10. Saeima par Latvijas valsts prezidentu ievēlēja Andri Bērziņu.
Ozoliņš... Bērziņš... Vislatviskākie latviešu uzvārdi ar mūsu valodā saglabāto tik mīļo pamazināmo galotni.
Nav jāskauž bagātība, tomēr izvērtēt, kā pie tās tikts, sabiedrībai ir tiesības. 1989. gadā A. Bērziņš kļūst Valmieras rajona izpildkomitejas priekšsēdētājs, aldziņa kaut kur starp 150-200 rubļiem mēnesī, 2011. gadā viņam pieder Latvijā 37 nekustāmie īpašumi – zeme un ēkas, arī greznas jaunceltnes, bankās noguldīti 1 528 190 lati, aizdoti citiem 1 000 776 lati, SEB bankā vērtspapīri par 229 156 latiem, mersedess braukšanai, divi traktori darbiem... Cik jāpelna katru mēnesi, lai 22 gados kļūtu par šādu mantisko vērtību īpašnieku? Intervijā „Latvijas Avīzē” (01.06.2011.) A. Bērziņš saka: „Es godīgi strādāju, nezinu, kāpēc man būtu jākaunas pensijas sakarā.” Vai mēs, ap 150 latus mēnesī saņēmēji, būtu negodīgi strādājuši? Kā vērtēt prasmi pielāgoties Rietumu banku prezidentu atalgojumiem un aizmirst Latvijas iedzīvotāju algas? Reiz bijām pasaules mēroga sērkociņu ražotāji, tagad eksportējam apses baļķus, jo mūsu miljonāriem glabāt miljonus bankās ir naudīgāk, nekā uzcelt sērkociņu ražotni.
Kur sākas godīgums? Un kad būtu jāsāk kaunēties?
Atmodas gadu cīnītājs, tagad Latvijas universitātes profesors, pieredzējis politiķis Juris Bojārs raksturo Andri Bērziņu „kā tumšu avi.” („L.A.”,21.06.2011.), politikas vērotāju un laikmetu zinošo žurnālistu Māri Zanderu „saistībā ar A. Bērziņu kā jauno prezidentu mulsina un bažas rada viens apstāklis, proti, nesaprotu, kā cilvēks, kurš pats daudz cietis no komunistiskā režīma, 1989. gadā varēja tikt ievēlēts Valmieras rajona Tautas deputātu padomē un tad kļūt par rajona izpildkomitejas priekšsēdētāju. Tas rosina domāt.” („Druva”, 04.06.2011.).
Sākot cīņu ar trim oligarhiem, kāpēc uzskrējām uz superoligarhu? Lai Latvija kļūtu ja ne bagāta, tad vismaz turīga, un pilsoņi spēka gados nedotos pelnīt dienišķo maizīti svešās zemēs?
Atbilde būs. Jautājums tikai – kad un kāda?
Laimonis Purs
2011. gada jūlijā
Šeit apkopota informācija par politiķiem, lai vēlētāji to varētu izmantot saraksta izvēlei, kā arī plusu vilkšanai un nevēlamo kandidātu izsvītrošanai. Neaizmirstiet, ka vēlēšanu laikā Jūs pieņemat deputātu darbā. Kandidāta izbrāķēšanai nav vajadzīgs augstākās tiesas lēmums par kandidāta vainu vai nevainīgumu. Izsvītrojiet kandidātu, ja ir pat mazākā aizdomu ēna par negodīgumu, kā arī tad, ja cilvēks nav kvalificēts rakstīt un analizēt likumus un budžetu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru