http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/351336-kremla_miljoni_latvijas_promaskaviskajam_partijam
Toms Ostrovskis, TVNET, 2010. g. 25. oktobrī
Franču laikraksta "Le Monde"* 2.oktobra izdevumā publicētais žurnālista Piotra Smolara raksts "Pretizlūkošana atmasko Krievijas ietekmes līdzekļus" radījis trīsas promaskaviskās partijas "Saskaņas centrs" aprindās. Žurnālists atsaucās uz viņa rīcībā nonākušiem kāda Latvijas pretizlūkošanas dienesta slepeniem ziņojumiem par politisko partiju SC un PCTLV saiknēm ar Krievijas valdību.
Publikācijas atskaņas Latvijā
4.oktobrī Saeimas "Saskaņas centra" frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs nosūtīja vēstuli Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktoram Jānim Kažociņam, kurā sūdzas par Francijas laikrakstā "Le Monde" publicēto rakstu "Pretizlūkošana atmasko Krievijas ietekmes līdzekļus", norādot, ka "no minētās publikācijas nepārprotami izriet, ka ir apdraudēta Latvijas kā valsts neatkarība, un tajā ietvertie fakti skar ne tikai katru Latvijas politiķi, bet arī katru mūsu valsts iedzīvotāju," satraucies bija Urbanoviča kungs.
Savukārt 19.oktobrī partijas "Pilsoniskā savienība" (PS) priekšsēdētājs Ģirts Valdis Kristovskis arī esot nosūtījis vēstuli SAB ar lūgumu pārbaudīt Francijas laikrakstā "Le Monde" 2.oktobrī publicēto apgalvojumu, ka Eiroparlamenta vēlēšanās "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) un "Saskaņas centrs" (SC) tika finansēti no Krievijas.
SAB informāciju varētu būt nodevis KNAB un augstākajām valsts amatpersonām
SAB atbildes vēstulē Jānim Urbanovičam norādīja, ka politisko partiju finansējuma likumības uzraudzība ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja kompetence (KNAB). Gadījumos, kad izlūkošanas un pretizlūkošanas darba ietvaros SAB rīcībā nonāk informācija, kas skar citas valsts drošības iestādes vai tiesībsargājošās iestādes kompetenci, tā nekavējoties ir tikusi nodota attiecīgajai iestādei.
Vienlaikus vēstulē norādīts, ka priekšvēlēšanu laikā SAB rūpīgi sekoja ārvalstu specdienestu aktivitātēm Latvijā. Tāpat kā līdz šim, SAB informācija par iespējamiem nacionālās drošības apdraudējumiem tika regulāri nodota valsts augstākajām amatpersonām - Saeimas Nacionālās drošības komisijai, Ministru kabinetam un Nacionālajai drošības padomei, kuras vadītājs ir Valsts prezidents.
Franču laikraksta "Le Monde" minētās publikācijas tulkojums:
Raksts: "Le contre-espionnage dénonce les moyens de l'influence russe"
Autors: Piotr Smolar
"Latvijas pretizlūkošanas dienests ir nopietni norūpējies par Krievijas pieaugošo ietekmi Latvijā, slepeni finansējot promaskaviskās partijas un veicinot separātiskas tendences reģionos. Laikraksta “Le Monde” rīcībā nonākuši kāda Latvijas pretizlūkošanas dienesta slepeni ziņojumi par politisko partiju SC un PCTLV saiknēm ar Krievijas valdību. "Le Monde" atklāj, ka dienesta ziņojumi ir drūmi.
Lai arī oficiālā Maskava turpina atbalstīt krievus Latvijā ar mazāku pompu, tomēr pietiekoši efektīvi. Krievijas vēstniecība veicina separātiskas tendences Latvijas austrumu reģionā Latgalē, "attīstot sociālo un ekonomisko vidi" un "finansējot kultūras projektus un krieviski runājošu skolotāju apmaiņas programmas". Šādas aktivitātes it kā neliecina neko ļaunu. Tomēr viens no šo darbību arhitektiem bija GRU (Krievijas militārā pretizlūkošanas pārvalde jeb Главное Разведывательное Управление) pārstāvis Aleksandrs Hapilovs1. Līdz pat 2009.gada martam, kad viņš bija spiests pamest Latviju, Hapilova amats Krievijas vēstniecībā saucās “padomnieks”.
Krievija veicina un atbalsta tādu kā Trojas zirgu Latvijā, maldinot ekonomiskās krīzes nomocīto sabiedrības daļu. Slēptais mērķis esot Latvijā radīt VDK republiku, līdzīgu tai, kas jau pastāv Krievijā. Šim darbam norīkoti desmits Krievijas vēstniecības darbinieku, savukārt finansējums nāk no lielajiem uzņēmumiem.
Kremļa 2.2 miljoni eiro promaskaviskajām partijām
Pirms 9. Saeimas vēlēšanām 2005.gadā 2.2 miljoni eiro tika “investēti” promaskavisko Saeimas partiju atbalstam. Saskaņas centra (SC) līderi noliedz jebkādu ārvalstu finansējumu, tomēr norādes eksistē. Jau vēlāk 2009.gada novembrī minētais "Saskaņas centrs" parakstīja sadarbības līgumu ar "Vienoto Krieviju" (Putina partija). Savukārt šā gada 9.septembrī, īsi pirms pēdējām vēlēšanām, SC premjera kandidāts Jānis Urbanovičs bija redzēts pusdienojam restorānā kopā ar Krievijas vēstnieku Latvijā Vešņakovu un kādu Mihailu Margelovu (Krievijas parlamenta augšpalātas Federācijas padomes ārlietu komisijas priekšsēdētājs).
Savukārt otrai – radikālākai promaskaviskajai partijai PCTLV tika piešķirti 500 000 dolāru pirms 2009.gada pašvaldības un Eiropas Parlamenta vēlēšanām kā “tiešs Krievijas premjera Vladimira Putina atbalsts”. Viens no PCTLV līderes Tatjanas Ždanokas uzdevumiem bija iekustināt krieviski runājošos Eiropā, lai izveidotu "Eiropas krievu savienību".
Abas partijas nedzīvoja gluži saticīgi, jo Krievijas vēstnieks Aleksandrs Vešņakovs pat bija spiests iejaukties, lai atrisinātu SC un PCTLV strīdus. Vēstnieks pirms pēdējām Saeimas vēlēšanām katrai partijai noteicis ietekmes sfēras – "Saskaņas centrs" Rīgā, bet PCTLV aktivitātes var izvērst pārējā valsts daļā."
* "Le Monde" ir viens no ietekmīgākajiem Francijas laikrakstiem un ne reizi vien rakstījis par pēdējā laika norisēm Krievijā un Latvijā gan no politiskā, gan ekonomiskā skatpunkta.
1 - 2008.gada oktobrī Latvijas medijos izskanēja ziņas, ka Aleksandrs Hapilovs esot piedalījes atentāta plānošanā pret Gruzijas pašreizējo prezidentu. Tas noticis laikā, kad no 2000. līdz 2004. gadam Hapilovs strādājis Krievijas vēstniecībā Tbilisi. Viņš esot vervējis algotņus atentāta veikšanai. Taču pats atentāts neesot izdevies, jo noalgotie slepkavas esot iekļuvuši avārijā. Krievijas vēstniecība Rīgā kategoriski noliedza šo informāciju. Savukārt Rīgā Hapilovs bija atbildīgs par sakariem ar tautiešiem.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru