrauktību, gan okupāciju prettiesiskumu, gan latviešu valodas lomu valstī un sabiedrībā.
4. Latvijai ir jāīsteno arvien ciešāka integrācija Eiropas Savienībā, tai skaitā eirozonā.
Ja mēs vienojamies par šiem principiem un un rakstiski tos apstiprinam, pēc tam godīgi un konsekventi tos īstenojam, mēs varam sadarboties gan ar ZZS, gan PLL, gan Saskaņas centru. Un tad nav vajadzīga ne kādas Vienotības daļas izolēšana, ne strauja pārmešanās no vieniem politiskajiem partneriem pie otriem.
pirmdiena, 2011. gada 6. jūnijs
Belokoņs varētu atšķaidīt SC
Vai 11. Saeima būs labāka?
04.06.2011 Franks Gordons.
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=317559:vai-11-saeima-bs-labka-&catid=93:la-komentri&Itemid=295
Pagājušā gadsimta divdesmitajos gados kāds ārzemnieks, īsu laiciņu pabijis Latvijā, secinājis, ka šai zemītē pie Daugavas visbagātākā un varenākā ir kāda firma, kuras nosaukums redzams uz katra stūra: PĒRK UN PĀRDOD. Anekdotisks gadījums, bet šai stāstā ir, kā mēdz teikt mācīti marksisti, racionāls kodols.
Nu par atjaunotās Latvijas Republikas ceturto Valsts prezidentu ar 53 balsīm pret 44 ievēlēts 66 gadus vecais ZZS deputāts, tautsaimnieks Andris Bērziņš. Vēlēšanu rezultāti parāda, ka "Saskaņas centram" ir kāds politisks darījums ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu, kura nosacījumi nav zināmi, aģentūrai LETA teikusi politoloģe Iveta Kažoka.
"Savā" laikrakstā "NRA" Lembergs prezidenta vēlēšanu priekšvakarā nāca klajā ar rakstu "Jūs nevarat mani salauzt, Zatlera kungs!". Viņš liek saprast, ka Zatlers "aptuveni pirms pusgada Ņujorkā Džordža Sorosa dzīvoklī" saņēmis "instrukcijas un veltes". Mūžīgais sātans Soross – pasaules ļaunuma iemiesojums...
Vienvārdsakot, kurš nu kuram pārmet darījumus? Ņemot vērā aizklāto LR prezidenta vēlēšanu rezultātu, iznāk, ka firma "Pērk un Pārdod" Latvijā diez vai izputēs. Pērk un pārdod balsis, mandātus, amatus. Nu jājautā, vai 11. Saeima, ko vēlēs septembrī, būs labāka?
Gluži neitrāls neesmu – novēlu Valdim Dombrovskim turēties, "Vienotībai" saliedēties, vienam otram raksturā pavājam deputātam atjēgties. Prātoju savā nodabā, vai nebūtu iespējams mazliet atšķaidīt "Saskaņas centru"? Nudien nebūtu slikti, ja Latvijai lojālais krievvalodīgais uzņēmējs Valērijs Belokoņs uzņemtos veidot tādu grupējumu, kas gatavs diendienā sastrādāt ar LR pamattautu, nedrebinoties, izdzirdot vārdiņu "okupācija".
04.06.2011 Franks Gordons.
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=317559:vai-11-saeima-bs-labka-&catid=93:la-komentri&Itemid=295
Pagājušā gadsimta divdesmitajos gados kāds ārzemnieks, īsu laiciņu pabijis Latvijā, secinājis, ka šai zemītē pie Daugavas visbagātākā un varenākā ir kāda firma, kuras nosaukums redzams uz katra stūra: PĒRK UN PĀRDOD. Anekdotisks gadījums, bet šai stāstā ir, kā mēdz teikt mācīti marksisti, racionāls kodols.
Nu par atjaunotās Latvijas Republikas ceturto Valsts prezidentu ar 53 balsīm pret 44 ievēlēts 66 gadus vecais ZZS deputāts, tautsaimnieks Andris Bērziņš. Vēlēšanu rezultāti parāda, ka "Saskaņas centram" ir kāds politisks darījums ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu, kura nosacījumi nav zināmi, aģentūrai LETA teikusi politoloģe Iveta Kažoka.
"Savā" laikrakstā "NRA" Lembergs prezidenta vēlēšanu priekšvakarā nāca klajā ar rakstu "Jūs nevarat mani salauzt, Zatlera kungs!". Viņš liek saprast, ka Zatlers "aptuveni pirms pusgada Ņujorkā Džordža Sorosa dzīvoklī" saņēmis "instrukcijas un veltes". Mūžīgais sātans Soross – pasaules ļaunuma iemiesojums...
Vienvārdsakot, kurš nu kuram pārmet darījumus? Ņemot vērā aizklāto LR prezidenta vēlēšanu rezultātu, iznāk, ka firma "Pērk un Pārdod" Latvijā diez vai izputēs. Pērk un pārdod balsis, mandātus, amatus. Nu jājautā, vai 11. Saeima, ko vēlēs septembrī, būs labāka?
