otrdiena, 2013. gada 13. augusts

Latvijas Attīstībai - krievmīļu (Repšes) mēģinājums dabūt SC valdībā

Vai zināt kāpēc JL sašķēlās un izveidojās Pilsoniskā savienība? Tāpēc, ka JL vadība (Repše un viņa tuvākie - Jaunups un Titavs) izdarīja spiedienu par varas dalīšanu ar krieviem, bet patriotiski noskaņotais flangs (Vaidere, Šadurskis, u.c.) tam negribēja piekrist. Dažos Latvijas novados tajā laikā jau bija koalīcija, kur ietilpa JL + SC. Jaunups un Titavs aizvien atklātāk aicinaja uz brīvprātīgu varas dalīšanu ar SC / krieviem. To atbalstīja arī Repše, jo viņam bija vismaz miljonu liels parāds no kāda krievu baņķiera (lasi - revolveris pie deniņiem). Līdz ar to Repšem tajā laikā neizdevās ievest SC valdībā. Visas pazīmes rāda, ka tagad viņš dibina jaunu partiju lai to izdarītu. Piemēram, krievu nauda + Šlesera atbalsts, utml.
Latvijas Attīstībai (LA) dibināšana ir nodevība pret latviešu interesēm vismaz 2 iemeslu dēļ:
a) tas sašķels latviešu vēlētāju balsis un daudzas tiks pazaudētas, balsojot par sīkpartijām, kas paliks zem 5% barjeras (un to vidū būs arī RP un LA);
b) ja LA dabūs vairāk kā 5% un iekļūs saeimā, tad jau agrāk dzirdētās Repšes un Co prasības par varas atdošanu SC'am parādīsies no jauna un tiks realizētas.
NEBALSOJIET par Repši un LA!!
Neaizmirstiet, ka Latvijā pie varas joprojam ir post-komunistiskā nomenklatūra VDK vadībā, kuras mērķis ir (a) sagrābt naudiņu sev (b) atdot Latviju krieviem.

Sanāk iespējamie Repšes partijas dibinātāji

http://www.lsm.lv/lv/zinas/latvija/sanak-iespejamie-repshes-partijas-dibinataji.a58843/#!aid=58843

Nākamgad gaidāmās Saeimas un Eiropas parlamenta vēlēšanas likušas sarosīties arī jauniem politisko spēku veidotājiem. Trešdien uz pirmo Attīstības forumu sanāca ekspremjera Einara Repšes domubiedri, kas jau rudenī varētu izveidot jaunu politisko spēku - Latvijas Attīstības partiju.


Trešdien uz pirmo Latvijas attīstības forumu pulcējās ekspremjera Einara Repšes domubiedri, no kuriem daļa bija manīti pirms 10.Saeimas vēlēšanām izveidotajā apvienībā „Par Labu Latviju”. Arī šodienas foruma diskusija atgādināja jau iepriekš minētās partijas pasākumu.
Preses pārstāvjiem pasākuma norisi filmēt nebija ļauts, taču klausīties varēja jebkurš interesents.
Biedrība „Latvijas attīstībai” par savu prioritāti izvirzījusi valsts pārvaldes modeļa maiņu un uzņēmīguma veicināšanu, jo tieši uzņēmīgi cilvēki, pēc biedrības domām, ir vienīgā cerība Latvijas pastāvēšanai.
„Labklājīgas valstis jebkur pasaulē ir mērķtiecīgu lēmumu un grūtā darbā īstenotu pārmaiņu rezultāts. Ja redzam, ka valsts pārvalde nespēj strādāt vienam stratēģiskam mērķim – attīstībai, bet drīzāk atražo pati sevi, tad mums šāds pārvaldes modelis ir nekavējoties jāmaina,” klāstīja Repše. Biedrībā uzskata, ka jāpalielina balsu skaits Valsts prezidenta ievēlēšanai un īpašas nepieciešamības gadījumā premjeram varētu būt pat tiesības rosināt atlaist Saeimu.
„Valdībai ir jāstrādā kā vienotai un atbildīgai komandai, tāpēc piedāvājam Ministru prezidentam plašākas pilnvaras valdības sastādīšanā, kā arī iespēju sasaukt jaunas Saeimas vēlēšanas, ja parlamenta darbība kļūst nekonstruktīva un valstij būtiski lēmumi iestieg politiskos ķīviņos,” teic biedrības eksperts Edgars Jaunups.
Biedrībā ir izveidotas divas ekspertu darba grupas – viena izstrādā valsts pārvaldes reformas projektu, otra – ekonomikas attīstības programmu. Biedrībā iesaistījies uzņēmējs Mārtiņs Bondars, kuru vēl nesen kā glābšanas salmiņu uzlūkoja Reformu partija. Viņš gan nedod skaidru atbildi, vai varētu būt arī jaunās partijas dibinātājs. Savukārt citi labprāt jau tagad būtu gatavi dibināt partiju.
Pēc trešdien notikušā pasākuma gan vēl nav īsti skaidri zināms, kad jaunā partija varētu tikt dibināta. Politologs Filips Rajevskis norāda, ka daudz būs atkarīgs no pašas partijas piedāvājuma sabiedrībai.


