http://www.ir.lv/2011/7/23/vidzemes-partiju-vadis-rujienas-mers
Nodibinātā Vidzemes partija apvieno vairāku novadu pašvaldību pārstāvjus.
Sestdien Rūjienā oficiāli nodibināta Vidzemes partija, par tās priekšsēdētāju ievēlēts Rūjienas mērs Guntis Gladkins, Saeimas eksdeputāts Vents Armands Krauklis būs viņa vietnieks. Par Vidzemes partijas priekšsēdētāja vietnieku ievēlēts arī Alūksnes uzņēmējs Egīls Josts, ziņo LETA.
Partijas valdē ievēlēti Aizkraukles novada domes vadītājs Leons Līdums, Alūksnes novada domes vadītājs Aivars Fomins, Alūksnes novada domes deputāts zemnieks Laimonis Sīpols, Pļaviņu ģimnāzijas direktors Vladimirs Samohins, zemnieks un uzņēmējs Aigars Ozoliņš un mazā uzņēmēja Kristīne Naumova, vēsta BNS.
Vidzemes partijas izveides iniciatīvas grupā iesaistījās vairāki iepriekš Tautas partijā bijuši pašvaldību darbinieki. Tā partijas programmas izstrādes darba grupas vadītājs ir bijušais tautpartijietis Vents Armands Krauklis.
Partijas dibināšanas kongresā sestdien pulcējās 202 cilvēki, to vidū pārstāvji no Strenčiem, Valkas, Cēsīm, Aizkraukles, Rūjienas, Skrīveru, Jēkabpils un citiem apvidiem, pavēstīja Gladkins. Uzrunājot klātesošos, viņš arī atkārtoti aicināja aktīvi piedalīties tautas nobalsošanā par 10.Saeimas atlaišanu.
Kongresa sākumā tika nodziedāta valsts himna, ko ievadīja Krauklis.
sestdiena, 2011. gada 30. jūlijs
SC nožēlojami taisa savu politiku uz Norvēģijas traģēdijas rēķina
http://www.diena.lv/sabiedriba/zinas/dzintars-sc-nozelojami-taisa-savu-politiku-uz-norvegijas-tragedijas-rekina-13894108
LETA, 2011. gada 25. jūlijs
Tas, ka apvienība Saskaņas centrs (SC) uz Norvēģijas traģēdijas rēķina taisa savu politiku, ir vienkārši nožēlojami, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK(VL-TB/LNNK) valdes līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars.
Kā ziņots, SC Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins vērsies Drošības policijā ar iesniegumu, kurā lūdz sākt kriminālprocesu pret VL-TB/LNNK valdes locekli Jāni Iesalnieku, jo uzskata, ka viņa izteikumi par Norvēģijas slaktiņa iemesliem mikroblogošanas vietnē "Twitter" satur nacionālā naida kurināšanas pazīmes.
Dzintars aģentūrai LETA skaidroja, ka nacionālajā apvienībā Iesalnieka izteikumi ir vērtēti, kā arī notikusi saruna ar viņu pašu, un neesot ne mazāko šaubu, ka publiskajā telpā attēlotais neatbilst patiesībai.
"Viņš ir teicis to pašu, par ko diskutē Norvēģijas presē, tikai neveiksmīgākā formā. Iesalnieks pats apzinās, ka ir neveikli izteicies, un vēlāk savā paziņojumā viņš visu izskaidrojis," norādīja VL-TB/LNNK līderis.
"Tas, ka SC mēģina taisīt savu politiku uz šīs traģēdijas rēķina, ir vienkārši nožēlojami," piebilda Dzintars.
Kā ziņots, piektdien Oslo centrā notika sprādziens, kam sekoja asinspirts vadošās Darba partijas jauniešu nometnē, kuru sarīkoja 32 gadus vecais Anderss Bērings-Breivīks, kurš tiek saistīts ar labējiem ekstrēmistiem. Dažas stundas pirms teroraktu sākuma Bērings-Breivīks publiskoja savu manifestu, kurā izklāstīta vīzija par jaunu kristīgo krusta karu, kas jāuzsāk Eiropas tradīciju un kultūras glābšanai no islāma kolonizācijas un marksistu kultivētā pagrimuma, kas sagrāvis konservatīvās ģimenes un nacionālisma vērtības.
Iesalnieks pēc tam paziņoja, ka "Norvēģijas upuri ir pilnībā uz multikulturālistu sirdsapziņas - viņu islamizācijas politika noveda pie tā, ka kādam vienkārši aizbrauca širmis", tādējādi viņa viedoklis ir tuvs Bēringa-Breivīka paustajam. Iesalnieka viedoklis "Twitter" vidē izraisīja sašutuma pilnas diskusijas, ka tādējādi "Visu Latvijai!" biedrs mēģina šo noziegumu attaisnot, ko gan pats Iesalnieks publiskā paziņojumā noliedza.
"Izteikumi, kurus Iesalnieks pieļāvis savā mikroblogā, ir amorāli, nepieļaujami civilizētā sabiedrībā, tie satur nacionālā naida veicināšanas pazīmes. Faktiski apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK valdes loceklis atrod attaisnojumus norvēģu slepkavas un terorista rīcībai," uzskata Agešins, "šādus izteikumus nevar atstāt nesodītus. Uzskatu, ka Iesalnieka izteikumi atbilst Kriminālkodeksā minētajam, tāpēc lūdzu Drošības policiju nekavējoties veikt pārbaudi un pieņemt lēmumu par kriminālprocesa uzsākšanu."
Līdzīgu uzskatu pauž arī biedrība "Progresīvie", kuras pārstāvis Ansis Dobelis aģentūrai LETA sacīja, ka arī viņa vadītā organizācija aicina Drošības policiju veikt operatīvas pārbaudes attiecībā uz tiem interneta komentētājiem, kuri slavina Norvēģijas notikumus, attaisno tos un aicina turpināt slepkavot. Savukārt nacionālajai apvienībai "nekavējoties no savām rindām būtu jāpadzen Iesalnieks, kurš apvienībā ieņem augstus amatus", uzskata biedrība.
"Ja šis politiskais spēks nav gatavs šādam solim, tad Iesalnieka mēģinājumus attaisnot slepkavošanu Norvēģijā, kā arī slepkavam līdzīgos uzskatus, ko viņš nekautrējas paust, var uzskatīt par visas nacionālās apvienības viedokli," norāda Dobelis.
Dobeļa ieskatā, "ja nacionālā apvienība meklēs attaisnojumus Iesalnieka apgalvojumiem, tad tai nav vietas ne Latvijas parlamentā, ne valdībās. Un pārējām politiskajām partijām ir skaidri jāatbild, vai tās redz iespēju sadarboties ar šo politisko spēku".
Biedrības "Progresīvie" biedriem šie notikumi esot īpaši sāpīgi, jo organizācijas biedri daudzus gadus piedalījušies Norvēģijas Darba partijas jaunatnes organizācijas (AUF) vasaras nometnēs, kas notiek uz Ūteijas salas. Tāpēc biedrība izsaka visdziļāko līdzjūtību Norvēģijā notikušajā apšaudē un spridzināšanā bojā gājušo tuviniekiem un visai sabiedrībai.
Iesalnieks izplatīja paziņojumu, kurā pauž nostāju, ka "nekad un nevienu brīdi" neesot attaisnojis Norvēģijas masu slepkavu, "vienīgi aicinājis aizdomāties par šī notikuma cēloņiem, lai no traģiskajiem notikumiem gūtu mācību un pasargātos nākotnē".
"Oslo slepkava ir slims cilvēks, kurš ar savu nežēlību un necilvēcību ir sodījis arī pats sevi. Tas, ko aicināju apzināties, ka teroristi bieži rodas sociālu netaisnību rezultātā. Tā ir augsne, kas veicina šādu nelaimju iespējamību. Protams, arī nacionālo identitāti iznīcinoša rakstura multikulturālisms var būt kā viens no šādu sociālu netaisnību piemēriem," vēsta Iesalnieks.
"Tas nekādā ziņā neattaisno slepkavu, bet liek par pienākumu analizēt notikušo un iespējami mazināt šādu notikumu atkārtošanos nākotnē, no kā pasargāta pilnībā nav neviena valsts. Jebkura sociālā netaisnība ir jāuztver kā bumba ar laika degli, kas diemžēl var izpausties arī šādos veidos. Pēdējā gada laikā vairāku Rietumeiropas valstu līderi, tajā skaitā Vācijas kanclere Angela Merkele un Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons, ir pauduši atziņu, ka piekoptā multikulturālisma politika ir bijusi kļūda. Piektdien šī kļūda kalpoja par vienu no iemesliem traģēdijai Norvēģijā," turpina partijas aktīvists.
LETA, 2011. gada 25. jūlijs
Tas, ka apvienība Saskaņas centrs (SC) uz Norvēģijas traģēdijas rēķina taisa savu politiku, ir vienkārši nožēlojami, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK(VL-TB/LNNK) valdes līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars.
Kā ziņots, SC Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins vērsies Drošības policijā ar iesniegumu, kurā lūdz sākt kriminālprocesu pret VL-TB/LNNK valdes locekli Jāni Iesalnieku, jo uzskata, ka viņa izteikumi par Norvēģijas slaktiņa iemesliem mikroblogošanas vietnē "Twitter" satur nacionālā naida kurināšanas pazīmes.
Dzintars aģentūrai LETA skaidroja, ka nacionālajā apvienībā Iesalnieka izteikumi ir vērtēti, kā arī notikusi saruna ar viņu pašu, un neesot ne mazāko šaubu, ka publiskajā telpā attēlotais neatbilst patiesībai.
"Viņš ir teicis to pašu, par ko diskutē Norvēģijas presē, tikai neveiksmīgākā formā. Iesalnieks pats apzinās, ka ir neveikli izteicies, un vēlāk savā paziņojumā viņš visu izskaidrojis," norādīja VL-TB/LNNK līderis.
"Tas, ka SC mēģina taisīt savu politiku uz šīs traģēdijas rēķina, ir vienkārši nožēlojami," piebilda Dzintars.
Kā ziņots, piektdien Oslo centrā notika sprādziens, kam sekoja asinspirts vadošās Darba partijas jauniešu nometnē, kuru sarīkoja 32 gadus vecais Anderss Bērings-Breivīks, kurš tiek saistīts ar labējiem ekstrēmistiem. Dažas stundas pirms teroraktu sākuma Bērings-Breivīks publiskoja savu manifestu, kurā izklāstīta vīzija par jaunu kristīgo krusta karu, kas jāuzsāk Eiropas tradīciju un kultūras glābšanai no islāma kolonizācijas un marksistu kultivētā pagrimuma, kas sagrāvis konservatīvās ģimenes un nacionālisma vērtības.
Iesalnieks pēc tam paziņoja, ka "Norvēģijas upuri ir pilnībā uz multikulturālistu sirdsapziņas - viņu islamizācijas politika noveda pie tā, ka kādam vienkārši aizbrauca širmis", tādējādi viņa viedoklis ir tuvs Bēringa-Breivīka paustajam. Iesalnieka viedoklis "Twitter" vidē izraisīja sašutuma pilnas diskusijas, ka tādējādi "Visu Latvijai!" biedrs mēģina šo noziegumu attaisnot, ko gan pats Iesalnieks publiskā paziņojumā noliedza.
"Izteikumi, kurus Iesalnieks pieļāvis savā mikroblogā, ir amorāli, nepieļaujami civilizētā sabiedrībā, tie satur nacionālā naida veicināšanas pazīmes. Faktiski apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK valdes loceklis atrod attaisnojumus norvēģu slepkavas un terorista rīcībai," uzskata Agešins, "šādus izteikumus nevar atstāt nesodītus. Uzskatu, ka Iesalnieka izteikumi atbilst Kriminālkodeksā minētajam, tāpēc lūdzu Drošības policiju nekavējoties veikt pārbaudi un pieņemt lēmumu par kriminālprocesa uzsākšanu."
Līdzīgu uzskatu pauž arī biedrība "Progresīvie", kuras pārstāvis Ansis Dobelis aģentūrai LETA sacīja, ka arī viņa vadītā organizācija aicina Drošības policiju veikt operatīvas pārbaudes attiecībā uz tiem interneta komentētājiem, kuri slavina Norvēģijas notikumus, attaisno tos un aicina turpināt slepkavot. Savukārt nacionālajai apvienībai "nekavējoties no savām rindām būtu jāpadzen Iesalnieks, kurš apvienībā ieņem augstus amatus", uzskata biedrība.
"Ja šis politiskais spēks nav gatavs šādam solim, tad Iesalnieka mēģinājumus attaisnot slepkavošanu Norvēģijā, kā arī slepkavam līdzīgos uzskatus, ko viņš nekautrējas paust, var uzskatīt par visas nacionālās apvienības viedokli," norāda Dobelis.
Dobeļa ieskatā, "ja nacionālā apvienība meklēs attaisnojumus Iesalnieka apgalvojumiem, tad tai nav vietas ne Latvijas parlamentā, ne valdībās. Un pārējām politiskajām partijām ir skaidri jāatbild, vai tās redz iespēju sadarboties ar šo politisko spēku".
Biedrības "Progresīvie" biedriem šie notikumi esot īpaši sāpīgi, jo organizācijas biedri daudzus gadus piedalījušies Norvēģijas Darba partijas jaunatnes organizācijas (AUF) vasaras nometnēs, kas notiek uz Ūteijas salas. Tāpēc biedrība izsaka visdziļāko līdzjūtību Norvēģijā notikušajā apšaudē un spridzināšanā bojā gājušo tuviniekiem un visai sabiedrībai.
Iesalnieks izplatīja paziņojumu, kurā pauž nostāju, ka "nekad un nevienu brīdi" neesot attaisnojis Norvēģijas masu slepkavu, "vienīgi aicinājis aizdomāties par šī notikuma cēloņiem, lai no traģiskajiem notikumiem gūtu mācību un pasargātos nākotnē".
"Oslo slepkava ir slims cilvēks, kurš ar savu nežēlību un necilvēcību ir sodījis arī pats sevi. Tas, ko aicināju apzināties, ka teroristi bieži rodas sociālu netaisnību rezultātā. Tā ir augsne, kas veicina šādu nelaimju iespējamību. Protams, arī nacionālo identitāti iznīcinoša rakstura multikulturālisms var būt kā viens no šādu sociālu netaisnību piemēriem," vēsta Iesalnieks.
"Tas nekādā ziņā neattaisno slepkavu, bet liek par pienākumu analizēt notikušo un iespējami mazināt šādu notikumu atkārtošanos nākotnē, no kā pasargāta pilnībā nav neviena valsts. Jebkura sociālā netaisnība ir jāuztver kā bumba ar laika degli, kas diemžēl var izpausties arī šādos veidos. Pēdējā gada laikā vairāku Rietumeiropas valstu līderi, tajā skaitā Vācijas kanclere Angela Merkele un Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons, ir pauduši atziņu, ka piekoptā multikulturālisma politika ir bijusi kļūda. Piektdien šī kļūda kalpoja par vienu no iemesliem traģēdijai Norvēģijā," turpina partijas aktīvists.
Štokenbergs kopā ar krieviem ies pret latviešiem
http://www.ir.lv/2011/7/23/stokenbergam-nav-pa-celam-ar-ekstremistiem
Štokenbergam nav pa ceļam ar ekstrēmistiem
Viņš paredz, ka jaunas Saeimas vēlēšanās panākumus varētu gūt arī PCTVL
Sabiedrības citai politikai (SCP) līdera un tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs joprojām ir pārliecināts, ka nebūs kopā ar ekstrēmistiem valdībā.
Pie ekstrēmistiem viņš pieskaita Visu Latvijai-TB/LNNK, kuras deputāti tieši SCP veto dēļ nekļuva par pašreizējās valdības koalīcijas partneriem.
„Mana pozīcija nav mainījusies. Ir iespējams modelis, kurā valdībā ir gan Saskaņa, gan Visu Latvijai-TB/LNNK. Bet mēs nevaram būt kopā ar ekstrēmistiem," intervijā žurnālam Sestdiena saka Štokenbergs.
Viņš šaubās par, piemēram, Jāņa Dombravas un Imanta Parādnieka uzskatiem, taču Eināru Cilinski no tās pašas partijas un Raivi Dzintaru Štokenbergs uzskata par pragmatiķiem.
Štokenbergs arī domā, ka nākamajās Saeimas vēlēšanās eksprezidenta Valda Zatlera veidotā partija atņems balsis ZZS un Vienotībai, taču balsis klāt nākšot Visu Latvijai.
Kārtis saputrošot PCTVL, jo visas zīmes rādot, ka PCTVL tikšot jaunajā Saeimā. Arī PCTVL Štokenbergs uzskata par radikāļiem, kurus neviens neņems koalīcijā.
Štokenbergam nav pa ceļam ar ekstrēmistiem
Viņš paredz, ka jaunas Saeimas vēlēšanās panākumus varētu gūt arī PCTVL
Sabiedrības citai politikai (SCP) līdera un tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs joprojām ir pārliecināts, ka nebūs kopā ar ekstrēmistiem valdībā.
Pie ekstrēmistiem viņš pieskaita Visu Latvijai-TB/LNNK, kuras deputāti tieši SCP veto dēļ nekļuva par pašreizējās valdības koalīcijas partneriem.
„Mana pozīcija nav mainījusies. Ir iespējams modelis, kurā valdībā ir gan Saskaņa, gan Visu Latvijai-TB/LNNK. Bet mēs nevaram būt kopā ar ekstrēmistiem," intervijā žurnālam Sestdiena saka Štokenbergs.
Viņš šaubās par, piemēram, Jāņa Dombravas un Imanta Parādnieka uzskatiem, taču Eināru Cilinski no tās pašas partijas un Raivi Dzintaru Štokenbergs uzskata par pragmatiķiem.
Štokenbergs arī domā, ka nākamajās Saeimas vēlēšanās eksprezidenta Valda Zatlera veidotā partija atņems balsis ZZS un Vienotībai, taču balsis klāt nākšot Visu Latvijai.
Kārtis saputrošot PCTVL, jo visas zīmes rādot, ka PCTVL tikšot jaunajā Saeimā. Arī PCTVL Štokenbergs uzskata par radikāļiem, kurus neviens neņems koalīcijā.
Štokenbergs apmelo VL
BNS, 2011. gada 29. jūlijs
http://www.diena.lv/sabiedriba/politika/paradnieks-un-dzintars-no-stokenberga-grib-piedzit-10-000-latu-13894793
Partijas Visu Latvijai! līdzpriekšsēdētāji Raivis Dzintars un Imants Parādnieks vērsušies Rīgas Centra rajona tiesā ar prasību pret tieslietu ministru un iekšlietu ministra pienākumu izpildītāju Aigaru Štokenbergu (Vienotība) par nepatiesiem, godu un cieņu aizskarošiem izteikumiem.
R.Dzintars norādīja, ka prasības pieteikumā Visu Latvijai! lūdz tiesai uzlikt par pienākumu A.Štokenbergam atsaukt intervijā Sestdienai, kā arī portālā diena.lv paustos nepatiesos, godu un cieņu aizskarošos izteikumus par partiju Visu Latvijai! un tās biedriem.
Prasības pieteikumā tiek lūgts tiesu piedzīt no A.Štokenberga mantisku kompensāciju 10 000 latu apjomā, bet kuras galīgā apjoma noteikšana ir tiesas kompetencē, un piedzīt no tieslietu ministra partijas tiesāšanās izdevumus.
Partijas pārstāvji par nepatiesām un godu un cieņu aizskarošām uzskata divas epizodes no Sestdienā publicētās A.Štokenberga intervijas.
Pirmā epizode ir par A.Štokenberga intervijas laikā pausto izteikumu par Visu Latvijai-TB/LNNK Saeimas deputātiem kā ekstrēmistiem. "Vadoties no A.Štokenberga teiktā, Visu Latvijai! pārstāvji secina, ka, pēc tieslietu ministra domām, Visu Latvijai! piekopj ekstrēmismu, proti, galējus uzskatus un līdzekļus savu politisko mērķu sasniegšanai, savukārt Nacionālās apvienības biedri - Saeimā ievēlētie deputāti - ir ekstrēmisti, proti, cilvēki ar galējiem politiskiem uzskatiem, kas atzīst galējus uzskatus savus politisko mērķu sasniegšanai," teikts prasības pieteikumā.
Visu Latvijai! uzskata, ka šie izteikumi ir atzīstami par nepatiesiem un godu un cieņu aizskarošiem. "Visu Latvijai! un Nacionālā apvienība kopš to dibināšanas brīža ir darbojušās stingri likuma ietvaros. Politiskie mērķi ir vispārzināmi un publiski pieejami, un tie nav atzīstami par ekstrēmiem, tāpat kā par ekstrēmiem nav atzīstami līdzekļi šo izvirzīto mērķu sasniegšanai. Neviena no atbildētāja pieminētajām personām nekad nav paudusi ekstrēmus uzskatus, ko apliecina fakts, ka tiesībsargājošās iestādes nekad pret minētajām personām nav vērsušās par šādu izteikumu vai citu darbību veikšanu," teikts prasības pieteikumā.
Otrā epziode ir par A.Štokenberga izteikumiem saistībā ar šaudīšanos pie Arta Pabrika mājas pirms dažiem gadiem. "No šiem izteikumiem izriet, ka ir fakti jeb ziņas, ka Visu Latvijai! biedri pie Arta Pabrika dzīvesvietas ir pielietojuši šaujamieročus, tāpēc Visu Latvijai! darbība ir uzskatāma par ekstrēmismu un attiecīgi tās biedri par ekstrēmistiem. Faktiski atbildētājs apgalvo, ka Visu Latvijai! ir izdarījusi smagu noziedzīgu nodarījumu. Visu Latvijai! šos izteikumus uzskata par klaji apmelojošiem un tāpēc tās un tās biedru godu un cieņu sevišķi smagi aizskarošiem, jo Visu Latvijai! un tās biedriem nav bijusi netieša vai attāla saistība ar atbildētāja minēto gadījumu," uzsvērts prasības pieteikumā.
"Ņemot vērā visus iepriekš minētos atbildētāja izteikumus gan katru atsevišķi, gan visus kopā to savstarpējā kopsakarībā, secināms, ka atbildētājs par Visu Latvijai! un tās biedriem ir paudis nepatiesas un godu un cieņu aizskarošas ziņas, atbilstoši kurām Visu Latvijai! un tās biedru darbība ir raksturojama kā ekstrēmisms, proti, galēju uzskatu un līdzekļu izmantošana savā politiskajā darbībā, kas izpaužas kā šaujamieroču nelikumīga lietošana un ekstrēmu uzskatu paušana."
Līdz ar to prasītājs uzskata, ka, atbilstoši Civillikuma normām, Visu Latvijai! ir likumiskas tiesības prasīt tiesas ceļā atsaukt ziņas, kas aizskar godu un cieņu. Tāpat prasītājs norāda, ka atbilstoši Civillikumam, ja kāds prettiesiski aizskar godu un cieņu, tad viņam jādod mantiska kompensācija. Konkrētajā gadījumā prasītājs uzskata, ka atbilstoša atlīdzība būtu desmit tūkstoši latu. Tomēr atbilstoši likumam, kompensācijas apmēru noteiks tiesa
http://www.diena.lv/sabiedriba/politika/paradnieks-un-dzintars-no-stokenberga-grib-piedzit-10-000-latu-13894793
Partijas Visu Latvijai! līdzpriekšsēdētāji Raivis Dzintars un Imants Parādnieks vērsušies Rīgas Centra rajona tiesā ar prasību pret tieslietu ministru un iekšlietu ministra pienākumu izpildītāju Aigaru Štokenbergu (Vienotība) par nepatiesiem, godu un cieņu aizskarošiem izteikumiem.
R.Dzintars norādīja, ka prasības pieteikumā Visu Latvijai! lūdz tiesai uzlikt par pienākumu A.Štokenbergam atsaukt intervijā Sestdienai, kā arī portālā diena.lv paustos nepatiesos, godu un cieņu aizskarošos izteikumus par partiju Visu Latvijai! un tās biedriem.
Prasības pieteikumā tiek lūgts tiesu piedzīt no A.Štokenberga mantisku kompensāciju 10 000 latu apjomā, bet kuras galīgā apjoma noteikšana ir tiesas kompetencē, un piedzīt no tieslietu ministra partijas tiesāšanās izdevumus.
Partijas pārstāvji par nepatiesām un godu un cieņu aizskarošām uzskata divas epizodes no Sestdienā publicētās A.Štokenberga intervijas.
Pirmā epizode ir par A.Štokenberga intervijas laikā pausto izteikumu par Visu Latvijai-TB/LNNK Saeimas deputātiem kā ekstrēmistiem. "Vadoties no A.Štokenberga teiktā, Visu Latvijai! pārstāvji secina, ka, pēc tieslietu ministra domām, Visu Latvijai! piekopj ekstrēmismu, proti, galējus uzskatus un līdzekļus savu politisko mērķu sasniegšanai, savukārt Nacionālās apvienības biedri - Saeimā ievēlētie deputāti - ir ekstrēmisti, proti, cilvēki ar galējiem politiskiem uzskatiem, kas atzīst galējus uzskatus savus politisko mērķu sasniegšanai," teikts prasības pieteikumā.
Visu Latvijai! uzskata, ka šie izteikumi ir atzīstami par nepatiesiem un godu un cieņu aizskarošiem. "Visu Latvijai! un Nacionālā apvienība kopš to dibināšanas brīža ir darbojušās stingri likuma ietvaros. Politiskie mērķi ir vispārzināmi un publiski pieejami, un tie nav atzīstami par ekstrēmiem, tāpat kā par ekstrēmiem nav atzīstami līdzekļi šo izvirzīto mērķu sasniegšanai. Neviena no atbildētāja pieminētajām personām nekad nav paudusi ekstrēmus uzskatus, ko apliecina fakts, ka tiesībsargājošās iestādes nekad pret minētajām personām nav vērsušās par šādu izteikumu vai citu darbību veikšanu," teikts prasības pieteikumā.
Otrā epziode ir par A.Štokenberga izteikumiem saistībā ar šaudīšanos pie Arta Pabrika mājas pirms dažiem gadiem. "No šiem izteikumiem izriet, ka ir fakti jeb ziņas, ka Visu Latvijai! biedri pie Arta Pabrika dzīvesvietas ir pielietojuši šaujamieročus, tāpēc Visu Latvijai! darbība ir uzskatāma par ekstrēmismu un attiecīgi tās biedri par ekstrēmistiem. Faktiski atbildētājs apgalvo, ka Visu Latvijai! ir izdarījusi smagu noziedzīgu nodarījumu. Visu Latvijai! šos izteikumus uzskata par klaji apmelojošiem un tāpēc tās un tās biedru godu un cieņu sevišķi smagi aizskarošiem, jo Visu Latvijai! un tās biedriem nav bijusi netieša vai attāla saistība ar atbildētāja minēto gadījumu," uzsvērts prasības pieteikumā.
"Ņemot vērā visus iepriekš minētos atbildētāja izteikumus gan katru atsevišķi, gan visus kopā to savstarpējā kopsakarībā, secināms, ka atbildētājs par Visu Latvijai! un tās biedriem ir paudis nepatiesas un godu un cieņu aizskarošas ziņas, atbilstoši kurām Visu Latvijai! un tās biedru darbība ir raksturojama kā ekstrēmisms, proti, galēju uzskatu un līdzekļu izmantošana savā politiskajā darbībā, kas izpaužas kā šaujamieroču nelikumīga lietošana un ekstrēmu uzskatu paušana."
Līdz ar to prasītājs uzskata, ka, atbilstoši Civillikuma normām, Visu Latvijai! ir likumiskas tiesības prasīt tiesas ceļā atsaukt ziņas, kas aizskar godu un cieņu. Tāpat prasītājs norāda, ka atbilstoši Civillikumam, ja kāds prettiesiski aizskar godu un cieņu, tad viņam jādod mantiska kompensācija. Konkrētajā gadījumā prasītājs uzskata, ka atbilstoša atlīdzība būtu desmit tūkstoši latu. Tomēr atbilstoši likumam, kompensācijas apmēru noteiks tiesa
VL & SC prasības pret Štokenbergu
http://www.diena.lv/sabiedriba/politika/politologs-partiju-prasiba-pret-stokenbergu-ir-normals-prieksvelesanu-laika-populisms-13894794
Anete Ugaine, 2011. gada 29. jūlijs
Nacionālās apvienības (NA) Visu Latvijai! - Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL! - TB/LNNK) un Saskaņas centra (SC) deputātu prasība par tieslietu ministra un iekšlietu ministra pienākumu izpildītāja Aigara Štokenberga (Vienotība) demisiju uzskatāma par normālu priekšvēlēšanu laika retoriku, uzskata vairāki Dienas uzrunātie politikas eksperti. Tomēr vēlētājiem šāda politisko spēku kombinācija varētu šķist dīvaina.
"Ja kāds pirms vēlēšanām pieprasa ministra demisiju, tad tā ir raksturojama kā priekšvēlēšanu laika loģika," sacīja politologs Andris Sprūds. Viņu izbrīna, kāpēc problēmas A. Štokenberga darbībā pamanītas tikai tagad.
Saistītie raksti
The Economist uzvaru ārkārtas vēlēšanās prognozē Zatlera partijai 44
Pirmajā dienā neviens kandidātu saraksts CVK nav iesniegts 3
Latvijai un Ventspilij ZZS kandidātu sarakstam izvirza Lembergu 31
Bijušais SPRK padomes loceklis Zariņš vēlēšanās pārstāvēs SC 58
Sponsori sākuši aktīvi papildināt partiju kases 4
Zatlers: Sarakstu līderus izvirzīs reģionos 6
SC vēl nav izlēmis par Kravcova dalību vēlēšanās 14
Līdzīgi uzskata arī politologs Ivars Ījabs, sakot, ka tas ir normāls priekšvēlēšanu laika populisms, tomēr viņam neesot saprotama SC rīcības motivācija. "VL! vienmēr ir bijušas domstarpības ar Štokenbergu, bet nav saprotama SC motivācija, jo Štokenbergs vienmēr ir iestājies par SC dalību koalīcijā," teica I. Ījabs. Viņš arī norādīja, ka neesot reālas iespējas, ka Aigars Štokenbergs varētu pamest savu amatu.
Nacionālās apvienības un SC sadarbība pierāda, ka abām partijām ar visai atšķirīgu ideoloģiju ir iespējams sadarboties, norādīja LU Sociālo zinātņu fakultātes dekāns, politologs Juris Rozenvalds. Viņš sacīja, ka demokrātiskā politikā runa ir par idejām, nevis konkrētiem cilvēkiem un, ja nav iespējams sastrādāties, tad nevar strādāt arī vienā parlamentā. 'Skaidrs, ka viņi to vieni paši nevarēja izdarīt, tāpēc ar kādu vajadzēja sadarboties," abu partiju politiķu sadarbošanās iemeslus skaidro I. Ījabs, tomēr, viņš pieļāva, ka vēlētājiem šāda kombinācija varētu šķist dīvaina.
J. Rozenvalds arī izteica kritiku par Vienotības paziņojumu, kurā partija norādījusi, ka šāda NA un SC politiķu "rīcība vieš aizdomas par atriebību par veiksmīgu ministra darbu, kā arī vēlmi radīt politisku nestabilitāti". "Mēģinot atspēkot šo problēmu, Vienotība nerunā par lietu. Atbildi uz šo jautājumu mēs Vienotības paziņojumā neredzam un ar populismu tur ir maz sakara, jo ir runa par lielām summām," tā J. Rozenvalds. Viņš sacīja, ka, Vienotībai ejot uz vēlēšanām, vajadzētu iet ar atklātām kārtīm, lai netiktu pievilti apvienības vēlētāji.
Jau ziņots, ka desmit Saeimas deputāti ir iesnieguši lūgumu Latvijas prezidentma Andrim Bērziņam par Saeimas ārkārtas sēdes sasaukšanu, lai izskatītu jautājumu par neuzticības izteikšanu A. Štokenbergam. Aicinājumu parakstījuši NA deputāti Imants Parādnieks, Raivis Dzintars, Einārs Cilinskis, Jānis Dombrava, Inese Laizāne, Dzintars Rasnačs, kā arī četri SC deputāti - Ivans Klementjevs, Ivans Ribakovs, Aleksejs Burunovs un Viktors Jakovļevs.
Iesniegumā norādīts, ka A. Štokenbergam daļēji piederošs uzņēmums ir iesaistīts darījumu shēmās ar nekustamo īpašumu, kuras mērķis bijis apiet nodokļu samaksu, kā rezultātā valstij ir nodarīti finansiāli zaudējumi vairāku simtu tūkstošu apmērā.
Anete Ugaine, 2011. gada 29. jūlijs
Nacionālās apvienības (NA) Visu Latvijai! - Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL! - TB/LNNK) un Saskaņas centra (SC) deputātu prasība par tieslietu ministra un iekšlietu ministra pienākumu izpildītāja Aigara Štokenberga (Vienotība) demisiju uzskatāma par normālu priekšvēlēšanu laika retoriku, uzskata vairāki Dienas uzrunātie politikas eksperti. Tomēr vēlētājiem šāda politisko spēku kombinācija varētu šķist dīvaina.
"Ja kāds pirms vēlēšanām pieprasa ministra demisiju, tad tā ir raksturojama kā priekšvēlēšanu laika loģika," sacīja politologs Andris Sprūds. Viņu izbrīna, kāpēc problēmas A. Štokenberga darbībā pamanītas tikai tagad.
Saistītie raksti
The Economist uzvaru ārkārtas vēlēšanās prognozē Zatlera partijai 44
Pirmajā dienā neviens kandidātu saraksts CVK nav iesniegts 3
Latvijai un Ventspilij ZZS kandidātu sarakstam izvirza Lembergu 31
Bijušais SPRK padomes loceklis Zariņš vēlēšanās pārstāvēs SC 58
Sponsori sākuši aktīvi papildināt partiju kases 4
Zatlers: Sarakstu līderus izvirzīs reģionos 6
SC vēl nav izlēmis par Kravcova dalību vēlēšanās 14
Līdzīgi uzskata arī politologs Ivars Ījabs, sakot, ka tas ir normāls priekšvēlēšanu laika populisms, tomēr viņam neesot saprotama SC rīcības motivācija. "VL! vienmēr ir bijušas domstarpības ar Štokenbergu, bet nav saprotama SC motivācija, jo Štokenbergs vienmēr ir iestājies par SC dalību koalīcijā," teica I. Ījabs. Viņš arī norādīja, ka neesot reālas iespējas, ka Aigars Štokenbergs varētu pamest savu amatu.
Nacionālās apvienības un SC sadarbība pierāda, ka abām partijām ar visai atšķirīgu ideoloģiju ir iespējams sadarboties, norādīja LU Sociālo zinātņu fakultātes dekāns, politologs Juris Rozenvalds. Viņš sacīja, ka demokrātiskā politikā runa ir par idejām, nevis konkrētiem cilvēkiem un, ja nav iespējams sastrādāties, tad nevar strādāt arī vienā parlamentā. 'Skaidrs, ka viņi to vieni paši nevarēja izdarīt, tāpēc ar kādu vajadzēja sadarboties," abu partiju politiķu sadarbošanās iemeslus skaidro I. Ījabs, tomēr, viņš pieļāva, ka vēlētājiem šāda kombinācija varētu šķist dīvaina.
J. Rozenvalds arī izteica kritiku par Vienotības paziņojumu, kurā partija norādījusi, ka šāda NA un SC politiķu "rīcība vieš aizdomas par atriebību par veiksmīgu ministra darbu, kā arī vēlmi radīt politisku nestabilitāti". "Mēģinot atspēkot šo problēmu, Vienotība nerunā par lietu. Atbildi uz šo jautājumu mēs Vienotības paziņojumā neredzam un ar populismu tur ir maz sakara, jo ir runa par lielām summām," tā J. Rozenvalds. Viņš sacīja, ka, Vienotībai ejot uz vēlēšanām, vajadzētu iet ar atklātām kārtīm, lai netiktu pievilti apvienības vēlētāji.
Jau ziņots, ka desmit Saeimas deputāti ir iesnieguši lūgumu Latvijas prezidentma Andrim Bērziņam par Saeimas ārkārtas sēdes sasaukšanu, lai izskatītu jautājumu par neuzticības izteikšanu A. Štokenbergam. Aicinājumu parakstījuši NA deputāti Imants Parādnieks, Raivis Dzintars, Einārs Cilinskis, Jānis Dombrava, Inese Laizāne, Dzintars Rasnačs, kā arī četri SC deputāti - Ivans Klementjevs, Ivans Ribakovs, Aleksejs Burunovs un Viktors Jakovļevs.
Iesniegumā norādīts, ka A. Štokenbergam daļēji piederošs uzņēmums ir iesaistīts darījumu shēmās ar nekustamo īpašumu, kuras mērķis bijis apiet nodokļu samaksu, kā rezultātā valstij ir nodarīti finansiāli zaudējumi vairāku simtu tūkstošu apmērā.
zināmas 'Vienotības' vēlēšanu 'lokomotīves'; Kampars nekandidēs
http://www.delfi.lv/news/referendums-2011/zinas/portals-zinamas-vienotibas-velesanu-lokomotives-kampars-nekandides.d?id=39793133
www.DELFI.lv | 26. jūlijs 2011 20:16
Apvienības "Vienotības" sarakstā ārkārtas vēlēšanās rudenī Latgalē ar pirmo nummuru startēs bijušais Daugavpils mērs Jānis Lāčplēsis, bet kultūras ministre Sarmīte Ēlerte startēs ar pirmo numuru Zemgalē. Taktisku apsvērumu dēļ vēl nav izlemts, kurā vēlēšanu apgabalā tiks izlikti pārējie trīs "pirmie numuri" – premjers Valdis Dombrovskis, nu jau atlaistās 10.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa un ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, liecina portāla "Pietiek.com" rīcībā esošā informācija.
Kā otrais numurs "Vienotības" sarakstā startēs finanšu ministrs Andris Vilks, bet vēl nav skaidrs, kurā no apgabaliem – Rīgā vai Vidzemē, jo tas atkarīgs no tā, kurā apgabalā tiks izlikts Dombrovskis. Iekšējās diskusijās izlemts abus līdzīgā profila finansistus viena saraksta augšgalā nelikt. Tāpat zināms, ka ar trešo numuru "Vienotības" sarakstā Rīgā startēs apvienības jaunpienācējs, krimināltiesību eksperts Andrejs Judins, vēsta portāls.
"Pietiek.com" norāda, ka "Vienotība" par lielu ieguvumu vēlētāju balsu piesaistīšanai Latgalē uzskatot bijušo Daugavpils mēru Jāni Lāčplēsi, kuru šā gada martā no amata gāza paša partija LPP/LC. Šis apvērsums tika saistīts ar Lāčplēša nepakļāvību atsevišķos vērienīgos iepirkuma konkursos, un drīz pēc notikušā viņš no LPP/LC izstājās.
Portāla rīcībā esošās ziņas arī liecina, ka ar augstiem numuriem Latgales sarakstā no "Vienotības" startēs arī Saeimas deputāti Aleksejs Loskutovs un Kārlis Šadurskis.
Zemgalē ar pirmo numuru, visticamāk, startēs kultūras ministre Sarmīte Ēlerte, bet vēl pirmajā trijniekā būs tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs un Saeimas deputāts Atis Lejiņš.
Portāls norāda, ka šobrīd vēl neesot skaidrs, kurā tieši vēlēšanu apgabalā startēs pārējie trīs "pirmie numuri" – Dombrovskis, Āboltiņa un Kristovskis.
Pēc neoficiālas informācijas, kas ir "Pietiek.com" rīcībā, "Vienotība" vēl nav izšķīrusies, kādu priekšvēlēšanu taktiku izvēlēties attiecībā pret Zatlera reformu partiju – uzsvērt konkurējošo sarakstu līderu kontrastu, konfrontēt vai neiet uz asumiem. Tādēļ "Vienotības" valde ar sarakstu apstiprināšanu nesteigsies un nogaidīs, līdz būs skaidrs, kur - Rīgā vai Vidzemē - startēs ekspremjers Valdis Zatlers. Tāpat "Vienotības" lokomotīvju izkārtojumu ietekmēs arī tas, vai kandidēt ārkārtas vēlēšanās izlems Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij").
Portāls norāda, ka ir atšķirīga informācija par to, no kura apgabala – Rīgas vai Vidzemes - varētu startēt Zatlers. Pēc neoficiālām versijām, "Vienotība" Zatleram visticamāk pretī varētu likt Dombrovski. Bet kārtis varot sajaukt Lembergs, jo "Vienotības" iekšienē ironizē, ka Zatlers nogaidīs līdz pēdējam brīdim, lai neatrastos vienā apgabalā ar Lembergu. "Ja Lembergs ies Rīgā, Zatlers var aizmukt uz Vidzemi," pieļāva kāds "Vienotības" politiķis.
"Vienotības" sarakstu sastādīšanā netiekot izmantots partiju kvotu princips, un galvenais kritērijs vietu sadalei sarakstos esot tas, cik lielu vēlētāju atbalstu politiķis ir guvis iepriekšējās Saeimas vēlēšanās pagājušā gada oktobrī, norāda portāls. Pēc "Pietiek.com" rīcībā esošās informācijas, ar lielu jautājuma zīmi ir Saeimas deputātes Silvas Bendrātes vieta sarakstā. Viņas reputāciju iedragāja drīz pēc vēlēšanām atklātībā nākušais slepenais līgums ar Aivaru Lembergu. Pašlaik faktiski simtprocentīgi zināms, ka vēlēšanās nekandidēs ekonomikas ministrs Artis Kampars, kurš ar šo domu jau esot samierinājies.
Jau vēstīts, ka Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) otrdien oficiāli apstiprinātie sestdien notikušā referenduma rezultāti liecina, ka par rudenī ievēlētās 10.Saeimas atlaišanu nobalsojuši 650 518 cilvēki. Oficiāli apstiprinātie rezultāti liecina, ka referendumā saņemtas 689 823 derīgas zīmes jeb 44,71% no balsstiesīgo Latvijas pilsoņu skaita.
Par Saeimas atlaišanu nobalsoja 94% referenduma dalībnieku jeb 42,17% no visu balsstiesīgo iedzīvotāju skaita.
CVK otrdien nolēma, ka ārkārtas parlamenta vēlēšanas notiks 17.septembrī
www.DELFI.lv | 26. jūlijs 2011 20:16
Apvienības "Vienotības" sarakstā ārkārtas vēlēšanās rudenī Latgalē ar pirmo nummuru startēs bijušais Daugavpils mērs Jānis Lāčplēsis, bet kultūras ministre Sarmīte Ēlerte startēs ar pirmo numuru Zemgalē. Taktisku apsvērumu dēļ vēl nav izlemts, kurā vēlēšanu apgabalā tiks izlikti pārējie trīs "pirmie numuri" – premjers Valdis Dombrovskis, nu jau atlaistās 10.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa un ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, liecina portāla "Pietiek.com" rīcībā esošā informācija.
Kā otrais numurs "Vienotības" sarakstā startēs finanšu ministrs Andris Vilks, bet vēl nav skaidrs, kurā no apgabaliem – Rīgā vai Vidzemē, jo tas atkarīgs no tā, kurā apgabalā tiks izlikts Dombrovskis. Iekšējās diskusijās izlemts abus līdzīgā profila finansistus viena saraksta augšgalā nelikt. Tāpat zināms, ka ar trešo numuru "Vienotības" sarakstā Rīgā startēs apvienības jaunpienācējs, krimināltiesību eksperts Andrejs Judins, vēsta portāls.
"Pietiek.com" norāda, ka "Vienotība" par lielu ieguvumu vēlētāju balsu piesaistīšanai Latgalē uzskatot bijušo Daugavpils mēru Jāni Lāčplēsi, kuru šā gada martā no amata gāza paša partija LPP/LC. Šis apvērsums tika saistīts ar Lāčplēša nepakļāvību atsevišķos vērienīgos iepirkuma konkursos, un drīz pēc notikušā viņš no LPP/LC izstājās.
Portāla rīcībā esošās ziņas arī liecina, ka ar augstiem numuriem Latgales sarakstā no "Vienotības" startēs arī Saeimas deputāti Aleksejs Loskutovs un Kārlis Šadurskis.
Zemgalē ar pirmo numuru, visticamāk, startēs kultūras ministre Sarmīte Ēlerte, bet vēl pirmajā trijniekā būs tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs un Saeimas deputāts Atis Lejiņš.
Portāls norāda, ka šobrīd vēl neesot skaidrs, kurā tieši vēlēšanu apgabalā startēs pārējie trīs "pirmie numuri" – Dombrovskis, Āboltiņa un Kristovskis.
Pēc neoficiālas informācijas, kas ir "Pietiek.com" rīcībā, "Vienotība" vēl nav izšķīrusies, kādu priekšvēlēšanu taktiku izvēlēties attiecībā pret Zatlera reformu partiju – uzsvērt konkurējošo sarakstu līderu kontrastu, konfrontēt vai neiet uz asumiem. Tādēļ "Vienotības" valde ar sarakstu apstiprināšanu nesteigsies un nogaidīs, līdz būs skaidrs, kur - Rīgā vai Vidzemē - startēs ekspremjers Valdis Zatlers. Tāpat "Vienotības" lokomotīvju izkārtojumu ietekmēs arī tas, vai kandidēt ārkārtas vēlēšanās izlems Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij").
Portāls norāda, ka ir atšķirīga informācija par to, no kura apgabala – Rīgas vai Vidzemes - varētu startēt Zatlers. Pēc neoficiālām versijām, "Vienotība" Zatleram visticamāk pretī varētu likt Dombrovski. Bet kārtis varot sajaukt Lembergs, jo "Vienotības" iekšienē ironizē, ka Zatlers nogaidīs līdz pēdējam brīdim, lai neatrastos vienā apgabalā ar Lembergu. "Ja Lembergs ies Rīgā, Zatlers var aizmukt uz Vidzemi," pieļāva kāds "Vienotības" politiķis.
"Vienotības" sarakstu sastādīšanā netiekot izmantots partiju kvotu princips, un galvenais kritērijs vietu sadalei sarakstos esot tas, cik lielu vēlētāju atbalstu politiķis ir guvis iepriekšējās Saeimas vēlēšanās pagājušā gada oktobrī, norāda portāls. Pēc "Pietiek.com" rīcībā esošās informācijas, ar lielu jautājuma zīmi ir Saeimas deputātes Silvas Bendrātes vieta sarakstā. Viņas reputāciju iedragāja drīz pēc vēlēšanām atklātībā nākušais slepenais līgums ar Aivaru Lembergu. Pašlaik faktiski simtprocentīgi zināms, ka vēlēšanās nekandidēs ekonomikas ministrs Artis Kampars, kurš ar šo domu jau esot samierinājies.
Jau vēstīts, ka Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) otrdien oficiāli apstiprinātie sestdien notikušā referenduma rezultāti liecina, ka par rudenī ievēlētās 10.Saeimas atlaišanu nobalsojuši 650 518 cilvēki. Oficiāli apstiprinātie rezultāti liecina, ka referendumā saņemtas 689 823 derīgas zīmes jeb 44,71% no balsstiesīgo Latvijas pilsoņu skaita.
Par Saeimas atlaišanu nobalsoja 94% referenduma dalībnieku jeb 42,17% no visu balsstiesīgo iedzīvotāju skaita.
CVK otrdien nolēma, ka ārkārtas parlamenta vēlēšanas notiks 17.septembrī
svētdiena, 2011. gada 24. jūlijs
Čaklais atkāpies no RLB
http://www.diena.lv/sabiedriba/riga/caklais-atkapies-no-rigas-latviesu-biedribas-vaditaja-amata-13893132
Čaklais atkāpies no Rīgas Latviešu biedrības vadītāja amata 13
Diena.lv, 2011. gada 21. jūlijs 08:00
Rīgas Latviešu biedrības domes sēdē trešdien no amata atkāpies biedrības valdes priekšsēdētājs Ingmārs Čaklais, raksta Latvijas Avīze.
Savu lēmumu viņš argumentējis ar to, ka viņam esot grūti īstenot biedrībā pārmaiņas, lai tā kļūtu par pelnošu organizāciju. Pēc viņa vārdiem, pārmaiņām pretojoties RLB darbinieki, kuri, viņaprāt, turas pie savām vietām. "Atšķirībā no darbiniekiem, kas sitas tikai par savu algu, es strādāju par brīvu sabiedriskā kārtā," saka I.Čaklais.
Čaklā vietā Jūrmalas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja amatā stājas Inese Auniņa 20
Pašlaik biedrībai esot 46 000 latu parāds bankai, kura dēļ RLB ēka ir ieķīlāta, turklāt, kā stāsta tās bijušais vadītājs, 13 000 latu katru mēnesi aizejot darbinieku algām, bet ieņēmumi esot ap 6000 līdz 10 000 latu. I.Čaklais uzskata, ka tālāk jautājumi jāpieņem RLB domei. Tāpat viņu izbrīnot, ka valdes sēdēs tie paši cilvēki nolemjot vienu, bet vēlāk jau domē savu nostāju mainot. Arī biedrības darbiniekiem esot jāuzņemas atbildība par situāciju biedrībā.
Līdz ar Čaklo atkāpusies arī visa RLB valde 14
Diena.lv, 2011. gada 21. jūlijs 14:59
Trešdien Rīgas Latviešu biedrības (RLB) domes sēdē atkāpās priekšsēdētājs Ingmārs Čaklais un pieci valdes locekļi, portālu Diena.lv informēja RLB pārstāve Ieva Nikoleta Dāboliņa.
Par biedrības pilnvarotajiem pārstāvjiem līdz valdes pārvēlēšanai 3.augustā apstiprināta bijusī priekšsēdētāja vietniece Ieva Nikoleta Dāboliņa, kā arī valdes locekļi Aivars Smagars, Skaidrīte Naumova un Marija Heislere - Celma.
Saistītie raksti
Čaklais atkāpies no Rīgas Latviešu biedrības vadītāja amata 13
Čaklais vadīs Pilsonības likuma grozījumu apakškomisiju 14
Rīgas Latviešu biedrība atbalsta Zatlera pārvēlēšanu
Par Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētāju atkārtoti ievēl Ingmāru Čaklo 3
Ziedonis, Kolbergs un Kokars ievēlēti par Rīgas Latviešu biedrības Goda biedriem 13
VIDEO: deputāti debatē par un pret deputāta Kravcova izslēgšanu no Saeimas Video 19
RLB atsāks savulaik slavenās diskusijas Foto 13
Sēdē tika pieņemts lēmums turpināt reorganizāciju, veicot pārrunas ar darbiniekiem un par hosteļa būvniecības projekta vadītāju iecelta pieredzējusī projektu vadītāja Lauma Celma. Paredzams, ka konsekventi turpinot iesāktās reformas, novembrī biedrība izkļūs no īstermiņa parādiem, kas šobrīd ir 46 000 latu.
I.Čaklais savu atkāpšanos pamatoja ar nespēju tālāk vadīt biedrību, jo nav pietiekama valdes un domes atbalsta vajadzīgajām reformām.