Gluži neitrāls neesmu – novēlu Valdim Dombrovskim turēties, "Vienotībai" saliedēties, vienam otram raksturā pavājam deputātam atjēgties. Prātoju savā nodabā, vai nebūtu iespējams mazliet atšķaidīt "Saskaņas centru"? Nudien nebūtu slikti, ja Latvijai lojālais krievvalodīgais uzņēmējs Valērijs Belokoņs uzņemtos veidot tādu grupējumu, kas gatavs diendienā sastrādāt ar LR pamattautu, nedrebinoties, izdzirdot vārdiņu "okupācija".
piektdiena, 2011. gada 3. jūnijs
ZZS ministri Lemberga ietekmi sauc par fantāzijām vai noliedz
http://www.delfi.lv/news/national/politics/zzs-ministri-lemberga-ietekmi-sauc-par-fantazijam-vai-noliedz-liekot-roku-uz-sirds.d?id=38833769
http://www.delfi.lv/ 01. jūnijs 2011
Ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu cieši saistītās Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) pārstāvji Valda Dombrovska (V) valdībā arī pēc tam, kad Valsts prezidents Valdis Zatlers publiski nosaucis Lembergu par oligarhu, apgalvo, ka viņu ministrijās Lemberga ietekme neesot jūtama, bet izbijušu Ventspils tranzītbiznesa menedžeru iecelšanu valsts uzņēmumu vadībā skaidro ar viņu profesionalitāti.
Zatlers ierosinājumu atlaist Saeimu pamatoja arī ar aicinājumu tautai neļaut "vairot oligarhu peļņu" un "apzagt savu valsti", kā arī pieminēja valdību, kas "visvairāk skatās uz to, ko saka kāds cilvēks ārpus Saeimas", ar to dodams mājienu par Ventspils pašvaldības deputātu Lembergu.
Arī Dombrovskis pirmdien atzina, ka Lemberga ietekmi uz valdību "neapšaubāmi nevar noliegt". Lembergs pats uz koalīcijas sēdēm nenāk, taču viņa viedoklis nāk caur "tiem kolēģiem, kas ir ZZS pusē pie koalīcijas sarunu galda, un kurā vietā tā ir partijas politika, bet kurā - Lemberga ietekme, to precīzāk var nodefinēt pati ZZS," sacīja premjers.
Otrdien pirmajā valdības sēdē pēc prezidenta uzrunas tautai labklājības ministre Ilona Jurševska (ZZS) portālam "Delfi" pauda gatavību, "roku uz sirds liekot, simtprocentīgi pateikt, ka Labklājības ministrijā (LM) nav Lemberga ietekmes". "Es šādu ietekmi neesmu ne redzējusi, ne jutusi," apgalvoja Jurševska, kas pirms kļūšanas par ministri vairākus gadus bija LM Komunikācijas nodaļas vadītāja.
Jurševskas laikā par AS "Latvijas Kuģniecība" (LK) padomes locekli kā valstij piederošo 10% LK akciju pārvaldītājas - Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) - pārstāve kļuva Olga Pētersone, ilggadēja "Ventspils Naftas" (VN) prezidente. Neilgi pirms tam Pētersone amatu LK padomē bija zaudējusi pēc tam, kad pārsvaru pār tā saukto "Lemberga nometni" LK guva starptautiskā koncerna "Vitol" pārstāvji.
Tieši Pētersone ir tā, kas šobrīd pārmet LK informācijas slēpšanu, viņas neaicināšanu uz padomes sēdēm, un, kā noprotams, pēc viņas iniciatīvas VSAA vērsās ar iesniegumu pret LK tagadējiem īpašniekiem un vadību vairākās tiesībsargājošās iestādēs. VSAA izskaidro to ar aizdomām, ka reālā tirgus cenām neatbilstošās jeb pazeminātās LK kuģu frakts likmes "var būt saistītas ar to iznomāšanu ar LK šābrīža vadību saistītiem uzņēmumiem no "Vitol" grupas, tas ir, "Vitol" grupa tos iznomā pati sev, un peļņa tādā veidā nepaliek Latvijā".
VSAA apgalvoja, ka šogad ieplānotie "apzinātie zaudējumi" nodarīs kaitējumu LK mazākuma akcionāru, tostarp Latvijas valsts, interesēm, tomēr LM atzina, ka kopš privatizācijas LK dividendes ne reizi nav izmaksājusi.
Jurševska portālam "Delfi" uzsvēra, ka "negribētu vilkt kādas paralēles ar publiskajā telpā izskanējušo "oligarhu lietu", runājot par Pētersones kandidatūru". Pētersone esot izvēlēta, jo jau iepriekš darbojusies LK padomē, un galvenais bija "kompetence profesionalitāte un zināšanas par darbu, kas viņai kā valsts pilnvarniecei jāveic", apgalvo ministre.
Pētersoni Jurševskai ieteicis iepriekšējais valsts pilnvarnieks - ZZS pārstāvis Kārlis Boldiševics, kurš darbojas gan Saeimas frakcijā kā konsultants, gan "Latvijas valsts mežu" valdē, bet savulaik bijis arī ZZS ģenerālsekretārs. Ministre viņam uzticējusies kā cilvēkam, "kurš pārzina" šo lietu.