«Latvijas attīstībai» aktīvi gatavojas iesoļot partiju rindās

http://www.lsm.lv/lv/analize/latvijas-attiistiibai-aktiivi-gatavojas-iesoljot-partiju-rindas.a62525/#!aid=62525

Ziemā ar stāstiem par Singapūru kā mazu zvejnieku ciematu, tagad ar klipiem, kuros piedalās arī Mārtiņš Bondars un Uldis Osis- pēdējā laikā arvien skaļāk par sevi atgādina ekspremjera, bijušā Latvijas Bankas prezidenta un partijas „Jaunais laiks” radītāja Einara Repšes vadītā biedrība „Latvijas attīstībai”. Repše ar domubiedriem vairs neslēpj plānus veidot jaunu partiju un cīnīties par varu nākamajā rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās.
Repšes biedrība - "Vienotības" un JL cita versija?
Bijušais Valsts prezidenta kancelejas vadītājs un eksbaņķieris Mārtiņš Bondars, ekonomists Uldis Osis, fiziķis un politiķis Einars Repše. Šī trijotne pēdējo nedēļu laikā regulāri uzrunā televīzijas skatītājus un radio klausītājus, aicinot apmeklēt biedrības „Latvijas attīstībai” mājaslapu.
Saukļi par to, ka valstij beidzot jāieklausās uzņēmējos; nedaudzi, bet ļoti dāsni ziedotāji; milzīgi reklāmas apjomi, politiķu sanāksmes ar miljonāriem - šo pazīmju kopums veicinājis to, ka „Latvijas attīstībai” nereti tiek salīdzināta ar nu jau likvidēto politisko projektu „Par labu Latviju!”. Repše gan apgalvo, ka līdzība ir tikai virspusēja: „Es varu stāstīt par to, ko mēs darām. Un galvenais - mums, salīdzinot ar kādiem agrākiem politiskiem pasākumiem un iniciatīvām, ir pavisam citi mērķi, un to nav iespējams neredzēt. Jūs un jebkurš cilvēks to var redzēt, piedaloties un iesaistoties mūsu darbībā. Mēs esam pietiekami atvērta organizācija. Mūsu reklāmas arī ir uz to orientētas, lai reklamētu attīstības ideju, iesaistīšanās ideju. Mūsu mājas lapa, mūsu Wiki lapa - tur ir iespējams arī neklātienē rediģēt mūsu programmatiskos dokumentus. Vislabāk to ir konstatēt iesaistoties un redzēt, kas notiek patiesībā.”
Ar Repši un senu viņa politisko līdzgaitnieku Edgaru Jaunupu, kas arī ir viens no „Latvijas Attīstībai” dibinātājiem, tiekamies modernas Rīgas centra biroju ēkas sestajā stāvā. Dažus stāvus zemāk atrodas vairākas reklāmas firmas, kas saistītas ar biedrības dibinātāju, bijušo „Vienotības” priekšvēlēšanu kampaņu autoru Aināru Ščipčinski. Starp „Latvijas attīstībai” dibinātājiem ir arī vairāki citi agrākie „Vienotības” vai „Jaunā laika” ziedotāji.
Tomēr tagadējais „Vienotības” ģenerālsekretārs Artis Kampars, kurš savulaik politikā ienāca tieši līdz ar „Jaunā laika” dibināšanu, noliedz, ka partijas spice savulaik būtu devusies pie Repšes bailēs zaudēt sponsorus. „Tiešām mūsu kopējie braucieni pie Einara uz mājām Ikšķilē: tas bija 2.februāris, mums zīmīgs datums 02.02.02, kas ir „Jaunā laika” dibināšanas laiks. Mēs tradicionāli diezgan šajā laikā vienkārši pasēžam, parunājamies. Tas tāda ierasta tradīcija. Un tas sakrita ar informāciju par potenciāli dibināmo partiju. Mēs nevis atrunāti braucām, bet pajautājām Einaram, vai tā ir taisnība, uz ko viņš tajā brīdī ļoti diplomātiski teica ne jā, ne nē. Tā ka neviens nav atrunājis,” skaidroja Kampars.
Maza, speciālistu partija?
Šī gada sākumā Repše un arī Jaunups no „Vienotības” izstājušies, tāpēc Repše var atklāti runāt par partijas dibināšanas plāniem. „Partijā, ko mēs veidojam, tajā jau šobrīd ir pieteikušies pāri par simts interesentu, ar kuriem mēs katru dienu tiekamies, pārrunājam, viņus vērtējam, iesaistām, strādājam. Ja saskaita kopā tos cilvēkus, kas negrib stāties partijā, bet labprāt nāk uz mūsu pasākumiem, piedalās, diskutē, bet nav vēlēšanās startēt tālāk politikā, tad tādu jau ir stipri pāri 200 kopā. Mūsu nolūks ir, protams, uz partijas dibināšanas brīdi pulcināt ļoti kvalitatīvus 250 cilvēkus. Vairāk mums arī nebūtu nepieciešams, jo mūsu uzstādījums ir kvalitāte nevis masveidīgums vai biedri par katru cenu,” klāsta Repše.
Mārtiņš Bondars, kurš redzams biedrības reklāmās, visai izvairīgi runā par to, viņš būs viens no partijas līderiem un kandidāts uz augstiem amatiem: „Tur vēl ļoti tālu līdz politiskam spēkam. Tur milzīgs ceļš ejam. Šodien teikt, ka viņi ieņems šādu vai tādu nišu, ir neiespējami. Nezinu, kuri cilvēki ir piekrituši piedalīties politiskā spēkā, kuri cilvēki no biedrības izteikuši vēlmi, ka viņi patiešām ies un darbosies tālāk politikā, bet tie cilvēki ir pietiekoši dažādi. Un ir jāspēj par kaut ko vienoties, lai varētu iet zem viena karoga.” Solījumi atbalstīt uzņēmējdarbību ir pārāk vispārīga programma, secināms no Bondara teiktā.
Savu dalību partijas tapšanā konkrētāk apstiprina atsevišķi tās finansētāji, piemēram, advokāts Aldis Gobzems: „Manuprāt, beidzot valstī ir pienācis laiks, ka politikā ir jāiesaistās cilvēkiem, kas bijuši vai ir veiksmīgi savās profesijās, spējuši pierādīt to, ka viņi ir vērā ņemami, pildot savus ikdienas pienākumus. Arī es sevi uzskatu pie tiem, kas ir veiksmīgi savā profesijā, un mans pienākums ir iesiatsīties sabiedriskos procesos.”
Kategorisku „nē” dalībai partijā nesaka arī biedrības dibinātājs - sens Ventspils tranzītbiznesa spēlētājs Olafs Berķis. „Godīgi sakot, tā ir diezgan liela izšķiršanās, un šobrīd vēl esmu pārdomās. Kas attiecas uz domnīcu, biedrībā es viennozīmīgi palikšu un tajā darbošos. Vai es stāšos politiskajā partijā, ja tāda tiks veidota, nezinu, jo es esmu šobrīd „Latvijai un Ventspilij” partijas biedrs. Tātad man būtu jāstājas ārā no turienes, bet neesmu īpaši pieradis „mētāties”. Lai gan pēc pārliecības es esmu pilnīgi drošs „Attīstības fans,” teic Berķis.
Vismaz kā padomdevējs partijā grasās darboties arī ekonomists Uldis Osis, kurš pirms dažiem gadiem bija „Par labu Latviju” ekonomikas programmas rakstītājs. Tomēr viņš, līdzīgi kā Repše, apgalvo - starp abām organizācijām ir būtiskas atšķirības: „Faktiski mēs atbalstām uzņēmīgus cilvēkus ar iniciatīvu, konstruktīvi netradicionāli domājošus, vērstus uz inovāciju. Un tas attiecas uz dažādām jomām: ne tikai uz uzņēmējdarbību, bet arī kultūras jomu, sociālajiem jautājumiem, veselības aprūpē, izglītībā. Uzņēmēju vide arī nav viennozīmīgi, tā ir ļoti atšķirīga. „Par labu Latviju” bija vairāk vērsta uz varas iegūšanu. Šie uzņēmēji, kas atbalsta „Latvijas attīstībai”, nav tendēti uz varu. Un vismaz biedrībā mēs nejūtam tādu presingu kā tas bija „Par labu Latviju”,” apgalvo Osis.
Repšes biedrību jau vērtē kā politisku spēku
Atbalsts „Latvijas attīstībai” nāk arī no it kā negaidītas puses. Visumā atzinīgi par biedrību izsakās viens no tā dēvētajiem oligarhiem, „Par labu Latviju” iniciētājs Ainārs Šlesers. Nav teikts, ka vēsture atkārtosies un uzņēmēju došanās politikā atkal būs lemta neveiksmei, pārliecināts Šlesers: „Tajā laikā bija izveidojusies situācija, kas nebija labvēlīga politiskai apvienībai „Par labu Latviju” un ir jāsaka – tas, ko Repše ar saviem domubiedriem mēģina izmocīt, taisīt programmu, domāju, ka gala rezultātā, ja salīdzināsiet ekonomisko programmu, ko piedāvāja „Par labu Latviju”, tā būs diezgan līdzīga ar to, ko piedāvās šī attīstības biedrība. Jo tās labās jau kaut kur ir apkopotas, jautājums, vai pietiek gudrības un politiskās gribas realizēt.”
„Lai arī Repše ir bijis mans politiskais oponents, bet iniciatīva nolikt to, kas bijis pagātnēm, malā, apvienot spēkus un domāt par attīstību, es esmu gatavs pat savu oponentu atbalstīt, jo viņa idejas šodien man šķiet simpātiskas,” teic Šlesers.
Jau tagad „Latvijas attīstībai” faktiski nodēvēta par politisko spēku kādā Valsts prezidenta Andra Bērziņa preses dienesta relīzē. Tas notika pēc Repšes iniciētās sarunas Melngalvju namā, kurā pārrunāti iespējamie uzlabojumi valsts pārvaldes sistēmā. „Runājot par politisko spēku, faktiski to būtu grūti nodēvēt kā nebūt citādāk, jo Repšes kungs pats savos izteikumos minējis – ja viņa spēks pārtaptu par partiju, tad viņam ir pārliecība par kvotu, ko viņš varētu ieņemt Saeimā. Tātad nenoliedzami šāda ambīcija šai sabiedriskai organizācijai ir. Valsts prezidents šo tikšanos nodefinēja kā publisku tieši tāpēc, lai nebūtu nekādas spekulācijas par tēmu, ka prezidents tiekas ar kādu bijušo vai topošo politiķi paslepus vai par to neinformējot. Līdz ar to viss bija publiski,” tikšanos komentēja prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne.
Biedrībai ir pamatīgi finanšu resursi - pērn tie bija gandrīz 200 000 latu. Tā ne vien reklamējas medijos, bet arī organizē forumus un jauniešu nometnes. Repšes bijušajiem partijas biedriem „Vienotībā” tas viss tomēr nedaudz kremt, noprotams no Kampara paustā. „Šī biedrība, kurai ir iespējas iegūt finansējumu no juridiskām personām un kura šādā veidā apmaksā visu gan reklāmas pasākumu, gan visas aktivitātes. Bet tā tomēr nav politisko partiju finansēšanas likuma zināma papildus interpretācija. Bet ja tā ir zināma sagatavošanās startam politikā izmanto savu ļoti lielo finanšu resursu un apiet politisko partiju finansēšanu, kas pārējām politiskajām partijām ir obligāts”
„Mēs redzam, ka tā konkurence parādās līdzīga kā tas bija tajos laikos, kad vieniem šī nauda no kaut kurienes nāca un citiem tās naudas nav bijis - tā kā mums šobrīd,” norāda Kampars.
Kamparam gan nepiekrīt bijušais „Jaunā laika” ģenerālsekretārs Edgars Jaunups. „Nekas neētisks nav reklāmā. Neētiski ir tad ja tu divas-trīs nedēļas pirms vēlēšanām „iegrūd” naudu televīzijā vai radio ļoti lielā intensitātē, sajauc vēlētājam galvu, ka viņš vēlēšanu dienā izdara izvēli, balstoties uz šīm reklāmām, ko viņš ļoti blīvi sajutis pēdējās nedēļās. Tā ir problēma, parādība, ar ko ir jācīnās. (..) Bet izmantot reklāmu, lai piesaistītu cilvēkus, konkurētu cilvēku galvā ar informāciju, tajā skaitā, ka ir šāda iespēja iesaistīties biedrības organizētajās diskusijās, nākt ar savām idejām gadu pirms vēlēšanām, šajā procesā nav nekas neētisks,” apgalvo Jaunups.„Latvijas attīstībai” finansējumu pagājušajā gadā nodrošināja daži lielie ziedotāji.
Ziedotāji naudu nežēlo
Vairāk nekā pusi - 100 000 latu - piešķīra brāļiem Belokoņiem piederošā „Baltic International Bank”. Starp ziedotājiem bija arī uzņēmumi „Norma-S” un „Naftimpeks,” kuru amatpersonas vēsturiski atbalstījušas „Par labu Latviju!”.
Jaunups šos faktus mēģina noliegt, taču tad viņam talkā nāk Repše. „Es tiešām domāju, ka jūs alojaties… Kuri tad tie būtu?” vaicā Jaunups. Taču pēc ziedotāju vārdu nosaukšanas skaidrošanas stafeti pārņem Repše: „Redziet, daudzi cilvēki jau toreiz tika arī maldināti un ticēja organizācijai „Par labu Latviju” un rūgti pēc tam vīlās. Daudzi uzņēmēji tiešām toreiz ticēja, ka tas būs jauns sākums par labu Latviju un atbalstīja šo. Tā ka šeit "a apriori" tiešām nesaskatu neko sliktu.”
Repše apgalvo - biedrībā visi esot vienojušies, ka nekāda favorītisma pret ziedotājiem nebūšot. Topošā partija atbalstīs politiku, kas nākšot par labu nevis atsevišķiem uzņēmumiem, bet gan kādai nozarei kopumā. Uz jautājumu, vai „Latvijas attīstībai” darbosies kā nebanku kreditētāju vai nerezidentu banku lobijs, Jaunups atbild noraidoši, tomēr piebilst: „Mēs nekādā mērā neesam populistiski un neskrienam ar krustu pa priekšu. (..) Un nemēģinām kādu gānīt, ka šī nozare uzņēmējdarbībā ir slikta vai laba. Tas nav profesionāli un tā pret tautsaimniecību kopumā nedrīkst attiekties.”
Atsevišķi biedrības dibinātāji savulaik gan ir izjutuši valsts labvēlību. Tā, piemēram, Donātam Vaitaitim pastarpināti piederošais jaunais bioetanola ražotnes projekts SIA „JP Termināls” teju 25 miljonu latu apmērā pirms dažiem gadiem bija iekļauts valsts galvojuma saņēmēju sarakstā, taču pērn neilgi pēc biedrības dibināšanas no tā izslēgts.

pirmdiena, 2013. gada 12. augusts

Par Jāņa Straumes otro atzīšanos par sadarbību ar KGB/VDK

Latvijas avīze, Diena, 2013.g.10.aug.
Par Jāņa Straumes otro atzīšanos

Tā notika 2013.g.6.augustā, kad „Latvijas Avīze” pārpublicēja no „Dienas” bijušā Saeimas spīkera pamācības latviešiem, proti, ka nākošajās Saeimas vēlēšanās jābalso par „'Saskaņas Centru” un jāņem šie valdībā. Visa šī ''gudrība'' bija ticami „iepakota”, paslavējot R.Zīli, nosodot visādus kabanovus, bet galvenais, ka latviešiem jādod SC roka, valsts politika jāpagriež austrumu virzienā.
„Zinu, ka daudzi mani uzskata par krievu aģentu'' skaidro Straume. Pirms dažiem gadiem, kad viņš no medībām braucot nokļuva apcietinājumā, jo bija kārtīgi sadzēries, sekoja pirmā atzīšanās, ka kalpojis naidīgiem spēkiem. Tas bija drukāts žurnālā „PRIVĀTĀ DZĪVE”. Sekoja bailes par savu dzīvību, kritika par apvienību TB/LNNK un mājiens, ka jāsadarbojas ar austrumiem un ka aiziet no politikas.
Tagad viņš redz sevi politikā pēc pieciem gadiem. Prokremliskajiem spēkiem viņš ievajadzējies ātrāk, tāpēc tāda otrā atzīšanās, jo svarīgi ir pilnīgi nederīgu domu pasniegt kā ļoti ticamu un varbūt, ka daudzi ņem vērā, ko saka tāds „patriots”. Izrādās, ka Jāņa Straumes nodevīgā darbība nav aizmirsta un atgriešanās politikā var notikt tikai caur ļoti bargu sodu.
Latvieši būs racionāli un neklausīs melīgiem, tautai naidīgiem ieteikumiem. Politiskos līķus  mēs kraujam kaudzītēs, lai maitas putniem arī būtu sava nodarbošanās. Tur priekšā jau ir Jānis Jurkāns. Garlaicīgi nebūs.!

Atis Skalbergs

Pirma VDK aģenta atzīšanās:

Viņa māti un vecomāti izsūtīja uz Sibīriju 1949.gadā. Čekists pielika vecaimātei pie galvas šaujamo un lika parakstīties, ka pati labprātīgi te atbraukusi. Tādi ’’likumi’’ tur valdīja. Zēns auga tādā ievainotā ģimenē. Gribējās atriebties, parādīt daudzu latviešu naidu pret šo iekārtu, un viņš, būdams skolnieks, 14 gadu vecumā uzvilka sarkanbaltsarkano karogu. Viņu noķēra čeka un lika izvēlēties - sadarboties vai iet cietumā. Tas nozīmēja palikt bez izglītības, aprakt savu dzīvi viena naiva protesta dēļ. Mājinieki mudināja - pasargāt sevi, domāt par nākotni. Viņš piekrita, parakstījās un sevī nosolījās nekādā ziņā nekalpot šim režīmam, jo dziļi to ienīda. No sākuma negribīgi izpildīja VDK rīkojumus, tie tādi sīkumi vien bija, visu laiku likās, ka viss būs labi. Rīkojumi kļuva nopietnāki, stāvoklis bīstamāks, atkāpšanās neiespējama, viņš atradās zem VDK stobra. Tas nozīmēja: izdarīšu muļķības - saņemsi lodi vienā vietā, viss kļuva skaidrāks par skaidru. Atpakaļceļa nebija. Viņš ienīda komunismu … un kalpoja šim režīmam. Laiks gāja ātri. Nevienu viņš nebija nositis, neko briesmīgu izdarījis. Viņš mocījās sirds apziņas pārmetumos … un darbojās tālāk, visādi sevi mierināja. Viņš kļuva par vienu no nacionālākās partijas veidotājiem, viņu ievēlēja Saeimā, kļuva par ietekmīgu vīru, spēlēja savu lomu un tas nemaz nebija tik grūti. Runas viņam rakstīja čekai uzticami vīri. Tās bija patriotiskas, nacionālas runas. Dažiem radās kādas aizdomas, bet vienmēr viņš izslīdēja sveikā. Partijā TB/ LNNK viņu kritizēja arvien nesaudzīgāk, bet tas bija par pārdoto dzīvokli un saimnieciskiem darījumiem, toties viņa materiālā labklājība uzlabojās. Vēlēšanās viņš saņēma daudzus jo daudzus mīnusus, bet viņš bija dzīvs un paēdis, savu lomu nospēlējis labi. Nevienu viņš nebija nositis, nav ko sevi mocīt pārmetumos. Pirms trīs gadiem viņš izstājās no TB/LNNK. Viņš brauc ar labu džipu, ienākumu deklerācijā var rakstīt, ka viņam pieder 100 tūkstoši eiro. Divdesmit gadus viņš pavadījis politikā, tur vairs neatgriezīsies. Politikā esot bijušas veiksmes un neveiksmes, nodevības un intrigas. Viņš atzīst, ka ’’manis pārstāvētās partijas rīcība nebija pareiza‘’.
Nav svarīgi nosaukt šī cilvēka vārdu. Tā būtu tikai ziņkāres apmierināšana, priekšā teikšana un nekas vairāk. Cilvēkiem jā vērtē notikumi, procesi, runas dziļāk un jāskata politiskā dzīve kopsakarībās.

Paraksts: 
JĀNIS CAUNE

Valdis Liepins (RP) atbalsta sadarbību ar SC (ar minimāliem nosacījumiem)

RP kongresā skaidri izskan gatavība sadarboties ar SC (kritizē gan sevi, gan arī citas partijas)

LETA, 2013. gada 13. jūlijā 

RP valdes priekšsēdētājs Valdis Zatlers, vērtējot citus politiskos spēkus, norādīja, ka lielākā nekonsekvence ir vērojama no Ministru prezidenta Valda Dombrovska partijas «Vienotība», jo nav saprotams, kā pēkšņi var tikt ieslēgta atpakaļgaita lēmumam, kas pieņemts valdībā un par ko ir nobalsots Saeimā. Runa ir par diskusijām, vai no 2014.gada samazināt iedzīvotāju ienākumu nodokli no 24% līdz 22%, par ko iepriekš panākta vienošanās.
Savukārt nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) atsevišķos gadījumos ir pārkāpusi koalīcijas līgumu. Dažos balsojumos parādās apvienības personīgās intereses, un
bieži vien lozungi VL-TB/LNNK ir pirmajā vietā, bet praktiskā darbība neseko,
pauda Zatlers.

Repšes partiju nosauc par apvienību «Par labu Latvijai Nr.2.»
Viņaprāt, uz biedrības «Latvijas attīstībai» pamata topošā partija vērtējama kā apvienība «Par labu Latvijai Nr.2.». Pašlaik nav tik liels protesta balsu skaits, līdz ar to šai grupai neesot nākotnes - viņiem nāksies meklēt sabiedrotos, prognozēja RP valdes priekšsēdētājs.
Saeimas deputāts Valdis Liepiņš brīdināja, ka RP 12.Saeimā neiekļūs, ja netiks skaidri pateikts, ka RP valdībā nesadarbosies ar apvienību «Saskaņas centrs» (SC), kamēr tā neatteiksies no tādiem cilvēkiem kā parlamenta deputāti Irina Cvetkova un Nikolajs Kabanovs un Eiropas Parlamenta deputāts Alfrēds Rubiks.

