ceturtdiena, 2010. gada 29. jūlijs

ZZS deputātu kandidātus nosauc zaļumballes noskaņā

http://www.ir.lv/2010/7/28/zzs-deputatu-kandidatus-nosauc-zalumballes-noskana

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) trešdien zaļumballes ritmos iepazīstināja ar deputātu kandidātu sarakstu rudenī gaidāmajām 10.Saeimas vēlēšanām, kuros iekļauti gan politiķi, gan žurnālisti un uzņēmēji, vēstī aģentūra LETA.
Rīgas vēlēšanu apgabalā ar pirmo numuru kandidēs ZZS priekšsēdētājs un vides ministrs Raimonds Vējonis, ar otro numuru – žurnālists Kārlis Seržants, ar trešo – Saeimas deputāts Jānis Strazdiņš. No ZZS Rīgas vēlēšanu apgabalā kandidēs pārbēdzējs no TB/LNNK Saeimas deputāts Imants Kalniņš, un Ventspils augstskolas pasniedzējs Dmitrijs Smirnovs, kuru iepriekš par izteikumiem lata devalvācijas sakarā aizturēja Drošības policija. Šajā sarakstā iekļauts uzņēmējs Valdis Kalnozols, kurš politikā pieredzi guvis kā Rīgas domnieks no TB/LNNK, bet no pērnā septembra vada Zaļās partijas nodaļu Rīgā, kā arī tērpu mākslinieks Uģis Rūķītis un bijusī premjera padomniece Ilona Līce.
Zemgales vēlēšanu apgabalā ar pirmo numuru kandidē Saeimas ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis un bijusī parlamenta deputāte žurnāliste Viola Lazo. Sarakstā iekļauts arī uzņēmējs Jevgēņijs Kisiels.
Kurzemes vēlēšanu apgabalā ar pirmo numuru kandidēs parlamentārietis Gundars Daudze, ar otro – Aija Barča, ar trešo – Arnis Luhse.
Vidzemes vēlēšanu apgabalā pirmais būs zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, otrais – Saeimas deputāts Ingmārs Līdaka, trešais – Vitauts Staņa. Šajā sarakstā iekļauta arī bijusī Jūrmalas domes vadītāja, agrākā ''Jaunā laika'' politiķe Inese Aizstrauta un bijušais Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins.
Latgales vēlēšanu apgabalā pirmie trīs ir Saeimas deputāti Staņislavs Šķesters, Skaidrīte Pilāte un Mārtiņš Roze, ceturtais – Daugavpils domes deputāts Rihards Eigims. Ar sesto numuru kandidē bijusī Saeimas deputāte Silvija Dreimane, ar desmito – no Tautas partijas Saeimā ievēlētais Jānis Klaužs, bet pēdējais ir spēkavīrs un Saeimas deputāts Viktors Ščerbatihs.
Deputāta amata kandidāts Seržants žurnālistiem sacīja, ka iesaistīšanās Saeimas vēlēšanās ir bijis apzināts solis un viņš centīsies izdarīt to, ko nevarēja panākt kā žurnālists daudzu jautājumu sakārtošanā. "Neklūpiet man virsū no pirmās dienas, jo es ilgi, ilgi biju jūsu kolēģis," lūdza Seržants.
Pasākuma noslēgumā ZZS vadība nodeva kurjeram deputātu kandidātu sarakstus, lai tos nogādātu Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK). Visi klātesošie sarakstu ceļu uz CVK varēja vērot televizoru ekrānos

trešdiena, 2010. gada 28. jūlijs

CVK reģistrē PLL sarakstu

http://www.delfi.lv/news/national/politics/cvk-oficiali-registre-ari-pll-sarakstu.d?id=33212977

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) pirmdien oficiāli reģistrēja arī apvienības "Par labu Latviju" deputātu kandidātu sarakstu, ko apvienība iesniedza jau ceturtdien, bet komisija tos nevarēja pieņemt, jo sarakstam nebija pievienotas kandidātu parakstītas piekrišanas startēt vēlēšanās.

Tagad PLL iesniegusi visus dokumentus un saraksts ir reģistrēts.
Rīgā sarakstā ir 32 kandidāti, saraksta pirmais numurs ir pilsētas vicemērs Ainārs Šlesers, otrais ir izdevniecības "Petit" valdes priekšsēdētājs Aleksejs Šeiņins, bet trešais – bijušais ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP). Tāpat Rīgā kandidēs maijā par TP biedri kļuvusī režisore Gaļina Poļiščuka un bijusī veselības ministre Baiba Rozentāle. Pēdējā vieta PLL Rīgas sarakstā atvēlēta Šlesera dzīvesbiedrei, deputātei Inesei Šleserei.
Vidzemē saraksta pirmais numurs būs eksprezidents un PLL vadītājs Guntis Ulmanis, otrā vieta atvēlēta Saeimas deputātei Karinai Pētersonei (LPP/LC), trešā vieta – deputātam Mārim Kučinskim (TP). Pirmspēdējā vieta sarakstā ir deputātam Ventam Armandam Krauklim (TP), bet pēdējā, 30.vieta – deputātam Dzintaram Jaundžeikaram (LPP/LC).
Latgalē apvienības sarakstā būs 19 kandidāti, pirmajā vietā - Daugavpils mēra vietniece Rita Strode, otrajā – Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes priekšnieks Imants Jānis Bekešs, trešajā - deputāts Vitālijs Aizbalts (LPP/LC). Tāpat Latgalē kandidēs bijušais robežsardzes priekšnieks Gunārs Dāboliņš, kam sarakstā atvēlētā pēdējā vieta.
Kurzemē PLL sarakstā būs 16 kandidāti, pirmās trīs vietas atvēlētas bijušajam bērnu lietu ministram Ainaram Baštikam (LPP/LC), bijušajam pašvaldību lietu ministram Edgaram Zalānam (TP), bijušajam tieslietu un iekšlietu ministram Marekam Segliņam (TP). Tāpat Kurzemē kandidēs bobslejists Jānis Miņins.
Zemgalē kopumā uz Saeimu kandidēs 18 PLL pārstāvji, saraksta augšgalā būs TP līderis Andris Šķēle, bijusī kultūras ministre Helēna Demakova (TP) un Saeimas deputāts Juris Dalbiņš (TP).
Kopumā CVK reģistrējusi jau četrus sarakstus – PLL, apvienības "Saskaņas centrs", apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" un partijas "Par prezidentālu republiku".

ceturtdiena, 2010. gada 22. jūlijs

Lembergs nekandidēs Saeimas vēlēšanās

http://www.delfi.lv/news/national/politics/lembergs-nekandides-saeimas-velesanas.d?id=33144429 22 jul 2010



ZZS premjera amata kandidāts, Ventspils mērs un partijas "Latvijai un Ventspilij" priekšsēdētājs Aivars Lembergs pieņēmis lēmumu nekandidēt Saeimas vēlēšanās, portālu "Delfi" informēja Ventspils domes Pilsētas mārketinga nodaļas vadītāja Kristīne Duļbinska.



Par to Lembergs, kā solījis iepriekš, paziņoja ceturtdien Ventspils domē notiekošajā preses konferencē. "Lembergs informēja, ka vēlēšanu sarakstā nevienā apgabalā neies, par premjera amata kandidātu paliek," portālam "Delfi" pastāstīja Duļbinska.

Lembergs ir nominēts par Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) premjerministru un viņam tika rezervēta pirmā vieta ZZS vēlēšanu sarakstā Rīgas apgabalā.

Iepriekš Ventspils mērs vairakkārt atzinis, ka viņu vairāk interesē dinamiskais darbs izpildvarā, proti, valdībā, bet klasiskam darbam parlamentā pēc sava rakstura viņš neesot tik piemērots.

Iepriekš Lembergs atbalstīja ieceri ļaut politiķiem saglabāt gan pašvaldības, gan Saeimas deputāta mandātu, taču tā kā šādi grozījumi neguva Saeimas atbalstu, Lembergs zaudētu savu Ventspils domnieka mandātu uzreiz pēc ievēlēšanas Saeimā.

ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis portālam "Delfi" sacīja, ka Lemberga lēmums nebija liels pārsteigums. Brigmanis pieļāva, ka Lembergs neesot gribējis, lai viņa kandidēšanu kāds saistītu ar vēlmi iegūt deputāta imunitāti. "Viņš kā spēcīgs cilvēks pats vairakkārt teica, ka tiks galā pats un nekādas īpašas privilēģijas viņam nav vajadzīgas," stāstīja Brigmanis.

Viņš pieļāva, ka Lemberga lēmumu varēja ietekmēt pēdējās dienās izskanējušais Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Gunāra Kusiņa skaidrojums par imunitāti. Kusiņš sacījis, ka saskaņā ar Satversmi deputātam ir imunitāte pret kriminālvajāšanu, tādēļ Lemberga ievēlēšanas gadījumā, lai varētu turpināt kriminālprocesu, kas ir sākts pret Ventspils mēru, Saeimai būs jālemj par atļaujas došanu kriminālvajāšanas turpināšanai. "Varbūt atteicās, lai sabiedrība šo soli tā netraktētu," pieļāva Brigmanis.

Brigmanis gan norādīja, ka arī tagad "ar Lembergu un ZZS pēc 2.oktobra, kad paziņos vēlēšanu rezultātus, būs ļoti jārēķinās". Brigmanis uzskata, ka ZZS "diez vai būs absolūtais uzvarētājs pēc mandātu skaita", taču apvienība lielā mērā noteiks to, kuri spēki izveidos koalīciju un nonāks pie varas.

Lembergam arī neesot pārliecības, ka Zaļo un zemnieku savienība varētu iegūt absolūtu balsu vairākumu Saeimā, tādējādi nodrošinot stabilu valdības vadīšanu četru gadu garumā. "Ja nav tāda rezultāta, tad ir skaidrs, ka man būtu jāpaliek strādāt parlamentā, un es domāju, ka mans darbs parlamentā no valstiskā viedokļa būtu mazāk saprātīgs nekā palikt strādāt Ventspilī," sacīja Lembergs, piebilstot, ka arī, lai sakārtotu parlamenta darbu, ir vajadzīgs stabils vairākums.

Pēc Lemberga atteikšanās būt ZZS saraksta augšgalā Rīgas apgabalā, pirmais numurs visticamāk tiks atdots ZZS līdzpriekšsēdētājam, vides ministram Raimondam Vējonim, pieļāva Brigmanis. Saraksta augšgalā varētu būt arī deputāts un komponists Imants Kalniņš, kas nesen no TB/LNNK pārnācis uz Latvijas Zemnieku savienību, raidījuma "Degpunkts" vadītājs Kārlis Seržants un Saeimas deputāts, narkologs Jānis Strazdiņš, stāstīja Brigmanis.

Jau ziņots, ka pavasarī Saeimā bija iesniegti grozījumi vēlēšanu likumā, kas cita starpā ļautu pašvaldības deputātam pēc ievēlēšanas Saeimā izvēlēties, kuru mandātu saglabāt, taču vēlāk viens no priekšlikuma iesniedzējiem Oskars Kastēns (LPP/LC) savu parakstu atsauca un priekšlikums nenonāca līdz izskatīšanai. Līdz ar to Saeimā ievēlētais pašvaldības deputāts zaudē savu iepriekšēju mandātu.

Ja Lembergs kandidētu, viņš to darītu Rīgas apgabalā, veidojot konkurenci apvienībai "Par Labu Latviju", kuras sarakstā galvgalī, visticamāk, būs Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers (LPP/LC).

VL-TB/LNNK sarakstu līderi – Kurzeme, Zemgale, Latgale

http://www.delfi.lv/news/national/politics/vl-tblnnk-sarakstu-lideri--rasnacs-dzintars-berzins-paradnieks-un-tabuns.d?id=33151975 22 Jul, 2010


Apvienība "Visu Latvijai!"- "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK" (VL-TB/LNNK) Saeimas vēlēšanu kandidātu saraksti vēl ir saskaņošanas procesā, taču ir droši zināmi pirmie četri sarakstu līderi katrā no vēlēšanu apgabaliem, informē apvienība.

Ar pirmo numuru Kurzemes vēlēšanu apgabalā startē TB/LNNK valdes priekšsēdētāja vietnieks Gaidis Bērziņš, ar otro – "Visu Latvijai" valdes loceklis Jānis Iesalnieks, ar trešo – Talsu ģimnāzijas direktore un TB/LNNK valdes locekle Inguna Raituma, bet ar ceturto – "Lauku sēta pilsētā" projekta asistents Raivis Blumfelds ("Visu Latvijai").

Zemgales vēlēšanu apgabalā apvienības saraksta pirmajā vietā ir "Visu Latvijai" līdzpriekšsēdētājs Imants Parādnieks, otrajā vietā – satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK), trešajā vietā – Latviešu nacionālistu kluba vadītājs Jānis Sils (bezpartejiskais), bet ceturtajā – Saeimas deputāts Juris Dobelis (TB/LNNK).

Savukārt Latgales vēlēšanu apgabalā ar pirmo kārtas numuru kandidē Saeimas deputāts Pēteris Tabūns (TB/LNNK), ar otro – Latgales studentu centra valdes loceklis Mareks Gabrišs ("Visu Latvijai" biedra kandidāts), ar trešo – Balvu novada domes deputāts Pēteris Kalniņš (TB/LNNK). Savukārt ceturtajā vietā ir bijusī Daugavpils teātra direktore Inese Laizāne ("Visu Latvijai" biedra kandidāte).

Jau ziņots, ka TB/LNNK un partija "Visu Latvijai" jūlija sākumā nodibināja jaunu politisko partiju apvienību un kopīgi startēs rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās.

VL-TB/LNNK sarakstu līderi – Riga, Vidzeme

http://www.delfi.lv/news/national/politics/vl-tblnnk-sarakstu-lideri--rasnacs-dzintars-berzins-paradnieks-un-tabuns.d?id=33151975 Defli, 22. jul.



Apvienība "Visu Latvijai!"- "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK" (VL-TB/LNNK) Saeimas vēlēšanu kandidātu saraksti vēl ir saskaņošanas procesā, taču ir droši zināmi pirmie četri sarakstu līderi katrā no vēlēšanu apgabaliem, informē apvienība.



Rīgas vēlēšanu apgabalā apvienības saraksta pirmajā vietā ir Saeimas deputāts Dzintars Rasnačs (TB/LNNK), otrajā vietā – "Visu Latvijai" (VL) valdes loceklis Einārs Cilinskis, trešajā – sabiedriskās organizācijas "Vītolu fonds" padomes locekle un kādreizējā partijas "Jaunais laiks" (JL) biedre Laura Bulmane (šobrīd bezpartejiskā). Savukārt ar ceturto numuru startē "Visu Latvijai" valdes loceklis Dmitrijs Mironovs.

Vidzemes vēlēšanu apgabalā pirmie četri kandidāti ir "Visu Latvijai" līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars, satiksmes ministra biroja vadītājs Emīls Jakrins (TB/LNNK), Saeimas deputāts Visvaldis Lācis ("Visu Latvijai") un Valmieras pilsētas domes deputāts Romāns Naudiņš (TB/LNNK).

Ar pirmo numuru Kurzemes vēlēšanu apgabalā startē TB/LNNK valdes priekšsēdētāja vietnieks Gaidis Bērziņš, ar otro – "Visu Latvijai" valdes loceklis Jānis Iesalnieks, ar trešo – Talsu ģimnāzijas direktore un TB/LNNK valdes locekle Inguna Raituma, bet ar ceturto – "Lauku sēta pilsētā" projekta asistents Raivis Blumfelds ("Visu Latvijai").