Tikmēr LK kā prasītāja vērsusies tiesā pret zvērināta advokāta Andra Grūtupa biroju un vairākiem bijušajiem LK padomes un valdes locekļiem, to skaitā Pētersoni un Edvīnu Bērziņu, lūdzot piedzīt no advokātu biroja pēc prasītāja domām nepamatoti samaksāto honorāru.
Portāla "Delfi" rīcībā esošā informācija liecina, ka LK pašreizējās vadības ieskatā Grūtupa birojs pērn no uzņēmuma, ko tobrīd vēl kontrolēja tā sauktā "Lemberga nometne", nepamatoti saņēmis honorāru 175 tūkstošu latu apmērā. Prasības būtība skar pērn novembrī noslēgtos vairākus līgumus par juridisko pakalpojumu sniegšanu starp LK, Grūtupa biroju un bijušajām LK amatpersonām.
Jurševska portālam "Delfi" apgalvoja, ka viņa neesot informēta, ka pret Pētersoni būtu civilprasība, bet, "kamēr nav pierādījumu, mēs nevaram tiesāt cilvēku". Ministre arī pauda pārliecību, ka Pētersone, šobrīd vēršoties pret LK, "šajā gadījumā aizstāv valsts, ne kādas citas intereses".
Gada sākumā Pētersone nonākusi amatā arī Jurševskas priekšteča Ulda Auguļa (ZZS) vadītās Satiksmes ministrijas (SM) pārraudzītajā VAS "Latvijas Autoceļu uzturētājs" (LAU), kļūstot par valdes locekli. Augulis to skaidro ar to, ka viņa ir "ļoti laba menedžere".
"Paskatieties menedžerus, viņu dzīves gājumus, viņu izglītību un kvalifikācijas, un tad vērtējiet," noliedzot Lemberga ietekmi un saucot to par "fantāzijām" sacīja Augulis, lūgts skaidrot, piemēram, Edvīna Bērziņa un Lemberga ģimenei daļēji piederošās ostas velkoņu kompānijas "Amberholdings" bijušā vadītāja Armīna Kronberga iecelšanu VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdē.
Tas pats attiecoties arī uz īpaši izveidotās LDz struktūras - Iekšējās drošības direkcijas vadītāju, bijušo Satversmes aizsardzības biroja direktoru Laini Kamaldiņu, kurš iepriekš vadījis LK drošības dienestu.
Gada sākumā nacionālās aviokompānijas "airBaltic" akcionāru sapulcē tika iecelta jauna uzņēmuma padome, kurā SM virzīja arī Lemberga ģimenes locekļiem daļēji piederošās SIA "LSF Holdings" darbinieci Santu Glāznieci, kas šobrīd kļuvusi par lidsabiedrības padomes priekšsēdētāju. Augulis arī šajā SM lēmumā noliedza jelkādu Lemberga ietekmi, saukdams to par "fantāzijām" un apgalvodams, ka "uzņēmumos lēmumus pieņem uzņēmumu vadība, ministrijā lēmumus pieņem valsts sekretārs un ministrs".
Augulis arī norādīja, ka ministrijās parasti "nav kaut kādas ietekmes no pašvaldībām". Pēc jautājuma, kāpēc pirmdienas vakarā Saeimā ZZS frakcijā telpās viņš ticies ar Lembergu, ministrs aizsvilās un aicināja "nestāstīt muļķības", apgalvojot, ka tur notikusi ZZS valdes sēde.
Portāls "Delfi" gan novēroja, ka ZZS frakcijas vadītāja Augusta Brigmaņa kabinetā notiekošo sanāksmi Augulis atstāja viens no pēdējiem - labu brīdi pēc tam, kad prom bija devušies pats kabineta saimnieks un arī ZZS vadītājs, vides ministrs Raimonds Vējonis. Pēc satiksmes ministra telpu atstāja vien Latvijas Zaļās partijas līdzpriekšsēdētājs un Rīgas Brīvostas valdes locekļa vietnieks Viesturs Silenieks, kura vārds figurē "oligarhu lietā", un Lembergs.
"Tas, kurš aiziet ātrāk, kurš aiziet vēlāk - kāda tam starpībā?" neizpratnē bija Augulis, apgalvojot, ka neesot tā, ka viņš tiktos tieši ar Lembergu. Uzreiz pēc tam viņš gan piebilda, ka runā ar daudziem pašvaldību vadītājiem, piemēram ar Liepājas, Jelgavas, Dobeles un Krāslavas.
Savukārt izglītības un zinātnes ministrs Rolands Broks (ZZS), kuram, tāpat kā Augulim, padomnieces amatā strādā Ventspils domes izpilddirektora vietniece Kristīne Krasovska, kura ir arī Lemberga vietniece partijas "Latvijai un Ventspilij" vadībā un pārstāv partiju koalīcijas sarunās, par Lemberga ietekmi bija lakonisks. Viņš apgalvoja, ka Lemberga ietekmi ministrijā neesot izjutis un tādu mēģinājumu nemaz neesot bijis.
