PS iekšējie grupējumi

Pilsoniskas savienibas valdes velešanas parada nacionala stravojuma ietekmi partijā.

Pilsoniskas savienibas valdes velešanas labi atspogu ojušas speku sadalijumu partija

starp vairakam viedokļu grupam attieksme pret Vienotibas partijas dibinašanu. Sacensiba

par vietam valde zaudeja tie, kuri visaktivak iestajas par vienas partijas veidošanu, ko pec

Pilsoniskas savienibas (PS) kongresa ir atzinis gan partijas priekšsedis Tirts Valdis

Kristovskis, gan Saeimas deputats Arvils Ašeradens. Vi a neievelešana valde bija viens

no kongresa parsteigumiem, jo A. Ašeradens ir PS dibinatajs, apvienibas Vienotiba valdes

loceklis un bija ari velešanu kampa as vaditajs, nodrošinot partijai labus rezultatus

velešanas. Tacu tas nebija vienigais parsteigums sestdien (16. aprili) PS kongresa, kurš

sakas ar T. V. Kristovska pazi ojumu, ka vi š velas apsveikt Annu Seili. Nakama vests

bija, ka pieredzejusi politiKe ir nolemusi aiziet no aktivas politikas. Sa emot ziedus, A.

Seile informeja, ka vi ai neesot dzimšanas diena, un izskatijas mazliet apjukusi. Ja šo

epizodi varetu uztvert ka nelielu misekli, kadi šados emocionalos brižos medz gadities,

tad A. Seiles ievelešanu valde vairs nevaretu uzskatit par aiziešanu no aktivas politikas.

Turklat liktenigi pirmais aiz svitras arpus valdes palika A. Ašeradens. Vi š sakotneji bija

ieguvis tikpat balsu, cik jauniešu noda as vaditaja Linda Medene. Kad kopsapulces

delegati par abiem balsoja velreiz, jauniete sa emusi ieverojami lielaku atbalstu. Ne visi

pamanija vel kadu epizodi, ka Sandra Kalniete ir aicinajusi L. Medeni atteikties no

kandidešanas uz valdi par labu A. Ašeradenam. «Esmu emocionala, un man patiešam

šKita netaisni, ka cilveku, kurš vadija velešanu kampa u, partijas biedri nenoverte.

Piegaju pie Lindas un teicu, ka es šada situacija butu apsverusi iespeju atteikties,» Dienai

otrdien atzina S. Kalniete, kura nakamaja diena gan piezvanijusi L. Medenei un

atvainojusies par nesavaldibu. S. Kalnietei esot žel, ka valde nebus ari Ilzes Viņķeles, kas
partija daudz darijusi, ka ari Sarmites Elertes, kura ari nesa ema nepieciešamo balsu


vairakumu. To, iespejams, varot skaidrot ar to, ka S. Elerte strada valdiba un «vi ai nav

pieticis laika sevi sasaistit ar partiju». A. Seile Dienai atzina, ka apsveikumu kongresa

sakuma saistijusi ar to, ka vi a vairs nestrada Saeima. «Tapec ziedus pie emu ar

pateicibu,» teica A. Seile, kura kole9iem pirms kopsapulces sacijusi, ka varetu uz valdi

vairs nekandidet. Tacu kongresa rita pie vi as esot pienacis Karlis Šadurskis, centies

parliecinat kandidet un teicis: «Ka mes bez tevis?!» Pec tam K. Šadurska paligs Didzis

Šenbergs jau esot paradijis iesniegumu, kura vairaki cilveki parakstijušies par vi as

izvirzišanu valde. K. Šadurskis šo situaciju komenteja atturigi, bet ava noprast, ka iecere

bijusi A. Seili dele9et ka Kurzemes parstavi valde. Tacu vi a pavestija, ka nevelas

konkuret ar ši re9iona cilvekiem un piekrit startet tikai no Rigas. Dienai politiKe ari

skaidroja, ka bez sava transporta vi ai butu apgrutinoši parstavet re9ionu. Iespejams, A.
Seili pierunaja startet uz valdi tapec, lai taja neiek utu kads no tiem Kurzemes


kandidatiem, kuri parstav PS nacionali konservativo sparnu, kas ir pret steigu jaunas

partijas veidošana. No Kurzemes valde ieveleja Davi Staltu, kurš ir no nacionala sparna.

A. Ašeradens, kurš turpinas parstavet partiju Vienotibas valde, notikušo saista ar to, ka

partija ir vairaki stravojumi. Viens no tiem uzskata, ka ir jaizverte riska faktori, kas trauce

Vienotibas veidošana, «bet nevajag vilkt garuma». Otra grupa varetu but tie, kuriem varbut

ir bail pazaudet esošas pozicijas un uz vienas partijas veidošanu vi i raugas piesardzigak,

uzskatot, ka nav pamata steigai. Trešais virziens, iespejams, ir nacionalak noska otie,

kuri ir vel rezervetaki, pie aujot, ka nacionala ideja ir dzivotspejiga un to var istenot ari

kopa ar Visu Latvijai!-TB/LNNK, neizsledz A. Ašeradens. Vi š pie auj, ka šis sparns ir bijis

aktivaks un tapec ari ir tads velešanu rezultats, bet tas ir demokratisks process, kuram

vajadzetu turpinaties tikpat demokratiska diskusija par kongresa pie emto rezoluciju.

Taja konceptuali atbalstita vienas partijas veidošana. (Diena)

PS valde

http://www.diena.lv/lat/politics/hot/ps-turpinas-vadit-kristovskis-valde-neievel-elerti-un-aseradenu
LETA Sestdiena, 16. aprīlis (2011).

Partijas Pilsoniskā savienība (PS) kopsapulcē par partijas priekšsēdētāju atkārtoti tika apstiprināts Ģirts Valdis Kristovskis, kurš bija arī vienīgais pieteiktas kandidāts.

Daudz sīvāka cīņa izvērsās par darbu PS valdē, kurai tika izvirzīti 23 kandidāti. Partijas biedru vairākuma atbalstu neguva tādi redzami politiķi kā kultūras ministre Sarmīte Ēlerte, Saeimas deputāts Arvils Ašeradens un Saeimas deputāte, Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Vinķele.

Par Kristovski priekšsēdētaja amatā nobalsoja 194 no 220 PS klātesošajiem biedriem.

Savukārt saskaitot valdes balsojuma rezultātus, noskaidrojās, ka PS valdē turpmāk strādās Ilma Čepāne, Līvija Plavinska, Jānis Avotiņš, Ilze Vergina, Dāvis Stalts, Kārlis Šadurskis, Sandra Kalniete, Ina Druviete, Janīna Kursīte - Pakule, Inese Vaidere, Anna Seile, Lolita Čigāne un Ingmārs Čaklais.

Tomēr pirmajā balsojuma kārtā vienādu balsu skaitu saņēma Arvils Ašeradens un Jaunatnes nodaļas vadītāja Linda Medene, kā rezultātā nācās organizēt vēl vienu biedru aizklāto balsojumu par šiem diviem kandidātiem.

Atkārtotā balsojumā lielāko balsu skaitu saņēma Medene.

Uz PS valdi kandidēja ari Jānis Bordāns, Ēlerte, Andris Geižāns, Didzis Konuševskis, Linards Počs, Uģis Rotbergs, Vinķele un Diāna Zaļupe. Tomēr viņi partijas biedru vairākuma atbalstu neguva.

PS kopsapulce (par apvienošanos ar Vienotibu)

Lai Aivars nevarētu sarunāt ar Andri, Aināru un Nilu
19.04.2011.Autors: Māris Antonevičs.

Visi apvienību "Vienotība" veidojošie spēki ir apstiprinājuši vēlmi veidot kopīgu partiju

Partiju reitingi, kurus apkopojis sabiedriskās domas pētījumu centrs "SKDS", rāda, ka "Vienotības" popularitāte krītas. Šobrīd šim politiskajam spēkam uzticoties 10,3% aptaujāto, kas, protams, ir krietni mazāk nekā Saeimas vēlēšanu laikā (SKDS aptaujas līderis ir "Saskaņas centrs", kuru atbalsta 20% aptaujāto pilsoņu. Jāpiebilst, ka, lai gan "Vienotības" popularitātes kritumu uzrādījusi arī "Latvijas faktu" veiktā aptauja, tas tomēr nav tik liels.)

Apvienību veidojošās Pilsoniskās savienības kongresā gan tika uzsvērti nevis šie, bet citi skaitļi. Kā uzvaroši paziņoja kultūras ministre Sarmīte Ēlerte: "Skaitļi nepielūdzami rāda, ka Latvijā ir atsākusies izaugsme." Optimistiska joprojām ir arī "Jaunā laika" priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa: "Lai arī reitingi to nerāda, cilvēki mums joprojām uzticas." Turklāt: ""Vienotības" ideja ir vienīgā Latvijas politiskās nākotnes iespēja!"

Vēstules pirms kongresa

Nav noslēpums, ka tieši Pilsoniskās savienības biedru vidū šaubas par "Vienotības" pārtapšanu partijā bijušas vislielākās, kas atspoguļojies pat tās vadītāju publiskajos izteikumos, par noskaņojumu reģionos nemaz nerunājot. Pirms kongresa tika izplatītas anonīmas vēstules, kurās kāds PS biedrs norāda, ka lielāka nozīme "Vienotībā" esot "Jaunajam laikam" un "Sabiedrībai citai politikai" , bet PS – tikai "pabērna loma". Turklāt tādējādi cieš Pilsoniskās savienības vērtības un idejas, kuras pēc "Vienotības" pārtapšanas partijā acīmredzot nākšoties atmest pavisam. PS pat bija veikusi kaut ko līdzīgu iekšējai izmeklēšanai un paziņoja, ka anonīmais rakstītājs ar pseidonīmu "Andris Z." neesot partijas biedrs. PS biedru vidū no 20 Andriem ir tikai viens, kura uzvārds sākas ar burtu "Z" – Andris Zaviļeiskis – zvērināts advokāts, Siguldas novada domes deputāts, bet viņš vēstules neesot rakstījis. Tā esot provokācija, lai veidotu partijā šķeltniecisku noskaņojumu.

Tomēr sestdien notikušais kongress izvērtās reti rāms, par ko lielākais "paldies" acīmredzot jāsaka organizētājiem, galveno uzmanību piešķirot nevis debatēm, bet tematiskiem referātiem, piemēram "Kultūra – nācijas pamats un attīstības dzinējspēks" (S. Ēlerte), "Intelekta nācija" (I. Druviete), "Jauns tautsaimniecības attīstības modelis. Inovāciju ekonomika" (I. Vaidere) utt. Tika arī pamatots, ka vairāk jārunā par "Vienotības" mērķiem, bet partija vai apvienība – tie jau tikai instrumenti šo mērķu sasniegšanai.

Kristovskis: "Iekšējā gaisotne – saspīlēta."

Biedru šaubas savā uzrunā bija apņēmies paust PS vadītājs Ģirts Valdis Kristovskis: ""Vienotības" līdzšinējās partnerības laikā dažkārt šķitis, ka politiskie pretinieki ir pašu sabiedroto vidū. Nemelošu, pieslīpēties, savīties ir bijis grūti. Iekšējā gaisotne un lēmumu pieņemšana "Vienotībā" nereti ir bijusi saspīlēta, dažkārt problēmas ar šantāžas piegaršu tikušas risinātas masu mediju vidē. Joprojām būtisku nesaskaņu cēloņi nav tikuši atrisināti." No Kristovska stāstītā izriet, ka viņš nav apmierināts, kā "Jaunais laiks" nozadzis Pilsoniskajai savienībai finanšu ministru Andri Vilku. Viņš šobrīd "pārstāv un nodrošina Dombrovska jeb "JL" un Finanšu ministrijas speciālistu skatījumu", lai gan PS esot savs, atšķirīgs skatījums uz ekonomisko attīstību – to palīdzējuši izstrādāt akadēmiķi, un tas apkopots tautsaimniecības rakstu krājumā "Pārraut sastingumu!". "Pirms vēlēšanām mēs, Pilsoniskā savienība, respektējām Dombrovska, Repšes, Kampara jeb "JL" ekonomiskās nostādnes. Tobrīd valdības vadītājam bija cits redzējums, mēs piebremzējām savus piedāvājumus "Vienotības" kopējā procesa dēļ. Tagad gaidām no jauna, jo 2011. gada budžeta veidošanas un tā papildu konsolidācijas laikā, protams, nevaram uzspiest savu redzējumu. (..) Rezultātā PS un ekspertu redzējums nu jau gadu paliek iesaldēts, jo "Vienotības" ietvaros katrs paliek pie savas pārliecības," situāciju raksturoja V. Kristovskis. Tas tomēr nebija šķērslis, lai viņš un citi PS redzamākie politiķi aicinātu balsot par "Vienotības" pārtapšanu partijā.

Sandra Kalniete uzskata, ka apvienošanas procesu mēģinot apkarot konkurenti un atsevišķi savtīgi ekonomiskie grupējumi, un tam esot savs iemesls. "Vispilnīgāk "Vienotības" nozīmi Latvijas politikas atveseļošanā var novērtēt, ja mēģina iedomāties, ka mūsu valsts politiskajā ainavā vairs nav "Vienotības". Tad Latvijā atkal valdītu vecie laiki, kad Aivars sarunā ar Andri, Aināru un Nilu, un nav neviena ietekmīga politiska spēka, kas to spētu aizkavēt," uzskata Eiroparlamenta deputāte.

Ēlerte argumentēja, ka "ilglaicīgu valstisku politiku nevar izstrādāt un iedibināt grīļīgas un ātri mainīgas valdības. Bet to var izveidot tikai lielas partijas, nevis sīkpartijas, kuras katrās vēlēšanās kā rieksta čaumalas šūpojas grūti prognozējama rezultāta viļņos".

Arī Saeimas deputāts Kārlis Šadurskis, atzīstot, ka skaidras atbildes nav, tomēr mudināja biedrus izlemt par labu "aprēķina laulībām". Protams, īpaši uzstājīgi par vienoto partiju aģitēja tie, kuri paši šo lēmumu jau pieņēmuši, – S. Āboltiņa un A. Štokenbergs. "Ja kādai no "Vienotības" partijām ir bailes no izšķīšanas, tā ir gļēvuma pazīme. Ja jums bail no politikas netīrajiem ūdeņiem, tad nav ko līst tajos iekšā. Ja jūs baidāties no partijas biedriem, tad kā varēsiet stāties pretī konkurentiem?" Štokenbergs emocionāli apelēja pie PS biedru jūtām, lai gan tikai pirms nedēļas viņa paša vadītās partijas kongresā izskanēja daudz šaubu par lēmumu.

Ēlerti neievēl valdē

PS solījusi "Vienotības" apvienošanās procesā nezaudēt savu nacionālo stāju un rūpēties, lai netiek pieļauta pilsonības iegūšanas pamatprincipu maiņa, ka Latvijā "uzrodas" vēl kāda cita valsts vai oficiālā valoda, ka tiek apšaubīts Latvijas okupācijas fakts. S. Kalniete arī izteicās, ka "ir jāsaka skaidri – mēs neredzam vietu Latvijas valdībā cilvēkiem, kuri neatzīst Latvijas valstiskuma pamatus", kas nozīmē, ka PS arī turpmāk būs pret "Saskaņas centra" ņemšanu valdībā.

Interesanta epizode kongresā bija S. Ēlertes iebildums pret statūtu grozījumiem, ka partijas valde pieņem lēmumus, kuras amatpersonas deputātiem Saeimas balsojumos vajadzētu atbalstīt. Viņasprāt, tas esot pretrunā ar Satversmi, jo neviens nevar noteikt, kā deputātam jābalso. Diskusijā iesaistījās arī Ēlertes domubiedrs no "Lietussargu grupas" Uģis Rotbergs, kurš jautāja, kādu sodu viņš saņems, ja balsos pretēji valdes lēmumam. Uz to Ģ. V. Kristovskis atbildēja, ka Rotbergs sodīts netiks un valdes lēmumam būšot tikai rekomendējošs raksturs, jo, protams, piespiest balsot nevienu nevar.

Zīmīgi, ka ne Ēlerte, ne Rotbergs, kā arī cits Ēlertei tuvs partijas biedrs Arvils Ašerādens PS valdes vēlēšanās neguva atbalstu un palika "aiz strīpas".

«SCP» piesardzīgais «jā»

http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/latvijas.zinas/?doc=97400
12.04.2011. Autors: Māris Antonevičs

"Vienotības" politiķi iemīļojuši Minhauzena tēlu

"Jaunajam laikam" lēmums par apvienības "Vienotība" pārveidošanu partijā nāca bez mazākās aizķeršanās, bet "Sabiedrības citai politikai" kongresā bija jaušamas šaubas. Šīs nedēļas nogalē savs vārds būs jāsaka trešajai apvienības partijai – Pilsoniskajai savienībai.

Zīmīgi, ka tieši šobrīd presē ar jaunu vērienu tiek atkārtotas jau agrāk dzirdētas baumas – it kā dažas zināmas PS politiķes (Ilma Čepāne, Ina Druviete, Janīna Kursīte), kuras neapmierinot "Vienotībā" notiekošais, varētu pievienoties "Visu Latvijai". Pašas deputātes šādu iespēju noliedz, turklāt uzskata to par centienu vājināt Pilsonisko savienību.

Savukārt "SCP" rindās daudzi piekrīt, ka nākotnē varētu veidot vienotu partiju, taču nevajadzētu steigties – jānogaida vismaz līdz pašvaldību vēlēšanām. "Grūts jautājums! Nevaru likt roku uz sirds un pateikt, kurš variants ir labāks. Jāatstāj brīvas rokas abām iespējām," partijas biedru šaubas mēģināja personificēt aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Viņa runa gan vairāk mudināja izšķirties par labu vienotai partijai, jo tad, "ja paliksim turpat, kur esam, mūsu politiskie pretinieki to iztulkos kā vājumu". Pēc A. Pabrika teiktā, "Vienotība" šobrīd ir vienīgais "eiropeiski orientētais" politiskais spēks Latvijā un būtu ļoti nelāgi to sašķelt. Zaļo un zemnieku savienības politiķu interese par Maskavas ātrvilcienu kā transporta nozares prioritāti radot bažas, vai ar to nav domāta arī politiskā kursa maiņa. Arī uz "Saskaņas centru", kura tuvību ar "SCP" daudzi ievēroja pēc 10. Saeimas vēlēšanām (tieši pateicoties Pabrika un Štokenberga partijai no līdzdalības valdībā tika atstumta Nacionālā apvienība; premjers Valdis Dombrovskis šo "SCP" "ultimātu" joprojām nespēj izskaidrot), pēc Pabrika domām, tomēr nevarot paļauties.

A. Štokenbergs apelēja pie "SCP" biedru sirdsapziņas: "Netaisnīgi un negodīgi, ja mēs būtu izmantojuši "Vienotības" kopējos resursus un tagad ietu savu ceļu." Arī Gatis Kokins atzina: "Mēs ["SCP"] nemākam vākt naudu, nevaram pastāvīgi finansēt kampaņas." Atdaloties no "Vienotības", partijai vienmēr nāksies dzīvot šaubās, vai izdosies pārvarēt piecu procentu barjeru. Viņš arī zīmēja nākotnes ainu, kad Latvija būtu pietuvojusies divpartiju sistēmai, kurā, viņaprāt, vadošās partijas būtu "Vienotība" un ZZS ("ja tai izdotos tikt vaļā no sava "labvēļa""), bet vieta, iespējams, atrastos arī "Visu Latvijai" kā "tipiskam konservatīvam spēkam" – tas nebūtu liels, bet šādas partijas pastāvot daudzās valstīs un tām esot stabils atbalstītāju loks. Kas šo pārmaiņu ietekmē notiktu ar "Saskaņas centru" un tā piekritējiem, G. Kokins savā uzrunā neizskaidroja.

Gan apvienošanās pretinieki, gan piekritēji atgādināja "SCP" oriģinālo politisko lomu Latvijas politikā – tā esot vienīgā partija, kas pārstāv sociālliberālus uzskatus jeb, kā paskaidroja A. Pabriks: "Mēs necenšamies pateikt, ka esam labēji. Grūti panākt labu politiku, ja nav sociālās vienlīdzības." Piemēram, " SCP" atšķirībā no "Jaunā laika" uzskata, ka jāievieš progresīvais ienākuma nodoklis. Atšķirīgs viedoklis ir arī par pensijām. "Problēmas nevar atrisināt, ķeroties pie pensionāriem, kuri jau tā nedzīvo labi. Vidējā pensija šodien ir iztikas minimuma līmenī," uzsvēra G. Kokins. "Mēs visvairāk esam iestājušies par pensionāriem un turpināsim to darīt," solīja Štokenbergs, kurš ir skeptisks par politiķu pēkšņo lielo interesi par demogrāfiju. Pēc tieslietu ministra domām, ir absurdi runāt, ka valsts nevarēs pastāvēt ar mazāku iedzīvotāju skaitu, jo Igaunija ar to labi tiek galā un no pasaules kartes nav pazudusi arī tāda valsts kā Vatikāns. Tāpēc Štokenbergs uzskata, ka šobrīd lielāks uzsvars jāliek nevis uz dzimstības veicināšanu, bet uz to, lai "nācija kļūtu veselīgāka, produktīvāka, kas ļautu tai ilgāk būt darba tirgū".

Zīmīgi, ka visskaļākos aplausus kongresā izpelnījās uzņēmējs Edgars Štelmahers, kurš uzsvēra, ka "SCP" "Vienotībā" nav izdevies īstenot agrāk solīto – sociāli atbildīgu politiku un godīgu valsts pārvaldi. "SCP" deputāti Saeimā izpilda "balsošanas mašīnas funkcijas". "Valsts būtībā deportējusi mūsu tautiešus uz ārzemēm," skarbi secināja uzņēmējs, paziņojot, ka partijas valdē aizņemtības dēļ turpmāk vairs nedarbosies. Kāds cits runātājs sacīja, ka pašreizējais "Vienotības" veidošanas process atgādinot nevis diskusiju, bet "žurku skrējienu" – ja nepaspēsi aizskriet uz vienoto partiju, slazds aizcirtīsies. Idejām un pārliecībai te neesot vietas, jo tās tikai traucējot manevriem. Biedru vairākums tomēr atbalstīja rezolūciju par "Vienotības" partijas izveidi (par – 88, pret – 4, atturas – 5).

Uzmundrināt sabiedrotos bija ieradusies "Jaunā laika" spice – gan Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, gan Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, kura aicināja "SCP" nebaidīties spert nākamo soli un apzināties, ka "to no mums sagaida mūsu valsts un sabiedrība".

"SCP" kongress notika Saulkrastu viesnīcā "Minhauzena unda". Pēdējā laikā "Vienotības" biedriem Minhauzens kļuvis par iemīļotu tēlu. Finanšu ministrs Andris Vilks par "muldēšanas čempionu Minhauzenu" nodēvēja Aivaru Lembergu, bet Štokenbergs uzskata, ka Latvijai jāmēģina sevi izvilkt no krīzes, tāpat kā Minhauzens esot pats sevi aiz matiem izvilcis no purva. Minhauzena vārds esot arī atgādinājums, cik viegli politiķis var pārvērsties par "vienkāršu muldoņu" un tā zaudēt uzticību.

Nacionālā apvienība vēl neveidos vienu partiju

http://www.apollo.lv/portal/news/articles/234836


Nacionālā apvienība jau gatavojas varas pārņemšanai
LETA Sestdiena, 9. aprīlis (2011)
Nacionālā apvienība «Visu Latvijai»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK»(VL-TB/LNNK) sestdien Kara muzejā rīkoja pašvaldību deputātu un grupu vadītāju konferenci, lai sāktu gatavoties nākamajām vēlēšanām un varas pārņemšanai Latvijā pēc astoņiem gadiem.
Uzdevumu - pēc astoņiem gadiem būt ne tikai valdībā, bet kļūt par valdības veidotājiem - nacionālajai apvienībai izvirzīja Saeimas deputāts, «Visu Latvijai» (VL) līderis Raivis Dzintars.


Viedokļi par to, vai 2013.gada pavasarī, nākamajās pašvaldību vēlēšanās TB/LNNK startēs ar atsevišķu deputātu kandidātu sarakstu vai kopā ar VL, konferencē dalījās.

Valmieras domes deputāts Romāns Naudiņš iestājās par to, lai 2013.gada pašvaldību vēlēšanās balsotājiem tiktu piedāvāts vienotas partijas zīmols - nacionālā apvienība. Pēc viņa teiktā, jo ilgāk tiks vilcināta nacionālās apvienības izveidošana, jo spēcīgākas kļūs «Vienotība» un «Zaļo un zemnieku savienība».

Reklāma

Savukārt Limbažu novada domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Gints Rožkalns pauda viedokli, ka nākamajās pašvaldību vēlēšanās «tēvzemiešiem» izdevīgāk ir startēt atsevišķi. Par kopīgas partiju veidošanu, pēc Rožkalna domām, varēs lemt pēc pašvaldību vēlēšanām.

Rožkalns arī norādīja, ka Latvijā aizvien aktīvāk tiek dibinātas reģionālās partijas, kurās ir pazīstami cilvēki, kuri ieguvuši autoritāti vietējo iedzīvotājos, un viņiem ir labas iespējas uzvarēt pašvaldību vēlēšanās. Rožkalns aicināja TB/LNNK sadarboties ar vietējām partijām.

Priekules novada Kalētu pagasta pārvaldes vadītājs Dzintars Kudums teica, ka kurzemnieku domas par VL-TB/LNNK apvienošanos ir ļoti dažādas. Liepājā šo ideju vērtējot kritiski, jo TB/LNNK sadarbība ar VL esot tikai epizodiska. Arī Grobiņā dominējot viedoklis, ka TB/LNNK pašvaldību vēlēšanās jāstartē ar atsevišķu sarakstu.

Bauskas pārstāvis Raitis Ābelnieks apgalvoja, ka daudzas VL nodaļas pastāv «tikai uz papīra».

Konferencē tika arī norādīts, ka panākumi pašvaldību vēlēšanās lielā mērā ir atkarīgi no vietējās preses attieksmes, kura deputātus kandidātus var «gan celt, gan nogremdēt».

Konferences dalībnieki bija vienisprātis, ka ļoti rūpīgi jāveido deputātu kandidātu saraksti. Pašvaldību vēlēšanās partiju piedāvātajām programmām neesot nekādas nozīmes, visu izšķirot deputātu kandidātu personības.

Lai arī visu vēlētāji apgalvojot, ka grib redzēt «jaunas sejas», balsošanas zīmē «plusiņus» saņemot galvenokārt atpazīstami vietējie līderi.

Engurē TB/LNNK, startējot kopā ar Tautas partiju, ieguvusi 58% vēlētāju atbalstu un deviņus mandātus. Bet neviens no ievēlētajiem deputātiem nav TB/LNNK biedrs - tikai atbalstītāji, kuri regulārus kontaktus ar partiju neuztur.

Konferencē tika atzīts, ka nacionālās apvienības «sāpju bērns» ir Latgale, kur tai nav nekādas ietekmes un nesen tika zaudēts Balvu mēra amats un ir izjukusi TB/LNNK Balvu nodaļa.

Nacionālā apvienība gatavojas rīkot īpašu diskusiju par startu nākamajās Rīgas domes vēlēšanās, kur, lai gūtu panākumus, ir jāapvieno iespējami plašāks latvisko partiju spektrs. Noteiktas cerības vadības maiņai Rīgā nacionālā apvienība saista ar «Saskaņas centra» līdera Nila Ušakova ambīcijām, kurš taču negribēšot samierināties tikai ar Rīgas mēra amatu.

Lielas cerības nacionālās apvienības popularitātes celšanā konferences dalībnieki saistīja ar desmitās daļas vēlētāju parakstu vākšanu par ierosinātajiem Satversmes grozījumiem, kas paredz pāreju uz mācībām valsts finansētās skolās latviešu valodā.

Jaunievēlētās Centrālās vēlēšanu komisijas loceklis Ritvars Eglājs izvirzīja uzdevumu - katrā novadā savākt divas reizes vairāk parakstu, nekā nacionālā apvienība ieguva 10.Saeimas vēlēšanās.

Savukārt Normunds Broks brīdināja: ja nacionālā apvienība izgāzīsies parakstu vākšanas kampaņā, tas negatīvi atsauksies uz tās turpmāko pastāvēšanu. Broks arī atzina, ka par ierosinātajiem Satversmes grozījumiem nacionālo apvienību «spārda» ne tikai krieviski runājošie, bet arī latviešu partiju flangā uzskata par «baigajām maitām».

Abi VL līderi, kas piedalījās konferencē, dedzīgi iestājās par nacionālās apvienības kā vienotas partijas veidošanu. Dzintars uzsvēra, ka «konsekventi jāiet apvienības ceļš», tas, pēc viņa vārdiem, radīs «lavīnas, sniega bumbas efektu».

Arī Saeimas deputāts Imants Parādnieks uzsvēra, ka, lai arī nekāds dokuments par vienotas partijas veidošanu vēl nav parakstīts, VL un TB/LNNK šā gada beigās būtu jāsasauc kongresi, kuros tiktu lemts par vienotas partijas veidošanu. Savukārt nākamā gada sākumā varētu organizēt nacionālās apvienības dibināšanas kongresu.