http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/komentari..viedokli/?doc=90913
V.Krustiņš: Lēnām pār tiltu
21.12.2010. Voldemārs Krustiņš.
Laikā, kad valstij lielas naudas grūtības, kad Latvijā apcērp visu cērpamo, Maskavā paraksta papildu saistības par 10 miljoniem latu. Īstajā laikā, vai ne?
Rīgas krievu avīzes "Vesti" rakstnieks speciālajiem uzdevumiem Eldarovs stipri uztraucies par to, ka Saeimas Budžeta komisija piekritusi nacionālo partizānu un Latvijas nacionālo karavīru organizācijas atbalstīt katru ar pieciem tūkstošiem latu. Tāpēc autors Eldarovs lasītāju vedina pie domas – ka bērnu pabalstiem nav piešķirti 11 miljoni latu. Tā šie veči, šie esesieši, kas cīnījušies pret padomju atbrīvotājiem, gandrīz vai aplaupa bērnus. Šausmīgi, vai ne?
Nē, Eldarovam nepiemīt kauna sajūta, nedz sajēga, ka nevajag latviešiem kaisīt sāli vecās rētās. Tāpēc, kad šis autors kaunina nu jau senu gadu cīnītājus, kaunina bērnu vecākus un viņu vecvecākus, palasīšu jums ziņu no Rīgā krievu valodā izdotās avīzes "Telegraf", kas savukārt atsaucas uz Latvijas Republikas Labklājības ministriju. Pēc V. Zatlera brauciena uz Maskavu, kur paredzēts nokārtot pēdējās nepieciešamās formalitātes: "No janvāra beigām gandrīz 20 tūkstoši pensionāru, kas ir nepilsoņi, saņems pie pensijām ikmēneša piemaksu 50 latu.." (2010. 14. XII)
Izrādās, ka šai vajadzībai Latvijas budžetā, kas citiem nesaudzīgi apcirpts un ko joprojām cērp, guļ 10,5 miljoni latu.
Ikkatram pensionāram varu novēlēt kādu latu piemetumu. Taču jājautā Budžeta komisijai, kur tieši pašreizējos "konsolidācijas" apstākļos valstij atrodas "brīvi" 10 miljoni un vai augšminēto saistību izpildei ir piemērotākais laiks – piemaksāt par darbu Krievijā, kad apcērp piemaksas par bērniem Latvijā.
otrdiena, 2010. gada 21. decembris
«Visu Latvijai» taktika – draudzīga, bet nepiekāpīga opozīcija
http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/latvijas.zinas/?doc=90906
21.12.2010. Ģirts Zvirbulis
Bez garām debatēm un diskusijām, toties ar dziesmām un mielošanos svētdien notika partijas "Visu Latvijai" ("VL") kongress
Partijas kopsapulce tika atklāta ar gaišreģa Eižena Finka un brīvības cīnītāja Gunāra Astras citātiem par latviešu tautas atmodu. Svinīgās noskaņas stiprināšanai uzstājās folkloras kopa "Putni" un grupa "SkyForger". Pirms pasākuma partijas līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars pastāstīja, ka kopsapulce vairāk domāta kā svinīga sanākšana, lai kopīgi sagaidītu Ziemassvētkus un atskatītos uz šogad paveikto.
Gads vislatviešiem tiešām ir bijis veiksmīgs, jo izdevies ne vien izveidot apvienību ar "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, bet kopīgiem spēkiem iegūt astoņas vietas parlamentā, turklāt sešas no tām ieguvuši tieši "VL" pārstāvji. Iespējams, tieši tādēļ kongress šoreiz bija īpaši kupli apmeklēts – Rīgas Latviešu biedrības nama zāle bija stāvgrūdām pilna, un līdzās partijas delegātiem tajā bija arī daudz viesu – gan partneri no "TB"/LNNK, gan bijušie vislatvieši (piemēram, Ieva Nikoleta Dāboliņa, kas partiju ar skandālu pameta pirms četriem gadiem). Savās uzrunās partijas līderi uzsvēra, ka par savējiem uzskata ne tikai partijas biedrus, bet visus, kam ir līdzīga vērtību sistēma. Kongresa laikā tika grozīti arī partijas statūti, lai atvieglotu atgriešanos partijā tiem bijušajiem vislatviešiem, kas no partijas atskaitīti tikai biedra naudas nemaksāšanas dēļ.
"Nākamajā Saeimā mēs jau būsim pavisam citā skaitā un ar pavisam citu ietekmi!" klātesošos savā uzrunā uzmundrināja R. Dzintars. "VL" politiskā taktika nākamajiem četriem gadiem būšot "draudzīgā opozīcija", kas savu priekšlikumu atbalstam meklēs sabiedrotos valdošās koalīcijas rindās. "Atšķirībā no daudziem kolēģiem parlamenta sēdēm mēs gatavojamies. Tādēļ atkrīt deputātus pazemojošā īkšķa cilāšana un dažādu krāsu kartīšu vicināšana," stāstīja R. Dzintars. Tajā pašā laikā "VL" deputāti parlamentā noteikti nākšot ar tādiem priekšlikumiem, kas, visticamāk, nesaņems vairākuma atbalstu, bet piespiedīs politiskos konkurentus atklāt savu patieso seju. Kā piemēru var minēt "Vienotības" un ZZS noraidītos Imigrācijas likuma grozījumus.
"Šodien mūs neņem valdībā, bet tas nekas – rīt mēs paši sastādīsim valdību," optimistiskos uzmundrinājumus turpināja otrs partijas līdzpriekšsēdētājs Imants Parādnieks. Viņš arī skarbi kritizēja pašreizējo ārlietu ministru Ģirtu Valdi Kristovski ("Vienotība"/Pilsoniskā savienība) par norobežošanos no sava partijas biedra Aivara Sluča.
"Visu Latvijai" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Einārs Cilinskis mudināja partijas biedrus jau tagad sākt gatavoties pašvaldību vēlēšanām un apzināt spēcīgākos un profesionālākos kandidātus, lai savā pašvaldībā spētu ne tikai iegūt nacionālo spēku pārsvaru, bet arī godam izmantot vēlētāju doto uzticības kredītu.
Kongresa laikā notika arī partijas vadības vēlēšanas. Bez kādiem pārsteigumiem par partijas līdzpriekšsēdētājiem tika ievēlēti pašreizējie līderi – R. Dzintars un I. Parādnieks (citu kandidātu uz šīm vietām nemaz nebija). "Visu Latvijai" valdē darbosies Einārs Cilinskis, Jānis Dombrava, Egils Helmanis, Ieva Holma, Jānis Iesalnieks, Arnis Neretnieks un Konstantīns Pupurs.
21.12.2010. Ģirts Zvirbulis
Bez garām debatēm un diskusijām, toties ar dziesmām un mielošanos svētdien notika partijas "Visu Latvijai" ("VL") kongress
Partijas kopsapulce tika atklāta ar gaišreģa Eižena Finka un brīvības cīnītāja Gunāra Astras citātiem par latviešu tautas atmodu. Svinīgās noskaņas stiprināšanai uzstājās folkloras kopa "Putni" un grupa "SkyForger". Pirms pasākuma partijas līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars pastāstīja, ka kopsapulce vairāk domāta kā svinīga sanākšana, lai kopīgi sagaidītu Ziemassvētkus un atskatītos uz šogad paveikto.
Gads vislatviešiem tiešām ir bijis veiksmīgs, jo izdevies ne vien izveidot apvienību ar "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, bet kopīgiem spēkiem iegūt astoņas vietas parlamentā, turklāt sešas no tām ieguvuši tieši "VL" pārstāvji. Iespējams, tieši tādēļ kongress šoreiz bija īpaši kupli apmeklēts – Rīgas Latviešu biedrības nama zāle bija stāvgrūdām pilna, un līdzās partijas delegātiem tajā bija arī daudz viesu – gan partneri no "TB"/LNNK, gan bijušie vislatvieši (piemēram, Ieva Nikoleta Dāboliņa, kas partiju ar skandālu pameta pirms četriem gadiem). Savās uzrunās partijas līderi uzsvēra, ka par savējiem uzskata ne tikai partijas biedrus, bet visus, kam ir līdzīga vērtību sistēma. Kongresa laikā tika grozīti arī partijas statūti, lai atvieglotu atgriešanos partijā tiem bijušajiem vislatviešiem, kas no partijas atskaitīti tikai biedra naudas nemaksāšanas dēļ.
"Nākamajā Saeimā mēs jau būsim pavisam citā skaitā un ar pavisam citu ietekmi!" klātesošos savā uzrunā uzmundrināja R. Dzintars. "VL" politiskā taktika nākamajiem četriem gadiem būšot "draudzīgā opozīcija", kas savu priekšlikumu atbalstam meklēs sabiedrotos valdošās koalīcijas rindās. "Atšķirībā no daudziem kolēģiem parlamenta sēdēm mēs gatavojamies. Tādēļ atkrīt deputātus pazemojošā īkšķa cilāšana un dažādu krāsu kartīšu vicināšana," stāstīja R. Dzintars. Tajā pašā laikā "VL" deputāti parlamentā noteikti nākšot ar tādiem priekšlikumiem, kas, visticamāk, nesaņems vairākuma atbalstu, bet piespiedīs politiskos konkurentus atklāt savu patieso seju. Kā piemēru var minēt "Vienotības" un ZZS noraidītos Imigrācijas likuma grozījumus.
"Šodien mūs neņem valdībā, bet tas nekas – rīt mēs paši sastādīsim valdību," optimistiskos uzmundrinājumus turpināja otrs partijas līdzpriekšsēdētājs Imants Parādnieks. Viņš arī skarbi kritizēja pašreizējo ārlietu ministru Ģirtu Valdi Kristovski ("Vienotība"/Pilsoniskā savienība) par norobežošanos no sava partijas biedra Aivara Sluča.
"Visu Latvijai" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Einārs Cilinskis mudināja partijas biedrus jau tagad sākt gatavoties pašvaldību vēlēšanām un apzināt spēcīgākos un profesionālākos kandidātus, lai savā pašvaldībā spētu ne tikai iegūt nacionālo spēku pārsvaru, bet arī godam izmantot vēlētāju doto uzticības kredītu.
Kongresa laikā notika arī partijas vadības vēlēšanas. Bez kādiem pārsteigumiem par partijas līdzpriekšsēdētājiem tika ievēlēti pašreizējie līderi – R. Dzintars un I. Parādnieks (citu kandidātu uz šīm vietām nemaz nebija). "Visu Latvijai" valdē darbosies Einārs Cilinskis, Jānis Dombrava, Egils Helmanis, Ieva Holma, Jānis Iesalnieks, Arnis Neretnieks un Konstantīns Pupurs.
otrdiena, 2010. gada 7. decembris
Aivars Slucis atbild
AIVARS SLUCIS atbild
No ASV dzīvojošā ārsta AIVARA SLUČA sarakstes ar Pilsoniskās Savienības biedriem daži provokatori centās sarīkot lielu apsūdzību ar politisku smaku. No konteksta izrautiem vārdiem veidoja tendenciozus secinājumus , ka darīšana ar rusofobu un melīgi visādus grēkus piedēvēja Kristovskim. Provokācija neizdevās, jo trūka loģikas. Tagad ārsts publicējis jaunu rakstu „Affirmative Action” (Latvijas Avīze 2010.g.1.decembris, 19.lpp. ), kur nekas no konteksta nav jāizrauj.
„No1940.g.līdz Staļina nāvei 1953.g. latvieši tika nogalināti, izsūtīti uz nāvi Sibīrijā, dzīti ārā no Latvijas, līdz 1/3 latviešu vairs nebija Latvijā”, raksta A. Slucis. Šī publikācija apliecina, ka tās autors nosoda staļiniskās represijas, kurās cieta arī krievi un ebreji, nevis kāda viena tauta. Tas nav vienīgais raksts, kas vērsts pret staļinismu. Viņš apmaksāja savu publikāciju laikrakstā „International Herald Tribune” 1998.g.30. septembrī, kur amerikāņiem skaidroja, ka holokausts sākās nevis Vācijā 1940.gadā, bet daudz agrāk Padomju Savienībā, kad komunisti Ukrainā, mākslīgi radot badu, nogalināja apmēram 5 miljonus ukraiņu, kad 1937. un 1938.gadā komunistu impērijā organizēja holokaustu pret tur dzīvojošiem latviešiem, igauņiem, lietuviešiem, vāciešiem. Latviešu ārsts, sākot no 1993.gada rakstījis un apmaksājis vairāk nekā 20 šādu patiesu rakstu ASV avīzēs.
A. Slucis finansējis daudzu patriotisku grāmatu izdošanu Latvijā. Tāda ir Margaritas Stradiņas grāmata „Atņemtā dzimtene”, Veltas Šimanskas grāmata „Tas bija toreiz” (2003.), Marijas Rancānes-Ozolas grāmata „Man bija sešpadsmit”. Viņš finansējis vienpadsmit Gunāra Birkmaņa grāmatu izdošanu. Vairākas no pieminētajām grāmatām izdotas 1000 eksemplāros un dāvinātas Latvijas skolām
B. Viņš apmaksājis manu grāmatu „Ar ticību Latvijas saulei” (1999), „Gods kalpot Latvijai” (2005) atkārtotu izdošanu un dāvināšanu skolām. Viņš piešķīris trim Latvijas radio žurnālistiem (1999.g.) speciālas balvas par patriotiskiem raidījumiem, apbalvojis skolotāju grupu par jaunatnes patriotisko audzināšanu. Draudzīgā aicinājuma fonds 2004.gadā Cēsīs apbalvoja ārstu un mecenātu Aivaru Sluci ar Draudzīgā aicinājuma medaļu un Goda diplomu. Viņš ir liels Latvijas patriots, kas aizstāv savu dzimteni, taisnību, godīgumu, zināšanas un latvietību.