ZZS priekšsēdētāju, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Raimondu Vējoni iztaujāt portālam "Delfi" otrdien neizdevās, bet zemkopības ministrs Jānis Dūklavs valdības sēdē nepiedalījās. Savukārt veselības ministrs Juris Bārzdiņš ir deleģēts no Liepājas partijas, kuras pārstāvis Saeimā Oskars Zīds sola balsot par Zatleru.
Dombrovskis, kurš paziņojis, ka ir "būtiski konsekventi strādāt pie oligarhu ietekmes mazināšanas", otrdien tomēr joprojām atturīgi komentēja SM pārvaldīto valsts uzņēmumu kadru politiku. "Par kapitālsabiedrībām tas arī neapšaubāmi būs viens no jautājumiem, kas būs jārunā [koalīcijā tuvākajā laikā]," sacīja Dombrovskis, piebilstot, ka "airBaltic" audita rezultātiem drīzumā jānonāk valdībā.
Par oligarhu ietekmi Latvijas politikā aizvien atklātāk sāka runāt šonedēļ, pēc pagājušajā nedēļā uzsāktās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vērienīgas operācijās, kuras ietvaros notika kratīšanas uzņēmumos un īpašumos, kas saistīti ar trīs ietekmīgajiem, par oligarhiem dēvētajiem politiķiem - Ventspils mēru Aivaru Lembergu, LPP/LC līderi Aināru Šleseru, un Tautas partijas dibinātāju Andri Šķēli. Lietā kopumā figurē 11 personas, tostarp sešas amatpersonas, un 26 uzņēmumi.
Šīs lietas ietvaros KNAB lūdza Saeimu atļaut kratīšanu deputāta Šlesera dzīvesvietās, taču parlamenta deputāti izšķīrās šādu atļauju nedot.
Šis Saeimas lēmums lika Zatleram izšķirties rosināt Saeimas atlaišanu, un ārkārtas uzrunā tautai sestdien vakarā prezidents tieši oligarhu ietekmi uz parlamenta lēmumiem minēja kā vienu no svarīgākajiem sava lēmuma iemesliem. Vēlākos savas rīcības komentāros prezidents precizēja, ka, viņaprāt, Latvijā ir trīs oligarhi - Lembergs, Šķēle un Šlesers.
Tautas nobalsošana par Zatlera rosināto Saeimas atlaišanu notiks 23.jūlijā, savukārt jau šo ceturtdien Saeimas deputāti vēlēs Valsts prezidentu.
http://www.delfi.lv/ 01. jūnijs 2011
Ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu cieši saistītās Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) pārstāvji Valda Dombrovska (V) valdībā arī pēc tam, kad Valsts prezidents Valdis Zatlers publiski nosaucis Lembergu par oligarhu, apgalvo, ka viņu ministrijās Lemberga ietekme neesot jūtama, bet izbijušu Ventspils tranzītbiznesa menedžeru iecelšanu valsts uzņēmumu vadībā skaidro ar viņu profesionalitāti.
Zatlers ierosinājumu atlaist Saeimu pamatoja arī ar aicinājumu tautai neļaut "vairot oligarhu peļņu" un "apzagt savu valsti", kā arī pieminēja valdību, kas "visvairāk skatās uz to, ko saka kāds cilvēks ārpus Saeimas", ar to dodams mājienu par Ventspils pašvaldības deputātu Lembergu.
Arī Dombrovskis pirmdien atzina, ka Lemberga ietekmi uz valdību "neapšaubāmi nevar noliegt". Lembergs pats uz koalīcijas sēdēm nenāk, taču viņa viedoklis nāk caur "tiem kolēģiem, kas ir ZZS pusē pie koalīcijas sarunu galda, un kurā vietā tā ir partijas politika, bet kurā - Lemberga ietekme, to precīzāk var nodefinēt pati ZZS," sacīja premjers.
Otrdien pirmajā valdības sēdē pēc prezidenta uzrunas tautai labklājības ministre Ilona Jurševska (ZZS) portālam "Delfi" pauda gatavību, "roku uz sirds liekot, simtprocentīgi pateikt, ka Labklājības ministrijā (LM) nav Lemberga ietekmes". "Es šādu ietekmi neesmu ne redzējusi, ne jutusi," apgalvoja Jurševska, kas pirms kļūšanas par ministri vairākus gadus bija LM Komunikācijas nodaļas vadītāja.
Jurševskas laikā par AS "Latvijas Kuģniecība" (LK) padomes locekli kā valstij piederošo 10% LK akciju pārvaldītājas - Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) - pārstāve kļuva Olga Pētersone, ilggadēja "Ventspils Naftas" (VN) prezidente. Neilgi pirms tam Pētersone amatu LK padomē bija zaudējusi pēc tam, kad pārsvaru pār tā saukto "Lemberga nometni" LK guva starptautiskā koncerna "Vitol" pārstāvji.
