http://www.apollo.lv/portal/news/articles/222417
Saskaņas centra (SC) Saeimas frakcijas līderis Jānis Urbanovičs 2001.gadā no sākuma pārdevis, bet vēlāk par daudzkārt lielāku naudu atpircis sev piederošos zemes un nekustamos īpašumus Latgalē, informē portāls «pietiek.com».
Kā patiesais labuma guvējs no šādiem darījumiem, pēc «pietiek.com» versijas, varētu būt slēpies nevis pats politiķis vai viņa ģimenes locekļi, bet viņa kādreizējais darījumu partneris Roberts Binde. Urbanovičs aizdomīgās īpašumu shēmas skaidro ar darījumu partnera izvirzītiem nosacījumiem, nevis paša slēpšanos aiz necaurspīdīgas uzņēmumu struktūras vai ārzonas kompānijas.
Uzņēmumu reģistrā pieejamie dokumenti rada priekšstatu, ka Urbanovičs darījumu ar īpašumiem Latgalē veicis ar ofšora firmu «Intex L.L.C.», kurai Urbanovičs caur citiem uzņēmumiem vispirms pārdevis, bet vēlāk par daudzkārt lielāku naudu atpircis īpašumus Latgalē.
Līdzdalību «Intex» Urbanovičs amatpersonas deklarācijās nav norādījis. Savukārt Binde, kurš 2002.gadā oficiāli ziedojis 3760 latus partijai PCTVL laikā, kad tajā vēl darbojās Urbanovičs, «pietiek.com» atteicies atbildēt uz jautājumiem par darījumu jēgu starp sev piederošajiem uzņēmumiem un Urbanoviču, aicinot iepazīties ar publiskajos reģistros pieejamo informāciju.
Urbanovičs pirms vairākiem gadiem veikto darījumu shēmu skaidro ar Bindes nosacījumu - iesaistīties politiķa viesu mājas biznesā netālu no Rēzeknes kā juridiskai personai caur «Intex L.L.C.».
Bindes valsts amatpersonas deklarācijas, kuras viņš laikā no 2003. līdz 2007.gadam iesniedzis kā SIA «Getliņi EKO» valdes priekšsēdētāja vietnieks, rāda, ka viņam piederējušas 10 daļas SIA «Reviteko» 200 latu vērtībā, - to apliecina arī Uzņēmumu reģistra (UR) dati. Taču nevienā no oficiālajiem reģistriem un arī viņa amatpersonas deklarācijās neparādās tas, ko saka Urbanovičs, - ka tieši Bindem piederējusi ārzonas kompānija «Intex L.L.C.».
Laikā no 2001. līdz 2005.gadam Urbanovičs ar šo SIA «Reviteko» slēdzis vairākus darījumus, kuru rezultātā vairāki nekustamie īpašumi sākotnēji pārgājuši no politiķa pie firmas, bet pēc dažiem gadiem atpirkti par vairākkārt lielāku naudu. Firmai «Reviteko» Urbanovičs 2002.gadā šos īpašumus pārdevis par nedaudz vairāk kā 95 000 latu, bet gadu vēlāk vēl vienu īpašumu par 36 000 latu. Bet jau 2005.gadā Urbanovičs šos pašus īpašumus no SIA «Reviteko» atpircis jau par kopumā vairāk nekā 311 000 latu.
Aptuveni pirms nedēļas Urbanovičs skaidroja, ka SIA «Reviteko» bijis šī objekta apsaimniekotājs «uz absolūti transparentiem pamatiem». Savu māsu Mariju Ločmeli, kura, spriežot pēc Uzņēmumu reģistra datiem, 2002.gadā bijusi SIA «Reviteko» izpilddirektore ar paraksta tiesībām, politiķis šajā uzņēmumā iekārtojis darbā, bet tas nenozīmējot, ka aiz «Reviteko» stāv Urbanovičs vai viņa ģimene.
Urbanovičs portālam neesot pieminējis, ka 2001.gadā, formāli «pārdodot» īpašumus «Reviteko», viņš tos faktiski daļēji pārdevis pats sev. Kā rāda UR apkalpojošā «Lursoft» datu bāze, jau kopš 2001.gada sākotnēji 95%, vēlāk 90%, pašlaik jau visi 100% «Reviteko» kapitāldaļu pieder tikpat mazpazīstamai SIA «Reference Vitalis». Savukārt šīs SIA līdzīpašnieks laikā, kad notika pirmie zemes pārdošanas darījumi kompānijai «Reviteko», bijis pats Urbanovičs.
Tātad faktiski politiķis zemesgabalus daļēji pārdevis pats sev un, iespējams, pēc dažiem gadiem arī nopircis pats no sevis: kopš 2002.gada septembra SIA «Reference Vitalis» īpašnieki ir paslēpušies ārzonā - kompānijas vienīgais īpašnieks ir nezināmām personām piederošs ofšors «Intex L.L.C.» Urbanoviča amatpersonas deklarācijās līdzdalība ārzonas kompānijā «Intex», kā jau minēts, nav norādīta.
Tagad, pēc konsultēšanās ar savu juristu, Urbanovičs atminas, ka ar «Reviteko» tomēr bijis saistīts. SIA «Reviteko» caur sev daļēji piederošo SIA «Reference Vitalis» politiķis 2001.gada novembrī nodibinājis kopā ar savu juristu un vēl diviem partneriem.
Kā tagad visas šīs sarežģītās darījumu ķēdes jēgu skaidro Urbanovičs, tas ticis darīts, lai viņam piederošajā viesu nama biznesā piesaistītu investīcijas, ar kurām nācis Binde. 2001.gada jūnijā Binde par 49 973 latiem atpircis no Urbanoviča nekustamos īpašumus, bet nākamajā gadā par 5 000 latu arī politiķim piederošās daļas SIA «Referance Vitalis» un līdz ar to arī tai piederošo SIA «Reviteko».
2005.gadā Urbanovičs no Bindes savu biznesu savukārt atpircis. Politiķa amatpersonas deklarācija rāda, ka 2005.gadā viņš slēdzis rokas naudas līgumu ar Bindi par 93 000 latu, bet šo naudu saņēmis tikai pēc gada - 2006.gadā - jau ASV dolāros (198 000 latu).
Dīvainos darījumus ar SIA «Reviteko Urbanovičs» skaidro ar nepieciešamību piesaistīt biznesam naudu un pārkreditēties. «Pārdodot īpašumu, varēja saņemt lielāku kredītu, pārkreditēties,» skaidro Urbanovičs. Kredīts, kā rāda arī zemesgrāmatas, ņemts Latvijas Hipotēku un zemes bankā (pirms tam uz brīdi - VEF bankā).
Galu galā 2008.gadā Urbanovičs zemi kopā ar viesu namu par 318 000 latu pārdevis miljonāram, Holdinga kompānijas «Felix» (pieder, piemēram, Rīgas Vagonbūves rūpnīca) līdzīpašniekam Aivaram Ločmelim. Šo soli Urbanovičs skaidro ar finansiālām grūtībām - neesot pieticis rocības, lai segtu aptuveni 2000 latu lielos ikmēneša kredītmaksājumus. No amatpersonas 2007.gada deklarācijas izriet, ka aizdevuma pamatsummas un procentu atmaksai mēnesī tērēti tikai aptuveni 1300 latu.
«Tā bija tīra biznesa interese,» uz portāla «pietiek.com» jautājumu, vai vairāk nekā 300 000 latu kredītsaistību uzņemšanās par viesu namu Latgalē nav pakalpojums politiķim Urbanovičam, uzsvēra Ločmelis. Uzņēmējs uzskata, ka īpašums ir vērtīgs un izvietots labā vietā, turklāt 2008.gadā, kad darījums slēgts, nekustamo īpašumu tirgus vēl plaucis un zēlis
sestdiena, 2010. gada 4. decembris
piektdiena, 2010. gada 3. decembris
Ļaunums
LTV varam skatīties dokumentālu filmu ‘’ 1000 jūdzes līdz Eņģeļu pilsētai.’’ Tajā redzam, kā deviņi latviešu ceļotāji ar četrām apvidus mašīnām aizbraukuši uz Krievijas ziemeļiem – Arhangeļskas apgabalu, kur pirms 60 gadiem bijušas Gulaga nometnes. Tagad tur valda pamestība, cilvēku ir maz , sabrūk mājas. Tur ir pamesta vesela pilsēta. Filmas autori neko nekritizē, tikai filmē to, kas ir redzams, uzslavē vietējos zēnus, izmaksā viņiem saldējumu. Satiktie cilvēki ir draudzīgi, kāda sieviete stāsta. Ka te strādājuši latvieši, igauņi, poļi – visi bijuši izsūtītie, tiklīdz varējuši, tūlīt aizbraukuši. Tur ir lielas teritorijas, kur cilvēki vispār nav. Demogrāfiskais stāvoklis kaimiņvalstī ir ļoti slikts. Valdība ir saukusi krievus atgriezties etniskajā dzimtenē daudzkārt, solījusi pārcelšanās naudu, dzīvokļus, darbu, citus labumus, bet atsaucība bijusi niecīga. Šī valsts daļa iet bojā. Es negribētu, ka tur sāktu dzīvot ķīnieši, tāpēc meklēju cēloņus, kāpēc ir tāds stāvoklis? Domas aiziet pagātnē, Krievijas vēsturē. Staļinlaikos Gulaga nometnēs aizgāja bojā desmitiem miljoni. Vai tas nav kaut kāds lāsts , kas tagad nolaidies pār šo zemi, kur kādreiz drausmīgā veidā iznīcināja visdažādāko tautu cilvēkus? Kas vainīgs? Komunistiskā ideoloģija, kas radīja Ļaunuma impēriju? Ļoti ticami.
Kas mainījies? Ideoloģija nedaudz izskaistināta, bet būtība tā pati. Ļaunums saglabājies. Agresivitāte, citu valstu iekarošana, meli, meli , meli. Vēstures vietā propoganda, bruņošanās. Ja mūsdienās grūtāk iekarot otru valsti ar bumbvedējiem un tankiem, tad var mēģināt tā, kā tas notika Latvijā: nodibināja Kremlim uzticamu partiju, sameklēja nodevējus, dāsni finansēja un centās parlamentārā ceļā sagrābt varu. ĻAUNUMS bija ideoloģijas virzītājspēks. Neizdevās. 2010. gadā vairāk nekā 300 Latvijas nepilsoņu pieņēma Krievijas pilsonību, bet neviens nepārcēlās uz dzīvi savā etniskajā dzimtenē. Izskan aizdomas, ka tas darīts tāpēc, lai nākotnē varētu šos cilvēkus izmantot provokācijām pret Latviju. Krievi iebruka Gruzijā 2008. gadā it kā lai aizstāvētu savus pilsoņus . Krievu režisors Andrejs Ņekrasovs uzņēmis dokumentālu filmu par šo karu. Tā saucas „Krievijas mācību stundas”. Tā izrādīta arī Rīgā, bet pašā Krievijā tikai četras reizes, jo baidās to demonstrēt tāpēc, ka tā pasaka taisnību par šo karu.
„Šī filma” saka autors „ir par noziegumiem. Tā ir personiska filma par manām urdošajām rūpēm par savu tautu. Ziniet, man ar viņiem ir jādzīvo.” Kremļa propaganda par šo karu izplatīja melus, bet Ņekrasova kolēģi par viņu smējās. Bija cilvēki, kas pateicās par patiesību (šī intervija publicēta žurnālā IR, nr.25, 23. – 29.septembris, 2010). Par Putinu viņš saka, ka tas ir Santpeterburgas huligāns , džeks ar mačo reakcijām to sliktākajās izpausmēs. Ņekrasovs: „Krievi nav dumji, viņi redz, ka viņiem melo”. Medvedjeva vārdi neko nenozīmē. Viņš var teikt vienalga ko, jo neviens viņu netur pie vārda.Ja nav brīvu mediju, var teikt atkal un atkal, neviens neliks par šiem vārdiem atbildēt. Es domāju, ka krievi pašreizējo stāvokli nepacietīs mūžīgi. Krievija atzīst, ka valstij lielu ļaunumu nodara alkoholisms, narkotikas, Hiv vīrus. Valsts pelna, pārdodot gāzi, naftu, citus derīgos izrakteņus, ieročus, bet citu valstu attieksme pret Kremli ir aizdomu pilna. Pat Baltkrievijas prezidents Lukašenko šogad pateica, ka viņa valsts vairs neklanīsies Krievijas priekšā. Arvien pārliecinošāk redzams, ka ar ļaunumu maz ko var panākt, tāpat kā ar meliem.
ATIS SKALBERGS
Kas mainījies? Ideoloģija nedaudz izskaistināta, bet būtība tā pati. Ļaunums saglabājies. Agresivitāte, citu valstu iekarošana, meli, meli , meli. Vēstures vietā propoganda, bruņošanās. Ja mūsdienās grūtāk iekarot otru valsti ar bumbvedējiem un tankiem, tad var mēģināt tā, kā tas notika Latvijā: nodibināja Kremlim uzticamu partiju, sameklēja nodevējus, dāsni finansēja un centās parlamentārā ceļā sagrābt varu. ĻAUNUMS bija ideoloģijas virzītājspēks. Neizdevās. 2010. gadā vairāk nekā 300 Latvijas nepilsoņu pieņēma Krievijas pilsonību, bet neviens nepārcēlās uz dzīvi savā etniskajā dzimtenē. Izskan aizdomas, ka tas darīts tāpēc, lai nākotnē varētu šos cilvēkus izmantot provokācijām pret Latviju. Krievi iebruka Gruzijā 2008. gadā it kā lai aizstāvētu savus pilsoņus . Krievu režisors Andrejs Ņekrasovs uzņēmis dokumentālu filmu par šo karu. Tā saucas „Krievijas mācību stundas”. Tā izrādīta arī Rīgā, bet pašā Krievijā tikai četras reizes, jo baidās to demonstrēt tāpēc, ka tā pasaka taisnību par šo karu.
„Šī filma” saka autors „ir par noziegumiem. Tā ir personiska filma par manām urdošajām rūpēm par savu tautu. Ziniet, man ar viņiem ir jādzīvo.” Kremļa propaganda par šo karu izplatīja melus, bet Ņekrasova kolēģi par viņu smējās. Bija cilvēki, kas pateicās par patiesību (šī intervija publicēta žurnālā IR, nr.25, 23. – 29.septembris, 2010). Par Putinu viņš saka, ka tas ir Santpeterburgas huligāns , džeks ar mačo reakcijām to sliktākajās izpausmēs. Ņekrasovs: „Krievi nav dumji, viņi redz, ka viņiem melo”. Medvedjeva vārdi neko nenozīmē. Viņš var teikt vienalga ko, jo neviens viņu netur pie vārda.Ja nav brīvu mediju, var teikt atkal un atkal, neviens neliks par šiem vārdiem atbildēt. Es domāju, ka krievi pašreizējo stāvokli nepacietīs mūžīgi. Krievija atzīst, ka valstij lielu ļaunumu nodara alkoholisms, narkotikas, Hiv vīrus. Valsts pelna, pārdodot gāzi, naftu, citus derīgos izrakteņus, ieročus, bet citu valstu attieksme pret Kremli ir aizdomu pilna. Pat Baltkrievijas prezidents Lukašenko šogad pateica, ka viņa valsts vairs neklanīsies Krievijas priekšā. Arvien pārliecinošāk redzams, ka ar ļaunumu maz ko var panākt, tāpat kā ar meliem.
ATIS SKALBERGS
piektdiena, 2010. gada 26. novembris
Kam taisnība (par KNAB)
Normunds Vilnītis par KNAB priekšnieku sāka strādāt no2009.g. marta. Pēc kāda laika viņš rosināja iestādē veikt reorganizāciju, proti, korupcijas apkarošanu aktīvāk veikt reģionos, ne tikai Rīgā, kur saimnieciskā darbība arī var būt koruptīva. Radās aizdomas, ka, sadalot iestādes darbiniekus pa reģioniem, viņi padarīs mazāk un šis darbs var atgādināt darba imitāciju, nevis stingru, principiālu cīņu pret korupciju. No ārpuses izskatīsies, ka KNAB strādā, bet tā būs tikai ilūzija. Ieguvēji būs shēmotāji, krāpnieki, blēži. Šīs aizdomas Vilnītis nespēja kliedēt. Citu darbinieku domas, ieteikumus priekšnieks neņēma vērā. Viņš ieteica likvidēt valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļu, atlaist vienu no saviem vietniekiem. Pretestība priekšnieka apšaubāmajiem ieteikumiem pieauga. Sākās pakāpeniska darbinieku iebaidīšana. Darbs notika aizdomu gaisotnē. Biroja darbinieki vērsās prokuratūrā. Priekšnieks attiecīgi izmantoja savu dienesta stāvokli, lai parādītu, kurš te noteicējs. Nesaskaņas pārauga konfliktā , kurā iesaistījās premjers. TV ziņoja, ka V.Dombrovskim iesniegta apsūdzība, kurā 70 epizodēs atmaskots biroja vadītājs. Premjers izveidoja speciālu komisiju, kas sastāv no prokurora, deputātiem, politiķiem, juristiem un citiem speciālistiem, lai izvērtētu radušos konfliktsituāciju.
2010.g.24. novembrī TV raidījumā „Kas notiek Latvijā?”, ko vada Jānis Domburs, aicināja studijā Normundu Vilnīti, viņa vietniekus Jutu Strīķi, Alvi Vilku, prokuroru, deputātus, citus speciālistus. Visas Latvijas priekšā norisinājās izskaidrošanās. Tika minēts, ka biroja darbinieki rakstījuši trīs atklātas vēstules, izsakot neuzticību Vilnītim. Tās parakstījuši kopā vairāk nekā 100 no 142 biroja darbiniekiem. Vilnītim klājās grūti. TV kamera ir nežēlīga, tās priekšā meli ir meli, tos nevar noslēpt. Viskritiskākā bija Juta Strīķe. Kad biroju vadīja Loskutovs, Šķēle viņam ieteica atbrīvoties no Strīķes. Raidījuma laikā notika arī telefonaptauja. Tās rezultāti: 1)biroja vadītājs jāatbrīvo vai pašam jāaiziet 3349 zvani, 2) padotajiem jāstrādā 327 zvani.
Komisijas pieņemto lēmumu sūtīs uz Saeimu apstiprināšanai. Vilnīti iecēla parlaments, noņemt var parlaments. Jāgaida parlamenta lēmums.
ATIS SKALBERGS
2010.g.24. novembrī TV raidījumā „Kas notiek Latvijā?”, ko vada Jānis Domburs, aicināja studijā Normundu Vilnīti, viņa vietniekus Jutu Strīķi, Alvi Vilku, prokuroru, deputātus, citus speciālistus. Visas Latvijas priekšā norisinājās izskaidrošanās. Tika minēts, ka biroja darbinieki rakstījuši trīs atklātas vēstules, izsakot neuzticību Vilnītim. Tās parakstījuši kopā vairāk nekā 100 no 142 biroja darbiniekiem. Vilnītim klājās grūti. TV kamera ir nežēlīga, tās priekšā meli ir meli, tos nevar noslēpt. Viskritiskākā bija Juta Strīķe. Kad biroju vadīja Loskutovs, Šķēle viņam ieteica atbrīvoties no Strīķes. Raidījuma laikā notika arī telefonaptauja. Tās rezultāti: 1)biroja vadītājs jāatbrīvo vai pašam jāaiziet 3349 zvani, 2) padotajiem jāstrādā 327 zvani.
Komisijas pieņemto lēmumu sūtīs uz Saeimu apstiprināšanai. Vilnīti iecēla parlaments, noņemt var parlaments. Jāgaida parlamenta lēmums.
ATIS SKALBERGS
ceturtdiena, 2010. gada 25. novembris
Jauni draudi (LF)
2010.g.2. oktobrī notika 10. Saeimas vēlēšanas, bet Šlesers ar savējiem jau gatavojas pašvaldību vēlēšanām, kas notiks pēc diviem gadiem. Viņš noslēdza sadarbības līgumu ar SC. To jāuztver kā brīdinājuma zvanu jaunai priekšvēlēšanas kampaņai. Šlesers atkal gatavs gozēties TV kameru priekšā un stāstīt, kas tā būs par varenu un gudru sadarbību, tikai pašlaik nav daudz klausītāju un vēl mazāk to, kas teiktajam ticētu. Jau pirms iepriekšējām vēlēšanām bija skaistas runas un solījumi, kas tik Rīgas domē notiks, kāda lieliska sadarbība būs ar Maskavas domi, kā Latvijas preces ar uzlīmi „Mūsu marka” pirks Maskavā un citur. Līdz šai dienai tie palikuši tikai solījumi.
Aizvadītās vēlēšanas jāizvērtē vēl un vēlreiz, jo tās bija ļoti nozīmīgas. Politikas komentētājs Aivars Ozoliņš žurnālā „IR” Nr33, 17.- 24. Nov. 2010. Raksta: „Šī nav vienkārši kārtējā reize, kad promaskaviska partija netiek Latvijas valdībā . Tā ir Kremļa polittehnologu laboratorijās izlolotā un piecus gadus rūpīgi koptā „pēdējā un galīgā” varas iegūšanas projekta izgāšanās. Urbanovičs neblefoja, solīdams ņemt varu, lai nojauktu pašreizējo un vietā būvētu „trešo republiku”. Ušakovs runāja nopietni, divas dienas pirms vēlēšanām Pirmajā Baltijas kanālā pasludinādams, ka šīs būšot vissvarīgākās vēlēšanas no visām, jo būšot iespēja „labot pirms 20 gadiem pieļautās kļūdas un noteikt citādu valsts attīstību turpmākajiem 20 gadiem”. Ar to pilsētas mērs pateica, ka viņš ir naidīgs šodienas Latvijas politiskajai sistēmai. Vai tāds cilvēks drīkst būt Rīgas mērs? Uz šo jautājumu atbildēs gan Ušakovs, gan tauta.
Kremļa aģenti gatavoja valsts apvērsumu. To nepieļāva latviešu vēlētāji. Naidīgas valsts slepenais dienests rīko dažādas provokācijas pret Latviju, apmelojot mūsu deputātus, dažādi iejaucoties mūsu iekšējās lietās. Skan aicinājumi izrīkoties te tāpat kā Abhāzijā un Osetijā. SC draud pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Tiek darīts viss , lai grautu valsts institūcijas. Sagaidāmas piektās kolonas aktivizēšanās. Esam jau pieredzējuši miskastes spridzināšanu iepretim Krievijas vēstniecībai, sinagogas spridzināšanu Vecrīgā, grautiņus 2009.g. 13. janvārī, kad jauniešu grupa turēja rokās lielu Krievijas karogu, saucot: „Rossija”. Tās dienas vakarā ārste no rakstnieku poliklīnikas devās mājup un redzēja, kā vecpilsētā iesoļo vienādi ģērbta jauniešu grupa. Tas viss ir nofilmēts. Ko noskaidrojuši tie speciālisti, kam ar to jānodarbojas, nav zināms, kādam politiskam spēkam tas nav izdevīgi. Jaunus draudus rada tie , kas gatavo valsts apvērsumu.
Apzinoties stāvokļa svarīgumu, vēlreiz pateicos visiem latviešiem visā pasaulē, kas balsoja par latviešu partijām, kas aizstāvēja Latvijas brīvību un neatkarību.
TEV MŪŽAM DZĪVOT LATVIJA!
ATIS SKALBERGS
Aizvadītās vēlēšanas jāizvērtē vēl un vēlreiz, jo tās bija ļoti nozīmīgas. Politikas komentētājs Aivars Ozoliņš žurnālā „IR” Nr33, 17.- 24. Nov. 2010. Raksta: „Šī nav vienkārši kārtējā reize, kad promaskaviska partija netiek Latvijas valdībā . Tā ir Kremļa polittehnologu laboratorijās izlolotā un piecus gadus rūpīgi koptā „pēdējā un galīgā” varas iegūšanas projekta izgāšanās. Urbanovičs neblefoja, solīdams ņemt varu, lai nojauktu pašreizējo un vietā būvētu „trešo republiku”. Ušakovs runāja nopietni, divas dienas pirms vēlēšanām Pirmajā Baltijas kanālā pasludinādams, ka šīs būšot vissvarīgākās vēlēšanas no visām, jo būšot iespēja „labot pirms 20 gadiem pieļautās kļūdas un noteikt citādu valsts attīstību turpmākajiem 20 gadiem”. Ar to pilsētas mērs pateica, ka viņš ir naidīgs šodienas Latvijas politiskajai sistēmai. Vai tāds cilvēks drīkst būt Rīgas mērs? Uz šo jautājumu atbildēs gan Ušakovs, gan tauta.
Kremļa aģenti gatavoja valsts apvērsumu. To nepieļāva latviešu vēlētāji. Naidīgas valsts slepenais dienests rīko dažādas provokācijas pret Latviju, apmelojot mūsu deputātus, dažādi iejaucoties mūsu iekšējās lietās. Skan aicinājumi izrīkoties te tāpat kā Abhāzijā un Osetijā. SC draud pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Tiek darīts viss , lai grautu valsts institūcijas. Sagaidāmas piektās kolonas aktivizēšanās. Esam jau pieredzējuši miskastes spridzināšanu iepretim Krievijas vēstniecībai, sinagogas spridzināšanu Vecrīgā, grautiņus 2009.g. 13. janvārī, kad jauniešu grupa turēja rokās lielu Krievijas karogu, saucot: „Rossija”. Tās dienas vakarā ārste no rakstnieku poliklīnikas devās mājup un redzēja, kā vecpilsētā iesoļo vienādi ģērbta jauniešu grupa. Tas viss ir nofilmēts. Ko noskaidrojuši tie speciālisti, kam ar to jānodarbojas, nav zināms, kādam politiskam spēkam tas nav izdevīgi. Jaunus draudus rada tie , kas gatavo valsts apvērsumu.
Apzinoties stāvokļa svarīgumu, vēlreiz pateicos visiem latviešiem visā pasaulē, kas balsoja par latviešu partijām, kas aizstāvēja Latvijas brīvību un neatkarību.
TEV MŪŽAM DZĪVOT LATVIJA!
ATIS SKALBERGS
Krievi turpina uzbrukt
Krievijas firma „Sveza” vairāk nekā mēnesi lenca a/s’’ Latvijas finieris’’ akcionārus, lai nopirktu viņiem piederošās akcijas. Viņi aicināja uz tikšanos ap četrsimt akcionāru, cienāja ar kafiju un uzkodām, klāstīja savus grandiozos plānus, skaidroja, cik izdevīgi ir pārdot akcijas, daudz meloja, baidīja, ka drīz latvieši no darba padzīs visus krievus, vajagot tūlīt pat noslēgt līgumu ar tiem, kas gatavi savas akcijas pārdot. Neviens to neizdarīja. Uz šo tikšanos , kas bija jau otrā, atnāca tikai viens akcionārs. Tas pats izdzēra kafiju un skaļi pateica, ka viņi kontrolpaketi nedabūs. Krievu firmas vadība solīja turpināt cīņu par akcijām. Kā raksta žurnāliste Anita Brauna žurnālā „IR’’ Nr 32 ( 11. - 17. Nov. 20 10), LF nolūkojis krievu miljardieris Aleksejs Mordašovs ( viņa īpašuma vērtība esot 10 miljardi ASV dolāru.) Tam esot Kremļa atbalsts. Vai Kremlis sācis īstenot jauno ārpolitikas doktrīnu un ietekmi Baltijas valstīs nostiprina, uzpērkot uzņēmumus? jautā A. Brauna. Atbilde ir neiepriecinoša - Latvijas ekonomiskā okupācija notiek jau vairākus gadus, par to raksta arī ārzemju prese.
Stāvoklis ir ļoti nopietns. Metodes, ko pielieto krievi, ir visdažādākās, arī noziedzīgas. Ir tādi reideri, kas iefiltrē uzņēmumos savus cilvēkus, kuri cenšas paralizēt uzņēmuma loģisku darbību, rada konfliktsituācijas, uzpērk tiesu lēmumus, veic krāpnieciskas manipulācijas. Krievijas presē aprakstīti gadījumi, kad par reideru upuriem krituši gan aizsardzības gan kosmosa rūpniecības uzņēmumi. Akciju īpašnieku vidū ir parādījušies tādi, kas izplata melus ar mērķi pašam iegādāties akcijas. Tāds starpnieks esot bijušais šī uzņēmuma darbinieks Apfelbaums. Ir ziņas, ka LF strādājošie krievi aizstāv savu uzņēmumu daudz patriotiskāk nekā latvieši. Paldies viņiem!
Bet Krievijas krievi turpina uzbrukt. Mūsu valsts interesēs ir neatdot „Latvijas finieri”. Vēl priekšā grūtas cīņas ar tiem, kas izgudro sarežģītas shēmas, kukuļo, draud , pielieto noziedzīgus paņēmienus , lai panāktu savu.
LF’’ glābšanā ‘’ vēlas iesaistīt L atvijas valsts meži apsaimniekotāju . Palīdzības iespējas izskata arī valdība. ATIS SKALBERGS
2011.g janvārī:
Vairākus mēnešus Krievijas firma „Sveza” visādiem līdzekļiem cenšas iegūt kontrolpaketi par a/s „Latvijas Finieris”. Tā agresīvi vajā tos, kuru īpašumā ir LF akcijas. Es rūpīgi sekoju notikumiem , kas skar LF. Ir notikušas vairākas tikšanās ar akciju īpašniekiem, lai tos pārliecinātu tās pārdot krieviem. Ir paceltas cenas, solīti visādi labumi, melots un draudēts, bet nekaunīgie pircēji nav spējuši apmuļķot akcionārus. 2011.g.4. janvārī valdība deva atļauju a/s „Latvijas valsts meži”, ka tā drīkst iegādāties 10 LF akciju . Tā ir valstiski pareiza rīcība, kas neļauj „Svezai” realizēt savus plānus. Šī pretdarbība ir ļoti svarīga, jo traucē Krievijai ekonomiski okupēt mūsu valsti. Kā rakstīja „Newsweek”, Krievija grib Baltijas valstīs paplašināt savu ekonomisko klātbūtni, izmantot šo valstu infrastruktūru savu preču eksportam uz Rietumiem. Šis ir tikai viens gadījums, kur krieviem nepaveicās, jo sastapās ar patriotiski noskaņotiem cilvēkiem, ko nevar nopirkt par naudu, bet kaimiņvalsts agresīvā politika turpinās. Mums jābūt gataviem ilgstošai cīņai pret šo okupāciju.
ATIS SKALBERGS
Stāvoklis ir ļoti nopietns. Metodes, ko pielieto krievi, ir visdažādākās, arī noziedzīgas. Ir tādi reideri, kas iefiltrē uzņēmumos savus cilvēkus, kuri cenšas paralizēt uzņēmuma loģisku darbību, rada konfliktsituācijas, uzpērk tiesu lēmumus, veic krāpnieciskas manipulācijas. Krievijas presē aprakstīti gadījumi, kad par reideru upuriem krituši gan aizsardzības gan kosmosa rūpniecības uzņēmumi. Akciju īpašnieku vidū ir parādījušies tādi, kas izplata melus ar mērķi pašam iegādāties akcijas. Tāds starpnieks esot bijušais šī uzņēmuma darbinieks Apfelbaums. Ir ziņas, ka LF strādājošie krievi aizstāv savu uzņēmumu daudz patriotiskāk nekā latvieši. Paldies viņiem!
Bet Krievijas krievi turpina uzbrukt. Mūsu valsts interesēs ir neatdot „Latvijas finieri”. Vēl priekšā grūtas cīņas ar tiem, kas izgudro sarežģītas shēmas, kukuļo, draud , pielieto noziedzīgus paņēmienus , lai panāktu savu.
LF’’ glābšanā ‘’ vēlas iesaistīt L atvijas valsts meži apsaimniekotāju . Palīdzības iespējas izskata arī valdība. ATIS SKALBERGS
2011.g janvārī:
Vairākus mēnešus Krievijas firma „Sveza” visādiem līdzekļiem cenšas iegūt kontrolpaketi par a/s „Latvijas Finieris”. Tā agresīvi vajā tos, kuru īpašumā ir LF akcijas. Es rūpīgi sekoju notikumiem , kas skar LF. Ir notikušas vairākas tikšanās ar akciju īpašniekiem, lai tos pārliecinātu tās pārdot krieviem. Ir paceltas cenas, solīti visādi labumi, melots un draudēts, bet nekaunīgie pircēji nav spējuši apmuļķot akcionārus. 2011.g.4. janvārī valdība deva atļauju a/s „Latvijas valsts meži”, ka tā drīkst iegādāties 10 LF akciju . Tā ir valstiski pareiza rīcība, kas neļauj „Svezai” realizēt savus plānus. Šī pretdarbība ir ļoti svarīga, jo traucē Krievijai ekonomiski okupēt mūsu valsti. Kā rakstīja „Newsweek”, Krievija grib Baltijas valstīs paplašināt savu ekonomisko klātbūtni, izmantot šo valstu infrastruktūru savu preču eksportam uz Rietumiem. Šis ir tikai viens gadījums, kur krieviem nepaveicās, jo sastapās ar patriotiski noskaņotiem cilvēkiem, ko nevar nopirkt par naudu, bet kaimiņvalsts agresīvā politika turpinās. Mums jābūt gataviem ilgstošai cīņai pret šo okupāciju.
ATIS SKALBERGS
pirmdiena, 2010. gada 15. novembris
Ko domā tauta (par Sluci un Kristovski)
2010.g. 10. novembrī radioraidījumā „Krustpunktā” ( tas ir brīvais mikrofons), kad katrs var piezvanīt un izteikt savas domas, galvenā uzmanība bija veltīta vakardienas notikumiem Saeimā, kad balsoja par uzticības izteikšanu ārlietu ministram Ģ. V. Kristovskim. Tas bija ļoti svarīgs balsojums, jo ļāva uzskatāmi redzēt – KAS IR KAS? Un tauta ieraudzīja meļus, gļēvuļus, nodevējus, muļķus, deģenerātus, patriotiskus vīrus, īstus cīnītājus, gudrus politiķus, uzticamus deputātus.