No 2008.g. mecenāts sadarbojas ar Vītola fondu, kas piešķir talantīgiem un mazturīgiem Latvijas jauniešiem stipendiju, lai viņi varētu iegūt augstāko izglītību. A. Slucis apmaksā 20 stipendijas.
2006.gadā Slucis ziedojis100 tūkstošus USD Rīgas Brāļu kapu fondam. „Mans zelts ir mana tauta, mans gods ir viņas gods” ir viņa dzīves būtības izteicējs.
ATIS SKALBERGS
No ASV dzīvojošā ārsta AIVARA SLUČA sarakstes ar Pilsoniskās Savienības biedriem daži provokatori centās sarīkot lielu apsūdzību ar politisku smaku. No konteksta izrautiem vārdiem veidoja tendenciozus secinājumus , ka darīšana ar rusofobu un melīgi visādus grēkus piedēvēja Kristovskim. Provokācija neizdevās, jo trūka loģikas. Tagad ārsts publicējis jaunu rakstu „Affirmative Action” (Latvijas Avīze 2010.g.1.decembris, 19.lpp. ), kur nekas no konteksta nav jāizrauj.
„No1940.g.līdz Staļina nāvei 1953.g. latvieši tika nogalināti, izsūtīti uz nāvi Sibīrijā, dzīti ārā no Latvijas, līdz 1/3 latviešu vairs nebija Latvijā”, raksta A. Slucis. Šī publikācija apliecina, ka tās autors nosoda staļiniskās represijas, kurās cieta arī krievi un ebreji, nevis kāda viena tauta. Tas nav vienīgais raksts, kas vērsts pret staļinismu. Viņš apmaksāja savu publikāciju laikrakstā „International Herald Tribune” 1998.g.30. septembrī, kur amerikāņiem skaidroja, ka holokausts sākās nevis Vācijā 1940.gadā, bet daudz agrāk Padomju Savienībā, kad komunisti Ukrainā, mākslīgi radot badu, nogalināja apmēram 5 miljonus ukraiņu, kad 1937. un 1938.gadā komunistu impērijā organizēja holokaustu pret tur dzīvojošiem latviešiem, igauņiem, lietuviešiem, vāciešiem. Latviešu ārsts, sākot no 1993.gada rakstījis un apmaksājis vairāk nekā 20 šādu patiesu rakstu ASV avīzēs.
A. Slucis finansējis daudzu patriotisku grāmatu izdošanu Latvijā. Tāda ir Margaritas Stradiņas grāmata „Atņemtā dzimtene”, Veltas Šimanskas grāmata „Tas bija toreiz” (2003.), Marijas Rancānes-Ozolas grāmata „Man bija sešpadsmit”. Viņš finansējis vienpadsmit Gunāra Birkmaņa grāmatu izdošanu. Vairākas no pieminētajām grāmatām izdotas 1000 eksemplāros un dāvinātas Latvijas skolām
B. Viņš apmaksājis manu grāmatu „Ar ticību Latvijas saulei” (1999), „Gods kalpot Latvijai” (2005) atkārtotu izdošanu un dāvināšanu skolām. Viņš piešķīris trim Latvijas radio žurnālistiem (1999.g.) speciālas balvas par patriotiskiem raidījumiem, apbalvojis skolotāju grupu par jaunatnes patriotisko audzināšanu. Draudzīgā aicinājuma fonds 2004.gadā Cēsīs apbalvoja ārstu un mecenātu Aivaru Sluci ar Draudzīgā aicinājuma medaļu un Goda diplomu. Viņš ir liels Latvijas patriots, kas aizstāv savu dzimteni, taisnību, godīgumu, zināšanas un latvietību.
No 2008.g. mecenāts sadarbojas ar Vītola fondu, kas piešķir talantīgiem un mazturīgiem Latvijas jauniešiem stipendiju, lai viņi varētu iegūt augstāko izglītību. A. Slucis apmaksā 20 stipendijas.
2006.gadā Slucis ziedojis100 tūkstošus USD Rīgas Brāļu kapu fondam. „Mans zelts ir mana tauta, mans gods ir viņas gods” ir viņa dzīves būtības izteicējs.
ATIS SKALBERGS
svētdiena, 2010. gada 5. decembris
Affirmative Action (pozitīvā diskriminācija)
Es nezinu kā to pārtulkot latviski, bet Rietumos, sevišķi ASV, tie ir svēti vārdi. Tie nozīmē, ka ir identificētas cilvēku grupas, pret kurām agrāk bija diskriminācija, un tagad, lai atlīdzinātu viņiem, vajag palīdzēt visādos veidos un dot priekšroku. Rietumos tās grupas ir galvenokārt sievietes un minoritātes. Ir noskaidrots, ka sievietēm maksāja tikai 80% no tā, ko maksāja vīriešiem par to pašu darbu, un sievietēm un minoritātēm bija likti ceļā šķēršļi lai viņi netiktu tālāk un augstāk darbā un karjerā. Lai to netaisnību atlīdzinātu, tika pieņemti stipri valsts likumi, kas daļēji diskriminēja baltos un īpaši vīriešus.
Bet kā bija Latvijā? Vai bija kāda diskriminācija pret latviešiem laika posmā no 1940. – 2010. g.?
No 1940.g. līdz Staļina nāvei 1953.g. latvieši tika nogalināti, izsūtīti uz nāvi Sibīrijā, dzīti ārā no Latvijas līdz 1/3 latviešu vairs nebija Latvijā. Pat šodien var dzirdēt no viena otra krieva „mums vajadzēja nošaut vairāk no jums”.
1945. – 1991.g. pārpalikušie latvieši Latvijā tika terorizēti un diskriminēti visos iedomājamos veidos. Diskriminēti darbā, diskriminēti dzīves vietās, diskriminēti skolās, diskriminēti slimnīcās, diskriminēti veikalos. Diskriminēti tikai tādēļ, ka bija latvieši. Priekšroka visur tika dota iepludinātiem kolonistiem.
1991. – 2010.g. Latvija tika tā izzagta, ka gandrīz nekas nepalika pāri parastiem latviešiem. Visu sagrāba krievu biznesmeņi, komjaunieši un pārkrievotie latviešu oligarhi. Un tagad viņi grib nozagt pēdējo - mūsu valodu. Latvijā jau tagad var iztikt tikai ar krievu valodu, bet ne tikai ar latviešu valodu.
Nevar salīdzināt diskrimināciju pret sievietēm un minoritātēm Rietumos ar to kas notika ar latviešiem Latvijā. Nogalināt cilvēku ir vislielākā iespējamā diskriminācija un es nedomāju, ka kādam latvietim bija dota izvēle vai nu palikt Latvijā un dabūt tikai 80% no algas vai braukt uz Sibīriju lopu vagonos. Tādēļ diskriminācija pret latviešiem Latvijā bija vairākas pakāpes augstāka, nekā pret sievietēm un minoritātēm Rietumos. Tādēļ latviešiem ir vajadzīga ‘Super AFFIRMATIVE ACTION’, ko vajag īstenot ASV, ES, NATO un (?)Krievijai.
To gaidot, pēdējos 20 gados es esmu izveidojis savu mazo, personālo AFFIRMATIVE ACTION. Esmu palīdzējis simtiem cilvēku un tie gandrīz visi bija latvieši. Neviens mani nekritizēja par to – ne čekisti, ne PLL, ne mans vārdabrālis.
Ārstēšanā runa nav vai ārstēt vienu savādāk nekā otru, bet gan ko darīt, ja trūkst zāles, aparatūra, slimnīcu gultas, utt., vai ir atļauts dot priekšroku latviešiem? Var argumentēt, ka latviešu veselība cieta no 50 g. ilgās diskriminācijas Latvijā, daudziem veselība salūza Sibīrijas lēģeros un krievu cietumos, citi tika sūtīti uz Černobiļu, un daudziem citiem nav naudas priekš ārsta, jo krievu biznesmeņi nedod darbu tādēļ, ka nerunā krieviski.
Ja es būtu atgriezies strādāt Latvijā, es strādātu par brīvu un virsstundas. Vai ārsts, kas strādā par brīvu un pēc obligātajām stundām, var izvēlēties ko ārstēt? Es domāju, ka daudzi ārsti dotu priekšroku savai ģimenei un Latvijā latvieši ir kā mana „ģimene”. Nezinu atbildi uz visu to un tādēļ, lai nekļūdītos, izlēmu palikt ASV.
Ārstam jārīkojas visaugstākā ētikas līmenī. Bet kā ir ar ārstiem Latvijā? Daudzi neprot valsts valodu jau vairākus gadu desmitus dzīvojot Latvijā. Vai viņi var ārstēt latviešus un krievus līdzīgi? Kā ar tiem ārstiem, kas nāk uz darbu piedzērušies? Kā ar ārstiem, kas pieņem ‘aplokšņu naudu’? Un kā ar ārstiem, kas melo, kā tas viens Ventspils ārsts nedēļu atpakaļ? Nebūtu grūti atrast dažus cilvēkus Ventspilī, kas intervētu šī ārsta pacientus lai noskaidrotu cik viņš ir pieņēmis naudu aploksnēs. Rietumos un sevišķi ASV par aplokšņu naudas ņemšanu ārstu izslēgtu no ārstu biedrības momentā, jo to uzskata par pacientu krāpšanu un diskrimināciju pret pacientiem, kam nav naudas.
Pēc tam, kad Izraēla tika dibināta 1948.g., Vācija īstenoja milzu AFFIRMATIVE ACTION un palīdzēja Izraēlai visādos veidos, kas varbūt bija izšķiroši Izraēlas pastāvēšanai. Summas, ko Vācija deva, bija tik lielas, ka ir slepenas vēl šodien (lai nesadusmotu arābus). Pēc Otrā pasaules kara Vācija rīkojās godīgi. Vācu karš pret ebrejiem beidzās 1945. gadā.
Ja tikai karš pret Latviju un latviešiem būtu beidzies 1945.g. Mēs varam tikai sapņot par to, jo karš turpinās līdz šodienai ar Latvijas pārkrievošanu un lienošo okupāciju.
• Izraēla tika dibināta 1948.g,
• bet gandrīz tajā pašā laikā - 1949.g. tūkstošiem latviešu tika izsūtīti uz Sibīriju.
Latvijai arī vajag milzīgu AFFIRMATIVE ACTION un te tai vajag būt 500 000 krievu repatriācijai uz viņu tēvzemi, ko arī Putins grib. Starp tiem vajag būt visiem, kam bija kādi sakari ar krievu armiju, miliciju un čeku. Krievija te var palīdzēt visvairāk, bet vai Krievija būs tik godīga kā pēckara Vācija?
AFFIRMATIVE ACTION gaidot,
Aivars Slucis, latvietis
Bet kā bija Latvijā? Vai bija kāda diskriminācija pret latviešiem laika posmā no 1940. – 2010. g.?
No 1940.g. līdz Staļina nāvei 1953.g. latvieši tika nogalināti, izsūtīti uz nāvi Sibīrijā, dzīti ārā no Latvijas līdz 1/3 latviešu vairs nebija Latvijā. Pat šodien var dzirdēt no viena otra krieva „mums vajadzēja nošaut vairāk no jums”.
1945. – 1991.g. pārpalikušie latvieši Latvijā tika terorizēti un diskriminēti visos iedomājamos veidos. Diskriminēti darbā, diskriminēti dzīves vietās, diskriminēti skolās, diskriminēti slimnīcās, diskriminēti veikalos. Diskriminēti tikai tādēļ, ka bija latvieši. Priekšroka visur tika dota iepludinātiem kolonistiem.
1991. – 2010.g. Latvija tika tā izzagta, ka gandrīz nekas nepalika pāri parastiem latviešiem. Visu sagrāba krievu biznesmeņi, komjaunieši un pārkrievotie latviešu oligarhi. Un tagad viņi grib nozagt pēdējo - mūsu valodu. Latvijā jau tagad var iztikt tikai ar krievu valodu, bet ne tikai ar latviešu valodu.
Nevar salīdzināt diskrimināciju pret sievietēm un minoritātēm Rietumos ar to kas notika ar latviešiem Latvijā. Nogalināt cilvēku ir vislielākā iespējamā diskriminācija un es nedomāju, ka kādam latvietim bija dota izvēle vai nu palikt Latvijā un dabūt tikai 80% no algas vai braukt uz Sibīriju lopu vagonos. Tādēļ diskriminācija pret latviešiem Latvijā bija vairākas pakāpes augstāka, nekā pret sievietēm un minoritātēm Rietumos. Tādēļ latviešiem ir vajadzīga ‘Super AFFIRMATIVE ACTION’, ko vajag īstenot ASV, ES, NATO un (?)Krievijai.
To gaidot, pēdējos 20 gados es esmu izveidojis savu mazo, personālo AFFIRMATIVE ACTION. Esmu palīdzējis simtiem cilvēku un tie gandrīz visi bija latvieši. Neviens mani nekritizēja par to – ne čekisti, ne PLL, ne mans vārdabrālis.
Ārstēšanā runa nav vai ārstēt vienu savādāk nekā otru, bet gan ko darīt, ja trūkst zāles, aparatūra, slimnīcu gultas, utt., vai ir atļauts dot priekšroku latviešiem? Var argumentēt, ka latviešu veselība cieta no 50 g. ilgās diskriminācijas Latvijā, daudziem veselība salūza Sibīrijas lēģeros un krievu cietumos, citi tika sūtīti uz Černobiļu, un daudziem citiem nav naudas priekš ārsta, jo krievu biznesmeņi nedod darbu tādēļ, ka nerunā krieviski.
Ja es būtu atgriezies strādāt Latvijā, es strādātu par brīvu un virsstundas. Vai ārsts, kas strādā par brīvu un pēc obligātajām stundām, var izvēlēties ko ārstēt? Es domāju, ka daudzi ārsti dotu priekšroku savai ģimenei un Latvijā latvieši ir kā mana „ģimene”. Nezinu atbildi uz visu to un tādēļ, lai nekļūdītos, izlēmu palikt ASV.
Ārstam jārīkojas visaugstākā ētikas līmenī. Bet kā ir ar ārstiem Latvijā? Daudzi neprot valsts valodu jau vairākus gadu desmitus dzīvojot Latvijā. Vai viņi var ārstēt latviešus un krievus līdzīgi? Kā ar tiem ārstiem, kas nāk uz darbu piedzērušies? Kā ar ārstiem, kas pieņem ‘aplokšņu naudu’? Un kā ar ārstiem, kas melo, kā tas viens Ventspils ārsts nedēļu atpakaļ? Nebūtu grūti atrast dažus cilvēkus Ventspilī, kas intervētu šī ārsta pacientus lai noskaidrotu cik viņš ir pieņēmis naudu aploksnēs. Rietumos un sevišķi ASV par aplokšņu naudas ņemšanu ārstu izslēgtu no ārstu biedrības momentā, jo to uzskata par pacientu krāpšanu un diskrimināciju pret pacientiem, kam nav naudas.
Pēc tam, kad Izraēla tika dibināta 1948.g., Vācija īstenoja milzu AFFIRMATIVE ACTION un palīdzēja Izraēlai visādos veidos, kas varbūt bija izšķiroši Izraēlas pastāvēšanai. Summas, ko Vācija deva, bija tik lielas, ka ir slepenas vēl šodien (lai nesadusmotu arābus). Pēc Otrā pasaules kara Vācija rīkojās godīgi. Vācu karš pret ebrejiem beidzās 1945. gadā.
Ja tikai karš pret Latviju un latviešiem būtu beidzies 1945.g. Mēs varam tikai sapņot par to, jo karš turpinās līdz šodienai ar Latvijas pārkrievošanu un lienošo okupāciju.
• Izraēla tika dibināta 1948.g,
• bet gandrīz tajā pašā laikā - 1949.g. tūkstošiem latviešu tika izsūtīti uz Sibīriju.
Latvijai arī vajag milzīgu AFFIRMATIVE ACTION un te tai vajag būt 500 000 krievu repatriācijai uz viņu tēvzemi, ko arī Putins grib. Starp tiem vajag būt visiem, kam bija kādi sakari ar krievu armiju, miliciju un čeku. Krievija te var palīdzēt visvairāk, bet vai Krievija būs tik godīga kā pēckara Vācija?
AFFIRMATIVE ACTION gaidot,
Aivars Slucis, latvietis
sestdiena, 2010. gada 4. decembris
Urbanovičs caur ofšoriem pārdevis un vēlāk atpircis savus īpašumus
http://www.apollo.lv/portal/news/articles/222417
Saskaņas centra (SC) Saeimas frakcijas līderis Jānis Urbanovičs 2001.gadā no sākuma pārdevis, bet vēlāk par daudzkārt lielāku naudu atpircis sev piederošos zemes un nekustamos īpašumus Latgalē, informē portāls «pietiek.com».
Kā patiesais labuma guvējs no šādiem darījumiem, pēc «pietiek.com» versijas, varētu būt slēpies nevis pats politiķis vai viņa ģimenes locekļi, bet viņa kādreizējais darījumu partneris Roberts Binde. Urbanovičs aizdomīgās īpašumu shēmas skaidro ar darījumu partnera izvirzītiem nosacījumiem, nevis paša slēpšanos aiz necaurspīdīgas uzņēmumu struktūras vai ārzonas kompānijas.
Uzņēmumu reģistrā pieejamie dokumenti rada priekšstatu, ka Urbanovičs darījumu ar īpašumiem Latgalē veicis ar ofšora firmu «Intex L.L.C.», kurai Urbanovičs caur citiem uzņēmumiem vispirms pārdevis, bet vēlāk par daudzkārt lielāku naudu atpircis īpašumus Latgalē.
Līdzdalību «Intex» Urbanovičs amatpersonas deklarācijās nav norādījis. Savukārt Binde, kurš 2002.gadā oficiāli ziedojis 3760 latus partijai PCTVL laikā, kad tajā vēl darbojās Urbanovičs, «pietiek.com» atteicies atbildēt uz jautājumiem par darījumu jēgu starp sev piederošajiem uzņēmumiem un Urbanoviču, aicinot iepazīties ar publiskajos reģistros pieejamo informāciju.
Urbanovičs pirms vairākiem gadiem veikto darījumu shēmu skaidro ar Bindes nosacījumu - iesaistīties politiķa viesu mājas biznesā netālu no Rēzeknes kā juridiskai personai caur «Intex L.L.C.».
Bindes valsts amatpersonas deklarācijas, kuras viņš laikā no 2003. līdz 2007.gadam iesniedzis kā SIA «Getliņi EKO» valdes priekšsēdētāja vietnieks, rāda, ka viņam piederējušas 10 daļas SIA «Reviteko» 200 latu vērtībā, - to apliecina arī Uzņēmumu reģistra (UR) dati. Taču nevienā no oficiālajiem reģistriem un arī viņa amatpersonas deklarācijās neparādās tas, ko saka Urbanovičs, - ka tieši Bindem piederējusi ārzonas kompānija «Intex L.L.C.».
Laikā no 2001. līdz 2005.gadam Urbanovičs ar šo SIA «Reviteko» slēdzis vairākus darījumus, kuru rezultātā vairāki nekustamie īpašumi sākotnēji pārgājuši no politiķa pie firmas, bet pēc dažiem gadiem atpirkti par vairākkārt lielāku naudu. Firmai «Reviteko» Urbanovičs 2002.gadā šos īpašumus pārdevis par nedaudz vairāk kā 95 000 latu, bet gadu vēlāk vēl vienu īpašumu par 36 000 latu. Bet jau 2005.gadā Urbanovičs šos pašus īpašumus no SIA «Reviteko» atpircis jau par kopumā vairāk nekā 311 000 latu.
Aptuveni pirms nedēļas Urbanovičs skaidroja, ka SIA «Reviteko» bijis šī objekta apsaimniekotājs «uz absolūti transparentiem pamatiem». Savu māsu Mariju Ločmeli, kura, spriežot pēc Uzņēmumu reģistra datiem, 2002.gadā bijusi SIA «Reviteko» izpilddirektore ar paraksta tiesībām, politiķis šajā uzņēmumā iekārtojis darbā, bet tas nenozīmējot, ka aiz «Reviteko» stāv Urbanovičs vai viņa ģimene.
Urbanovičs portālam neesot pieminējis, ka 2001.gadā, formāli «pārdodot» īpašumus «Reviteko», viņš tos faktiski daļēji pārdevis pats sev. Kā rāda UR apkalpojošā «Lursoft» datu bāze, jau kopš 2001.gada sākotnēji 95%, vēlāk 90%, pašlaik jau visi 100% «Reviteko» kapitāldaļu pieder tikpat mazpazīstamai SIA «Reference Vitalis». Savukārt šīs SIA līdzīpašnieks laikā, kad notika pirmie zemes pārdošanas darījumi kompānijai «Reviteko», bijis pats Urbanovičs.
Tātad faktiski politiķis zemesgabalus daļēji pārdevis pats sev un, iespējams, pēc dažiem gadiem arī nopircis pats no sevis: kopš 2002.gada septembra SIA «Reference Vitalis» īpašnieki ir paslēpušies ārzonā - kompānijas vienīgais īpašnieks ir nezināmām personām piederošs ofšors «Intex L.L.C.» Urbanoviča amatpersonas deklarācijās līdzdalība ārzonas kompānijā «Intex», kā jau minēts, nav norādīta.
Tagad, pēc konsultēšanās ar savu juristu, Urbanovičs atminas, ka ar «Reviteko» tomēr bijis saistīts. SIA «Reviteko» caur sev daļēji piederošo SIA «Reference Vitalis» politiķis 2001.gada novembrī nodibinājis kopā ar savu juristu un vēl diviem partneriem.
Kā tagad visas šīs sarežģītās darījumu ķēdes jēgu skaidro Urbanovičs, tas ticis darīts, lai viņam piederošajā viesu nama biznesā piesaistītu investīcijas, ar kurām nācis Binde. 2001.gada jūnijā Binde par 49 973 latiem atpircis no Urbanoviča nekustamos īpašumus, bet nākamajā gadā par 5 000 latu arī politiķim piederošās daļas SIA «Referance Vitalis» un līdz ar to arī tai piederošo SIA «Reviteko».
2005.gadā Urbanovičs no Bindes savu biznesu savukārt atpircis. Politiķa amatpersonas deklarācija rāda, ka 2005.gadā viņš slēdzis rokas naudas līgumu ar Bindi par 93 000 latu, bet šo naudu saņēmis tikai pēc gada - 2006.gadā - jau ASV dolāros (198 000 latu).
Dīvainos darījumus ar SIA «Reviteko Urbanovičs» skaidro ar nepieciešamību piesaistīt biznesam naudu un pārkreditēties. «Pārdodot īpašumu, varēja saņemt lielāku kredītu, pārkreditēties,» skaidro Urbanovičs. Kredīts, kā rāda arī zemesgrāmatas, ņemts Latvijas Hipotēku un zemes bankā (pirms tam uz brīdi - VEF bankā).
Galu galā 2008.gadā Urbanovičs zemi kopā ar viesu namu par 318 000 latu pārdevis miljonāram, Holdinga kompānijas «Felix» (pieder, piemēram, Rīgas Vagonbūves rūpnīca) līdzīpašniekam Aivaram Ločmelim. Šo soli Urbanovičs skaidro ar finansiālām grūtībām - neesot pieticis rocības, lai segtu aptuveni 2000 latu lielos ikmēneša kredītmaksājumus. No amatpersonas 2007.gada deklarācijas izriet, ka aizdevuma pamatsummas un procentu atmaksai mēnesī tērēti tikai aptuveni 1300 latu.
«Tā bija tīra biznesa interese,» uz portāla «pietiek.com» jautājumu, vai vairāk nekā 300 000 latu kredītsaistību uzņemšanās par viesu namu Latgalē nav pakalpojums politiķim Urbanovičam, uzsvēra Ločmelis. Uzņēmējs uzskata, ka īpašums ir vērtīgs un izvietots labā vietā, turklāt 2008.gadā, kad darījums slēgts, nekustamo īpašumu tirgus vēl plaucis un zēlis
Saskaņas centra (SC) Saeimas frakcijas līderis Jānis Urbanovičs 2001.gadā no sākuma pārdevis, bet vēlāk par daudzkārt lielāku naudu atpircis sev piederošos zemes un nekustamos īpašumus Latgalē, informē portāls «pietiek.com».
Kā patiesais labuma guvējs no šādiem darījumiem, pēc «pietiek.com» versijas, varētu būt slēpies nevis pats politiķis vai viņa ģimenes locekļi, bet viņa kādreizējais darījumu partneris Roberts Binde. Urbanovičs aizdomīgās īpašumu shēmas skaidro ar darījumu partnera izvirzītiem nosacījumiem, nevis paša slēpšanos aiz necaurspīdīgas uzņēmumu struktūras vai ārzonas kompānijas.
Uzņēmumu reģistrā pieejamie dokumenti rada priekšstatu, ka Urbanovičs darījumu ar īpašumiem Latgalē veicis ar ofšora firmu «Intex L.L.C.», kurai Urbanovičs caur citiem uzņēmumiem vispirms pārdevis, bet vēlāk par daudzkārt lielāku naudu atpircis īpašumus Latgalē.
Līdzdalību «Intex» Urbanovičs amatpersonas deklarācijās nav norādījis. Savukārt Binde, kurš 2002.gadā oficiāli ziedojis 3760 latus partijai PCTVL laikā, kad tajā vēl darbojās Urbanovičs, «pietiek.com» atteicies atbildēt uz jautājumiem par darījumu jēgu starp sev piederošajiem uzņēmumiem un Urbanoviču, aicinot iepazīties ar publiskajos reģistros pieejamo informāciju.
Urbanovičs pirms vairākiem gadiem veikto darījumu shēmu skaidro ar Bindes nosacījumu - iesaistīties politiķa viesu mājas biznesā netālu no Rēzeknes kā juridiskai personai caur «Intex L.L.C.».
Bindes valsts amatpersonas deklarācijas, kuras viņš laikā no 2003. līdz 2007.gadam iesniedzis kā SIA «Getliņi EKO» valdes priekšsēdētāja vietnieks, rāda, ka viņam piederējušas 10 daļas SIA «Reviteko» 200 latu vērtībā, - to apliecina arī Uzņēmumu reģistra (UR) dati. Taču nevienā no oficiālajiem reģistriem un arī viņa amatpersonas deklarācijās neparādās tas, ko saka Urbanovičs, - ka tieši Bindem piederējusi ārzonas kompānija «Intex L.L.C.».
Laikā no 2001. līdz 2005.gadam Urbanovičs ar šo SIA «Reviteko» slēdzis vairākus darījumus, kuru rezultātā vairāki nekustamie īpašumi sākotnēji pārgājuši no politiķa pie firmas, bet pēc dažiem gadiem atpirkti par vairākkārt lielāku naudu. Firmai «Reviteko» Urbanovičs 2002.gadā šos īpašumus pārdevis par nedaudz vairāk kā 95 000 latu, bet gadu vēlāk vēl vienu īpašumu par 36 000 latu. Bet jau 2005.gadā Urbanovičs šos pašus īpašumus no SIA «Reviteko» atpircis jau par kopumā vairāk nekā 311 000 latu.
Aptuveni pirms nedēļas Urbanovičs skaidroja, ka SIA «Reviteko» bijis šī objekta apsaimniekotājs «uz absolūti transparentiem pamatiem». Savu māsu Mariju Ločmeli, kura, spriežot pēc Uzņēmumu reģistra datiem, 2002.gadā bijusi SIA «Reviteko» izpilddirektore ar paraksta tiesībām, politiķis šajā uzņēmumā iekārtojis darbā, bet tas nenozīmējot, ka aiz «Reviteko» stāv Urbanovičs vai viņa ģimene.
Urbanovičs portālam neesot pieminējis, ka 2001.gadā, formāli «pārdodot» īpašumus «Reviteko», viņš tos faktiski daļēji pārdevis pats sev. Kā rāda UR apkalpojošā «Lursoft» datu bāze, jau kopš 2001.gada sākotnēji 95%, vēlāk 90%, pašlaik jau visi 100% «Reviteko» kapitāldaļu pieder tikpat mazpazīstamai SIA «Reference Vitalis». Savukārt šīs SIA līdzīpašnieks laikā, kad notika pirmie zemes pārdošanas darījumi kompānijai «Reviteko», bijis pats Urbanovičs.
Tātad faktiski politiķis zemesgabalus daļēji pārdevis pats sev un, iespējams, pēc dažiem gadiem arī nopircis pats no sevis: kopš 2002.gada septembra SIA «Reference Vitalis» īpašnieki ir paslēpušies ārzonā - kompānijas vienīgais īpašnieks ir nezināmām personām piederošs ofšors «Intex L.L.C.» Urbanoviča amatpersonas deklarācijās līdzdalība ārzonas kompānijā «Intex», kā jau minēts, nav norādīta.
Tagad, pēc konsultēšanās ar savu juristu, Urbanovičs atminas, ka ar «Reviteko» tomēr bijis saistīts. SIA «Reviteko» caur sev daļēji piederošo SIA «Reference Vitalis» politiķis 2001.gada novembrī nodibinājis kopā ar savu juristu un vēl diviem partneriem.
Kā tagad visas šīs sarežģītās darījumu ķēdes jēgu skaidro Urbanovičs, tas ticis darīts, lai viņam piederošajā viesu nama biznesā piesaistītu investīcijas, ar kurām nācis Binde. 2001.gada jūnijā Binde par 49 973 latiem atpircis no Urbanoviča nekustamos īpašumus, bet nākamajā gadā par 5 000 latu arī politiķim piederošās daļas SIA «Referance Vitalis» un līdz ar to arī tai piederošo SIA «Reviteko».
2005.gadā Urbanovičs no Bindes savu biznesu savukārt atpircis. Politiķa amatpersonas deklarācija rāda, ka 2005.gadā viņš slēdzis rokas naudas līgumu ar Bindi par 93 000 latu, bet šo naudu saņēmis tikai pēc gada - 2006.gadā - jau ASV dolāros (198 000 latu).
Dīvainos darījumus ar SIA «Reviteko Urbanovičs» skaidro ar nepieciešamību piesaistīt biznesam naudu un pārkreditēties. «Pārdodot īpašumu, varēja saņemt lielāku kredītu, pārkreditēties,» skaidro Urbanovičs. Kredīts, kā rāda arī zemesgrāmatas, ņemts Latvijas Hipotēku un zemes bankā (pirms tam uz brīdi - VEF bankā).
Galu galā 2008.gadā Urbanovičs zemi kopā ar viesu namu par 318 000 latu pārdevis miljonāram, Holdinga kompānijas «Felix» (pieder, piemēram, Rīgas Vagonbūves rūpnīca) līdzīpašniekam Aivaram Ločmelim. Šo soli Urbanovičs skaidro ar finansiālām grūtībām - neesot pieticis rocības, lai segtu aptuveni 2000 latu lielos ikmēneša kredītmaksājumus. No amatpersonas 2007.gada deklarācijas izriet, ka aizdevuma pamatsummas un procentu atmaksai mēnesī tērēti tikai aptuveni 1300 latu.
«Tā bija tīra biznesa interese,» uz portāla «pietiek.com» jautājumu, vai vairāk nekā 300 000 latu kredītsaistību uzņemšanās par viesu namu Latgalē nav pakalpojums politiķim Urbanovičam, uzsvēra Ločmelis. Uzņēmējs uzskata, ka īpašums ir vērtīgs un izvietots labā vietā, turklāt 2008.gadā, kad darījums slēgts, nekustamo īpašumu tirgus vēl plaucis un zēlis
piektdiena, 2010. gada 3. decembris
Ļaunums
LTV varam skatīties dokumentālu filmu ‘’ 1000 jūdzes līdz Eņģeļu pilsētai.’’ Tajā redzam, kā deviņi latviešu ceļotāji ar četrām apvidus mašīnām aizbraukuši uz Krievijas ziemeļiem – Arhangeļskas apgabalu, kur pirms 60 gadiem bijušas Gulaga nometnes. Tagad tur valda pamestība, cilvēku ir maz , sabrūk mājas. Tur ir pamesta vesela pilsēta. Filmas autori neko nekritizē, tikai filmē to, kas ir redzams, uzslavē vietējos zēnus, izmaksā viņiem saldējumu. Satiktie cilvēki ir draudzīgi, kāda sieviete stāsta. Ka te strādājuši latvieši, igauņi, poļi – visi bijuši izsūtītie, tiklīdz varējuši, tūlīt aizbraukuši. Tur ir lielas teritorijas, kur cilvēki vispār nav. Demogrāfiskais stāvoklis kaimiņvalstī ir ļoti slikts. Valdība ir saukusi krievus atgriezties etniskajā dzimtenē daudzkārt, solījusi pārcelšanās naudu, dzīvokļus, darbu, citus labumus, bet atsaucība bijusi niecīga. Šī valsts daļa iet bojā. Es negribētu, ka tur sāktu dzīvot ķīnieši, tāpēc meklēju cēloņus, kāpēc ir tāds stāvoklis? Domas aiziet pagātnē, Krievijas vēsturē. Staļinlaikos Gulaga nometnēs aizgāja bojā desmitiem miljoni. Vai tas nav kaut kāds lāsts , kas tagad nolaidies pār šo zemi, kur kādreiz drausmīgā veidā iznīcināja visdažādāko tautu cilvēkus? Kas vainīgs? Komunistiskā ideoloģija, kas radīja Ļaunuma impēriju? Ļoti ticami.