Tieši Pētersone ir tā, kas šobrīd pārmet LK informācijas slēpšanu, viņas neaicināšanu uz padomes sēdēm, un, kā noprotams, pēc viņas iniciatīvas VSAA vērsās ar iesniegumu pret LK tagadējiem īpašniekiem un vadību vairākās tiesībsargājošās iestādēs. VSAA izskaidro to ar aizdomām, ka reālā tirgus cenām neatbilstošās jeb pazeminātās LK kuģu frakts likmes "var būt saistītas ar to iznomāšanu ar LK šābrīža vadību saistītiem uzņēmumiem no "Vitol" grupas, tas ir, "Vitol" grupa tos iznomā pati sev, un peļņa tādā veidā nepaliek Latvijā".
VSAA apgalvoja, ka šogad ieplānotie "apzinātie zaudējumi" nodarīs kaitējumu LK mazākuma akcionāru, tostarp Latvijas valsts, interesēm, tomēr LM atzina, ka kopš privatizācijas LK dividendes ne reizi nav izmaksājusi.
Jurševska portālam "Delfi" uzsvēra, ka "negribētu vilkt kādas paralēles ar publiskajā telpā izskanējušo "oligarhu lietu", runājot par Pētersones kandidatūru". Pētersone esot izvēlēta, jo jau iepriekš darbojusies LK padomē, un galvenais bija "kompetence profesionalitāte un zināšanas par darbu, kas viņai kā valsts pilnvarniecei jāveic", apgalvo ministre.
Pētersoni Jurševskai ieteicis iepriekšējais valsts pilnvarnieks - ZZS pārstāvis Kārlis Boldiševics, kurš darbojas gan Saeimas frakcijā kā konsultants, gan "Latvijas valsts mežu" valdē, bet savulaik bijis arī ZZS ģenerālsekretārs. Ministre viņam uzticējusies kā cilvēkam, "kurš pārzina" šo lietu.
Tikmēr LK kā prasītāja vērsusies tiesā pret zvērināta advokāta Andra Grūtupa biroju un vairākiem bijušajiem LK padomes un valdes locekļiem, to skaitā Pētersoni un Edvīnu Bērziņu, lūdzot piedzīt no advokātu biroja pēc prasītāja domām nepamatoti samaksāto honorāru.
Portāla "Delfi" rīcībā esošā informācija liecina, ka LK pašreizējās vadības ieskatā Grūtupa birojs pērn no uzņēmuma, ko tobrīd vēl kontrolēja tā sauktā "Lemberga nometne", nepamatoti saņēmis honorāru 175 tūkstošu latu apmērā. Prasības būtība skar pērn novembrī noslēgtos vairākus līgumus par juridisko pakalpojumu sniegšanu starp LK, Grūtupa biroju un bijušajām LK amatpersonām.
Jurševska portālam "Delfi" apgalvoja, ka viņa neesot informēta, ka pret Pētersoni būtu civilprasība, bet, "kamēr nav pierādījumu, mēs nevaram tiesāt cilvēku". Ministre arī pauda pārliecību, ka Pētersone, šobrīd vēršoties pret LK, "šajā gadījumā aizstāv valsts, ne kādas citas intereses".
Gada sākumā Pētersone nonākusi amatā arī Jurševskas priekšteča Ulda Auguļa (ZZS) vadītās Satiksmes ministrijas (SM) pārraudzītajā VAS "Latvijas Autoceļu uzturētājs" (LAU), kļūstot par valdes locekli. Augulis to skaidro ar to, ka viņa ir "ļoti laba menedžere".
"Paskatieties menedžerus, viņu dzīves gājumus, viņu izglītību un kvalifikācijas, un tad vērtējiet," noliedzot Lemberga ietekmi un saucot to par "fantāzijām" sacīja Augulis, lūgts skaidrot, piemēram, Edvīna Bērziņa un Lemberga ģimenei daļēji piederošās ostas velkoņu kompānijas "Amberholdings" bijušā vadītāja Armīna Kronberga iecelšanu VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdē.
Tas pats attiecoties arī uz īpaši izveidotās LDz struktūras - Iekšējās drošības direkcijas vadītāju, bijušo Satversmes aizsardzības biroja direktoru Laini Kamaldiņu, kurš iepriekš vadījis LK drošības dienestu.
Gada sākumā nacionālās aviokompānijas "airBaltic" akcionāru sapulcē tika iecelta jauna uzņēmuma padome, kurā SM virzīja arī Lemberga ģimenes locekļiem daļēji piederošās SIA "LSF Holdings" darbinieci Santu Glāznieci, kas šobrīd kļuvusi par lidsabiedrības padomes priekšsēdētāju. Augulis arī šajā SM lēmumā noliedza jelkādu Lemberga ietekmi, saukdams to par "fantāzijām" un apgalvodams, ka "uzņēmumos lēmumus pieņem uzņēmumu vadība, ministrijā lēmumus pieņem valsts sekretārs un ministrs".
Augulis arī norādīja, ka ministrijās parasti "nav kaut kādas ietekmes no pašvaldībām". Pēc jautājuma, kāpēc pirmdienas vakarā Saeimā ZZS frakcijā telpās viņš ticies ar Lembergu, ministrs aizsvilās un aicināja "nestāstīt muļķības", apgalvojot, ka tur notikusi ZZS valdes sēde.
Portāls "Delfi" gan novēroja, ka ZZS frakcijas vadītāja Augusta Brigmaņa kabinetā notiekošo sanāksmi Augulis atstāja viens no pēdējiem - labu brīdi pēc tam, kad prom bija devušies pats kabineta saimnieks un arī ZZS vadītājs, vides ministrs Raimonds Vējonis. Pēc satiksmes ministra telpu atstāja vien Latvijas Zaļās partijas līdzpriekšsēdētājs un Rīgas Brīvostas valdes locekļa vietnieks Viesturs Silenieks, kura vārds figurē "oligarhu lietā", un Lembergs.
"Tas, kurš aiziet ātrāk, kurš aiziet vēlāk - kāda tam starpībā?" neizpratnē bija Augulis, apgalvojot, ka neesot tā, ka viņš tiktos tieši ar Lembergu. Uzreiz pēc tam viņš gan piebilda, ka runā ar daudziem pašvaldību vadītājiem, piemēram ar Liepājas, Jelgavas, Dobeles un Krāslavas.
Savukārt izglītības un zinātnes ministrs Rolands Broks (ZZS), kuram, tāpat kā Augulim, padomnieces amatā strādā Ventspils domes izpilddirektora vietniece Kristīne Krasovska, kura ir arī Lemberga vietniece partijas "Latvijai un Ventspilij" vadībā un pārstāv partiju koalīcijas sarunās, par Lemberga ietekmi bija lakonisks. Viņš apgalvoja, ka Lemberga ietekmi ministrijā neesot izjutis un tādu mēģinājumu nemaz neesot bijis.
ZZS priekšsēdētāju, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Raimondu Vējoni iztaujāt portālam "Delfi" otrdien neizdevās, bet zemkopības ministrs Jānis Dūklavs valdības sēdē nepiedalījās. Savukārt veselības ministrs Juris Bārzdiņš ir deleģēts no Liepājas partijas, kuras pārstāvis Saeimā Oskars Zīds sola balsot par Zatleru.
Dombrovskis, kurš paziņojis, ka ir "būtiski konsekventi strādāt pie oligarhu ietekmes mazināšanas", otrdien tomēr joprojām atturīgi komentēja SM pārvaldīto valsts uzņēmumu kadru politiku. "Par kapitālsabiedrībām tas arī neapšaubāmi būs viens no jautājumiem, kas būs jārunā [koalīcijā tuvākajā laikā]," sacīja Dombrovskis, piebilstot, ka "airBaltic" audita rezultātiem drīzumā jānonāk valdībā.
Par oligarhu ietekmi Latvijas politikā aizvien atklātāk sāka runāt šonedēļ, pēc pagājušajā nedēļā uzsāktās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vērienīgas operācijās, kuras ietvaros notika kratīšanas uzņēmumos un īpašumos, kas saistīti ar trīs ietekmīgajiem, par oligarhiem dēvētajiem politiķiem - Ventspils mēru Aivaru Lembergu, LPP/LC līderi Aināru Šleseru, un Tautas partijas dibinātāju Andri Šķēli. Lietā kopumā figurē 11 personas, tostarp sešas amatpersonas, un 26 uzņēmumi.
Šīs lietas ietvaros KNAB lūdza Saeimu atļaut kratīšanu deputāta Šlesera dzīvesvietās, taču parlamenta deputāti izšķīrās šādu atļauju nedot.
Šis Saeimas lēmums lika Zatleram izšķirties rosināt Saeimas atlaišanu, un ārkārtas uzrunā tautai sestdien vakarā prezidents tieši oligarhu ietekmi uz parlamenta lēmumiem minēja kā vienu no svarīgākajiem sava lēmuma iemesliem. Vēlākos savas rīcības komentāros prezidents precizēja, ka, viņaprāt, Latvijā ir trīs oligarhi - Lembergs, Šķēle un Šlesers.
Tautas nobalsošana par Zatlera rosināto Saeimas atlaišanu notiks 23.jūlijā, savukārt jau šo ceturtdien Saeimas deputāti vēlēs Valsts prezidentu.
JL un SCP varētu steigties dibināt partiju 'Vienotība' bez PS
http://www.delfi.lv/news/national/politics/ps-rigas-domnieks-skuja-jl-un-scp-varetu-steigties-dibinat-partiju-vienotiba-bez-ps.d?id=38835131
PS Rīgas domnieks Skuja:
Rīgas domes deputāts Jānis Mārtiņš Skuja (PS) uzskata, ka "Jaunais Laiks" un "Sabiedrība Citai politikai" varētu steidzināt vienotās partijas "Vienotība" izveidošanu arī bez "Pilsoniskās savienības", bet pašlaik vienotības idejas grauj tieši JL līderi - Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa un Edgars Jaunups, intervijā laikrakstam "Neatkarīgā" sacījis domnieks.
"Skaidrs, ka būs Saeimas ārkārtas vēlēšanas, bet tas ir paskubinājis jau tā sasteigto "Vienotības" partijas dibināšanu: tagad patiešām ir gāze grīdā, lai ar turbo ātrumu to nodibinātu. Bet šāda rīcība izraisa vēl lielāku pretestību tajos "Vienotības" biedros, kas bija pret šo sasteigtību. "Jaunā laika" (JL) kontrolpaketes turētāji var izmantot situāciju, ka "Pilsoniskās savienības" valde nav leģitīma, un kopā ar partijas "Sabiedrība citai politikai" kontrolpaketes turētājiem izlemt, ka dibinās partiju "Vienotība", nelūdzot tajā piedalīties "Pilsonisko savienību". Tas nozīmē, ka PS nebūs gatava stāties "Vienotībā", lai veidotu kopīgu partiju. Tie, kuri būs gatavi atdoties "Jaunajam laikam" un "Vienotībai", varēs izstāties no PS. Runāju nevis partijas, bet savā un savu domubiedru vārdā," klāstījis domnieks.
"Diemžēl esmu dzirdējis apmēram šādus tekstus: ar vai bez PS, bet "Vienotība" būs, taču, ja jūs nevēlaties piebiedroties, varat pastāvēt malā," atklājis Rīgas domnieks.
Viņš spriedis, ka novājināta PS būtu izdevīga "Jaunajam laikam". "Es to redzu kā "Jaunā laika" atriebību tiem biedriem, kas savulaik izstājās no šīs partijas. Neticu JL publiski paustajiem labajiem nodomiem un viņu vēlmei redzēt PS līderus kopā ar "Vienotības" līderiem," sacījis Skuja.
"Es ar pilnu atbildības izjūtu varu pateikt, ka vienīgie, kas grauj vienotības ideju kā tādu, ir pati Solvita Āboltiņa (JL) un Edgars Jaunups (JL)," sacījis domnieks. Viņš arī spriedis, ka "Jaunajam laikam" "šodien vairs nav ko zaudēt".
"JL zīmols ir čupā, Vienotības zīmols arī jau ir sasmērēts, un es neredzu nevienu punktu, kāpēc vajadzētu veidoties tādai "Vienotības" partijai, kāda šobrīd ir izdomāta. Tikai politiskais pašnāvnieks šodien var iesaistīties "Vienotībā"," klāstījis domnieks.
Jau ziņots, ka apvienība "Vienotība", kas paudusi atbalstu Valsts prezidenta Valda Zatlera iniciatīvai rosināt Saeimas atlaišanu, cer līdz referendumam izveidot vienotu partiju un neizslēdz iespēju tajā aicināt Zatleru, ja viņš netiks pārvēlēts uz otro pilnvaru termiņu un vēlēsies iesaistīties aktīvajā politikā.
"Vienotībā" jau ilgstoši notiek iekšējā cīņa par to, cik ātri jāizveido vienotā partija, jo iepriekš Āboltiņa bija paziņojusi, ka tas jāizdara augustā, savukārt PS vēlējusies vispirms vienoties par programatiskiem un tehniskiem jautājumiem un vienas partijas veidošanu nesasteigt.
PS Rīgas domnieks Skuja:
www.DELFI.lv | 01. jūnijs 2011
Rīgas domes deputāts Jānis Mārtiņš Skuja (PS) uzskata, ka "Jaunais Laiks" un "Sabiedrība Citai politikai" varētu steidzināt vienotās partijas "Vienotība" izveidošanu arī bez "Pilsoniskās savienības", bet pašlaik vienotības idejas grauj tieši JL līderi - Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa un Edgars Jaunups, intervijā laikrakstam "Neatkarīgā" sacījis domnieks.
"Skaidrs, ka būs Saeimas ārkārtas vēlēšanas, bet tas ir paskubinājis jau tā sasteigto "Vienotības" partijas dibināšanu: tagad patiešām ir gāze grīdā, lai ar turbo ātrumu to nodibinātu. Bet šāda rīcība izraisa vēl lielāku pretestību tajos "Vienotības" biedros, kas bija pret šo sasteigtību. "Jaunā laika" (JL) kontrolpaketes turētāji var izmantot situāciju, ka "Pilsoniskās savienības" valde nav leģitīma, un kopā ar partijas "Sabiedrība citai politikai" kontrolpaketes turētājiem izlemt, ka dibinās partiju "Vienotība", nelūdzot tajā piedalīties "Pilsonisko savienību". Tas nozīmē, ka PS nebūs gatava stāties "Vienotībā", lai veidotu kopīgu partiju. Tie, kuri būs gatavi atdoties "Jaunajam laikam" un "Vienotībai", varēs izstāties no PS. Runāju nevis partijas, bet savā un savu domubiedru vārdā," klāstījis domnieks.
"Diemžēl esmu dzirdējis apmēram šādus tekstus: ar vai bez PS, bet "Vienotība" būs, taču, ja jūs nevēlaties piebiedroties, varat pastāvēt malā," atklājis Rīgas domnieks.
Viņš spriedis, ka novājināta PS būtu izdevīga "Jaunajam laikam". "Es to redzu kā "Jaunā laika" atriebību tiem biedriem, kas savulaik izstājās no šīs partijas. Neticu JL publiski paustajiem labajiem nodomiem un viņu vēlmei redzēt PS līderus kopā ar "Vienotības" līderiem," sacījis Skuja.
"Es ar pilnu atbildības izjūtu varu pateikt, ka vienīgie, kas grauj vienotības ideju kā tādu, ir pati Solvita Āboltiņa (JL) un Edgars Jaunups (JL)," sacījis domnieks. Viņš arī spriedis, ka "Jaunajam laikam" "šodien vairs nav ko zaudēt".
"JL zīmols ir čupā, Vienotības zīmols arī jau ir sasmērēts, un es neredzu nevienu punktu, kāpēc vajadzētu veidoties tādai "Vienotības" partijai, kāda šobrīd ir izdomāta. Tikai politiskais pašnāvnieks šodien var iesaistīties "Vienotībā"," klāstījis domnieks.
Jau ziņots, ka apvienība "Vienotība", kas paudusi atbalstu Valsts prezidenta Valda Zatlera iniciatīvai rosināt Saeimas atlaišanu, cer līdz referendumam izveidot vienotu partiju un neizslēdz iespēju tajā aicināt Zatleru, ja viņš netiks pārvēlēts uz otro pilnvaru termiņu un vēlēsies iesaistīties aktīvajā politikā.
"Vienotībā" jau ilgstoši notiek iekšējā cīņa par to, cik ātri jāizveido vienotā partija, jo iepriekš Āboltiņa bija paziņojusi, ka tas jāizdara augustā, savukārt PS vēlējusies vispirms vienoties par programatiskiem un tehniskiem jautājumiem un vienas partijas veidošanu nesasteigt.
Bērziņa ievēlēšanai nepieciešamās balsis varētu būt nopirktas
TVNET/LETA . 2011. g. 2. jūnijā
http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/380007-berzina_ievelesanai_nepieciesamas_balsis_varetu_but_nopirktas
TV3 ziņu operators piefiksējis jaunievēlētā Valsts prezidenta Andra Bērziņa sarunu, kas metot ēnu uz ievēlēšanas procesu un ļaujot domāt par kādu vienošanos prezidenta vēlēšanās.
Sarunā Bērziņš kolēģim Aivaram Dronkam (ZZS) jautā, "kā tur "Saskaņas" puikas", un saņem atbildi, ka normāli. Tad Bērziņš apjautājas, kā ir ar [Saeimas deputātu Dzintaru] Rasnaču..
Jāpiezīmē, ka Rasnačs iepriekš žurnālistiem apgalvoja, ka balsos par Zatleru.
Saeima kuluāros tiek runāts, ka Bērziņa ievēlēšanai nepieciešamās balsis varētu būt nopirktas..
Kā ziņots, otrajā Valsts prezidenta vēlēšanu kārtā Saeima šodien par Valsts prezidentu ievēlēja eksbaņķieri, Zaļo un zemnieku savienības deputātu Bērziņu..
Par Bērziņa ievēlēšanu prezidenta amatā aizklātās vēlēšanās nobalsoja 53 deputāti, bet pret bija 44 balsis. Par otru augstā amata kandidātu - pašreizējo Valsts prezidentu Valdi Zatleru - nobalsoja 41 tautas kalps, bet pret - 56 deputāti. Kopā vēlēšanās piedalījās 99 parlamentārieši, derīgu vēlēšanu zīmi nodeva 97 deputāti..
Saskaņā ar likumu prezidents uzskatāms par ievēlētu ar ne mazāk kā 51 balss vairākumu.
http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/380007-berzina_ievelesanai_nepieciesamas_balsis_varetu_but_nopirktas
TV3 ziņu operators piefiksējis jaunievēlētā Valsts prezidenta Andra Bērziņa sarunu, kas metot ēnu uz ievēlēšanas procesu un ļaujot domāt par kādu vienošanos prezidenta vēlēšanās.
Sarunā Bērziņš kolēģim Aivaram Dronkam (ZZS) jautā, "kā tur "Saskaņas" puikas", un saņem atbildi, ka normāli. Tad Bērziņš apjautājas, kā ir ar [Saeimas deputātu Dzintaru] Rasnaču..
Jāpiezīmē, ka Rasnačs iepriekš žurnālistiem apgalvoja, ka balsos par Zatleru.
Saeima kuluāros tiek runāts, ka Bērziņa ievēlēšanai nepieciešamās balsis varētu būt nopirktas..
Kā ziņots, otrajā Valsts prezidenta vēlēšanu kārtā Saeima šodien par Valsts prezidentu ievēlēja eksbaņķieri, Zaļo un zemnieku savienības deputātu Bērziņu..
Par Bērziņa ievēlēšanu prezidenta amatā aizklātās vēlēšanās nobalsoja 53 deputāti, bet pret bija 44 balsis. Par otru augstā amata kandidātu - pašreizējo Valsts prezidentu Valdi Zatleru - nobalsoja 41 tautas kalps, bet pret - 56 deputāti. Kopā vēlēšanās piedalījās 99 parlamentārieši, derīgu vēlēšanu zīmi nodeva 97 deputāti..
Saskaņā ar likumu prezidents uzskatāms par ievēlētu ar ne mazāk kā 51 balss vairākumu.
Abonēt:
Ziņas (Atom)