Tomēr tālākajās RP biedru debatēs izskanēja arī doma, ka,
lai gan kopā ar SC nevajag iet, bet pie sarunu galda ar apvienību sēsties būtu iespējams.
Tāpat debatēs tika norādīts uz nepieciešamību kļūt paškritiskākiem. RP Rīgas mēra kandidāte pašvaldību vēlēšanās Inga Antāne norādīja, ka daudzi biedri neticēja uzvarai pašvaldību vēlēšanās. Tāpat arī problēmas radīja finanšu, cilvēkresursu un administratīvo resursu trūkums. Šīs grūtības ir jāspēj atrisināt, gatavojoties 12.Saeimas vēlēšanās.
Kongresā uzrunu viesa statusā teica biedrības «Demokrātiskie patrioti» valdes locekle Ieva Brante, kura norādīja uz nepieciešamību veidot labāku Latviju.
Svarīgi ir, lai būtu lieli mērķi, jo «pieņemt izaicinājumus darīt ir patiesā atmoda».
Viņa pauda nepieciešamību pēc «jaunas politiskās kultūras, jaunas paaudzes un jauniem mērķiem.»

Kā ziņots, šodien Lielajā ģildē notiek RP otrais kongress, kurā plānots ievēlēt jaunu partijas vadītāju jeb valdes priekšsēdētāju un jaunu valdi.
Uz RP valdes priekšsēdētāja amatu kandidē RP valdes loceklis un partijas Kurzemes reģiona nodaļas vadītājs Jānis Vilnītis, RP Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Demiters un RP valdes loceklis Romualds Ražuks.

Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis savu kandidatūru uz valdes priekšsēdētāja amatu ir atsaucis.

Par RP līdera Demitera vietniekiem ievēl Sondori-Kukuli un Ozoliņu
Par Reformu partijas (RP) līdera jeb valdes priekšsēdētāja Edmunda Demitera vietniekiem ievēlēti divi valdes locekļi, Sandra Sondore-Kukule (attēlā) un Jānis Ozoliņš, informēja RP Saeimas frakcijas preses sekretārs Kaspars Odiņš. RP valde Sondori-Kukuli ievēlējusi par Demitera vietnieci organizatoriskajos un administratīvajos jautājumos, bet Saeimas deputāts Ozoliņš būs vietnieks finanšu pārraudzības jautājumos.
Kā ziņots, 13. jūlijā partijas kongresā ievēlēja RP valdi, kas sastāv no valdes priekšsēdētāja, pieciem reģionu pārstāvjiem un desmit valdes locekļiem. Kā valdes locekļi tika ievēlēti bijušais valdes priekšsēdētājs Valdis Zatlers, izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, Saeimas deputāti Vilnis Ķirsis, Ozoliņš un Inita Bišofa, RP līdzšinējās valdes locekles Sondore-Kukule un Sarma Freiberga un Kokneses mērs Dainis Vingris.
Kā reģionu pārstāvji valdē ievēlēti Vilnītis, RP Rīgas mēra amata kandidāte 1. jūnijā notikušajās pašvaldību vēlēšanās Inga Antāne, līdzšinējie valdes locekļi Romualds Ražuks un Edmunds Jurēvics un bijusī Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja Žanna Kulakova. Jau vēstīts, ka par RP valdes priekšsēdētāju jeb partijas vadītāju 13. jūlijā tika ievēlēts partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Demiters. (leta.lv)