Kas mainījies? Ideoloģija nedaudz izskaistināta, bet būtība tā pati. Ļaunums saglabājies. Agresivitāte, citu valstu iekarošana, meli, meli , meli. Vēstures vietā propoganda, bruņošanās. Ja mūsdienās grūtāk iekarot otru valsti ar bumbvedējiem un tankiem, tad var mēģināt tā, kā tas notika Latvijā: nodibināja Kremlim uzticamu partiju, sameklēja nodevējus, dāsni finansēja un centās parlamentārā ceļā sagrābt varu. ĻAUNUMS bija ideoloģijas virzītājspēks. Neizdevās. 2010. gadā vairāk nekā 300 Latvijas nepilsoņu pieņēma Krievijas pilsonību, bet neviens nepārcēlās uz dzīvi savā etniskajā dzimtenē. Izskan aizdomas, ka tas darīts tāpēc, lai nākotnē varētu šos cilvēkus izmantot provokācijām pret Latviju. Krievi iebruka Gruzijā 2008. gadā it kā lai aizstāvētu savus pilsoņus . Krievu režisors Andrejs Ņekrasovs uzņēmis dokumentālu filmu par šo karu. Tā saucas „Krievijas mācību stundas”. Tā izrādīta arī Rīgā, bet pašā Krievijā tikai četras reizes, jo baidās to demonstrēt tāpēc, ka tā pasaka taisnību par šo karu.
„Šī filma” saka autors „ir par noziegumiem. Tā ir personiska filma par manām urdošajām rūpēm par savu tautu. Ziniet, man ar viņiem ir jādzīvo.” Kremļa propaganda par šo karu izplatīja melus, bet Ņekrasova kolēģi par viņu smējās. Bija cilvēki, kas pateicās par patiesību (šī intervija publicēta žurnālā IR, nr.25, 23. – 29.septembris, 2010). Par Putinu viņš saka, ka tas ir Santpeterburgas huligāns , džeks ar mačo reakcijām to sliktākajās izpausmēs. Ņekrasovs: „Krievi nav dumji, viņi redz, ka viņiem melo”. Medvedjeva vārdi neko nenozīmē. Viņš var teikt vienalga ko, jo neviens viņu netur pie vārda.Ja nav brīvu mediju, var teikt atkal un atkal, neviens neliks par šiem vārdiem atbildēt. Es domāju, ka krievi pašreizējo stāvokli nepacietīs mūžīgi. Krievija atzīst, ka valstij lielu ļaunumu nodara alkoholisms, narkotikas, Hiv vīrus. Valsts pelna, pārdodot gāzi, naftu, citus derīgos izrakteņus, ieročus, bet citu valstu attieksme pret Kremli ir aizdomu pilna. Pat Baltkrievijas prezidents Lukašenko šogad pateica, ka viņa valsts vairs neklanīsies Krievijas priekšā. Arvien pārliecinošāk redzams, ka ar ļaunumu maz ko var panākt, tāpat kā ar meliem.
ATIS SKALBERGS
Kas mainījies? Ideoloģija nedaudz izskaistināta, bet būtība tā pati. Ļaunums saglabājies. Agresivitāte, citu valstu iekarošana, meli, meli , meli. Vēstures vietā propoganda, bruņošanās. Ja mūsdienās grūtāk iekarot otru valsti ar bumbvedējiem un tankiem, tad var mēģināt tā, kā tas notika Latvijā: nodibināja Kremlim uzticamu partiju, sameklēja nodevējus, dāsni finansēja un centās parlamentārā ceļā sagrābt varu. ĻAUNUMS bija ideoloģijas virzītājspēks. Neizdevās. 2010. gadā vairāk nekā 300 Latvijas nepilsoņu pieņēma Krievijas pilsonību, bet neviens nepārcēlās uz dzīvi savā etniskajā dzimtenē. Izskan aizdomas, ka tas darīts tāpēc, lai nākotnē varētu šos cilvēkus izmantot provokācijām pret Latviju. Krievi iebruka Gruzijā 2008. gadā it kā lai aizstāvētu savus pilsoņus . Krievu režisors Andrejs Ņekrasovs uzņēmis dokumentālu filmu par šo karu. Tā saucas „Krievijas mācību stundas”. Tā izrādīta arī Rīgā, bet pašā Krievijā tikai četras reizes, jo baidās to demonstrēt tāpēc, ka tā pasaka taisnību par šo karu.
„Šī filma” saka autors „ir par noziegumiem. Tā ir personiska filma par manām urdošajām rūpēm par savu tautu. Ziniet, man ar viņiem ir jādzīvo.” Kremļa propaganda par šo karu izplatīja melus, bet Ņekrasova kolēģi par viņu smējās. Bija cilvēki, kas pateicās par patiesību (šī intervija publicēta žurnālā IR, nr.25, 23. – 29.septembris, 2010). Par Putinu viņš saka, ka tas ir Santpeterburgas huligāns , džeks ar mačo reakcijām to sliktākajās izpausmēs. Ņekrasovs: „Krievi nav dumji, viņi redz, ka viņiem melo”. Medvedjeva vārdi neko nenozīmē. Viņš var teikt vienalga ko, jo neviens viņu netur pie vārda.Ja nav brīvu mediju, var teikt atkal un atkal, neviens neliks par šiem vārdiem atbildēt. Es domāju, ka krievi pašreizējo stāvokli nepacietīs mūžīgi. Krievija atzīst, ka valstij lielu ļaunumu nodara alkoholisms, narkotikas, Hiv vīrus. Valsts pelna, pārdodot gāzi, naftu, citus derīgos izrakteņus, ieročus, bet citu valstu attieksme pret Kremli ir aizdomu pilna. Pat Baltkrievijas prezidents Lukašenko šogad pateica, ka viņa valsts vairs neklanīsies Krievijas priekšā. Arvien pārliecinošāk redzams, ka ar ļaunumu maz ko var panākt, tāpat kā ar meliem.
ATIS SKALBERGS
Abonēt:
Ziņas (Atom)