Trešdien, 3.augustā notiks RLB domes sēde, kurā tiks ievēlēts jauns RLB priekšsēdētājs, vietnieks un pieci valdes locekļi.
_______________________________
Līdz ar Čaklo atkāpusies arī visa RLB valde
Diena.lv, 2011. gada 21. jūlijs
Trešdien Rīgas Latviešu biedrības (RLB) domes sēdē atkāpās priekšsēdētājs Ingmārs Čaklais un pieci valdes locekļi, portālu Diena.lv informēja RLB pārstāve Ieva Nikoleta Dāboliņa.
Par biedrības pilnvarotajiem pārstāvjiem līdz valdes pārvēlēšanai 3.augustā apstiprināta bijusī priekšsēdētāja vietniece Ieva Nikoleta Dāboliņa, kā arī valdes locekļi Aivars Smagars, Skaidrīte Naumova un Marija Heislere - Celma.
Sēdē tika pieņemts lēmums turpināt reorganizāciju, veicot pārrunas ar darbiniekiem un par hosteļa būvniecības projekta vadītāju iecelta pieredzējusī projektu vadītāja Lauma Celma. Paredzams, ka konsekventi turpinot iesāktās reformas, novembrī biedrība izkļūs no īstermiņa parādiem, kas šobrīd ir 46 000 latu.
I.Čaklais savu atkāpšanos pamatoja ar nespēju tālāk vadīt biedrību, jo nav pietiekama valdes un domes atbalsta vajadzīgajām reformām.
Trešdien, 3.augustā notiks RLB domes sēde, kurā tiks ievēlēts jauns RLB priekšsēdētājs, vietnieks un pieci valdes locekļi.
Čaklais atkāpies no Rīgas Latviešu biedrības vadītāja amata 13
Diena.lv, 2011. gada 21. jūlijs 08:00
Rīgas Latviešu biedrības domes sēdē trešdien no amata atkāpies biedrības valdes priekšsēdētājs Ingmārs Čaklais, raksta Latvijas Avīze.
Savu lēmumu viņš argumentējis ar to, ka viņam esot grūti īstenot biedrībā pārmaiņas, lai tā kļūtu par pelnošu organizāciju. Pēc viņa vārdiem, pārmaiņām pretojoties RLB darbinieki, kuri, viņaprāt, turas pie savām vietām. "Atšķirībā no darbiniekiem, kas sitas tikai par savu algu, es strādāju par brīvu sabiedriskā kārtā," saka I.Čaklais.
Čaklā vietā Jūrmalas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja amatā stājas Inese Auniņa 20
Pašlaik biedrībai esot 46 000 latu parāds bankai, kura dēļ RLB ēka ir ieķīlāta, turklāt, kā stāsta tās bijušais vadītājs, 13 000 latu katru mēnesi aizejot darbinieku algām, bet ieņēmumi esot ap 6000 līdz 10 000 latu. I.Čaklais uzskata, ka tālāk jautājumi jāpieņem RLB domei. Tāpat viņu izbrīnot, ka valdes sēdēs tie paši cilvēki nolemjot vienu, bet vēlāk jau domē savu nostāju mainot. Arī biedrības darbiniekiem esot jāuzņemas atbildība par situāciju biedrībā.
Līdz ar Čaklo atkāpusies arī visa RLB valde 14
Diena.lv, 2011. gada 21. jūlijs 14:59
Trešdien Rīgas Latviešu biedrības (RLB) domes sēdē atkāpās priekšsēdētājs Ingmārs Čaklais un pieci valdes locekļi, portālu Diena.lv informēja RLB pārstāve Ieva Nikoleta Dāboliņa.
Par biedrības pilnvarotajiem pārstāvjiem līdz valdes pārvēlēšanai 3.augustā apstiprināta bijusī priekšsēdētāja vietniece Ieva Nikoleta Dāboliņa, kā arī valdes locekļi Aivars Smagars, Skaidrīte Naumova un Marija Heislere - Celma.
Saistītie raksti
Čaklais atkāpies no Rīgas Latviešu biedrības vadītāja amata 13
Čaklais vadīs Pilsonības likuma grozījumu apakškomisiju 14
Rīgas Latviešu biedrība atbalsta Zatlera pārvēlēšanu
Par Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētāju atkārtoti ievēl Ingmāru Čaklo 3
Ziedonis, Kolbergs un Kokars ievēlēti par Rīgas Latviešu biedrības Goda biedriem 13
VIDEO: deputāti debatē par un pret deputāta Kravcova izslēgšanu no Saeimas Video 19
RLB atsāks savulaik slavenās diskusijas Foto 13
Sēdē tika pieņemts lēmums turpināt reorganizāciju, veicot pārrunas ar darbiniekiem un par hosteļa būvniecības projekta vadītāju iecelta pieredzējusī projektu vadītāja Lauma Celma. Paredzams, ka konsekventi turpinot iesāktās reformas, novembrī biedrība izkļūs no īstermiņa parādiem, kas šobrīd ir 46 000 latu.
I.Čaklais savu atkāpšanos pamatoja ar nespēju tālāk vadīt biedrību, jo nav pietiekama valdes un domes atbalsta vajadzīgajām reformām.
Trešdien, 3.augustā notiks RLB domes sēde, kurā tiks ievēlēts jauns RLB priekšsēdētājs, vietnieks un pieci valdes locekļi.
_______________________________
Līdz ar Čaklo atkāpusies arī visa RLB valde
Diena.lv, 2011. gada 21. jūlijs
Trešdien Rīgas Latviešu biedrības (RLB) domes sēdē atkāpās priekšsēdētājs Ingmārs Čaklais un pieci valdes locekļi, portālu Diena.lv informēja RLB pārstāve Ieva Nikoleta Dāboliņa.
Par biedrības pilnvarotajiem pārstāvjiem līdz valdes pārvēlēšanai 3.augustā apstiprināta bijusī priekšsēdētāja vietniece Ieva Nikoleta Dāboliņa, kā arī valdes locekļi Aivars Smagars, Skaidrīte Naumova un Marija Heislere - Celma.
Sēdē tika pieņemts lēmums turpināt reorganizāciju, veicot pārrunas ar darbiniekiem un par hosteļa būvniecības projekta vadītāju iecelta pieredzējusī projektu vadītāja Lauma Celma. Paredzams, ka konsekventi turpinot iesāktās reformas, novembrī biedrība izkļūs no īstermiņa parādiem, kas šobrīd ir 46 000 latu.
I.Čaklais savu atkāpšanos pamatoja ar nespēju tālāk vadīt biedrību, jo nav pietiekama valdes un domes atbalsta vajadzīgajām reformām.
Trešdien, 3.augustā notiks RLB domes sēde, kurā tiks ievēlēts jauns RLB priekšsēdētājs, vietnieks un pieci valdes locekļi.
Zatlera Reformu Partijas (ZRP) kodols
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=321673:atklj-topos-partijas-kodolu&catid=72:politika&Itemid=95
Atklāj topošās partijas kodolu 20.07.2011 LETA
Topošās Zatlera Reformu partijas (ZRP) kodolu patlaban veido 15 līdz 20 cilvēki. To vakar žurnālistiem pastāstīja jaundibināmās partijas pārstāvji Daiga Holma un Reinis Tukišs. Patlaban tiekot strādāts pie politiskā spēka ekonomiskās programmas.
Šajā kodolā darbojas bijusī eksprezidenta Valda Zatlera preses sekretāres vietniece Holma, portāla "Satori" vadītājs Tukišs, Saeimas deputāta mandātu nolikušais un "Vienotību" pametušais Klāvs Olšteins, SIA "Brain games" ("Prāta spēles") direktors Pāvils Jurjāns, kā arī vairākas bijušās Valsts prezidenta kancelejas darbinieces – prezidenta juridiskā padomniece Inese Lībiņa-Egnere, likumdošanas padomniece Sandra Sondore-Kukule, sabiedrisko projektu vadības padomniece Kristīna Pelša un stratēģiskās plānošanas un analīzes padomniece Zanda Kalniņa-Lukaševica.
Patlaban tiekot strādāts pie partijas ekonomiskās programmas, kuru palīdz veidot ap desmit ekspertu, tostarp ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis. ZRP dibināšanas kongresā 23. jūlijā varētu piedalīties 30 – 50 jauno uzņēmēju, kas jau vairākas nedēļas bez lielas publicitātes piedalījušies partijas politikas apspriešanā un veidošanā, pastāstīja vadības sistēmu "Hansa World" risinājumu izplatītāja "Hansa World Latvia" īpašnieks un vadītājs Edmunds Sprūdžs, kurš vakar paziņoja par savu dalību jaunajā partijā.
Topošās ZRP domubiedru diskusiju vakar apmeklēja arī pērn gāztais Jūrmalas mērs un partijas "Pilsoniskā savienība" biedrs Romualds Ražuks, kā arī šajā pavasarī tēvzemiešus pametušais kādreizējais Saeimas un Rīgas domes deputāts Andrejs Požarnovs. Tāpat uz diskusiju bija ieradies bijušais Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Edgars Rinkēvičs, pašvaldības aģentūras "Rīgas dārzi un parki" direktora vietnieks Uldis Petrēvics. Rinkēvičs žurnālistiem gan norādīja, ka tikai ieradies apciemot "vecus draugus". Ražuks un Sprūdžs atzina, ka pievienosies jaunajai partijai, bet Požarnovs norādīja, ka interesējoties par šo politisko spēku un izpildījis pieteikuma anketu.
Zatlers uzrunā atnākušajiem atbalstītājiem pauda prieku, ka darbība jaunajā birojā sākusies ar diskusijām par principiem, kas ir partijas dibināšanas pamatā, un ar domu par projektiem, kas tālāk tiks īstenoti. "Pie šiem principiem mēs atgriezīsimies katru reizi, kad būs jāpieņem nopietni lēmumi," solīja eksprezidents.
Atklāj topošās partijas kodolu 20.07.2011 LETA
Topošās Zatlera Reformu partijas (ZRP) kodolu patlaban veido 15 līdz 20 cilvēki. To vakar žurnālistiem pastāstīja jaundibināmās partijas pārstāvji Daiga Holma un Reinis Tukišs. Patlaban tiekot strādāts pie politiskā spēka ekonomiskās programmas.
Šajā kodolā darbojas bijusī eksprezidenta Valda Zatlera preses sekretāres vietniece Holma, portāla "Satori" vadītājs Tukišs, Saeimas deputāta mandātu nolikušais un "Vienotību" pametušais Klāvs Olšteins, SIA "Brain games" ("Prāta spēles") direktors Pāvils Jurjāns, kā arī vairākas bijušās Valsts prezidenta kancelejas darbinieces – prezidenta juridiskā padomniece Inese Lībiņa-Egnere, likumdošanas padomniece Sandra Sondore-Kukule, sabiedrisko projektu vadības padomniece Kristīna Pelša un stratēģiskās plānošanas un analīzes padomniece Zanda Kalniņa-Lukaševica.
Patlaban tiekot strādāts pie partijas ekonomiskās programmas, kuru palīdz veidot ap desmit ekspertu, tostarp ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis. ZRP dibināšanas kongresā 23. jūlijā varētu piedalīties 30 – 50 jauno uzņēmēju, kas jau vairākas nedēļas bez lielas publicitātes piedalījušies partijas politikas apspriešanā un veidošanā, pastāstīja vadības sistēmu "Hansa World" risinājumu izplatītāja "Hansa World Latvia" īpašnieks un vadītājs Edmunds Sprūdžs, kurš vakar paziņoja par savu dalību jaunajā partijā.
Topošās ZRP domubiedru diskusiju vakar apmeklēja arī pērn gāztais Jūrmalas mērs un partijas "Pilsoniskā savienība" biedrs Romualds Ražuks, kā arī šajā pavasarī tēvzemiešus pametušais kādreizējais Saeimas un Rīgas domes deputāts Andrejs Požarnovs. Tāpat uz diskusiju bija ieradies bijušais Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Edgars Rinkēvičs, pašvaldības aģentūras "Rīgas dārzi un parki" direktora vietnieks Uldis Petrēvics. Rinkēvičs žurnālistiem gan norādīja, ka tikai ieradies apciemot "vecus draugus". Ražuks un Sprūdžs atzina, ka pievienosies jaunajai partijai, bet Požarnovs norādīja, ka interesējoties par šo politisko spēku un izpildījis pieteikuma anketu.
Zatlers uzrunā atnākušajiem atbalstītājiem pauda prieku, ka darbība jaunajā birojā sākusies ar diskusijām par principiem, kas ir partijas dibināšanas pamatā, un ar domu par projektiem, kas tālāk tiks īstenoti. "Pie šiem principiem mēs atgriezīsimies katru reizi, kad būs jāpieņem nopietni lēmumi," solīja eksprezidents.
pirmdiena, 2011. gada 11. jūlijs
par Zatlera prezidentūru un izredzēm politikā (galma politologi)
http://www.la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=320453:eksperti-kritiski-par-zatlera-prezidentru-un-izredzm-politik&catid=72:politika&Itemid=95
07.07.2011 BNS
Eksperti kritiski vērtē Valda Zatlera prezidentūru un viņa turpmākās izredzes politikā. Politologs Kārlis Daukšts aģentūrai BNS teica, ka Zatleram pietrūkst politiķim tik svarīgās harismas un emociju. Sociologs Andris Freimanis Zatleru vērtēja kā pretrunīgu prezidentu, kuru grūti ielikt rāmī – labs vai slikts prezidents, bet politologs Ivars Ījabs atzina, ka Zatlers tā arī nav izveidojies par īstenu politiķi. "Zatlers kā Valsts prezidents nepaliks kā sevišķi spilgts Latvijas politikā un vēsturē. Viņa padarītie darbi bija mēģinājums radīt stabila un profesionāla darbinieka slavu, bet tas nav izdevies," vērtēja Daukšts. Pēc viņa domām, tieši 14.janvāra ultimāts Saeimai bija Zatlera prezidentūras vājākais posms. "Viņš līdz galam neizturēja [..] Tie bija populistiski paziņojumi," sacīja Daukšts.
Ārpolitikā Zatlers veiksmīgi esot sadarbojies ar Austrumiem un līdzsvarojis attiecības starp Rietumiem un Austrumiem, taču "bez lieliem lēcieniem un pagriezieniem". Savukārt rīkojums Nr.2 ir Zatlera personīgais lielākais sasniegums prezidentūras laikā.
"Viņš ir traģiska personība. Kā ir teicis Sokrats, politiskais darbinieks ir saistīts ar savu iepriekšējo profesiju un to pielāgo savai darbībai un sabiedriskajiem procesiem. Viņa politiskā kapacitāte ir minimāla, un viņš atrodas dzīves traģiskākajā posmā," uzsvēra Daukšts.
Pēc eksperta domām, Zatlers ir labs un godīgs cilvēkiem, taču politikā šādām īpašībām nav pietiekami lielas nozīmes. No Zatlera nesanāks politiķis arī tādēļ, ka viņam nav personīgās harismas un runas dāvanu. "Zatlers ir racionāls cilvēks bez emocijām, bet politikā vajag emocijas un harismu, bet viņam harismas nav un nebūs," kritiski vērtēja Daukšts. "Politika ir netīra lieta, un tur svarīgi ir samērot intereses un risināt pretrunas, būt diplomātiskam, bet Zatlers ir taisnprātīgs cilvēks," viņš piebilda.
Tāpat Daukšts domā, ka Zatlers nebūs darītājs jaunajā partijā. "Viņam nav lielu zināšanu, un ir absurds, ka viņš var būt Ministru prezidents," teica eksperts.
Arī politologs Ivars Ījabs kritiski vērtēja Zatlera izredzes politikā. Viņš sprieda, ka Zatlera popularitāte līdz gaidāmajām Saeimas ārkārtas vēlēšanām strauji kritīsies. "Ir vesels bars ar spēcīgiem oponentiem, kas iegulda lielus līdzekļus, lai diskreditētu Zatleru," norādīja Ījabs. Turklāt, iesaistoties politikā, Zatlers būs viens no daudzajiem partiju politiķiem, un šajā jomā cilvēku vērtē pēc citiem kritērijiem nekā Valsts prezidentu. Zatlera veiksmi politikā izšķirs viņa komanda, uzskata Ījabs, vienlaikus piemetinot, ka Latvijā ir lielas problēmas ar cilvēkresursiem.
"Kas būs tie, kas viņu atbalstīs šajā Krusta karā? [..] Man ir grūti iedomāties, kas būs viņa komanda un kā tik ātri komandu var sastiķēt. Latvijas politikā ir nopietna problēma ar cilvēkresursiem," vērtēja Ījabs un piebilda, ka politiķis Latvijā nav pievilcīga karjera. "Ja viņš nevar mobilizēt cilvēkus, tad vajadzēja "Vienotībā" stāties," atzina eksperts.
Vienlaikus Ījabs uzskata, ka vieta jaunam politiskam spēkam vienmēr atradīsies, ja ir cilvēki ar ambīcijām un spējīgi piedāvāt savu redzējumu un mobilizēt cilvēkus.
Vērtējot prezidentūras laiku, Ījabs sacīja: "Viņš ir turējies kā vīrs savu iespēju robežās. Potenciāls 2007.gadā viņam nebija tas labākais un par nopietnu politiķi viņš vēl gluži nav izveidojies. Tagad tas būs stipri grūtāk, jo iepriekšējais prestižs jaunajā lomā viņam neko īpašu nedos." Tāpat Zatlers četru gadu laikā centies ietekmēt likumdošanu, sasaucis valdības ārkārtas sēdes un agresīvā tonī runājis ar Saeimu. Vienlaikus Zatleram var pārmest ne pārāk labu orientēšanos iekšpolitiskajos procesos.
Savukārt Freimanis, vērtējot Zatlera prezidentūru, norādīja, ka viņš bijis pretrunīgs prezidents – "svārstīgs, meklējošs un nekonsekvents, kas viņu tuvināja populistiskam prezidentam".
Eksperts Zatlera prezidentūru iedalīja vairākos posmos. Līdz Aigara Kalvīša valdības krišanai Zatlers mēģinājis pārvarēt savu "traumatisko ievēlēšanu" un pierādīt, ka tie, kas viņu virzīja prezidenta amatam, būs vīlušies. Nākamais posms bija Ivara Godmaņa nominēšana premjera amatam, kad Zatlers pietuvinājās iekšpolitikai, atbalstot valdības pretkrīzes pasākumus. "Viņš bija pirmais no Latvijas prezidentiem, kas tik cieši bija iesaistījies iekšpolitikā," atzina sociologs.
Trešais posms bija pēc 2009.gada 13.janvāra grautiņiem, kad viņš nākamajā dienā izvirzīja ultimātu parlamentam, parādot, ka ņem varu savās rokās. Lai gan lēmums neatlaist Saeimu tiek vērtēts pretrunīgi, Freimanis pauda personīgo viedokli, ka Zatlers toreiz rīkojies pareizi un viņam izdevās novērst problēmu tālāku eskalāciju. "Zatlers ieguva lielus punktus sabiedrības acīs un pārtrauca būt zoodārza prezidents," teica Freimanis.
Ar Valda Dombrovska izvirzīšanu premjera amatam viņš vēl vairojis savu uzticību, taču pēkšņajā atklāsmē par oligarhu ietekmi Latvijas politikā, pēc Freimaņa domām, ir liekulības pazīmes. "Rīkojumam Nr.2 ir riskants populisma potenciāls," atzina Freimanis.
Viņš uzsvēra, ka Zatleram vienam pašam izredžu politikā noteikti nav, turklāt tas, ka nav izskanējuši pazīstami vārdi, kas varētu būt jaunās partijas kodolā, liek domāt, ka cilvēki ir uzmanīgi attiecībās ar Zatleru.
Sociologs arī norādīja – lai gan Zatlers ir vērā ņemams spēlētājs vēlētāju apziņā, jo "lielāka eiforija, jo ātrāk tā noplok un jo lielākas paģiras".
07.07.2011 BNS
Eksperti kritiski vērtē Valda Zatlera prezidentūru un viņa turpmākās izredzes politikā. Politologs Kārlis Daukšts aģentūrai BNS teica, ka Zatleram pietrūkst politiķim tik svarīgās harismas un emociju. Sociologs Andris Freimanis Zatleru vērtēja kā pretrunīgu prezidentu, kuru grūti ielikt rāmī – labs vai slikts prezidents, bet politologs Ivars Ījabs atzina, ka Zatlers tā arī nav izveidojies par īstenu politiķi. "Zatlers kā Valsts prezidents nepaliks kā sevišķi spilgts Latvijas politikā un vēsturē. Viņa padarītie darbi bija mēģinājums radīt stabila un profesionāla darbinieka slavu, bet tas nav izdevies," vērtēja Daukšts. Pēc viņa domām, tieši 14.janvāra ultimāts Saeimai bija Zatlera prezidentūras vājākais posms. "Viņš līdz galam neizturēja [..] Tie bija populistiski paziņojumi," sacīja Daukšts.
Ārpolitikā Zatlers veiksmīgi esot sadarbojies ar Austrumiem un līdzsvarojis attiecības starp Rietumiem un Austrumiem, taču "bez lieliem lēcieniem un pagriezieniem". Savukārt rīkojums Nr.2 ir Zatlera personīgais lielākais sasniegums prezidentūras laikā.
"Viņš ir traģiska personība. Kā ir teicis Sokrats, politiskais darbinieks ir saistīts ar savu iepriekšējo profesiju un to pielāgo savai darbībai un sabiedriskajiem procesiem. Viņa politiskā kapacitāte ir minimāla, un viņš atrodas dzīves traģiskākajā posmā," uzsvēra Daukšts.
Pēc eksperta domām, Zatlers ir labs un godīgs cilvēkiem, taču politikā šādām īpašībām nav pietiekami lielas nozīmes. No Zatlera nesanāks politiķis arī tādēļ, ka viņam nav personīgās harismas un runas dāvanu. "Zatlers ir racionāls cilvēks bez emocijām, bet politikā vajag emocijas un harismu, bet viņam harismas nav un nebūs," kritiski vērtēja Daukšts. "Politika ir netīra lieta, un tur svarīgi ir samērot intereses un risināt pretrunas, būt diplomātiskam, bet Zatlers ir taisnprātīgs cilvēks," viņš piebilda.
Tāpat Daukšts domā, ka Zatlers nebūs darītājs jaunajā partijā. "Viņam nav lielu zināšanu, un ir absurds, ka viņš var būt Ministru prezidents," teica eksperts.
Arī politologs Ivars Ījabs kritiski vērtēja Zatlera izredzes politikā. Viņš sprieda, ka Zatlera popularitāte līdz gaidāmajām Saeimas ārkārtas vēlēšanām strauji kritīsies. "Ir vesels bars ar spēcīgiem oponentiem, kas iegulda lielus līdzekļus, lai diskreditētu Zatleru," norādīja Ījabs. Turklāt, iesaistoties politikā, Zatlers būs viens no daudzajiem partiju politiķiem, un šajā jomā cilvēku vērtē pēc citiem kritērijiem nekā Valsts prezidentu. Zatlera veiksmi politikā izšķirs viņa komanda, uzskata Ījabs, vienlaikus piemetinot, ka Latvijā ir lielas problēmas ar cilvēkresursiem.
"Kas būs tie, kas viņu atbalstīs šajā Krusta karā? [..] Man ir grūti iedomāties, kas būs viņa komanda un kā tik ātri komandu var sastiķēt. Latvijas politikā ir nopietna problēma ar cilvēkresursiem," vērtēja Ījabs un piebilda, ka politiķis Latvijā nav pievilcīga karjera. "Ja viņš nevar mobilizēt cilvēkus, tad vajadzēja "Vienotībā" stāties," atzina eksperts.
Vienlaikus Ījabs uzskata, ka vieta jaunam politiskam spēkam vienmēr atradīsies, ja ir cilvēki ar ambīcijām un spējīgi piedāvāt savu redzējumu un mobilizēt cilvēkus.
Vērtējot prezidentūras laiku, Ījabs sacīja: "Viņš ir turējies kā vīrs savu iespēju robežās. Potenciāls 2007.gadā viņam nebija tas labākais un par nopietnu politiķi viņš vēl gluži nav izveidojies. Tagad tas būs stipri grūtāk, jo iepriekšējais prestižs jaunajā lomā viņam neko īpašu nedos." Tāpat Zatlers četru gadu laikā centies ietekmēt likumdošanu, sasaucis valdības ārkārtas sēdes un agresīvā tonī runājis ar Saeimu. Vienlaikus Zatleram var pārmest ne pārāk labu orientēšanos iekšpolitiskajos procesos.
Savukārt Freimanis, vērtējot Zatlera prezidentūru, norādīja, ka viņš bijis pretrunīgs prezidents – "svārstīgs, meklējošs un nekonsekvents, kas viņu tuvināja populistiskam prezidentam".
Eksperts Zatlera prezidentūru iedalīja vairākos posmos. Līdz Aigara Kalvīša valdības krišanai Zatlers mēģinājis pārvarēt savu "traumatisko ievēlēšanu" un pierādīt, ka tie, kas viņu virzīja prezidenta amatam, būs vīlušies. Nākamais posms bija Ivara Godmaņa nominēšana premjera amatam, kad Zatlers pietuvinājās iekšpolitikai, atbalstot valdības pretkrīzes pasākumus. "Viņš bija pirmais no Latvijas prezidentiem, kas tik cieši bija iesaistījies iekšpolitikā," atzina sociologs.
Trešais posms bija pēc 2009.gada 13.janvāra grautiņiem, kad viņš nākamajā dienā izvirzīja ultimātu parlamentam, parādot, ka ņem varu savās rokās. Lai gan lēmums neatlaist Saeimu tiek vērtēts pretrunīgi, Freimanis pauda personīgo viedokli, ka Zatlers toreiz rīkojies pareizi un viņam izdevās novērst problēmu tālāku eskalāciju. "Zatlers ieguva lielus punktus sabiedrības acīs un pārtrauca būt zoodārza prezidents," teica Freimanis.
Ar Valda Dombrovska izvirzīšanu premjera amatam viņš vēl vairojis savu uzticību, taču pēkšņajā atklāsmē par oligarhu ietekmi Latvijas politikā, pēc Freimaņa domām, ir liekulības pazīmes. "Rīkojumam Nr.2 ir riskants populisma potenciāls," atzina Freimanis.
Viņš uzsvēra, ka Zatleram vienam pašam izredžu politikā noteikti nav, turklāt tas, ka nav izskanējuši pazīstami vārdi, kas varētu būt jaunās partijas kodolā, liek domāt, ka cilvēki ir uzmanīgi attiecībās ar Zatleru.
Sociologs arī norādīja – lai gan Zatlers ir vērā ņemams spēlētājs vēlētāju apziņā, jo "lielāka eiforija, jo ātrāk tā noplok un jo lielākas paģiras".
sestdiena, 2011. gada 9. jūlijs
Elina Egle -> pie Zatlera
http://www.diena.lv/sabiedriba/politika/egle-nakamnedel-izlems-par-iesaistisanos-zatlera-partija-13890591
LETA, 2011. gada 2. jūlijs
Valsts prezidents Valdis Zatlers uzrunājis Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektori Elīnu Egli, aicinot viņu iesaistīties jauna politiskā spēka veidošanā. Lēmumu par iešanu Zatlera partijā Egle plāno pieņemt nākamās nedēļas laikā.
"Mums [ar Zatleru] ir bijusi saruna, es esmu uzrunāta, un šobrīd man ir laiks pārdomāt, kas ir tās lietas, kas šobrīd ir iecerētas prezidentam, un pārdomāt pienākumus, ko esmu uzņēmusies šobrīd, tāpēc neko vairāk nevaru komentēt. Man ir vajadzīgs vēl laiks un es ceru, ka nākamās nedēļas laikā personīgi pieņemšu šo lēmumu," aģentūrai LETA atzina LDDK vadītāja.
Egle uzsvēra: "Pirms lēmuma pieņemšanas man ir ļoti svarīgi saprast, kas tie būs par cilvēkiem šajā komandā ne tāpēc, lai apšaubītu viņu spējas vai kompetences, bet arīdzan lai sajustos kā vienota komanda. Man tas ir svarīgi."
Egle aģentūrai LETA neatklāja, ko Zatlers piedāvājis un uz kādiem pamatprincipiem plāno balstīt savu darbību, norādot, ka savas nākotnes ieceres prezidents komentēs pats.
Viņa sacīja, ka par partijas dibināšanas datumiem un citām tehniskām lietām nav informēta un pagaidām ar prezidentu ir notikusi tikai konceptuāla saruna.
Lēmumu par vai pret pievienošanos Zatlera partijai Egle plāno pieņemt nākamās nedēļas laikā.
Kā jau ziņots, Saeimas kuluāros tiek runāts, ka Zatlera partijas dibināšana varētu notikt 17.jūlijā. Tās sarakstā 11.Saeimas vēlēšanās varētu kandidēt 100 gados jaunu cilvēku, lielākā daļa no kuriem līdz šim nav darbojušies politikā.
Zatlers jau iepriekš atzinis, ka par savu tālāko iesaistīšanos politiskajā dzīvē komentārus sniegs pēc prezidentūras beigām. Zatleru savās rindās aicinājusi apvienība "Vienotība".
LETA, 2011. gada 2. jūlijs
Valsts prezidents Valdis Zatlers uzrunājis Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektori Elīnu Egli, aicinot viņu iesaistīties jauna politiskā spēka veidošanā. Lēmumu par iešanu Zatlera partijā Egle plāno pieņemt nākamās nedēļas laikā.
"Mums [ar Zatleru] ir bijusi saruna, es esmu uzrunāta, un šobrīd man ir laiks pārdomāt, kas ir tās lietas, kas šobrīd ir iecerētas prezidentam, un pārdomāt pienākumus, ko esmu uzņēmusies šobrīd, tāpēc neko vairāk nevaru komentēt. Man ir vajadzīgs vēl laiks un es ceru, ka nākamās nedēļas laikā personīgi pieņemšu šo lēmumu," aģentūrai LETA atzina LDDK vadītāja.
Egle uzsvēra: "Pirms lēmuma pieņemšanas man ir ļoti svarīgi saprast, kas tie būs par cilvēkiem šajā komandā ne tāpēc, lai apšaubītu viņu spējas vai kompetences, bet arīdzan lai sajustos kā vienota komanda. Man tas ir svarīgi."
Egle aģentūrai LETA neatklāja, ko Zatlers piedāvājis un uz kādiem pamatprincipiem plāno balstīt savu darbību, norādot, ka savas nākotnes ieceres prezidents komentēs pats.
Viņa sacīja, ka par partijas dibināšanas datumiem un citām tehniskām lietām nav informēta un pagaidām ar prezidentu ir notikusi tikai konceptuāla saruna.
Lēmumu par vai pret pievienošanos Zatlera partijai Egle plāno pieņemt nākamās nedēļas laikā.
Kā jau ziņots, Saeimas kuluāros tiek runāts, ka Zatlera partijas dibināšana varētu notikt 17.jūlijā. Tās sarakstā 11.Saeimas vēlēšanās varētu kandidēt 100 gados jaunu cilvēku, lielākā daļa no kuriem līdz šim nav darbojušies politikā.
Zatlers jau iepriekš atzinis, ka par savu tālāko iesaistīšanos politiskajā dzīvē komentārus sniegs pēc prezidentūras beigām. Zatleru savās rindās aicinājusi apvienība "Vienotība".
Olšteins un Galvanovskis --> pie Zatlera
http://www.delfi.lv/news/referendums-2011/saeima/izskiroties-par-labu-toposajai-zatlera-partijai-vienotibu-varetu-pamest-olsteins-un-galvanovskis.d?id=39405313
BNS | 04. jūlijs 2011
Izšķiroties par labu topošajai Zatlera partijai, 'Vienotību' varētu pamest Olšteins un Galvanovskis
Izšķiroties par labu jaunveidojamajai pašreizējā Valsts prezidenta Valda Zatlera partijai, "Vienotības" rindas varētu pamest deputāti Klāvs Olšteins un Guntars Galvanovskis.
Lūgts komentēt abu biedru iespējamo aiziešanu, "Vienotības" priekšvēlēšanu kampaņas vadītājs Edgars Jaunups atzina, ka abi deputāti jau vērsušies pie viņa, norādot, ka Zatlers šādu piedāvājumu izteicis un solījis arī augstu vietu sarakstā paredzamajās ārkārtas Saeimas vēlēšanās rudenī.
Uzrunāti esot vēl vairāki "Vienotības" biedri, taču šie divi jau runājuši ar Jaunupu un, visticamāk, arī līdzšinējo partiju pametīs.
Zatlers "Vienotībai", kura viņu aicinājusi stāties savās rindās, gan joprojām neesot oficiāli atteicis, savus turpmākos plānus tāpat kā sabiedrībai solot atklāt tikai pēc prezidentūras beigām.
Jaunups izteica nožēlu par šādu pavērsienu, atkārtoti uzsverot, ka tādējādi tikai tiks sadrumstalots elektorāts. Turklāt prezidents to dara, kaut oficiāli noliedz, ka jau strādātu pie savas partijas veidošanas.
"Es personīgi vienmēr esmu uzskatījis un to arī teicis, ka vēl vienas partijas veidošana, manuprāt, Latvijai ir ļoti destruktīva un kaitīga rīcība.. Ļoti žēl, ka viņš [Zatlers] to dara, neskatoties uz to, ka saka, ka ar to nenodarbojas," norādīja Jaunups. Viņaprāt, šāda rīcība novedīs tikai pie sadrumstalotāka parlamenta.
Tāpat "Vienotības" pārstāvis pauda nožēlu, ka gan Olšteins, gan Galvanovskis arī izrādījuši interesi par piedāvājumu un, visticamāk, arī savas līdzšinējās partijas rindas pametīs. "Man nav pamats uzskatīt, ka viņi paliks pie mums. Viņi varētu arī iestāties un iet pie Zatlera kunga, par ko man ir ļoti žēl," atzina Jaunups, piebilstot - ir žēl, ka Zatlera jaunais spēks aprobežojas ar to, ka pārvilks cilvēkus no citām partijām, šajā gadījumā no "Vienotības".
Jau vēstīts, ka Zatlers līdz prezidentūras beigām atsakās runāt par saviem nākotnes plāniem, vien norādot, ka arī turpmāk būs sabiedriski aktīvs un politiski virzīs tautas kustību. Latvijas Televīzija (LTV) tikmēr, atsaucoties uz neoficiālu informāciju, vēstīja, ka Zatlers tomēr izšķīries par savas partijas veidošanu un jaunā spēka dibināšanas kongress varētu notikt 17.jūlijā. Savukārt viena no jaunās partijas līderēm varētu būt Latvijas Darba devēju konfederācijas izpilddirektore Elīna Egle.
Egle apstiprināja, ka par iespējamo iesaisti partijā ir bijusi saruna ar prezidentu, taču galīgo lēmumu viņa vēl neesot pieņēmusi. Uz jautājumu, pēc kādiem kritērijiem vadīsies, pieņemot lēmumu, viņa atzina, ka pirmām kārtām tas ir komandas jautājums.
"Lai komandā būtu cilvēki, kas ir spējīgi tās idejas, kuras Zatlers ir komunicējis, ieviest, lai šie cilvēki ir kompetenti un prot tās aizstāvēt," pastāstīja Egle. Galīgo lēmumu viņa solīja pieņemt nedēļas laikā.
Vēstīts arī, ka Zatlera pilnvaras prezidenta krēslā beigsies 7.jūlijā. Viņš pauda pārliecību, ka jaunu politisko spēku līdz paredzamajām Saeimas ārkārtas vēlēšanām ir iespējams izveidot.
BNS | 04. jūlijs 2011
Izšķiroties par labu topošajai Zatlera partijai, 'Vienotību' varētu pamest Olšteins un Galvanovskis
Izšķiroties par labu jaunveidojamajai pašreizējā Valsts prezidenta Valda Zatlera partijai, "Vienotības" rindas varētu pamest deputāti Klāvs Olšteins un Guntars Galvanovskis.
Lūgts komentēt abu biedru iespējamo aiziešanu, "Vienotības" priekšvēlēšanu kampaņas vadītājs Edgars Jaunups atzina, ka abi deputāti jau vērsušies pie viņa, norādot, ka Zatlers šādu piedāvājumu izteicis un solījis arī augstu vietu sarakstā paredzamajās ārkārtas Saeimas vēlēšanās rudenī.
Uzrunāti esot vēl vairāki "Vienotības" biedri, taču šie divi jau runājuši ar Jaunupu un, visticamāk, arī līdzšinējo partiju pametīs.
Zatlers "Vienotībai", kura viņu aicinājusi stāties savās rindās, gan joprojām neesot oficiāli atteicis, savus turpmākos plānus tāpat kā sabiedrībai solot atklāt tikai pēc prezidentūras beigām.
Jaunups izteica nožēlu par šādu pavērsienu, atkārtoti uzsverot, ka tādējādi tikai tiks sadrumstalots elektorāts. Turklāt prezidents to dara, kaut oficiāli noliedz, ka jau strādātu pie savas partijas veidošanas.
"Es personīgi vienmēr esmu uzskatījis un to arī teicis, ka vēl vienas partijas veidošana, manuprāt, Latvijai ir ļoti destruktīva un kaitīga rīcība.. Ļoti žēl, ka viņš [Zatlers] to dara, neskatoties uz to, ka saka, ka ar to nenodarbojas," norādīja Jaunups. Viņaprāt, šāda rīcība novedīs tikai pie sadrumstalotāka parlamenta.
Tāpat "Vienotības" pārstāvis pauda nožēlu, ka gan Olšteins, gan Galvanovskis arī izrādījuši interesi par piedāvājumu un, visticamāk, arī savas līdzšinējās partijas rindas pametīs. "Man nav pamats uzskatīt, ka viņi paliks pie mums. Viņi varētu arī iestāties un iet pie Zatlera kunga, par ko man ir ļoti žēl," atzina Jaunups, piebilstot - ir žēl, ka Zatlera jaunais spēks aprobežojas ar to, ka pārvilks cilvēkus no citām partijām, šajā gadījumā no "Vienotības".
Jau vēstīts, ka Zatlers līdz prezidentūras beigām atsakās runāt par saviem nākotnes plāniem, vien norādot, ka arī turpmāk būs sabiedriski aktīvs un politiski virzīs tautas kustību. Latvijas Televīzija (LTV) tikmēr, atsaucoties uz neoficiālu informāciju, vēstīja, ka Zatlers tomēr izšķīries par savas partijas veidošanu un jaunā spēka dibināšanas kongress varētu notikt 17.jūlijā. Savukārt viena no jaunās partijas līderēm varētu būt Latvijas Darba devēju konfederācijas izpilddirektore Elīna Egle.
Egle apstiprināja, ka par iespējamo iesaisti partijā ir bijusi saruna ar prezidentu, taču galīgo lēmumu viņa vēl neesot pieņēmusi. Uz jautājumu, pēc kādiem kritērijiem vadīsies, pieņemot lēmumu, viņa atzina, ka pirmām kārtām tas ir komandas jautājums.
"Lai komandā būtu cilvēki, kas ir spējīgi tās idejas, kuras Zatlers ir komunicējis, ieviest, lai šie cilvēki ir kompetenti un prot tās aizstāvēt," pastāstīja Egle. Galīgo lēmumu viņa solīja pieņemt nedēļas laikā.
Vēstīts arī, ka Zatlera pilnvaras prezidenta krēslā beigsies 7.jūlijā. Viņš pauda pārliecību, ka jaunu politisko spēku līdz paredzamajām Saeimas ārkārtas vēlēšanām ir iespējams izveidot.
Laimonis Purs par prezidentu Bērziņu
10. Saeima par Latvijas valsts prezidentu ievēlēja Andri Bērziņu.
Ozoliņš... Bērziņš... Vislatviskākie latviešu uzvārdi ar mūsu valodā saglabāto tik mīļo pamazināmo galotni.
Nav jāskauž bagātība, tomēr izvērtēt, kā pie tās tikts, sabiedrībai ir tiesības. 1989. gadā A. Bērziņš kļūst Valmieras rajona izpildkomitejas priekšsēdētājs, aldziņa kaut kur starp 150-200 rubļiem mēnesī, 2011. gadā viņam pieder Latvijā 37 nekustāmie īpašumi – zeme un ēkas, arī greznas jaunceltnes, bankās noguldīti 1 528 190 lati, aizdoti citiem 1 000 776 lati, SEB bankā vērtspapīri par 229 156 latiem, mersedess braukšanai, divi traktori darbiem... Cik jāpelna katru mēnesi, lai 22 gados kļūtu par šādu mantisko vērtību īpašnieku? Intervijā „Latvijas Avīzē” (01.06.2011.) A. Bērziņš saka: „Es godīgi strādāju, nezinu, kāpēc man būtu jākaunas pensijas sakarā.” Vai mēs, ap 150 latus mēnesī saņēmēji, būtu negodīgi strādājuši? Kā vērtēt prasmi pielāgoties Rietumu banku prezidentu atalgojumiem un aizmirst Latvijas iedzīvotāju algas? Reiz bijām pasaules mēroga sērkociņu ražotāji, tagad eksportējam apses baļķus, jo mūsu miljonāriem glabāt miljonus bankās ir naudīgāk, nekā uzcelt sērkociņu ražotni.
Kur sākas godīgums? Un kad būtu jāsāk kaunēties?
Atmodas gadu cīnītājs, tagad Latvijas universitātes profesors, pieredzējis politiķis Juris Bojārs raksturo Andri Bērziņu „kā tumšu avi.” („L.A.”,21.06.2011.), politikas vērotāju un laikmetu zinošo žurnālistu Māri Zanderu „saistībā ar A. Bērziņu kā jauno prezidentu mulsina un bažas rada viens apstāklis, proti, nesaprotu, kā cilvēks, kurš pats daudz cietis no komunistiskā režīma, 1989. gadā varēja tikt ievēlēts Valmieras rajona Tautas deputātu padomē un tad kļūt par rajona izpildkomitejas priekšsēdētāju. Tas rosina domāt.” („Druva”, 04.06.2011.).
Sākot cīņu ar trim oligarhiem, kāpēc uzskrējām uz superoligarhu? Lai Latvija kļūtu ja ne bagāta, tad vismaz turīga, un pilsoņi spēka gados nedotos pelnīt dienišķo maizīti svešās zemēs?
Atbilde būs. Jautājums tikai – kad un kāda?
Laimonis Purs
2011. gada jūlijā
Ozoliņš... Bērziņš... Vislatviskākie latviešu uzvārdi ar mūsu valodā saglabāto tik mīļo pamazināmo galotni.
Nav jāskauž bagātība, tomēr izvērtēt, kā pie tās tikts, sabiedrībai ir tiesības. 1989. gadā A. Bērziņš kļūst Valmieras rajona izpildkomitejas priekšsēdētājs, aldziņa kaut kur starp 150-200 rubļiem mēnesī, 2011. gadā viņam pieder Latvijā 37 nekustāmie īpašumi – zeme un ēkas, arī greznas jaunceltnes, bankās noguldīti 1 528 190 lati, aizdoti citiem 1 000 776 lati, SEB bankā vērtspapīri par 229 156 latiem, mersedess braukšanai, divi traktori darbiem... Cik jāpelna katru mēnesi, lai 22 gados kļūtu par šādu mantisko vērtību īpašnieku? Intervijā „Latvijas Avīzē” (01.06.2011.) A. Bērziņš saka: „Es godīgi strādāju, nezinu, kāpēc man būtu jākaunas pensijas sakarā.” Vai mēs, ap 150 latus mēnesī saņēmēji, būtu negodīgi strādājuši? Kā vērtēt prasmi pielāgoties Rietumu banku prezidentu atalgojumiem un aizmirst Latvijas iedzīvotāju algas? Reiz bijām pasaules mēroga sērkociņu ražotāji, tagad eksportējam apses baļķus, jo mūsu miljonāriem glabāt miljonus bankās ir naudīgāk, nekā uzcelt sērkociņu ražotni.
Kur sākas godīgums? Un kad būtu jāsāk kaunēties?
Atmodas gadu cīnītājs, tagad Latvijas universitātes profesors, pieredzējis politiķis Juris Bojārs raksturo Andri Bērziņu „kā tumšu avi.” („L.A.”,21.06.2011.), politikas vērotāju un laikmetu zinošo žurnālistu Māri Zanderu „saistībā ar A. Bērziņu kā jauno prezidentu mulsina un bažas rada viens apstāklis, proti, nesaprotu, kā cilvēks, kurš pats daudz cietis no komunistiskā režīma, 1989. gadā varēja tikt ievēlēts Valmieras rajona Tautas deputātu padomē un tad kļūt par rajona izpildkomitejas priekšsēdētāju. Tas rosina domāt.” („Druva”, 04.06.2011.).
Sākot cīņu ar trim oligarhiem, kāpēc uzskrējām uz superoligarhu? Lai Latvija kļūtu ja ne bagāta, tad vismaz turīga, un pilsoņi spēka gados nedotos pelnīt dienišķo maizīti svešās zemēs?
Atbilde būs. Jautājums tikai – kad un kāda?
Laimonis Purs
2011. gada jūlijā
piektdiena, 2011. gada 8. jūlijs
Zatlera iespēja
Kristaps Kalns, Dienas mediji
Ivars Āboliņš, 2011. gada 2. jūlijs
Vispārējais Latvijas sabiedrības noskaņojums neapšaubāmi ir galēji kreiss. Ļaudis grib mazus nodokļus, treknus pabalstus, bagātīgas pensijas, pilnībā apmaksātus, garus bērnu kopšanas atvaļinājumus, bezmaksas medicīnu un izglītību, vienlaikus uzskatot, ka noslēpt kaut ko no valsts vai sīki pablēdīties ir Dievam tīkama lieta. Cilvēki no valsts vēlas tādus labumus, kādus spēj piedāvāt tikai autoritāri sociālistiski vai pat komunistiski režīmi, turklāt arī pašiniciatīvas procents ir ļoti, ļoti neliels. Vienlaikus, pienākot Saeimas vēlēšanu dienai, lielākā daļa vienalga nobalso par labējām partijām, jo izpratne par tādu lietu kā ideoloģija ir kliedzoši zema. Vai, runājot tiešāk, iespējams, tās nav vispār. Un tas rada vilšanās sajūtu, neizpratni par to, kāpēc politiķi rīkojušies tieši tā un ne savādāk.
Kaut vai Valda Dombrovska un Vienotības stāsts. Nav jau tā, ka viņš būtu melojis. Būtībā pirms vēlēšanām godīgi tika pateikts - mēs turpināsim celt nodokļus, mēs turpināsim konsolidāciju, un tev, konkrētais vēlētāj, visticamāk, personīgā dzīve mūsu politikas dēļ tuvākajos gados kļūs vienīgi grūtāka un nabadzīgāka. Taču cilvēki neiedziļinājās, vienalga balsoja, deva mandātu un brīdī, kad Dombrovskis tiešām to visu darīja, bija šokā.
Protams, ka pie tā visa nav vainojami vienīgi vēlētāji. Viņu vainas tur ir tikai tik daudz, ka mūsdienās pateikt - mani politika neinteresē, jau kļuvis par stila lietu. Lai gan, pasakot ko tādu, cilvēks patiesībā vienlaikus atzīst - mani neinteresē mana dzīve. Galvenā atbildība jāuzņemas žurnālistiem, dažādiem sabiedrisko procesu vērotājiem un, protams, pašiem politiķiem. Viņi gandrīz nekad nediskutē par ideoloģiskām lietām, mēs reti zinām, kādi ir viņu principi un vērtības, vienā sarakstā var atrasties cilvēki ar principiālās lietās radikāli pretējiem uzskatiem.
Situācija ir letarģiska un grauž valsti. Un tieši šobrīd ir vēsturiska iespēja to mainīt. Ja Valdis Zatlers izšķirsies nākt politikā, viņam ir iespēja veidot partiju uz ideoloģijas, uz vērtību pamata, jau pašā sākumā pasakot - te ir tas, kam mēs ticam, mēs esam gatavi par to nomirt, un nekas nemainīsies, mainoties mūsu partijas līderiem vai sponsoriem. Mēs esam nevis Zatlera, bet konkrētas ideoloģijas partija (un šajā gadījumā nav pat tik svarīgi, kādas). Diemžēl izskatās, ka Zatlers ir noskaņots šo iespēju izniekot. Līdz šim notikusi koncentrēšanās uz karu pret oligarhiem un skaļiem uzvārdiem, lai gan mēs neko nezinām par Aivara Endziņa, Jāņa Maizīša, Andra Guļāna, Ingunas Sudrabas vai Elīnas Egles politiskajiem vai ekonomiskajiem uzskatiem. Mēs pat nezinām, vai viņiem tādi ir.
Tāpēc, ja Zatlers politikā nāks bez skaidra, negrozāma ideoloģiskā uzstādījuma un nerunās par to ar cilvēkiem, plaisa starp varu un sabiedrību tikai palielināsies, un vilšanās sajūta nākotnē kļūs tikai lielāka
Ivars Āboliņš, 2011. gada 2. jūlijs
Vispārējais Latvijas sabiedrības noskaņojums neapšaubāmi ir galēji kreiss. Ļaudis grib mazus nodokļus, treknus pabalstus, bagātīgas pensijas, pilnībā apmaksātus, garus bērnu kopšanas atvaļinājumus, bezmaksas medicīnu un izglītību, vienlaikus uzskatot, ka noslēpt kaut ko no valsts vai sīki pablēdīties ir Dievam tīkama lieta. Cilvēki no valsts vēlas tādus labumus, kādus spēj piedāvāt tikai autoritāri sociālistiski vai pat komunistiski režīmi, turklāt arī pašiniciatīvas procents ir ļoti, ļoti neliels. Vienlaikus, pienākot Saeimas vēlēšanu dienai, lielākā daļa vienalga nobalso par labējām partijām, jo izpratne par tādu lietu kā ideoloģija ir kliedzoši zema. Vai, runājot tiešāk, iespējams, tās nav vispār. Un tas rada vilšanās sajūtu, neizpratni par to, kāpēc politiķi rīkojušies tieši tā un ne savādāk.
Kaut vai Valda Dombrovska un Vienotības stāsts. Nav jau tā, ka viņš būtu melojis. Būtībā pirms vēlēšanām godīgi tika pateikts - mēs turpināsim celt nodokļus, mēs turpināsim konsolidāciju, un tev, konkrētais vēlētāj, visticamāk, personīgā dzīve mūsu politikas dēļ tuvākajos gados kļūs vienīgi grūtāka un nabadzīgāka. Taču cilvēki neiedziļinājās, vienalga balsoja, deva mandātu un brīdī, kad Dombrovskis tiešām to visu darīja, bija šokā.
Protams, ka pie tā visa nav vainojami vienīgi vēlētāji. Viņu vainas tur ir tikai tik daudz, ka mūsdienās pateikt - mani politika neinteresē, jau kļuvis par stila lietu. Lai gan, pasakot ko tādu, cilvēks patiesībā vienlaikus atzīst - mani neinteresē mana dzīve. Galvenā atbildība jāuzņemas žurnālistiem, dažādiem sabiedrisko procesu vērotājiem un, protams, pašiem politiķiem. Viņi gandrīz nekad nediskutē par ideoloģiskām lietām, mēs reti zinām, kādi ir viņu principi un vērtības, vienā sarakstā var atrasties cilvēki ar principiālās lietās radikāli pretējiem uzskatiem.
Situācija ir letarģiska un grauž valsti. Un tieši šobrīd ir vēsturiska iespēja to mainīt. Ja Valdis Zatlers izšķirsies nākt politikā, viņam ir iespēja veidot partiju uz ideoloģijas, uz vērtību pamata, jau pašā sākumā pasakot - te ir tas, kam mēs ticam, mēs esam gatavi par to nomirt, un nekas nemainīsies, mainoties mūsu partijas līderiem vai sponsoriem. Mēs esam nevis Zatlera, bet konkrētas ideoloģijas partija (un šajā gadījumā nav pat tik svarīgi, kādas). Diemžēl izskatās, ka Zatlers ir noskaņots šo iespēju izniekot. Līdz šim notikusi koncentrēšanās uz karu pret oligarhiem un skaļiem uzvārdiem, lai gan mēs neko nezinām par Aivara Endziņa, Jāņa Maizīša, Andra Guļāna, Ingunas Sudrabas vai Elīnas Egles politiskajiem vai ekonomiskajiem uzskatiem. Mēs pat nezinām, vai viņiem tādi ir.
Tāpēc, ja Zatlers politikā nāks bez skaidra, negrozāma ideoloģiskā uzstādījuma un nerunās par to ar cilvēkiem, plaisa starp varu un sabiedrību tikai palielināsies, un vilšanās sajūta nākotnē kļūs tikai lielāka
Ķīlis par SC uc.
Ķīlis: rozēm kaisītu ceļu nav
07.07.2011 Egils Līcītis
http://www.la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=320391:lis-rozm-kaistu-ceu-nav&catid=95:intervijas&Itemid=113
"Latvijas Avīzē" viesojās Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Roberts Ķīlis, kurš beidz pildīt prezidenta Stratēģiskās komisijas vadītāja pienākumus. Ar viņu sarunājās žurnālisti Voldemārs Krustiņš un Egils Līcītis.
V. Krustiņš: – Profesor Ķīli, jūsu secinājumi un prognozes dažādos izdevumos par to, ka tagadējie četrdesmitgadnieki var nesaņemt pensiju, kā arī par maksas augstāko izglītību sacēluši sašutumu, varbūt pat paniku.
R. Ķīlis: – Mani vērtējumi par pensiju sistēmas nākotni skanējuši jau no 2008. gada, toreiz tie tika izteikti mierīgā atmosfērā, piemēram, Ministru kabineta sēdēs. Esmu vērsis uzmanību, rādot grafikus, kas notiks ar demogrāfiju, cik nozīmīgi risināt pensionēšanās lietas. Regulāri iepazīstināju ar pētījumiem augstākajā izglītībā. Iespējams, tagad tāds sakāpināts laiks. No otras puses skatot, ja iepazīstini amatpersonas ar skaitļiem, faktiem, lieki nemaz nedramatizējot, tad bieži stāstīto laiž gar ausīm.
– Vai arī tagad to laiž gar ausīm?
– Uzmanības ir drusku vairāk, politiskās aprindās saka: ar to ir vērtīgi iepazīties. Kad pirms gada vērtējām un devām ekspertīzi vēlēšanās startējošo partiju programmām, nevienā neradām nopietnu piedāvājumu, kā attīstīt pensiju un sociālo sistēmu.
– Ja politiķi maz satraucas, tad cilvēki, kurus skartu problēmas ar pensijām, varbūt domā, ka tas nemaz nav iespējams, ka viņiem atņemtu vecumdienu maizi. Ko Ķīlis runā! Tā nevar būt!
– Visi satraukumi sākās no intervijas, kur atbildēju uz jautājumu: kāds varētu būt visnegatīvākais scenārijs? Es runāju par pensiju 1. līmeni – par garantētajām valsts pensijām. Pašlaik vecie cilvēki to saņem iztikas minimuma līmenī, taču vēl divdesmit gados šo līmeni tik augstu nevarēs noturēt. To apliecina aprēķini, cik ir strādājošo un cik pensionāru. Pat ja paceļ pensionēšanās vecumu, situācija joprojām būs kritiska. Tātad garantētās pensijas apjoms saruks.
– Kādā laika posmā un līdz kādam līmenim?
– Labklājības ministre Jurševska, manis teikto novērtējot kā bezatbildīgus paziņojumus, izdarīja vēl šokējošāku gājienu, proti, viņa nosauca pensiju sistēmu raksturojošus ciparus. Sociālās iemaksas maksā nepilni 800 000 cilvēku, kamēr no pensijām un pabalstiem dzīvo 600 000. Tas ir baiss skaitlis, ka 1,4 cilvēki gādā, lai ir ko maksāt vienam. Bija prognoze, ka tie būs 3,2 strādājošie uz 1 pensionāru, bet tagad saprotam, ka uzlabojumi šai proporcijai nav gaidāmi. Skats ir bēdīgs. Tāpat ministre nosauca 2. līmeņa pensiju uzkrājumu – 875 miljonus. Gadā pensijās izmaksā 1,15 miljardus latu, tātad ar 2. līmeni nepietiek, lai jau tagad segtu viena gada pensijām vajadzīgo summu, kur nu vēl pēc desmit, piecpadsmit gadiem. Bet nesaliksim manus izteikumus ar visu kopā. Tie attiecās uz topošajiem nākotnes pensionāriem, nevis pašreizējiem.
– Viņi var būt mierīgi?
– Lielākoties jā. Domāju, ka valstī vajadzēs risināt līdz šim mazdiskutētu jautājumu par pašreizējiem pensiju saņēmējiem. Liela daļa šo kādreiz strādājošo ir radījuši vērtības, infrastruktūru, ko visai negodīgi un strauji privatizēja. Viņi būvēja ceļus, cēla mājas, tiltus vai rūpnīcas, visu kapitālu, kas padomju laikā bija tautas īpašums.
Šis darbs nav pienācīgi kompensēts. Tā ir diezgan kropla sistēma, ka tas tiek atzīts tikai pēc darba stāža gadiem, neņemot vērā paveikto.
Gribētos, lai uz vēlēšanām partijas padiskutē, vai šī netaisnība nav novēršama.
– Cik gadījies runāt ar politiķiem, viņi visi ir gatavi atzīt pagātnes kļūdas – it sevišķi citu pieļautās. Kas būs uz priekšu – klusums!
– Mēģināt lūkoties uz priekšu bijis mans pienākums, un es neesmu klusējis. Ir, piemēram, demogrāfiskās līknes, kas ir diezgan skaidri nolasāmas, un papildus par to liek runāt tautas skaitīšanas dati. Arī man – negaidīti nepatīkami. Izskatās, ka nebūsim divi miljoni, bet mazāk iedzīvotāju.
– Tā liekas, ka politiķi vicina spārniņus, lidosim, lidosim, bet mani baida, ka pēc vēlēšanām atsēdīsimies turpat vien. Ja tagad grasāmies tikai sist un mērcēt oligarhus, tad tas ir vienkārši nesaprātīgi. Kur ir politiskie piedāvājumi?
– Es arī domāju, ka ārkārtas vēlēšanu jēga būs tad, ja cels galdā nopietnus reformu piedāvājumus, darba plānus ar sasniedzamiem mērķiem.
– Jūs jau esat norādījis vienu mērķi – atrisināt pensiju jautājumus, jo tas taču ir kā politiķu kakliem pielikts nazis!
– Jā, tas jāizdara ātri. Un es jau nesaku, ka nav risinājumu. Tādi ir! Tikai tie jāmeklē, un varbūt sabiedrība ar kāpinātu uztraukumu pietuvinās "tos nažus rīklēm", kas nemaz nebūtu par sliktu.
E. Līcītis: – Kāds pamats jums domāt, ka šoreiz partijas spēs nākt ar sakarīgiem piedāvājumiem, ja tikko teicāt, ka pirms septiņiem mēnešiem programmās bija sēnalas?
– Tas ir labs jautājums, jo dažkārt šķiet, ka piezagusies sajūta – nu esam krīzei cauri, ko jūs ar savām reformām. Paradoksāli, bet pirms iepriekšējām vēlēšanām temats par reformām bija pat aktuālāks. Pašlaik ekonomikā ir plusiņi, esam gandrīz jau tikuši ārā no aizdevuma programmām, kļuvuši brīvi. Nākamgad darīsim, ko gribēsim!
V. Krustiņš: – Tāda pašsuģestēšanās, ka "viss jau ir labi", varētu būt. Un uz kuru spēku tad mums paļauties?
– Vērtējot studentus, ir jāņem vērā, cik pārdomātas un faktiem piesātinātas ir viņu eksāmenu atbildes. Domāju, ka šāds princips piemērojams arī tiem, kuri prasa tavu balsi. Cik konkrēts ir viņu piedāvājums? Būtu jauki, ja pilsoņiem būtu pārgājusi vēlme balsot par labiem cilvēkiem un tiem, kuri nesīs sauli. Jautājiet: kādā veidā 30 – 40 gadus veciem cilvēkiem izkārtosies pensijas? Gaidiet atbildi uz jautājumu: kas būs ar nodokļiem tuvākajā laikā? Saņemsiet atbildi: ko darīsim ar lauku skolām, kas notiks ar apdzīvotām vietām, no kurām baisā tempā brauc prom? Ko iesāksim ar ceļiem, no kuriem daļa ir pussabrukuši? Dabūjiet atbildes un novērtējiet – tā ir dzeja vai uz zināšanām balstīta analīze.
Arī medijiem jātur ciešāk politiķi, nav jālaiž vaļā bez atbildes. Situācija nepavisam nav vienkārša. Ja partijas mēģinās atkal apdullināt cilvēkus, tām jāuzņemas divkārša atbildība par iznākumu. Manā izpratnē ideāls būtu interaktīva Latvijas karte.
Piespied taustiņu, izgaismojas, piemēram, Gulbenes novads, bet apakšā rakstīts, ko X partijas kandidāti apņemas gulbeniešu labā darīt. Cik daudz ceļu labos vai nelabos, cik skolas remontēs vai aizvērs. Tā, lai vēlētāji var atrast un saprast – mūspusē šīs četras piecas lietas paveiks trijos gados.
– Jūs bīstami pietuvināties tēmai, par kuru vēlas runāt ekonomisti, tautsaimnieki ar sirmām galvām – vajagot atjaunot plānošanu. Tagad liekas, ka īsti nezinām, kādi ir mūsu resursi, saistības un iespējas. Valsts nespēj regulēt un noteikt. Kā jūs skatāties uz atkāpšanos no liberālisma brīvībām, lai valsts interešu vārdā disciplinētu gan to pašu izglītību, gan visu pārējo?
– Ir vairāki stingrības soļi. Viens, ka valdība ceļ stratēģiskus jautājumus un cilvēkiem piedāvā: mēs domājam, ir jāiet šādi. Otrs, ka mūsdienu pasaulē būtiskākais, lai mainītu un ietekmētu situāciju, ir to finansēt. Ja ir skaidri valstiski uzstādījumi un finansēšanas avoti, tad ir ticami, ka tos īstenos. Trešais solis, ka ir vienība, kas plāno attīstību. Tas ir riskanti, jo Latvija ir atklāta valsts, no kuras cilvēki var doties prom un var notikt gluži neparedzamas un neaprēķināmas lietas. Valsts, piemēram, pirms krīzes turējās grožos un nepalielināja savu ārējo parādu, toties cilvēki aizņēmās ar pilnu jaudu, un kopējais parāds izrādījās ārkārtīgi liels. Manuprāt, otrais solis – stratēģisks redzējums un finansēšanas mehānisms – ir lietderīgāks, un no šīm pozīcijām var vērtēt arī partiju piedāvājumus, kad tās saka: lūk, mūsu redzējums uz stratēģiskām lietām. Lūk, mehānisms, kā to panākt. Lūk, finansējuma avots.
– Šķiet, tie redzējumi nav pārāk tāli, jo mīļās valdības lāgā netic, ka vēl atradīsies pie varas, kad stratēģijas īstenos un piepildīs?
– Tad jāmeklē valstsvīri, kuri gatavi domāt tālredzīgāk.
– Ķīļa kungs, jūs, šķiet, atkāpsieties un prezidentam Bērziņam nedosiet padomus kā stratēģis?
– Pirms pāris gadiem notika pārmaiņas, ka prezidenta dibinātās komisijas ir uz viņa pilnvaru termiņu un pēc tam tiek izformētas. Bērziņa kungs nozīmēs komisijas pēc savas izvēles – piemēram, viņš varbūt gribēs nevis Stratēģiskās analīzes, bet Ekonomiskās analīzes komisiju. Mana darbavieta – Ekonomikas augstskola – ir pacietīgi gaidījusi, līdz pilnvērtīgi atgriezīšos un sākšu darbu pie jauna projekta – Ilgtspējīga biznesa centra izveides.
E. Līcītis: – Kā? Vai jums nav pienākuma piedalīties Zatlera kunga jaunā projekta izveidē?
– Tā es politikā neiešu. Es piedāvāšu risinājumus domnīcas līmenī, bet politika – nav manai mentalitātei atbilstoša.
– Paudāt šoku par tautskaites iznākumu, ka Latvijā palikuši 1,9 miljoni iedzīvotāju. Savā attīstības plānā paredzējāt, ka 2030. gadā iedzīvotāju skaits kritīsies līdz 2 miljoniem. Jūsu prognoze ir strauji pārsniegta!
– Jā. Tas ir skaists piemērs, cik grūti politiķiem sagremot un norīt šādas ziņas. Saeimas komisijās nepieņēma un atteicās apstiprināt prognozi par 2 miljoniem, kura nu izrādījusies pat ļoti optimistiska.
V. Krustiņš: – Sakiet kā cilvēks, kurš nodarbojas ar politiku, – kā skatāties uz izvērstajām debatēm jautājumā "aicināsim valdībā "Saskaņas centru", un viss būs jauki"?
– Tas būs lielākais izaicinājums pašam "Saskaņas centram", ja tā notiks. Manuprāt, viņu spējas piedāvāt sakarīgus ministru amatu kandidātus ir ierobežotas. Nemaz nerunāšu, ka tad viņiem būtu jāsazinās ar latviešu vēlētājiem un daudz kas jāskaidro. Domāju, ja kāds no tiesas nopietni piedāvātu "SC" vietas valdībā, viņi ilgi svārstītos, vai tas ir pieņemami. Otrkārt, ja viņi vilks garumā ar atbildīgu piedāvājumu, nogaidīs, tad parādīsies citi tās puses spēlētāji, kuri var pilnīgi izjaukt iedomāto monopolu uz krievu balsīm.
E. Līcītis: – Kā "Saskaņas centra" programmas izskatījušās jūsu monitoringā? Viņi esot spējuši sarakstīt alternatīvo budžetu, dot sociālos risinājumus.
– Pieklājīgi par to runāt nevarētu – kvalitātes dēļ.
– Kādi ir jūsu redzējumi par 11. Saeimas vēlēšanu iznākumu? Daži uzskata, ka lielākais ieguvējs būšot "Saskaņas centrs"?
– Ja runā par krievvalodīgo vēlētāju, tad tai daļā noteikti būs cits piedāvājums – varbūt pat vairāk nekā viens. Viens – mērenāks, otrs radikālāks, šovinistiskāks, un tādēļ neesmu tik pārliecināts, ka "Saskaņai" būs izteikti vairāk vietu Saeimā vai vismaz tikpat, cik bija.
– Kur radies mērenais spēks?
– Grūti uzreiz ķerties pie saknēm, bet, kā no latviešu puses ar mani konsultējušies cilvēki: ko darīt, kā labāk darīt? – tāpat nākuši arī krievi. Viņi sacīja, ka "SC" esot līdz kaklam, jo sen atpalikuši no vēlētājiem. Viņiem neliekas, ka nepieciešams sēdēt uz okupācijas neatzīšanas, liekas politizēšanas platformas.
– Vai arī jūs viņiem ieteiksiet doties pie Zatlera kunga?
– Tas ir jautājums, cik viņi tiecas pašorganizēties? Daži cilvēki nemaz nevēlas nedz sēdēt, nedz gaidīt plānu no kāda cita. Viņi iet un dara paši. Man ir sajūta, ka neapmierinātība ar "SC" ir gana nopietna, īpaši 20 – 30 gadus vecu cilvēku vidū, kuri izvēlējušies palikt Latvijā, nevis braukt prom.
– Ko prognozējat cīņā par latviešu vēlētāju balsīm?
– No Valda Zatlera rīcības – dibināt atsevišķu partiju vai pieslieties kādam spēkam – būs atkarīgs vietu izkārtojums finišā. Nevajag uzskatīt, ka tikai "Vienotība" ir vienīgie, kuriem pieslieties. Izņemot Zaļo zemnieku savienību, pastāv cita apvienība.
– Es nepārklausījos? Jūs domājat Nacionālo apvienību?
– "Visu Latvijai"/"TB"/LNNK. Tā ka pagaidīsim, jo
Zatlera izvēle var mainīt situāciju. Ja nodibinās partiju un nepieļaus gauži greizas kļūdas, tad viņiem noteikti ir cerības uz ne to mazāko pārstāvniecību Saeimā. Tad tas nozīmēs vietu atņemšanu gan ZZS, gan "Vienotībai", kamēr nacionāli orientētiem droši vien būs vairāk balsu, nekā bija.
Es minētu – jau pāri 10 vietām. "Saskaņas centram" – domāju, mazāk vietu nekā iepriekš.
V. Krustiņš: – Ko jūs domājat par tiem oligarhiem? Kā viņus likvidēsim – politiski, mantiski?
– Vienkārši nevajag vairs jaukt kopā biznesu ar politiku. Piekrītu, ka mums nav tikai trīs oligarhi. Ir vairāki, kuri savu iepriekš iekrāto bagātību mēģina konvertēt politiskajā ietekmē.
07.07.2011 Egils Līcītis
http://www.la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=320391:lis-rozm-kaistu-ceu-nav&catid=95:intervijas&Itemid=113
"Latvijas Avīzē" viesojās Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Roberts Ķīlis, kurš beidz pildīt prezidenta Stratēģiskās komisijas vadītāja pienākumus. Ar viņu sarunājās žurnālisti Voldemārs Krustiņš un Egils Līcītis.
V. Krustiņš: – Profesor Ķīli, jūsu secinājumi un prognozes dažādos izdevumos par to, ka tagadējie četrdesmitgadnieki var nesaņemt pensiju, kā arī par maksas augstāko izglītību sacēluši sašutumu, varbūt pat paniku.
R. Ķīlis: – Mani vērtējumi par pensiju sistēmas nākotni skanējuši jau no 2008. gada, toreiz tie tika izteikti mierīgā atmosfērā, piemēram, Ministru kabineta sēdēs. Esmu vērsis uzmanību, rādot grafikus, kas notiks ar demogrāfiju, cik nozīmīgi risināt pensionēšanās lietas. Regulāri iepazīstināju ar pētījumiem augstākajā izglītībā. Iespējams, tagad tāds sakāpināts laiks. No otras puses skatot, ja iepazīstini amatpersonas ar skaitļiem, faktiem, lieki nemaz nedramatizējot, tad bieži stāstīto laiž gar ausīm.
– Vai arī tagad to laiž gar ausīm?
– Uzmanības ir drusku vairāk, politiskās aprindās saka: ar to ir vērtīgi iepazīties. Kad pirms gada vērtējām un devām ekspertīzi vēlēšanās startējošo partiju programmām, nevienā neradām nopietnu piedāvājumu, kā attīstīt pensiju un sociālo sistēmu.
– Ja politiķi maz satraucas, tad cilvēki, kurus skartu problēmas ar pensijām, varbūt domā, ka tas nemaz nav iespējams, ka viņiem atņemtu vecumdienu maizi. Ko Ķīlis runā! Tā nevar būt!
– Visi satraukumi sākās no intervijas, kur atbildēju uz jautājumu: kāds varētu būt visnegatīvākais scenārijs? Es runāju par pensiju 1. līmeni – par garantētajām valsts pensijām. Pašlaik vecie cilvēki to saņem iztikas minimuma līmenī, taču vēl divdesmit gados šo līmeni tik augstu nevarēs noturēt. To apliecina aprēķini, cik ir strādājošo un cik pensionāru. Pat ja paceļ pensionēšanās vecumu, situācija joprojām būs kritiska. Tātad garantētās pensijas apjoms saruks.
– Kādā laika posmā un līdz kādam līmenim?
– Labklājības ministre Jurševska, manis teikto novērtējot kā bezatbildīgus paziņojumus, izdarīja vēl šokējošāku gājienu, proti, viņa nosauca pensiju sistēmu raksturojošus ciparus. Sociālās iemaksas maksā nepilni 800 000 cilvēku, kamēr no pensijām un pabalstiem dzīvo 600 000. Tas ir baiss skaitlis, ka 1,4 cilvēki gādā, lai ir ko maksāt vienam. Bija prognoze, ka tie būs 3,2 strādājošie uz 1 pensionāru, bet tagad saprotam, ka uzlabojumi šai proporcijai nav gaidāmi. Skats ir bēdīgs. Tāpat ministre nosauca 2. līmeņa pensiju uzkrājumu – 875 miljonus. Gadā pensijās izmaksā 1,15 miljardus latu, tātad ar 2. līmeni nepietiek, lai jau tagad segtu viena gada pensijām vajadzīgo summu, kur nu vēl pēc desmit, piecpadsmit gadiem. Bet nesaliksim manus izteikumus ar visu kopā. Tie attiecās uz topošajiem nākotnes pensionāriem, nevis pašreizējiem.
– Viņi var būt mierīgi?
– Lielākoties jā. Domāju, ka valstī vajadzēs risināt līdz šim mazdiskutētu jautājumu par pašreizējiem pensiju saņēmējiem. Liela daļa šo kādreiz strādājošo ir radījuši vērtības, infrastruktūru, ko visai negodīgi un strauji privatizēja. Viņi būvēja ceļus, cēla mājas, tiltus vai rūpnīcas, visu kapitālu, kas padomju laikā bija tautas īpašums.
Šis darbs nav pienācīgi kompensēts. Tā ir diezgan kropla sistēma, ka tas tiek atzīts tikai pēc darba stāža gadiem, neņemot vērā paveikto.
Gribētos, lai uz vēlēšanām partijas padiskutē, vai šī netaisnība nav novēršama.
– Cik gadījies runāt ar politiķiem, viņi visi ir gatavi atzīt pagātnes kļūdas – it sevišķi citu pieļautās. Kas būs uz priekšu – klusums!
– Mēģināt lūkoties uz priekšu bijis mans pienākums, un es neesmu klusējis. Ir, piemēram, demogrāfiskās līknes, kas ir diezgan skaidri nolasāmas, un papildus par to liek runāt tautas skaitīšanas dati. Arī man – negaidīti nepatīkami. Izskatās, ka nebūsim divi miljoni, bet mazāk iedzīvotāju.
– Tā liekas, ka politiķi vicina spārniņus, lidosim, lidosim, bet mani baida, ka pēc vēlēšanām atsēdīsimies turpat vien. Ja tagad grasāmies tikai sist un mērcēt oligarhus, tad tas ir vienkārši nesaprātīgi. Kur ir politiskie piedāvājumi?
– Es arī domāju, ka ārkārtas vēlēšanu jēga būs tad, ja cels galdā nopietnus reformu piedāvājumus, darba plānus ar sasniedzamiem mērķiem.
– Jūs jau esat norādījis vienu mērķi – atrisināt pensiju jautājumus, jo tas taču ir kā politiķu kakliem pielikts nazis!
– Jā, tas jāizdara ātri. Un es jau nesaku, ka nav risinājumu. Tādi ir! Tikai tie jāmeklē, un varbūt sabiedrība ar kāpinātu uztraukumu pietuvinās "tos nažus rīklēm", kas nemaz nebūtu par sliktu.
E. Līcītis: – Kāds pamats jums domāt, ka šoreiz partijas spēs nākt ar sakarīgiem piedāvājumiem, ja tikko teicāt, ka pirms septiņiem mēnešiem programmās bija sēnalas?
– Tas ir labs jautājums, jo dažkārt šķiet, ka piezagusies sajūta – nu esam krīzei cauri, ko jūs ar savām reformām. Paradoksāli, bet pirms iepriekšējām vēlēšanām temats par reformām bija pat aktuālāks. Pašlaik ekonomikā ir plusiņi, esam gandrīz jau tikuši ārā no aizdevuma programmām, kļuvuši brīvi. Nākamgad darīsim, ko gribēsim!
V. Krustiņš: – Tāda pašsuģestēšanās, ka "viss jau ir labi", varētu būt. Un uz kuru spēku tad mums paļauties?
– Vērtējot studentus, ir jāņem vērā, cik pārdomātas un faktiem piesātinātas ir viņu eksāmenu atbildes. Domāju, ka šāds princips piemērojams arī tiem, kuri prasa tavu balsi. Cik konkrēts ir viņu piedāvājums? Būtu jauki, ja pilsoņiem būtu pārgājusi vēlme balsot par labiem cilvēkiem un tiem, kuri nesīs sauli. Jautājiet: kādā veidā 30 – 40 gadus veciem cilvēkiem izkārtosies pensijas? Gaidiet atbildi uz jautājumu: kas būs ar nodokļiem tuvākajā laikā? Saņemsiet atbildi: ko darīsim ar lauku skolām, kas notiks ar apdzīvotām vietām, no kurām baisā tempā brauc prom? Ko iesāksim ar ceļiem, no kuriem daļa ir pussabrukuši? Dabūjiet atbildes un novērtējiet – tā ir dzeja vai uz zināšanām balstīta analīze.
Arī medijiem jātur ciešāk politiķi, nav jālaiž vaļā bez atbildes. Situācija nepavisam nav vienkārša. Ja partijas mēģinās atkal apdullināt cilvēkus, tām jāuzņemas divkārša atbildība par iznākumu. Manā izpratnē ideāls būtu interaktīva Latvijas karte.
Piespied taustiņu, izgaismojas, piemēram, Gulbenes novads, bet apakšā rakstīts, ko X partijas kandidāti apņemas gulbeniešu labā darīt. Cik daudz ceļu labos vai nelabos, cik skolas remontēs vai aizvērs. Tā, lai vēlētāji var atrast un saprast – mūspusē šīs četras piecas lietas paveiks trijos gados.
– Jūs bīstami pietuvināties tēmai, par kuru vēlas runāt ekonomisti, tautsaimnieki ar sirmām galvām – vajagot atjaunot plānošanu. Tagad liekas, ka īsti nezinām, kādi ir mūsu resursi, saistības un iespējas. Valsts nespēj regulēt un noteikt. Kā jūs skatāties uz atkāpšanos no liberālisma brīvībām, lai valsts interešu vārdā disciplinētu gan to pašu izglītību, gan visu pārējo?
– Ir vairāki stingrības soļi. Viens, ka valdība ceļ stratēģiskus jautājumus un cilvēkiem piedāvā: mēs domājam, ir jāiet šādi. Otrs, ka mūsdienu pasaulē būtiskākais, lai mainītu un ietekmētu situāciju, ir to finansēt. Ja ir skaidri valstiski uzstādījumi un finansēšanas avoti, tad ir ticami, ka tos īstenos. Trešais solis, ka ir vienība, kas plāno attīstību. Tas ir riskanti, jo Latvija ir atklāta valsts, no kuras cilvēki var doties prom un var notikt gluži neparedzamas un neaprēķināmas lietas. Valsts, piemēram, pirms krīzes turējās grožos un nepalielināja savu ārējo parādu, toties cilvēki aizņēmās ar pilnu jaudu, un kopējais parāds izrādījās ārkārtīgi liels. Manuprāt, otrais solis – stratēģisks redzējums un finansēšanas mehānisms – ir lietderīgāks, un no šīm pozīcijām var vērtēt arī partiju piedāvājumus, kad tās saka: lūk, mūsu redzējums uz stratēģiskām lietām. Lūk, mehānisms, kā to panākt. Lūk, finansējuma avots.
– Šķiet, tie redzējumi nav pārāk tāli, jo mīļās valdības lāgā netic, ka vēl atradīsies pie varas, kad stratēģijas īstenos un piepildīs?
– Tad jāmeklē valstsvīri, kuri gatavi domāt tālredzīgāk.
– Ķīļa kungs, jūs, šķiet, atkāpsieties un prezidentam Bērziņam nedosiet padomus kā stratēģis?
– Pirms pāris gadiem notika pārmaiņas, ka prezidenta dibinātās komisijas ir uz viņa pilnvaru termiņu un pēc tam tiek izformētas. Bērziņa kungs nozīmēs komisijas pēc savas izvēles – piemēram, viņš varbūt gribēs nevis Stratēģiskās analīzes, bet Ekonomiskās analīzes komisiju. Mana darbavieta – Ekonomikas augstskola – ir pacietīgi gaidījusi, līdz pilnvērtīgi atgriezīšos un sākšu darbu pie jauna projekta – Ilgtspējīga biznesa centra izveides.
E. Līcītis: – Kā? Vai jums nav pienākuma piedalīties Zatlera kunga jaunā projekta izveidē?
– Tā es politikā neiešu. Es piedāvāšu risinājumus domnīcas līmenī, bet politika – nav manai mentalitātei atbilstoša.
– Paudāt šoku par tautskaites iznākumu, ka Latvijā palikuši 1,9 miljoni iedzīvotāju. Savā attīstības plānā paredzējāt, ka 2030. gadā iedzīvotāju skaits kritīsies līdz 2 miljoniem. Jūsu prognoze ir strauji pārsniegta!
– Jā. Tas ir skaists piemērs, cik grūti politiķiem sagremot un norīt šādas ziņas. Saeimas komisijās nepieņēma un atteicās apstiprināt prognozi par 2 miljoniem, kura nu izrādījusies pat ļoti optimistiska.
V. Krustiņš: – Sakiet kā cilvēks, kurš nodarbojas ar politiku, – kā skatāties uz izvērstajām debatēm jautājumā "aicināsim valdībā "Saskaņas centru", un viss būs jauki"?
– Tas būs lielākais izaicinājums pašam "Saskaņas centram", ja tā notiks. Manuprāt, viņu spējas piedāvāt sakarīgus ministru amatu kandidātus ir ierobežotas. Nemaz nerunāšu, ka tad viņiem būtu jāsazinās ar latviešu vēlētājiem un daudz kas jāskaidro. Domāju, ja kāds no tiesas nopietni piedāvātu "SC" vietas valdībā, viņi ilgi svārstītos, vai tas ir pieņemami. Otrkārt, ja viņi vilks garumā ar atbildīgu piedāvājumu, nogaidīs, tad parādīsies citi tās puses spēlētāji, kuri var pilnīgi izjaukt iedomāto monopolu uz krievu balsīm.
E. Līcītis: – Kā "Saskaņas centra" programmas izskatījušās jūsu monitoringā? Viņi esot spējuši sarakstīt alternatīvo budžetu, dot sociālos risinājumus.
– Pieklājīgi par to runāt nevarētu – kvalitātes dēļ.
– Kādi ir jūsu redzējumi par 11. Saeimas vēlēšanu iznākumu? Daži uzskata, ka lielākais ieguvējs būšot "Saskaņas centrs"?
– Ja runā par krievvalodīgo vēlētāju, tad tai daļā noteikti būs cits piedāvājums – varbūt pat vairāk nekā viens. Viens – mērenāks, otrs radikālāks, šovinistiskāks, un tādēļ neesmu tik pārliecināts, ka "Saskaņai" būs izteikti vairāk vietu Saeimā vai vismaz tikpat, cik bija.
– Kur radies mērenais spēks?
– Grūti uzreiz ķerties pie saknēm, bet, kā no latviešu puses ar mani konsultējušies cilvēki: ko darīt, kā labāk darīt? – tāpat nākuši arī krievi. Viņi sacīja, ka "SC" esot līdz kaklam, jo sen atpalikuši no vēlētājiem. Viņiem neliekas, ka nepieciešams sēdēt uz okupācijas neatzīšanas, liekas politizēšanas platformas.
– Vai arī jūs viņiem ieteiksiet doties pie Zatlera kunga?
– Tas ir jautājums, cik viņi tiecas pašorganizēties? Daži cilvēki nemaz nevēlas nedz sēdēt, nedz gaidīt plānu no kāda cita. Viņi iet un dara paši. Man ir sajūta, ka neapmierinātība ar "SC" ir gana nopietna, īpaši 20 – 30 gadus vecu cilvēku vidū, kuri izvēlējušies palikt Latvijā, nevis braukt prom.
– Ko prognozējat cīņā par latviešu vēlētāju balsīm?
– No Valda Zatlera rīcības – dibināt atsevišķu partiju vai pieslieties kādam spēkam – būs atkarīgs vietu izkārtojums finišā. Nevajag uzskatīt, ka tikai "Vienotība" ir vienīgie, kuriem pieslieties. Izņemot Zaļo zemnieku savienību, pastāv cita apvienība.
– Es nepārklausījos? Jūs domājat Nacionālo apvienību?
– "Visu Latvijai"/"TB"/LNNK. Tā ka pagaidīsim, jo
Zatlera izvēle var mainīt situāciju. Ja nodibinās partiju un nepieļaus gauži greizas kļūdas, tad viņiem noteikti ir cerības uz ne to mazāko pārstāvniecību Saeimā. Tad tas nozīmēs vietu atņemšanu gan ZZS, gan "Vienotībai", kamēr nacionāli orientētiem droši vien būs vairāk balsu, nekā bija.
Es minētu – jau pāri 10 vietām. "Saskaņas centram" – domāju, mazāk vietu nekā iepriekš.
V. Krustiņš: – Ko jūs domājat par tiem oligarhiem? Kā viņus likvidēsim – politiski, mantiski?
– Vienkārši nevajag vairs jaukt kopā biznesu ar politiku. Piekrītu, ka mums nav tikai trīs oligarhi. Ir vairāki, kuri savu iepriekš iekrāto bagātību mēģina konvertēt politiskajā ietekmē.
Abonēt:
Ziņas (Atom)