pirmdiena, 2013. gada 5. augusts

RP ārlietu ministrs Rinkēvičs grauj attiecības ar ASV

Māris Antonevičs: Čalovska lieta apaugusi ar politisku kažoku

02.08.2013 Māris Antonevičs

Kamēr ārlietu ministrs izsaka neuzticību ASV tiesu sistēmai, Valsts prezidents gatavojas vizītei Baltajā namā.
Ministru kabinets otrdien tomēr neskatīja jautājumu par smagos kibernoziegumos apsūdzētā Denisa Čalovska izdošanu Amerikas Savienotajām Valstīm. Kā iemesls minēta nepieciešamība sagaidīt Satversmes tiesas lēmumu. "Nedod, Dievs, nolemsim kaut ko pretēji Satver-smes tiesas nolemtajam," bija izteicies kāds atbildīgs ierēdnis. Loģiski, jo galvenajam argumentam šajā lietā būtu jābūt juridiskiem (nevis emocionāli diletantiskiem – "es domāju, man šķiet...") un tieši ST ir kompetentākā iestāde, kas var sniegt pamatojumu. Tas arī ilgi nebija jāgaida, jau tajā pašā dienā ST nolēma neierosināt lietu pēc Čalovska iesnieguma, kas nozīmē, ka juridiskus aizbildinājumus apsūdzētā izdošanai nesaskata.
Taču šī lieta jau sen ir apaugusi ar politisku kažoku. Tas kļuvis tik biezs, ka apakšā vairs īsti nevar redzēt miesu. Piemēram, ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam (Reformu partija) ST lēmums izrādījās nevajadzīgs, viņš jau pirms tam bija izplatījis apkārtrakstu, ka balsojumā neatbalstīs Čalovska izdošanu. Ministram ir sava argumentācija, no kuras galvenais punkts atgādina skatīšanos kristāla bumbā – iespējams, tas novedīšot pie zaudējuma Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Labi, ka E. Rinkēvičs 
vismaz mēģina radīt iespaidu, ka viņa izvēles pamatā ir juridiski, nevis politiski argumenti, tomēr paliek iespaids, ka šajā gadījumā pozīcija bijusi vispirms un vēlāk tai piemeklēti argumenti.
Politiski Čalovska lieta kā magnēts piesaistījusi visu veidu Amerikas nīdējus. Šī noskaņa nav gluži viendabīga – no tīri subjektīvas nepatikas pret lielvalstu pārākumu un tās centieniem uzspiest pārējiem savus spēles noteikumus līdz pat klusām cerībām uz Latvijas ārpolitikas kursa maiņu.
Nekāds pārsteigums, ka starp hakera Čalovska lielākajiem aizstāvjiem ir tieši "Saskaņas centra" pārstāvji ar Saeimas deputātu Andreju Elksniņu priekšgalā. Ņemot vērā ārlietu ministra pozīciju, iespaids par ārpolitiskām izmaiņām varētu rasties. Tiesa gan, ne Krievijas virzienā, bet tādā pret ASV aizdomīgā, mēreni piesardzīgā pozīcijā, kāda nereti raksturīga dažām Rietumeiropas valstīm, īpaši Francijai (tas gan vairāk bija novērojams laikā, kad ASV prezidents bija Džordžs Bušs). Varbūt Rinkēvičs te saskatījis kādu Latvijas politikā neizmantotu nišu, kur patvērumu varētu rast nolemtībā nīkuļojošā Reformu partija, kamēr tai neizdosies noslēgt kādu izdevīgu darījumu par apvienošanos. Iespējams, atradīsies vēlētāji, kuri uztvers šādas smalkas ārpolitiskas vibrācijas un kuriem tās šķitīs simpātiskas.
Tomēr kaut kā dīvaini, ja ārlietu ministrs faktiski izsaka neuzticību ASV tieslietu un sodu sistēmai, apšaubot arī šīs valsts spēju nodrošināt cilvēktiesību ievērošanu (ja Ministru kabinets nolems neizdot Čalovski, tad tas būs visas Latvijas valdības viedoklis), bet jau pēc mēneša Valsts prezidents An-dris Bērziņš paredzējis doties uz Balto namu, lai tur apmainītos ar laipnībām. Varbūt tad A. Bērziņam ar prezidentu Baraku Obamu jārunā par lietu, sak – kaut kas ir greizi jūsu "karaļvalstī", mēs jums kā sabiedrotajiem vairs nevaram uzticēties... Un vienlaikus jālauž 2005. gada 
7. decembrī parakstītais un Saeimas ratificētais Latvijas Republikas un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgums par izdošanu. Kāpēc tad jāparaksta līgumi, ja tie vēlāk netiek pildīti?
Tāds pats politiskais kažoks, kuram šajā gadījumā nebūtu jābūt kā argumentam, ir arī pretēja nostāja, ja tā veidojusies uz nacionālo aizspriedumu pamata.
Kā interneta sociālajā tīklā "Twitter" ļoti prasti skaidrojis Nacionālās apvienības biedrs Jānis Iesalnieks: "Kam mums tāds noziedzies urlēns vajadzīgs? Tikšana vaļā no tādiem pilnībā atbilst NA nostādnēm."
Šajā gadījumā aizdomās turamā tautībai nav nekādas nozīmes. Ja vainīgā persona būtu latvietis, kas noziegumus pastrādājis Krievijā, tam tāpat nebūtu attaisnojuma.
Vērojot plašsaziņas līdzekļus, rodas iespaids, ka Čalovska aizstāvībai nolīgta vesela advokātu armija, ko vienkāršs Imantas puisis nevarētu atļauties. Tiek gan stāstīts, ka advokāti par saviem pakalpojumiem atlīdzību negaida, viņi to darot, savas sirdsapziņas un labo nodomu vadīti. Kas zina... Bet, ja galvenais arguments ir "valstij savi pilsoņi jāaizsargā", tad kāpēc šie advokāti nepulcējas pie Dienvidamerikas valstu cietumiem, kur ieslodzīti aizturētie narkokurjeri no Latvijas? Diez vai šajos cietumos dzīve ir patīkamāka nekā ASV ieslodzījuma vietās. Daudzi Čalovska atbalstītāji bilst, ka viņi neaizstāv pastrādātos noziegumus un, ja "Imantas hakera" vaina tiek pierādīta, tad par to jāsaņem sods, tikai tas jādara Latvijas tiesai un sods jāizcieš Latvijas cietumā. Bet Latvijā nav ne cietušo, ne izmeklētāju, kas šo lietu pētījuši. Ir tikai advokāti, kas zina, ka Čalovskis nav vainīgs, jo viņš tur tikai "kaut ko pielabojis".