Mūsu valstij naidīgie spēki sarīkoja provokāciju, apmelojot godīgu, drosmīgu latviešu patriotu, kas ir izdarījis ļoti daudz, lai Latviju uzņemtu NATO. Tāda melīga, netīra afēra sen nebija redzēta. Balsojums beidzās ar Taisnības, Godīguma uzvaru. Apmelotājiem zemiskā provokācija neizdevās. Raidījums parādīja, ko domā tauta. Neviens neapsūdzēja ASV dzīvojošo latviešu ārstu, bet trīs zvanītāji ļoti nicinoši vērtēja Šķēles runu. Partijā PLL ir arī Guntis Ulmanis, viņš balsoja pret Latvijas valsti. Tik nožēlojamā stāvoklī eksprezidents sevi ir nostādījis. Naidīga bija avīzes „Neatkarīgā” pozīcija, jo kalpoja Lemberga vēlmēm. Objektīvi visu atspoguļoja ‘’Latvijas Avīze’’. Internetā bija lasāma Ievas Nikoletas Dāboliņas vēstule, kurā viņa aizstāv Dr. Aivaru Sluci. Radio rīta ziņās stāstīja, ka latviešu ārsts finansē divdesmit stipendijas latviešu studentiem Viļa Vītola fondā. Naidīgo spēku izlēcieni liek būt mums modriem un norūda mūsu gribu aizstāvēt savu valsti un tās brīvību. ATIS SKALBERGS
Mūsu valstij naidīgie spēki sarīkoja provokāciju, apmelojot godīgu, drosmīgu latviešu patriotu, kas ir izdarījis ļoti daudz, lai Latviju uzņemtu NATO. Tāda melīga, netīra afēra sen nebija redzēta. Balsojums beidzās ar Taisnības, Godīguma uzvaru. Apmelotājiem zemiskā provokācija neizdevās. Raidījums parādīja, ko domā tauta. Neviens neapsūdzēja ASV dzīvojošo latviešu ārstu, bet trīs zvanītāji ļoti nicinoši vērtēja Šķēles runu. Partijā PLL ir arī Guntis Ulmanis, viņš balsoja pret Latvijas valsti. Tik nožēlojamā stāvoklī eksprezidents sevi ir nostādījis. Naidīga bija avīzes „Neatkarīgā” pozīcija, jo kalpoja Lemberga vēlmēm. Objektīvi visu atspoguļoja ‘’Latvijas Avīze’’. Internetā bija lasāma Ievas Nikoletas Dāboliņas vēstule, kurā viņa aizstāv Dr. Aivaru Sluci. Radio rīta ziņās stāstīja, ka latviešu ārsts finansē divdesmit stipendijas latviešu studentiem Viļa Vītola fondā. Naidīgo spēku izlēcieni liek būt mums modriem un norūda mūsu gribu aizstāvēt savu valsti un tās brīvību. ATIS SKALBERGS
Izcila Filma
2010.g. 11. novembrī, Lāčplēša dienā, 21.20 LTV pirmajā kanālā rādīja filmu ’’Bermontiāde ’’. Tā ir režisora Askolda Saulīša lielākais un nozīmīgākais darbs par latviešu tautas brīvības cīņām pirms 91 gada. Filmā ir daudz unikālu kadru, kas līdz šim nebija redzēti. Autors pats iejūtas latviešu karavīra lomā, ņem ieroci rokā , aizved skatītāju uz cīņu vietām, kur latviešu patrioti cīnījās pret vācu un krievu armijas daļām, kas postīja Latviju. Filmu komentē pats režisors, min precīzus skaitļus, notikumu secību, pārstāsta svarīgāko no karotāju atmiņām, vēstulēm, vēstures grāmatās minētajiem faktiem, noskaņām, izjūtām. Skan Kārļa Skalbes atziņas, vērtējums, secinājumi. Dokumentālie kadri runā vispārliecinošāk, atainojot vēsturiskos notikumus. Filmā vācu virsnieku formās tērptie aktieri griezīgā vācu valodā skaidro savus mērķus, pauž savu naidu pret latviešiem. Šiem tekstiem seko rakstisks tulkojums latviski. Bermonta virsnieki naida pilnā balsī krieviski cildina savus uzskatus. Tā saduras trīs pilnīgi atšķirīgi uzskati un filozofija. Filma atmasko starptautiskā kapitāla noziedzīgos plānus un morāli. Latvija izcīna uzvaru bezcerīgos apstākļos, pateicoties mūsu karavīru varonībai un milzīgai brīvības mīlestībai. Šī kinolenta jārāda katrā latviešu skolā, visās latviešu mītnes zemēs, lai mēs apzinātos savu varonīgo pagātni, stiprinātu savu nacionālo garu. Paldies filmas autoram Askoldam Saulītim un LTV pirmajam kanālam, kas sagādāja svētkus tūkstošiem skatītāju Lāčplēša dienā.
ATIS SKALBERGS
ATIS SKALBERGS
Kam tas izdevgi (Kremlis un SC nomelno Latviju)
2010.g. 8.novembrī raidījumā „Krustpunktā” A. Tomsons un E. Liniņš sprieda par latviešu ārstu Sluci un Kristovski un viņu saraksti e- pastā. Informācijas maz, teikumi izrauti no konteksta, grūti spriest. Tas bija „brīvais mikrofons”. Zvanīja klausītāji. Kāda sieviete skaidroja, ka ārsts nevar vienlīdz labi ārstēt krievus un latviešus, jo viņš neprot krievu valodu. Saprotama ir opozīcija, kas reklāmai izdeva vairāk nekā vienu miljonu latu un dabūja tikai astoņas vietas parlamentā. Vilšanās ir liela , kaut kā jāizgāž savas dusmas. Nebija neviena dusmīga, nosodoša zvana. Vakarpusē radio bija Kristovskis un teica, ka tā ir provokācija, ka viņam pieraksta to, ko viņš nekad nav teicis. Kam tas izdevīgi?
Kremļa politiķi katru dienu izsaka pārmetumus mūsu valdībai un pamāca, kas jādara. Mūsu avīzes šos ieteikumus publicē, it kā mēs dzīvotu, lai iepriecinātu Kremli. Šādu ziņu publicēšana ir zināma pakļaušanās krievu propagandai. Tā viņiem izdodas uzturēt psiholoģisko karu pret Latviju. Mēs paši to pieļaujam un nesaprotam, ka tas ir mums naidīgo spēku interesēs. Kremļa specdienestam izdevies no mazsvarīgas privātas sarakstes internetā sarīkot meistarīgu provokāciju pret Kristovski. SC vēlēšanās zaudēja, netika koalīcijā un valdībā. Viņiem svarīgi graut Latviju visiem citiem līdzekļiem, svarīgi sanaidot latviešus, likt taisnoties. Ja izdosies izjaukt šo koalīciju un valdību, tad bez SC neiztikt.
Partija PLL, kas vēlēšanās iztērēja vienu miljonu latu un tikai astoņi iekļuva parlamentā, tagad izgāž dusmas uz Kristovski. Viņus atbalsta Lembergs un mudināja ventspilniekus no ZZS 9. novembrī balsot pret ārlietu ministru. Ne jau opozīciju interesē, kas notiks ar latviešu ārstu A. Sluci. Taustekļi ved pie Kremļa slepenajiem aģentiem. Un tieši tas viņus atmasko.
Tie paši spēki mums uzkūda drošības policiju, ziņojot, ka „vislatvieši” saņēmuši finansiālu atbalstu no čečenu kopienas. Šai kopienai ir draudzīgas attiecības ar Latviju. Tie nav kaujinieki, no kuriem baidās krievi. Mūs cenšas visādi apmuļķot, iebaidīt . 9. novembrī Saeimā notika balsojums par neuzticības izteikšanu Kristovskim. Šķēle teica ļaunu runu, bet deputātu vairākums aizstāvēja Latvijas patriotu un viņš saglabāja savu amatu. Tā ir svarīga uzvara. Bet valsts ienaidnieki turpinās savu graujošo darbību. ATIS SKALBERGS
Kremļa politiķi katru dienu izsaka pārmetumus mūsu valdībai un pamāca, kas jādara. Mūsu avīzes šos ieteikumus publicē, it kā mēs dzīvotu, lai iepriecinātu Kremli. Šādu ziņu publicēšana ir zināma pakļaušanās krievu propagandai. Tā viņiem izdodas uzturēt psiholoģisko karu pret Latviju. Mēs paši to pieļaujam un nesaprotam, ka tas ir mums naidīgo spēku interesēs. Kremļa specdienestam izdevies no mazsvarīgas privātas sarakstes internetā sarīkot meistarīgu provokāciju pret Kristovski. SC vēlēšanās zaudēja, netika koalīcijā un valdībā. Viņiem svarīgi graut Latviju visiem citiem līdzekļiem, svarīgi sanaidot latviešus, likt taisnoties. Ja izdosies izjaukt šo koalīciju un valdību, tad bez SC neiztikt.
Partija PLL, kas vēlēšanās iztērēja vienu miljonu latu un tikai astoņi iekļuva parlamentā, tagad izgāž dusmas uz Kristovski. Viņus atbalsta Lembergs un mudināja ventspilniekus no ZZS 9. novembrī balsot pret ārlietu ministru. Ne jau opozīciju interesē, kas notiks ar latviešu ārstu A. Sluci. Taustekļi ved pie Kremļa slepenajiem aģentiem. Un tieši tas viņus atmasko.
Tie paši spēki mums uzkūda drošības policiju, ziņojot, ka „vislatvieši” saņēmuši finansiālu atbalstu no čečenu kopienas. Šai kopienai ir draudzīgas attiecības ar Latviju. Tie nav kaujinieki, no kuriem baidās krievi. Mūs cenšas visādi apmuļķot, iebaidīt . 9. novembrī Saeimā notika balsojums par neuzticības izteikšanu Kristovskim. Šķēle teica ļaunu runu, bet deputātu vairākums aizstāvēja Latvijas patriotu un viņš saglabāja savu amatu. Tā ir svarīga uzvara. Bet valsts ienaidnieki turpinās savu graujošo darbību. ATIS SKALBERGS
sestdiena, 2010. gada 6. novembris
Koalīcijai nebūs vairākuma trijās Saeimas komisijās
http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/352964-koalicijai_nebus_vairakuma_trijas_saeimas_komisijas
LETA 2010. g. 5. novembrī
Koalīciju veidojošajām partijām - apvienībai "Vienotība" un Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) - nebūs vairākuma trijās no 16 Saeimas komisijām, liecina Saeimas apstiprinātais deputātu sadalījums komisijās.
Saeimas Nacionālās drošības komisijā, kurā ir pa vienam katras frakcijas deputātam, no pieciem tās locekļiem tikai divi pārstāvēs koalīciju - Gundars Daudze (ZZS) un Dzintars Zaķis ("Vienotība"). Lai iegūtu vairākumu un varētu oponēt opozīcijā esošajiem Andrim Šķēlem (PLL) un Jānim Urbanovičam (SC), viņiem būs jārēķinās ar nacionālās apvienības "Visu Latvijai!" - "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) pārstāvja Gaida Bērziņa palīdzību. VL-TB/LNNK gan ir atstāta opozīcijā, tomēr ar savu balsojumu par premjera Valda Dombrovska ("Vienotība") pierādījusi, ka joprojām vēlas sadarboties ar koalīciju.
Mazākumā koalīcija būs arī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, kurā arī ir pa vienam pārstāvim no katras Saeimas frakcijas. Šajā komisijā koalīciju pārstāvēs Janīna Kursīte-Pakule ( "Vienotība") un Jānis Klaužs (ZZS), bet opozīciju - Imants Jānis Bekešs (PLL), Vitālijs Orlovs (SC) un Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK), kurš gan varētu vairāk atbalstīt koalīciju nekā opozīciju.
Vienādā skaitā - pa pieciem - gan koalīcijas, gan opozīcijas deputāti ievēlēti Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā. Šajā komisijā darbosies opozīcijas deputāti Jānis Ādamsons (SC), Imants Jānis Bekešs (PLL), Ivans Klementjevs (SC), Mihails Zemļinskis (SC) un Visvaldis Lācis (VL-TB/LNNK), kā arī koalīcijas pārstāvji Ainars Latkovskis ("Vienotība"), Aleksejs Loskutovs ("Vienotība"), Guntis Rozītis (ZZS), Kārlis Seržants (ZZS) un Aivars Volfs ("Vienotība").
Tas gan nav traucējis komisijas priekšsēdētāja amatu jau iegūt "Vienotības" pārstāvim Latkovskim.
Ievēlētajās Saeimas komisijās ir no pieciem līdz 19 deputātiem. Mazākās ir Nacionālās drošības komisija un Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, kurās ir pa pieciem deputātiem, bet lielākā - Eiropas lietu komisija ar 19 deputātiem.
Visās komisijās, izņemot divas, ir pārstāvēti katras frakcijas deputāti. Apvienības "Par labu Latviju" (PLL) deputātu nav Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, bet Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā nav neviena VL-TB/LNNK deputāta.
Reklāma
Kā ziņots, Saeima vakar apstiprināja 16 parlamenta komisiju sastāvu un ievēlēja piecu komisiju vadītājus. Pārējo 11 komisiju priekšsēdētājus plānots ievēlēt nākamās nedēļas sākumā, pastāstīja Saeimas sekretārs Kārlis Šadurskis ("Vienotība"), kura pienākums ir sasaukt un līdz priekšsēdētāja ievēlēšanai vadīt pirmās komisiju sēdes.
Par Eiropas lietu komisijas vadītāju tika ievēlēts Imants Viesturs Lieģis ("Vienotība"), Saimnieciskās komisijas priekšsēdētāju - Ilze Viņķele ("Vienotība"), Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāju - Ina Druviete ("Vienotība"), Ārlietu komisijas priekšsēdētāju - Ojārs Ēriks Kalniņš ("Vienotība"), bet par Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāju ievēlēja Latkovski.
Pirmdien, 8.novembrī, plānots ievēlēt priekšsēdētājus deviņām komisijām - Pieprasījumu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, Juridiskajai komisijai, Nacionālās drošības komisijai, Publisko izdevumu un revīzijas komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Pilsonības likuma izpildes komisijai. Pirmā komisijas sēde notiks plkst.11, bet pēdējā - plkst.16.30.
Atlikušajām divām komisijām - Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai - vadītājus plānots ievēlēt otrdien, 9.novembrī. Pirmā komisijas sēde paredzēta plkst.9, bet otrā - plkst.9.30.
Saskaņā ar Saeimas pieņemto lēmumu katrs deputāts var būt tikai vienā no šīm deviņām komisijām - Ārlietu komisijā, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, Juridiskajā komisijā, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, kā arī Sociālo un darba lietu komisijā.
Katrs tautas kalps varēs būt arī vienā no pārējām septiņām komisijām - Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, Pieprasījumu komisijā, Publisko izdevumu un revīzijas komisijā, Saimnieciskajā komisijā, Nacionālās drošības komisijā, Pilsonības likuma izpildes komisijā un Eiropas lietu komisijā.
Noteikumos paredzēta kārtība, cik deputāti no vienas frakcijas var ieņemt vietas katrā komisijā, piemēram, divus (trīs, četrus) deputātus no vienas frakcijas pirmajās deviņās komisijās var ievēlēt tikai tad, ja katrā no šīm komisijām ir jau pa vienam (diviem, trim) frakcijas deputātam.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā un Nacionālās drošības komisijā var ievēlēt tikai pa vienam deputātam no katras frakcijas.
LETA 2010. g. 5. novembrī
Koalīciju veidojošajām partijām - apvienībai "Vienotība" un Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) - nebūs vairākuma trijās no 16 Saeimas komisijām, liecina Saeimas apstiprinātais deputātu sadalījums komisijās.
Saeimas Nacionālās drošības komisijā, kurā ir pa vienam katras frakcijas deputātam, no pieciem tās locekļiem tikai divi pārstāvēs koalīciju - Gundars Daudze (ZZS) un Dzintars Zaķis ("Vienotība"). Lai iegūtu vairākumu un varētu oponēt opozīcijā esošajiem Andrim Šķēlem (PLL) un Jānim Urbanovičam (SC), viņiem būs jārēķinās ar nacionālās apvienības "Visu Latvijai!" - "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) pārstāvja Gaida Bērziņa palīdzību. VL-TB/LNNK gan ir atstāta opozīcijā, tomēr ar savu balsojumu par premjera Valda Dombrovska ("Vienotība") pierādījusi, ka joprojām vēlas sadarboties ar koalīciju.
Mazākumā koalīcija būs arī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, kurā arī ir pa vienam pārstāvim no katras Saeimas frakcijas. Šajā komisijā koalīciju pārstāvēs Janīna Kursīte-Pakule ( "Vienotība") un Jānis Klaužs (ZZS), bet opozīciju - Imants Jānis Bekešs (PLL), Vitālijs Orlovs (SC) un Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK), kurš gan varētu vairāk atbalstīt koalīciju nekā opozīciju.
Vienādā skaitā - pa pieciem - gan koalīcijas, gan opozīcijas deputāti ievēlēti Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā. Šajā komisijā darbosies opozīcijas deputāti Jānis Ādamsons (SC), Imants Jānis Bekešs (PLL), Ivans Klementjevs (SC), Mihails Zemļinskis (SC) un Visvaldis Lācis (VL-TB/LNNK), kā arī koalīcijas pārstāvji Ainars Latkovskis ("Vienotība"), Aleksejs Loskutovs ("Vienotība"), Guntis Rozītis (ZZS), Kārlis Seržants (ZZS) un Aivars Volfs ("Vienotība").
Tas gan nav traucējis komisijas priekšsēdētāja amatu jau iegūt "Vienotības" pārstāvim Latkovskim.
Ievēlētajās Saeimas komisijās ir no pieciem līdz 19 deputātiem. Mazākās ir Nacionālās drošības komisija un Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, kurās ir pa pieciem deputātiem, bet lielākā - Eiropas lietu komisija ar 19 deputātiem.
Visās komisijās, izņemot divas, ir pārstāvēti katras frakcijas deputāti. Apvienības "Par labu Latviju" (PLL) deputātu nav Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, bet Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā nav neviena VL-TB/LNNK deputāta.
Reklāma
Kā ziņots, Saeima vakar apstiprināja 16 parlamenta komisiju sastāvu un ievēlēja piecu komisiju vadītājus. Pārējo 11 komisiju priekšsēdētājus plānots ievēlēt nākamās nedēļas sākumā, pastāstīja Saeimas sekretārs Kārlis Šadurskis ("Vienotība"), kura pienākums ir sasaukt un līdz priekšsēdētāja ievēlēšanai vadīt pirmās komisiju sēdes.
Par Eiropas lietu komisijas vadītāju tika ievēlēts Imants Viesturs Lieģis ("Vienotība"), Saimnieciskās komisijas priekšsēdētāju - Ilze Viņķele ("Vienotība"), Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāju - Ina Druviete ("Vienotība"), Ārlietu komisijas priekšsēdētāju - Ojārs Ēriks Kalniņš ("Vienotība"), bet par Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāju ievēlēja Latkovski.
Pirmdien, 8.novembrī, plānots ievēlēt priekšsēdētājus deviņām komisijām - Pieprasījumu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, Juridiskajai komisijai, Nacionālās drošības komisijai, Publisko izdevumu un revīzijas komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Pilsonības likuma izpildes komisijai. Pirmā komisijas sēde notiks plkst.11, bet pēdējā - plkst.16.30.
Atlikušajām divām komisijām - Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai - vadītājus plānots ievēlēt otrdien, 9.novembrī. Pirmā komisijas sēde paredzēta plkst.9, bet otrā - plkst.9.30.
Saskaņā ar Saeimas pieņemto lēmumu katrs deputāts var būt tikai vienā no šīm deviņām komisijām - Ārlietu komisijā, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, Juridiskajā komisijā, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, kā arī Sociālo un darba lietu komisijā.
Katrs tautas kalps varēs būt arī vienā no pārējām septiņām komisijām - Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, Pieprasījumu komisijā, Publisko izdevumu un revīzijas komisijā, Saimnieciskajā komisijā, Nacionālās drošības komisijā, Pilsonības likuma izpildes komisijā un Eiropas lietu komisijā.
Noteikumos paredzēta kārtība, cik deputāti no vienas frakcijas var ieņemt vietas katrā komisijā, piemēram, divus (trīs, četrus) deputātus no vienas frakcijas pirmajās deviņās komisijās var ievēlēt tikai tad, ja katrā no šīm komisijām ir jau pa vienam (diviem, trim) frakcijas deputātam.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā un Nacionālās drošības komisijā var ievēlēt tikai pa vienam deputātam no katras frakcijas.
piektdiena, 2010. gada 5. novembris
Ministru vietā Saeimā nāk jauni deputāti
http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/352767-ministru_vieta_saeima_nak_jauni_deputati
Pēc premjera Valda Dombrovska ("Vienotība") jaunās valdības apstiprināšanas ministri nolikuši savus deputātu mandātus, tādēļ Saeimā šodien nolēma apstiprināt viņu vietā nākušo deputātu pilnvaras. Piemēram, Saeimas deputātes mandāts ticis arī Lindai Mūrniecei, jo Vaira Paegle no mandāta atteikusies, atgriežoties ASV.
"Vienotības" Saeimas frakcijā būs septiņi jauni deputāti, kuri saņems tā dēvēto mīksto mandātu uz laiku, kamēr apvienības deleģētie deputāti pildīs ministru amata pienākumus.
Premjers Dombrovskis, tāpat kā aizsardzības ministrs Artis Pabriks ("Vienotība") un finanšu ministrs Andris Vilks ("Vienotība"), ievēlēti no Vidzemes apgabala. Viņu vietā Saeimas deputāta mandāts tagad apstiprināts Smiltenes novada domes priekšsēdētāja vietniecei un Smiltenes Centra vidusskolas direktorei Ilzei Verginai, 8. un 9. Saeimas un neilgu laiku arī Eiropas Parlamenta deputātei Lienei Liepiņai un Andim Caunītim - Gulbenes novada domes deputātam, kurš ir arī Valsts meža dienesta Ziemeļaustrumu virsmežniecības inženieris.
Ģirtam Valdim Kristovskim ("Vienotība") kļūstot par ārlietu ministru, no Rīgas vēlēšanu apgabala kā nākamajai Saeimas deputātes mandāts pienācās ilggadējai Saeimas deputātei Vairai Paeglei, taču viņa no tā atteikusies. Nākamā sarakstā ir Linda Mūrniece, kura kļuvusi par iekšlietu ministri. Ja viņa noliks deputāta mandātu, tad to iegūs Pasaules Dabas fonda direktors Uģis Rotbergs, kurš ir arī "Meierovica biedrības par progresīvām pārmaiņām" valdes loceklis.
No Zemgales apgabala ievēlēti trīs tagadējie ministri: ekonomikas ministrs Artis Kampars ("Vienotība"), tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs ("Vienotība") un kultūras ministre Sarmīte Ēlerte ("Vienotība"). Viņiem noliekot mandātus, Saeimā atkal nonācis pieredzējušais "Jaunā laika" pārstāvis Jānis Reirs, Tukuma novada domas priekšsēdētāja vietnieks Aivars Volfs, kurš bijis ilggadējs Pūres pagasta padomes vadītājs, kā arī jaunais lauksaimnieks no Pļaviņu novada Ansis Saliņš, kurš ir viens no "Pilsoniskās savienības" dibinātājiem.
No Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputātiem par ministriem kļuvuši trīs deputāti - vides ministrs Raimonds Vējonis, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs un satiksmes ministrs Uldis Augulis. Vējoņa vietā no Rīgas vēlēšanu apgabala par Saeimas deputātu tagad kļuvis Labklājības ministrijas konsultants invalīdu vienlīdzīgu iespēju jautājumos Māris Dzelzkalns.
No Vidzemes vēlēšanu apgabala ievēlētā Dūklava vietā deputāta mandātu iegūs Jaunpiebalgas novada domes priekšsēdētājs Laimis Šāvējs, bet no Zemgales vēlēšanu apgabala ievēlētā Auguļa vietā - Ozolnieku novada domes deputāts Guntis Rozītis.
Deputāta mandātu pēc savas vēlēšanās nolicis ZZS pārstāvis Armands Krauze, kurš ievēlēts no Vidzemes apgabala, un viņa vietā pastāvīgais deputāta mandāts apstiprināts Limbažu novada domes priekšsēdētājam Didzim Zemmeram.
Līdz ar to ZZS frakcijā būs četri jauni deputāti.
Pēc premjera Valda Dombrovska ("Vienotība") jaunās valdības apstiprināšanas ministri nolikuši savus deputātu mandātus, tādēļ Saeimā šodien nolēma apstiprināt viņu vietā nākušo deputātu pilnvaras. Piemēram, Saeimas deputātes mandāts ticis arī Lindai Mūrniecei, jo Vaira Paegle no mandāta atteikusies, atgriežoties ASV.
"Vienotības" Saeimas frakcijā būs septiņi jauni deputāti, kuri saņems tā dēvēto mīksto mandātu uz laiku, kamēr apvienības deleģētie deputāti pildīs ministru amata pienākumus.
Premjers Dombrovskis, tāpat kā aizsardzības ministrs Artis Pabriks ("Vienotība") un finanšu ministrs Andris Vilks ("Vienotība"), ievēlēti no Vidzemes apgabala. Viņu vietā Saeimas deputāta mandāts tagad apstiprināts Smiltenes novada domes priekšsēdētāja vietniecei un Smiltenes Centra vidusskolas direktorei Ilzei Verginai, 8. un 9. Saeimas un neilgu laiku arī Eiropas Parlamenta deputātei Lienei Liepiņai un Andim Caunītim - Gulbenes novada domes deputātam, kurš ir arī Valsts meža dienesta Ziemeļaustrumu virsmežniecības inženieris.
Ģirtam Valdim Kristovskim ("Vienotība") kļūstot par ārlietu ministru, no Rīgas vēlēšanu apgabala kā nākamajai Saeimas deputātes mandāts pienācās ilggadējai Saeimas deputātei Vairai Paeglei, taču viņa no tā atteikusies. Nākamā sarakstā ir Linda Mūrniece, kura kļuvusi par iekšlietu ministri. Ja viņa noliks deputāta mandātu, tad to iegūs Pasaules Dabas fonda direktors Uģis Rotbergs, kurš ir arī "Meierovica biedrības par progresīvām pārmaiņām" valdes loceklis.
No Zemgales apgabala ievēlēti trīs tagadējie ministri: ekonomikas ministrs Artis Kampars ("Vienotība"), tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs ("Vienotība") un kultūras ministre Sarmīte Ēlerte ("Vienotība"). Viņiem noliekot mandātus, Saeimā atkal nonācis pieredzējušais "Jaunā laika" pārstāvis Jānis Reirs, Tukuma novada domas priekšsēdētāja vietnieks Aivars Volfs, kurš bijis ilggadējs Pūres pagasta padomes vadītājs, kā arī jaunais lauksaimnieks no Pļaviņu novada Ansis Saliņš, kurš ir viens no "Pilsoniskās savienības" dibinātājiem.
No Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputātiem par ministriem kļuvuši trīs deputāti - vides ministrs Raimonds Vējonis, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs un satiksmes ministrs Uldis Augulis. Vējoņa vietā no Rīgas vēlēšanu apgabala par Saeimas deputātu tagad kļuvis Labklājības ministrijas konsultants invalīdu vienlīdzīgu iespēju jautājumos Māris Dzelzkalns.
No Vidzemes vēlēšanu apgabala ievēlētā Dūklava vietā deputāta mandātu iegūs Jaunpiebalgas novada domes priekšsēdētājs Laimis Šāvējs, bet no Zemgales vēlēšanu apgabala ievēlētā Auguļa vietā - Ozolnieku novada domes deputāts Guntis Rozītis.
Deputāta mandātu pēc savas vēlēšanās nolicis ZZS pārstāvis Armands Krauze, kurš ievēlēts no Vidzemes apgabala, un viņa vietā pastāvīgais deputāta mandāts apstiprināts Limbažu novada domes priekšsēdētājam Didzim Zemmeram.
Līdz ar to ZZS frakcijā būs četri jauni deputāti.
''Telegraf'' nonāk Krievijas baņķiera ietekmē
http://www.ir.lv/2010/11/4/telegraf-nonak-krievijas-bankiera-ietekme
Iepriekš ar Ventspils miljonāra Oļega Stepanova finansējumu saistītais laikraksts ''Telegraf'' pirms mēneša mainījis īpašniekus – par izdevniecības jauno saimnieku, visticamāk, kļuvusi ar Krievijas banku magnātu Vladimiru Antonovu saistītās Lietuvas bankas ''Bankas Snoras'' meitasfirma, vēsta portāls Pietiek.
Oficiāli darījums, par kuru jau medijos izplatījušās neapstiprinātas ziņas, netiek publiskots, taču ''Telegraf'' izdevēja padomes priekšsēdis Jānis Jurkāns apstiprinājis, ka īpašnieku maiņa notikusi.
Krievu valodā iznākošajam dienas laikrakstam ''Telegraf'' ir arī interneta portāli Telegraf.lv un Kriminal.lv, to īpašnieks bija akciju sabiedrība ''News Media Group'' (NMG), kas kopš izveidošanas 2008.gada rudenī saistīta ar Ventspils miljonāru, tā saukto Lemberga oponentu Oļegu Stepanovu un viņa finansējumu. Pirms tam ''Telegraf'' piederēja baņķiera Valērija Belokoņa firmai ''Belokon News''. Oficiāli Stepanovs saistību ar ''Telegraf'' noliedzis un nedēļas laikā nav atbildējis uz Pietiek jautājumu par laikraksta izdevēja pārdošanu. Uzņēmumu reģistrā pieejamie dati pagaidām neliecina, ka būtu notikusi īpašnieku vai padomes dalībnieku maiņa.
''Zinu, ka vecie īpašnieki uzņēmumu ir pārdevuši, bet man nav zināms, kas to ir nopircis,” teica Jurkāns. Viņš atzina, ka izmaiņas NMG amatpersonas nav mainījušās, taču arī ''kopš tā laika, kad pārdeva, neviena padomes sēde nav notikusi”. Jurkāns netieši atzina, ka jau vasarā notikušajās sarunās par ''Telegraf'' pārdošanu piedalījies kopā ''ar Stepanova kungu”.
''Telegraf'' īpašnieku maiņa netieši saistīta ar Stepanova vēlmi atbrīvoties no pagaidām zaudējumus nesošā mediju biznesa un trauslo pamieru, kas noslēgts starp tā sauktajā Ventspils karā karojošām pusēm – Lembergu un Lemberga oponentiem – par Ventspils tranzītbiznesa uzņēmumu pārdošanu, pieļauj Pietiek.
''Bankas Snoras'' ir lielākā ''Latvijas krājbankas'' īpašniece. Krievijas magnāta Antonova interese par ''Telegraf'' iegādi tiek skaidrota ar ''Snoras'' mērķiem Baltijā attīstīt mediju biznesu. 2009.gada vasarā ''Snoras'' izveidoja finanšu investīciju meitasfirmu ''Snoro media investicijos'', lai investētu informācijas jomā strādājošos uzņēmumos Baltijas valstīs. Šī ''Snoras'' meitasfirma ir 34% īpašniece Lietuvā vadošajā mediju grupā ''Lietuvos rytas'', kas izdod vienu no lielākajiem dienas laikrakstiem ar tādu pašu nosaukumu.
Iepriekš ar Ventspils miljonāra Oļega Stepanova finansējumu saistītais laikraksts ''Telegraf'' pirms mēneša mainījis īpašniekus – par izdevniecības jauno saimnieku, visticamāk, kļuvusi ar Krievijas banku magnātu Vladimiru Antonovu saistītās Lietuvas bankas ''Bankas Snoras'' meitasfirma, vēsta portāls Pietiek.
Oficiāli darījums, par kuru jau medijos izplatījušās neapstiprinātas ziņas, netiek publiskots, taču ''Telegraf'' izdevēja padomes priekšsēdis Jānis Jurkāns apstiprinājis, ka īpašnieku maiņa notikusi.
Krievu valodā iznākošajam dienas laikrakstam ''Telegraf'' ir arī interneta portāli Telegraf.lv un Kriminal.lv, to īpašnieks bija akciju sabiedrība ''News Media Group'' (NMG), kas kopš izveidošanas 2008.gada rudenī saistīta ar Ventspils miljonāru, tā saukto Lemberga oponentu Oļegu Stepanovu un viņa finansējumu. Pirms tam ''Telegraf'' piederēja baņķiera Valērija Belokoņa firmai ''Belokon News''. Oficiāli Stepanovs saistību ar ''Telegraf'' noliedzis un nedēļas laikā nav atbildējis uz Pietiek jautājumu par laikraksta izdevēja pārdošanu. Uzņēmumu reģistrā pieejamie dati pagaidām neliecina, ka būtu notikusi īpašnieku vai padomes dalībnieku maiņa.
''Zinu, ka vecie īpašnieki uzņēmumu ir pārdevuši, bet man nav zināms, kas to ir nopircis,” teica Jurkāns. Viņš atzina, ka izmaiņas NMG amatpersonas nav mainījušās, taču arī ''kopš tā laika, kad pārdeva, neviena padomes sēde nav notikusi”. Jurkāns netieši atzina, ka jau vasarā notikušajās sarunās par ''Telegraf'' pārdošanu piedalījies kopā ''ar Stepanova kungu”.
''Telegraf'' īpašnieku maiņa netieši saistīta ar Stepanova vēlmi atbrīvoties no pagaidām zaudējumus nesošā mediju biznesa un trauslo pamieru, kas noslēgts starp tā sauktajā Ventspils karā karojošām pusēm – Lembergu un Lemberga oponentiem – par Ventspils tranzītbiznesa uzņēmumu pārdošanu, pieļauj Pietiek.
''Bankas Snoras'' ir lielākā ''Latvijas krājbankas'' īpašniece. Krievijas magnāta Antonova interese par ''Telegraf'' iegādi tiek skaidrota ar ''Snoras'' mērķiem Baltijā attīstīt mediju biznesu. 2009.gada vasarā ''Snoras'' izveidoja finanšu investīciju meitasfirmu ''Snoro media investicijos'', lai investētu informācijas jomā strādājošos uzņēmumos Baltijas valstīs. Šī ''Snoras'' meitasfirma ir 34% īpašniece Lietuvā vadošajā mediju grupā ''Lietuvos rytas'', kas izdod vienu no lielākajiem dienas laikrakstiem ar tādu pašu nosaukumu.
otrdiena, 2010. gada 2. novembris
A.Loskutovs un A.Štokenbergs - noziedzīga bezdarbība
http://www.delfi.lv/news/comment/comment/article.php?id=34941871
Arilds Bethers: Skeletu batālijas
JL ētikas komisijas loceklis, 02. novembris 2010
Līdz šim, ja atmiņa mani neviļ, skeletus no skapjiem vilka politiskie konkurenti pirms vēlēšanām. Kaut kā neatceros, ka ar tādu skubu tas tiktu darīts īsi pēc vēlēšanām, nemaz jau nerunājot par to, ka dedzīgākie šo skeletu grabinātāji būtu pašu skeletu īpašnieku partiju vai apvienību biedri.