Zemgales vēlēšanu apgabalā apvienības saraksta pirmajā vietā ir "Visu Latvijai" līdzpriekšsēdētājs Imants Parādnieks, otrajā vietā – satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK), trešajā vietā – Latviešu nacionālistu kluba vadītājs Jānis Sils (bezpartejiskais), bet ceturtajā – Saeimas deputāts Juris Dobelis (TB/LNNK).

Savukārt Latgales vēlēšanu apgabalā ar pirmo kārtas numuru kandidē Saeimas deputāts Pēteris Tabūns (TB/LNNK), ar otro – Latgales studentu centra valdes loceklis Mareks Gabrišs ("Visu Latvijai" biedra kandidāts), ar trešo – Balvu novada domes deputāts Pēteris Kalniņš (TB/LNNK). Savukārt ceturtajā vietā ir bijusī Daugavpils teātra direktore Inese Laizāne ("Visu Latvijai" biedra kandidāte).

Jau ziņots, ka TB/LNNK un partija "Visu Latvijai" jūlija sākumā nodibināja jaunu politisko partiju apvienību un kopīgi startēs rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās

trešdiena, 2010. gada 21. jūlijs

Klaužs beidzot pamet TP frakciju

21. jūlijs 2010,
http://www.delfi.lv/news/national/politics/klauzs-beidzot-pamet-tp-frakciju.d?id=33132247

No Tautas partijas (TP) Saeimā ievēlētais deputāts Jānis Klaužs, kurš šogad nepārreģistrējās partijā, beidzot uzrakstījis oficiālu iesniegumu par izstāšanos no TP frakcijas, portālam "Delfi" apstiprināja frakcijas konsultante Sarmīte Kolāte.



Kolāte atzina, ka Klaužs otrdien uzrakstījis iesniegumu par izstāšanos un to saņēmusi arī frakcija. Iesniegums nonācis arī Saeimas Prezidijā, un ceturtdien tas lems par Klauža izslēgšanu no TP frakcijas, portālam "Delfi" pastāstīja Saeimas sekretāra biedrs Andrejs Klementjevs (SC).

Tāpat Prezidijs ceturtdien lems par jaunas frakcijas izveidošanu – šādu iesniegumu un jaunveidojamās frakcijas nolikumu ir iesnieguši Nacionālās apvienības VL-TB/LNNK pārstāvji. Kā skaidro Klementjevs, šajā frakcijā vairs nebūs Imanta Kalniņa, bet būs Visvaldis Lācis.

Kā ziņots, Klaužs 10.Saeimas vēlēšanās kandidēs no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) saraksta. Tāpat darīs arī Kalniņš, kurš izstājies no TB/LNNK. Visticamāk, drīzumā abi pievienosies ZZS frakcijai.

otrdiena, 2010. gada 20. jūlijs

Apvienība "Par labu Latviju" ("PLL") izraudzījusies ministru amatu kandidātus

Latvijas Avīze, 19. jūlijs, 2010:
Apvienība "Par labu Latviju" ("PLL") izraudzījusies ministru amatu kandidātus darbam
nākamajā valdībā. Vislielākās neskaidrības "PLL" pagaidām ir ar premjera amata
kandidātu, kuru plānots nosaukt augustā.
Šim amatam no partijas pretendē četri kandidāti – "PLL" valdes priekšsēdētājs Guntis Ulmanis, Tautas partijas priekšsēdētājs Andris Šķēle, LPP/"LC" priekšsēdētājs Ainārs Šlesers un Ogres mērs Edvīns Bartkevičs ("Ogres novadam").
Aizsardzības ministra amatam "PLL" virza Saeimas deputātu Juri Dalbiņu (TP) vai bijušo robežsardzes priekšnieku Gunāru Dāboliņu.
Ārlietu ministra amatam "PLL" virza bijušo ministru Māri Riekstiņu (TP) vai Saeimas deputātu Andri Bērziņu (LPP/"LC").
Attīstības ministra amatam – bijušo pašvaldību lietu ministru Edgaru Zalānu (TP) vai A. Šleseru. Finanšu ministra amatam – A. Škēli vai Mārtiņu Zemīti (TP).
Tieslietu un sabiedriskās kārtības ministra amatam – bijušo iekšlietu sistēmas darbinieku
Imantu Bekešu,
izglītības un kultūras ministra amatam – bijušo kultūras ministri Helēnu
Demakovu (TP) vai Saeimas deputāti Karinu Pētersoni (LPP/"LC").
Ģimenes, veselības un sociālo lietu ministra amatam plānots virzīt Saeimas deputātu Aināru Baštiku (LPP/"LC"), bet
dabas un zemkopības ministra amatam plānots virzīt AS "Rīgas Centrāltirgus" vadītāju Daini Liepiņu (LPP/"LC") vai uzņēmēju Ati Sausnīti.
"PLL" pārstāvji vairāk kārt norādījuši, ka pēc vēlēšanām rosinās grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā, paredzot apvienot vairākas ministrijas.”

SC draud ar Maskavas atbalstītu bruņotu apvērsumu Latvijā

Urbanovičs draud ar Biškeku Latvijā; eksperts: tas ir bīstams salīdzinājums.
http://www.diena.lv/lat/politics/hot/urbanovics-ja-musu-plans-neizdosies-latvija-bus-biskeka

Saskaņas centrs var strādāt ar visām partijām, taču vispirms rosinu vienoties par to republiku, kuru mēs veidosim – par to formulu, pēc kuras strādās jaunā valdība, intervijā avīzei Telegraf saka Saskaņas centra (SC) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs. Ja neizdosies īstenot viņa redzējumu, Latvijā «būs Biškeka*», teic politiķis.

«Mēs saviem partneriem, ar kuriem runājam jau tagad, sakām – lai tie, kuri ir ievēlēti Saeimā, tur arī sēž. Premjeru izvēlēsimies pēc programmas, ko savstarpēji saskaņosim. Bet par izpildītājiem – ministriem – pieņemsim labākos nozaru profesionāļus,» saka J.Urbanovičs.

Viņš arī norāda, ka «nevarēs ne Ainārs, ne Andris, ne Aivars man pateikt, ka šis ir neitrāls cilvēks, ja es zinu, ka nav. Jāņem tie, kuri gatavi strādāt visiem, kuriem ir karjeras ambīcijas». Un tādi cilvēki esot.

J.Urbanovičs uzskata, ka šie cilvēki ir jānoalgo uz četriem gadiem un jānodrošina ar visu nepieciešamo, lai «nebūtu partiju uzraudzības pār dažām ministrijām». Partiju uzraudzību pār jauno valdību pēc vēlēšanām J.Urbanovičs redz kā kopīgu koalīcijas uzraudzību pār premjeru un viņa komandu. Uz citiem noteikumiem viņš neesot gatavs parakstīties.

Avīzes vaicāts, ko viņam par to atbildējuši Aivars, Andris un Ainārs, J.Urbanovičs teica, ka neviens neesot teicis «nē». Tikai norādījuši, ka «kaut kas tāds nekad nav bijis».

Taču arī tādas situācijas, kāda ir tagad, nekad iepriekš nav bijis, bilst J.Urbanovičs. «Ja to neizdosies izdarīt, būs Biškeka,» saka SC frakcijas vadītājs.

«Bīstams un neveiksmīgs salīdzinājumus, kas varētu norādīt uz vājas pozīcijas apzināšanos,» par J.Urbanoviča izteikumu saka politologs Andris Sprūds. «Maigi izsakoties, šāds izteikums man šķita pārsteidzošs. To var uzskatīt arī par priekšvēlēšanu kampaņas daļu. Priekšvēlēšanu laikā partijas izmanto visus līdzekļus - gan labus, gan bailes un bažas raisošus. Iespējams, Urbanovičš nav apzinājies salīdzinājuma bīstamību vai arī šādi izteicies, jūtot vāju pozīciju,» saka politologs.

«Nelabvēlīgu apstākļu sakritības gadījumā šādi notikumi ir iespējami. Tas nav izslēdzams,» par iespējamību, ka Latvijā varētu risināties Kirgizstānai līdzīgi notikumi, atzīst A.Sprūds. Kā vienu no veicinošiem apstākļiem politologs min spēcīgu radikāļu savairošanos.

Jau ziņots, ka ar SC, kuram prognozē lielu atbalstu Saeimas vēlēšanās, ir gatavi pēc vēlēšanām sadarboties gandrīz visi politiskie spēki, piesardzīgāki savos izteikumos ir partiju apvienība Vienotība.

* Kirgizstānas galvaspilsēta, kur šogad pavasarī opozīcija pārņēma varu valstī, bet ielu sadursmēs bojā gāja daudzi simti cilvēku. Vēlāk nemieri izpletās citos valsts rajonos.

trešdiena, 2010. gada 14. jūlijs

SC saraksta līderi

http://www.delfi.lv/news/national/politics/zinami-sc-saraksta-lideri-kandides-dolgopolovs-un-adamsons.d?id=32998825
13. jūl, 2010

Aģentūras LETA rīcībā nonākusi informācija par apvienības "Saskaņas centrs" (SC) deputātu kandidātu saraksta līderiem rudenī gaidāmajās 10.Saeimas vēlēšanās.

Rīgā ar pirmo numuru kandidēs Saeimas frakcijas vadītājs un partijas premjera amata kandidāts Jānis Urbanovičs, ar otro numuru - Rīgas domnieks Sergejs Dolgopolovs, bet ar trešo - Saeimas deputāts Andrejs Klementjevs.

Vidzemē pirmais numurs būs Ivanam Klementjevam, bet ar otro numuru kandidēs Rīgas domnieks Jānis Ādamosns.

Latgalē pirmais numurs būs Jānim Tutinam, Kurzemē - Saeimas deputātam Valērijam Agešinam, bet Zemgalē - Saeimas deputātam Vitālijam Orlovam.

SC deputātu kandidātu sarakstu galvenokārt veido jau esošie Saeimas deputāti un Rīgas domnieki.

pirmdiena, 2010. gada 12. jūlijs

Sanita Stelpe, PS, #7 Rīgas saraksts


http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND10.kandid2?NR1=5&cbutton=12321031929

Dzimšanas gads: 1970
Ārvalstu pilsonība: nav
Dzīves vieta: Rīga
Izglītība: augstākā
Pabeigtas šādas mācību iestādes: Latvijas Universitāte, 2008, sabiedrības vadības maģistrs
Latvijas Universitāte, 2006, sociālo zinātņu bakalaurs
Darba vietas un amati: Politiskā partija "Pilsoniskā savienība", biroja vadītāja
   Politisko partiju apvienība "Vienotība", biroja vadītāja
   Latvijas Kvalitātes asociācija, izpilddirektora v.i.
Valsts valodas prasmes pašnovērtējums: dzimtā
Tautība: latviete
Ģimenes stāvoklis: šķīrusies
Īpašumi:
1. Kandidāta īpašumā vai valdījumā (arī sakarā ar nodibināto aizbildnību vai aizgādnību) esošie nekustamie īpašumi (to veids un atrašanās vietas)
māja ar zemi (1/2 domājamā daļa) Rīga (īpašumā)
   zeme Jelgavas novads (īpašumā)
2. Kandidātam piederošie valsts institūcijās reģistrējamie transportlīdzekļi (sauszemes, gaisa un ūdens transporta līdzekļi - to veids, izlaides un reģistrācijas gads)
   automašīna VW Golf , izl.gads:2004, reģ.gads:2004
   automašīna Audi A4 , izl.gads:2000, reģ.gads:2008
4. Kandidāta parādsaistību summa, ja parādsaistību vērtība katrā gadījumā atsevišķi vai kopā pārsniedz 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas
4629,91 LVL

Sanitas fotogrāfija un apraksts PS mājas lapā:
http://www.pilsoniska-savieniba.lv/?&s=1279526559&fu=i&id=1280158717

Izglītība: sabiedrības vadības maģistra grāds LU Ekonomikas un vadības fakultātē
Nodarbošanās: VIENOTĪBAS un PS biroja vadītāja, VIENOTĪBAS Rīgas reģionālās apvienības līdzpriekšsēdētāja
Iepriekšējā darba pieredze: Latvijas Kvalitātes asociācijas izpilddirektore, Latvijas Bankas kvalitātes vadītāja, lektore Ekonomikas un kultūras augstskolā, kvalitātes vadības sistēmu konsultante, auditore
Hobiji: ceļošana, literatūra un zīmēšana

Sanitas apraksts par sevi:
http://sanita-stelpe.1w.lv/

Vienotība.
Politikā iesaistījos tieši tāpēc, ka manā izpratnē Latvijā katastrofāli kritusies sabiedrības iesaistīšana politiskajos procesos, uzticība valdībai ir kritiski zema. Pajautāju sev, vai pati esmu kaut ko darījusi, lai būtu labāk, un vai varu izdarīt kaut ko vairāk, kā līdz šim? Sapratu, ka mana izglītība un pieredze dod man iespēju darīt daudz, daudz vairāk! Es atnācu uz Pilsonisko savienību un nu esmu Vienotībā.

Kāpēc Vienotība?
Uzskatu, ka sīkpartiju sistēma ir vēl viens Latvijas bēdu stāsts. Veidojot lielas un iekšēji demokrātiskas organizācijas, mēs varam izskaust kabatas jeb tā dēvētās saimnieku partijas. Varbūt sadrumstalotai Latvijas politiskajai videi tas nav viegls uzdevums – „pierīvēšanās” process ir grūts, bet, kā dzied kādā latviešu dziesmā „ne jau no glaimiem, drīzāk no strīdiem taisnības sani aug ...”. Negribētu teikt, ka strīdi ir risinājums, šeit es domāju – iekšēju diskusiju un viedokļu apmaiņu. Līdz ar to, mana ciešākā pārliecība ir tāda, ka Vienotība ir ne tikai spēcīgs, demokrātisks un taisnīgs politiskais spēks, bet arī pozitīva tendence visā Latvijas politikā un sabiedrībā!

Mana vīzija par nākotnes Latviju ir valsts, ar kuru tās pilsoņi lepojas, valsts, kurā mēs vēlamies dzīvot, valsts, ar kuru mūsu bērni grib saistīt savu nākotni. Tāda Latvija, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela un droša par nākotni, kurā cilvēks var piepildīt savas dzīves mērķus, būt brīvs, radošs, veiksmīgs, kur katrs apzinās un uzņemas atbildību par savu izvēli un rīcību.

Ko es gribu izdarīt? Esmu pārliecināta, ka jebkuras organizācijas, iekārtas vai valsts pārvaldes pamatā ir sakārtota sistēma. Gribu ar savām zināšanām, pieredzi un darbu piedalīties tādas valsts pārvaldes un likumdošanas sistēmas veidošanā, kas būtu ātra, efektīva un orientēta uz Latvijas iedzīvotāju interesēm.
Latvijas augstskolām un pētniecības institūtiem jākļūst par jauno ideju centriem, ekonomikas virzītājspēku, veicinot augstas pievienotās vērtības produktu rašanos. Es vēlos panākt, lai valsts budžeta apmaksāto studiju vietu skaits līdz 2014.gadam pakāpeniski palielinātos līdz trim ceturtdaļām un lai 70% no valsts zinātnes un pētniecības budžeta līdzekļiem tiktu novirzīti augstskolām.
Vairāk kā 90% IKP valstī dod mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) sektors. Lai nodrošinātu pašu mazāko uzņēmumu veiksmīgu attīstību, jānodrošina kvalitatīvs dialogs ar valsti, kurš patiesi pārstāv uzņēmēju, nevis lobē šauras grupas intereses. Es apņemos strādāt pie sabiedrisko organizāciju (NVO sektora) reālas iesaistes sadarbībā ar valsti un lēmumu pieņemšanā, kā arī atbalsta programmu izstrādē mazajiem uzņēmējiem.
Labi funkcionē tikai tādas sistēmas un mehānismi, kuri darbojas konkrētam mērķim, savu uzdevumu veic ar pirmo reizi un nedara lietas divreiz. Tā būtu jāstrādā arī valsts pārvaldei. Es strādāšu, lai panāktu, ka visi procesi, kuri ir valsts pārvaldes sistēmā, ir vērsti uz rezultātu un attaisno tajos ieguldītos resursus.
Mana kompetence un pieredze.
Mana darba pieredze un izglītība ir saistītas ar kvalitātes vadību un vadības zinībām, man ir padziļināta izpratne par sistēmpieeju jeb procesa orientētu pieeju jebkuras organizācijas darbībai. Zināšanas un prasmes sistēmu izvērtēšanā un veidošanā ir noderīgas arī vērtējot administratīvos un vadības procesus valsts pārvaldē.
8 gadu ilgā pieredze strādājot Latvijas Kvalitātes asociācijā ir devusi milzīgu izpratni par NVO darbu. Ar asociācijas deleģējumu esmu darbojusies mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) padomē, Standartizācijas padomē, sadarbojusies ar citām profesionālām un nozaru organizācijām. Papildus savai darbībai vadības sistēmu jomā daudz esmu saskārusies ar MVU darba specifiku, gan darbojoties MVU padomē, gan konsultējot virkni mazo uzņēmumu, gan izveidojot un kādu laiku apsaimniekojot savu mazo jeb mikrouzņēmumu.

Maģistra grādu esmu ieguvusi sabiedrības vadībā un divus pēdējos gadus, atbilstoši šai izglītībai, strādāju partijā un cenšos iesaistīties vēlēšanu procesos un politisko procesu veidošanas darbā.
Brīvajā laikā es labprāt lasu grāmatas un ceļoju. Gan viena, gan otra nodarbe man ļauj nomainīt vidi, kurā atrodos darbā, uzlādē un bieži vien palīdz sakārtot domas.
Ceļošanai izvēlos kā Latvijas āres, tā arī pasaules plašumus. Grāmatas dalu divās kategorijās „vērtīgās” un „garšīgās”. Gluži tāpat kā daži ēdieni, arī dažas grāmatas mēdz piederēt pie abām šīm grupām. Ja ar tādu sastopos, esmu patiesi laimīga!
Mūsdienās bieži vien cilvēks ar vārdiem „brīvais laiks” apzīmē nevis laiku, kad nestrādā, bet laiku, kad neatrodas savā darba vietā. Savukārt hobiji kļūst arvien nozīmīgāki cilvēku dzīvē, jo tas ir veids, kā atpūsties un sevi pilnveidot šodienas saspringtajā laikā. Arī es piederu pie šīs kategorijas

Jaunās paaudzes ienākšana: Ieva Nikoleta Dāboliņa

Dzimusi 1970.gadā, Latvijas Universitātē 2006.gadā ieguvusi sociālo zinātņu bakalaura un 2008.gadā sabiedrības vadības maģistra grādu. Divu bērnu māmiņa, kas šajā Latvijā grūtajā laikā uzņēmusies rūpes vēl par diviem pamestiem bērniem.

Sanitas Stelpes uzskatus un interesi par Latvijas vēsturi veidojusi vecmāmiņa. Mājās tika daudz runāts par vēsturi, jo līdzīgi kā daudzās ģimenēs, viens vectēvs 1941.gadā tika izsūtīts uz Sibīriju, otrs kara beigās devās trimdā. Sanita jau kā vecāko klašu skolniece aktīvi iesaistījās Atmodas laika notikumos un vidusskolas pēdējā klasē kopā klasesbiedriem vāca parakstus par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu.

„Pilsoniskās Savienības” un partiju apvienības „Vienotība” biroja vadītāja politikā darbojas kopš partijas dibināšanas 2008.gadā un īsā laikā pierādījusi sevi kā nākotnes Latvijas politiķi un sabiedrisku darbinieci. Partiju apvienības izveidošana lielā mērā ir viņas spēju un darba rezultāts.

Sanita Stelpei ir izcilas dotības panākt konstruktīvu un mērķtiecīgu darbu organizācijā. Stiprās puses – sievišķība un sabiedriskais šarms, tolerance un diplomātija, prasme vienot un vienoties augstāku mērķu labā, augstas darba spējas, laba politiskās situācijas izpratne.

svētdiena, 2010. gada 11. jūlijs

Ģirts Valdis Kristovskis PS #1 Rīgas saraksts

http://www.gramata21.lv/users/kristovskis_girts/
tiesību zinātņu maģistrs,
valsts un politisks darbinieks.
Apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (2000. g.)
un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.

Dzimis 1962. g. 19. februārī Ventspilī.
Beidzis Ventspils rajona Zūru astoņgadīgo skolu (1976. g.), Ventspils 1. vidusskolu (1979. g.), RPI Arhitektūras un celtniecības fakultāti būvinženiera specialitātē (1984. g.), LU Juridisko fakultāti (1995. g.).

Ieguvis tiesību zinātņu maģistra grādu (1998. g.). Zināšanas papildinājis Aizsardzības vadības institūtā ASV (1995. g.). Bijis NATO stipendiāts - individuālais pētnieks par nacionālās drošibas tematiku (1997. g.). Publicējis brošūru "Nacionālā drošība Latvijas parlamentārās demokrātijas apstākļos" (R., 1999. g.).
Darba gaitas uzsācis 1984. g. Starpkolhozu ražošanas un apgādes uzņēmuma Ventspils nodaļā par vecāko inženieri konstruktoru, kur strādājis līdz 1989. gadam.

Bijis LTF Ventspils novada nodaļas priekšsēdētājs (1989-1990). Ievēlēts parAP deputātu (1990. g.), darbojies Aizsardzības un iekšlietu komisijā; vienlaikus bijis LR Zemessardzes štāba priekšnieks (1991-1993), Ventspils TDP deputāts (1989-1994). 1993. gadā ievēlēts par 5. Saeimas deputātu, bijis LR iekšlietu ministrs (1993-1994), kā ari Aizsardzības un iekšlietu komisijas loceklis (1993-1995) un ministru prezidenta padomnieks aizsardzības un drošības jautājumos (1995. g.).

Ievēlēts 6. Saeimā, kur 1996.-1998. g. darbojies Aizsardzības un iekšlietu komisijā un Eiropas lietu komisijā. Kopš 1998. gada novembra ir 7. Saeimas deputāts, Aizsardzības un iekšlietu komisijas loceklis, no 1998. gada 26. novembra - LR aizsardzības ministrs.
Iesaistījies Atmodas procesos, bijis LTF biedrs (1988-1993), Vides aizsardzības kluba biedrs (1988-1991), vēlāk viens no "Kluba - 21" dibinātājiem (1993. g.) un partijas "Savienība Latvijas ceļš" biedrs (1993-1998). No 1998. gada aprīļa ir apvienības TB/LNNK biedrs.

Apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (2000. g.) un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.
Precējies. Sieva Ilze Rūdolfa-Kristovska ir Nacionālā teātra aktrise, ģimenē 2 meitas -Ieva un Emīlija Zelma.
Bijis sporta meistars šķēpa mešanā, joprojām spēlē basketbolu, nodarbojas ar publicistiku un literāriem mēģinājumiem, velta laiku ģimenes īpašuma sakārtošanai.

Delnas informācija uz 2009. gada Rīgas domes vēlēšanām:
http://www.delna.lv/lat/ps-riga/2356--1-girts-valdis-kristovskis-*-*/
Pamats bažām !!!!!!!!!Eiropas Parlamenta deputāts.
1. Pret personu ir izvirzīta apsūdzība par iespējamu iesaisti koruptīvās darbībās (kukuļošana, dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana utt.)
Nav informācijas.

2. Atbildīgā institūcija ir konstatējusi, ka persona ir atradusies interešu konfliktā
2001.gadā Valsts ieņēmumu dienests (VID) saskatīja interešu konfliktu toreizējā aizsardzības ministra Ģ.V.Kristovska rīcībā, gadu iepriekš pieņemot Lielbritānijas militārā uzņēmuma "British Aerospace Defence Systems Limited" ("BAE Systems") piedāvājumu apmeklēt Lielbritāniju par uzņēmuma līdzekļiem un apmeklējot uzņēmuma rīkotu izstādi. „BAE Systems" bija viens no četriem pretendentiem Igaunijas izsludinātajā konkursā par radaru piegādi Baltijas gaisa telpas novērošanas sistēmai (BALTNET). Konkursa vērtēšanas komisijā ietilpa Ģ.V.Kristovska padomnieks un konsultants.

Ģ.V.Kristovskis laikrakstam „Diena“ tolaik apgalvoja, ka tā neesot dāvana, jo izstādes un augstu britu amatpersonu apmeklēšana esot smags, intensīvs darbs, nevis izprieca. Viņš neatzina interešu konflikta situāciju, uzsverot, ka konkursu par radaru piegādi, kurā piedalījās "BAE Systems", izsludināja Igaunija, un viņš pats žūrijā neesot, tāpēc nevarot ietekmēt tās lēmumu. „BAE Systems" konkursā neuzvarēja. VID nolēma Ģ.V.Kristovski nesodīt par interešu konfliktu, jo pārkāpumam esot iestājies noilgums. Premjerministrs Andris Bērziņš izteica brīdinājumu par ministram neatbilstošu rīcību.
Avoti: Diena, NRA, LETA

3. Persona ir ar apšaubāmu reputāciju saistībā ar iespējamu neētisku rīcību vai iesaisti koruptīvās darbībās
1997.gadā prese norādīja, ka Ģ.V.Kristovskis ir pārkāpis Korupcijas novēršanas likumu, jo Uzņēmumu reģistrā joprojām minēts kā SIA "Latvijas vairogs" valdes loceklis. Šāds pārkāpums tobrīd tika konstatēts 33 deputātiem. Ģ.V.Kristovskis vēstulē laikrakstam “Diena” toreiz skaidroja, ka 1992.gada 28.maijā dibinātā SIA „Latvijas vairogs“ ir veidota ar mērķi veicināt nodrošinājumu Zemessardzei. Valdē Ģ.V.Kristovskis ievēlēts kā toreizējais Zemessardzes štāba priekšnieks, šo amatu atstājis 1993.gada augustā. Ģ.V.Kristovskis esot sazinājies ar uzņēmuma dibinātājiem un 1997.gada jūnijā sākumā Uzņēmumu reģistrā bija iecerēts iesniegt dokumentus par SIA "Latvijas vairogs" likvidāciju. Šajā laikā daudzi uzņēmumi nebija laikus iesnieguši ziņojumus Uzņēmumu reģistram par to, ka valsts amatpersonas jau ilgāku laiku neieņem amatus dažādos uzņēmumos.
Avots: Diena, LETA

1999. gadā Ģ.V.Kristovskis Latvijas Nacionālā teātra trupas sastāvā pavadīja atvaļinājumu Ēģiptē, teātra festivālā. Trupas sarakstā Ģ.V.Kristovskis bija ierakstīts kā teātra producents. Kā fiktīvam teātra trupas dalībniekam toreizējam aizsardzības ministram Ēģiptē tika segti visi uzturēšanās izdevumi. Tos apmaksāja septiņi, astoņi Ventspils un Rīgas uzņēmumi. Lai gan faktiski Ģ.V.Kristovskis nebija trupas sastāvā, viņš uzskatīja, ka viņam kā “nosacītam izrādes producentam” - jo Ģ.V.Kristovskis bija sponsorējis sievas, teātra aktrises Ilzes Rūdolfas līdzdalību festivālā - šāds bezmaksas brauciens pienāktos.
Avots: Diena

4. Personai ir lieli skaidrās naudas uzkrājumi un neskaidri finanšu darījumi
Nav informācijas.

5. Ieņemamie amati un ziedojumi
Nav informācijas.

6. Persona vairākkārtīgi ir mainījusi politiskās partijas
Ģ.V.Kristovskis 1998. gada maijā izstājies no savienības "Latvijas ceļš" un tūlīt tika uzņemts TB/LNNK partijā un Saeimas frakcijā.
2008.gadā izstājies no partijas TB/LNNK, paziņojis par jaunas partijas veidošanu. Kopā ar Sandru Kalnieti izveidojis Pilsonisko savienību.

Ziņas no VID datubāzes:http://www6.vid.gov.lv/vid_pdb/vad_data.asp
Valsts amatpersonas deklarācija
Atgriezties uz valsts amatpersonas deklarāciju sarakstu Deklarācijas veids: Kārtējā gada deklarācija - par 2009. gadu
Vārds uzvārds: ĢIRTS-VALDIS KRISTOVSKIS
Darbavieta: 'RĪGAS DOMES FINANŠU DEPARTAMENTS'
Amats: Deputāts
Iesniegta VID: 09.04.2010

2. Citi amati, kurus deklarācijas iesniedzējs ieņem papildus valsts amatpersonas amatam (t.sk. amati biedrībās, nodibinājumos, politiskajās, reliģiskajās organizācijās un arodbiedrībās), un citi darbi, kurus deklarācijas iesniedzējs strādā, kā arī informācija par uzņēmuma līgumiem vai pilnvarojumiem, kuros noteiktās saistības tas pildaAmata nosaukums, darbi, informācija par uzņēmuma līgumiem un pilnvarojumiem Juridiskās personas nosaukums; fiziskās personas vārds un uzvārds Juridiskai personai - reģistrācijas numurs Komercreģistrā un juridiskā adrese
Pašnodarbinātā persona ĢIRTS-VALDIS KRISTOVSKIS -
Partijas pr-js "Pilsoniskā savienība" 40008127894 Latvija, Rīga, Aspazijas bulvāris 24 - 10
valdes pr-js "KALPAKA PIEMINEKĻA FONDS" 40008070843 Latvija, Rīga, Smilšu 20
Amatpersona "Demokrātiski patriotiskā biedrība" 40008124332 Latvija, Rīga, Nāras 5

3. Deklarācijas iesniedzēja īpašumā (kopīpašumā), valdījumā vai lietošanā esošie nekustamie īpašumi (arī tie, kurus tas nomā no citām personām un kuri atrodas tā valdījumā sakarā ar nodibināto aizbildnību vai aizgādnību)Nekustamā īpašuma veids Nekustamā īpašuma atrašanās vieta (valsts, pilsēta/apdzīvota vieta) Atzīme par to, vai ir īpašumā (kopīpašumā), valdījumā vai lietošanā Ja ir valdījumā, lietošanā vai kopīpašumā, norādīt īpašnieka vai līdzīpašnieka vārdu un uzvārdu
zeme un māja Latvija, Ventspils īpašumā -
Dzīvoklis Latvija, Ventspils kopīpašumā JĀNIS JANSONS
zeme un māja Latvija, Ventspils nov. kopīpašumā JĀNIS JANSONS
zeme Latvija, Ventspils nov. īpašumā -
zeme un māja 1/2 domājamās daļas Latvija, Zemgales priekšpilsēta kopīpašumā VALDA BIRZIŅA
zeme un māja Latvija, Apes nov. kopīpašumā JĀNIS JANSONS

4. Komercsabiedrības, kuru dalībnieks, akcionārs vai biedrs ir deklarācijas iesniedzējs, kā arī norāde, ka deklarācijas iesniedzējs ir individuālais komersants. Deklarācijas iesniedzējam piederošās kapitāla daļas, akcijas un vērtspapīri (privatizācijas un kompensācijas sertifikātiem norāda tikai skaitu)Vērtspapīru emitenta nosaukums Reģistrācijas numurs Komercreģistrā un juridiskā adrese Vērtspapīru veids Skaits Summa (nominālvērtībā) Valūta
AS "SEB banka" 40003151743 Latvija, Ķekavas pag., Valdlauči, Meistaru 1 Latu rezerves fonda apliecības 46504,3070 65.225,08 LVL

5. Deklarācijas iesniedzējam piederošie reģistrējamie transportlīdzekļi, kā arī tā valdījumā vai lietošanā esošie transportlīdzekļi un transportlīdzekļi, kurus tas ir iegādājies uz līzinga līguma pamataTransportlīdzekļa veids Marka Izlaides gads Reģistrācijas gads
vieglā automašīna Jaguar 2006 2008

6. Deklarācijas iesniedzēja skaidrās un bezskaidrās naudas uzkrājumi, ja to summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas (attiecīgās valūtas vienībās)Skaidrās naudas uzkrājuma summa ar cipariem Valūta Skaidrās naudas uzkrājuma summa ar vārdiem
5000,00 LVL pieci tūkstoši lati
Bezkaidrās naudas uzkrājuma summa Valūta Bezskaidrās naudas uzkrājumu turētāja vai norēķinu kartes izdevēja nosaukums Juridiskai personai - reģistrācijas numurs Komercreģistrā un juridiskā adrese; fiziskās personas vārds un uzvārds
37.478,80 LVL AS "SEB banka" 40003151743 Latvija, Ķekavas pag., Valdlauči, Meistaru 1
6.460,24 EUR AS "SEB banka" 40003151743 Latvija, Ķekavas pag., Valdlauči, Meistaru 1
37.759,49 LVL Danske Bank A/S filiāle Latvijā 40103163202 Latvija, Rīga, Cēsu 31 / 8

7. Visi deklarācijas iesniedzēja iepriekšējā gadā gūtie ienākumi, piemēram, darba alga, piemaksas pie darba algas, prēmijas, honorāri, ienākumi no saimnieciskās un komercdarbības, apdrošināšanas izmaksas, kompensācijas, ienākumi no kustamās un nekustamās mantas realizācijas un nomas (īres), laimesti un dividendes, mantojumi, dāvinājumi un citi ienākumiIenākumu gūšanas vieta (avots) – juridiskās personas nosaukums, reģistrācijas numurs komercreģistrā un juridiskā adrese; fiziskās personas vārds un uzvārds Ienākumu veids Summa Valūta
ĢIRTS-VALDIS KRISTOVSKIS Ienāk. no saimn. darbības un komercdarb 226,98 LVL
'LATVIJAS REPUBLIKAS SAEIMA', 90000028300, Latvija, Rīga, Jēkaba 11 Alga 7246,70 LVL
AS "SEB banka", 40003151743, Latvija, Ķekavas pag., Valdlauči, Meistaru 1 procenti no depozīta noguldījuma 4241,85 LVL
AS "SEB banka", 40003151743, Latvija, Ķekavas pag., Valdlauči, Meistaru 1 procenti no depozīta noguldījuma 745,47 EUR
Danske Bank A/S filiāle Latvijā, 40103163202, Latvija, Rīga, Cēsu 31 / 8 procenti no depozīta noguldījuma 1193,49 LVL
Danske Bank A/S filiāle Latvijā, 40103163202, Latvija, Rīga, Cēsu 31 / 8 procenti no depozīta noguldījuma 928,91 EUR
Eiropas parlaments, T0900001831, Luksemburga, Luksemburga, "." pabalsts sakarā ar pilnvaru beigšanos 7412,37 EUR
Vārves pagasta zemnieku saimniecība "ZEĻĻI", 41201005717, Latvija, Vārves pag., "Zeļļi" Ienāk. no saimn. darbības un komercdarb 654,30 LVL

8. Deklarācijas iesniedzēja pārskata periodā veiktie darījumi, ja to summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgasDarījuma veids Summa Valūta
ziedojums partijai 4136,95 LVL
biedra naudas maksājums 9763,00 LVL

9. Deklarācijas iesniedzēja parādsaistības, kuru apmērs pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas
10. Deklarācijas iesniedzēja izsniegtie aizdevumi, kuru apmērs pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgasSumma ar cipariem Valūta Summa ar vārdiem
21500,00 LVL divdesmit viens tūkstotis pieci simti lati

11. Informācija par citiem faktiem, kas, pēc iesniedzēja domām, attiecas uz viņa mantisko stāvokli un tā izmaiņām deklarējamā periodā un nav norādīti citās deklarācijas sadaļās
12. Deklarācijas iesniedzēja laulātais, brāļi un māsas, vecāki (arī adoptētāji), bērni (arī adoptētie)Vārds, uzvārds Radniecība
EMĪLIJA-ZELMA KRISTOVSKA Meita
IEVA REINE Meita
ILZE RUDOLFA-KRISTOVSKA Sieva

http://redstar7.wordpress.com/2010/09/03/par-latvijas-rusifikaciju-un-partiju-sarakstiem-saeimas-velesanas/ :
Diemžēl Rīgā Vienotības cilvēks numur viens ir fenomenālais Ģirts-Valdis Kristovskis. Viņš savulaik ir paspējis darboties gan Tautas Frontē, gan Latvijas ceļā, gan tēvzemiešos, gan tagad arī PiSā. Vēl viņš ir bijis gan Aizsardzības ministrs, gan eiroparlamentārietis, gan tagad Rīgas domes deputāts. Tas jau nekas, ka Rīgas domi un balsojošos rīdziniekus Ģirts tagad vienkārši uzmetīs un ies Saeimā. Tā dara daudzi, Šleseru ieskaitot.Vēl atceros Ģirtu no viena raidījuma Latvijas radio 4. No sākuma viņš solījās, ka runās tikai latviski, bet jau pēc minūtēm 10 dzirdēju viņu apņēmīgi stomāmies krieviski… Man mazliet palika kauns, lai arī nekad neesmu par viņu balsojis.

ceturtdiena, 2010. gada 8. jūlijs

KNAB darbojas

KORUPCIJAS NOVĒRŠANAS UN APKAROŠANAS BIROJU nodibināja pēc ASV valdības stingras prasības. Tas nav paticis nevienam, kas nodarbojas ar krāpnieciskām lietām. Sevišķi Tautas partijai tas nepatika. A.Kalvītis pat noņēma toreizējo vadītāju A. Loskutovu. Oligarhi visu laiku ir centušies pakļaut biroju savai ietekmei. Mainījās tā vadītājs Par to kļuva Normunds Vilnītis. Viņa darbībai sekojam līdz. Mani neatstāj aizdomas, ka viņš ir blēžu ieliktenis. Nesen viņš sāka reorganizēt biroju. Pret to iebilda viņa vietnieki Juta Strīķe un ALVIS VILKS. Premjers Dombrovskis pieprasīja apturēt reorganizāciju. Sākās sūdzēšanās. Konfliktu izskatīja Nacionālās drošības padomes sēdē. Tajā Juris Dalbiņš ( TP) un Dzintars Jaundžeikers ( LPP/ LC) nobalsoja, aizstāvot Vilnīti. Rūpīgi šis konflikts analizēts nedēļas žurnālā ‘’ IR’ ’Nr 10 10-16.jūnijs 2010, kur teikts, ka Vilnīša plāni sakrīt ar politiķu vēlmēm vājināt KNAB. Savulaik Andris Šķēle vēlējies mazināt Jutas Strīķes ietekmi un ieteicis atbrīvoties no viņas. Vilnīša reorganizācija faktiski bija nodarboties ar sīkām lietām jeb imitēt darbu. Birojs it kā strādā, bet no tā maz jēgas. Tieši tādas ir oligarhu intereses. Pagaidām KNAB uzsākusi vērienīgu operāciju, arestējot 8 LATVENERGO darbiniekus un tās priekšsēdētāju Kārli MIĶELSONU . Izdarītas 30 kratīšanas, atrasti svarīgi pierādījumi. izņemti 250.000 eiro ,atmazgātās summas 1,13 miljoni latu. Tūlīt pēc aresta advokāts Rusanovs visas apsūdzības noliedza, bet tiesa nolēma apsūdzētos paturēt apcietinājumā. K.Miķelsons, kurš vēl nesen TV bija teicis, ka pelnīt 3000 Ls mēnesī ir pazemojoši, tika aizvests rokudzelžos. Vilnītis aizliedza J.Strīķei sniegt intervijas. Aizstāvība turpināja darboties – presē parādījās raksts, kas izteica versijas, ka vainīgas kaut kādas ārvalstu kompānijas. Zinot, ka Latvijā viss ir pērkams, nav ticības, ka uzvarēs taisnība. Pērkami žurnālisti sacerēs jaunas versijas. Nauda netiks taupīta. Aizdomas, ka Vilnītis ir marionete, pastiprinās. Advokāti prasīja mainīt apcietinātajiem drošības līdzekli. Tiesa 6.jūlijā apcietinātos paturēja apcietinājumā.

Demakova vēlas atgriezties politikā un kandidēs Saeimas vēlēšanās

http://www.delfi.lv/news/national/politics/demakova-velas-atgriezties-politika-un-kandides-saeimas-velesanas.d?id=32898983



07. jūlijs 2010

Bijusī kultūras ministre Helēna Demakova vēlas atgriezties politikā un rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās kandidēs no apvienības "Par labu Latviju" deputātu kandidātu saraksta, aģentūrai LETA apstiprināja Tautas partijas (TP) valdes loceklis Māris Kučinskis.

Demakova vēlēšanās kandidēs Zemgales vēlēšanu apgabalā.

Jau ziņots, ka Zemgales vēlēšanu apgabala līderis būs TP priekšsēdētājs un dibinātājs Andris Šķēle.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, 1959.gadā dzimusī Demakova 2007.gadā ieguvusi maģistra grādu Latvijas Kultūras akadēmijā. Savu karjeru viņa sākusi pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu otrajā pusē, strādājot par vecāko redaktori kultūras un mākslas zinātnes nodaļās Latvijas Valsts bibliotēkā. 1998.oktobrī Demakova ievēlēta 7.Saeimā, kur viņa bijusi Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas locekle, Saeimas Eiropas lietu komisijas sekretāre.

Vēlāk Demakova ieguvusi arī 8.Saeimas deputāta mandātu un ievēlēta par 9.Saeimas deputāti.

2004.gadā Saeima apstiprinājusi Demakovu par kultūras ministri Induļa Emša (ZZS) veidotajā valdībā, bet vēlāk viņa ieņēmusi kultūras ministres amatu arī Aigara Kalvīša (TP) valdībā. 2007.gada decembrī Demakova apstiprināta par kultūras ministri Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdībā, bet 2009.gada janvāra vidū pati no šī amata atkāpusies un aizgājusi no politikas.

otrdiena, 2010. gada 6. jūlijs

Zināms aptuvenais 'Par labu Latviju' deputātu kandidātu saraksts

http://www.delfi.lv/news/national/politics/zinams-aptuvenais-par-labu-latviju-deputatu-kandidatu-saraksts.d?id=32859787


06. jūlijs 2010
Tapis zināms aptuvenais apvienības "Par labu Latviju" deputātu kandidātu saraksts rudenī gaidāmajām 10.Saeimas vēlēšanām.

Plānots, ka ar pirmo numuru Vidzemes vēlēšanu apgabalā startēs eksprezidents un apvienības valdes priekšsēdētājs Guntis Ulmanis, bet Zemgalē - Tautas partijas (TP) priekšsēdētājs Andris Šķēle. Rīgas vēlēšanu apgabalā pirmais numurs būtu LPP/LC priekšsēdētājam, Rīgas vicemēram Ainaram Šleseram, Latgalē - Daugavpils domes priekšsēdētāja vietniecei Ritai Strodei (LPP/LC), bet Kurzemē - Saeimas deputātam Ainaram Baštikam (LPP/LC).

Pretēji iepriekš izskanējušajai informācijai, deputātu kandidātu sarakstā varētu netikt iekļauta uzņēmēja Ieva Plaude. Savukārt, no Rīgas vēlēšanu apgabala uz Saeimu kandidētu režisore Gaļina Poliščuka (TP), kura vēl nesen intervijā laikrakstam "Diena" vēstīja, ka neviena partija nav piedāvājusi viņai iespēju kandidēt.

Starp potenciālajiem kandidātiem ir arī ārsts Aris Lācis (TP), fotogrāfs Gunārs Binde (TP), preses izdevējs Aleksejs Šeiņins un bijušais Dzintaru koncertzāles vadītājs Andrejs Kondratjuks (LPP/LC).

Vidzemes vēlēšanu apgabalā no "Par labu Latviju" varētu kandidēt motosportists Kristers Serģis (TP), bet no Kurzemes vēlēšanu apgabala - bobslejists Jānis Miņins (TP).

Zemgales vēlēšanu apgabalā kandidēs "Rīgas Centrāltirgus" vadītājs un Jelgavas domes deputāts Dainis Liepiņš (LPP/LC), bet Kurzemes vēlēšanu sarakstā būs "Liepājas metalurga" direktors Valērijs Terentjevs.

Kandidātu vidū būs arī līdzšinējā Saeimas deputāte Inese Šlesere (LPP/LC), bijušais robežsardzes priekšnieks Gunārs Dāboliņš (TP), Rīgas domnieks, mācītājs Jānis Šmits (LPP/LC), Vecumnieku novada vadītājs Rihards Melgailis (LPP/LC), Latgalē - bijušais iekšlietu sistēmas darbinieks Imants Bekešs un bijusī Ludzas domes priekšsēdētāja Valentīna Lazovska (TP).

Deputātu kandidātu vidū būs arī bijušais volejbolists Pāvels Seļivanovs (LPP/LC).

Kustība 'Vienota Latvija" sadarbosies ar partiju 'Saskaņa'

http://www.delfi.lv/news/national/politics/kustiba-vienota-latvija-sadarbosies-ar-partiju-saskana.d?id=32868583


06. jūlijs 2010
Jauniešu kustība "Vienota Latvija" ir parakstījusi sadarbības līgumu ar sociāldemokrātisko partiju "Saskaņa", kas ietilpst apvienībā "Saskaņas Centrs", portālu "Delfi" informēja "Vienota Latvija".

Līgums paredz, ka "Vienota Latvija" sniegs atbalstu partijai "Saskaņa" 10.Saeimas priekšvēlēšanu kampaņā un atbalstīs SC pārstāvi Jāni Urbanoviču kā nākamo premjeru.

"Šis sadarbības līgums mums dos iespēju uz godīgiem un paredzamiem nosacījumiem palīdzēt partijai "Saskaņa" un politisko partiju apvienībai "Saskaņas Centrs" uzvarēt 10.Saeimas vēlēšanās un izveidot attiecīgi spēcīgu un profesionālu valdību, kuru vadīs Jānis Urbanovičs," norāda "Vienota Latvija" priekšsēdētājs Eduards Svatkovs.

Demokrāti.lv: Faktiskais stāvoklis – nevardarbīgs genocīds

http://zinas.nra.lv/latvija/politika/25882-faktiskais-stavoklis-nevardarbigs-genocids.htm

26.jūnijs (2010)
Vienpadsmitajā jūnijā notika partiju Demokrāti.lv, Ražotāja Latvija un Latvijas kustības Solidaritāte preses konference, kurā šo organizāciju vadītāji izteicās par galvenajiem Latvijas tautsaimniecības stabilizatoriem un iespējām radīt Latvijā modernu ekonomiku. Neatkarīgā intervē Demokrāti.lv valdes priekšsēdētāju Edgaru JANSONU.

– Jūs uzskatāt: "Latvijas iedzīvotāji no politiskajām partijām un apvienībām gaida nevis vārdus, bet maizi un darbu. Valsts ir jāvada cilvēkiem, kuri grib un māk strādāt, zina, kā izveidot biznesa vidi un radīt darbavietas šeit, nevis audzina eksportpreci – melnstrādniekus." Varbūt ar to var dabūt gabaliņu varas. Taču vara beidzot būtu arī jārealizē. Tāpēc gribētos dzirdēt, kāds jūsu pieteikumam segums? Kāpēc tas nav turams par kārtējo "tukšu gaisu un solījumu kā vilinošu indīgu konfekšu kārbiņu" (no paziņojuma par preses konferenci)?


– Tātad mēs runājam par to, ko iekļuvuši Saeimā, darīsim?


– Jā, bet arī par to, kur ņemsiet darīšanai pietiekamus resursus, instrumentus.


– Instrumentus mēs prezentācijā minējām. Tie ir finanšu avoti un aktīvi, kuri jau ir, un atliek tos tikai iedarbināt. Jādefinē tautsaimniecības prioritātes. Tās varētu būt: ražošana (mašīnbūve, metālapstrāde, pārtika, kokapstrāde, tekstils), tranzīts (ostas, dzelzceļš, autotransports, gaisa satiksme, telekomunikācijas), meža nozare, lauksaimniecība (arī zivsaimniecība un lopkopība), farmācija, izglītība, tūrisms. Mēs uzskatām, ka neviens no valsts uzņēmumiem (Latvenergo, Lattelecom, airBaltic, Rīgas siltums utt.) tuvāko četru gadu laikā nevar tikt privatizēts un nevar tikt pārdota kāda no to daļām. Domājam, ka ražojošo investoru piesaistīšanai vajadzīgs jauns Investīciju likums, kurš kalpotu par pamatu liela skaita darba vietu radīšanai. Izgudrojumu un patentu reģistrācijai un ieviešanai ražošanā nepieciešams valsts finansējums un kontrole. Ja neveic izmaiņas valsts pārvaldes aparātā, nodokļos, ES struktūrfondu apguves pieteikumu izskatīšanas kārtībā, būs grūti.


Tautsaimniecības finansēšanas instrumentu ir vairāk, bet seši galvenie ir šādi: Latvijas valsts budžets, ES struktūrfondi, nākotnē izveidotās Latvijas valsts komercbankas resursi, investoru ieguldījumi reālajā ekonomikā (ražotnes un pārstrādes uzņēmumi), pašvaldību naudas līdzekļi, lieli infrastruktūras uzņēmumi.


– Jauki, bet, ja jums nebūs vairākuma, varēsiet turēt savas idejas šūplādē.


– Dabiski, vajadzīgi partneri, ar kuriem nevajadzētu stīvēties, kurai nozarei dot naudu, kurai nedot. Vajadzīgi tādi partneri, kuri vienojas par konkrētu galamērķi. Konkrētais mērķis mūsu izpratnē ir tāds – šodien iekšzemes kopprodukts ir 11 miljardi. Uz vienu iedzīvotāju tas ir ap 4500 latu. Ir jāvienojas par to, kā nodrošināt visas nepieciešamās valsts funkcijas, lai aizietu līdz līmenim, kad iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju ir, pieņemsim, 10 000 latu. Šī vienošanās par mērķi arī būs dzinējs. Bet, ja kāds cilvēks pateiks: "Nē, mums nevajag 10 000 latu IKP uz vienu iedzīvotāju, mēs gribam palikt pie 4500", tad skaidrs, ka jāmeklē citi partneri, ar ko vienoties.


Jo lielāks mērķis (lielāks IKP per capita), jo vairāk funkciju tu vari atļauties. Gan izglītību apmaksāt, gan veselību apmaksāt, gan policiju apmaksāt... Ja mērķis ir mazāks, skaidrs, ka valsts ierēdņi glābj sevi, glābj budžetu, glābj it kā prestižu, bet neuztraucas vairs par perifēriju, kura saucas: tautsaimniecības nozares, kuras nevar pašas sevi atražot.


– Citā, plašākā, ziņā Latvijas perifērija tagad nebeidzas ne Valkā, ne Meitenē.


– Vēl viena lieta, par ko jāvienojas, – kādus sadarbības partnerus izvēlēties ārpus valsts. Ārējie, kas saucas donori, pieslēgušies pie Latvijas visādās jomās – politiskā jomā, ekonomiskā jomā, masu saziņas jomā (smadzeņu skalošana). Jautājums – vai mēs izvēlamies politiskos vai ekonomiskos partnerus? Starptautiskā valūtas fonda nauda ir politiska nauda. Tā nav ekonomiska nauda. Mums jāsaprot, ka politiskā nauda būs jāapmaina pret ekonomisko naudu. Ja tik tiešām būs nodefinēta tautsaimniecības politika un tās prioritātes, kuras tiks aizsargātas ar likumu, tad ekonomiskie partneri te guldīs naudu. Viņi neguldīs politiskā ietekmē. Tātad ir jāatrod ekonomiskie partneri.


– Kāds ir ekonomikas mērķis – peļņa vai labklājība?


– Ja runā par komersantiem, dabiski – peļņa. Ja runā par valsti, dabiski – labklājība. Bet labklājību nevar sasniegt ar aizdevumiem no Starptautiskā valūtas fonda.


– Nevar. Bet es tā jautāju tāpēc, ka, manuprāt, arī ar Labklājības ministrijas pabalstiem un partiju ekonomiskās labdarības paciņām labklājību nevar dabūt. Jūs sakāt – IKP uz galviņām. Bet tad tas IKP uz tām galviņām arī jājūt. Kā godīgi normālā sociālekonomiskā vidē saviem spēkiem nopelnīts. Nevis kā abstrahēta statistika.


– Ja runā par normālu vidi, Eiropa un Latvija atzīst, ka liberālā ekonomika jeb tā sauktā atklātā konkurence tirgū ir iegājusi defoltā. Kāpēc defoltā? Tāpēc, ka bijusi pārsātināta ar finanšu līdzekļiem, bijusi nevis reāla, bet papīra ekonomika. Nu viss ir sajucis tādā čupā, ka nevar vairs saprast, kā glābt reālo ekonomiku. Valsts palielina savus izdevumus un par budžeta naudu pērk kompānijas, bankrotējušus uzņēmumus. Es saprotu, ka labāk ir nopirkt bankrotējušu uzņēmumu un ļaut cilvēkiem strādāt, nevis dabūt trīsdesmitajiem gadiem raksturīgu bezdarbu un mafijas uzpirktas arodbiedrības. Esam nonākuši situācijā, kad par atklātu kapitālismu vai par atklātu tirgus ekonomiku mēs vairs runāt nevaram. Ekonomika tagad ir lokalizējusies.


– Kurš tad ekonomikas modelis bijis sterils?


– Nav bijis sterils, bet globalizācija uzstāja, ka jāiet ārpus savas valsts robežām. Tagad valstis glābj savus uzņēmumus un glābj savas valsts robežu. Mēs to nedarām. Ne glābjam uzņēmumus, ne savas valsts teritoriju. Gluži otrādi – ļaujam (p)ieslēgties sūkņiem, lai izsūc pēdējo.


– Jā, jūs raksturojat faktisko stāvokli kā nevardarbīgu genocīdu. Ko tas nozīmē?


– Tas nozīmē, ka ir apstākļu kopums, kas spiež cilvēkus pamest teritoriju. Tas ir genocīds. Iedzīvotāji brauc projām. Pamet Latviju. Bērni nedzimst, jo skaidrs, ka tu nevari atļauties viņus ne uzturēt, ne izskolot... Uzņēmēji, kuri kaut kādā mērā silda ekonomiku, nodrošina darba vietas, nav ieinteresēti neko darīt un meklē citas valstis, kur piereģistrēt uzņēmumus. Šodien latviešu uzņēmējam ir raksturīgi piereģistrēties Igaunijā. Es nemaz nerunāju par tiesībsargājošo iestāžu pārspīlētu uzmanību ļoti maziņiem noziegumiem. Lai arī līmenis, kādā šodien notiek valsts varas izmantošana par labu kaut kādām interešu grupām, neslēpjas mazos, bet gan lielos, daudz rafinētākos noziegumos.


Un ir otra galējība – nepievērst uzmanību muļķiem. Ir tik daudz neizglītotu cilvēku, kuri it kā nodarbojas ar tautsaimniecības (rakstisku) uzplaukumu, bet nesaprot, ka tas, ko viņi dara, ir investoru ideju kopēšana, kuri nedomā šeit ieguldīt naudu, lai pieliktu pievienoto vērtību. Šīs dienas investori un donori iegulda, lai savāktu izejas materiālu. Bet ne augstāk.


Uz ko mēs mudinām? Mums ir meži, zeme, darbaspēks... Mums ir kapitāls. Mums ir ražotāji, kas pretendē uz to, ka zina, kā ražot pievienoto vērtību. Mēs gribam atgriezt ekonomikas pamatus, apvienot spēkus, apvienot ekonomikas principus. Nevis teikt – mēs esam labie, kreisie vai centristi. Skaidrs ir viens: resursi, kas Latvijai ir – tie ir iekšējie resursi. Tie nav ārējie resursi. Tos mums nedos. Iekšējos mēs nosaucām. Tātad tie vienkārši jāsaliek kopā tādā veidā, lai darba ņēmējs un darba devējs var tiešām kvalificēti viens otram palīdzēt gan nodrošināt darbu, gan nodrošināt tautsaimniecības izaugsmi. Viss. Nekas cits nav jāizdomā. Ja kāds mēģina stāstīt, ka mēs tagad ievedīsim Rietumu vērtības un dzīvosim pēc Zviedrijas sociālā modeļa, es uzreiz varu tos cilvēkus nomierināt, sakot viņiem: "Nu, tad varbūt uzrakstiet Zviedrijas sociālās pamatvērtības un pasakiet, kā mēs tās sasniegsim?"


– Manā uztverē tā ir "labā cara" programma. Es tā neteiktu, ja būtu pārliecināts, ka sabiedrība ko līdzīgu vēlēsies transformēt pati savā rīcībā. Nez kāpēc man liekas, ka sabiedrība tā vietā, lai rīkotos, ir pati diezgan truli ļāvusies nevardarbīgam genocīdam.


– Es negribētu teikt, ka tauta ir notrulinājusies. Tā ir nogurusi un netic nevienam. Bet šo ticību var atgriezt kaut kāds plāns, ko tu vari iedot pataustīt, paskatīties. Protams, cilvēkiem, kas ar to nāk tautās, ir pašiem tam jātic un jāzina, kā ar to rīkoties un pasniegt.


– Labi, būs divreiz lielāks IKP uz deguna. Bet nez vai no tā te, piemēram, dzims divreiz vairāk bērnu.


– Eiropa pēdējās desmitgadēs dzīvojusi kā niere taukos un varējusi no pārbagātības domāt, ka vajag vairāk izklaidēties un mazāk bērnu. Arī mūsu politiķi dzer vīnu aiz Alpiem un uzvedas barokāli... Kad sasniegsim normālu IKP uz vienu iedzīvotāju, tad arī paskatīsimies, vai tas nostrādās par labu demogrāfiskās situācijas uzlabošanai visādās jomās vai arī daži tomēr pārskries pāri Alpiem dzert vīnu. Aizies šādu Rietumu vērtību virzienā. Pieļauju, ka ne. Jo tauta šeit tomēr ir izsalkusi. Nevis notrulināta, bet izsalkusi pēc jauniem sasniegumiem.


– Kā nacionālās prioritātes saistās ar nacionālajām vērtībām?
– Nacionālās vērtības nekur nepazudīs, ja cilvēki nebrauks prom un atļausies te nopelnīt naudu. Vērtības uzturēt var stabils ekonomikas pamats.

Bet ir arī tāda nacionāla vērtība kā kapitāls. Ja neaizsargās nacionālā kapitāla vērtību, mēs būsim kā rezervātos sadzīti indiāņi. Kapitāla kā nacionālas vērtības jautājums šodien ir ļoti degradēts un deģenerēts tikai Latvijā. Pirmkārt, ļaužu attieksmē ikviens, varbūt es pārspīlēju, kas pacēlies virs 500 vai 1000 latu robežas, te jau ir korumpants pēc definīcijas. Otrkārt, piemēram, Zviedrijā nacionālā kapitāla pārstāvji visi ir zināmi. Kādreiz nacionālais kapitāls tur veidoja līdz 50% ekonomikas īpatsvara, tagad 30–35%. Bet neviens neuzdrošinās teikt, ka Volvo – tas ir slikti, ka Scania ir slikti, ka SAAB ir slikti... Varbūt Zviedrijā nacionālā kapitālisma ideja ir pat ar likumu aizsargāta. Latvijas uzņēmums Laval Investment, kas cēla tur skolu, pārliecinājās, ko nozīmē nacionālās intereses Zviedrijā. Vistiešākajā veidā. Dabūja pa zobiem.

Mums Latvijā, manuprāt, ir tikai viens uzņēmums, kuram varētu piemērot nacionālā kapitālisma plus patriotisma tēlu. Lido. Nacionālā kapitālisma simboli ir jānodefinē. Amerikāņi to ir izdarījuši, zviedri to ir izdarījuši... Mēs diemžēl neesam. Nacionālā kapitālisma ideja ir – būt lojāliem tiem brendiem, kas nodrošina iedzīvotājus, profesionāļus šeit ar darbu. Kas tur stāv aizmugurē – tas ir cits jautājums. Vēl šodien visi atceras zīmolu VEF, bet aiz šā zīmola bija nīstā kompartija un politbirojs!

– Jūs domājat, ka ES struktūrfondu orientācija nav pareiza. Kas jāpārskata?
– Ja turamies pie Napoleona teiciena: "Jebkuras valsts stratēģiju nosaka tās ģeogrāfiskais stāvoklis", tad ir vienkāršs piemērs. Mēs esam pie jūras. Nez kāpēc citi, kas arī ir pie jūras, – dāņi, norvēģi, islandieši... kļuvuši par nozvejas lielvalstīm Eiropā. Zivsaimniecība ir Eiropas Savienības prioritāte. Latvijas iespējas pašai atjaunot savu zivsaimniecību ir diezgan niecīgas. Jābrauc uz Briseli, jāsaka, ka mēs gribam atgriezt kvotas, mēs gribam atgriezt iespēju finansēt kuģus, mēs gribam atjaunot pārstrādes rūpnīcas. Latvijā mēs finansējam saldētavas Atlantijas zivīm. Noliktavas princips. Atved un aizved tālāk uz Krieviju. Pieliktā vērtība – nulle. Noliktavas princips nenozīmē, ka profita centrs ir šeit Latvijā. Tas nozīmē, ka profita centrs ir tirdzniecībā. Idiotiska situācija. Esam pie jūras, kuģus sazāģējām, pie kvotām netiekam, zvejniecības arods faktiski ir pazudis. Iedzīvotāji palikuši daudz vecāki un nespēj šo arodu atjaunot. Vajadzīgi jauni izglītoti kadri, kas ietu jūrā.

Uzskatu, ja zivsaimniecības nozari var pacelt Norvēģija, to var arī Latvija. Lobistiem, kas sēž tur – Eiropas Savienībā, jāprot pateikt – ziniet, mēs gribam atjaunot zivsaimniecības nozari, mēs gribam atgriezt ienākumus, mums vajag 200 miljonus, lai atjaunotu floti un dabūtu atpakaļ kvotas. Varbūt tā ir liela nauda, bet mēs atgriezīsim to arodu un nodarbinātību. Ar cukura nozari – tieši tas pats. Mums varbūt vajag vienu fabriku, lai ražotu Latvijai. Ja varēsim ražot citām valstīm, uzcelsim vēl vienu fabriku. Tad – vēl vienu... Cukura nozari no ES līdzekļiem šodien ir aizliegts finansēt. Lūk, tā!

– Kāpēc tad mēs, zinot, ko teicis Napoleons, līdz šim neesam diskutējuši ar fondu turētājiem tādā līmenī?

– Domāju – arī tagad viņi negribēs piekrist, ka Napoleons ir viņu produkts. Arī šodien Eiropa dara to pašu, ko darīja Napoleons. Nosaka stratēģiju citās valstīs. Tā ir korporatīva attieksme pret "mazāko brāli". Nolūkā vairot savu valstu ģeopolitisko stabilitāti. Ar prioritātēm, kas tiek atņemtas mazākām valstīm. Viņi definē tirgus lielumu ar politiskiem instrumentiem. Uz mums atņemto nozvejas kvotu rēķina kāds cits ir saražojis kuģus. Mums kuģi nez kāpēc neražojās. Un arī darba vietas pazuda. Tā ka jābrauc un jārunā par to, ko mēs gribam atgūt. Ja to nedarīsim, nonāksim līdz tam, ka nevarēs vairs iedarbināt nevienu tautsaimniecības nozari. Tad sēžam un gaidām vakaru.

– Viena no jūsu tēzēm paredz valsts uzņēmumu dalību valsts parāda apkalpošanā.

– Kas šeit noticis? Latvijas valsts paņēma SVF kredītu budžeta stabilizācijai. Šā kredīta atdošanas avoti ir visi Latvijas nodokļu maksātāji. Pret manu gribu mani nodokļi finansē kaut kādu kreditoru intereses, kurš nu paātrinājis kredīta atdošanas termiņu ar gaismas ātrumu, tā vietā, lai iedotu uz 40 gadiem. Nodrošinājums ir visu iedzīvotāju ienākumi. Valstij bija cita iespēja. Nevis ieguldīt budžetā, bet izlaist vērtspapīrus.
Tad tas nebūtu kredīts pret budžetu, tas būtu kredīts pret valsts parādzīmi. Ar kaut kādu dzēšanas termiņu. Teiksim, līdz 2040. gadam. Līdz ar to samazinātos riski, ko rada izspiešana, kas tagad notiek caur budžetu, – no tautsaimniecības, no uzņēmējiem, no iedzīvotājiem.
Nebūtu riska, kas saucas: nodrošinājums – Latvijas valsts aktīvi. Latvijas valsts aktīvi ir arī Latvijas valsts uzņēmumi. Bet, ja šie aktīvi valstij vēl ir, tad tiem te ir jāpiedalās. Ko tas nozīmē? Brīvos naudas līdzekļus lieciet nevis pamatlīdzekļu bāzes radīšanā, bet, lūdzu, piedalieties šajā te konsolidācijas procesā un arī maksājiet SVF. Ja jau valda pieņēmums, ka nekādi nevaram aizņēmumu pārcelt no valsts budžeta uz valsts parādzīmēm... Taču valsts uzņēmumi arī sūknē naudu no iedzīvotājiem. Un iegulda pamatlīdzekļos. Bet šodien nav pareizais laiks guldīt pamatlīdzekļos. Lejupskrejošā ekonomikā nedrīkst radīt jaunu pamatlīdzekļu bāzi. Tas uzreiz palielina amortizāciju, palielina naudas atlikumu kompānijās un samazina peļņu. Ir jānodrošina maksātspēja valstī kopumā nevis atsevišķos uzņēmumos, kuriem tiek klāt tikai politiski pietuvināti indivīdi. Maksātspēju var nodrošināt tikai ar naudas avotiem. Nu tad apkalpojiet to valūtas fondu no brīvajiem naudas līdzekļiem, kuri tik un tā pieder valsts iedzīvotājiem galu galā! Un papildus tam SVF tomēr ir jāpiekrīt iegādāties Latvijas valsts parādzīmes. Bez sekundārā tirgus. Lai mēs ar savām parādzīmēm pēkšņi nebūtu Kremļa rokās. Tā var notikt. Tāpēc – nopirkāt, gaidiet, kad mēs nodzēsīsim.

– Jūs gribat "reālu atbildību par tīšu nodevību pret valsts iedzīvotājiem". Kā to klasificēt?
– Viens piemērs. Jebkura Amerikas valsts uzņēmuma vai uzņēmuma, kurā ir valsts līdzdalības kapitāls, prezidents zvēr Kongresa priekšā. Es nezinu zvēresta tekstu, bet tam jābūt kā sakramentam, kuru pārkāpjot rodas problēmas. Otrs. Ieviest deputātu imperatīvo mandātu, kurā teikts – ja es nepildu, ko solīju, es atkāpjos. Trešais. Saeimā saskaņā ar Satversmi dodamais zvērests jāpapildina ar zināmu atbildību. Sankcijas var noteikt stingrākas nekā tukši vārdi

Kristīgie demokrāti (KDS) aicina Sudrabu pievienoties savai partijai

http://www.apollo.lv/portal/news/articles/155963
27. aprīlis (2009)

Kristīgi demokrātiskā savienība (KDS - http://www.kds.lv/ ) izteikusi aicinājumu Valsts kontrolierei Ingunai Sudrabai pievienoties partijai. Šāds lēmums saistīts ar Sudrabas izteikumiem, kas pēdējās dienās izskanējuši presē.

KDS aicinājums Ingunu Sudrabu pievienoties partijai esot saistīts ar viņas izteikumiem, kas pēdējās dienās izskanējuši presē, portālu «Apollo» informēja KDS.

KDS atgādina, ka intervijā laikrakstam «Dienas Bizness» Sudraba sacījusi, ka ir nepieciešams jauns politisks spēks.
Jautājumos par politiku un valsts attīstības stratēģiju, kā arī jauna politiska spēka nepieciešamību Ingunas Sudrabas uzskati pilnībā sakrīt ar KDS pašreizējām nostādnēm. Vismaz tiktāl, cik tie izskanējuši plašsaziņas līdzekļos,» norāda partija.

KDS Rīgas mēra amata kandidāts Jānis Riņķis norāda, ka Latvija ir nonākusi paradoksālā situācijā, kad daudzi sabiedrībā zināmi cilvēki, kas gribētu un varētu iesaistīties politikā, bet cenšas saglabāt it kā neatkarību, katrs mēģina izveidot savu partiju. Viņaprāt, jauna partija nav jāveido, bet gan jāapvienojas.

«Īpaši pēdējā laikā pie mums nāk arvien vairāk jaunu, ar iniciatīvu apdāvinātu cilvēku. Ja partijai pievienotos arī tāda mēroga speciālisti kā Inguna Sudraba, darbs noteikti ritētu daudz raitāk,» norāda KDS vadītāja Māra Viktorija Zilgalve.

Partijas priekšsēdētāja uzsver, ka kristīgi demokrātiskā kustība ir ļoti spēcīga gan Eiropā, gan pasaulē. Turklāt tā esot ļoti perspektīva sievietei politikā, nemaz nerunājot par iespējām starptautiskajā arēnā. «Lielisks piemērs ir Vācijas premjerministre un kristīgo demokrātu vadītāja Angela Merkele,» saka Zilgalve

JL deputātu kandidāti Latgalē

http://zinas.nra.lv/latvija/politika/26498-jl-apstiprina-partijas-deputatu-kandidatus-10-saeimas-velesanam.htm

5.jūlijs (2010)

Šodien partijas "Jaunais laiks" (JL) valdes un domes kopīgā sēdē apstiprināti partijas deputātu kandidāti partiju apvienības "Vienotība" sarakstiem 10.Saeimas vēlēšanās, aģentūru LETA informēja JL frakcijas sabiedrisko attiecību konsultante Laila Timrota.

JL sarakstu līderi ir Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL), partijas valdes priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (JL), ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) un iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL).

Savukārt Latgalē partiju "Vienotības" sarakstā pārstāvēs Saeimas deputāte Sarmīte Ķikuste, bijušais Valsts policijas vadītājs, iekšlietu ministres padomnieks Jānis Zaščirinskis, JL Jaunatnes nodaļas valdes loceklis Edijs Ostrovskis, Latgales skolu atbalsta fonda "Veronika" valdes priekšsēdētāja Ligita Azovska, Ķekavas novada domes deputāts Juris Jerums, Riebiņu novada domes deputāts Pēteris Rožinskis un Līvānu novada domes deputāte Maija Spūle.

JL deputātu kandidāti Zemgalē

http://zinas.nra.lv/latvija/politika/26498-jl-apstiprina-partijas-deputatu-kandidatus-10-saeimas-velesanam.htm

5.jūlijs (2010)

Šodien partijas "Jaunais laiks" (JL) valdes un domes kopīgā sēdē apstiprināti partijas deputātu kandidāti partiju apvienības "Vienotība" sarakstiem 10.Saeimas vēlēšanās, aģentūru LETA informēja JL frakcijas sabiedrisko attiecību konsultante Laila Timrota.

JL sarakstu līderi ir Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL), partijas valdes priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (JL), ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) un iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL).


Saskaņā ar partijas lēmumu JL pārstāvji Zemgales sarakstā būs ekonomikas ministrs Artis Kampars, JL Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Dzintars Zaķis, Saeimas deputāti Jānis Reirs un Madars Lasmanis, kā arī ekonomikas ministra padomnieks Klāvs Olšteins un Tukuma novada domes deputāte Dace Lebeda.

JL deputātu kandidāti Rīgā

http://zinas.nra.lv/latvija/politika/26498-jl-apstiprina-partijas-deputatu-kandidatus-10-saeimas-velesanam.htm

5.jūlijs (2010)

Šodien partijas "Jaunais laiks" (JL) valdes un domes kopīgā sēdē apstiprināti partijas deputātu kandidāti partiju apvienības "Vienotība" sarakstiem 10.Saeimas vēlēšanās, aģentūru LETA informēja JL frakcijas sabiedrisko attiecību konsultante Laila Timrota.

JL sarakstu līderi ir Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL), partijas valdes priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (JL), ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) un iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL).

Rīgas vēlēšanu apgabalā JL pārstāvēs iekšlietu ministre Mūrniece, Saeimas deputāte Inguna Rībena, Rīgas domes deputāts Olafs Pulks, kultūras ministrs Ints Dālderis, matemātikas doktors, profesors un akadēmiķis Andris Buiķis, JL valdes loceklis Normunds Orleāns, resursu centra sievietēm "Marta" vadītāja Iluta Lāce, Rīgas domes deputāts Kārlis Strēlis, biedrības "LAMB" prezidents Juris Zvirbulis, sabiedriskās aprūpes biedrības "Marija" valdes priekšsēdētāja Marija Balcere, Autotransporta direkcijas valdes loceklis Modris Jaunups, Latvijas Universitātes lektore Inese Kalniņa, kā arī JL Jaunatnes nodaļas vadītājs Uģis Resnis.

JL deputātu kandidāti Kurzemē

http://zinas.nra.lv/latvija/politika/26498-jl-apstiprina-partijas-deputatu-kandidatus-10-saeimas-velesanam.htm

5.jūlijs (2010)

Šodien partijas "Jaunais laiks" (JL) valdes un domes kopīgā sēdē apstiprināti partijas deputātu kandidāti partiju apvienības "Vienotība" sarakstiem 10.Saeimas vēlēšanās, aģentūru LETA informēja JL frakcijas sabiedrisko attiecību konsultante Laila Timrota.

JL sarakstu līderi ir Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL), partijas valdes priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (JL), ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) un iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL).

Ministru prezidents Dombrovskis būs JL līderis "Vienotības" sarakstā Vidzemē. Tāpat Vidzemē no JL kandidēs Saeimas deputāti Ainars Latkovskis, Liene Liepiņa un Alberts Krūmiņš, Līgatnes mērs Ainārs Šteins, Saeimas deputāts, ķirurgs Igors Aleksandrovs, Valmieras domes deputāts Guntars Galvanovskis, VAS "Elektronisko sakaru direkcija" valdes loceklis Pēteris Ontužāns, JL Jaunatnes nodaļas ģenerālsekretārs Artūrs Hercogs, kā arī Gulbenes novada domes deputāts Andis Caunītis.

Kurzemes saraksta augšgalā apstiprināta JL valdes priekšsēdētāja, "Vienotības" līdzpriekšsēdētāja un Saeimas priekšsēdētāja biedre Āboltiņa. Kurzemes sarakstā iekļauta arī JL Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietniece Silva Bendrāte, kā arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Ingrīda Circene, Talsu novada domes deputāts Andris Dedzis, JL Jaunatnes nodaļas valdes locekļi Kristīne Laure un Ivars Bandonis, kā arī JL Liepājas nodaļas vadītājs, Liepājas domes deputāts Ivars Ķervis.

JL deputātu kandidāti Vidzemē uc

http://zinas.nra.lv/latvija/politika/26498-jl-apstiprina-partijas-deputatu-kandidatus-10-saeimas-velesanam.htm

5.jūlijs (2010)

Šodien partijas "Jaunais laiks" (JL) valdes un domes kopīgā sēdē apstiprināti partijas deputātu kandidāti partiju apvienības "Vienotība" sarakstiem 10.Saeimas vēlēšanās, aģentūru LETA informēja JL frakcijas sabiedrisko attiecību konsultante Laila Timrota.

JL sarakstu līderi ir Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL), partijas valdes priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (JL), ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) un iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL).

Ministru prezidents Dombrovskis būs JL līderis "Vienotības" sarakstā Vidzemē. Tāpat Vidzemē no JL kandidēs Saeimas deputāti Ainars Latkovskis, Liene Liepiņa un Alberts Krūmiņš, Līgatnes mērs Ainārs Šteins, Saeimas deputāts, ķirurgs Igors Aleksandrovs, Valmieras domes deputāts Guntars Galvanovskis, VAS "Elektronisko sakaru direkcija" valdes loceklis Pēteris Ontužāns, JL Jaunatnes nodaļas ģenerālsekretārs Artūrs Hercogs, kā arī Gulbenes novada domes deputāts Andis Caunītis.

Kurzemes saraksta augšgalā apstiprināta JL valdes priekšsēdētāja, "Vienotības" līdzpriekšsēdētāja un Saeimas priekšsēdētāja biedre Āboltiņa. Kurzemes sarakstā iekļauta arī JL Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietniece Silva Bendrāte, kā arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Ingrīda Circene, Talsu novada domes deputāts Andris Dedzis, JL Jaunatnes nodaļas valdes locekļi Kristīne Laure un Ivars Bandonis, kā arī JL Liepājas nodaļas vadītājs, Liepājas domes deputāts Ivars Ķervis.

Rīgas vēlēšanu apgabalā JL pārstāvēs iekšlietu ministre Mūrniece, Saeimas deputāte Inguna Rībena, Rīgas domes deputāts Olafs Pulks, kultūras ministrs Ints Dālderis, matemātikas doktors, profesors un akadēmiķis Andris Buiķis, JL valdes loceklis Normunds Orleāns, resursu centra sievietēm "Marta" vadītāja Iluta Lāce, Rīgas domes deputāts Kārlis Strēlis, biedrības "LAMB" prezidents Juris Zvirbulis, sabiedriskās aprūpes biedrības "Marija" valdes priekšsēdētāja Marija Balcere, Autotransporta direkcijas valdes loceklis Modris Jaunups, Latvijas Universitātes lektore Inese Kalniņa, kā arī JL Jaunatnes nodaļas vadītājs Uģis Resnis.

Saskaņā ar partijas lēmumu JL pārstāvji Zemgales sarakstā būs ekonomikas ministrs Artis Kampars, JL Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Dzintars Zaķis, Saeimas deputāti Jānis Reirs un Madars Lasmanis, kā arī ekonomikas ministra padomnieks Klāvs Olšteins un Tukuma novada domes deputāte Dace Lebeda.

Savukārt Latgalē partiju "Vienotības" sarakstā pārstāvēs Saeimas deputāte Sarmīte Ķikuste, bijušais Valsts policijas vadītājs, iekšlietu ministres padomnieks Jānis Zaščirinskis, JL Jaunatnes nodaļas valdes loceklis Edijs Ostrovskis, Latgales skolu atbalsta fonda "Veronika" valdes priekšsēdētāja Ligita Azovska, Ķekavas novada domes deputāts Juris Jerums, Riebiņu novada domes deputāts Pēteris Rožinskis un Līvānu novada domes deputāte Maija Spūle.

Kā ziņots, JL, "Pilsoniskā savienība" un "Sabiedrība citai politikai" 10.Saeimas vēlēšanās startēs ar kopīgu - apvienības "Vienotība" - deputātu kandidātu sarakstu. "Vienotība" dibināta 2010.gada 6.martā, tās uzdevums ir sākt Latvijas politisko un sabiedrisko spēku saliedēšanu, balstoties uz kopējām vērtībām un vienotu organizāciju. Apvienības mērķis ir radīt jaunu politisku kultūru Latvijā, platformu, uz kuras strādāt ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kam svarīga pārticīga, godīga un eiropeiska Latvija.

pirmdiena, 2010. gada 5. jūlijs

Imants Kalniņš vēlēšanās kandidēs no ZZS saraksta

http://www.delfi.lv/news/national/politics/imants-kalnins-velesanas-kandides-no-zzs-saraksta.d?id=32846393&com=1&s=1&no=240
5. Jul. 2010

Komponists un Saeimas deputāts Imants Kalniņš rudenī gaidāmajās 10.Saeimas vēlēšanās kandidēs no Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) saraksta Rīgā un jau tuvākajā laikā atstās apvienības "Tēvzemei un Brīvībai" /LNNK frakciju un pievienosies ZZS, portālam "Delfi" apstiprināja ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.

Brigmanis atzina, ka tieši viņš pirms vairākiem mēnešiem uzrunājis Kalniņu par šādu iespēju, redzēdams, ka komponists ir cilvēks ar stingru nacionālo stāju.

Jautājums par kandidēšanu no ZZS ar viņu pārrunāts vairākkārt un oficiāli viņš varētu ZZS pievienoties līdz sarakstu iesniegšanai Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK), kas beidzas augusta sākumā.

http://www.apollo.lv/portal/news/articles/207838

Komponists Imants Kalniņš no apvienības «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK (TB/LNNK) aiziet, jo šis politiskais spēks nav spējis realizēt paša izvirzītos mērķus un principus.

Šādu motivāciju savam lēmumam izstāties no «tēvzemiešu» rindām un tā vietā pievienoties Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) aģentūrai BNS pauda Kalniņš, apliecinot, ka pagaidām gan vēl dokumentus «attiecību sakārtošanai» nav iesniedzis, taču tos sagatavos.


«TB/LNNK iestājos tādēļ, kā tā bija definējusi uzdevumus un mērķus - latviskuma un nacionalitātes stiprināšanu -, kas man bija tuvi,» pastāstīja komponists. Taču uz jautājumu, kas ir mainījies šajā aspektā, parlamentārietis atbildēja, ka pārliecinājies par TB/LNNK iespējām īstenot savus izvirzītos principus.

«Tie [mērķi] nav tikuši realizēti. Galu galā - šāda programma netika īstenota,» teica pagaidām vēl esošais «tēvzemietis».

svētdiena, 2010. gada 4. jūlijs

TB/LNNK aicina 'Vienotību' publiski solīt nesadarboties ar SC

http://www.delfi.lv/news/national/politics/tblnnk-aicina-vienotibu-publiski-solit-nesadarboties-ar-sc.d?id=32315057

04. jūnijs 2010
Apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK valde aicina politisko spēku apvienību "Vienotība", kas pirms nedēļas izšķīrās neveidot kopīgu vēlēšanu sarakstu ar TB/LNNK un "Visu Latvijai!", rīkoties atbilstoši deklarētajiem nacionālajiem principiem un publiski izslēgt iespēju pēc vēlēšanām veidot valdības koalīciju ar apvienību "Saskaņas centrs" (SC).

TB/LNNK vadība pauž bažas, ka, iespējams, tieši tāds ir bijis dažu "Vienotības" politiķu mērķis, ierobežojot savu partneru loku un neiekļaujot tajā partijas, kas skaidri iestājas pret sadarbību ar "Saskaņas centru" vienas valdības ietvaros. Tomēr TB/LNNK turpinās atbalstīt "Jaunā laika" (JL) pārstāvja Valda Dombrovska vadīto valdību un būt konstruktīva tās partnere.

"Var tikai izteikt nožēlu par "Vienotības" lēmumu ierobežot partneru loku, kam, šķiet, galvenais slēptais mērķis ir bijis parādīt gatavību atteikties no nacionālas politikas, tā paverot sev iespēju sadarbībai ar "Saskaņas centru", atzīst TB/LNNK priekšsēdētājs Roberts Zīle. TB/LNNK tādēļ ir vienojusies ar "Visu Latvijai" par kopīgas apvienības veidošanu, kas "centīsies darīt visu iespējamo, lai prokrieviskie politiskie spēki tomēr nenonāktu varas pozīcijās".

Vienlaikus Zīle uzsver: "Tik ilgi, kamēr es būšu šīs apvienības priekšsēdētājs, es nepieļaušu nekāda veida ekstrēmu vai nacionāli populistisku piedāvājumu izteikšanu sabiedrībai". "Mēs vēlētājiem piedāvāsim nacionāli konservatīvu politiku eiropeiskā izpratnē, ar to, pirmkārt, saprotot Latvijas valstiskuma stiprināšanu un iestāšanos pret Krievijas ģeopolitiskajiem centieniem, izmantojot ekonomiskās krīzes radīto sociālo spriedzi, palielināt savu ietekmi Austrumeiropā. Ir bīstami politisko varu Latvijā atdot prokrieviskajām partijām, tādēļ mūsu piedāvājums vēlētājiem būs plašs un sabalansēts, ietverot gan nacionālās, gan sociāli ekonomiskās politikas aspektus," norāda Zīle.

Jau ziņots, ka TB/LNNK nolēma veidot kopīgu TB/LNNK un partijas "Visu Latvijai" deputātu kandidātu sarakstu 10. Saeimas vēlēšanām, kā arī uzsākt TB/LNNK un VL politisko organizāciju apvienības veidošanu.

VL/TB/LNNK dibināšanas kongresā sola stiprināt latviešu valodu

http://www.delfi.lv/news/national/politics/vltblnnk-dibinasanas-kongresa-sola-stiprinat-latviesu-valodu.d?id=32830647

4. jūlijs 2010
Solot stiprināt latviešu valodu, tostarp noteikt obligātas mācības latviešu valodā jau no bērnudārza, un iesaistīt politikā jaunatni, svētdien ar 300 delegātu balsīm "par", nevienam neiebilstot un neatturoties, tika nodibināta nacionālā apvienība "Visu Latvijai – TB/LNNK" (VL/TB/LNNK).

Apvienības dibināšanas kongresā nolemts, ka apvienības darbības mērķis ir "latviskas, demokrātiskas, tiesiskas un ekonomiski plaukstošas Latvijas valsts droša nākotne Eiropas valstu saimē kā garants latviešu nācijas pastāvēšanai, attīstībai, latvisko vērtību sistēmas un tikumības uzturēšanai un izkopšanai, kā arī okupācijas un kolonizācijas seku likvidēšana".

Kongresu atklāja bungu un dūdu grupas "Auļi" muzikāls priekšnesums, savukārt kongresa atklāšanas uzrunu teica apvienības vecākais dalībnieks, Saeimas deputāts Visvaldis Lācis, kurš, atsaucoties uz Romas impērijas romiešu liktoru varas zīmi, sacīja, ka šobrīd tiek izveidots nacionālo spēku "saišķis", ko nevarēs pārlauzt.

TB/LNNK priekšsēdētājs, Eiroparlamenta deputāts Roberts Zīle, uzrunājot kongresu, norādīja, ka ekonomikas un sociālajā jomā nevajag mānīt cilvēkus, solot, ka var pārtraukt Starptautiskā Valūtas fonda aizdevuma programmu. "Tikai "diletanti var teikt, ka varēsim aizņemties kaut kur citur," sacīja Zīle.

Taču ar aizdevējiem jaunajai valdībai būtu jārunā, ka "kaut ko mēs tomēr gribam darīt savādāk", uzsvēra Zīle. Ja vienošanos neizdosies panākt, ekonomiskās krīzes un bezdarba sekas Latvijā būs neatgriezeniskas, uzskata politiķis.

Zīle arī norādīja, ka jaunā apvienība ekonomiski vēlas palīdzēt jaunajām ģimenēm ar valsts galvojumu pirmā mājokļa iegādei, jāpalīdz arī mazajiem uzņēmumiem, savukārt enerģētikas jomā jābūt uzmanīgiem, jo "daudz ko tagad var nopirkt lētāk, tāpēc jāuzmanās, lai Latvijas uzņēmumi nenonāk lielvaru ietekmē".

Zīle arī aicināja nākotnē neaizrauties ar Satversmes grozīšanu, darot to tikai ļoti būtiskos jautājumos, kā arī pauda uzskatu, ka ir laiks padomāt par dubultpilsonības atļaušanu trimdas latviešiem, jo tas ļaus tiem cilvēkiem pasaulē, kas jūtas kā latvieši, nezaudēt saikni ar dzimteni.

"Visu Latvijai!" (VL) līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars vispirms kongresa dalībniekiem stāstīja savu sapni par valsti, kurā nacionālās vērtības ir godā un cieņā. Dzintars uzsvēra, ka jaunības degsmi pārstāvošās VL un pieredzējušās TB/LNNK sadarbība ir beidzot īstenota iespēja izveidot patiesu nacionālo spēku apvienību.

Dzintars uzsvēra, ka jaunveidojamā apvienība ir vienīgā no šogad tapušajām, ko vieno skaidra ideoloģija un vienots mērķis. Viņš uzskata, ka šobrīd ideoloģiska skaidrība ir tikai par diviem spēkiem: viens no tiem ir apvienība "Saskaņas centrs", kura mērķis vienmēr būšot Krievijas interešu aizstāvēšana, bet otrs – svētdien izveidotā nacionālo spēku apvienība.

VL līderis uzsvēra, ka VL/TB/LNNK iestāsies par krietni stingrākām valodas normām. "Par katru cenu gribam iekļaut programmā punktu, ka atteikt darbu tikai krievu valodas nezināšanas dēļ nav pieļaujams," sacīja Dzintars.

Viņš arī uzsvēra, ka ļoti būtiska nozīme ir kopīgām vērtībām un emocijām, ko pierāda arī tas, ka dzimstība bija lielāka nevis pēc māmiņu algu ieviešanas, bet Trešās atmodas laikā. Tāpēc būtu jāveido vienota jaunatnes patriotiskā organizācija, uzskata politiķis.

Arī TB/LNNK priekšsēdētāja vietnieks, bijušais tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš savā uzrunā akcentēja jaunatnes lielo nozīmi, solot iesaistīt jauniešus sociālpolitiskajos procesos. Apvienībai nevajadzētu "uzsūkt pārbēdzējus ar lielu stāžu citās partijās" , bet potenciālajam pienesumam jānāk no jaunatnes.

Bērziņš pauda viedokli, ka no valsts budžeta būtu jāapmaksā tikai izglītība valsts valodā. Viņaprāt, valsts un pašvaldību izglītības iestādēs mācībām jau no bērnudārza būtu jānotiek tikai latviešu valodā.

Savukārt otrs VL līdzpriekšsēdētājs Imants Parādnieks runāja par seno labiešu godīguma likumu, jo "jānovelk robežšķirtne iepriekšējo savtīgumu un jauno godīgumu". Viņš norādīja, ka tirgoņa tikums tiek mērīts pēc viņa maka biezuma, bet godīgo labiešu tikums mīt viņu sirdī. Tāpēc Parādnieks nepiekrīt apvienības "Par labu Latviju!" sludinātajam, ka biznesmeņiem jāiet politikā. Viņaprāt, tie var darboties kā eksperti un padomdevēji, taču plašāks redzējums par valsts pārvaldi būs cilvēkiem, kas nav konkrēti ieinteresēti savā personiskajā biznesā.

Parādnieks arī aicināja, lai nacionālās apvienības forma atbilst saturam, proti, piepildīt to ar nacionālajām vērtībām, un salīdzināja latviešus ar bitēm, kas ir čaklas un, ja daudzas aizstāv savu stropu no lāča, tad tas viņām neko nevar padarīt.

Par VL/TB/LNNK valdes priekšsēdētāju svētdien tika ievēlēts Zīle. Viņa vietnieki būs Bērziņš un Dzintars. Apvienības valdē kongress ievēlēja arī VL pārstāvi Vides ministrijas valsts sekretāra vietnieku Eināru Cilinski un VL locekli Jāni Iesalnieku, savukārt no TB/LNNK - Zīli, Bērziņu, TB/LNNK Saeimas frakcijas priekšsēdētāju Māri Grīnblatu un Balvu mēru Jāni Trupovnieku.

Pēc ievēlēšanas Zīle pauda cerību, ka pēc četriem gadiem, kas būs pavadīti 10.Saeimā "ja arī ne visi runās latviešu valodā, tad nevienam nebūs jākaunas par to, ka viņš runā latviski". Viņš arī pauda cerību, ka līdz tam Latvija būs pārvarējusi krīzi un ekonomika vairs nebūs "mazs rumpītis ar uzblīdušu ūdensgalvu – nekustamo īpašumu nozari". Zīle cer, ka Latvijā būs nostiprinājies vidusslānis un aizvien vairāk cilvēku atgriezīsies no Lielbritānijas un Īrijas.

Zīle norādīja, ka priekšvēlēšanu laikā apvienības kandidātiem jābūt "saspringtiem labā nozīmē", taču aicināja ar cieņu izturēties pret konkurentiem ne tikai no citām partijām, bet arī no sava saraksta, aicinot parādīt, ka "es esmu labākais, nevis tie citi ir sliktāki".

"Lai mums veicas, un ceru, ka jau rudenī mēs piedalīsimies valdības veidošanā, un, iespējams, to arī veidosim,' sacīja Zīle

piektdiena, 2010. gada 2. jūlijs

Režisore Poļiščuka iestājas Tautas partijā

Režisore Poļiščuka iestājas Tautas partijā
Režisore Gaļina Poļiščuka, neatkarīgā teātra Teātra observatorija vadītāja, iestājusies Tautas partijā (TP). G. Poļiščuka partijā uzņemta pēc ilggadējā partijas biedra komponista Raimonda Paula rekomendācijas 17. maijā. Pati režisore faktu atsakās komentēt un neatbild, vai kandidēs Saeimas vēlēšanās, norādot, ka atrodas Maskavā un plašāk ar presi runās pēc atgriešanās mājās. (Diena)

Rīgas atbrīvošanu no PSRS 1941.gadā un nacistiskās Vācijas karaspēka ienākšanu galvaspilsētā

olicija ceturtdienas vakarā neatļāva pie Okupācijas muzeja sanākušajiem doties gājienā, kas bija pieteikts, lai pieminētu vācu armijas ienākšanu Rīgā Otrā pasaules kara laikā, jo klāt nebija pasākuma pieteicēja Ulda Freimaņa. Kā vēstī aģentūra BNS, viņš pāris stundas pirms notikuma izsaukts uz Drošības policiju (DP). Jau pirms notikuma tam bija starptautiska visnotaļ negatīva rezonanse.
Nolūkoties gājiena norisē bija ieradusies grupiņa jauniešu, kas tērpušies krekliņos ar uzrakstu "Hitler Kaput!" un Georga lentītēm, kā arī organizācijas "Mūsu izvēle" simboliku. Atnākušo pārstāvis Jurijs Kotovs aģentūrai BNS teicis, ka viņi tikai vēloties būt klāt. Kad policija aizšķērsoja ceļu gājienam, grupa sāka skaļi aplaudēt, bet pasākuma dalībnieki skaļi protestēja. Valsts policija pasākuma laikā aizturējusi četrus cilvēkus, kuru rīcība tikšot vērtēta, taču nav atklāts, par kādiem pārkāpumiem viņi aizturēti.

Kā novēroja BNS, pie Okupācijas muzeja īsi pirms gājiena bija pulcējušies apmēram desmit cilvēku, lielākoties pensionāri. Pasākuma norises vietā bija vairāk žurnālistu un policistu nekā dalībnieku. Autobusos pilnā ekipējumā atradās specvienības "Alfa" vīri, netālu bija auto ieslodzīto pārvadāšanai un vairāki policijas busiņi. Notikuma vietā bija arī policijas vadība.

Pāris stundu pirms gājiena tā rīkotājs Freimanis izsaukts uz pārrunām DP, lai sniegtu paskaidrojumus. Pēc paša teiktā BNS, tas, visticamāk, darīts, lai viņu aizkavētu, savukārt tiesībsargu pārstāvji to skaidroja ar sākto pārbaudi par gājiena organizēšanu. Jau vēstīts, ka Rīgas dome gājienu neatļāva, savukārt tiesa otrdien atcēla šo lēmumu. DP saņēma ziņas, ka tā laikā plānotas provokācijas, tāpēc sāka pārbaudi.

Plānotais gājiens jau pirms notikuma izsauca starptautisku rezonansi un piesaistīja politiķu uzmanību. Tā rīkošanu nosodīja valdības pārstāvji, vairākas vēstniecības interesējušās par tā nolūku, vēstī aģentūra LETA. Mediji angļu, franču, vācu, krievu, poļu, čehu, zviedru, flāmu un citās valodās rakstīja, ka "Latvijā maršēs nacistu parāde", "Ekstrēmi labējie spēki Latvijā svin nacistu ienākšanu 1941.gadā", "Latvija: ceremonija par godu nacistu invāzijai?", "Neonacistu marša laikā Rīgā padomājiet par šaušalīgo holokausta realitāti Latvijā". Gājiena rīkošanu nosodījušas ebreju organizācijas.

Gājienā un pasākumā pie Brīvības pieminekļa bija iecerēts pieminēt Rīgas atbrīvošanu no PSRS 1941.gadā un nacistiskās Vācijas karaspēka ienākšanu galvaspilsētā, teikts pieteikumā. Freimanis iepriekš uzsvēris, ka tajā domāts pieminēt Latvijas atbrīvošanu no boļševiku režīma.
******************************************
Šet ir Freimaņa teksts! "Paziņojums:
Sakarā ar manis Rīgas Domē pieteikto gājienu šī gada 1. Jūlijā pulksten 19.00 par godu 69. Gada dienai kopš Rīga atbrīvota no PSRS okupantiem paziņoju sekojošo:
Gājiens ir paredzēts vienīgi, lai godinātu tos latviešu patriotus – partizānus, aizsargus un bijušos Latvijas armijas karavīrus, kuri bruņotā cīņā ar padomju okupantiem, pirms vācu karaspēka ienākšanas, atjaunoja uz dažām dienām Latvijas republiku Rīgas priekšpilsētās – Bolderājā, Daugavgrīvā, Buļļos, Mīlgrāvī un Jaunciemā, sešās apriņķa pilsētās (Cēsīs, Jelgavā, Talsos, Valkā, Valmierā un Ventspilī). 13 mazpilsētās – Ainažos, Alūksnē, Apē, Kandavā, Limbažos, Ogrē, Salacgrīvā, Saldu, Siguldā, Slokā, Smiltenē, Strenčos un Valdemārpilī kā arī daudzos pagastos kā arī tiem nacionāliem partizāniem, kuri turpināja cīņu pret padomju okupantiem 1944 – 1956 gados.

VL. TB/LNNK norobežojās no šī pasākuma.
Lūdzu rakstiet komentārus, ja ir zinams, kas ir Uldis Freimanis un ko viņš pārstāv.

Sabiedrībā pazīstami cilvēki dibina Pēdējo partiju (PP)

http://www.blogger.com/www.apollo.lv
Vairāki sabiedrībā zināmi cilvēki no dažādām jomām jaunnedēļ iecerējuši dibināt jaunu politisko organizāciju - Pēdējo partiju -, kuras galvenais mērķis būtu nevis iekļūt parlamentā, bet gan izaicināt esošos politiķus uz diskusijām par iedzīvotājiem būtiskām tēmām, tostarp izglītības sistēmu, kultūras nodrošinājumu, kā arī risinājumiem demogrāfiskās situācijas uzlabošanai. Kustības mājaslapā www.pedejapartija.lv, kur „īsā vēstulē par vasaru, politiku un laimes indeksu” nosaukti atsevišķi šīs partijas mērķi, kā arī rodams sadzīviskā valodā veidots „Loģiski politisks traktāts”, patlaban publicēti divdesmit to cilvēku vārdi, kuri atbalsta šādas partijas izveidi. To vidū ir bijušais partijas „Sabiedrība citai politikai” valdes loceklis Gints Knoks, laikraksta „Ir.lv” kultūras redaktors Pauls Bankovskis, diriģents Romāns Vanags, reklāmists Kaspars Rolšteins, sociologs Viesturs Celmiņš, filozofs un Latvijas Universitātes pasniedzējs Jurģis Šķilters, kā arī leģendārais diskžokejs Roberts Gobziņš un citi viņa amata brāļi.
Vēl kustības domubiedru vidū ir Natālija Baškirova, Bogdans Tarans, Pēteris Grūbe, Zanda Slava, Maksims Lomovs, Signe Grūbe, Santa Meikulāne, Elīna Andrejeva, Ivs Zenne, Toms Ķencis, Edmunds Vanags, Kaspars Līcītis un Verners Timoško. Knoks aģentūrai BNS pastāstīja, ka dibināšanas pasākums iecerēts kā koncerts Zigfrīda Annas Meierovica bulvārī esošajā „Nabaklab” ceturtdienas vakarā plkst.18. Viņš gan pagaidām neņēmās prognozēt, cik cilvēku uz šo pasākumu varētu ierasties. „Problēma ir tā, ka cilvēkiem riebjas viss, kas ir kaut kādā veidā saistīts ar politiku, un tas ir līdzšinējo politiķu nopelns,” teica kustības iniciators, tomēr paužot cerību, ka jaunas partijas dibināšanai nepieciešamie 200 cilvēki atnāks uz pasākumu. [...] „Mēs neraudāsim, ja neiekļūsim Saeimā, atzina Knoks un uzsvēra, ka tas nav pašmērķis. Viņš arī apliecināja, ka partijas dibinātāji iecerējuši pieturēties pie mērķa – īstenot šo misiju, bet priekšvēlēšanu kampaņā naudu vispār netērēt. [...] „Ar šo partiju man dzīvē pilnīgi pietiks... Domāju, ka daudz vairāk pašlaik var izdarīt ar sabiedrisku pašorganizēšanos, teica viens no SCP dibinātājiem. (www.apollo.lv)

ceturtdiena, 2010. gada 1. jūlijs

Ēriks Jēkabsons: Mana sirds liek atbalstīt „Visu Latvijai!”

Ēriks Jēkabsons: Mana sirds liek atbalstīt „Visu Latvijai!”
http://www.visulatvijai.lv/news.php?readmore=1156319091

Ir reizes, kad savas valsts sardzē ir jāstājas katram pilsonim, neatkarīgi no sociālā statusa, dzimuma vai vecuma. Tāda reize bija 1991. gada barikādes, kad jautājums par Latvijas valsts tālāku pastāvēšanu bija Dieva un Latvijas pilsoņu rokās. Atļaušos apgalvot, ka arī šodien situācija ir līdzīga. Latvijai nedraud tanki, valstī nav svešās uniformās tērpts karapulks, bet valsts neatkarība atkal ir apdraudēta. Jau nākamajā Saeimā par jaunajiem Latvijas valdniekiem var kļūt Kremļa kontrolēti politiskie spēki. Sociāli ekonomiskās likstas un sabiedrības neticība politikas procesa virzītājiem dod vienreizēji labas iespējas Krievijas ģeopolitisko plānu īstenošanai ar t.s. maigās varas līdzekļiem. Tādos brīžos daudzi citi jautājumi kļūst otršķirīgi. Svarīgi ir uzsvērt, ka neuzskatu Krieviju un krievus par ienaidniekiem, gluži otrādi, Latvijai ir vajadzīgas labas un draudzīgas attiecības ar Krieviju, taču ne par Latvijas neatkaribas zaudēšanas cenu! Šodien Kremļa politika ir t.s. „maigā vara” – militāra spēka un draudu lietošanas vietā Krievija seko senajam ķīniešu sakāmvārdam – „ja nevari ienaidnieku sakaut, apskauj viņu”. Krievija neslēpj, ka vēlas atgūt savu ietekmi Baltijā ar loģistikas, nekustamo īpašumu, finansu, gāzes un naftas resursu kontrolēšanas palīdzību. Jau šodien ar Jūdas skūpstu Maskavijai tiek nodotas Latvijas valsts intereses un apdraudēta valsts drošība.

Jau ilgāku laiku no malas vērojot un analizējot politiskos procesus Latvijā, esmu nonācis pie secinājuma, ka gan īstermiņā, gan ilgtermiņā Latvijas kā rietumnieciski orientētas, nacionālas valsts saglabāšana ļoti lielā mērā būs atkarīga no partijas „Visu Latvijai!” tālākajām veiksmēm vai neveiksmēm. Nākamajās vēlēšanās tieši „Visu Latvijai!” un TB/LNNK apvienībai var izrādīties izšķirošais svars, lai novērstu Saskaņas centra un oligarhu veidotas valdības tapšanu. Prognozēju, ka politiskā apjukuma un piedāvājuma vakuuma laikā, tieši nacionālo spēku ideoloģiskā skaidrība var radīt lielāko un pozitīvāko pārsteigumu gaidāmajās vēlēšanās – nacionālais spēks varētu iegūt 15 – 20 deputātu vietas.

Taču vislielākā „Visu Latvijai!” nozīme ir tieši ilgtermiņā. Vienīgā iespēja Latvijai atgriezties uz patstāvīgas, saimnieciski augošas un drošas valsts takas ir Latvijas pilsoņus vienojoša, nacionāla valsts mēroga ideoloģija, kas mobilizētu un iedvesmotu kopīgam darbam lielāko Latvijas iedzīvotāju daļu. „Visu Latvijai!” ir visu Latviju aptveroša, nacionāla partija – ne nacionalšovinistiska, kā to mēģina nepatiesi apgalvot tie, kuriem nav tikama nacionāla, uz konservatīvām vērtībām balstīta politiska filozofija un ideoloģija.

Gaidāmajās vēlēšanās kandidēt negrasos, taču, iepazīstoties ar „Visu Latvijai!” vadītāju Raivi Dzintaru un citiem partijas aktīviem biedriem, esmu stingri nolēmis atbalstīt „Visu Latvijai!” kā eksperts un padomnieks politikas un drošības jautājumos. Ceru, ka man sekos arī citi. Ir īstais laiks patriotiski domājošiem cilvēkiem „nākt ārā no ierakumiem” un atklāti atbalstīt to spēku, kam pieder mūsu sirdis – Visu Latvijai!

Ēriks Jēkabsons
Bijušais iekšlietu ministrs
*********************************************
Komentāri:
LPP kopš pirmsākumiem bijusi prokrieviskā Šlesera partija. Jēkabsons pietiekami ILGU LAIKU bija šīs partijas biedrs un arī iekšlietu ministrs viņš kļuva kā LPP biedrs. Kurš normāls letiņš to varētu "turēt"?


Vai tiešām Jēkabsons no LPP aizgāja "Šlesera dēļ"?

Citāts no "Dienas" 28.09.2008:
"Pirms vairākiem gadiem ar skandālu iekšlietu ministra posteni atstājušais Ēriks Jēkabsons kopš vasaras atbild par drošības politiku «Latvijas gaisa satiksmē», vēsta TV3 raidījums «Nekā personīga».

Kā valdes loceklim Ē.Jēkabsonam aprēķinātā alga ir Ls 4050. Ē.Jēkabsons noliedz, ka būtu nokļuvis amatā pēc politiskās lojalitātes principa, jo no Latvijas Pirmās partijas izstājās, taču zināms, ka viņu šim amatam ieteica satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP/LC)."
(http://www.diena.lv/lat/politics/politika/eriks-jekabsons-silti-iekartojies-gaisa-satiksme)

Vēl no meklējumiem internetā - atbilde uz jautājumu videočatā 03.11.2003:
"- Ko Jums tiiri personiigi noziimee Slesers?
Ēriks Jēkabsons: Aināru pazīstu kopš 16 gadiem un kopš tā laika, kad viņš kā jaunakais ekonomikas ministrs vienīgais drosmīgi nostājās pret Lembergu. Viņš ir Latvijā vairāku gadu laikā visvairāk apmelotais politiķis, visvairāk nenovērtētais un pārprastais politiķis. "
(http://www.apollo.lv/portal/news/articles/4641)

Tātad - ar Šleseru viņš bijis pazīstams visu apzinīgo mūžu, un vēl nesen - pirms pāris gadiem - ar Šlesera svētību ticis tipiskā "baķkas" amatā.

Labi, un tad vēl savu nepatiku varu pamatot arī ar to, ka viņš pirms kādiem 5 gadiem šķīrās no savu dēlu mātes, lai aprecētos ar latviski nerunājošu krievušku.

Varam, protams, palikt katrs pie sava viedokļa, bet atkārtošu: es šm cilvēkam neuzticos un "Visu Latvijai" izvēli uzskatu par kļūdu.

Ja runā par Ē.Jēkabsona aktivitātēm nacionālajā sfērā, tad nāk prātā savulaik ļoti aktīvā Krievu skolu aizstāvības štāba vadoņa Aleksandra Kazakova izraidīšana no Latvijas (diezgan rets izņēmums Latvijas varas iestāžu visai gļēvulīgajā praksē), ko panāca tieši Ē.Jēkabsons kā iekšlietu ministrs:
http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/202950-krievu_skolu_aizstavibas_staba_aktivists_kazakovs_izraidits_no_latvijas

Bet varbūt Aleksandrs Kazakovs VIENKĀRŠI traucēja buldozera biznesam???!

Ko vēl nacionālu E.Jēkabsona kungs ir paveicis? Vai tas, ka tikās ar oligarhu un no krievijas izraidīto Berezovski ir pieskaitāms pie nacionāliem darbiem??!