Sākās ar Inu Druvieti (PS), kura it kā varot būt viena no Lemberga stipendiātēm.
Sekoja Silva Bendrāte (JL), kura ļoti sen esot aizņēmusies naudu no A.Lemberga, nav to deklarējusi un radiostacijā pārstāvējusi Lemberga intereses.
Tad it kā kādi JL biedri (baumas?), it kā lai atriebtos Lolitai Čigānei (PS) par S.Bendrātes kritizēšanu, uzgājuši skeletu arī viņas skapī - viņa no Turcijas ievedusi preces 350 latu vērtībā, bet nav deklarējusi.
Abas pēdējās dāmas tagad kritizē visās malās visi, kam nav slinkums, aicinot nolikt vēl nesaņemtos 10. Saeimas deputāta mandātus. Viens no Vienotības līderiem A.Loskutovs (SCP) arī publiski paziņojis savus uzskatus, ka S.Bendrātei vajadzētu atteikties no darba jaunajā parlamentā, jo viņas rīcība esot klajā pretrunā ar JL deklarētajiem atklātības, godīguma un cīņas pret korupciju principiem.
Kamēr visā pilnībā neesmu ar S.Bendrātes lietā esošajiem dokumentiem un uzklausījis viņu, neņemos spriest par turpmāko, taču pirmajā brīdī likās, ka Loskutova kungs palaidis garām lielisko iespēju paklusēt. Taču tad, atceroties, ka S.Bendrātes lietu izskatīs JL Ētikas komisija, L.Čigāne pati ierosināšot viņas lietu izskatīt Vienotības Ētikas komisijā un palasījis SCP programmas vadlīnijas:
"...taisnīgums nozīmē atbildību par solījumiem, godīgumu un tiesiskumu";
"Taisnīgi ir iestāties par sabiedrības interesēm...";
"Mēs atbalstīsim prokuratūru un KNAB cīņā pret korupciju, veidosim tādu valsts pārvaldes vidi, kas mazina negodīgas rīcības iespēju un nepieļauj valsts nozagšanu."
un pēdējo frāzi, ar kuru SCP pabeidz vai katru savu politisko paziņojumu-
"Apvienības mērķis ir radīt jaunu politisku kultūru Latvijā, platformu, uz kuras strādāt ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kam svarīga pārticīga, godīga un eiropeiska Latvija." (izcēlums mans, A.B)
sapratu, ka šobrīd notiek kaut kas Latvijas politiskajā telpā vēl nebijis - vēlēšanās uzvarējušie visiem spēkiem demonstrē savu vēlmi īstenot savos dokumentos rakstīto, notiek nevis iekšējā konkurence par amatiem valdībā un Saeimā, bet pašattīrīšanās, vēlme atbrīvoties no visiem, uz kuriem krīt kāda aizdomu ēna negodīgu rīcību, neticot, ka cilvēki ar šādām īpašībām varētu darīt to, ko no viņiem gaida vēlētājs.
Nu ko, kad jau, tad jau, arī man šai sakarā ir kas sakāms. Sāksim ar to pašu Loskutova kungu. Augstāk minētie dāmu iespējamie nesmukumi pilnīgi nobāl uz viņa fona.
Par klajiem likuma pārkāpumiem, kas valstij nodarīja ievērojamus zaudējumus, 2007. gadā ziņoju KNAB-am. Sekoja bezatbildīga A.Loskutova atrakstīšanās, putrošanās likumu pantos, atkārtotus manus paskaidrojumus ignorējot, jo es, lūk, atbildi jau esot saņēmis un tāpēc esot tiesības vairs neatbildēt. Nav svarīgi, ka saputroja faktus un likuma pantus, ko nākošā KNAB vadība atzina, taču adekvāta rīcība vienalga nesekoja. A.Loskutovs klaji ignorēja ne tikai manis atkārtoti rakstīto, bet arī Finanšu ministrijas likuma skaidrojumus, kuros bija pat norādes uz to, kas ir atbildīgais un no kā piedzenami zaudējumi. Rezultātā decembrī būs tiesa, kur KNAB-am būs uz maniem jautājumiem jāatbild pēc būtības. Nezinu vai tur būs arī A.Loskutovs, taču sarunā ar mani šogad viņš atzina, ka man ir taisnība un viņš toreiz kļūdījies. Loskutova kungs, esiet godavīrs, iedzīviniet Jūsu atbalstīto jauno politisko kultūru Latvijā un 2. decembrī plkst. 13-00 atnāciet uz Administratīvo rajona tiesu un atviegliniet tiesai pieņemt saprātīgu lēmumu, pastāstot, kā un kāpēc Jūs toreiz kļūdījāties, kāpēc ignorējāt visus manus un ministrijas argumentus un pēc tam tautai pastāstiet, kā Jūs stādāties priekšā SCP proponēto prokuratūras un KNAB atbalstu cīņā pret korupciju un valsts nozagšanas nepieļaušanu.
Kad es TV skatījos partiju līderu pirmsvēlēšanu cīņas, nudien neatceros, ko Latgalē par cīņu pret korupciju teica A.Loskutovs. Taču skaidri atceros, ka Vidzemē vienīgais, kas kaismīgi runāja par korupcijas sērgu un nepieciešamo cīņu pret to, bija VL līderis R.Dzintars. Taču ar SCP veto nacionālās apvienības valdībā nebūs, bet Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadību plānots uzticēt A.Loskutovam. Ir daudz skaidrojumu par SCP izteikto veto, kurus šeit nepārskaitīšu. Atceros vien A.Loskutova teikto pirms sarunām par ar VL par ienākšanu Vienotībā - izvēlieties, vai nu es vai VL, kopā būt nevēlos. Izvēlējās vienu no Vienotības lokomotīvēm A.Loskutovu.
Loskutova kungs, nezinu visus Jūsu nepatikas pret VL iemeslus, taču SCP bija tiesības uz veto un tā šīs tiesības izmantoja. Taču Jūsu agrākā bezatbildība, neloģiskā un pēc būtības nelikumīgā rīcība nedod man ne mazāko iemeslu uzticēties Jums kā Saeimas deputātam, nemaz nerunājot par tik svarīgas komisijas vadīšanu. Lūdzu izdariet to, ko ierosinājāt S.Bendrātei - atsakieties no darba jaunajā parlamentā!
Vēl viena no klejojošām versijām par nacionālās apvienības nepielaišanu valdībā ir tāda, ka tad tieslietu ministrs būtu kāds no tēvzemiešiem, taču šo amatu esot iekārojis A.Štokenbergs. Neticu šādai versijai, jo SCP ar tās vadītāju A.Štokenbergu priekšgalā taču ir par godīgu Latviju un tik zemiski paņēmieni viņiem nav pieņemami.
Kad es savulaik kā Privatizācijas aģentūras (PA) padomes loceklis 2003. gadā biju atklājis rupjus likuma pārkāpumus zemes privatizācijā un ziņojis par to prokuratūrai, PA valde atļāvās uzrakstīt, ka viss noticis likumīgi un tai pret privatizētājiem nekādu materiālu pretenziju nav, kaut arī nelikumība bija kliedzoši acīmredzama. Pēc bezrezultatīvas ilgstošas sarakstes ar prokuratūru es kā padomes loceklis 2006. gadā vērsos pie PA padomes ar TP pārstāvošo A.Štokenbergu (ekonomikas ministrs un PA padomes priekšsēdētājs) priekšgalā, lai uzdotu valdei, lai tā prokuratūrai darītu zināmu, ka pārkāpums tomēr noticis un tā tikusi maldināta. A.Štokenbergs kā diplomēts jurists noteikti saprata, ka prokuratūra tik specifiskā jautājumā drīzāk uzticēsies PA valdei un padomei, nekā politiski ieceltam vienam padomes loceklim. Taču viņš un padome no tā kategoriski atteicās. Tāpēc biju spiests prokuratūrai ziņot arī par minēto personu bezdarbību un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Turpināju saraksti ar prokuratūru un vairākkārt saņēmu atgādinājumu:
"Kriminālprocesā neviens nav pieteicies par cietušu, un nav saņemti pieteikumi par zaudējumu nodarīšanu."
Mani kā amatpersonas iesniegumi un pieteikumi vērā ņemti netika, taču neviens cits to darīt netaisījās, līdz beidzot man pat tika paziņots par lēmumu kriminālprocesu izbeigt. Taču, neskatoties uz visu pretdarbību un klajo nepatiku pret to, ko daru, es turpināju pildīt savus dienesta pienākumus un saraksti turpināju. Līdz beidzot ar 51. no prokuratūras saņemto atbildi 2009. gada aprīlī uzzināju, ka
"...tika konstatēts, ka Jūsu sūdzība ir pamatota un apmierināma".
Ar 54. prokuratūras atbildi augustā uzzināju, ka šajā ciniski nekaunīgajā un elementāri atšifrējamajā lietā arvien notiek pirmstiesas izmeklēšana. Jau septīto gadu. Vai prokuratūras plānos ietilpst izmeklēt arī A.Štokenberga un pārējo padomes un valdes locekļu paveiktās nelikumības un manas sūdzības apmierināšanā ietilps arī šis jautājums, nezinu. Katrā gadījumā pie vajadzības nekautrēšos par to atgādināt.
Savukārt vakar uzzināju, ka Vienotība A.Štokenbergu izvirzījusi tieslietu ministra postenim. Vienkārši apbrīnojami un satriecoši! Šis cilvēks tad nu būs tas, kurš tieslietas Latvijā iecels saulītē? TV 100. panta preses klubā uzzināju, ka A.Štokenberga prioritāte ministra amatā būšot cietumi. Nu, labi. Izraksts no Kriminālkodeksa
319.pants
(1) Par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, tas ir, ja valsts amatpersona tīši vai aiz nolaidības neizdara darbības, kuras tai pēc likuma vai uzlikta uzdevuma jāizdara, lai novērstu kaitējumu valsts varai vai pārvaldības kārtībai...
soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem...
291.pants
(1) par apzināti nelikumīga sprieduma vai lēmuma taisīšanu, ja to izdarījis tiesnesis vai pirmstiesas izmeklēšanas izdarītājs,-
soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem.
Iebildīsiet, ka nevienam tikpat kā nav iespējams pierādīt, ka kaut kas izdarīts apzināti. Bet, ja paši vainīgie atzinušies pārkāpumā, ja KNAB pats pieprasījis likuma normas skaidrojumu no ministrijas, to saņēmis un pēc tam klaji ignorējis, tad nespēju iedomāties, kā to var izdarīt neapzināti.
Labi, viss tas vēl priekšā, taču iesākumā abiem kungiem gan vajadzētu atteikties no mandāta saņemšanas. Un katrs pats var salīdzināt kungu nodarīto ar trīs dāmu nodarīto vai "nodarīto". Ja kaut ko esmu sagrozījis, abiem ir visas iespējas sūdzēt mani tiesā par cieņas un goda aizskaršanu. Nav problēmu tikties tiesas zālē arī šādā sakarā...
A.Štokenbergs: "Izvēle par labu VL-TB/LNNK iekļaušanai nākamajā valdībā gan pašmājās, gan starptautiskajā vidē tiktu uztverts kā signāls par Latvijas politikas radikalizēšanos un etniskās spriedzes vairošanos." Savukārt man abu minēto kungu nonākšana šais ārkārtīgi svarīgajos posteņos būtu skaidrs signāls tam, ka viņu darbība minētajās (un ne tikai!) epizodēs tiek atzīta par pareizu un turpināmu, ka arī turpmāk "cīņa" pret korupciju būs tikai skaisti vārdi, skaistas programmas, cīņas imitācija, bet faktiski slēptā vai nekaunīgi atklātā veidā notiks pretošanās patiesai cīņai.
Arilds Bethers: Skeletu batālijas
JL ētikas komisijas loceklis, 02. novembris 2010
Līdz šim, ja atmiņa mani neviļ, skeletus no skapjiem vilka politiskie konkurenti pirms vēlēšanām. Kaut kā neatceros, ka ar tādu skubu tas tiktu darīts īsi pēc vēlēšanām, nemaz jau nerunājot par to, ka dedzīgākie šo skeletu grabinātāji būtu pašu skeletu īpašnieku partiju vai apvienību biedri.
Sākās ar Inu Druvieti (PS), kura it kā varot būt viena no Lemberga stipendiātēm.
Sekoja Silva Bendrāte (JL), kura ļoti sen esot aizņēmusies naudu no A.Lemberga, nav to deklarējusi un radiostacijā pārstāvējusi Lemberga intereses.
Tad it kā kādi JL biedri (baumas?), it kā lai atriebtos Lolitai Čigānei (PS) par S.Bendrātes kritizēšanu, uzgājuši skeletu arī viņas skapī - viņa no Turcijas ievedusi preces 350 latu vērtībā, bet nav deklarējusi.
Abas pēdējās dāmas tagad kritizē visās malās visi, kam nav slinkums, aicinot nolikt vēl nesaņemtos 10. Saeimas deputāta mandātus. Viens no Vienotības līderiem A.Loskutovs (SCP) arī publiski paziņojis savus uzskatus, ka S.Bendrātei vajadzētu atteikties no darba jaunajā parlamentā, jo viņas rīcība esot klajā pretrunā ar JL deklarētajiem atklātības, godīguma un cīņas pret korupciju principiem.
Kamēr visā pilnībā neesmu ar S.Bendrātes lietā esošajiem dokumentiem un uzklausījis viņu, neņemos spriest par turpmāko, taču pirmajā brīdī likās, ka Loskutova kungs palaidis garām lielisko iespēju paklusēt. Taču tad, atceroties, ka S.Bendrātes lietu izskatīs JL Ētikas komisija, L.Čigāne pati ierosināšot viņas lietu izskatīt Vienotības Ētikas komisijā un palasījis SCP programmas vadlīnijas:
"...taisnīgums nozīmē atbildību par solījumiem, godīgumu un tiesiskumu";
"Taisnīgi ir iestāties par sabiedrības interesēm...";
"Mēs atbalstīsim prokuratūru un KNAB cīņā pret korupciju, veidosim tādu valsts pārvaldes vidi, kas mazina negodīgas rīcības iespēju un nepieļauj valsts nozagšanu."
un pēdējo frāzi, ar kuru SCP pabeidz vai katru savu politisko paziņojumu-
"Apvienības mērķis ir radīt jaunu politisku kultūru Latvijā, platformu, uz kuras strādāt ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kam svarīga pārticīga, godīga un eiropeiska Latvija." (izcēlums mans, A.B)
sapratu, ka šobrīd notiek kaut kas Latvijas politiskajā telpā vēl nebijis - vēlēšanās uzvarējušie visiem spēkiem demonstrē savu vēlmi īstenot savos dokumentos rakstīto, notiek nevis iekšējā konkurence par amatiem valdībā un Saeimā, bet pašattīrīšanās, vēlme atbrīvoties no visiem, uz kuriem krīt kāda aizdomu ēna negodīgu rīcību, neticot, ka cilvēki ar šādām īpašībām varētu darīt to, ko no viņiem gaida vēlētājs.
Nu ko, kad jau, tad jau, arī man šai sakarā ir kas sakāms. Sāksim ar to pašu Loskutova kungu. Augstāk minētie dāmu iespējamie nesmukumi pilnīgi nobāl uz viņa fona.
Par klajiem likuma pārkāpumiem, kas valstij nodarīja ievērojamus zaudējumus, 2007. gadā ziņoju KNAB-am. Sekoja bezatbildīga A.Loskutova atrakstīšanās, putrošanās likumu pantos, atkārtotus manus paskaidrojumus ignorējot, jo es, lūk, atbildi jau esot saņēmis un tāpēc esot tiesības vairs neatbildēt. Nav svarīgi, ka saputroja faktus un likuma pantus, ko nākošā KNAB vadība atzina, taču adekvāta rīcība vienalga nesekoja. A.Loskutovs klaji ignorēja ne tikai manis atkārtoti rakstīto, bet arī Finanšu ministrijas likuma skaidrojumus, kuros bija pat norādes uz to, kas ir atbildīgais un no kā piedzenami zaudējumi. Rezultātā decembrī būs tiesa, kur KNAB-am būs uz maniem jautājumiem jāatbild pēc būtības. Nezinu vai tur būs arī A.Loskutovs, taču sarunā ar mani šogad viņš atzina, ka man ir taisnība un viņš toreiz kļūdījies. Loskutova kungs, esiet godavīrs, iedzīviniet Jūsu atbalstīto jauno politisko kultūru Latvijā un 2. decembrī plkst. 13-00 atnāciet uz Administratīvo rajona tiesu un atviegliniet tiesai pieņemt saprātīgu lēmumu, pastāstot, kā un kāpēc Jūs toreiz kļūdījāties, kāpēc ignorējāt visus manus un ministrijas argumentus un pēc tam tautai pastāstiet, kā Jūs stādāties priekšā SCP proponēto prokuratūras un KNAB atbalstu cīņā pret korupciju un valsts nozagšanas nepieļaušanu.
Kad es TV skatījos partiju līderu pirmsvēlēšanu cīņas, nudien neatceros, ko Latgalē par cīņu pret korupciju teica A.Loskutovs. Taču skaidri atceros, ka Vidzemē vienīgais, kas kaismīgi runāja par korupcijas sērgu un nepieciešamo cīņu pret to, bija VL līderis R.Dzintars. Taču ar SCP veto nacionālās apvienības valdībā nebūs, bet Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadību plānots uzticēt A.Loskutovam. Ir daudz skaidrojumu par SCP izteikto veto, kurus šeit nepārskaitīšu. Atceros vien A.Loskutova teikto pirms sarunām par ar VL par ienākšanu Vienotībā - izvēlieties, vai nu es vai VL, kopā būt nevēlos. Izvēlējās vienu no Vienotības lokomotīvēm A.Loskutovu.
Loskutova kungs, nezinu visus Jūsu nepatikas pret VL iemeslus, taču SCP bija tiesības uz veto un tā šīs tiesības izmantoja. Taču Jūsu agrākā bezatbildība, neloģiskā un pēc būtības nelikumīgā rīcība nedod man ne mazāko iemeslu uzticēties Jums kā Saeimas deputātam, nemaz nerunājot par tik svarīgas komisijas vadīšanu. Lūdzu izdariet to, ko ierosinājāt S.Bendrātei - atsakieties no darba jaunajā parlamentā!
Vēl viena no klejojošām versijām par nacionālās apvienības nepielaišanu valdībā ir tāda, ka tad tieslietu ministrs būtu kāds no tēvzemiešiem, taču šo amatu esot iekārojis A.Štokenbergs. Neticu šādai versijai, jo SCP ar tās vadītāju A.Štokenbergu priekšgalā taču ir par godīgu Latviju un tik zemiski paņēmieni viņiem nav pieņemami.
Kad es savulaik kā Privatizācijas aģentūras (PA) padomes loceklis 2003. gadā biju atklājis rupjus likuma pārkāpumus zemes privatizācijā un ziņojis par to prokuratūrai, PA valde atļāvās uzrakstīt, ka viss noticis likumīgi un tai pret privatizētājiem nekādu materiālu pretenziju nav, kaut arī nelikumība bija kliedzoši acīmredzama. Pēc bezrezultatīvas ilgstošas sarakstes ar prokuratūru es kā padomes loceklis 2006. gadā vērsos pie PA padomes ar TP pārstāvošo A.Štokenbergu (ekonomikas ministrs un PA padomes priekšsēdētājs) priekšgalā, lai uzdotu valdei, lai tā prokuratūrai darītu zināmu, ka pārkāpums tomēr noticis un tā tikusi maldināta. A.Štokenbergs kā diplomēts jurists noteikti saprata, ka prokuratūra tik specifiskā jautājumā drīzāk uzticēsies PA valdei un padomei, nekā politiski ieceltam vienam padomes loceklim. Taču viņš un padome no tā kategoriski atteicās. Tāpēc biju spiests prokuratūrai ziņot arī par minēto personu bezdarbību un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Turpināju saraksti ar prokuratūru un vairākkārt saņēmu atgādinājumu:
"Kriminālprocesā neviens nav pieteicies par cietušu, un nav saņemti pieteikumi par zaudējumu nodarīšanu."
Mani kā amatpersonas iesniegumi un pieteikumi vērā ņemti netika, taču neviens cits to darīt netaisījās, līdz beidzot man pat tika paziņots par lēmumu kriminālprocesu izbeigt. Taču, neskatoties uz visu pretdarbību un klajo nepatiku pret to, ko daru, es turpināju pildīt savus dienesta pienākumus un saraksti turpināju. Līdz beidzot ar 51. no prokuratūras saņemto atbildi 2009. gada aprīlī uzzināju, ka
"...tika konstatēts, ka Jūsu sūdzība ir pamatota un apmierināma".
Ar 54. prokuratūras atbildi augustā uzzināju, ka šajā ciniski nekaunīgajā un elementāri atšifrējamajā lietā arvien notiek pirmstiesas izmeklēšana. Jau septīto gadu. Vai prokuratūras plānos ietilpst izmeklēt arī A.Štokenberga un pārējo padomes un valdes locekļu paveiktās nelikumības un manas sūdzības apmierināšanā ietilps arī šis jautājums, nezinu. Katrā gadījumā pie vajadzības nekautrēšos par to atgādināt.
Savukārt vakar uzzināju, ka Vienotība A.Štokenbergu izvirzījusi tieslietu ministra postenim. Vienkārši apbrīnojami un satriecoši! Šis cilvēks tad nu būs tas, kurš tieslietas Latvijā iecels saulītē? TV 100. panta preses klubā uzzināju, ka A.Štokenberga prioritāte ministra amatā būšot cietumi. Nu, labi. Izraksts no Kriminālkodeksa
319.pants
(1) Par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, tas ir, ja valsts amatpersona tīši vai aiz nolaidības neizdara darbības, kuras tai pēc likuma vai uzlikta uzdevuma jāizdara, lai novērstu kaitējumu valsts varai vai pārvaldības kārtībai...
soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem...
291.pants
(1) par apzināti nelikumīga sprieduma vai lēmuma taisīšanu, ja to izdarījis tiesnesis vai pirmstiesas izmeklēšanas izdarītājs,-
soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem.
Iebildīsiet, ka nevienam tikpat kā nav iespējams pierādīt, ka kaut kas izdarīts apzināti. Bet, ja paši vainīgie atzinušies pārkāpumā, ja KNAB pats pieprasījis likuma normas skaidrojumu no ministrijas, to saņēmis un pēc tam klaji ignorējis, tad nespēju iedomāties, kā to var izdarīt neapzināti.
Labi, viss tas vēl priekšā, taču iesākumā abiem kungiem gan vajadzētu atteikties no mandāta saņemšanas. Un katrs pats var salīdzināt kungu nodarīto ar trīs dāmu nodarīto vai "nodarīto". Ja kaut ko esmu sagrozījis, abiem ir visas iespējas sūdzēt mani tiesā par cieņas un goda aizskaršanu. Nav problēmu tikties tiesas zālē arī šādā sakarā...
A.Štokenbergs: "Izvēle par labu VL-TB/LNNK iekļaušanai nākamajā valdībā gan pašmājās, gan starptautiskajā vidē tiktu uztverts kā signāls par Latvijas politikas radikalizēšanos un etniskās spriedzes vairošanos." Savukārt man abu minēto kungu nonākšana šais ārkārtīgi svarīgajos posteņos būtu skaidrs signāls tam, ka viņu darbība minētajās (un ne tikai!) epizodēs tiek atzīta par pareizu un turpināmu, ka arī turpmāk "cīņa" pret korupciju būs tikai skaisti vārdi, skaistas programmas, cīņas imitācija, bet faktiski slēptā vai nekaunīgi atklātā veidā notiks pretošanās patiesai cīņai.
pirmdiena, 2010. gada 1. novembris
VVF - Vaira Vīķe-Freiberga uzsāk SC atbalsta kampaņu
VVF pēc 10. Saeimas vēlēšanām uzsakusi aktīvu atbalsta kampaņu SC un citiem krieviskajiem spēkiem.
http://diena.lv/lat/politics/hot/freiberga-valsts-bus-ieguveja-ja-valdiba-ienaks-krievvalodigie-politiki#comments
Vīķe-Freiberga: valsts būs ieguvēja, ja valdībā ienāks krievvalodīgie politiķi
"Latvijas sabiedrība būs tikai ieguvēja, ja valdībā ienāks krievvalodīgie politiķi," intervijā laikrakstam "Telegraf" izteikusies eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Tomēr vienlaikus viņa uzsver, ka "Saskaņas centram" vajadzētu mainīt retoriku, kas nav pieņemama citiem politiskajiem spēkiem.
V. Vīķe-Feiberga uzskata, ka ir pagājis pietiekami ilgs laiks - 20 gadi, kopš Latvija ieguva neatkarību - lai vēlētāji savu izvēli balstītu uz notikumiem vēsturē. Ir nepieciešams koncentrēties uz to, kas pašreiz nepieciešams sabiedrībai, pirmkārt, jau ekonomikai.
Uzskatam, ka Latvijai nepieciešama jauna konstitūcija, lai sasniegtu kvalitatīvas izmaiņas politikā, V. Vīķe-Freiberga uzsver: principā konstitūciju var mainīt, bet tam ir nepieciešami ļoti pamatoti argumenti, un cilvēki, kuri ir gatavi tos atbalstīt.
V. Vīķe-Freiberga uzskata, ka jaunā Saeima un tās izveidotā valdība sabiedrībā radīs tikai jaunu lūzuma punktu. Pēc viņas domām, lai izveidotu veiksmīgu varas līdzsvaru starp prezidentu, Saeimu un valdību nepieciešams veikt dažas izmaiņas prezidenta pilnvaru palielināšanā.
Eksprezidente uzsver, ka cilvēks var mācīties visu mūžu. Viņa cer, ka jaunā Saeimas seja ienesīs jaunas darba pieejas parlamentā un tie, kuri jau darbojas politikā, spēs tās efektīvi izmantot. "Katrā poltiskajā partijā ir spēcīgi politiķi. Taču ir jautājums par to - cik labu komandu viņi spēs izveidot, un vai tauta tai izticēsies. Ceru, ka visas partijas savā starpā spēs sastrādāties, pat ar tām, ar kurām pirmsvēlēšanu kampaņās apmainījās asiem izteicieniem," skaidro V. Vīķe-Freiberga.
Par "Saskaņas centra" ienākšanu valdībā eksprezidente saka: "Vispirms viņiem pašiem jāpozicionē sava nostāja ne tikai vēlētāju, bet arī pārējo partiju acīs. Ja cilvēks ierodas ar paziņojumu, kurš nav pieņemams nevienam citam, tad ir grūti cerēt uz sadarbību. Pēc manām domām, nav pieņemama divvalodība, jo pasaulē nav nevienas citas valsts, kur latviešu valoda būtu kā viena no oficiālajām valodām. Nepilsoņiem piedalīties vēlēšanās - tas ir pavisam cits jautājums, jo viņi dzīvo šajā valstī un maksā nodokļus. Ātrāk vai vēlāk tas notiks, jo Eiropas prasības uz to arī ved."
http://zinas.nra.lv/latvija/politika/34261-eksprezidente-sc-ir-potenciali-partneri-jebkurai-koalicijai.htm
Eksprezidente (VVF): SC ir potenciāli partneri jebkurai koalīcijai:
Piektdiena, 29.oktobris (2010), LETA
Kamēr valdībai ir 51 balss Saeimā, tikmēr to nogāzt nevar, atzīst eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga, komentējot jaunās valdības veidošanas gaitu.
Vienlaikus viņa uzskata, ka jaunās Saeimas sasaukuma laikā ir iespējamas dažādas partiju kombinācijas, kas nodrošina vismaz 51 balsi.
http://diena.lv/lat/politics/hot/freiberga-valsts-bus-ieguveja-ja-valdiba-ienaks-krievvalodigie-politiki#comments
Vīķe-Freiberga: valsts būs ieguvēja, ja valdībā ienāks krievvalodīgie politiķi
"Latvijas sabiedrība būs tikai ieguvēja, ja valdībā ienāks krievvalodīgie politiķi," intervijā laikrakstam "Telegraf" izteikusies eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Tomēr vienlaikus viņa uzsver, ka "Saskaņas centram" vajadzētu mainīt retoriku, kas nav pieņemama citiem politiskajiem spēkiem.
V. Vīķe-Feiberga uzskata, ka ir pagājis pietiekami ilgs laiks - 20 gadi, kopš Latvija ieguva neatkarību - lai vēlētāji savu izvēli balstītu uz notikumiem vēsturē. Ir nepieciešams koncentrēties uz to, kas pašreiz nepieciešams sabiedrībai, pirmkārt, jau ekonomikai.
Uzskatam, ka Latvijai nepieciešama jauna konstitūcija, lai sasniegtu kvalitatīvas izmaiņas politikā, V. Vīķe-Freiberga uzsver: principā konstitūciju var mainīt, bet tam ir nepieciešami ļoti pamatoti argumenti, un cilvēki, kuri ir gatavi tos atbalstīt.
V. Vīķe-Freiberga uzskata, ka jaunā Saeima un tās izveidotā valdība sabiedrībā radīs tikai jaunu lūzuma punktu. Pēc viņas domām, lai izveidotu veiksmīgu varas līdzsvaru starp prezidentu, Saeimu un valdību nepieciešams veikt dažas izmaiņas prezidenta pilnvaru palielināšanā.
Eksprezidente uzsver, ka cilvēks var mācīties visu mūžu. Viņa cer, ka jaunā Saeimas seja ienesīs jaunas darba pieejas parlamentā un tie, kuri jau darbojas politikā, spēs tās efektīvi izmantot. "Katrā poltiskajā partijā ir spēcīgi politiķi. Taču ir jautājums par to - cik labu komandu viņi spēs izveidot, un vai tauta tai izticēsies. Ceru, ka visas partijas savā starpā spēs sastrādāties, pat ar tām, ar kurām pirmsvēlēšanu kampaņās apmainījās asiem izteicieniem," skaidro V. Vīķe-Freiberga.
Par "Saskaņas centra" ienākšanu valdībā eksprezidente saka: "Vispirms viņiem pašiem jāpozicionē sava nostāja ne tikai vēlētāju, bet arī pārējo partiju acīs. Ja cilvēks ierodas ar paziņojumu, kurš nav pieņemams nevienam citam, tad ir grūti cerēt uz sadarbību. Pēc manām domām, nav pieņemama divvalodība, jo pasaulē nav nevienas citas valsts, kur latviešu valoda būtu kā viena no oficiālajām valodām. Nepilsoņiem piedalīties vēlēšanās - tas ir pavisam cits jautājums, jo viņi dzīvo šajā valstī un maksā nodokļus. Ātrāk vai vēlāk tas notiks, jo Eiropas prasības uz to arī ved."
http://zinas.nra.lv/latvija/politika/34261-eksprezidente-sc-ir-potenciali-partneri-jebkurai-koalicijai.htm
Eksprezidente (VVF): SC ir potenciāli partneri jebkurai koalīcijai:
Piektdiena, 29.oktobris (2010), LETA
Kamēr valdībai ir 51 balss Saeimā, tikmēr to nogāzt nevar, atzīst eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga, komentējot jaunās valdības veidošanas gaitu.
Vienlaikus viņa uzskata, ka jaunās Saeimas sasaukuma laikā ir iespējamas dažādas partiju kombinācijas, kas nodrošina vismaz 51 balsi.
PIEPRASU SODĪT PAR NOZIEGUMIEM
ES, ATIS SKALBERGS, KĀ LATVIJAS PILSONIS, PIEPRASU SODĪT DIVUS POLITIĶUS- A.ŠTOKENBERGU UN A. PABRIKU- PAR IZDARĪTAJIEM NOZIEGUMIEM 2009.GADA 13.JANVĀRĪ VECRĪGĀ, izraisot grautiņu, kura laikā tika dauzītas policijas mašīnas, izsisti logi, kādam skolniekam izsista acs un nodarīti citi postījumi. Tas viss redzams uzfilmētajos kadros, kas ir TV rīcībā. Grautiņš notika pēc šo politiķu runām. Visa atbildība gulstas uz viņiem. Šos notikumus redzēja visa valsts. Vainīgie vēl nav saukti pie atbildības. Nekāds noilgums nav iestājies. Tagad viņi abi gatavojas kļūt par ministriem. To nedrīkst pieļaut. ATIS SKALBERGS
Top Latvijas Likteņdārzs
28. augustā TV pirmajā kanālā skatījām četru stundu garu tiešraidi no Kokneses, kur jau vairākus gadus top Latvijas Likteņdārzs- piemiņas vieta visiem latviešiem,kas cieta no sarkano okupantu noziegumiem. Iekārtot šādu Likteņdārzu ierosināja latvietis Vilis Vītols, atgriezies no Venecuelas. Viņš arī ziedoja naudu, lai varētu praktiski uzsākt šajā salā, ko no visām pusēm apskalo Daugava, veidot dārzu, kur tuvinieki, draugi varētu stādīt augļu kokus par piemiņu izsūtītajiem, okupantu iznīcinātajiem cilvēkiem. Ir jau izdarīts liels darbs, šo svēto ideju realizējot. Ir uzcelts skaists amfi teātris ābeļu alejas galā, izveidots ceļš apkārt salai, uzsākta laivu piestātnes izbūve , iestādīti daudzi kociņi. Tā ir svētvieta, kur cilvēki piemin komunisma upurus un smeļas spēkus dzīvei. Tiešraides laikā uz salas pie Kokneses pilsdrupām dziedāja kori vairāku diriģentu vadībā.Tika izdziedātas skaistākās un patriotiskākās dziesmas. Solo dziedāja Ieva Akurātere un Renārs Kaupers. Visu laiku TV skatītāji pa tālruni 90006483 varēja ziedot Likteņdārza fondam. Viens zvans- viens lats. TV ekrāna stūrī visu laiku mainījās skaitļi, jo visu laiku cilvēki ziedoja. Četru stundu laikā tika ziedoti vairāk nekā 29 000 latu. Pērn bija saziedoti 5 200 latu. Ziedot var ne tikai pa tālruni, bet arī iegādājoties ziedojumu zīmes 5 un 10 latu vērtībā . Ziedotāji ir arī uzņēmumi , kas palīdz ar materiāliem, tehniku, darba spēku . Tā ir tautas svētvieta un tāda ir tautas attieksme pret to. Ar uzticību Latvijai, brīvībai, neatkarībai mēs uzvarēsim.
Atis Skalbergs
Atis Skalbergs
Kremļa miljoni Latvijas promaskaviskajām partijām
http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/351336-kremla_miljoni_latvijas_promaskaviskajam_partijam
Toms Ostrovskis, TVNET, 2010. g. 25. oktobrī
Franču laikraksta "Le Monde"* 2.oktobra izdevumā publicētais žurnālista Piotra Smolara raksts "Pretizlūkošana atmasko Krievijas ietekmes līdzekļus" radījis trīsas promaskaviskās partijas "Saskaņas centrs" aprindās. Žurnālists atsaucās uz viņa rīcībā nonākušiem kāda Latvijas pretizlūkošanas dienesta slepeniem ziņojumiem par politisko partiju SC un PCTLV saiknēm ar Krievijas valdību.
Publikācijas atskaņas Latvijā
4.oktobrī Saeimas "Saskaņas centra" frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs nosūtīja vēstuli Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktoram Jānim Kažociņam, kurā sūdzas par Francijas laikrakstā "Le Monde" publicēto rakstu "Pretizlūkošana atmasko Krievijas ietekmes līdzekļus", norādot, ka "no minētās publikācijas nepārprotami izriet, ka ir apdraudēta Latvijas kā valsts neatkarība, un tajā ietvertie fakti skar ne tikai katru Latvijas politiķi, bet arī katru mūsu valsts iedzīvotāju," satraucies bija Urbanoviča kungs.
Savukārt 19.oktobrī partijas "Pilsoniskā savienība" (PS) priekšsēdētājs Ģirts Valdis Kristovskis arī esot nosūtījis vēstuli SAB ar lūgumu pārbaudīt Francijas laikrakstā "Le Monde" 2.oktobrī publicēto apgalvojumu, ka Eiroparlamenta vēlēšanās "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) un "Saskaņas centrs" (SC) tika finansēti no Krievijas.
SAB informāciju varētu būt nodevis KNAB un augstākajām valsts amatpersonām
SAB atbildes vēstulē Jānim Urbanovičam norādīja, ka politisko partiju finansējuma likumības uzraudzība ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja kompetence (KNAB). Gadījumos, kad izlūkošanas un pretizlūkošanas darba ietvaros SAB rīcībā nonāk informācija, kas skar citas valsts drošības iestādes vai tiesībsargājošās iestādes kompetenci, tā nekavējoties ir tikusi nodota attiecīgajai iestādei.
Vienlaikus vēstulē norādīts, ka priekšvēlēšanu laikā SAB rūpīgi sekoja ārvalstu specdienestu aktivitātēm Latvijā. Tāpat kā līdz šim, SAB informācija par iespējamiem nacionālās drošības apdraudējumiem tika regulāri nodota valsts augstākajām amatpersonām - Saeimas Nacionālās drošības komisijai, Ministru kabinetam un Nacionālajai drošības padomei, kuras vadītājs ir Valsts prezidents.
Franču laikraksta "Le Monde" minētās publikācijas tulkojums:
Raksts: "Le contre-espionnage dénonce les moyens de l'influence russe"
Autors: Piotr Smolar
"Latvijas pretizlūkošanas dienests ir nopietni norūpējies par Krievijas pieaugošo ietekmi Latvijā, slepeni finansējot promaskaviskās partijas un veicinot separātiskas tendences reģionos. Laikraksta “Le Monde” rīcībā nonākuši kāda Latvijas pretizlūkošanas dienesta slepeni ziņojumi par politisko partiju SC un PCTLV saiknēm ar Krievijas valdību. "Le Monde" atklāj, ka dienesta ziņojumi ir drūmi.
Lai arī oficiālā Maskava turpina atbalstīt krievus Latvijā ar mazāku pompu, tomēr pietiekoši efektīvi. Krievijas vēstniecība veicina separātiskas tendences Latvijas austrumu reģionā Latgalē, "attīstot sociālo un ekonomisko vidi" un "finansējot kultūras projektus un krieviski runājošu skolotāju apmaiņas programmas". Šādas aktivitātes it kā neliecina neko ļaunu. Tomēr viens no šo darbību arhitektiem bija GRU (Krievijas militārā pretizlūkošanas pārvalde jeb Главное Разведывательное Управление) pārstāvis Aleksandrs Hapilovs1. Līdz pat 2009.gada martam, kad viņš bija spiests pamest Latviju, Hapilova amats Krievijas vēstniecībā saucās “padomnieks”.
Krievija veicina un atbalsta tādu kā Trojas zirgu Latvijā, maldinot ekonomiskās krīzes nomocīto sabiedrības daļu. Slēptais mērķis esot Latvijā radīt VDK republiku, līdzīgu tai, kas jau pastāv Krievijā. Šim darbam norīkoti desmits Krievijas vēstniecības darbinieku, savukārt finansējums nāk no lielajiem uzņēmumiem.
Kremļa 2.2 miljoni eiro promaskaviskajām partijām
Pirms 9. Saeimas vēlēšanām 2005.gadā 2.2 miljoni eiro tika “investēti” promaskavisko Saeimas partiju atbalstam. Saskaņas centra (SC) līderi noliedz jebkādu ārvalstu finansējumu, tomēr norādes eksistē. Jau vēlāk 2009.gada novembrī minētais "Saskaņas centrs" parakstīja sadarbības līgumu ar "Vienoto Krieviju" (Putina partija). Savukārt šā gada 9.septembrī, īsi pirms pēdējām vēlēšanām, SC premjera kandidāts Jānis Urbanovičs bija redzēts pusdienojam restorānā kopā ar Krievijas vēstnieku Latvijā Vešņakovu un kādu Mihailu Margelovu (Krievijas parlamenta augšpalātas Federācijas padomes ārlietu komisijas priekšsēdētājs).
Savukārt otrai – radikālākai promaskaviskajai partijai PCTLV tika piešķirti 500 000 dolāru pirms 2009.gada pašvaldības un Eiropas Parlamenta vēlēšanām kā “tiešs Krievijas premjera Vladimira Putina atbalsts”. Viens no PCTLV līderes Tatjanas Ždanokas uzdevumiem bija iekustināt krieviski runājošos Eiropā, lai izveidotu "Eiropas krievu savienību".
Abas partijas nedzīvoja gluži saticīgi, jo Krievijas vēstnieks Aleksandrs Vešņakovs pat bija spiests iejaukties, lai atrisinātu SC un PCTLV strīdus. Vēstnieks pirms pēdējām Saeimas vēlēšanām katrai partijai noteicis ietekmes sfēras – "Saskaņas centrs" Rīgā, bet PCTLV aktivitātes var izvērst pārējā valsts daļā."
* "Le Monde" ir viens no ietekmīgākajiem Francijas laikrakstiem un ne reizi vien rakstījis par pēdējā laika norisēm Krievijā un Latvijā gan no politiskā, gan ekonomiskā skatpunkta.
1 - 2008.gada oktobrī Latvijas medijos izskanēja ziņas, ka Aleksandrs Hapilovs esot piedalījes atentāta plānošanā pret Gruzijas pašreizējo prezidentu. Tas noticis laikā, kad no 2000. līdz 2004. gadam Hapilovs strādājis Krievijas vēstniecībā Tbilisi. Viņš esot vervējis algotņus atentāta veikšanai. Taču pats atentāts neesot izdevies, jo noalgotie slepkavas esot iekļuvuši avārijā. Krievijas vēstniecība Rīgā kategoriski noliedza šo informāciju. Savukārt Rīgā Hapilovs bija atbildīgs par sakariem ar tautiešiem.
Toms Ostrovskis, TVNET, 2010. g. 25. oktobrī
Franču laikraksta "Le Monde"* 2.oktobra izdevumā publicētais žurnālista Piotra Smolara raksts "Pretizlūkošana atmasko Krievijas ietekmes līdzekļus" radījis trīsas promaskaviskās partijas "Saskaņas centrs" aprindās. Žurnālists atsaucās uz viņa rīcībā nonākušiem kāda Latvijas pretizlūkošanas dienesta slepeniem ziņojumiem par politisko partiju SC un PCTLV saiknēm ar Krievijas valdību.
Publikācijas atskaņas Latvijā
4.oktobrī Saeimas "Saskaņas centra" frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs nosūtīja vēstuli Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktoram Jānim Kažociņam, kurā sūdzas par Francijas laikrakstā "Le Monde" publicēto rakstu "Pretizlūkošana atmasko Krievijas ietekmes līdzekļus", norādot, ka "no minētās publikācijas nepārprotami izriet, ka ir apdraudēta Latvijas kā valsts neatkarība, un tajā ietvertie fakti skar ne tikai katru Latvijas politiķi, bet arī katru mūsu valsts iedzīvotāju," satraucies bija Urbanoviča kungs.
Savukārt 19.oktobrī partijas "Pilsoniskā savienība" (PS) priekšsēdētājs Ģirts Valdis Kristovskis arī esot nosūtījis vēstuli SAB ar lūgumu pārbaudīt Francijas laikrakstā "Le Monde" 2.oktobrī publicēto apgalvojumu, ka Eiroparlamenta vēlēšanās "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) un "Saskaņas centrs" (SC) tika finansēti no Krievijas.
SAB informāciju varētu būt nodevis KNAB un augstākajām valsts amatpersonām
SAB atbildes vēstulē Jānim Urbanovičam norādīja, ka politisko partiju finansējuma likumības uzraudzība ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja kompetence (KNAB). Gadījumos, kad izlūkošanas un pretizlūkošanas darba ietvaros SAB rīcībā nonāk informācija, kas skar citas valsts drošības iestādes vai tiesībsargājošās iestādes kompetenci, tā nekavējoties ir tikusi nodota attiecīgajai iestādei.
Vienlaikus vēstulē norādīts, ka priekšvēlēšanu laikā SAB rūpīgi sekoja ārvalstu specdienestu aktivitātēm Latvijā. Tāpat kā līdz šim, SAB informācija par iespējamiem nacionālās drošības apdraudējumiem tika regulāri nodota valsts augstākajām amatpersonām - Saeimas Nacionālās drošības komisijai, Ministru kabinetam un Nacionālajai drošības padomei, kuras vadītājs ir Valsts prezidents.
Franču laikraksta "Le Monde" minētās publikācijas tulkojums:
Raksts: "Le contre-espionnage dénonce les moyens de l'influence russe"
Autors: Piotr Smolar
"Latvijas pretizlūkošanas dienests ir nopietni norūpējies par Krievijas pieaugošo ietekmi Latvijā, slepeni finansējot promaskaviskās partijas un veicinot separātiskas tendences reģionos. Laikraksta “Le Monde” rīcībā nonākuši kāda Latvijas pretizlūkošanas dienesta slepeni ziņojumi par politisko partiju SC un PCTLV saiknēm ar Krievijas valdību. "Le Monde" atklāj, ka dienesta ziņojumi ir drūmi.
Lai arī oficiālā Maskava turpina atbalstīt krievus Latvijā ar mazāku pompu, tomēr pietiekoši efektīvi. Krievijas vēstniecība veicina separātiskas tendences Latvijas austrumu reģionā Latgalē, "attīstot sociālo un ekonomisko vidi" un "finansējot kultūras projektus un krieviski runājošu skolotāju apmaiņas programmas". Šādas aktivitātes it kā neliecina neko ļaunu. Tomēr viens no šo darbību arhitektiem bija GRU (Krievijas militārā pretizlūkošanas pārvalde jeb Главное Разведывательное Управление) pārstāvis Aleksandrs Hapilovs1. Līdz pat 2009.gada martam, kad viņš bija spiests pamest Latviju, Hapilova amats Krievijas vēstniecībā saucās “padomnieks”.
Krievija veicina un atbalsta tādu kā Trojas zirgu Latvijā, maldinot ekonomiskās krīzes nomocīto sabiedrības daļu. Slēptais mērķis esot Latvijā radīt VDK republiku, līdzīgu tai, kas jau pastāv Krievijā. Šim darbam norīkoti desmits Krievijas vēstniecības darbinieku, savukārt finansējums nāk no lielajiem uzņēmumiem.
Kremļa 2.2 miljoni eiro promaskaviskajām partijām
Pirms 9. Saeimas vēlēšanām 2005.gadā 2.2 miljoni eiro tika “investēti” promaskavisko Saeimas partiju atbalstam. Saskaņas centra (SC) līderi noliedz jebkādu ārvalstu finansējumu, tomēr norādes eksistē. Jau vēlāk 2009.gada novembrī minētais "Saskaņas centrs" parakstīja sadarbības līgumu ar "Vienoto Krieviju" (Putina partija). Savukārt šā gada 9.septembrī, īsi pirms pēdējām vēlēšanām, SC premjera kandidāts Jānis Urbanovičs bija redzēts pusdienojam restorānā kopā ar Krievijas vēstnieku Latvijā Vešņakovu un kādu Mihailu Margelovu (Krievijas parlamenta augšpalātas Federācijas padomes ārlietu komisijas priekšsēdētājs).
Savukārt otrai – radikālākai promaskaviskajai partijai PCTLV tika piešķirti 500 000 dolāru pirms 2009.gada pašvaldības un Eiropas Parlamenta vēlēšanām kā “tiešs Krievijas premjera Vladimira Putina atbalsts”. Viens no PCTLV līderes Tatjanas Ždanokas uzdevumiem bija iekustināt krieviski runājošos Eiropā, lai izveidotu "Eiropas krievu savienību".
Abas partijas nedzīvoja gluži saticīgi, jo Krievijas vēstnieks Aleksandrs Vešņakovs pat bija spiests iejaukties, lai atrisinātu SC un PCTLV strīdus. Vēstnieks pirms pēdējām Saeimas vēlēšanām katrai partijai noteicis ietekmes sfēras – "Saskaņas centrs" Rīgā, bet PCTLV aktivitātes var izvērst pārējā valsts daļā."
* "Le Monde" ir viens no ietekmīgākajiem Francijas laikrakstiem un ne reizi vien rakstījis par pēdējā laika norisēm Krievijā un Latvijā gan no politiskā, gan ekonomiskā skatpunkta.
1 - 2008.gada oktobrī Latvijas medijos izskanēja ziņas, ka Aleksandrs Hapilovs esot piedalījes atentāta plānošanā pret Gruzijas pašreizējo prezidentu. Tas noticis laikā, kad no 2000. līdz 2004. gadam Hapilovs strādājis Krievijas vēstniecībā Tbilisi. Viņš esot vervējis algotņus atentāta veikšanai. Taču pats atentāts neesot izdevies, jo noalgotie slepkavas esot iekļuvuši avārijā. Krievijas vēstniecība Rīgā kategoriski noliedza šo informāciju. Savukārt Rīgā Hapilovs bija atbildīgs par sakariem ar tautiešiem.
Bez nacionālās pašapziņas
Maskavas propoganda latviešu patriotus no’’ Visu Latvijai !’’ nosauca par fašistiem un neonacistiem. Un šo leksiku sāka lietot daži mūsu žurnālisti, politiķi, pat universitātes profesors. Radio raidījuma ‘’ Krustpunktā’’ komentētājs teica: ‘’Viņi, protams, nav nekādi fašisti, bet arī Rietumos raksta, ka Latvijas parlamentā ievēlēti radikāļi’’. Tieši to Kremļa propagandai vajag. Dezinformācija darbojas.
No Krievijas nāk mājiens – ja Latvijas valdošajā koalīcijā tiktu iekļauti nevēlami spēki, Zatlera vizīte varētu nenotikt. Tā ar krievu mediju starpniecību tika sūtīts signāls iejaukties. Valdis Zatlers publiski skaidri pateica, ka šo jautājumu Latvija izlems pati bez citu iejaukšanās. Valsts prezidenta cienīgi vārdi. Kremļa ietekmes aģenti cenšas iebaidīt. Baiļu devas tiek palaistas katru nedēļu. Viņi strādā. Mūsu un citu valstu mediji tās izplata tālāk. Ja informācijas atlase notiek bez nacionālas pašapziņas, tad mēs sevi pazemojam.
Kremlis vēlas, lai mēs būtu, bailīgi, gļēvi, gatavi piekāpties, izpatikt. Atceramies, kādas muļķības pastrādātas baumu ietekmē ? Vienu gadu dienu pirms 16.marta Rīgā Brīvības pieminekli apjoza ar metāla režģi, lai tur neliktu ziedus. Ko mēs ieguvām? Ko varējām pazaudēt? Neko. Kāds pabaidīja un kāds stulbenis deva rīkojumu. Tas ir ļoti pazemojoši, ja tā var iebaidīt. Šis process turpinās , jo gļēvulība, sulainiskums, nodevība netiek nosodīta. Tautā dzīvas ir vergu dvēseles. Daudziem latviešu politiķiem, ministriem, deputātiem nav nacionālas pašcieņas. Vai nevajadzētu skolās no 4. klases ieviest speckursu’’ Kā latvietim atbrīvoties no vergu dvēseles?’’ Par to ir jādomā laikus.
Padomju spiegs Viktors Suvorovs, kas paprasīja politisku patvērumu Anglijā, savā grāmatā AKVĀRIJS, kas iznākusi latviešu, angļu, krievu valodās raksta, ka izlūkdienesta pārvaldē darbojas liela grupa speciālistu, kas izgudro un izplata dezinformāciju. Tas vienmēr jāatceras! Un jākopj sevī nacionālā pašapziņa!
Atis Skalbergs
No Krievijas nāk mājiens – ja Latvijas valdošajā koalīcijā tiktu iekļauti nevēlami spēki, Zatlera vizīte varētu nenotikt. Tā ar krievu mediju starpniecību tika sūtīts signāls iejaukties. Valdis Zatlers publiski skaidri pateica, ka šo jautājumu Latvija izlems pati bez citu iejaukšanās. Valsts prezidenta cienīgi vārdi. Kremļa ietekmes aģenti cenšas iebaidīt. Baiļu devas tiek palaistas katru nedēļu. Viņi strādā. Mūsu un citu valstu mediji tās izplata tālāk. Ja informācijas atlase notiek bez nacionālas pašapziņas, tad mēs sevi pazemojam.
Kremlis vēlas, lai mēs būtu, bailīgi, gļēvi, gatavi piekāpties, izpatikt. Atceramies, kādas muļķības pastrādātas baumu ietekmē ? Vienu gadu dienu pirms 16.marta Rīgā Brīvības pieminekli apjoza ar metāla režģi, lai tur neliktu ziedus. Ko mēs ieguvām? Ko varējām pazaudēt? Neko. Kāds pabaidīja un kāds stulbenis deva rīkojumu. Tas ir ļoti pazemojoši, ja tā var iebaidīt. Šis process turpinās , jo gļēvulība, sulainiskums, nodevība netiek nosodīta. Tautā dzīvas ir vergu dvēseles. Daudziem latviešu politiķiem, ministriem, deputātiem nav nacionālas pašcieņas. Vai nevajadzētu skolās no 4. klases ieviest speckursu’’ Kā latvietim atbrīvoties no vergu dvēseles?’’ Par to ir jādomā laikus.
Padomju spiegs Viktors Suvorovs, kas paprasīja politisku patvērumu Anglijā, savā grāmatā AKVĀRIJS, kas iznākusi latviešu, angļu, krievu valodās raksta, ka izlūkdienesta pārvaldē darbojas liela grupa speciālistu, kas izgudro un izplata dezinformāciju. Tas vienmēr jāatceras! Un jākopj sevī nacionālā pašapziņa!
Atis Skalbergs
Ietekmes aģenti
Arvien biežāk nākas dzirdēt informāciju, kas nav nekur publicēta, nav zināms , kas to teicis, tikai tā ir lielā slepenībā uzzināta, ir ļoti svarīga. Ir tādi ‘’ ietekmes aģenti’’, baumu izplatītāji, kas paliek nezināmi, uz tiem nedrīkst atsaukties. Tici vai netici, bet izklausās negaidīti gudri, ja lieto šādu informāciju. Par to ir rakstīts ļoti maz . Šīs baumas tiek izplatītas ļoti mērķtiecīgi un to izplatītāji ir naidīgu specdienestu darbinieki. Šādu informāciju izplata, lai ietekmētu nozīmīgas politiskas personas uzskatus. Tā ir kā palīdzība, draudzīga konsultācija. 2010.g.14.okt.rītā radio ziņās bija teikts, ka ASV prezidents Obama piezvanījis mūsu premjeram Dombrovskim un ieteicis koalīcijā ņemt Saskaņas Centru. Tas, ka bijis šāds zvans, ir rakstīts tās pašas dienas Latvijas Avīzē, bet nekas nav minēts par SC Ietekme izdarīta. Kas var pārbaudīt, vai tā ir patiesība?
Uz šīm vēlēšanām Rīgā bija ieradies ārsts no ASV Aivars Slucis. Viņš piekrita intervijai.
- Kā Jūs vērtējat šādas ziņas?
- A.S.- Tas, ka bijusi telefonsaruna, es ticu, bet pilnīgi noraidu ieteikumu par ņemšanu koalīcijā. Tā ir iejaukšanās otras valsts iekšējās lietās un to lieliski apzinās prezidents . Viņš nevar zināt, kas ir SC . Te kāds pielicis savu roku .Jāvērtē, kam tas izdevīgi? Vainīgo atrast ir ļoti grūti.
- 15. Okt. TV bija raidījums’’ Kas notiek Latvijā?’’ Kā Jūs to vērtējat?
- A. S. –Kā dīvainu. Tur bija pulcināti dažādi cilvēki, kas visādi kritizēja ‘’ Visu Latvijai! ‘’ Vienīgi Vītola fonda vadītājs aizstāvēja viņus. Nils Muižnieks, kas atbraucis no ASV un pazīstams ar saviem kreisajiem uzskatiem, bija vis agresīvākais. Viņš runāja kā Kremļa uzticības persona. Bet no turienes nāk apzīmējumi neofašisti un neonacisti. Tas ir tāds paņēmiens, lai iebaidītu, lai ietekmētu. Tajā diezgan nesakarīgajā raidījumā universitātes profesors Ījabs arī neko gudru nepateica. Bija radīts iespaids , ka parlamentā ievēlēti bīstami jauni cilvēki. Pašlaik latviešiem naidīgi spēki orientē valsti Austrumu virzienā . Atbrauc VĀCIJAS kanclere Merkele un lūdz mūs būt draudzīgiem pret Krieviju. Tas vienkārši ir smieklīgi.
- Kā vērtējat SC?
- -A.S.-Tā ir legalizēta piektā kolona, kas kalpo Kremlim , noliedz okupāciju , izvešanas un citus padomju laika noziegumus, meklē sadursmes, gatavo provokācijas, cenšas mūs sanaidot ar NATO. Viņus vada režisori Kremlī. To interesēs ir, lai te būtu nesaskaņas, lai valsts būtu ekonomiski un politiski novājināta. Notiek viltīga spēle, kurā viņi grib spēlēt cietējus. Viņi cerēja uzvarēt, bet zaudēja. Tagad ārdās. Ietekmes aģenti var darboties līdz zināmai robežai, var radīt sajukumu, bet nevar uzvarēt.
Atis Skalbergs
Uz šīm vēlēšanām Rīgā bija ieradies ārsts no ASV Aivars Slucis. Viņš piekrita intervijai.
- Kā Jūs vērtējat šādas ziņas?
- A.S.- Tas, ka bijusi telefonsaruna, es ticu, bet pilnīgi noraidu ieteikumu par ņemšanu koalīcijā. Tā ir iejaukšanās otras valsts iekšējās lietās un to lieliski apzinās prezidents . Viņš nevar zināt, kas ir SC . Te kāds pielicis savu roku .Jāvērtē, kam tas izdevīgi? Vainīgo atrast ir ļoti grūti.
- 15. Okt. TV bija raidījums’’ Kas notiek Latvijā?’’ Kā Jūs to vērtējat?
- A. S. –Kā dīvainu. Tur bija pulcināti dažādi cilvēki, kas visādi kritizēja ‘’ Visu Latvijai! ‘’ Vienīgi Vītola fonda vadītājs aizstāvēja viņus. Nils Muižnieks, kas atbraucis no ASV un pazīstams ar saviem kreisajiem uzskatiem, bija vis agresīvākais. Viņš runāja kā Kremļa uzticības persona. Bet no turienes nāk apzīmējumi neofašisti un neonacisti. Tas ir tāds paņēmiens, lai iebaidītu, lai ietekmētu. Tajā diezgan nesakarīgajā raidījumā universitātes profesors Ījabs arī neko gudru nepateica. Bija radīts iespaids , ka parlamentā ievēlēti bīstami jauni cilvēki. Pašlaik latviešiem naidīgi spēki orientē valsti Austrumu virzienā . Atbrauc VĀCIJAS kanclere Merkele un lūdz mūs būt draudzīgiem pret Krieviju. Tas vienkārši ir smieklīgi.
- Kā vērtējat SC?
- -A.S.-Tā ir legalizēta piektā kolona, kas kalpo Kremlim , noliedz okupāciju , izvešanas un citus padomju laika noziegumus, meklē sadursmes, gatavo provokācijas, cenšas mūs sanaidot ar NATO. Viņus vada režisori Kremlī. To interesēs ir, lai te būtu nesaskaņas, lai valsts būtu ekonomiski un politiski novājināta. Notiek viltīga spēle, kurā viņi grib spēlēt cietējus. Viņi cerēja uzvarēt, bet zaudēja. Tagad ārdās. Ietekmes aģenti var darboties līdz zināmai robežai, var radīt sajukumu, bet nevar uzvarēt.
Atis Skalbergs
KNAB atbild
2010.g.3.aprīlī Toronto iznākošā avīze ’Latvija Amerikā' iespieda rakstu ’Latvijas izlaupīšana turpinās" ,kurā stāstīts par Radio ģenerāldirektoru Dzintri Kolātu, kurš piecu gadu laikā sev bija piešķīris 49.000 latu prēmijās. Raksta autors Atis Skalbergs lūdza Valsts Kontroli izvērtēt šo rīcību. Saņēmu atbildi, ka pieņemts lēmums par kriminālprocesa Nr . 12812001609 uzsākšanu un ka kriminālprocess nosūtīts KNAB.
Pagāja seši mēneši un atbildes nekādas. Rakstīju KNAB un jautāju, kad būs atbilde. Rodas iespaids, ka šī iestāde nestrādā, bet imitē darbu. Teicu, ka mans raksts publicēts avīzē, bijis izlasāms internetā, ka par to komentāros izteikušies 87 lasītāji, ka viņi interesējas, kā beigusies šī lieta.
2010. g. 13. okt. saņēmu KNAB vēstuli, ko parakstījis K. Ragže, ka ’kriminālprocesā esošie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums’.
Tā strādā šī iestāde. Taisnību noskaidrot ir ļoti grūti.
Atis Skalbergs
Pagāja seši mēneši un atbildes nekādas. Rakstīju KNAB un jautāju, kad būs atbilde. Rodas iespaids, ka šī iestāde nestrādā, bet imitē darbu. Teicu, ka mans raksts publicēts avīzē, bijis izlasāms internetā, ka par to komentāros izteikušies 87 lasītāji, ka viņi interesējas, kā beigusies šī lieta.
2010. g. 13. okt. saņēmu KNAB vēstuli, ko parakstījis K. Ragže, ka ’kriminālprocesā esošie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums’.
Tā strādā šī iestāde. Taisnību noskaidrot ir ļoti grūti.
Atis Skalbergs
Čigāne savulaik pieķerta kontrabandas ievešanā
http://zinas.nra.lv/latvija/34170-10-saeimas-deputate-l-cigane-savulaik-piekerta-kontrabandas-ievesana.htm
Nākamajā Saeimas sasaukumā no "Vienotības" saraksta ievēlētā Lolita Čigāne, kura savulaik aktīvi cīnijusies ar nelikumību apkarošanu, pati 2007. gadā aizturēta Rīgas lidostā, jo iekritusi par kontrabandas ievešanu.
2007. gadā L. Čigāne ir administratīvi sodīta par neatļautu preču ievešanu Latvijā.
Viņa gribējusi ievest Latvijā no Turcijas (kas nav ES dalībvalsts pagaidām, tāpēc jāmaksā muita) ievest šādus kontrabandas priekšmetus: 54 lakatus, septiņas somas, 95 somu aksesuārus, 3 pildspalvas, 15 bižutērijas priekšmetus, 100 papīra maisus, 2 guaškrāsas, 1 etiķeti un 20 dāvanu maisiņus. Preču kopējā vērtība bijusi 498,50 eiro jeb 350 lati.
Čigāne gatava nolikt deputātes mandātu
http://www.apollo.lv/portal/news/articles/218912?ref=theme
No apvienības «Vienotība» saraksta parlamentā ievēlētā Lolita Čigāne (PS) norāda, ka nav atkarīga no deputātes amata un vajadzības gadījumā ir gatava nolikt mandātu. Jāatgādina, ka ceturtdien medijos parādījās informācija, ka savulaik Čigāne izdarījusi administratīvo pārkāpumu, ievedot Latvijā nedeklarētas preces no Turcijas 350 latu vērtībā.
Sarunā ar portālu «pietiek.com» Čigāne atzīst, ka savulaik administratīvi sodīta, kad 2007.gada 29.novembrī no Turcijas ievedusi preces, kuras nav deklarējusi.
Ja sabiedrība uzskatīšot, ka šis gadījums var ietekmēt viņas kā Saeimas deputātes darbu, Čigāne ir gatava no mandāta atteikties.
«Situācija ir tāda, ka man to vēlēto amatu nevajag tādā ziņā, ka es neesmu atkarīga no šī amata. Būtībā ir tā, ka, iespējams, šobrīd es būtu personīgi daudz laimīgāka, ja man šī amata vispār nebūtu. Tāpēc, ja sabiedrībai ir pamatotas bažas par to, ka šis var mani novest kaut kādā atkarības situācijā, tāpat kā ātruma pārsniegšana uz Jūrmalas ceļa, es patiešām esmu gatava nolikt to mandātu. Šis ir tāds kompromata materiāls, tāds riktīgs kompromata materiāls, bet es domāju, ka tas nav tāds materiāls, kas parāda manu atkarību,» «pietiek.com» sacījusi Čigāne.
Čigāne sacījusi, ka par pārkāpumu samaksājusi soda naudu un lieta izbeigta.
Portāls norāda, ka, iespējams, šī lieta atklātībā nodota, jo viņa deklarējusi savu pozīciju, ka deputātes mandāts jānoliek partijas «Jaunais laiks» pārstāvei Silvai Bendrātei, kura savulaik aizņēmusies naudu no Ventspils mēra Aivara Lemberga uzņēmuma kapitāldaļu iegādei, taču šo faktu rūpīgi slēpusi.
Nākamajā Saeimas sasaukumā no "Vienotības" saraksta ievēlētā Lolita Čigāne, kura savulaik aktīvi cīnijusies ar nelikumību apkarošanu, pati 2007. gadā aizturēta Rīgas lidostā, jo iekritusi par kontrabandas ievešanu.
2007. gadā L. Čigāne ir administratīvi sodīta par neatļautu preču ievešanu Latvijā.
Viņa gribējusi ievest Latvijā no Turcijas (kas nav ES dalībvalsts pagaidām, tāpēc jāmaksā muita) ievest šādus kontrabandas priekšmetus: 54 lakatus, septiņas somas, 95 somu aksesuārus, 3 pildspalvas, 15 bižutērijas priekšmetus, 100 papīra maisus, 2 guaškrāsas, 1 etiķeti un 20 dāvanu maisiņus. Preču kopējā vērtība bijusi 498,50 eiro jeb 350 lati.
Čigāne gatava nolikt deputātes mandātu
http://www.apollo.lv/portal/news/articles/218912?ref=theme
No apvienības «Vienotība» saraksta parlamentā ievēlētā Lolita Čigāne (PS) norāda, ka nav atkarīga no deputātes amata un vajadzības gadījumā ir gatava nolikt mandātu. Jāatgādina, ka ceturtdien medijos parādījās informācija, ka savulaik Čigāne izdarījusi administratīvo pārkāpumu, ievedot Latvijā nedeklarētas preces no Turcijas 350 latu vērtībā.
Sarunā ar portālu «pietiek.com» Čigāne atzīst, ka savulaik administratīvi sodīta, kad 2007.gada 29.novembrī no Turcijas ievedusi preces, kuras nav deklarējusi.
Ja sabiedrība uzskatīšot, ka šis gadījums var ietekmēt viņas kā Saeimas deputātes darbu, Čigāne ir gatava no mandāta atteikties.
«Situācija ir tāda, ka man to vēlēto amatu nevajag tādā ziņā, ka es neesmu atkarīga no šī amata. Būtībā ir tā, ka, iespējams, šobrīd es būtu personīgi daudz laimīgāka, ja man šī amata vispār nebūtu. Tāpēc, ja sabiedrībai ir pamatotas bažas par to, ka šis var mani novest kaut kādā atkarības situācijā, tāpat kā ātruma pārsniegšana uz Jūrmalas ceļa, es patiešām esmu gatava nolikt to mandātu. Šis ir tāds kompromata materiāls, tāds riktīgs kompromata materiāls, bet es domāju, ka tas nav tāds materiāls, kas parāda manu atkarību,» «pietiek.com» sacījusi Čigāne.
Čigāne sacījusi, ka par pārkāpumu samaksājusi soda naudu un lieta izbeigta.
Portāls norāda, ka, iespējams, šī lieta atklātībā nodota, jo viņa deklarējusi savu pozīciju, ka deputātes mandāts jānoliek partijas «Jaunais laiks» pārstāvei Silvai Bendrātei, kura savulaik aizņēmusies naudu no Ventspils mēra Aivara Lemberga uzņēmuma kapitāldaļu iegādei, taču šo faktu rūpīgi slēpusi.
Abonēt:
Ziņas (Atom)