http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/komentari..viedokli/?doc=90913
V.Krustiņš: Lēnām pār tiltu
21.12.2010. Voldemārs Krustiņš.
Laikā, kad valstij lielas naudas grūtības, kad Latvijā apcērp visu cērpamo, Maskavā paraksta papildu saistības par 10 miljoniem latu. Īstajā laikā, vai ne?
Rīgas krievu avīzes "Vesti" rakstnieks speciālajiem uzdevumiem Eldarovs stipri uztraucies par to, ka Saeimas Budžeta komisija piekritusi nacionālo partizānu un Latvijas nacionālo karavīru organizācijas atbalstīt katru ar pieciem tūkstošiem latu. Tāpēc autors Eldarovs lasītāju vedina pie domas – ka bērnu pabalstiem nav piešķirti 11 miljoni latu. Tā šie veči, šie esesieši, kas cīnījušies pret padomju atbrīvotājiem, gandrīz vai aplaupa bērnus. Šausmīgi, vai ne?
Nē, Eldarovam nepiemīt kauna sajūta, nedz sajēga, ka nevajag latviešiem kaisīt sāli vecās rētās. Tāpēc, kad šis autors kaunina nu jau senu gadu cīnītājus, kaunina bērnu vecākus un viņu vecvecākus, palasīšu jums ziņu no Rīgā krievu valodā izdotās avīzes "Telegraf", kas savukārt atsaucas uz Latvijas Republikas Labklājības ministriju. Pēc V. Zatlera brauciena uz Maskavu, kur paredzēts nokārtot pēdējās nepieciešamās formalitātes: "No janvāra beigām gandrīz 20 tūkstoši pensionāru, kas ir nepilsoņi, saņems pie pensijām ikmēneša piemaksu 50 latu.." (2010. 14. XII)
Izrādās, ka šai vajadzībai Latvijas budžetā, kas citiem nesaudzīgi apcirpts un ko joprojām cērp, guļ 10,5 miljoni latu.
Ikkatram pensionāram varu novēlēt kādu latu piemetumu. Taču jājautā Budžeta komisijai, kur tieši pašreizējos "konsolidācijas" apstākļos valstij atrodas "brīvi" 10 miljoni un vai augšminēto saistību izpildei ir piemērotākais laiks – piemaksāt par darbu Krievijā, kad apcērp piemaksas par bērniem Latvijā.
otrdiena, 2010. gada 21. decembris
«Visu Latvijai» taktika – draudzīga, bet nepiekāpīga opozīcija
http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/latvijas.zinas/?doc=90906
21.12.2010. Ģirts Zvirbulis
Bez garām debatēm un diskusijām, toties ar dziesmām un mielošanos svētdien notika partijas "Visu Latvijai" ("VL") kongress
Partijas kopsapulce tika atklāta ar gaišreģa Eižena Finka un brīvības cīnītāja Gunāra Astras citātiem par latviešu tautas atmodu. Svinīgās noskaņas stiprināšanai uzstājās folkloras kopa "Putni" un grupa "SkyForger". Pirms pasākuma partijas līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars pastāstīja, ka kopsapulce vairāk domāta kā svinīga sanākšana, lai kopīgi sagaidītu Ziemassvētkus un atskatītos uz šogad paveikto.
Gads vislatviešiem tiešām ir bijis veiksmīgs, jo izdevies ne vien izveidot apvienību ar "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, bet kopīgiem spēkiem iegūt astoņas vietas parlamentā, turklāt sešas no tām ieguvuši tieši "VL" pārstāvji. Iespējams, tieši tādēļ kongress šoreiz bija īpaši kupli apmeklēts – Rīgas Latviešu biedrības nama zāle bija stāvgrūdām pilna, un līdzās partijas delegātiem tajā bija arī daudz viesu – gan partneri no "TB"/LNNK, gan bijušie vislatvieši (piemēram, Ieva Nikoleta Dāboliņa, kas partiju ar skandālu pameta pirms četriem gadiem). Savās uzrunās partijas līderi uzsvēra, ka par savējiem uzskata ne tikai partijas biedrus, bet visus, kam ir līdzīga vērtību sistēma. Kongresa laikā tika grozīti arī partijas statūti, lai atvieglotu atgriešanos partijā tiem bijušajiem vislatviešiem, kas no partijas atskaitīti tikai biedra naudas nemaksāšanas dēļ.
"Nākamajā Saeimā mēs jau būsim pavisam citā skaitā un ar pavisam citu ietekmi!" klātesošos savā uzrunā uzmundrināja R. Dzintars. "VL" politiskā taktika nākamajiem četriem gadiem būšot "draudzīgā opozīcija", kas savu priekšlikumu atbalstam meklēs sabiedrotos valdošās koalīcijas rindās. "Atšķirībā no daudziem kolēģiem parlamenta sēdēm mēs gatavojamies. Tādēļ atkrīt deputātus pazemojošā īkšķa cilāšana un dažādu krāsu kartīšu vicināšana," stāstīja R. Dzintars. Tajā pašā laikā "VL" deputāti parlamentā noteikti nākšot ar tādiem priekšlikumiem, kas, visticamāk, nesaņems vairākuma atbalstu, bet piespiedīs politiskos konkurentus atklāt savu patieso seju. Kā piemēru var minēt "Vienotības" un ZZS noraidītos Imigrācijas likuma grozījumus.
"Šodien mūs neņem valdībā, bet tas nekas – rīt mēs paši sastādīsim valdību," optimistiskos uzmundrinājumus turpināja otrs partijas līdzpriekšsēdētājs Imants Parādnieks. Viņš arī skarbi kritizēja pašreizējo ārlietu ministru Ģirtu Valdi Kristovski ("Vienotība"/Pilsoniskā savienība) par norobežošanos no sava partijas biedra Aivara Sluča.
"Visu Latvijai" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Einārs Cilinskis mudināja partijas biedrus jau tagad sākt gatavoties pašvaldību vēlēšanām un apzināt spēcīgākos un profesionālākos kandidātus, lai savā pašvaldībā spētu ne tikai iegūt nacionālo spēku pārsvaru, bet arī godam izmantot vēlētāju doto uzticības kredītu.
Kongresa laikā notika arī partijas vadības vēlēšanas. Bez kādiem pārsteigumiem par partijas līdzpriekšsēdētājiem tika ievēlēti pašreizējie līderi – R. Dzintars un I. Parādnieks (citu kandidātu uz šīm vietām nemaz nebija). "Visu Latvijai" valdē darbosies Einārs Cilinskis, Jānis Dombrava, Egils Helmanis, Ieva Holma, Jānis Iesalnieks, Arnis Neretnieks un Konstantīns Pupurs.
21.12.2010. Ģirts Zvirbulis
Bez garām debatēm un diskusijām, toties ar dziesmām un mielošanos svētdien notika partijas "Visu Latvijai" ("VL") kongress
Partijas kopsapulce tika atklāta ar gaišreģa Eižena Finka un brīvības cīnītāja Gunāra Astras citātiem par latviešu tautas atmodu. Svinīgās noskaņas stiprināšanai uzstājās folkloras kopa "Putni" un grupa "SkyForger". Pirms pasākuma partijas līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars pastāstīja, ka kopsapulce vairāk domāta kā svinīga sanākšana, lai kopīgi sagaidītu Ziemassvētkus un atskatītos uz šogad paveikto.
Gads vislatviešiem tiešām ir bijis veiksmīgs, jo izdevies ne vien izveidot apvienību ar "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, bet kopīgiem spēkiem iegūt astoņas vietas parlamentā, turklāt sešas no tām ieguvuši tieši "VL" pārstāvji. Iespējams, tieši tādēļ kongress šoreiz bija īpaši kupli apmeklēts – Rīgas Latviešu biedrības nama zāle bija stāvgrūdām pilna, un līdzās partijas delegātiem tajā bija arī daudz viesu – gan partneri no "TB"/LNNK, gan bijušie vislatvieši (piemēram, Ieva Nikoleta Dāboliņa, kas partiju ar skandālu pameta pirms četriem gadiem). Savās uzrunās partijas līderi uzsvēra, ka par savējiem uzskata ne tikai partijas biedrus, bet visus, kam ir līdzīga vērtību sistēma. Kongresa laikā tika grozīti arī partijas statūti, lai atvieglotu atgriešanos partijā tiem bijušajiem vislatviešiem, kas no partijas atskaitīti tikai biedra naudas nemaksāšanas dēļ.
"Nākamajā Saeimā mēs jau būsim pavisam citā skaitā un ar pavisam citu ietekmi!" klātesošos savā uzrunā uzmundrināja R. Dzintars. "VL" politiskā taktika nākamajiem četriem gadiem būšot "draudzīgā opozīcija", kas savu priekšlikumu atbalstam meklēs sabiedrotos valdošās koalīcijas rindās. "Atšķirībā no daudziem kolēģiem parlamenta sēdēm mēs gatavojamies. Tādēļ atkrīt deputātus pazemojošā īkšķa cilāšana un dažādu krāsu kartīšu vicināšana," stāstīja R. Dzintars. Tajā pašā laikā "VL" deputāti parlamentā noteikti nākšot ar tādiem priekšlikumiem, kas, visticamāk, nesaņems vairākuma atbalstu, bet piespiedīs politiskos konkurentus atklāt savu patieso seju. Kā piemēru var minēt "Vienotības" un ZZS noraidītos Imigrācijas likuma grozījumus.
"Šodien mūs neņem valdībā, bet tas nekas – rīt mēs paši sastādīsim valdību," optimistiskos uzmundrinājumus turpināja otrs partijas līdzpriekšsēdētājs Imants Parādnieks. Viņš arī skarbi kritizēja pašreizējo ārlietu ministru Ģirtu Valdi Kristovski ("Vienotība"/Pilsoniskā savienība) par norobežošanos no sava partijas biedra Aivara Sluča.
"Visu Latvijai" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Einārs Cilinskis mudināja partijas biedrus jau tagad sākt gatavoties pašvaldību vēlēšanām un apzināt spēcīgākos un profesionālākos kandidātus, lai savā pašvaldībā spētu ne tikai iegūt nacionālo spēku pārsvaru, bet arī godam izmantot vēlētāju doto uzticības kredītu.
Kongresa laikā notika arī partijas vadības vēlēšanas. Bez kādiem pārsteigumiem par partijas līdzpriekšsēdētājiem tika ievēlēti pašreizējie līderi – R. Dzintars un I. Parādnieks (citu kandidātu uz šīm vietām nemaz nebija). "Visu Latvijai" valdē darbosies Einārs Cilinskis, Jānis Dombrava, Egils Helmanis, Ieva Holma, Jānis Iesalnieks, Arnis Neretnieks un Konstantīns Pupurs.
otrdiena, 2010. gada 7. decembris
Aivars Slucis atbild
AIVARS SLUCIS atbild
No ASV dzīvojošā ārsta AIVARA SLUČA sarakstes ar Pilsoniskās Savienības biedriem daži provokatori centās sarīkot lielu apsūdzību ar politisku smaku. No konteksta izrautiem vārdiem veidoja tendenciozus secinājumus , ka darīšana ar rusofobu un melīgi visādus grēkus piedēvēja Kristovskim. Provokācija neizdevās, jo trūka loģikas. Tagad ārsts publicējis jaunu rakstu „Affirmative Action” (Latvijas Avīze 2010.g.1.decembris, 19.lpp. ), kur nekas no konteksta nav jāizrauj.
„No1940.g.līdz Staļina nāvei 1953.g. latvieši tika nogalināti, izsūtīti uz nāvi Sibīrijā, dzīti ārā no Latvijas, līdz 1/3 latviešu vairs nebija Latvijā”, raksta A. Slucis. Šī publikācija apliecina, ka tās autors nosoda staļiniskās represijas, kurās cieta arī krievi un ebreji, nevis kāda viena tauta. Tas nav vienīgais raksts, kas vērsts pret staļinismu. Viņš apmaksāja savu publikāciju laikrakstā „International Herald Tribune” 1998.g.30. septembrī, kur amerikāņiem skaidroja, ka holokausts sākās nevis Vācijā 1940.gadā, bet daudz agrāk Padomju Savienībā, kad komunisti Ukrainā, mākslīgi radot badu, nogalināja apmēram 5 miljonus ukraiņu, kad 1937. un 1938.gadā komunistu impērijā organizēja holokaustu pret tur dzīvojošiem latviešiem, igauņiem, lietuviešiem, vāciešiem. Latviešu ārsts, sākot no 1993.gada rakstījis un apmaksājis vairāk nekā 20 šādu patiesu rakstu ASV avīzēs.
A. Slucis finansējis daudzu patriotisku grāmatu izdošanu Latvijā. Tāda ir Margaritas Stradiņas grāmata „Atņemtā dzimtene”, Veltas Šimanskas grāmata „Tas bija toreiz” (2003.), Marijas Rancānes-Ozolas grāmata „Man bija sešpadsmit”. Viņš finansējis vienpadsmit Gunāra Birkmaņa grāmatu izdošanu. Vairākas no pieminētajām grāmatām izdotas 1000 eksemplāros un dāvinātas Latvijas skolām
B. Viņš apmaksājis manu grāmatu „Ar ticību Latvijas saulei” (1999), „Gods kalpot Latvijai” (2005) atkārtotu izdošanu un dāvināšanu skolām. Viņš piešķīris trim Latvijas radio žurnālistiem (1999.g.) speciālas balvas par patriotiskiem raidījumiem, apbalvojis skolotāju grupu par jaunatnes patriotisko audzināšanu. Draudzīgā aicinājuma fonds 2004.gadā Cēsīs apbalvoja ārstu un mecenātu Aivaru Sluci ar Draudzīgā aicinājuma medaļu un Goda diplomu. Viņš ir liels Latvijas patriots, kas aizstāv savu dzimteni, taisnību, godīgumu, zināšanas un latvietību.
No 2008.g. mecenāts sadarbojas ar Vītola fondu, kas piešķir talantīgiem un mazturīgiem Latvijas jauniešiem stipendiju, lai viņi varētu iegūt augstāko izglītību. A. Slucis apmaksā 20 stipendijas.
2006.gadā Slucis ziedojis100 tūkstošus USD Rīgas Brāļu kapu fondam. „Mans zelts ir mana tauta, mans gods ir viņas gods” ir viņa dzīves būtības izteicējs.
ATIS SKALBERGS
No ASV dzīvojošā ārsta AIVARA SLUČA sarakstes ar Pilsoniskās Savienības biedriem daži provokatori centās sarīkot lielu apsūdzību ar politisku smaku. No konteksta izrautiem vārdiem veidoja tendenciozus secinājumus , ka darīšana ar rusofobu un melīgi visādus grēkus piedēvēja Kristovskim. Provokācija neizdevās, jo trūka loģikas. Tagad ārsts publicējis jaunu rakstu „Affirmative Action” (Latvijas Avīze 2010.g.1.decembris, 19.lpp. ), kur nekas no konteksta nav jāizrauj.
„No1940.g.līdz Staļina nāvei 1953.g. latvieši tika nogalināti, izsūtīti uz nāvi Sibīrijā, dzīti ārā no Latvijas, līdz 1/3 latviešu vairs nebija Latvijā”, raksta A. Slucis. Šī publikācija apliecina, ka tās autors nosoda staļiniskās represijas, kurās cieta arī krievi un ebreji, nevis kāda viena tauta. Tas nav vienīgais raksts, kas vērsts pret staļinismu. Viņš apmaksāja savu publikāciju laikrakstā „International Herald Tribune” 1998.g.30. septembrī, kur amerikāņiem skaidroja, ka holokausts sākās nevis Vācijā 1940.gadā, bet daudz agrāk Padomju Savienībā, kad komunisti Ukrainā, mākslīgi radot badu, nogalināja apmēram 5 miljonus ukraiņu, kad 1937. un 1938.gadā komunistu impērijā organizēja holokaustu pret tur dzīvojošiem latviešiem, igauņiem, lietuviešiem, vāciešiem. Latviešu ārsts, sākot no 1993.gada rakstījis un apmaksājis vairāk nekā 20 šādu patiesu rakstu ASV avīzēs.
A. Slucis finansējis daudzu patriotisku grāmatu izdošanu Latvijā. Tāda ir Margaritas Stradiņas grāmata „Atņemtā dzimtene”, Veltas Šimanskas grāmata „Tas bija toreiz” (2003.), Marijas Rancānes-Ozolas grāmata „Man bija sešpadsmit”. Viņš finansējis vienpadsmit Gunāra Birkmaņa grāmatu izdošanu. Vairākas no pieminētajām grāmatām izdotas 1000 eksemplāros un dāvinātas Latvijas skolām
B. Viņš apmaksājis manu grāmatu „Ar ticību Latvijas saulei” (1999), „Gods kalpot Latvijai” (2005) atkārtotu izdošanu un dāvināšanu skolām. Viņš piešķīris trim Latvijas radio žurnālistiem (1999.g.) speciālas balvas par patriotiskiem raidījumiem, apbalvojis skolotāju grupu par jaunatnes patriotisko audzināšanu. Draudzīgā aicinājuma fonds 2004.gadā Cēsīs apbalvoja ārstu un mecenātu Aivaru Sluci ar Draudzīgā aicinājuma medaļu un Goda diplomu. Viņš ir liels Latvijas patriots, kas aizstāv savu dzimteni, taisnību, godīgumu, zināšanas un latvietību.
No 2008.g. mecenāts sadarbojas ar Vītola fondu, kas piešķir talantīgiem un mazturīgiem Latvijas jauniešiem stipendiju, lai viņi varētu iegūt augstāko izglītību. A. Slucis apmaksā 20 stipendijas.
2006.gadā Slucis ziedojis100 tūkstošus USD Rīgas Brāļu kapu fondam. „Mans zelts ir mana tauta, mans gods ir viņas gods” ir viņa dzīves būtības izteicējs.
ATIS SKALBERGS
svētdiena, 2010. gada 5. decembris
Affirmative Action (pozitīvā diskriminācija)
Es nezinu kā to pārtulkot latviski, bet Rietumos, sevišķi ASV, tie ir svēti vārdi. Tie nozīmē, ka ir identificētas cilvēku grupas, pret kurām agrāk bija diskriminācija, un tagad, lai atlīdzinātu viņiem, vajag palīdzēt visādos veidos un dot priekšroku. Rietumos tās grupas ir galvenokārt sievietes un minoritātes. Ir noskaidrots, ka sievietēm maksāja tikai 80% no tā, ko maksāja vīriešiem par to pašu darbu, un sievietēm un minoritātēm bija likti ceļā šķēršļi lai viņi netiktu tālāk un augstāk darbā un karjerā. Lai to netaisnību atlīdzinātu, tika pieņemti stipri valsts likumi, kas daļēji diskriminēja baltos un īpaši vīriešus.
Bet kā bija Latvijā? Vai bija kāda diskriminācija pret latviešiem laika posmā no 1940. – 2010. g.?
No 1940.g. līdz Staļina nāvei 1953.g. latvieši tika nogalināti, izsūtīti uz nāvi Sibīrijā, dzīti ārā no Latvijas līdz 1/3 latviešu vairs nebija Latvijā. Pat šodien var dzirdēt no viena otra krieva „mums vajadzēja nošaut vairāk no jums”.
1945. – 1991.g. pārpalikušie latvieši Latvijā tika terorizēti un diskriminēti visos iedomājamos veidos. Diskriminēti darbā, diskriminēti dzīves vietās, diskriminēti skolās, diskriminēti slimnīcās, diskriminēti veikalos. Diskriminēti tikai tādēļ, ka bija latvieši. Priekšroka visur tika dota iepludinātiem kolonistiem.
1991. – 2010.g. Latvija tika tā izzagta, ka gandrīz nekas nepalika pāri parastiem latviešiem. Visu sagrāba krievu biznesmeņi, komjaunieši un pārkrievotie latviešu oligarhi. Un tagad viņi grib nozagt pēdējo - mūsu valodu. Latvijā jau tagad var iztikt tikai ar krievu valodu, bet ne tikai ar latviešu valodu.
Nevar salīdzināt diskrimināciju pret sievietēm un minoritātēm Rietumos ar to kas notika ar latviešiem Latvijā. Nogalināt cilvēku ir vislielākā iespējamā diskriminācija un es nedomāju, ka kādam latvietim bija dota izvēle vai nu palikt Latvijā un dabūt tikai 80% no algas vai braukt uz Sibīriju lopu vagonos. Tādēļ diskriminācija pret latviešiem Latvijā bija vairākas pakāpes augstāka, nekā pret sievietēm un minoritātēm Rietumos. Tādēļ latviešiem ir vajadzīga ‘Super AFFIRMATIVE ACTION’, ko vajag īstenot ASV, ES, NATO un (?)Krievijai.
To gaidot, pēdējos 20 gados es esmu izveidojis savu mazo, personālo AFFIRMATIVE ACTION. Esmu palīdzējis simtiem cilvēku un tie gandrīz visi bija latvieši. Neviens mani nekritizēja par to – ne čekisti, ne PLL, ne mans vārdabrālis.
Ārstēšanā runa nav vai ārstēt vienu savādāk nekā otru, bet gan ko darīt, ja trūkst zāles, aparatūra, slimnīcu gultas, utt., vai ir atļauts dot priekšroku latviešiem? Var argumentēt, ka latviešu veselība cieta no 50 g. ilgās diskriminācijas Latvijā, daudziem veselība salūza Sibīrijas lēģeros un krievu cietumos, citi tika sūtīti uz Černobiļu, un daudziem citiem nav naudas priekš ārsta, jo krievu biznesmeņi nedod darbu tādēļ, ka nerunā krieviski.
Ja es būtu atgriezies strādāt Latvijā, es strādātu par brīvu un virsstundas. Vai ārsts, kas strādā par brīvu un pēc obligātajām stundām, var izvēlēties ko ārstēt? Es domāju, ka daudzi ārsti dotu priekšroku savai ģimenei un Latvijā latvieši ir kā mana „ģimene”. Nezinu atbildi uz visu to un tādēļ, lai nekļūdītos, izlēmu palikt ASV.
Ārstam jārīkojas visaugstākā ētikas līmenī. Bet kā ir ar ārstiem Latvijā? Daudzi neprot valsts valodu jau vairākus gadu desmitus dzīvojot Latvijā. Vai viņi var ārstēt latviešus un krievus līdzīgi? Kā ar tiem ārstiem, kas nāk uz darbu piedzērušies? Kā ar ārstiem, kas pieņem ‘aplokšņu naudu’? Un kā ar ārstiem, kas melo, kā tas viens Ventspils ārsts nedēļu atpakaļ? Nebūtu grūti atrast dažus cilvēkus Ventspilī, kas intervētu šī ārsta pacientus lai noskaidrotu cik viņš ir pieņēmis naudu aploksnēs. Rietumos un sevišķi ASV par aplokšņu naudas ņemšanu ārstu izslēgtu no ārstu biedrības momentā, jo to uzskata par pacientu krāpšanu un diskrimināciju pret pacientiem, kam nav naudas.
Pēc tam, kad Izraēla tika dibināta 1948.g., Vācija īstenoja milzu AFFIRMATIVE ACTION un palīdzēja Izraēlai visādos veidos, kas varbūt bija izšķiroši Izraēlas pastāvēšanai. Summas, ko Vācija deva, bija tik lielas, ka ir slepenas vēl šodien (lai nesadusmotu arābus). Pēc Otrā pasaules kara Vācija rīkojās godīgi. Vācu karš pret ebrejiem beidzās 1945. gadā.
Ja tikai karš pret Latviju un latviešiem būtu beidzies 1945.g. Mēs varam tikai sapņot par to, jo karš turpinās līdz šodienai ar Latvijas pārkrievošanu un lienošo okupāciju.
• Izraēla tika dibināta 1948.g,
• bet gandrīz tajā pašā laikā - 1949.g. tūkstošiem latviešu tika izsūtīti uz Sibīriju.
Latvijai arī vajag milzīgu AFFIRMATIVE ACTION un te tai vajag būt 500 000 krievu repatriācijai uz viņu tēvzemi, ko arī Putins grib. Starp tiem vajag būt visiem, kam bija kādi sakari ar krievu armiju, miliciju un čeku. Krievija te var palīdzēt visvairāk, bet vai Krievija būs tik godīga kā pēckara Vācija?
AFFIRMATIVE ACTION gaidot,
Aivars Slucis, latvietis
Bet kā bija Latvijā? Vai bija kāda diskriminācija pret latviešiem laika posmā no 1940. – 2010. g.?
No 1940.g. līdz Staļina nāvei 1953.g. latvieši tika nogalināti, izsūtīti uz nāvi Sibīrijā, dzīti ārā no Latvijas līdz 1/3 latviešu vairs nebija Latvijā. Pat šodien var dzirdēt no viena otra krieva „mums vajadzēja nošaut vairāk no jums”.
1945. – 1991.g. pārpalikušie latvieši Latvijā tika terorizēti un diskriminēti visos iedomājamos veidos. Diskriminēti darbā, diskriminēti dzīves vietās, diskriminēti skolās, diskriminēti slimnīcās, diskriminēti veikalos. Diskriminēti tikai tādēļ, ka bija latvieši. Priekšroka visur tika dota iepludinātiem kolonistiem.
1991. – 2010.g. Latvija tika tā izzagta, ka gandrīz nekas nepalika pāri parastiem latviešiem. Visu sagrāba krievu biznesmeņi, komjaunieši un pārkrievotie latviešu oligarhi. Un tagad viņi grib nozagt pēdējo - mūsu valodu. Latvijā jau tagad var iztikt tikai ar krievu valodu, bet ne tikai ar latviešu valodu.
Nevar salīdzināt diskrimināciju pret sievietēm un minoritātēm Rietumos ar to kas notika ar latviešiem Latvijā. Nogalināt cilvēku ir vislielākā iespējamā diskriminācija un es nedomāju, ka kādam latvietim bija dota izvēle vai nu palikt Latvijā un dabūt tikai 80% no algas vai braukt uz Sibīriju lopu vagonos. Tādēļ diskriminācija pret latviešiem Latvijā bija vairākas pakāpes augstāka, nekā pret sievietēm un minoritātēm Rietumos. Tādēļ latviešiem ir vajadzīga ‘Super AFFIRMATIVE ACTION’, ko vajag īstenot ASV, ES, NATO un (?)Krievijai.
To gaidot, pēdējos 20 gados es esmu izveidojis savu mazo, personālo AFFIRMATIVE ACTION. Esmu palīdzējis simtiem cilvēku un tie gandrīz visi bija latvieši. Neviens mani nekritizēja par to – ne čekisti, ne PLL, ne mans vārdabrālis.
Ārstēšanā runa nav vai ārstēt vienu savādāk nekā otru, bet gan ko darīt, ja trūkst zāles, aparatūra, slimnīcu gultas, utt., vai ir atļauts dot priekšroku latviešiem? Var argumentēt, ka latviešu veselība cieta no 50 g. ilgās diskriminācijas Latvijā, daudziem veselība salūza Sibīrijas lēģeros un krievu cietumos, citi tika sūtīti uz Černobiļu, un daudziem citiem nav naudas priekš ārsta, jo krievu biznesmeņi nedod darbu tādēļ, ka nerunā krieviski.
Ja es būtu atgriezies strādāt Latvijā, es strādātu par brīvu un virsstundas. Vai ārsts, kas strādā par brīvu un pēc obligātajām stundām, var izvēlēties ko ārstēt? Es domāju, ka daudzi ārsti dotu priekšroku savai ģimenei un Latvijā latvieši ir kā mana „ģimene”. Nezinu atbildi uz visu to un tādēļ, lai nekļūdītos, izlēmu palikt ASV.
Ārstam jārīkojas visaugstākā ētikas līmenī. Bet kā ir ar ārstiem Latvijā? Daudzi neprot valsts valodu jau vairākus gadu desmitus dzīvojot Latvijā. Vai viņi var ārstēt latviešus un krievus līdzīgi? Kā ar tiem ārstiem, kas nāk uz darbu piedzērušies? Kā ar ārstiem, kas pieņem ‘aplokšņu naudu’? Un kā ar ārstiem, kas melo, kā tas viens Ventspils ārsts nedēļu atpakaļ? Nebūtu grūti atrast dažus cilvēkus Ventspilī, kas intervētu šī ārsta pacientus lai noskaidrotu cik viņš ir pieņēmis naudu aploksnēs. Rietumos un sevišķi ASV par aplokšņu naudas ņemšanu ārstu izslēgtu no ārstu biedrības momentā, jo to uzskata par pacientu krāpšanu un diskrimināciju pret pacientiem, kam nav naudas.
Pēc tam, kad Izraēla tika dibināta 1948.g., Vācija īstenoja milzu AFFIRMATIVE ACTION un palīdzēja Izraēlai visādos veidos, kas varbūt bija izšķiroši Izraēlas pastāvēšanai. Summas, ko Vācija deva, bija tik lielas, ka ir slepenas vēl šodien (lai nesadusmotu arābus). Pēc Otrā pasaules kara Vācija rīkojās godīgi. Vācu karš pret ebrejiem beidzās 1945. gadā.
Ja tikai karš pret Latviju un latviešiem būtu beidzies 1945.g. Mēs varam tikai sapņot par to, jo karš turpinās līdz šodienai ar Latvijas pārkrievošanu un lienošo okupāciju.
• Izraēla tika dibināta 1948.g,
• bet gandrīz tajā pašā laikā - 1949.g. tūkstošiem latviešu tika izsūtīti uz Sibīriju.
Latvijai arī vajag milzīgu AFFIRMATIVE ACTION un te tai vajag būt 500 000 krievu repatriācijai uz viņu tēvzemi, ko arī Putins grib. Starp tiem vajag būt visiem, kam bija kādi sakari ar krievu armiju, miliciju un čeku. Krievija te var palīdzēt visvairāk, bet vai Krievija būs tik godīga kā pēckara Vācija?
AFFIRMATIVE ACTION gaidot,
Aivars Slucis, latvietis
sestdiena, 2010. gada 4. decembris
Urbanovičs caur ofšoriem pārdevis un vēlāk atpircis savus īpašumus
http://www.apollo.lv/portal/news/articles/222417
Saskaņas centra (SC) Saeimas frakcijas līderis Jānis Urbanovičs 2001.gadā no sākuma pārdevis, bet vēlāk par daudzkārt lielāku naudu atpircis sev piederošos zemes un nekustamos īpašumus Latgalē, informē portāls «pietiek.com».
Kā patiesais labuma guvējs no šādiem darījumiem, pēc «pietiek.com» versijas, varētu būt slēpies nevis pats politiķis vai viņa ģimenes locekļi, bet viņa kādreizējais darījumu partneris Roberts Binde. Urbanovičs aizdomīgās īpašumu shēmas skaidro ar darījumu partnera izvirzītiem nosacījumiem, nevis paša slēpšanos aiz necaurspīdīgas uzņēmumu struktūras vai ārzonas kompānijas.
Uzņēmumu reģistrā pieejamie dokumenti rada priekšstatu, ka Urbanovičs darījumu ar īpašumiem Latgalē veicis ar ofšora firmu «Intex L.L.C.», kurai Urbanovičs caur citiem uzņēmumiem vispirms pārdevis, bet vēlāk par daudzkārt lielāku naudu atpircis īpašumus Latgalē.
Līdzdalību «Intex» Urbanovičs amatpersonas deklarācijās nav norādījis. Savukārt Binde, kurš 2002.gadā oficiāli ziedojis 3760 latus partijai PCTVL laikā, kad tajā vēl darbojās Urbanovičs, «pietiek.com» atteicies atbildēt uz jautājumiem par darījumu jēgu starp sev piederošajiem uzņēmumiem un Urbanoviču, aicinot iepazīties ar publiskajos reģistros pieejamo informāciju.
Urbanovičs pirms vairākiem gadiem veikto darījumu shēmu skaidro ar Bindes nosacījumu - iesaistīties politiķa viesu mājas biznesā netālu no Rēzeknes kā juridiskai personai caur «Intex L.L.C.».
Bindes valsts amatpersonas deklarācijas, kuras viņš laikā no 2003. līdz 2007.gadam iesniedzis kā SIA «Getliņi EKO» valdes priekšsēdētāja vietnieks, rāda, ka viņam piederējušas 10 daļas SIA «Reviteko» 200 latu vērtībā, - to apliecina arī Uzņēmumu reģistra (UR) dati. Taču nevienā no oficiālajiem reģistriem un arī viņa amatpersonas deklarācijās neparādās tas, ko saka Urbanovičs, - ka tieši Bindem piederējusi ārzonas kompānija «Intex L.L.C.».
Laikā no 2001. līdz 2005.gadam Urbanovičs ar šo SIA «Reviteko» slēdzis vairākus darījumus, kuru rezultātā vairāki nekustamie īpašumi sākotnēji pārgājuši no politiķa pie firmas, bet pēc dažiem gadiem atpirkti par vairākkārt lielāku naudu. Firmai «Reviteko» Urbanovičs 2002.gadā šos īpašumus pārdevis par nedaudz vairāk kā 95 000 latu, bet gadu vēlāk vēl vienu īpašumu par 36 000 latu. Bet jau 2005.gadā Urbanovičs šos pašus īpašumus no SIA «Reviteko» atpircis jau par kopumā vairāk nekā 311 000 latu.
Aptuveni pirms nedēļas Urbanovičs skaidroja, ka SIA «Reviteko» bijis šī objekta apsaimniekotājs «uz absolūti transparentiem pamatiem». Savu māsu Mariju Ločmeli, kura, spriežot pēc Uzņēmumu reģistra datiem, 2002.gadā bijusi SIA «Reviteko» izpilddirektore ar paraksta tiesībām, politiķis šajā uzņēmumā iekārtojis darbā, bet tas nenozīmējot, ka aiz «Reviteko» stāv Urbanovičs vai viņa ģimene.
Urbanovičs portālam neesot pieminējis, ka 2001.gadā, formāli «pārdodot» īpašumus «Reviteko», viņš tos faktiski daļēji pārdevis pats sev. Kā rāda UR apkalpojošā «Lursoft» datu bāze, jau kopš 2001.gada sākotnēji 95%, vēlāk 90%, pašlaik jau visi 100% «Reviteko» kapitāldaļu pieder tikpat mazpazīstamai SIA «Reference Vitalis». Savukārt šīs SIA līdzīpašnieks laikā, kad notika pirmie zemes pārdošanas darījumi kompānijai «Reviteko», bijis pats Urbanovičs.
Tātad faktiski politiķis zemesgabalus daļēji pārdevis pats sev un, iespējams, pēc dažiem gadiem arī nopircis pats no sevis: kopš 2002.gada septembra SIA «Reference Vitalis» īpašnieki ir paslēpušies ārzonā - kompānijas vienīgais īpašnieks ir nezināmām personām piederošs ofšors «Intex L.L.C.» Urbanoviča amatpersonas deklarācijās līdzdalība ārzonas kompānijā «Intex», kā jau minēts, nav norādīta.
Tagad, pēc konsultēšanās ar savu juristu, Urbanovičs atminas, ka ar «Reviteko» tomēr bijis saistīts. SIA «Reviteko» caur sev daļēji piederošo SIA «Reference Vitalis» politiķis 2001.gada novembrī nodibinājis kopā ar savu juristu un vēl diviem partneriem.
Kā tagad visas šīs sarežģītās darījumu ķēdes jēgu skaidro Urbanovičs, tas ticis darīts, lai viņam piederošajā viesu nama biznesā piesaistītu investīcijas, ar kurām nācis Binde. 2001.gada jūnijā Binde par 49 973 latiem atpircis no Urbanoviča nekustamos īpašumus, bet nākamajā gadā par 5 000 latu arī politiķim piederošās daļas SIA «Referance Vitalis» un līdz ar to arī tai piederošo SIA «Reviteko».
2005.gadā Urbanovičs no Bindes savu biznesu savukārt atpircis. Politiķa amatpersonas deklarācija rāda, ka 2005.gadā viņš slēdzis rokas naudas līgumu ar Bindi par 93 000 latu, bet šo naudu saņēmis tikai pēc gada - 2006.gadā - jau ASV dolāros (198 000 latu).
Dīvainos darījumus ar SIA «Reviteko Urbanovičs» skaidro ar nepieciešamību piesaistīt biznesam naudu un pārkreditēties. «Pārdodot īpašumu, varēja saņemt lielāku kredītu, pārkreditēties,» skaidro Urbanovičs. Kredīts, kā rāda arī zemesgrāmatas, ņemts Latvijas Hipotēku un zemes bankā (pirms tam uz brīdi - VEF bankā).
Galu galā 2008.gadā Urbanovičs zemi kopā ar viesu namu par 318 000 latu pārdevis miljonāram, Holdinga kompānijas «Felix» (pieder, piemēram, Rīgas Vagonbūves rūpnīca) līdzīpašniekam Aivaram Ločmelim. Šo soli Urbanovičs skaidro ar finansiālām grūtībām - neesot pieticis rocības, lai segtu aptuveni 2000 latu lielos ikmēneša kredītmaksājumus. No amatpersonas 2007.gada deklarācijas izriet, ka aizdevuma pamatsummas un procentu atmaksai mēnesī tērēti tikai aptuveni 1300 latu.
«Tā bija tīra biznesa interese,» uz portāla «pietiek.com» jautājumu, vai vairāk nekā 300 000 latu kredītsaistību uzņemšanās par viesu namu Latgalē nav pakalpojums politiķim Urbanovičam, uzsvēra Ločmelis. Uzņēmējs uzskata, ka īpašums ir vērtīgs un izvietots labā vietā, turklāt 2008.gadā, kad darījums slēgts, nekustamo īpašumu tirgus vēl plaucis un zēlis
Saskaņas centra (SC) Saeimas frakcijas līderis Jānis Urbanovičs 2001.gadā no sākuma pārdevis, bet vēlāk par daudzkārt lielāku naudu atpircis sev piederošos zemes un nekustamos īpašumus Latgalē, informē portāls «pietiek.com».
Kā patiesais labuma guvējs no šādiem darījumiem, pēc «pietiek.com» versijas, varētu būt slēpies nevis pats politiķis vai viņa ģimenes locekļi, bet viņa kādreizējais darījumu partneris Roberts Binde. Urbanovičs aizdomīgās īpašumu shēmas skaidro ar darījumu partnera izvirzītiem nosacījumiem, nevis paša slēpšanos aiz necaurspīdīgas uzņēmumu struktūras vai ārzonas kompānijas.
Uzņēmumu reģistrā pieejamie dokumenti rada priekšstatu, ka Urbanovičs darījumu ar īpašumiem Latgalē veicis ar ofšora firmu «Intex L.L.C.», kurai Urbanovičs caur citiem uzņēmumiem vispirms pārdevis, bet vēlāk par daudzkārt lielāku naudu atpircis īpašumus Latgalē.
Līdzdalību «Intex» Urbanovičs amatpersonas deklarācijās nav norādījis. Savukārt Binde, kurš 2002.gadā oficiāli ziedojis 3760 latus partijai PCTVL laikā, kad tajā vēl darbojās Urbanovičs, «pietiek.com» atteicies atbildēt uz jautājumiem par darījumu jēgu starp sev piederošajiem uzņēmumiem un Urbanoviču, aicinot iepazīties ar publiskajos reģistros pieejamo informāciju.
Urbanovičs pirms vairākiem gadiem veikto darījumu shēmu skaidro ar Bindes nosacījumu - iesaistīties politiķa viesu mājas biznesā netālu no Rēzeknes kā juridiskai personai caur «Intex L.L.C.».
Bindes valsts amatpersonas deklarācijas, kuras viņš laikā no 2003. līdz 2007.gadam iesniedzis kā SIA «Getliņi EKO» valdes priekšsēdētāja vietnieks, rāda, ka viņam piederējušas 10 daļas SIA «Reviteko» 200 latu vērtībā, - to apliecina arī Uzņēmumu reģistra (UR) dati. Taču nevienā no oficiālajiem reģistriem un arī viņa amatpersonas deklarācijās neparādās tas, ko saka Urbanovičs, - ka tieši Bindem piederējusi ārzonas kompānija «Intex L.L.C.».
Laikā no 2001. līdz 2005.gadam Urbanovičs ar šo SIA «Reviteko» slēdzis vairākus darījumus, kuru rezultātā vairāki nekustamie īpašumi sākotnēji pārgājuši no politiķa pie firmas, bet pēc dažiem gadiem atpirkti par vairākkārt lielāku naudu. Firmai «Reviteko» Urbanovičs 2002.gadā šos īpašumus pārdevis par nedaudz vairāk kā 95 000 latu, bet gadu vēlāk vēl vienu īpašumu par 36 000 latu. Bet jau 2005.gadā Urbanovičs šos pašus īpašumus no SIA «Reviteko» atpircis jau par kopumā vairāk nekā 311 000 latu.
Aptuveni pirms nedēļas Urbanovičs skaidroja, ka SIA «Reviteko» bijis šī objekta apsaimniekotājs «uz absolūti transparentiem pamatiem». Savu māsu Mariju Ločmeli, kura, spriežot pēc Uzņēmumu reģistra datiem, 2002.gadā bijusi SIA «Reviteko» izpilddirektore ar paraksta tiesībām, politiķis šajā uzņēmumā iekārtojis darbā, bet tas nenozīmējot, ka aiz «Reviteko» stāv Urbanovičs vai viņa ģimene.
Urbanovičs portālam neesot pieminējis, ka 2001.gadā, formāli «pārdodot» īpašumus «Reviteko», viņš tos faktiski daļēji pārdevis pats sev. Kā rāda UR apkalpojošā «Lursoft» datu bāze, jau kopš 2001.gada sākotnēji 95%, vēlāk 90%, pašlaik jau visi 100% «Reviteko» kapitāldaļu pieder tikpat mazpazīstamai SIA «Reference Vitalis». Savukārt šīs SIA līdzīpašnieks laikā, kad notika pirmie zemes pārdošanas darījumi kompānijai «Reviteko», bijis pats Urbanovičs.
Tātad faktiski politiķis zemesgabalus daļēji pārdevis pats sev un, iespējams, pēc dažiem gadiem arī nopircis pats no sevis: kopš 2002.gada septembra SIA «Reference Vitalis» īpašnieki ir paslēpušies ārzonā - kompānijas vienīgais īpašnieks ir nezināmām personām piederošs ofšors «Intex L.L.C.» Urbanoviča amatpersonas deklarācijās līdzdalība ārzonas kompānijā «Intex», kā jau minēts, nav norādīta.
Tagad, pēc konsultēšanās ar savu juristu, Urbanovičs atminas, ka ar «Reviteko» tomēr bijis saistīts. SIA «Reviteko» caur sev daļēji piederošo SIA «Reference Vitalis» politiķis 2001.gada novembrī nodibinājis kopā ar savu juristu un vēl diviem partneriem.
Kā tagad visas šīs sarežģītās darījumu ķēdes jēgu skaidro Urbanovičs, tas ticis darīts, lai viņam piederošajā viesu nama biznesā piesaistītu investīcijas, ar kurām nācis Binde. 2001.gada jūnijā Binde par 49 973 latiem atpircis no Urbanoviča nekustamos īpašumus, bet nākamajā gadā par 5 000 latu arī politiķim piederošās daļas SIA «Referance Vitalis» un līdz ar to arī tai piederošo SIA «Reviteko».
2005.gadā Urbanovičs no Bindes savu biznesu savukārt atpircis. Politiķa amatpersonas deklarācija rāda, ka 2005.gadā viņš slēdzis rokas naudas līgumu ar Bindi par 93 000 latu, bet šo naudu saņēmis tikai pēc gada - 2006.gadā - jau ASV dolāros (198 000 latu).
Dīvainos darījumus ar SIA «Reviteko Urbanovičs» skaidro ar nepieciešamību piesaistīt biznesam naudu un pārkreditēties. «Pārdodot īpašumu, varēja saņemt lielāku kredītu, pārkreditēties,» skaidro Urbanovičs. Kredīts, kā rāda arī zemesgrāmatas, ņemts Latvijas Hipotēku un zemes bankā (pirms tam uz brīdi - VEF bankā).
Galu galā 2008.gadā Urbanovičs zemi kopā ar viesu namu par 318 000 latu pārdevis miljonāram, Holdinga kompānijas «Felix» (pieder, piemēram, Rīgas Vagonbūves rūpnīca) līdzīpašniekam Aivaram Ločmelim. Šo soli Urbanovičs skaidro ar finansiālām grūtībām - neesot pieticis rocības, lai segtu aptuveni 2000 latu lielos ikmēneša kredītmaksājumus. No amatpersonas 2007.gada deklarācijas izriet, ka aizdevuma pamatsummas un procentu atmaksai mēnesī tērēti tikai aptuveni 1300 latu.
«Tā bija tīra biznesa interese,» uz portāla «pietiek.com» jautājumu, vai vairāk nekā 300 000 latu kredītsaistību uzņemšanās par viesu namu Latgalē nav pakalpojums politiķim Urbanovičam, uzsvēra Ločmelis. Uzņēmējs uzskata, ka īpašums ir vērtīgs un izvietots labā vietā, turklāt 2008.gadā, kad darījums slēgts, nekustamo īpašumu tirgus vēl plaucis un zēlis
piektdiena, 2010. gada 3. decembris
Ļaunums
LTV varam skatīties dokumentālu filmu ‘’ 1000 jūdzes līdz Eņģeļu pilsētai.’’ Tajā redzam, kā deviņi latviešu ceļotāji ar četrām apvidus mašīnām aizbraukuši uz Krievijas ziemeļiem – Arhangeļskas apgabalu, kur pirms 60 gadiem bijušas Gulaga nometnes. Tagad tur valda pamestība, cilvēku ir maz , sabrūk mājas. Tur ir pamesta vesela pilsēta. Filmas autori neko nekritizē, tikai filmē to, kas ir redzams, uzslavē vietējos zēnus, izmaksā viņiem saldējumu. Satiktie cilvēki ir draudzīgi, kāda sieviete stāsta. Ka te strādājuši latvieši, igauņi, poļi – visi bijuši izsūtītie, tiklīdz varējuši, tūlīt aizbraukuši. Tur ir lielas teritorijas, kur cilvēki vispār nav. Demogrāfiskais stāvoklis kaimiņvalstī ir ļoti slikts. Valdība ir saukusi krievus atgriezties etniskajā dzimtenē daudzkārt, solījusi pārcelšanās naudu, dzīvokļus, darbu, citus labumus, bet atsaucība bijusi niecīga. Šī valsts daļa iet bojā. Es negribētu, ka tur sāktu dzīvot ķīnieši, tāpēc meklēju cēloņus, kāpēc ir tāds stāvoklis? Domas aiziet pagātnē, Krievijas vēsturē. Staļinlaikos Gulaga nometnēs aizgāja bojā desmitiem miljoni. Vai tas nav kaut kāds lāsts , kas tagad nolaidies pār šo zemi, kur kādreiz drausmīgā veidā iznīcināja visdažādāko tautu cilvēkus? Kas vainīgs? Komunistiskā ideoloģija, kas radīja Ļaunuma impēriju? Ļoti ticami.
Kas mainījies? Ideoloģija nedaudz izskaistināta, bet būtība tā pati. Ļaunums saglabājies. Agresivitāte, citu valstu iekarošana, meli, meli , meli. Vēstures vietā propoganda, bruņošanās. Ja mūsdienās grūtāk iekarot otru valsti ar bumbvedējiem un tankiem, tad var mēģināt tā, kā tas notika Latvijā: nodibināja Kremlim uzticamu partiju, sameklēja nodevējus, dāsni finansēja un centās parlamentārā ceļā sagrābt varu. ĻAUNUMS bija ideoloģijas virzītājspēks. Neizdevās. 2010. gadā vairāk nekā 300 Latvijas nepilsoņu pieņēma Krievijas pilsonību, bet neviens nepārcēlās uz dzīvi savā etniskajā dzimtenē. Izskan aizdomas, ka tas darīts tāpēc, lai nākotnē varētu šos cilvēkus izmantot provokācijām pret Latviju. Krievi iebruka Gruzijā 2008. gadā it kā lai aizstāvētu savus pilsoņus . Krievu režisors Andrejs Ņekrasovs uzņēmis dokumentālu filmu par šo karu. Tā saucas „Krievijas mācību stundas”. Tā izrādīta arī Rīgā, bet pašā Krievijā tikai četras reizes, jo baidās to demonstrēt tāpēc, ka tā pasaka taisnību par šo karu.
„Šī filma” saka autors „ir par noziegumiem. Tā ir personiska filma par manām urdošajām rūpēm par savu tautu. Ziniet, man ar viņiem ir jādzīvo.” Kremļa propaganda par šo karu izplatīja melus, bet Ņekrasova kolēģi par viņu smējās. Bija cilvēki, kas pateicās par patiesību (šī intervija publicēta žurnālā IR, nr.25, 23. – 29.septembris, 2010). Par Putinu viņš saka, ka tas ir Santpeterburgas huligāns , džeks ar mačo reakcijām to sliktākajās izpausmēs. Ņekrasovs: „Krievi nav dumji, viņi redz, ka viņiem melo”. Medvedjeva vārdi neko nenozīmē. Viņš var teikt vienalga ko, jo neviens viņu netur pie vārda.Ja nav brīvu mediju, var teikt atkal un atkal, neviens neliks par šiem vārdiem atbildēt. Es domāju, ka krievi pašreizējo stāvokli nepacietīs mūžīgi. Krievija atzīst, ka valstij lielu ļaunumu nodara alkoholisms, narkotikas, Hiv vīrus. Valsts pelna, pārdodot gāzi, naftu, citus derīgos izrakteņus, ieročus, bet citu valstu attieksme pret Kremli ir aizdomu pilna. Pat Baltkrievijas prezidents Lukašenko šogad pateica, ka viņa valsts vairs neklanīsies Krievijas priekšā. Arvien pārliecinošāk redzams, ka ar ļaunumu maz ko var panākt, tāpat kā ar meliem.
ATIS SKALBERGS
Kas mainījies? Ideoloģija nedaudz izskaistināta, bet būtība tā pati. Ļaunums saglabājies. Agresivitāte, citu valstu iekarošana, meli, meli , meli. Vēstures vietā propoganda, bruņošanās. Ja mūsdienās grūtāk iekarot otru valsti ar bumbvedējiem un tankiem, tad var mēģināt tā, kā tas notika Latvijā: nodibināja Kremlim uzticamu partiju, sameklēja nodevējus, dāsni finansēja un centās parlamentārā ceļā sagrābt varu. ĻAUNUMS bija ideoloģijas virzītājspēks. Neizdevās. 2010. gadā vairāk nekā 300 Latvijas nepilsoņu pieņēma Krievijas pilsonību, bet neviens nepārcēlās uz dzīvi savā etniskajā dzimtenē. Izskan aizdomas, ka tas darīts tāpēc, lai nākotnē varētu šos cilvēkus izmantot provokācijām pret Latviju. Krievi iebruka Gruzijā 2008. gadā it kā lai aizstāvētu savus pilsoņus . Krievu režisors Andrejs Ņekrasovs uzņēmis dokumentālu filmu par šo karu. Tā saucas „Krievijas mācību stundas”. Tā izrādīta arī Rīgā, bet pašā Krievijā tikai četras reizes, jo baidās to demonstrēt tāpēc, ka tā pasaka taisnību par šo karu.
„Šī filma” saka autors „ir par noziegumiem. Tā ir personiska filma par manām urdošajām rūpēm par savu tautu. Ziniet, man ar viņiem ir jādzīvo.” Kremļa propaganda par šo karu izplatīja melus, bet Ņekrasova kolēģi par viņu smējās. Bija cilvēki, kas pateicās par patiesību (šī intervija publicēta žurnālā IR, nr.25, 23. – 29.septembris, 2010). Par Putinu viņš saka, ka tas ir Santpeterburgas huligāns , džeks ar mačo reakcijām to sliktākajās izpausmēs. Ņekrasovs: „Krievi nav dumji, viņi redz, ka viņiem melo”. Medvedjeva vārdi neko nenozīmē. Viņš var teikt vienalga ko, jo neviens viņu netur pie vārda.Ja nav brīvu mediju, var teikt atkal un atkal, neviens neliks par šiem vārdiem atbildēt. Es domāju, ka krievi pašreizējo stāvokli nepacietīs mūžīgi. Krievija atzīst, ka valstij lielu ļaunumu nodara alkoholisms, narkotikas, Hiv vīrus. Valsts pelna, pārdodot gāzi, naftu, citus derīgos izrakteņus, ieročus, bet citu valstu attieksme pret Kremli ir aizdomu pilna. Pat Baltkrievijas prezidents Lukašenko šogad pateica, ka viņa valsts vairs neklanīsies Krievijas priekšā. Arvien pārliecinošāk redzams, ka ar ļaunumu maz ko var panākt, tāpat kā ar meliem.
ATIS SKALBERGS
piektdiena, 2010. gada 26. novembris
Kam taisnība (par KNAB)
Normunds Vilnītis par KNAB priekšnieku sāka strādāt no2009.g. marta. Pēc kāda laika viņš rosināja iestādē veikt reorganizāciju, proti, korupcijas apkarošanu aktīvāk veikt reģionos, ne tikai Rīgā, kur saimnieciskā darbība arī var būt koruptīva. Radās aizdomas, ka, sadalot iestādes darbiniekus pa reģioniem, viņi padarīs mazāk un šis darbs var atgādināt darba imitāciju, nevis stingru, principiālu cīņu pret korupciju. No ārpuses izskatīsies, ka KNAB strādā, bet tā būs tikai ilūzija. Ieguvēji būs shēmotāji, krāpnieki, blēži. Šīs aizdomas Vilnītis nespēja kliedēt. Citu darbinieku domas, ieteikumus priekšnieks neņēma vērā. Viņš ieteica likvidēt valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļu, atlaist vienu no saviem vietniekiem. Pretestība priekšnieka apšaubāmajiem ieteikumiem pieauga. Sākās pakāpeniska darbinieku iebaidīšana. Darbs notika aizdomu gaisotnē. Biroja darbinieki vērsās prokuratūrā. Priekšnieks attiecīgi izmantoja savu dienesta stāvokli, lai parādītu, kurš te noteicējs. Nesaskaņas pārauga konfliktā , kurā iesaistījās premjers. TV ziņoja, ka V.Dombrovskim iesniegta apsūdzība, kurā 70 epizodēs atmaskots biroja vadītājs. Premjers izveidoja speciālu komisiju, kas sastāv no prokurora, deputātiem, politiķiem, juristiem un citiem speciālistiem, lai izvērtētu radušos konfliktsituāciju.
2010.g.24. novembrī TV raidījumā „Kas notiek Latvijā?”, ko vada Jānis Domburs, aicināja studijā Normundu Vilnīti, viņa vietniekus Jutu Strīķi, Alvi Vilku, prokuroru, deputātus, citus speciālistus. Visas Latvijas priekšā norisinājās izskaidrošanās. Tika minēts, ka biroja darbinieki rakstījuši trīs atklātas vēstules, izsakot neuzticību Vilnītim. Tās parakstījuši kopā vairāk nekā 100 no 142 biroja darbiniekiem. Vilnītim klājās grūti. TV kamera ir nežēlīga, tās priekšā meli ir meli, tos nevar noslēpt. Viskritiskākā bija Juta Strīķe. Kad biroju vadīja Loskutovs, Šķēle viņam ieteica atbrīvoties no Strīķes. Raidījuma laikā notika arī telefonaptauja. Tās rezultāti: 1)biroja vadītājs jāatbrīvo vai pašam jāaiziet 3349 zvani, 2) padotajiem jāstrādā 327 zvani.
Komisijas pieņemto lēmumu sūtīs uz Saeimu apstiprināšanai. Vilnīti iecēla parlaments, noņemt var parlaments. Jāgaida parlamenta lēmums.
ATIS SKALBERGS
2010.g.24. novembrī TV raidījumā „Kas notiek Latvijā?”, ko vada Jānis Domburs, aicināja studijā Normundu Vilnīti, viņa vietniekus Jutu Strīķi, Alvi Vilku, prokuroru, deputātus, citus speciālistus. Visas Latvijas priekšā norisinājās izskaidrošanās. Tika minēts, ka biroja darbinieki rakstījuši trīs atklātas vēstules, izsakot neuzticību Vilnītim. Tās parakstījuši kopā vairāk nekā 100 no 142 biroja darbiniekiem. Vilnītim klājās grūti. TV kamera ir nežēlīga, tās priekšā meli ir meli, tos nevar noslēpt. Viskritiskākā bija Juta Strīķe. Kad biroju vadīja Loskutovs, Šķēle viņam ieteica atbrīvoties no Strīķes. Raidījuma laikā notika arī telefonaptauja. Tās rezultāti: 1)biroja vadītājs jāatbrīvo vai pašam jāaiziet 3349 zvani, 2) padotajiem jāstrādā 327 zvani.
Komisijas pieņemto lēmumu sūtīs uz Saeimu apstiprināšanai. Vilnīti iecēla parlaments, noņemt var parlaments. Jāgaida parlamenta lēmums.
ATIS SKALBERGS
ceturtdiena, 2010. gada 25. novembris
Jauni draudi (LF)
2010.g.2. oktobrī notika 10. Saeimas vēlēšanas, bet Šlesers ar savējiem jau gatavojas pašvaldību vēlēšanām, kas notiks pēc diviem gadiem. Viņš noslēdza sadarbības līgumu ar SC. To jāuztver kā brīdinājuma zvanu jaunai priekšvēlēšanas kampaņai. Šlesers atkal gatavs gozēties TV kameru priekšā un stāstīt, kas tā būs par varenu un gudru sadarbību, tikai pašlaik nav daudz klausītāju un vēl mazāk to, kas teiktajam ticētu. Jau pirms iepriekšējām vēlēšanām bija skaistas runas un solījumi, kas tik Rīgas domē notiks, kāda lieliska sadarbība būs ar Maskavas domi, kā Latvijas preces ar uzlīmi „Mūsu marka” pirks Maskavā un citur. Līdz šai dienai tie palikuši tikai solījumi.
Aizvadītās vēlēšanas jāizvērtē vēl un vēlreiz, jo tās bija ļoti nozīmīgas. Politikas komentētājs Aivars Ozoliņš žurnālā „IR” Nr33, 17.- 24. Nov. 2010. Raksta: „Šī nav vienkārši kārtējā reize, kad promaskaviska partija netiek Latvijas valdībā . Tā ir Kremļa polittehnologu laboratorijās izlolotā un piecus gadus rūpīgi koptā „pēdējā un galīgā” varas iegūšanas projekta izgāšanās. Urbanovičs neblefoja, solīdams ņemt varu, lai nojauktu pašreizējo un vietā būvētu „trešo republiku”. Ušakovs runāja nopietni, divas dienas pirms vēlēšanām Pirmajā Baltijas kanālā pasludinādams, ka šīs būšot vissvarīgākās vēlēšanas no visām, jo būšot iespēja „labot pirms 20 gadiem pieļautās kļūdas un noteikt citādu valsts attīstību turpmākajiem 20 gadiem”. Ar to pilsētas mērs pateica, ka viņš ir naidīgs šodienas Latvijas politiskajai sistēmai. Vai tāds cilvēks drīkst būt Rīgas mērs? Uz šo jautājumu atbildēs gan Ušakovs, gan tauta.
Kremļa aģenti gatavoja valsts apvērsumu. To nepieļāva latviešu vēlētāji. Naidīgas valsts slepenais dienests rīko dažādas provokācijas pret Latviju, apmelojot mūsu deputātus, dažādi iejaucoties mūsu iekšējās lietās. Skan aicinājumi izrīkoties te tāpat kā Abhāzijā un Osetijā. SC draud pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Tiek darīts viss , lai grautu valsts institūcijas. Sagaidāmas piektās kolonas aktivizēšanās. Esam jau pieredzējuši miskastes spridzināšanu iepretim Krievijas vēstniecībai, sinagogas spridzināšanu Vecrīgā, grautiņus 2009.g. 13. janvārī, kad jauniešu grupa turēja rokās lielu Krievijas karogu, saucot: „Rossija”. Tās dienas vakarā ārste no rakstnieku poliklīnikas devās mājup un redzēja, kā vecpilsētā iesoļo vienādi ģērbta jauniešu grupa. Tas viss ir nofilmēts. Ko noskaidrojuši tie speciālisti, kam ar to jānodarbojas, nav zināms, kādam politiskam spēkam tas nav izdevīgi. Jaunus draudus rada tie , kas gatavo valsts apvērsumu.
Apzinoties stāvokļa svarīgumu, vēlreiz pateicos visiem latviešiem visā pasaulē, kas balsoja par latviešu partijām, kas aizstāvēja Latvijas brīvību un neatkarību.
TEV MŪŽAM DZĪVOT LATVIJA!
ATIS SKALBERGS
Aizvadītās vēlēšanas jāizvērtē vēl un vēlreiz, jo tās bija ļoti nozīmīgas. Politikas komentētājs Aivars Ozoliņš žurnālā „IR” Nr33, 17.- 24. Nov. 2010. Raksta: „Šī nav vienkārši kārtējā reize, kad promaskaviska partija netiek Latvijas valdībā . Tā ir Kremļa polittehnologu laboratorijās izlolotā un piecus gadus rūpīgi koptā „pēdējā un galīgā” varas iegūšanas projekta izgāšanās. Urbanovičs neblefoja, solīdams ņemt varu, lai nojauktu pašreizējo un vietā būvētu „trešo republiku”. Ušakovs runāja nopietni, divas dienas pirms vēlēšanām Pirmajā Baltijas kanālā pasludinādams, ka šīs būšot vissvarīgākās vēlēšanas no visām, jo būšot iespēja „labot pirms 20 gadiem pieļautās kļūdas un noteikt citādu valsts attīstību turpmākajiem 20 gadiem”. Ar to pilsētas mērs pateica, ka viņš ir naidīgs šodienas Latvijas politiskajai sistēmai. Vai tāds cilvēks drīkst būt Rīgas mērs? Uz šo jautājumu atbildēs gan Ušakovs, gan tauta.
Kremļa aģenti gatavoja valsts apvērsumu. To nepieļāva latviešu vēlētāji. Naidīgas valsts slepenais dienests rīko dažādas provokācijas pret Latviju, apmelojot mūsu deputātus, dažādi iejaucoties mūsu iekšējās lietās. Skan aicinājumi izrīkoties te tāpat kā Abhāzijā un Osetijā. SC draud pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Tiek darīts viss , lai grautu valsts institūcijas. Sagaidāmas piektās kolonas aktivizēšanās. Esam jau pieredzējuši miskastes spridzināšanu iepretim Krievijas vēstniecībai, sinagogas spridzināšanu Vecrīgā, grautiņus 2009.g. 13. janvārī, kad jauniešu grupa turēja rokās lielu Krievijas karogu, saucot: „Rossija”. Tās dienas vakarā ārste no rakstnieku poliklīnikas devās mājup un redzēja, kā vecpilsētā iesoļo vienādi ģērbta jauniešu grupa. Tas viss ir nofilmēts. Ko noskaidrojuši tie speciālisti, kam ar to jānodarbojas, nav zināms, kādam politiskam spēkam tas nav izdevīgi. Jaunus draudus rada tie , kas gatavo valsts apvērsumu.
Apzinoties stāvokļa svarīgumu, vēlreiz pateicos visiem latviešiem visā pasaulē, kas balsoja par latviešu partijām, kas aizstāvēja Latvijas brīvību un neatkarību.
TEV MŪŽAM DZĪVOT LATVIJA!
ATIS SKALBERGS
Krievi turpina uzbrukt
Krievijas firma „Sveza” vairāk nekā mēnesi lenca a/s’’ Latvijas finieris’’ akcionārus, lai nopirktu viņiem piederošās akcijas. Viņi aicināja uz tikšanos ap četrsimt akcionāru, cienāja ar kafiju un uzkodām, klāstīja savus grandiozos plānus, skaidroja, cik izdevīgi ir pārdot akcijas, daudz meloja, baidīja, ka drīz latvieši no darba padzīs visus krievus, vajagot tūlīt pat noslēgt līgumu ar tiem, kas gatavi savas akcijas pārdot. Neviens to neizdarīja. Uz šo tikšanos , kas bija jau otrā, atnāca tikai viens akcionārs. Tas pats izdzēra kafiju un skaļi pateica, ka viņi kontrolpaketi nedabūs. Krievu firmas vadība solīja turpināt cīņu par akcijām. Kā raksta žurnāliste Anita Brauna žurnālā „IR’’ Nr 32 ( 11. - 17. Nov. 20 10), LF nolūkojis krievu miljardieris Aleksejs Mordašovs ( viņa īpašuma vērtība esot 10 miljardi ASV dolāru.) Tam esot Kremļa atbalsts. Vai Kremlis sācis īstenot jauno ārpolitikas doktrīnu un ietekmi Baltijas valstīs nostiprina, uzpērkot uzņēmumus? jautā A. Brauna. Atbilde ir neiepriecinoša - Latvijas ekonomiskā okupācija notiek jau vairākus gadus, par to raksta arī ārzemju prese.
Stāvoklis ir ļoti nopietns. Metodes, ko pielieto krievi, ir visdažādākās, arī noziedzīgas. Ir tādi reideri, kas iefiltrē uzņēmumos savus cilvēkus, kuri cenšas paralizēt uzņēmuma loģisku darbību, rada konfliktsituācijas, uzpērk tiesu lēmumus, veic krāpnieciskas manipulācijas. Krievijas presē aprakstīti gadījumi, kad par reideru upuriem krituši gan aizsardzības gan kosmosa rūpniecības uzņēmumi. Akciju īpašnieku vidū ir parādījušies tādi, kas izplata melus ar mērķi pašam iegādāties akcijas. Tāds starpnieks esot bijušais šī uzņēmuma darbinieks Apfelbaums. Ir ziņas, ka LF strādājošie krievi aizstāv savu uzņēmumu daudz patriotiskāk nekā latvieši. Paldies viņiem!
Bet Krievijas krievi turpina uzbrukt. Mūsu valsts interesēs ir neatdot „Latvijas finieri”. Vēl priekšā grūtas cīņas ar tiem, kas izgudro sarežģītas shēmas, kukuļo, draud , pielieto noziedzīgus paņēmienus , lai panāktu savu.
LF’’ glābšanā ‘’ vēlas iesaistīt L atvijas valsts meži apsaimniekotāju . Palīdzības iespējas izskata arī valdība. ATIS SKALBERGS
2011.g janvārī:
Vairākus mēnešus Krievijas firma „Sveza” visādiem līdzekļiem cenšas iegūt kontrolpaketi par a/s „Latvijas Finieris”. Tā agresīvi vajā tos, kuru īpašumā ir LF akcijas. Es rūpīgi sekoju notikumiem , kas skar LF. Ir notikušas vairākas tikšanās ar akciju īpašniekiem, lai tos pārliecinātu tās pārdot krieviem. Ir paceltas cenas, solīti visādi labumi, melots un draudēts, bet nekaunīgie pircēji nav spējuši apmuļķot akcionārus. 2011.g.4. janvārī valdība deva atļauju a/s „Latvijas valsts meži”, ka tā drīkst iegādāties 10 LF akciju . Tā ir valstiski pareiza rīcība, kas neļauj „Svezai” realizēt savus plānus. Šī pretdarbība ir ļoti svarīga, jo traucē Krievijai ekonomiski okupēt mūsu valsti. Kā rakstīja „Newsweek”, Krievija grib Baltijas valstīs paplašināt savu ekonomisko klātbūtni, izmantot šo valstu infrastruktūru savu preču eksportam uz Rietumiem. Šis ir tikai viens gadījums, kur krieviem nepaveicās, jo sastapās ar patriotiski noskaņotiem cilvēkiem, ko nevar nopirkt par naudu, bet kaimiņvalsts agresīvā politika turpinās. Mums jābūt gataviem ilgstošai cīņai pret šo okupāciju.
ATIS SKALBERGS
Stāvoklis ir ļoti nopietns. Metodes, ko pielieto krievi, ir visdažādākās, arī noziedzīgas. Ir tādi reideri, kas iefiltrē uzņēmumos savus cilvēkus, kuri cenšas paralizēt uzņēmuma loģisku darbību, rada konfliktsituācijas, uzpērk tiesu lēmumus, veic krāpnieciskas manipulācijas. Krievijas presē aprakstīti gadījumi, kad par reideru upuriem krituši gan aizsardzības gan kosmosa rūpniecības uzņēmumi. Akciju īpašnieku vidū ir parādījušies tādi, kas izplata melus ar mērķi pašam iegādāties akcijas. Tāds starpnieks esot bijušais šī uzņēmuma darbinieks Apfelbaums. Ir ziņas, ka LF strādājošie krievi aizstāv savu uzņēmumu daudz patriotiskāk nekā latvieši. Paldies viņiem!
Bet Krievijas krievi turpina uzbrukt. Mūsu valsts interesēs ir neatdot „Latvijas finieri”. Vēl priekšā grūtas cīņas ar tiem, kas izgudro sarežģītas shēmas, kukuļo, draud , pielieto noziedzīgus paņēmienus , lai panāktu savu.
LF’’ glābšanā ‘’ vēlas iesaistīt L atvijas valsts meži apsaimniekotāju . Palīdzības iespējas izskata arī valdība. ATIS SKALBERGS
2011.g janvārī:
Vairākus mēnešus Krievijas firma „Sveza” visādiem līdzekļiem cenšas iegūt kontrolpaketi par a/s „Latvijas Finieris”. Tā agresīvi vajā tos, kuru īpašumā ir LF akcijas. Es rūpīgi sekoju notikumiem , kas skar LF. Ir notikušas vairākas tikšanās ar akciju īpašniekiem, lai tos pārliecinātu tās pārdot krieviem. Ir paceltas cenas, solīti visādi labumi, melots un draudēts, bet nekaunīgie pircēji nav spējuši apmuļķot akcionārus. 2011.g.4. janvārī valdība deva atļauju a/s „Latvijas valsts meži”, ka tā drīkst iegādāties 10 LF akciju . Tā ir valstiski pareiza rīcība, kas neļauj „Svezai” realizēt savus plānus. Šī pretdarbība ir ļoti svarīga, jo traucē Krievijai ekonomiski okupēt mūsu valsti. Kā rakstīja „Newsweek”, Krievija grib Baltijas valstīs paplašināt savu ekonomisko klātbūtni, izmantot šo valstu infrastruktūru savu preču eksportam uz Rietumiem. Šis ir tikai viens gadījums, kur krieviem nepaveicās, jo sastapās ar patriotiski noskaņotiem cilvēkiem, ko nevar nopirkt par naudu, bet kaimiņvalsts agresīvā politika turpinās. Mums jābūt gataviem ilgstošai cīņai pret šo okupāciju.
ATIS SKALBERGS
pirmdiena, 2010. gada 15. novembris
Ko domā tauta (par Sluci un Kristovski)
2010.g. 10. novembrī radioraidījumā „Krustpunktā” ( tas ir brīvais mikrofons), kad katrs var piezvanīt un izteikt savas domas, galvenā uzmanība bija veltīta vakardienas notikumiem Saeimā, kad balsoja par uzticības izteikšanu ārlietu ministram Ģ. V. Kristovskim. Tas bija ļoti svarīgs balsojums, jo ļāva uzskatāmi redzēt – KAS IR KAS? Un tauta ieraudzīja meļus, gļēvuļus, nodevējus, muļķus, deģenerātus, patriotiskus vīrus, īstus cīnītājus, gudrus politiķus, uzticamus deputātus.
Mūsu valstij naidīgie spēki sarīkoja provokāciju, apmelojot godīgu, drosmīgu latviešu patriotu, kas ir izdarījis ļoti daudz, lai Latviju uzņemtu NATO. Tāda melīga, netīra afēra sen nebija redzēta. Balsojums beidzās ar Taisnības, Godīguma uzvaru. Apmelotājiem zemiskā provokācija neizdevās. Raidījums parādīja, ko domā tauta. Neviens neapsūdzēja ASV dzīvojošo latviešu ārstu, bet trīs zvanītāji ļoti nicinoši vērtēja Šķēles runu. Partijā PLL ir arī Guntis Ulmanis, viņš balsoja pret Latvijas valsti. Tik nožēlojamā stāvoklī eksprezidents sevi ir nostādījis. Naidīga bija avīzes „Neatkarīgā” pozīcija, jo kalpoja Lemberga vēlmēm. Objektīvi visu atspoguļoja ‘’Latvijas Avīze’’. Internetā bija lasāma Ievas Nikoletas Dāboliņas vēstule, kurā viņa aizstāv Dr. Aivaru Sluci. Radio rīta ziņās stāstīja, ka latviešu ārsts finansē divdesmit stipendijas latviešu studentiem Viļa Vītola fondā. Naidīgo spēku izlēcieni liek būt mums modriem un norūda mūsu gribu aizstāvēt savu valsti un tās brīvību. ATIS SKALBERGS
Mūsu valstij naidīgie spēki sarīkoja provokāciju, apmelojot godīgu, drosmīgu latviešu patriotu, kas ir izdarījis ļoti daudz, lai Latviju uzņemtu NATO. Tāda melīga, netīra afēra sen nebija redzēta. Balsojums beidzās ar Taisnības, Godīguma uzvaru. Apmelotājiem zemiskā provokācija neizdevās. Raidījums parādīja, ko domā tauta. Neviens neapsūdzēja ASV dzīvojošo latviešu ārstu, bet trīs zvanītāji ļoti nicinoši vērtēja Šķēles runu. Partijā PLL ir arī Guntis Ulmanis, viņš balsoja pret Latvijas valsti. Tik nožēlojamā stāvoklī eksprezidents sevi ir nostādījis. Naidīga bija avīzes „Neatkarīgā” pozīcija, jo kalpoja Lemberga vēlmēm. Objektīvi visu atspoguļoja ‘’Latvijas Avīze’’. Internetā bija lasāma Ievas Nikoletas Dāboliņas vēstule, kurā viņa aizstāv Dr. Aivaru Sluci. Radio rīta ziņās stāstīja, ka latviešu ārsts finansē divdesmit stipendijas latviešu studentiem Viļa Vītola fondā. Naidīgo spēku izlēcieni liek būt mums modriem un norūda mūsu gribu aizstāvēt savu valsti un tās brīvību. ATIS SKALBERGS
Izcila Filma
2010.g. 11. novembrī, Lāčplēša dienā, 21.20 LTV pirmajā kanālā rādīja filmu ’’Bermontiāde ’’. Tā ir režisora Askolda Saulīša lielākais un nozīmīgākais darbs par latviešu tautas brīvības cīņām pirms 91 gada. Filmā ir daudz unikālu kadru, kas līdz šim nebija redzēti. Autors pats iejūtas latviešu karavīra lomā, ņem ieroci rokā , aizved skatītāju uz cīņu vietām, kur latviešu patrioti cīnījās pret vācu un krievu armijas daļām, kas postīja Latviju. Filmu komentē pats režisors, min precīzus skaitļus, notikumu secību, pārstāsta svarīgāko no karotāju atmiņām, vēstulēm, vēstures grāmatās minētajiem faktiem, noskaņām, izjūtām. Skan Kārļa Skalbes atziņas, vērtējums, secinājumi. Dokumentālie kadri runā vispārliecinošāk, atainojot vēsturiskos notikumus. Filmā vācu virsnieku formās tērptie aktieri griezīgā vācu valodā skaidro savus mērķus, pauž savu naidu pret latviešiem. Šiem tekstiem seko rakstisks tulkojums latviski. Bermonta virsnieki naida pilnā balsī krieviski cildina savus uzskatus. Tā saduras trīs pilnīgi atšķirīgi uzskati un filozofija. Filma atmasko starptautiskā kapitāla noziedzīgos plānus un morāli. Latvija izcīna uzvaru bezcerīgos apstākļos, pateicoties mūsu karavīru varonībai un milzīgai brīvības mīlestībai. Šī kinolenta jārāda katrā latviešu skolā, visās latviešu mītnes zemēs, lai mēs apzinātos savu varonīgo pagātni, stiprinātu savu nacionālo garu. Paldies filmas autoram Askoldam Saulītim un LTV pirmajam kanālam, kas sagādāja svētkus tūkstošiem skatītāju Lāčplēša dienā.
ATIS SKALBERGS
ATIS SKALBERGS
Kam tas izdevgi (Kremlis un SC nomelno Latviju)
2010.g. 8.novembrī raidījumā „Krustpunktā” A. Tomsons un E. Liniņš sprieda par latviešu ārstu Sluci un Kristovski un viņu saraksti e- pastā. Informācijas maz, teikumi izrauti no konteksta, grūti spriest. Tas bija „brīvais mikrofons”. Zvanīja klausītāji. Kāda sieviete skaidroja, ka ārsts nevar vienlīdz labi ārstēt krievus un latviešus, jo viņš neprot krievu valodu. Saprotama ir opozīcija, kas reklāmai izdeva vairāk nekā vienu miljonu latu un dabūja tikai astoņas vietas parlamentā. Vilšanās ir liela , kaut kā jāizgāž savas dusmas. Nebija neviena dusmīga, nosodoša zvana. Vakarpusē radio bija Kristovskis un teica, ka tā ir provokācija, ka viņam pieraksta to, ko viņš nekad nav teicis. Kam tas izdevīgi?
Kremļa politiķi katru dienu izsaka pārmetumus mūsu valdībai un pamāca, kas jādara. Mūsu avīzes šos ieteikumus publicē, it kā mēs dzīvotu, lai iepriecinātu Kremli. Šādu ziņu publicēšana ir zināma pakļaušanās krievu propagandai. Tā viņiem izdodas uzturēt psiholoģisko karu pret Latviju. Mēs paši to pieļaujam un nesaprotam, ka tas ir mums naidīgo spēku interesēs. Kremļa specdienestam izdevies no mazsvarīgas privātas sarakstes internetā sarīkot meistarīgu provokāciju pret Kristovski. SC vēlēšanās zaudēja, netika koalīcijā un valdībā. Viņiem svarīgi graut Latviju visiem citiem līdzekļiem, svarīgi sanaidot latviešus, likt taisnoties. Ja izdosies izjaukt šo koalīciju un valdību, tad bez SC neiztikt.
Partija PLL, kas vēlēšanās iztērēja vienu miljonu latu un tikai astoņi iekļuva parlamentā, tagad izgāž dusmas uz Kristovski. Viņus atbalsta Lembergs un mudināja ventspilniekus no ZZS 9. novembrī balsot pret ārlietu ministru. Ne jau opozīciju interesē, kas notiks ar latviešu ārstu A. Sluci. Taustekļi ved pie Kremļa slepenajiem aģentiem. Un tieši tas viņus atmasko.
Tie paši spēki mums uzkūda drošības policiju, ziņojot, ka „vislatvieši” saņēmuši finansiālu atbalstu no čečenu kopienas. Šai kopienai ir draudzīgas attiecības ar Latviju. Tie nav kaujinieki, no kuriem baidās krievi. Mūs cenšas visādi apmuļķot, iebaidīt . 9. novembrī Saeimā notika balsojums par neuzticības izteikšanu Kristovskim. Šķēle teica ļaunu runu, bet deputātu vairākums aizstāvēja Latvijas patriotu un viņš saglabāja savu amatu. Tā ir svarīga uzvara. Bet valsts ienaidnieki turpinās savu graujošo darbību. ATIS SKALBERGS
Kremļa politiķi katru dienu izsaka pārmetumus mūsu valdībai un pamāca, kas jādara. Mūsu avīzes šos ieteikumus publicē, it kā mēs dzīvotu, lai iepriecinātu Kremli. Šādu ziņu publicēšana ir zināma pakļaušanās krievu propagandai. Tā viņiem izdodas uzturēt psiholoģisko karu pret Latviju. Mēs paši to pieļaujam un nesaprotam, ka tas ir mums naidīgo spēku interesēs. Kremļa specdienestam izdevies no mazsvarīgas privātas sarakstes internetā sarīkot meistarīgu provokāciju pret Kristovski. SC vēlēšanās zaudēja, netika koalīcijā un valdībā. Viņiem svarīgi graut Latviju visiem citiem līdzekļiem, svarīgi sanaidot latviešus, likt taisnoties. Ja izdosies izjaukt šo koalīciju un valdību, tad bez SC neiztikt.
Partija PLL, kas vēlēšanās iztērēja vienu miljonu latu un tikai astoņi iekļuva parlamentā, tagad izgāž dusmas uz Kristovski. Viņus atbalsta Lembergs un mudināja ventspilniekus no ZZS 9. novembrī balsot pret ārlietu ministru. Ne jau opozīciju interesē, kas notiks ar latviešu ārstu A. Sluci. Taustekļi ved pie Kremļa slepenajiem aģentiem. Un tieši tas viņus atmasko.
Tie paši spēki mums uzkūda drošības policiju, ziņojot, ka „vislatvieši” saņēmuši finansiālu atbalstu no čečenu kopienas. Šai kopienai ir draudzīgas attiecības ar Latviju. Tie nav kaujinieki, no kuriem baidās krievi. Mūs cenšas visādi apmuļķot, iebaidīt . 9. novembrī Saeimā notika balsojums par neuzticības izteikšanu Kristovskim. Šķēle teica ļaunu runu, bet deputātu vairākums aizstāvēja Latvijas patriotu un viņš saglabāja savu amatu. Tā ir svarīga uzvara. Bet valsts ienaidnieki turpinās savu graujošo darbību. ATIS SKALBERGS
sestdiena, 2010. gada 6. novembris
Koalīcijai nebūs vairākuma trijās Saeimas komisijās
http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/352964-koalicijai_nebus_vairakuma_trijas_saeimas_komisijas
LETA 2010. g. 5. novembrī
Koalīciju veidojošajām partijām - apvienībai "Vienotība" un Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) - nebūs vairākuma trijās no 16 Saeimas komisijām, liecina Saeimas apstiprinātais deputātu sadalījums komisijās.
Saeimas Nacionālās drošības komisijā, kurā ir pa vienam katras frakcijas deputātam, no pieciem tās locekļiem tikai divi pārstāvēs koalīciju - Gundars Daudze (ZZS) un Dzintars Zaķis ("Vienotība"). Lai iegūtu vairākumu un varētu oponēt opozīcijā esošajiem Andrim Šķēlem (PLL) un Jānim Urbanovičam (SC), viņiem būs jārēķinās ar nacionālās apvienības "Visu Latvijai!" - "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) pārstāvja Gaida Bērziņa palīdzību. VL-TB/LNNK gan ir atstāta opozīcijā, tomēr ar savu balsojumu par premjera Valda Dombrovska ("Vienotība") pierādījusi, ka joprojām vēlas sadarboties ar koalīciju.
Mazākumā koalīcija būs arī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, kurā arī ir pa vienam pārstāvim no katras Saeimas frakcijas. Šajā komisijā koalīciju pārstāvēs Janīna Kursīte-Pakule ( "Vienotība") un Jānis Klaužs (ZZS), bet opozīciju - Imants Jānis Bekešs (PLL), Vitālijs Orlovs (SC) un Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK), kurš gan varētu vairāk atbalstīt koalīciju nekā opozīciju.
Vienādā skaitā - pa pieciem - gan koalīcijas, gan opozīcijas deputāti ievēlēti Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā. Šajā komisijā darbosies opozīcijas deputāti Jānis Ādamsons (SC), Imants Jānis Bekešs (PLL), Ivans Klementjevs (SC), Mihails Zemļinskis (SC) un Visvaldis Lācis (VL-TB/LNNK), kā arī koalīcijas pārstāvji Ainars Latkovskis ("Vienotība"), Aleksejs Loskutovs ("Vienotība"), Guntis Rozītis (ZZS), Kārlis Seržants (ZZS) un Aivars Volfs ("Vienotība").
Tas gan nav traucējis komisijas priekšsēdētāja amatu jau iegūt "Vienotības" pārstāvim Latkovskim.
Ievēlētajās Saeimas komisijās ir no pieciem līdz 19 deputātiem. Mazākās ir Nacionālās drošības komisija un Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, kurās ir pa pieciem deputātiem, bet lielākā - Eiropas lietu komisija ar 19 deputātiem.
Visās komisijās, izņemot divas, ir pārstāvēti katras frakcijas deputāti. Apvienības "Par labu Latviju" (PLL) deputātu nav Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, bet Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā nav neviena VL-TB/LNNK deputāta.
Reklāma
Kā ziņots, Saeima vakar apstiprināja 16 parlamenta komisiju sastāvu un ievēlēja piecu komisiju vadītājus. Pārējo 11 komisiju priekšsēdētājus plānots ievēlēt nākamās nedēļas sākumā, pastāstīja Saeimas sekretārs Kārlis Šadurskis ("Vienotība"), kura pienākums ir sasaukt un līdz priekšsēdētāja ievēlēšanai vadīt pirmās komisiju sēdes.
Par Eiropas lietu komisijas vadītāju tika ievēlēts Imants Viesturs Lieģis ("Vienotība"), Saimnieciskās komisijas priekšsēdētāju - Ilze Viņķele ("Vienotība"), Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāju - Ina Druviete ("Vienotība"), Ārlietu komisijas priekšsēdētāju - Ojārs Ēriks Kalniņš ("Vienotība"), bet par Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāju ievēlēja Latkovski.
Pirmdien, 8.novembrī, plānots ievēlēt priekšsēdētājus deviņām komisijām - Pieprasījumu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, Juridiskajai komisijai, Nacionālās drošības komisijai, Publisko izdevumu un revīzijas komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Pilsonības likuma izpildes komisijai. Pirmā komisijas sēde notiks plkst.11, bet pēdējā - plkst.16.30.
Atlikušajām divām komisijām - Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai - vadītājus plānots ievēlēt otrdien, 9.novembrī. Pirmā komisijas sēde paredzēta plkst.9, bet otrā - plkst.9.30.
Saskaņā ar Saeimas pieņemto lēmumu katrs deputāts var būt tikai vienā no šīm deviņām komisijām - Ārlietu komisijā, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, Juridiskajā komisijā, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, kā arī Sociālo un darba lietu komisijā.
Katrs tautas kalps varēs būt arī vienā no pārējām septiņām komisijām - Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, Pieprasījumu komisijā, Publisko izdevumu un revīzijas komisijā, Saimnieciskajā komisijā, Nacionālās drošības komisijā, Pilsonības likuma izpildes komisijā un Eiropas lietu komisijā.
Noteikumos paredzēta kārtība, cik deputāti no vienas frakcijas var ieņemt vietas katrā komisijā, piemēram, divus (trīs, četrus) deputātus no vienas frakcijas pirmajās deviņās komisijās var ievēlēt tikai tad, ja katrā no šīm komisijām ir jau pa vienam (diviem, trim) frakcijas deputātam.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā un Nacionālās drošības komisijā var ievēlēt tikai pa vienam deputātam no katras frakcijas.
LETA 2010. g. 5. novembrī
Koalīciju veidojošajām partijām - apvienībai "Vienotība" un Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) - nebūs vairākuma trijās no 16 Saeimas komisijām, liecina Saeimas apstiprinātais deputātu sadalījums komisijās.
Saeimas Nacionālās drošības komisijā, kurā ir pa vienam katras frakcijas deputātam, no pieciem tās locekļiem tikai divi pārstāvēs koalīciju - Gundars Daudze (ZZS) un Dzintars Zaķis ("Vienotība"). Lai iegūtu vairākumu un varētu oponēt opozīcijā esošajiem Andrim Šķēlem (PLL) un Jānim Urbanovičam (SC), viņiem būs jārēķinās ar nacionālās apvienības "Visu Latvijai!" - "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) pārstāvja Gaida Bērziņa palīdzību. VL-TB/LNNK gan ir atstāta opozīcijā, tomēr ar savu balsojumu par premjera Valda Dombrovska ("Vienotība") pierādījusi, ka joprojām vēlas sadarboties ar koalīciju.
Mazākumā koalīcija būs arī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, kurā arī ir pa vienam pārstāvim no katras Saeimas frakcijas. Šajā komisijā koalīciju pārstāvēs Janīna Kursīte-Pakule ( "Vienotība") un Jānis Klaužs (ZZS), bet opozīciju - Imants Jānis Bekešs (PLL), Vitālijs Orlovs (SC) un Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK), kurš gan varētu vairāk atbalstīt koalīciju nekā opozīciju.
Vienādā skaitā - pa pieciem - gan koalīcijas, gan opozīcijas deputāti ievēlēti Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā. Šajā komisijā darbosies opozīcijas deputāti Jānis Ādamsons (SC), Imants Jānis Bekešs (PLL), Ivans Klementjevs (SC), Mihails Zemļinskis (SC) un Visvaldis Lācis (VL-TB/LNNK), kā arī koalīcijas pārstāvji Ainars Latkovskis ("Vienotība"), Aleksejs Loskutovs ("Vienotība"), Guntis Rozītis (ZZS), Kārlis Seržants (ZZS) un Aivars Volfs ("Vienotība").
Tas gan nav traucējis komisijas priekšsēdētāja amatu jau iegūt "Vienotības" pārstāvim Latkovskim.
Ievēlētajās Saeimas komisijās ir no pieciem līdz 19 deputātiem. Mazākās ir Nacionālās drošības komisija un Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, kurās ir pa pieciem deputātiem, bet lielākā - Eiropas lietu komisija ar 19 deputātiem.
Visās komisijās, izņemot divas, ir pārstāvēti katras frakcijas deputāti. Apvienības "Par labu Latviju" (PLL) deputātu nav Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, bet Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā nav neviena VL-TB/LNNK deputāta.
Reklāma
Kā ziņots, Saeima vakar apstiprināja 16 parlamenta komisiju sastāvu un ievēlēja piecu komisiju vadītājus. Pārējo 11 komisiju priekšsēdētājus plānots ievēlēt nākamās nedēļas sākumā, pastāstīja Saeimas sekretārs Kārlis Šadurskis ("Vienotība"), kura pienākums ir sasaukt un līdz priekšsēdētāja ievēlēšanai vadīt pirmās komisiju sēdes.
Par Eiropas lietu komisijas vadītāju tika ievēlēts Imants Viesturs Lieģis ("Vienotība"), Saimnieciskās komisijas priekšsēdētāju - Ilze Viņķele ("Vienotība"), Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāju - Ina Druviete ("Vienotība"), Ārlietu komisijas priekšsēdētāju - Ojārs Ēriks Kalniņš ("Vienotība"), bet par Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāju ievēlēja Latkovski.
Pirmdien, 8.novembrī, plānots ievēlēt priekšsēdētājus deviņām komisijām - Pieprasījumu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, Juridiskajai komisijai, Nacionālās drošības komisijai, Publisko izdevumu un revīzijas komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Pilsonības likuma izpildes komisijai. Pirmā komisijas sēde notiks plkst.11, bet pēdējā - plkst.16.30.
Atlikušajām divām komisijām - Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai - vadītājus plānots ievēlēt otrdien, 9.novembrī. Pirmā komisijas sēde paredzēta plkst.9, bet otrā - plkst.9.30.
Saskaņā ar Saeimas pieņemto lēmumu katrs deputāts var būt tikai vienā no šīm deviņām komisijām - Ārlietu komisijā, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, Juridiskajā komisijā, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, kā arī Sociālo un darba lietu komisijā.
Katrs tautas kalps varēs būt arī vienā no pārējām septiņām komisijām - Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, Pieprasījumu komisijā, Publisko izdevumu un revīzijas komisijā, Saimnieciskajā komisijā, Nacionālās drošības komisijā, Pilsonības likuma izpildes komisijā un Eiropas lietu komisijā.
Noteikumos paredzēta kārtība, cik deputāti no vienas frakcijas var ieņemt vietas katrā komisijā, piemēram, divus (trīs, četrus) deputātus no vienas frakcijas pirmajās deviņās komisijās var ievēlēt tikai tad, ja katrā no šīm komisijām ir jau pa vienam (diviem, trim) frakcijas deputātam.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā un Nacionālās drošības komisijā var ievēlēt tikai pa vienam deputātam no katras frakcijas.
piektdiena, 2010. gada 5. novembris
Ministru vietā Saeimā nāk jauni deputāti
http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/352767-ministru_vieta_saeima_nak_jauni_deputati
Pēc premjera Valda Dombrovska ("Vienotība") jaunās valdības apstiprināšanas ministri nolikuši savus deputātu mandātus, tādēļ Saeimā šodien nolēma apstiprināt viņu vietā nākušo deputātu pilnvaras. Piemēram, Saeimas deputātes mandāts ticis arī Lindai Mūrniecei, jo Vaira Paegle no mandāta atteikusies, atgriežoties ASV.
"Vienotības" Saeimas frakcijā būs septiņi jauni deputāti, kuri saņems tā dēvēto mīksto mandātu uz laiku, kamēr apvienības deleģētie deputāti pildīs ministru amata pienākumus.
Premjers Dombrovskis, tāpat kā aizsardzības ministrs Artis Pabriks ("Vienotība") un finanšu ministrs Andris Vilks ("Vienotība"), ievēlēti no Vidzemes apgabala. Viņu vietā Saeimas deputāta mandāts tagad apstiprināts Smiltenes novada domes priekšsēdētāja vietniecei un Smiltenes Centra vidusskolas direktorei Ilzei Verginai, 8. un 9. Saeimas un neilgu laiku arī Eiropas Parlamenta deputātei Lienei Liepiņai un Andim Caunītim - Gulbenes novada domes deputātam, kurš ir arī Valsts meža dienesta Ziemeļaustrumu virsmežniecības inženieris.
Ģirtam Valdim Kristovskim ("Vienotība") kļūstot par ārlietu ministru, no Rīgas vēlēšanu apgabala kā nākamajai Saeimas deputātes mandāts pienācās ilggadējai Saeimas deputātei Vairai Paeglei, taču viņa no tā atteikusies. Nākamā sarakstā ir Linda Mūrniece, kura kļuvusi par iekšlietu ministri. Ja viņa noliks deputāta mandātu, tad to iegūs Pasaules Dabas fonda direktors Uģis Rotbergs, kurš ir arī "Meierovica biedrības par progresīvām pārmaiņām" valdes loceklis.
No Zemgales apgabala ievēlēti trīs tagadējie ministri: ekonomikas ministrs Artis Kampars ("Vienotība"), tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs ("Vienotība") un kultūras ministre Sarmīte Ēlerte ("Vienotība"). Viņiem noliekot mandātus, Saeimā atkal nonācis pieredzējušais "Jaunā laika" pārstāvis Jānis Reirs, Tukuma novada domas priekšsēdētāja vietnieks Aivars Volfs, kurš bijis ilggadējs Pūres pagasta padomes vadītājs, kā arī jaunais lauksaimnieks no Pļaviņu novada Ansis Saliņš, kurš ir viens no "Pilsoniskās savienības" dibinātājiem.
No Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputātiem par ministriem kļuvuši trīs deputāti - vides ministrs Raimonds Vējonis, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs un satiksmes ministrs Uldis Augulis. Vējoņa vietā no Rīgas vēlēšanu apgabala par Saeimas deputātu tagad kļuvis Labklājības ministrijas konsultants invalīdu vienlīdzīgu iespēju jautājumos Māris Dzelzkalns.
No Vidzemes vēlēšanu apgabala ievēlētā Dūklava vietā deputāta mandātu iegūs Jaunpiebalgas novada domes priekšsēdētājs Laimis Šāvējs, bet no Zemgales vēlēšanu apgabala ievēlētā Auguļa vietā - Ozolnieku novada domes deputāts Guntis Rozītis.
Deputāta mandātu pēc savas vēlēšanās nolicis ZZS pārstāvis Armands Krauze, kurš ievēlēts no Vidzemes apgabala, un viņa vietā pastāvīgais deputāta mandāts apstiprināts Limbažu novada domes priekšsēdētājam Didzim Zemmeram.
Līdz ar to ZZS frakcijā būs četri jauni deputāti.
Pēc premjera Valda Dombrovska ("Vienotība") jaunās valdības apstiprināšanas ministri nolikuši savus deputātu mandātus, tādēļ Saeimā šodien nolēma apstiprināt viņu vietā nākušo deputātu pilnvaras. Piemēram, Saeimas deputātes mandāts ticis arī Lindai Mūrniecei, jo Vaira Paegle no mandāta atteikusies, atgriežoties ASV.
"Vienotības" Saeimas frakcijā būs septiņi jauni deputāti, kuri saņems tā dēvēto mīksto mandātu uz laiku, kamēr apvienības deleģētie deputāti pildīs ministru amata pienākumus.
Premjers Dombrovskis, tāpat kā aizsardzības ministrs Artis Pabriks ("Vienotība") un finanšu ministrs Andris Vilks ("Vienotība"), ievēlēti no Vidzemes apgabala. Viņu vietā Saeimas deputāta mandāts tagad apstiprināts Smiltenes novada domes priekšsēdētāja vietniecei un Smiltenes Centra vidusskolas direktorei Ilzei Verginai, 8. un 9. Saeimas un neilgu laiku arī Eiropas Parlamenta deputātei Lienei Liepiņai un Andim Caunītim - Gulbenes novada domes deputātam, kurš ir arī Valsts meža dienesta Ziemeļaustrumu virsmežniecības inženieris.
Ģirtam Valdim Kristovskim ("Vienotība") kļūstot par ārlietu ministru, no Rīgas vēlēšanu apgabala kā nākamajai Saeimas deputātes mandāts pienācās ilggadējai Saeimas deputātei Vairai Paeglei, taču viņa no tā atteikusies. Nākamā sarakstā ir Linda Mūrniece, kura kļuvusi par iekšlietu ministri. Ja viņa noliks deputāta mandātu, tad to iegūs Pasaules Dabas fonda direktors Uģis Rotbergs, kurš ir arī "Meierovica biedrības par progresīvām pārmaiņām" valdes loceklis.
No Zemgales apgabala ievēlēti trīs tagadējie ministri: ekonomikas ministrs Artis Kampars ("Vienotība"), tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs ("Vienotība") un kultūras ministre Sarmīte Ēlerte ("Vienotība"). Viņiem noliekot mandātus, Saeimā atkal nonācis pieredzējušais "Jaunā laika" pārstāvis Jānis Reirs, Tukuma novada domas priekšsēdētāja vietnieks Aivars Volfs, kurš bijis ilggadējs Pūres pagasta padomes vadītājs, kā arī jaunais lauksaimnieks no Pļaviņu novada Ansis Saliņš, kurš ir viens no "Pilsoniskās savienības" dibinātājiem.
No Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputātiem par ministriem kļuvuši trīs deputāti - vides ministrs Raimonds Vējonis, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs un satiksmes ministrs Uldis Augulis. Vējoņa vietā no Rīgas vēlēšanu apgabala par Saeimas deputātu tagad kļuvis Labklājības ministrijas konsultants invalīdu vienlīdzīgu iespēju jautājumos Māris Dzelzkalns.
No Vidzemes vēlēšanu apgabala ievēlētā Dūklava vietā deputāta mandātu iegūs Jaunpiebalgas novada domes priekšsēdētājs Laimis Šāvējs, bet no Zemgales vēlēšanu apgabala ievēlētā Auguļa vietā - Ozolnieku novada domes deputāts Guntis Rozītis.
Deputāta mandātu pēc savas vēlēšanās nolicis ZZS pārstāvis Armands Krauze, kurš ievēlēts no Vidzemes apgabala, un viņa vietā pastāvīgais deputāta mandāts apstiprināts Limbažu novada domes priekšsēdētājam Didzim Zemmeram.
Līdz ar to ZZS frakcijā būs četri jauni deputāti.
''Telegraf'' nonāk Krievijas baņķiera ietekmē
http://www.ir.lv/2010/11/4/telegraf-nonak-krievijas-bankiera-ietekme
Iepriekš ar Ventspils miljonāra Oļega Stepanova finansējumu saistītais laikraksts ''Telegraf'' pirms mēneša mainījis īpašniekus – par izdevniecības jauno saimnieku, visticamāk, kļuvusi ar Krievijas banku magnātu Vladimiru Antonovu saistītās Lietuvas bankas ''Bankas Snoras'' meitasfirma, vēsta portāls Pietiek.
Oficiāli darījums, par kuru jau medijos izplatījušās neapstiprinātas ziņas, netiek publiskots, taču ''Telegraf'' izdevēja padomes priekšsēdis Jānis Jurkāns apstiprinājis, ka īpašnieku maiņa notikusi.
Krievu valodā iznākošajam dienas laikrakstam ''Telegraf'' ir arī interneta portāli Telegraf.lv un Kriminal.lv, to īpašnieks bija akciju sabiedrība ''News Media Group'' (NMG), kas kopš izveidošanas 2008.gada rudenī saistīta ar Ventspils miljonāru, tā saukto Lemberga oponentu Oļegu Stepanovu un viņa finansējumu. Pirms tam ''Telegraf'' piederēja baņķiera Valērija Belokoņa firmai ''Belokon News''. Oficiāli Stepanovs saistību ar ''Telegraf'' noliedzis un nedēļas laikā nav atbildējis uz Pietiek jautājumu par laikraksta izdevēja pārdošanu. Uzņēmumu reģistrā pieejamie dati pagaidām neliecina, ka būtu notikusi īpašnieku vai padomes dalībnieku maiņa.
''Zinu, ka vecie īpašnieki uzņēmumu ir pārdevuši, bet man nav zināms, kas to ir nopircis,” teica Jurkāns. Viņš atzina, ka izmaiņas NMG amatpersonas nav mainījušās, taču arī ''kopš tā laika, kad pārdeva, neviena padomes sēde nav notikusi”. Jurkāns netieši atzina, ka jau vasarā notikušajās sarunās par ''Telegraf'' pārdošanu piedalījies kopā ''ar Stepanova kungu”.
''Telegraf'' īpašnieku maiņa netieši saistīta ar Stepanova vēlmi atbrīvoties no pagaidām zaudējumus nesošā mediju biznesa un trauslo pamieru, kas noslēgts starp tā sauktajā Ventspils karā karojošām pusēm – Lembergu un Lemberga oponentiem – par Ventspils tranzītbiznesa uzņēmumu pārdošanu, pieļauj Pietiek.
''Bankas Snoras'' ir lielākā ''Latvijas krājbankas'' īpašniece. Krievijas magnāta Antonova interese par ''Telegraf'' iegādi tiek skaidrota ar ''Snoras'' mērķiem Baltijā attīstīt mediju biznesu. 2009.gada vasarā ''Snoras'' izveidoja finanšu investīciju meitasfirmu ''Snoro media investicijos'', lai investētu informācijas jomā strādājošos uzņēmumos Baltijas valstīs. Šī ''Snoras'' meitasfirma ir 34% īpašniece Lietuvā vadošajā mediju grupā ''Lietuvos rytas'', kas izdod vienu no lielākajiem dienas laikrakstiem ar tādu pašu nosaukumu.
Iepriekš ar Ventspils miljonāra Oļega Stepanova finansējumu saistītais laikraksts ''Telegraf'' pirms mēneša mainījis īpašniekus – par izdevniecības jauno saimnieku, visticamāk, kļuvusi ar Krievijas banku magnātu Vladimiru Antonovu saistītās Lietuvas bankas ''Bankas Snoras'' meitasfirma, vēsta portāls Pietiek.
Oficiāli darījums, par kuru jau medijos izplatījušās neapstiprinātas ziņas, netiek publiskots, taču ''Telegraf'' izdevēja padomes priekšsēdis Jānis Jurkāns apstiprinājis, ka īpašnieku maiņa notikusi.
Krievu valodā iznākošajam dienas laikrakstam ''Telegraf'' ir arī interneta portāli Telegraf.lv un Kriminal.lv, to īpašnieks bija akciju sabiedrība ''News Media Group'' (NMG), kas kopš izveidošanas 2008.gada rudenī saistīta ar Ventspils miljonāru, tā saukto Lemberga oponentu Oļegu Stepanovu un viņa finansējumu. Pirms tam ''Telegraf'' piederēja baņķiera Valērija Belokoņa firmai ''Belokon News''. Oficiāli Stepanovs saistību ar ''Telegraf'' noliedzis un nedēļas laikā nav atbildējis uz Pietiek jautājumu par laikraksta izdevēja pārdošanu. Uzņēmumu reģistrā pieejamie dati pagaidām neliecina, ka būtu notikusi īpašnieku vai padomes dalībnieku maiņa.
''Zinu, ka vecie īpašnieki uzņēmumu ir pārdevuši, bet man nav zināms, kas to ir nopircis,” teica Jurkāns. Viņš atzina, ka izmaiņas NMG amatpersonas nav mainījušās, taču arī ''kopš tā laika, kad pārdeva, neviena padomes sēde nav notikusi”. Jurkāns netieši atzina, ka jau vasarā notikušajās sarunās par ''Telegraf'' pārdošanu piedalījies kopā ''ar Stepanova kungu”.
''Telegraf'' īpašnieku maiņa netieši saistīta ar Stepanova vēlmi atbrīvoties no pagaidām zaudējumus nesošā mediju biznesa un trauslo pamieru, kas noslēgts starp tā sauktajā Ventspils karā karojošām pusēm – Lembergu un Lemberga oponentiem – par Ventspils tranzītbiznesa uzņēmumu pārdošanu, pieļauj Pietiek.
''Bankas Snoras'' ir lielākā ''Latvijas krājbankas'' īpašniece. Krievijas magnāta Antonova interese par ''Telegraf'' iegādi tiek skaidrota ar ''Snoras'' mērķiem Baltijā attīstīt mediju biznesu. 2009.gada vasarā ''Snoras'' izveidoja finanšu investīciju meitasfirmu ''Snoro media investicijos'', lai investētu informācijas jomā strādājošos uzņēmumos Baltijas valstīs. Šī ''Snoras'' meitasfirma ir 34% īpašniece Lietuvā vadošajā mediju grupā ''Lietuvos rytas'', kas izdod vienu no lielākajiem dienas laikrakstiem ar tādu pašu nosaukumu.
otrdiena, 2010. gada 2. novembris
A.Loskutovs un A.Štokenbergs - noziedzīga bezdarbība
http://www.delfi.lv/news/comment/comment/article.php?id=34941871
Arilds Bethers: Skeletu batālijas
JL ētikas komisijas loceklis, 02. novembris 2010
Līdz šim, ja atmiņa mani neviļ, skeletus no skapjiem vilka politiskie konkurenti pirms vēlēšanām. Kaut kā neatceros, ka ar tādu skubu tas tiktu darīts īsi pēc vēlēšanām, nemaz jau nerunājot par to, ka dedzīgākie šo skeletu grabinātāji būtu pašu skeletu īpašnieku partiju vai apvienību biedri.
Sākās ar Inu Druvieti (PS), kura it kā varot būt viena no Lemberga stipendiātēm.
Sekoja Silva Bendrāte (JL), kura ļoti sen esot aizņēmusies naudu no A.Lemberga, nav to deklarējusi un radiostacijā pārstāvējusi Lemberga intereses.
Tad it kā kādi JL biedri (baumas?), it kā lai atriebtos Lolitai Čigānei (PS) par S.Bendrātes kritizēšanu, uzgājuši skeletu arī viņas skapī - viņa no Turcijas ievedusi preces 350 latu vērtībā, bet nav deklarējusi.
Abas pēdējās dāmas tagad kritizē visās malās visi, kam nav slinkums, aicinot nolikt vēl nesaņemtos 10. Saeimas deputāta mandātus. Viens no Vienotības līderiem A.Loskutovs (SCP) arī publiski paziņojis savus uzskatus, ka S.Bendrātei vajadzētu atteikties no darba jaunajā parlamentā, jo viņas rīcība esot klajā pretrunā ar JL deklarētajiem atklātības, godīguma un cīņas pret korupciju principiem.
Kamēr visā pilnībā neesmu ar S.Bendrātes lietā esošajiem dokumentiem un uzklausījis viņu, neņemos spriest par turpmāko, taču pirmajā brīdī likās, ka Loskutova kungs palaidis garām lielisko iespēju paklusēt. Taču tad, atceroties, ka S.Bendrātes lietu izskatīs JL Ētikas komisija, L.Čigāne pati ierosināšot viņas lietu izskatīt Vienotības Ētikas komisijā un palasījis SCP programmas vadlīnijas:
"...taisnīgums nozīmē atbildību par solījumiem, godīgumu un tiesiskumu";
"Taisnīgi ir iestāties par sabiedrības interesēm...";
"Mēs atbalstīsim prokuratūru un KNAB cīņā pret korupciju, veidosim tādu valsts pārvaldes vidi, kas mazina negodīgas rīcības iespēju un nepieļauj valsts nozagšanu."
un pēdējo frāzi, ar kuru SCP pabeidz vai katru savu politisko paziņojumu-
"Apvienības mērķis ir radīt jaunu politisku kultūru Latvijā, platformu, uz kuras strādāt ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kam svarīga pārticīga, godīga un eiropeiska Latvija." (izcēlums mans, A.B)
sapratu, ka šobrīd notiek kaut kas Latvijas politiskajā telpā vēl nebijis - vēlēšanās uzvarējušie visiem spēkiem demonstrē savu vēlmi īstenot savos dokumentos rakstīto, notiek nevis iekšējā konkurence par amatiem valdībā un Saeimā, bet pašattīrīšanās, vēlme atbrīvoties no visiem, uz kuriem krīt kāda aizdomu ēna negodīgu rīcību, neticot, ka cilvēki ar šādām īpašībām varētu darīt to, ko no viņiem gaida vēlētājs.
Nu ko, kad jau, tad jau, arī man šai sakarā ir kas sakāms. Sāksim ar to pašu Loskutova kungu. Augstāk minētie dāmu iespējamie nesmukumi pilnīgi nobāl uz viņa fona.
Par klajiem likuma pārkāpumiem, kas valstij nodarīja ievērojamus zaudējumus, 2007. gadā ziņoju KNAB-am. Sekoja bezatbildīga A.Loskutova atrakstīšanās, putrošanās likumu pantos, atkārtotus manus paskaidrojumus ignorējot, jo es, lūk, atbildi jau esot saņēmis un tāpēc esot tiesības vairs neatbildēt. Nav svarīgi, ka saputroja faktus un likuma pantus, ko nākošā KNAB vadība atzina, taču adekvāta rīcība vienalga nesekoja. A.Loskutovs klaji ignorēja ne tikai manis atkārtoti rakstīto, bet arī Finanšu ministrijas likuma skaidrojumus, kuros bija pat norādes uz to, kas ir atbildīgais un no kā piedzenami zaudējumi. Rezultātā decembrī būs tiesa, kur KNAB-am būs uz maniem jautājumiem jāatbild pēc būtības. Nezinu vai tur būs arī A.Loskutovs, taču sarunā ar mani šogad viņš atzina, ka man ir taisnība un viņš toreiz kļūdījies. Loskutova kungs, esiet godavīrs, iedzīviniet Jūsu atbalstīto jauno politisko kultūru Latvijā un 2. decembrī plkst. 13-00 atnāciet uz Administratīvo rajona tiesu un atviegliniet tiesai pieņemt saprātīgu lēmumu, pastāstot, kā un kāpēc Jūs toreiz kļūdījāties, kāpēc ignorējāt visus manus un ministrijas argumentus un pēc tam tautai pastāstiet, kā Jūs stādāties priekšā SCP proponēto prokuratūras un KNAB atbalstu cīņā pret korupciju un valsts nozagšanas nepieļaušanu.
Kad es TV skatījos partiju līderu pirmsvēlēšanu cīņas, nudien neatceros, ko Latgalē par cīņu pret korupciju teica A.Loskutovs. Taču skaidri atceros, ka Vidzemē vienīgais, kas kaismīgi runāja par korupcijas sērgu un nepieciešamo cīņu pret to, bija VL līderis R.Dzintars. Taču ar SCP veto nacionālās apvienības valdībā nebūs, bet Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadību plānots uzticēt A.Loskutovam. Ir daudz skaidrojumu par SCP izteikto veto, kurus šeit nepārskaitīšu. Atceros vien A.Loskutova teikto pirms sarunām par ar VL par ienākšanu Vienotībā - izvēlieties, vai nu es vai VL, kopā būt nevēlos. Izvēlējās vienu no Vienotības lokomotīvēm A.Loskutovu.
Loskutova kungs, nezinu visus Jūsu nepatikas pret VL iemeslus, taču SCP bija tiesības uz veto un tā šīs tiesības izmantoja. Taču Jūsu agrākā bezatbildība, neloģiskā un pēc būtības nelikumīgā rīcība nedod man ne mazāko iemeslu uzticēties Jums kā Saeimas deputātam, nemaz nerunājot par tik svarīgas komisijas vadīšanu. Lūdzu izdariet to, ko ierosinājāt S.Bendrātei - atsakieties no darba jaunajā parlamentā!
Vēl viena no klejojošām versijām par nacionālās apvienības nepielaišanu valdībā ir tāda, ka tad tieslietu ministrs būtu kāds no tēvzemiešiem, taču šo amatu esot iekārojis A.Štokenbergs. Neticu šādai versijai, jo SCP ar tās vadītāju A.Štokenbergu priekšgalā taču ir par godīgu Latviju un tik zemiski paņēmieni viņiem nav pieņemami.
Kad es savulaik kā Privatizācijas aģentūras (PA) padomes loceklis 2003. gadā biju atklājis rupjus likuma pārkāpumus zemes privatizācijā un ziņojis par to prokuratūrai, PA valde atļāvās uzrakstīt, ka viss noticis likumīgi un tai pret privatizētājiem nekādu materiālu pretenziju nav, kaut arī nelikumība bija kliedzoši acīmredzama. Pēc bezrezultatīvas ilgstošas sarakstes ar prokuratūru es kā padomes loceklis 2006. gadā vērsos pie PA padomes ar TP pārstāvošo A.Štokenbergu (ekonomikas ministrs un PA padomes priekšsēdētājs) priekšgalā, lai uzdotu valdei, lai tā prokuratūrai darītu zināmu, ka pārkāpums tomēr noticis un tā tikusi maldināta. A.Štokenbergs kā diplomēts jurists noteikti saprata, ka prokuratūra tik specifiskā jautājumā drīzāk uzticēsies PA valdei un padomei, nekā politiski ieceltam vienam padomes loceklim. Taču viņš un padome no tā kategoriski atteicās. Tāpēc biju spiests prokuratūrai ziņot arī par minēto personu bezdarbību un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Turpināju saraksti ar prokuratūru un vairākkārt saņēmu atgādinājumu:
"Kriminālprocesā neviens nav pieteicies par cietušu, un nav saņemti pieteikumi par zaudējumu nodarīšanu."
Mani kā amatpersonas iesniegumi un pieteikumi vērā ņemti netika, taču neviens cits to darīt netaisījās, līdz beidzot man pat tika paziņots par lēmumu kriminālprocesu izbeigt. Taču, neskatoties uz visu pretdarbību un klajo nepatiku pret to, ko daru, es turpināju pildīt savus dienesta pienākumus un saraksti turpināju. Līdz beidzot ar 51. no prokuratūras saņemto atbildi 2009. gada aprīlī uzzināju, ka
"...tika konstatēts, ka Jūsu sūdzība ir pamatota un apmierināma".
Ar 54. prokuratūras atbildi augustā uzzināju, ka šajā ciniski nekaunīgajā un elementāri atšifrējamajā lietā arvien notiek pirmstiesas izmeklēšana. Jau septīto gadu. Vai prokuratūras plānos ietilpst izmeklēt arī A.Štokenberga un pārējo padomes un valdes locekļu paveiktās nelikumības un manas sūdzības apmierināšanā ietilps arī šis jautājums, nezinu. Katrā gadījumā pie vajadzības nekautrēšos par to atgādināt.
Savukārt vakar uzzināju, ka Vienotība A.Štokenbergu izvirzījusi tieslietu ministra postenim. Vienkārši apbrīnojami un satriecoši! Šis cilvēks tad nu būs tas, kurš tieslietas Latvijā iecels saulītē? TV 100. panta preses klubā uzzināju, ka A.Štokenberga prioritāte ministra amatā būšot cietumi. Nu, labi. Izraksts no Kriminālkodeksa
319.pants
(1) Par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, tas ir, ja valsts amatpersona tīši vai aiz nolaidības neizdara darbības, kuras tai pēc likuma vai uzlikta uzdevuma jāizdara, lai novērstu kaitējumu valsts varai vai pārvaldības kārtībai...
soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem...
291.pants
(1) par apzināti nelikumīga sprieduma vai lēmuma taisīšanu, ja to izdarījis tiesnesis vai pirmstiesas izmeklēšanas izdarītājs,-
soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem.
Iebildīsiet, ka nevienam tikpat kā nav iespējams pierādīt, ka kaut kas izdarīts apzināti. Bet, ja paši vainīgie atzinušies pārkāpumā, ja KNAB pats pieprasījis likuma normas skaidrojumu no ministrijas, to saņēmis un pēc tam klaji ignorējis, tad nespēju iedomāties, kā to var izdarīt neapzināti.
Labi, viss tas vēl priekšā, taču iesākumā abiem kungiem gan vajadzētu atteikties no mandāta saņemšanas. Un katrs pats var salīdzināt kungu nodarīto ar trīs dāmu nodarīto vai "nodarīto". Ja kaut ko esmu sagrozījis, abiem ir visas iespējas sūdzēt mani tiesā par cieņas un goda aizskaršanu. Nav problēmu tikties tiesas zālē arī šādā sakarā...
A.Štokenbergs: "Izvēle par labu VL-TB/LNNK iekļaušanai nākamajā valdībā gan pašmājās, gan starptautiskajā vidē tiktu uztverts kā signāls par Latvijas politikas radikalizēšanos un etniskās spriedzes vairošanos." Savukārt man abu minēto kungu nonākšana šais ārkārtīgi svarīgajos posteņos būtu skaidrs signāls tam, ka viņu darbība minētajās (un ne tikai!) epizodēs tiek atzīta par pareizu un turpināmu, ka arī turpmāk "cīņa" pret korupciju būs tikai skaisti vārdi, skaistas programmas, cīņas imitācija, bet faktiski slēptā vai nekaunīgi atklātā veidā notiks pretošanās patiesai cīņai.
Arilds Bethers: Skeletu batālijas
JL ētikas komisijas loceklis, 02. novembris 2010
Līdz šim, ja atmiņa mani neviļ, skeletus no skapjiem vilka politiskie konkurenti pirms vēlēšanām. Kaut kā neatceros, ka ar tādu skubu tas tiktu darīts īsi pēc vēlēšanām, nemaz jau nerunājot par to, ka dedzīgākie šo skeletu grabinātāji būtu pašu skeletu īpašnieku partiju vai apvienību biedri.
Sākās ar Inu Druvieti (PS), kura it kā varot būt viena no Lemberga stipendiātēm.
Sekoja Silva Bendrāte (JL), kura ļoti sen esot aizņēmusies naudu no A.Lemberga, nav to deklarējusi un radiostacijā pārstāvējusi Lemberga intereses.
Tad it kā kādi JL biedri (baumas?), it kā lai atriebtos Lolitai Čigānei (PS) par S.Bendrātes kritizēšanu, uzgājuši skeletu arī viņas skapī - viņa no Turcijas ievedusi preces 350 latu vērtībā, bet nav deklarējusi.
Abas pēdējās dāmas tagad kritizē visās malās visi, kam nav slinkums, aicinot nolikt vēl nesaņemtos 10. Saeimas deputāta mandātus. Viens no Vienotības līderiem A.Loskutovs (SCP) arī publiski paziņojis savus uzskatus, ka S.Bendrātei vajadzētu atteikties no darba jaunajā parlamentā, jo viņas rīcība esot klajā pretrunā ar JL deklarētajiem atklātības, godīguma un cīņas pret korupciju principiem.
Kamēr visā pilnībā neesmu ar S.Bendrātes lietā esošajiem dokumentiem un uzklausījis viņu, neņemos spriest par turpmāko, taču pirmajā brīdī likās, ka Loskutova kungs palaidis garām lielisko iespēju paklusēt. Taču tad, atceroties, ka S.Bendrātes lietu izskatīs JL Ētikas komisija, L.Čigāne pati ierosināšot viņas lietu izskatīt Vienotības Ētikas komisijā un palasījis SCP programmas vadlīnijas:
"...taisnīgums nozīmē atbildību par solījumiem, godīgumu un tiesiskumu";
"Taisnīgi ir iestāties par sabiedrības interesēm...";
"Mēs atbalstīsim prokuratūru un KNAB cīņā pret korupciju, veidosim tādu valsts pārvaldes vidi, kas mazina negodīgas rīcības iespēju un nepieļauj valsts nozagšanu."
un pēdējo frāzi, ar kuru SCP pabeidz vai katru savu politisko paziņojumu-
"Apvienības mērķis ir radīt jaunu politisku kultūru Latvijā, platformu, uz kuras strādāt ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kam svarīga pārticīga, godīga un eiropeiska Latvija." (izcēlums mans, A.B)
sapratu, ka šobrīd notiek kaut kas Latvijas politiskajā telpā vēl nebijis - vēlēšanās uzvarējušie visiem spēkiem demonstrē savu vēlmi īstenot savos dokumentos rakstīto, notiek nevis iekšējā konkurence par amatiem valdībā un Saeimā, bet pašattīrīšanās, vēlme atbrīvoties no visiem, uz kuriem krīt kāda aizdomu ēna negodīgu rīcību, neticot, ka cilvēki ar šādām īpašībām varētu darīt to, ko no viņiem gaida vēlētājs.
Nu ko, kad jau, tad jau, arī man šai sakarā ir kas sakāms. Sāksim ar to pašu Loskutova kungu. Augstāk minētie dāmu iespējamie nesmukumi pilnīgi nobāl uz viņa fona.
Par klajiem likuma pārkāpumiem, kas valstij nodarīja ievērojamus zaudējumus, 2007. gadā ziņoju KNAB-am. Sekoja bezatbildīga A.Loskutova atrakstīšanās, putrošanās likumu pantos, atkārtotus manus paskaidrojumus ignorējot, jo es, lūk, atbildi jau esot saņēmis un tāpēc esot tiesības vairs neatbildēt. Nav svarīgi, ka saputroja faktus un likuma pantus, ko nākošā KNAB vadība atzina, taču adekvāta rīcība vienalga nesekoja. A.Loskutovs klaji ignorēja ne tikai manis atkārtoti rakstīto, bet arī Finanšu ministrijas likuma skaidrojumus, kuros bija pat norādes uz to, kas ir atbildīgais un no kā piedzenami zaudējumi. Rezultātā decembrī būs tiesa, kur KNAB-am būs uz maniem jautājumiem jāatbild pēc būtības. Nezinu vai tur būs arī A.Loskutovs, taču sarunā ar mani šogad viņš atzina, ka man ir taisnība un viņš toreiz kļūdījies. Loskutova kungs, esiet godavīrs, iedzīviniet Jūsu atbalstīto jauno politisko kultūru Latvijā un 2. decembrī plkst. 13-00 atnāciet uz Administratīvo rajona tiesu un atviegliniet tiesai pieņemt saprātīgu lēmumu, pastāstot, kā un kāpēc Jūs toreiz kļūdījāties, kāpēc ignorējāt visus manus un ministrijas argumentus un pēc tam tautai pastāstiet, kā Jūs stādāties priekšā SCP proponēto prokuratūras un KNAB atbalstu cīņā pret korupciju un valsts nozagšanas nepieļaušanu.
Kad es TV skatījos partiju līderu pirmsvēlēšanu cīņas, nudien neatceros, ko Latgalē par cīņu pret korupciju teica A.Loskutovs. Taču skaidri atceros, ka Vidzemē vienīgais, kas kaismīgi runāja par korupcijas sērgu un nepieciešamo cīņu pret to, bija VL līderis R.Dzintars. Taču ar SCP veto nacionālās apvienības valdībā nebūs, bet Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadību plānots uzticēt A.Loskutovam. Ir daudz skaidrojumu par SCP izteikto veto, kurus šeit nepārskaitīšu. Atceros vien A.Loskutova teikto pirms sarunām par ar VL par ienākšanu Vienotībā - izvēlieties, vai nu es vai VL, kopā būt nevēlos. Izvēlējās vienu no Vienotības lokomotīvēm A.Loskutovu.
Loskutova kungs, nezinu visus Jūsu nepatikas pret VL iemeslus, taču SCP bija tiesības uz veto un tā šīs tiesības izmantoja. Taču Jūsu agrākā bezatbildība, neloģiskā un pēc būtības nelikumīgā rīcība nedod man ne mazāko iemeslu uzticēties Jums kā Saeimas deputātam, nemaz nerunājot par tik svarīgas komisijas vadīšanu. Lūdzu izdariet to, ko ierosinājāt S.Bendrātei - atsakieties no darba jaunajā parlamentā!
Vēl viena no klejojošām versijām par nacionālās apvienības nepielaišanu valdībā ir tāda, ka tad tieslietu ministrs būtu kāds no tēvzemiešiem, taču šo amatu esot iekārojis A.Štokenbergs. Neticu šādai versijai, jo SCP ar tās vadītāju A.Štokenbergu priekšgalā taču ir par godīgu Latviju un tik zemiski paņēmieni viņiem nav pieņemami.
Kad es savulaik kā Privatizācijas aģentūras (PA) padomes loceklis 2003. gadā biju atklājis rupjus likuma pārkāpumus zemes privatizācijā un ziņojis par to prokuratūrai, PA valde atļāvās uzrakstīt, ka viss noticis likumīgi un tai pret privatizētājiem nekādu materiālu pretenziju nav, kaut arī nelikumība bija kliedzoši acīmredzama. Pēc bezrezultatīvas ilgstošas sarakstes ar prokuratūru es kā padomes loceklis 2006. gadā vērsos pie PA padomes ar TP pārstāvošo A.Štokenbergu (ekonomikas ministrs un PA padomes priekšsēdētājs) priekšgalā, lai uzdotu valdei, lai tā prokuratūrai darītu zināmu, ka pārkāpums tomēr noticis un tā tikusi maldināta. A.Štokenbergs kā diplomēts jurists noteikti saprata, ka prokuratūra tik specifiskā jautājumā drīzāk uzticēsies PA valdei un padomei, nekā politiski ieceltam vienam padomes loceklim. Taču viņš un padome no tā kategoriski atteicās. Tāpēc biju spiests prokuratūrai ziņot arī par minēto personu bezdarbību un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Turpināju saraksti ar prokuratūru un vairākkārt saņēmu atgādinājumu:
"Kriminālprocesā neviens nav pieteicies par cietušu, un nav saņemti pieteikumi par zaudējumu nodarīšanu."
Mani kā amatpersonas iesniegumi un pieteikumi vērā ņemti netika, taču neviens cits to darīt netaisījās, līdz beidzot man pat tika paziņots par lēmumu kriminālprocesu izbeigt. Taču, neskatoties uz visu pretdarbību un klajo nepatiku pret to, ko daru, es turpināju pildīt savus dienesta pienākumus un saraksti turpināju. Līdz beidzot ar 51. no prokuratūras saņemto atbildi 2009. gada aprīlī uzzināju, ka
"...tika konstatēts, ka Jūsu sūdzība ir pamatota un apmierināma".
Ar 54. prokuratūras atbildi augustā uzzināju, ka šajā ciniski nekaunīgajā un elementāri atšifrējamajā lietā arvien notiek pirmstiesas izmeklēšana. Jau septīto gadu. Vai prokuratūras plānos ietilpst izmeklēt arī A.Štokenberga un pārējo padomes un valdes locekļu paveiktās nelikumības un manas sūdzības apmierināšanā ietilps arī šis jautājums, nezinu. Katrā gadījumā pie vajadzības nekautrēšos par to atgādināt.
Savukārt vakar uzzināju, ka Vienotība A.Štokenbergu izvirzījusi tieslietu ministra postenim. Vienkārši apbrīnojami un satriecoši! Šis cilvēks tad nu būs tas, kurš tieslietas Latvijā iecels saulītē? TV 100. panta preses klubā uzzināju, ka A.Štokenberga prioritāte ministra amatā būšot cietumi. Nu, labi. Izraksts no Kriminālkodeksa
319.pants
(1) Par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, tas ir, ja valsts amatpersona tīši vai aiz nolaidības neizdara darbības, kuras tai pēc likuma vai uzlikta uzdevuma jāizdara, lai novērstu kaitējumu valsts varai vai pārvaldības kārtībai...
soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem...
291.pants
(1) par apzināti nelikumīga sprieduma vai lēmuma taisīšanu, ja to izdarījis tiesnesis vai pirmstiesas izmeklēšanas izdarītājs,-
soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem.
Iebildīsiet, ka nevienam tikpat kā nav iespējams pierādīt, ka kaut kas izdarīts apzināti. Bet, ja paši vainīgie atzinušies pārkāpumā, ja KNAB pats pieprasījis likuma normas skaidrojumu no ministrijas, to saņēmis un pēc tam klaji ignorējis, tad nespēju iedomāties, kā to var izdarīt neapzināti.
Labi, viss tas vēl priekšā, taču iesākumā abiem kungiem gan vajadzētu atteikties no mandāta saņemšanas. Un katrs pats var salīdzināt kungu nodarīto ar trīs dāmu nodarīto vai "nodarīto". Ja kaut ko esmu sagrozījis, abiem ir visas iespējas sūdzēt mani tiesā par cieņas un goda aizskaršanu. Nav problēmu tikties tiesas zālē arī šādā sakarā...
A.Štokenbergs: "Izvēle par labu VL-TB/LNNK iekļaušanai nākamajā valdībā gan pašmājās, gan starptautiskajā vidē tiktu uztverts kā signāls par Latvijas politikas radikalizēšanos un etniskās spriedzes vairošanos." Savukārt man abu minēto kungu nonākšana šais ārkārtīgi svarīgajos posteņos būtu skaidrs signāls tam, ka viņu darbība minētajās (un ne tikai!) epizodēs tiek atzīta par pareizu un turpināmu, ka arī turpmāk "cīņa" pret korupciju būs tikai skaisti vārdi, skaistas programmas, cīņas imitācija, bet faktiski slēptā vai nekaunīgi atklātā veidā notiks pretošanās patiesai cīņai.
pirmdiena, 2010. gada 1. novembris
VVF - Vaira Vīķe-Freiberga uzsāk SC atbalsta kampaņu
VVF pēc 10. Saeimas vēlēšanām uzsakusi aktīvu atbalsta kampaņu SC un citiem krieviskajiem spēkiem.
http://diena.lv/lat/politics/hot/freiberga-valsts-bus-ieguveja-ja-valdiba-ienaks-krievvalodigie-politiki#comments
Vīķe-Freiberga: valsts būs ieguvēja, ja valdībā ienāks krievvalodīgie politiķi
"Latvijas sabiedrība būs tikai ieguvēja, ja valdībā ienāks krievvalodīgie politiķi," intervijā laikrakstam "Telegraf" izteikusies eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Tomēr vienlaikus viņa uzsver, ka "Saskaņas centram" vajadzētu mainīt retoriku, kas nav pieņemama citiem politiskajiem spēkiem.
V. Vīķe-Feiberga uzskata, ka ir pagājis pietiekami ilgs laiks - 20 gadi, kopš Latvija ieguva neatkarību - lai vēlētāji savu izvēli balstītu uz notikumiem vēsturē. Ir nepieciešams koncentrēties uz to, kas pašreiz nepieciešams sabiedrībai, pirmkārt, jau ekonomikai.
Uzskatam, ka Latvijai nepieciešama jauna konstitūcija, lai sasniegtu kvalitatīvas izmaiņas politikā, V. Vīķe-Freiberga uzsver: principā konstitūciju var mainīt, bet tam ir nepieciešami ļoti pamatoti argumenti, un cilvēki, kuri ir gatavi tos atbalstīt.
V. Vīķe-Freiberga uzskata, ka jaunā Saeima un tās izveidotā valdība sabiedrībā radīs tikai jaunu lūzuma punktu. Pēc viņas domām, lai izveidotu veiksmīgu varas līdzsvaru starp prezidentu, Saeimu un valdību nepieciešams veikt dažas izmaiņas prezidenta pilnvaru palielināšanā.
Eksprezidente uzsver, ka cilvēks var mācīties visu mūžu. Viņa cer, ka jaunā Saeimas seja ienesīs jaunas darba pieejas parlamentā un tie, kuri jau darbojas politikā, spēs tās efektīvi izmantot. "Katrā poltiskajā partijā ir spēcīgi politiķi. Taču ir jautājums par to - cik labu komandu viņi spēs izveidot, un vai tauta tai izticēsies. Ceru, ka visas partijas savā starpā spēs sastrādāties, pat ar tām, ar kurām pirmsvēlēšanu kampaņās apmainījās asiem izteicieniem," skaidro V. Vīķe-Freiberga.
Par "Saskaņas centra" ienākšanu valdībā eksprezidente saka: "Vispirms viņiem pašiem jāpozicionē sava nostāja ne tikai vēlētāju, bet arī pārējo partiju acīs. Ja cilvēks ierodas ar paziņojumu, kurš nav pieņemams nevienam citam, tad ir grūti cerēt uz sadarbību. Pēc manām domām, nav pieņemama divvalodība, jo pasaulē nav nevienas citas valsts, kur latviešu valoda būtu kā viena no oficiālajām valodām. Nepilsoņiem piedalīties vēlēšanās - tas ir pavisam cits jautājums, jo viņi dzīvo šajā valstī un maksā nodokļus. Ātrāk vai vēlāk tas notiks, jo Eiropas prasības uz to arī ved."
http://zinas.nra.lv/latvija/politika/34261-eksprezidente-sc-ir-potenciali-partneri-jebkurai-koalicijai.htm
Eksprezidente (VVF): SC ir potenciāli partneri jebkurai koalīcijai:
Piektdiena, 29.oktobris (2010), LETA
Kamēr valdībai ir 51 balss Saeimā, tikmēr to nogāzt nevar, atzīst eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga, komentējot jaunās valdības veidošanas gaitu.
Vienlaikus viņa uzskata, ka jaunās Saeimas sasaukuma laikā ir iespējamas dažādas partiju kombinācijas, kas nodrošina vismaz 51 balsi.
http://diena.lv/lat/politics/hot/freiberga-valsts-bus-ieguveja-ja-valdiba-ienaks-krievvalodigie-politiki#comments
Vīķe-Freiberga: valsts būs ieguvēja, ja valdībā ienāks krievvalodīgie politiķi
"Latvijas sabiedrība būs tikai ieguvēja, ja valdībā ienāks krievvalodīgie politiķi," intervijā laikrakstam "Telegraf" izteikusies eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Tomēr vienlaikus viņa uzsver, ka "Saskaņas centram" vajadzētu mainīt retoriku, kas nav pieņemama citiem politiskajiem spēkiem.
V. Vīķe-Feiberga uzskata, ka ir pagājis pietiekami ilgs laiks - 20 gadi, kopš Latvija ieguva neatkarību - lai vēlētāji savu izvēli balstītu uz notikumiem vēsturē. Ir nepieciešams koncentrēties uz to, kas pašreiz nepieciešams sabiedrībai, pirmkārt, jau ekonomikai.
Uzskatam, ka Latvijai nepieciešama jauna konstitūcija, lai sasniegtu kvalitatīvas izmaiņas politikā, V. Vīķe-Freiberga uzsver: principā konstitūciju var mainīt, bet tam ir nepieciešami ļoti pamatoti argumenti, un cilvēki, kuri ir gatavi tos atbalstīt.
V. Vīķe-Freiberga uzskata, ka jaunā Saeima un tās izveidotā valdība sabiedrībā radīs tikai jaunu lūzuma punktu. Pēc viņas domām, lai izveidotu veiksmīgu varas līdzsvaru starp prezidentu, Saeimu un valdību nepieciešams veikt dažas izmaiņas prezidenta pilnvaru palielināšanā.
Eksprezidente uzsver, ka cilvēks var mācīties visu mūžu. Viņa cer, ka jaunā Saeimas seja ienesīs jaunas darba pieejas parlamentā un tie, kuri jau darbojas politikā, spēs tās efektīvi izmantot. "Katrā poltiskajā partijā ir spēcīgi politiķi. Taču ir jautājums par to - cik labu komandu viņi spēs izveidot, un vai tauta tai izticēsies. Ceru, ka visas partijas savā starpā spēs sastrādāties, pat ar tām, ar kurām pirmsvēlēšanu kampaņās apmainījās asiem izteicieniem," skaidro V. Vīķe-Freiberga.
Par "Saskaņas centra" ienākšanu valdībā eksprezidente saka: "Vispirms viņiem pašiem jāpozicionē sava nostāja ne tikai vēlētāju, bet arī pārējo partiju acīs. Ja cilvēks ierodas ar paziņojumu, kurš nav pieņemams nevienam citam, tad ir grūti cerēt uz sadarbību. Pēc manām domām, nav pieņemama divvalodība, jo pasaulē nav nevienas citas valsts, kur latviešu valoda būtu kā viena no oficiālajām valodām. Nepilsoņiem piedalīties vēlēšanās - tas ir pavisam cits jautājums, jo viņi dzīvo šajā valstī un maksā nodokļus. Ātrāk vai vēlāk tas notiks, jo Eiropas prasības uz to arī ved."
http://zinas.nra.lv/latvija/politika/34261-eksprezidente-sc-ir-potenciali-partneri-jebkurai-koalicijai.htm
Eksprezidente (VVF): SC ir potenciāli partneri jebkurai koalīcijai:
Piektdiena, 29.oktobris (2010), LETA
Kamēr valdībai ir 51 balss Saeimā, tikmēr to nogāzt nevar, atzīst eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga, komentējot jaunās valdības veidošanas gaitu.
Vienlaikus viņa uzskata, ka jaunās Saeimas sasaukuma laikā ir iespējamas dažādas partiju kombinācijas, kas nodrošina vismaz 51 balsi.
PIEPRASU SODĪT PAR NOZIEGUMIEM
ES, ATIS SKALBERGS, KĀ LATVIJAS PILSONIS, PIEPRASU SODĪT DIVUS POLITIĶUS- A.ŠTOKENBERGU UN A. PABRIKU- PAR IZDARĪTAJIEM NOZIEGUMIEM 2009.GADA 13.JANVĀRĪ VECRĪGĀ, izraisot grautiņu, kura laikā tika dauzītas policijas mašīnas, izsisti logi, kādam skolniekam izsista acs un nodarīti citi postījumi. Tas viss redzams uzfilmētajos kadros, kas ir TV rīcībā. Grautiņš notika pēc šo politiķu runām. Visa atbildība gulstas uz viņiem. Šos notikumus redzēja visa valsts. Vainīgie vēl nav saukti pie atbildības. Nekāds noilgums nav iestājies. Tagad viņi abi gatavojas kļūt par ministriem. To nedrīkst pieļaut. ATIS SKALBERGS
Top Latvijas Likteņdārzs
28. augustā TV pirmajā kanālā skatījām četru stundu garu tiešraidi no Kokneses, kur jau vairākus gadus top Latvijas Likteņdārzs- piemiņas vieta visiem latviešiem,kas cieta no sarkano okupantu noziegumiem. Iekārtot šādu Likteņdārzu ierosināja latvietis Vilis Vītols, atgriezies no Venecuelas. Viņš arī ziedoja naudu, lai varētu praktiski uzsākt šajā salā, ko no visām pusēm apskalo Daugava, veidot dārzu, kur tuvinieki, draugi varētu stādīt augļu kokus par piemiņu izsūtītajiem, okupantu iznīcinātajiem cilvēkiem. Ir jau izdarīts liels darbs, šo svēto ideju realizējot. Ir uzcelts skaists amfi teātris ābeļu alejas galā, izveidots ceļš apkārt salai, uzsākta laivu piestātnes izbūve , iestādīti daudzi kociņi. Tā ir svētvieta, kur cilvēki piemin komunisma upurus un smeļas spēkus dzīvei. Tiešraides laikā uz salas pie Kokneses pilsdrupām dziedāja kori vairāku diriģentu vadībā.Tika izdziedātas skaistākās un patriotiskākās dziesmas. Solo dziedāja Ieva Akurātere un Renārs Kaupers. Visu laiku TV skatītāji pa tālruni 90006483 varēja ziedot Likteņdārza fondam. Viens zvans- viens lats. TV ekrāna stūrī visu laiku mainījās skaitļi, jo visu laiku cilvēki ziedoja. Četru stundu laikā tika ziedoti vairāk nekā 29 000 latu. Pērn bija saziedoti 5 200 latu. Ziedot var ne tikai pa tālruni, bet arī iegādājoties ziedojumu zīmes 5 un 10 latu vērtībā . Ziedotāji ir arī uzņēmumi , kas palīdz ar materiāliem, tehniku, darba spēku . Tā ir tautas svētvieta un tāda ir tautas attieksme pret to. Ar uzticību Latvijai, brīvībai, neatkarībai mēs uzvarēsim.
Atis Skalbergs
Atis Skalbergs
Kremļa miljoni Latvijas promaskaviskajām partijām
http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/351336-kremla_miljoni_latvijas_promaskaviskajam_partijam
Toms Ostrovskis, TVNET, 2010. g. 25. oktobrī
Franču laikraksta "Le Monde"* 2.oktobra izdevumā publicētais žurnālista Piotra Smolara raksts "Pretizlūkošana atmasko Krievijas ietekmes līdzekļus" radījis trīsas promaskaviskās partijas "Saskaņas centrs" aprindās. Žurnālists atsaucās uz viņa rīcībā nonākušiem kāda Latvijas pretizlūkošanas dienesta slepeniem ziņojumiem par politisko partiju SC un PCTLV saiknēm ar Krievijas valdību.
Publikācijas atskaņas Latvijā
4.oktobrī Saeimas "Saskaņas centra" frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs nosūtīja vēstuli Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktoram Jānim Kažociņam, kurā sūdzas par Francijas laikrakstā "Le Monde" publicēto rakstu "Pretizlūkošana atmasko Krievijas ietekmes līdzekļus", norādot, ka "no minētās publikācijas nepārprotami izriet, ka ir apdraudēta Latvijas kā valsts neatkarība, un tajā ietvertie fakti skar ne tikai katru Latvijas politiķi, bet arī katru mūsu valsts iedzīvotāju," satraucies bija Urbanoviča kungs.
Savukārt 19.oktobrī partijas "Pilsoniskā savienība" (PS) priekšsēdētājs Ģirts Valdis Kristovskis arī esot nosūtījis vēstuli SAB ar lūgumu pārbaudīt Francijas laikrakstā "Le Monde" 2.oktobrī publicēto apgalvojumu, ka Eiroparlamenta vēlēšanās "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) un "Saskaņas centrs" (SC) tika finansēti no Krievijas.
SAB informāciju varētu būt nodevis KNAB un augstākajām valsts amatpersonām
SAB atbildes vēstulē Jānim Urbanovičam norādīja, ka politisko partiju finansējuma likumības uzraudzība ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja kompetence (KNAB). Gadījumos, kad izlūkošanas un pretizlūkošanas darba ietvaros SAB rīcībā nonāk informācija, kas skar citas valsts drošības iestādes vai tiesībsargājošās iestādes kompetenci, tā nekavējoties ir tikusi nodota attiecīgajai iestādei.
Vienlaikus vēstulē norādīts, ka priekšvēlēšanu laikā SAB rūpīgi sekoja ārvalstu specdienestu aktivitātēm Latvijā. Tāpat kā līdz šim, SAB informācija par iespējamiem nacionālās drošības apdraudējumiem tika regulāri nodota valsts augstākajām amatpersonām - Saeimas Nacionālās drošības komisijai, Ministru kabinetam un Nacionālajai drošības padomei, kuras vadītājs ir Valsts prezidents.
Franču laikraksta "Le Monde" minētās publikācijas tulkojums:
Raksts: "Le contre-espionnage dénonce les moyens de l'influence russe"
Autors: Piotr Smolar
"Latvijas pretizlūkošanas dienests ir nopietni norūpējies par Krievijas pieaugošo ietekmi Latvijā, slepeni finansējot promaskaviskās partijas un veicinot separātiskas tendences reģionos. Laikraksta “Le Monde” rīcībā nonākuši kāda Latvijas pretizlūkošanas dienesta slepeni ziņojumi par politisko partiju SC un PCTLV saiknēm ar Krievijas valdību. "Le Monde" atklāj, ka dienesta ziņojumi ir drūmi.
Lai arī oficiālā Maskava turpina atbalstīt krievus Latvijā ar mazāku pompu, tomēr pietiekoši efektīvi. Krievijas vēstniecība veicina separātiskas tendences Latvijas austrumu reģionā Latgalē, "attīstot sociālo un ekonomisko vidi" un "finansējot kultūras projektus un krieviski runājošu skolotāju apmaiņas programmas". Šādas aktivitātes it kā neliecina neko ļaunu. Tomēr viens no šo darbību arhitektiem bija GRU (Krievijas militārā pretizlūkošanas pārvalde jeb Главное Разведывательное Управление) pārstāvis Aleksandrs Hapilovs1. Līdz pat 2009.gada martam, kad viņš bija spiests pamest Latviju, Hapilova amats Krievijas vēstniecībā saucās “padomnieks”.
Krievija veicina un atbalsta tādu kā Trojas zirgu Latvijā, maldinot ekonomiskās krīzes nomocīto sabiedrības daļu. Slēptais mērķis esot Latvijā radīt VDK republiku, līdzīgu tai, kas jau pastāv Krievijā. Šim darbam norīkoti desmits Krievijas vēstniecības darbinieku, savukārt finansējums nāk no lielajiem uzņēmumiem.
Kremļa 2.2 miljoni eiro promaskaviskajām partijām
Pirms 9. Saeimas vēlēšanām 2005.gadā 2.2 miljoni eiro tika “investēti” promaskavisko Saeimas partiju atbalstam. Saskaņas centra (SC) līderi noliedz jebkādu ārvalstu finansējumu, tomēr norādes eksistē. Jau vēlāk 2009.gada novembrī minētais "Saskaņas centrs" parakstīja sadarbības līgumu ar "Vienoto Krieviju" (Putina partija). Savukārt šā gada 9.septembrī, īsi pirms pēdējām vēlēšanām, SC premjera kandidāts Jānis Urbanovičs bija redzēts pusdienojam restorānā kopā ar Krievijas vēstnieku Latvijā Vešņakovu un kādu Mihailu Margelovu (Krievijas parlamenta augšpalātas Federācijas padomes ārlietu komisijas priekšsēdētājs).
Savukārt otrai – radikālākai promaskaviskajai partijai PCTLV tika piešķirti 500 000 dolāru pirms 2009.gada pašvaldības un Eiropas Parlamenta vēlēšanām kā “tiešs Krievijas premjera Vladimira Putina atbalsts”. Viens no PCTLV līderes Tatjanas Ždanokas uzdevumiem bija iekustināt krieviski runājošos Eiropā, lai izveidotu "Eiropas krievu savienību".
Abas partijas nedzīvoja gluži saticīgi, jo Krievijas vēstnieks Aleksandrs Vešņakovs pat bija spiests iejaukties, lai atrisinātu SC un PCTLV strīdus. Vēstnieks pirms pēdējām Saeimas vēlēšanām katrai partijai noteicis ietekmes sfēras – "Saskaņas centrs" Rīgā, bet PCTLV aktivitātes var izvērst pārējā valsts daļā."
* "Le Monde" ir viens no ietekmīgākajiem Francijas laikrakstiem un ne reizi vien rakstījis par pēdējā laika norisēm Krievijā un Latvijā gan no politiskā, gan ekonomiskā skatpunkta.
1 - 2008.gada oktobrī Latvijas medijos izskanēja ziņas, ka Aleksandrs Hapilovs esot piedalījes atentāta plānošanā pret Gruzijas pašreizējo prezidentu. Tas noticis laikā, kad no 2000. līdz 2004. gadam Hapilovs strādājis Krievijas vēstniecībā Tbilisi. Viņš esot vervējis algotņus atentāta veikšanai. Taču pats atentāts neesot izdevies, jo noalgotie slepkavas esot iekļuvuši avārijā. Krievijas vēstniecība Rīgā kategoriski noliedza šo informāciju. Savukārt Rīgā Hapilovs bija atbildīgs par sakariem ar tautiešiem.
Toms Ostrovskis, TVNET, 2010. g. 25. oktobrī
Franču laikraksta "Le Monde"* 2.oktobra izdevumā publicētais žurnālista Piotra Smolara raksts "Pretizlūkošana atmasko Krievijas ietekmes līdzekļus" radījis trīsas promaskaviskās partijas "Saskaņas centrs" aprindās. Žurnālists atsaucās uz viņa rīcībā nonākušiem kāda Latvijas pretizlūkošanas dienesta slepeniem ziņojumiem par politisko partiju SC un PCTLV saiknēm ar Krievijas valdību.
Publikācijas atskaņas Latvijā
4.oktobrī Saeimas "Saskaņas centra" frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs nosūtīja vēstuli Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktoram Jānim Kažociņam, kurā sūdzas par Francijas laikrakstā "Le Monde" publicēto rakstu "Pretizlūkošana atmasko Krievijas ietekmes līdzekļus", norādot, ka "no minētās publikācijas nepārprotami izriet, ka ir apdraudēta Latvijas kā valsts neatkarība, un tajā ietvertie fakti skar ne tikai katru Latvijas politiķi, bet arī katru mūsu valsts iedzīvotāju," satraucies bija Urbanoviča kungs.
Savukārt 19.oktobrī partijas "Pilsoniskā savienība" (PS) priekšsēdētājs Ģirts Valdis Kristovskis arī esot nosūtījis vēstuli SAB ar lūgumu pārbaudīt Francijas laikrakstā "Le Monde" 2.oktobrī publicēto apgalvojumu, ka Eiroparlamenta vēlēšanās "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) un "Saskaņas centrs" (SC) tika finansēti no Krievijas.
SAB informāciju varētu būt nodevis KNAB un augstākajām valsts amatpersonām
SAB atbildes vēstulē Jānim Urbanovičam norādīja, ka politisko partiju finansējuma likumības uzraudzība ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja kompetence (KNAB). Gadījumos, kad izlūkošanas un pretizlūkošanas darba ietvaros SAB rīcībā nonāk informācija, kas skar citas valsts drošības iestādes vai tiesībsargājošās iestādes kompetenci, tā nekavējoties ir tikusi nodota attiecīgajai iestādei.
Vienlaikus vēstulē norādīts, ka priekšvēlēšanu laikā SAB rūpīgi sekoja ārvalstu specdienestu aktivitātēm Latvijā. Tāpat kā līdz šim, SAB informācija par iespējamiem nacionālās drošības apdraudējumiem tika regulāri nodota valsts augstākajām amatpersonām - Saeimas Nacionālās drošības komisijai, Ministru kabinetam un Nacionālajai drošības padomei, kuras vadītājs ir Valsts prezidents.
Franču laikraksta "Le Monde" minētās publikācijas tulkojums:
Raksts: "Le contre-espionnage dénonce les moyens de l'influence russe"
Autors: Piotr Smolar
"Latvijas pretizlūkošanas dienests ir nopietni norūpējies par Krievijas pieaugošo ietekmi Latvijā, slepeni finansējot promaskaviskās partijas un veicinot separātiskas tendences reģionos. Laikraksta “Le Monde” rīcībā nonākuši kāda Latvijas pretizlūkošanas dienesta slepeni ziņojumi par politisko partiju SC un PCTLV saiknēm ar Krievijas valdību. "Le Monde" atklāj, ka dienesta ziņojumi ir drūmi.
Lai arī oficiālā Maskava turpina atbalstīt krievus Latvijā ar mazāku pompu, tomēr pietiekoši efektīvi. Krievijas vēstniecība veicina separātiskas tendences Latvijas austrumu reģionā Latgalē, "attīstot sociālo un ekonomisko vidi" un "finansējot kultūras projektus un krieviski runājošu skolotāju apmaiņas programmas". Šādas aktivitātes it kā neliecina neko ļaunu. Tomēr viens no šo darbību arhitektiem bija GRU (Krievijas militārā pretizlūkošanas pārvalde jeb Главное Разведывательное Управление) pārstāvis Aleksandrs Hapilovs1. Līdz pat 2009.gada martam, kad viņš bija spiests pamest Latviju, Hapilova amats Krievijas vēstniecībā saucās “padomnieks”.
Krievija veicina un atbalsta tādu kā Trojas zirgu Latvijā, maldinot ekonomiskās krīzes nomocīto sabiedrības daļu. Slēptais mērķis esot Latvijā radīt VDK republiku, līdzīgu tai, kas jau pastāv Krievijā. Šim darbam norīkoti desmits Krievijas vēstniecības darbinieku, savukārt finansējums nāk no lielajiem uzņēmumiem.
Kremļa 2.2 miljoni eiro promaskaviskajām partijām
Pirms 9. Saeimas vēlēšanām 2005.gadā 2.2 miljoni eiro tika “investēti” promaskavisko Saeimas partiju atbalstam. Saskaņas centra (SC) līderi noliedz jebkādu ārvalstu finansējumu, tomēr norādes eksistē. Jau vēlāk 2009.gada novembrī minētais "Saskaņas centrs" parakstīja sadarbības līgumu ar "Vienoto Krieviju" (Putina partija). Savukārt šā gada 9.septembrī, īsi pirms pēdējām vēlēšanām, SC premjera kandidāts Jānis Urbanovičs bija redzēts pusdienojam restorānā kopā ar Krievijas vēstnieku Latvijā Vešņakovu un kādu Mihailu Margelovu (Krievijas parlamenta augšpalātas Federācijas padomes ārlietu komisijas priekšsēdētājs).
Savukārt otrai – radikālākai promaskaviskajai partijai PCTLV tika piešķirti 500 000 dolāru pirms 2009.gada pašvaldības un Eiropas Parlamenta vēlēšanām kā “tiešs Krievijas premjera Vladimira Putina atbalsts”. Viens no PCTLV līderes Tatjanas Ždanokas uzdevumiem bija iekustināt krieviski runājošos Eiropā, lai izveidotu "Eiropas krievu savienību".
Abas partijas nedzīvoja gluži saticīgi, jo Krievijas vēstnieks Aleksandrs Vešņakovs pat bija spiests iejaukties, lai atrisinātu SC un PCTLV strīdus. Vēstnieks pirms pēdējām Saeimas vēlēšanām katrai partijai noteicis ietekmes sfēras – "Saskaņas centrs" Rīgā, bet PCTLV aktivitātes var izvērst pārējā valsts daļā."
* "Le Monde" ir viens no ietekmīgākajiem Francijas laikrakstiem un ne reizi vien rakstījis par pēdējā laika norisēm Krievijā un Latvijā gan no politiskā, gan ekonomiskā skatpunkta.
1 - 2008.gada oktobrī Latvijas medijos izskanēja ziņas, ka Aleksandrs Hapilovs esot piedalījes atentāta plānošanā pret Gruzijas pašreizējo prezidentu. Tas noticis laikā, kad no 2000. līdz 2004. gadam Hapilovs strādājis Krievijas vēstniecībā Tbilisi. Viņš esot vervējis algotņus atentāta veikšanai. Taču pats atentāts neesot izdevies, jo noalgotie slepkavas esot iekļuvuši avārijā. Krievijas vēstniecība Rīgā kategoriski noliedza šo informāciju. Savukārt Rīgā Hapilovs bija atbildīgs par sakariem ar tautiešiem.
Bez nacionālās pašapziņas
Maskavas propoganda latviešu patriotus no’’ Visu Latvijai !’’ nosauca par fašistiem un neonacistiem. Un šo leksiku sāka lietot daži mūsu žurnālisti, politiķi, pat universitātes profesors. Radio raidījuma ‘’ Krustpunktā’’ komentētājs teica: ‘’Viņi, protams, nav nekādi fašisti, bet arī Rietumos raksta, ka Latvijas parlamentā ievēlēti radikāļi’’. Tieši to Kremļa propagandai vajag. Dezinformācija darbojas.
No Krievijas nāk mājiens – ja Latvijas valdošajā koalīcijā tiktu iekļauti nevēlami spēki, Zatlera vizīte varētu nenotikt. Tā ar krievu mediju starpniecību tika sūtīts signāls iejaukties. Valdis Zatlers publiski skaidri pateica, ka šo jautājumu Latvija izlems pati bez citu iejaukšanās. Valsts prezidenta cienīgi vārdi. Kremļa ietekmes aģenti cenšas iebaidīt. Baiļu devas tiek palaistas katru nedēļu. Viņi strādā. Mūsu un citu valstu mediji tās izplata tālāk. Ja informācijas atlase notiek bez nacionālas pašapziņas, tad mēs sevi pazemojam.
Kremlis vēlas, lai mēs būtu, bailīgi, gļēvi, gatavi piekāpties, izpatikt. Atceramies, kādas muļķības pastrādātas baumu ietekmē ? Vienu gadu dienu pirms 16.marta Rīgā Brīvības pieminekli apjoza ar metāla režģi, lai tur neliktu ziedus. Ko mēs ieguvām? Ko varējām pazaudēt? Neko. Kāds pabaidīja un kāds stulbenis deva rīkojumu. Tas ir ļoti pazemojoši, ja tā var iebaidīt. Šis process turpinās , jo gļēvulība, sulainiskums, nodevība netiek nosodīta. Tautā dzīvas ir vergu dvēseles. Daudziem latviešu politiķiem, ministriem, deputātiem nav nacionālas pašcieņas. Vai nevajadzētu skolās no 4. klases ieviest speckursu’’ Kā latvietim atbrīvoties no vergu dvēseles?’’ Par to ir jādomā laikus.
Padomju spiegs Viktors Suvorovs, kas paprasīja politisku patvērumu Anglijā, savā grāmatā AKVĀRIJS, kas iznākusi latviešu, angļu, krievu valodās raksta, ka izlūkdienesta pārvaldē darbojas liela grupa speciālistu, kas izgudro un izplata dezinformāciju. Tas vienmēr jāatceras! Un jākopj sevī nacionālā pašapziņa!
Atis Skalbergs
No Krievijas nāk mājiens – ja Latvijas valdošajā koalīcijā tiktu iekļauti nevēlami spēki, Zatlera vizīte varētu nenotikt. Tā ar krievu mediju starpniecību tika sūtīts signāls iejaukties. Valdis Zatlers publiski skaidri pateica, ka šo jautājumu Latvija izlems pati bez citu iejaukšanās. Valsts prezidenta cienīgi vārdi. Kremļa ietekmes aģenti cenšas iebaidīt. Baiļu devas tiek palaistas katru nedēļu. Viņi strādā. Mūsu un citu valstu mediji tās izplata tālāk. Ja informācijas atlase notiek bez nacionālas pašapziņas, tad mēs sevi pazemojam.
Kremlis vēlas, lai mēs būtu, bailīgi, gļēvi, gatavi piekāpties, izpatikt. Atceramies, kādas muļķības pastrādātas baumu ietekmē ? Vienu gadu dienu pirms 16.marta Rīgā Brīvības pieminekli apjoza ar metāla režģi, lai tur neliktu ziedus. Ko mēs ieguvām? Ko varējām pazaudēt? Neko. Kāds pabaidīja un kāds stulbenis deva rīkojumu. Tas ir ļoti pazemojoši, ja tā var iebaidīt. Šis process turpinās , jo gļēvulība, sulainiskums, nodevība netiek nosodīta. Tautā dzīvas ir vergu dvēseles. Daudziem latviešu politiķiem, ministriem, deputātiem nav nacionālas pašcieņas. Vai nevajadzētu skolās no 4. klases ieviest speckursu’’ Kā latvietim atbrīvoties no vergu dvēseles?’’ Par to ir jādomā laikus.
Padomju spiegs Viktors Suvorovs, kas paprasīja politisku patvērumu Anglijā, savā grāmatā AKVĀRIJS, kas iznākusi latviešu, angļu, krievu valodās raksta, ka izlūkdienesta pārvaldē darbojas liela grupa speciālistu, kas izgudro un izplata dezinformāciju. Tas vienmēr jāatceras! Un jākopj sevī nacionālā pašapziņa!
Atis Skalbergs
Ietekmes aģenti
Arvien biežāk nākas dzirdēt informāciju, kas nav nekur publicēta, nav zināms , kas to teicis, tikai tā ir lielā slepenībā uzzināta, ir ļoti svarīga. Ir tādi ‘’ ietekmes aģenti’’, baumu izplatītāji, kas paliek nezināmi, uz tiem nedrīkst atsaukties. Tici vai netici, bet izklausās negaidīti gudri, ja lieto šādu informāciju. Par to ir rakstīts ļoti maz . Šīs baumas tiek izplatītas ļoti mērķtiecīgi un to izplatītāji ir naidīgu specdienestu darbinieki. Šādu informāciju izplata, lai ietekmētu nozīmīgas politiskas personas uzskatus. Tā ir kā palīdzība, draudzīga konsultācija. 2010.g.14.okt.rītā radio ziņās bija teikts, ka ASV prezidents Obama piezvanījis mūsu premjeram Dombrovskim un ieteicis koalīcijā ņemt Saskaņas Centru. Tas, ka bijis šāds zvans, ir rakstīts tās pašas dienas Latvijas Avīzē, bet nekas nav minēts par SC Ietekme izdarīta. Kas var pārbaudīt, vai tā ir patiesība?
Uz šīm vēlēšanām Rīgā bija ieradies ārsts no ASV Aivars Slucis. Viņš piekrita intervijai.
- Kā Jūs vērtējat šādas ziņas?
- A.S.- Tas, ka bijusi telefonsaruna, es ticu, bet pilnīgi noraidu ieteikumu par ņemšanu koalīcijā. Tā ir iejaukšanās otras valsts iekšējās lietās un to lieliski apzinās prezidents . Viņš nevar zināt, kas ir SC . Te kāds pielicis savu roku .Jāvērtē, kam tas izdevīgi? Vainīgo atrast ir ļoti grūti.
- 15. Okt. TV bija raidījums’’ Kas notiek Latvijā?’’ Kā Jūs to vērtējat?
- A. S. –Kā dīvainu. Tur bija pulcināti dažādi cilvēki, kas visādi kritizēja ‘’ Visu Latvijai! ‘’ Vienīgi Vītola fonda vadītājs aizstāvēja viņus. Nils Muižnieks, kas atbraucis no ASV un pazīstams ar saviem kreisajiem uzskatiem, bija vis agresīvākais. Viņš runāja kā Kremļa uzticības persona. Bet no turienes nāk apzīmējumi neofašisti un neonacisti. Tas ir tāds paņēmiens, lai iebaidītu, lai ietekmētu. Tajā diezgan nesakarīgajā raidījumā universitātes profesors Ījabs arī neko gudru nepateica. Bija radīts iespaids , ka parlamentā ievēlēti bīstami jauni cilvēki. Pašlaik latviešiem naidīgi spēki orientē valsti Austrumu virzienā . Atbrauc VĀCIJAS kanclere Merkele un lūdz mūs būt draudzīgiem pret Krieviju. Tas vienkārši ir smieklīgi.
- Kā vērtējat SC?
- -A.S.-Tā ir legalizēta piektā kolona, kas kalpo Kremlim , noliedz okupāciju , izvešanas un citus padomju laika noziegumus, meklē sadursmes, gatavo provokācijas, cenšas mūs sanaidot ar NATO. Viņus vada režisori Kremlī. To interesēs ir, lai te būtu nesaskaņas, lai valsts būtu ekonomiski un politiski novājināta. Notiek viltīga spēle, kurā viņi grib spēlēt cietējus. Viņi cerēja uzvarēt, bet zaudēja. Tagad ārdās. Ietekmes aģenti var darboties līdz zināmai robežai, var radīt sajukumu, bet nevar uzvarēt.
Atis Skalbergs
Uz šīm vēlēšanām Rīgā bija ieradies ārsts no ASV Aivars Slucis. Viņš piekrita intervijai.
- Kā Jūs vērtējat šādas ziņas?
- A.S.- Tas, ka bijusi telefonsaruna, es ticu, bet pilnīgi noraidu ieteikumu par ņemšanu koalīcijā. Tā ir iejaukšanās otras valsts iekšējās lietās un to lieliski apzinās prezidents . Viņš nevar zināt, kas ir SC . Te kāds pielicis savu roku .Jāvērtē, kam tas izdevīgi? Vainīgo atrast ir ļoti grūti.
- 15. Okt. TV bija raidījums’’ Kas notiek Latvijā?’’ Kā Jūs to vērtējat?
- A. S. –Kā dīvainu. Tur bija pulcināti dažādi cilvēki, kas visādi kritizēja ‘’ Visu Latvijai! ‘’ Vienīgi Vītola fonda vadītājs aizstāvēja viņus. Nils Muižnieks, kas atbraucis no ASV un pazīstams ar saviem kreisajiem uzskatiem, bija vis agresīvākais. Viņš runāja kā Kremļa uzticības persona. Bet no turienes nāk apzīmējumi neofašisti un neonacisti. Tas ir tāds paņēmiens, lai iebaidītu, lai ietekmētu. Tajā diezgan nesakarīgajā raidījumā universitātes profesors Ījabs arī neko gudru nepateica. Bija radīts iespaids , ka parlamentā ievēlēti bīstami jauni cilvēki. Pašlaik latviešiem naidīgi spēki orientē valsti Austrumu virzienā . Atbrauc VĀCIJAS kanclere Merkele un lūdz mūs būt draudzīgiem pret Krieviju. Tas vienkārši ir smieklīgi.
- Kā vērtējat SC?
- -A.S.-Tā ir legalizēta piektā kolona, kas kalpo Kremlim , noliedz okupāciju , izvešanas un citus padomju laika noziegumus, meklē sadursmes, gatavo provokācijas, cenšas mūs sanaidot ar NATO. Viņus vada režisori Kremlī. To interesēs ir, lai te būtu nesaskaņas, lai valsts būtu ekonomiski un politiski novājināta. Notiek viltīga spēle, kurā viņi grib spēlēt cietējus. Viņi cerēja uzvarēt, bet zaudēja. Tagad ārdās. Ietekmes aģenti var darboties līdz zināmai robežai, var radīt sajukumu, bet nevar uzvarēt.
Atis Skalbergs
KNAB atbild
2010.g.3.aprīlī Toronto iznākošā avīze ’Latvija Amerikā' iespieda rakstu ’Latvijas izlaupīšana turpinās" ,kurā stāstīts par Radio ģenerāldirektoru Dzintri Kolātu, kurš piecu gadu laikā sev bija piešķīris 49.000 latu prēmijās. Raksta autors Atis Skalbergs lūdza Valsts Kontroli izvērtēt šo rīcību. Saņēmu atbildi, ka pieņemts lēmums par kriminālprocesa Nr . 12812001609 uzsākšanu un ka kriminālprocess nosūtīts KNAB.
Pagāja seši mēneši un atbildes nekādas. Rakstīju KNAB un jautāju, kad būs atbilde. Rodas iespaids, ka šī iestāde nestrādā, bet imitē darbu. Teicu, ka mans raksts publicēts avīzē, bijis izlasāms internetā, ka par to komentāros izteikušies 87 lasītāji, ka viņi interesējas, kā beigusies šī lieta.
2010. g. 13. okt. saņēmu KNAB vēstuli, ko parakstījis K. Ragže, ka ’kriminālprocesā esošie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums’.
Tā strādā šī iestāde. Taisnību noskaidrot ir ļoti grūti.
Atis Skalbergs
Pagāja seši mēneši un atbildes nekādas. Rakstīju KNAB un jautāju, kad būs atbilde. Rodas iespaids, ka šī iestāde nestrādā, bet imitē darbu. Teicu, ka mans raksts publicēts avīzē, bijis izlasāms internetā, ka par to komentāros izteikušies 87 lasītāji, ka viņi interesējas, kā beigusies šī lieta.
2010. g. 13. okt. saņēmu KNAB vēstuli, ko parakstījis K. Ragže, ka ’kriminālprocesā esošie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums’.
Tā strādā šī iestāde. Taisnību noskaidrot ir ļoti grūti.
Atis Skalbergs
Čigāne savulaik pieķerta kontrabandas ievešanā
http://zinas.nra.lv/latvija/34170-10-saeimas-deputate-l-cigane-savulaik-piekerta-kontrabandas-ievesana.htm
Nākamajā Saeimas sasaukumā no "Vienotības" saraksta ievēlētā Lolita Čigāne, kura savulaik aktīvi cīnijusies ar nelikumību apkarošanu, pati 2007. gadā aizturēta Rīgas lidostā, jo iekritusi par kontrabandas ievešanu.
2007. gadā L. Čigāne ir administratīvi sodīta par neatļautu preču ievešanu Latvijā.
Viņa gribējusi ievest Latvijā no Turcijas (kas nav ES dalībvalsts pagaidām, tāpēc jāmaksā muita) ievest šādus kontrabandas priekšmetus: 54 lakatus, septiņas somas, 95 somu aksesuārus, 3 pildspalvas, 15 bižutērijas priekšmetus, 100 papīra maisus, 2 guaškrāsas, 1 etiķeti un 20 dāvanu maisiņus. Preču kopējā vērtība bijusi 498,50 eiro jeb 350 lati.
Čigāne gatava nolikt deputātes mandātu
http://www.apollo.lv/portal/news/articles/218912?ref=theme
No apvienības «Vienotība» saraksta parlamentā ievēlētā Lolita Čigāne (PS) norāda, ka nav atkarīga no deputātes amata un vajadzības gadījumā ir gatava nolikt mandātu. Jāatgādina, ka ceturtdien medijos parādījās informācija, ka savulaik Čigāne izdarījusi administratīvo pārkāpumu, ievedot Latvijā nedeklarētas preces no Turcijas 350 latu vērtībā.
Sarunā ar portālu «pietiek.com» Čigāne atzīst, ka savulaik administratīvi sodīta, kad 2007.gada 29.novembrī no Turcijas ievedusi preces, kuras nav deklarējusi.
Ja sabiedrība uzskatīšot, ka šis gadījums var ietekmēt viņas kā Saeimas deputātes darbu, Čigāne ir gatava no mandāta atteikties.
«Situācija ir tāda, ka man to vēlēto amatu nevajag tādā ziņā, ka es neesmu atkarīga no šī amata. Būtībā ir tā, ka, iespējams, šobrīd es būtu personīgi daudz laimīgāka, ja man šī amata vispār nebūtu. Tāpēc, ja sabiedrībai ir pamatotas bažas par to, ka šis var mani novest kaut kādā atkarības situācijā, tāpat kā ātruma pārsniegšana uz Jūrmalas ceļa, es patiešām esmu gatava nolikt to mandātu. Šis ir tāds kompromata materiāls, tāds riktīgs kompromata materiāls, bet es domāju, ka tas nav tāds materiāls, kas parāda manu atkarību,» «pietiek.com» sacījusi Čigāne.
Čigāne sacījusi, ka par pārkāpumu samaksājusi soda naudu un lieta izbeigta.
Portāls norāda, ka, iespējams, šī lieta atklātībā nodota, jo viņa deklarējusi savu pozīciju, ka deputātes mandāts jānoliek partijas «Jaunais laiks» pārstāvei Silvai Bendrātei, kura savulaik aizņēmusies naudu no Ventspils mēra Aivara Lemberga uzņēmuma kapitāldaļu iegādei, taču šo faktu rūpīgi slēpusi.
Nākamajā Saeimas sasaukumā no "Vienotības" saraksta ievēlētā Lolita Čigāne, kura savulaik aktīvi cīnijusies ar nelikumību apkarošanu, pati 2007. gadā aizturēta Rīgas lidostā, jo iekritusi par kontrabandas ievešanu.
2007. gadā L. Čigāne ir administratīvi sodīta par neatļautu preču ievešanu Latvijā.
Viņa gribējusi ievest Latvijā no Turcijas (kas nav ES dalībvalsts pagaidām, tāpēc jāmaksā muita) ievest šādus kontrabandas priekšmetus: 54 lakatus, septiņas somas, 95 somu aksesuārus, 3 pildspalvas, 15 bižutērijas priekšmetus, 100 papīra maisus, 2 guaškrāsas, 1 etiķeti un 20 dāvanu maisiņus. Preču kopējā vērtība bijusi 498,50 eiro jeb 350 lati.
Čigāne gatava nolikt deputātes mandātu
http://www.apollo.lv/portal/news/articles/218912?ref=theme
No apvienības «Vienotība» saraksta parlamentā ievēlētā Lolita Čigāne (PS) norāda, ka nav atkarīga no deputātes amata un vajadzības gadījumā ir gatava nolikt mandātu. Jāatgādina, ka ceturtdien medijos parādījās informācija, ka savulaik Čigāne izdarījusi administratīvo pārkāpumu, ievedot Latvijā nedeklarētas preces no Turcijas 350 latu vērtībā.
Sarunā ar portālu «pietiek.com» Čigāne atzīst, ka savulaik administratīvi sodīta, kad 2007.gada 29.novembrī no Turcijas ievedusi preces, kuras nav deklarējusi.
Ja sabiedrība uzskatīšot, ka šis gadījums var ietekmēt viņas kā Saeimas deputātes darbu, Čigāne ir gatava no mandāta atteikties.
«Situācija ir tāda, ka man to vēlēto amatu nevajag tādā ziņā, ka es neesmu atkarīga no šī amata. Būtībā ir tā, ka, iespējams, šobrīd es būtu personīgi daudz laimīgāka, ja man šī amata vispār nebūtu. Tāpēc, ja sabiedrībai ir pamatotas bažas par to, ka šis var mani novest kaut kādā atkarības situācijā, tāpat kā ātruma pārsniegšana uz Jūrmalas ceļa, es patiešām esmu gatava nolikt to mandātu. Šis ir tāds kompromata materiāls, tāds riktīgs kompromata materiāls, bet es domāju, ka tas nav tāds materiāls, kas parāda manu atkarību,» «pietiek.com» sacījusi Čigāne.
Čigāne sacījusi, ka par pārkāpumu samaksājusi soda naudu un lieta izbeigta.
Portāls norāda, ka, iespējams, šī lieta atklātībā nodota, jo viņa deklarējusi savu pozīciju, ka deputātes mandāts jānoliek partijas «Jaunais laiks» pārstāvei Silvai Bendrātei, kura savulaik aizņēmusies naudu no Ventspils mēra Aivara Lemberga uzņēmuma kapitāldaļu iegādei, taču šo faktu rūpīgi slēpusi.
"Delna": Bendrātei jānoliek 9. un 10.Saeimas deputāta mandāts
http://www.ir.lv/2010/10/26/dombrovskis-bendrate-bauda-pilnu-kolegu-uzticibu
10.Saeimā ievēlētā deputāte Silva Bendrāte no “Vienotības” baudot pilnu kolēģu uzticību, otrdienas rītā Latvijas Televīzijā apliecināja premjers Valdis Dombrovskis (“Vienotība”). Kā ziņo BNS, atsaucoties uz interviju ar premjeru raidījumā "Labrīt, Latvija", Dombrovska izteikumi liecinājuši, ka partija neplāno prasīt viņai nolikt deputāta mandātu. Savukārt "Sabiedrība par atklātību "Delna"" uzskata, ka Bendrātei ir jānoliek gan 9., gan 10.Saeimas deputātes mandāts.
"Redziet, te situācija ir sekojoša, te runa ir par '90.gadu vidū notikušu komercdarbību. Un atbilstoši pašas Bendrātes kundzes sniegtajai informācijai, šis trasta līgums, vai kas tur tas ir bijis, sen ir lauzts. Un "Vienotības" kolēģi, kas ar Silvu Bendrāti strādājuši, tai skaitā arī es, varu pateikt, ka viņa bauda pilnu kolēģu uzticību. Un nekādu pazīmju, ka viņa varētu mēģināt virzīt kaut kādas intereses astoņu gadu darbā nav bijis," teica Dombrovskis.
Viņa vērtējumā ”ironiski varētu teikt, ka ir sācies kaut kāds kompromatu pat ne karš, bet tāds kariņš”. Dombrovskis intervijā paudis neizpratni, ka par šīs informācijas publiskošanas mērķi, jo parasti šāda veida aktivitātes notiekot pirms vēlēšanām, nevis divas nedēļas pēc, kā tas bijis šoreiz.
Sabiedrība par atklātību “Delna” uzskata, ka Bendrāte “ir smagi pievīlusi savu velētāju uzticību” un atklātībā nākusī informācija ir pamats gan 9., gan arī 10.Saeimas deputāta mandāta nolikšanai. “Ir jāsaprot, ka Jūsu slepenā saistība ar Lembergu faktiski liek apšaubīt Jūsu parlamentārās darbības godprātību astoņu gadu garumā,” teikts vēstulē deputātei.“Delna” aicina Bendrāti doties pie saviem vēlētājiem un uzklausīt viņu domas par notikušo un savu turpmāko vietu politikā.
“Delna” arī norāda, ka atklātībā nākušais līgums rada jautājumus par vairākiem aizklātiem balsojumiem Saeimā, kuros pretēji solītajam netika apstiprinātas amatpersonas, kuras strādājušas korupcijas apkarošanā, piemēram, balsojums par Jutu Strīķi 2003.gadā KNAB vadītāja amatam, vai balsojums par ģenerālprokuroru Jāni Maizīti 2010.gada maijā.
“Vienotības” Ētikas komisijas vadītājs Ina Druviete Ir.lv sacīja, ka tā ir “Jaunā laika” Ētikas komisijas lieta, “pagaidām tā ir zemāka līmeņa komisijas lieta”. Taču, “izvērtējot tīri cilvēciski” Druviete noraidīja iespēju, ka Bendrāte varētu pildīt pasūtījumu, par viņas godaprātu viņai šaubu neesot. Savukārt “Jaunā laika” Ētikas komisijas vadītājs Guntis Bērziņš teica, ka pagaidām nav plānots šo situāciju vērtēt, jo “to nav prasījusi valde”. Viņam tā nešķietot akūta lieta. “Vispirms Ētikas komisijai būtu jāvienojas, vai tas būtu jautājums, ko mums vajadzētu skatīt.”
Jau ziņots, ka portāls “Pietiek.com” publicējis trasta līgumu starp Ventspils mēru Aivaru Lembergu un tolaik Silvu Ērmani. Lembergs viņai piešķīris tiesības par viņa naudu iegādāties kapitāldaļas SIA "Kurzemes radio". Šis fakts nav parādījies Bendrātes ikgadējā deklarācijā. Portāls ir vērsies tiesībsargājošajās iestādēs.
TV3 raidījums “Nekā personīga” svētdien ziņoja, ka “Vienotībā” tomēr ir biedri, kas uzskata, ka Bendrāte nedrīkst vairs palikt partijā. Jaunievēlētā deputāte Lolita Čigāne (PS) teica, ka viņa šādā situācijā mandātu noliktu.
“Es noteikti noliktu mandātu, ja es būtu nonākusi tādā situācijā, kad es vai nu nejauši vai būtu aizmirsusi par to, ka man ir bijušas šādas parādsaistības un turklāt vēl nesaprastu, kā šīs parādsaistības attiecas uz manu uzticamību un arī uz partijas uzticamību kopumā. Nu, šī diemžēl būs prizma, kā uz viņas balsojumiem un arī kopumā uz "Vienotības" balsojumiem skatīsies cilvēki. Tas vienkārši neaizmirsīsies,” sacīja Čigāne, kura iepriekš bijusi arī "Sabiedrības par atklātību - “Delna"” padomes priekšsēdētāja.
Tomēr Čigāne “Nekā personīga” neko nesacīja, ka varētu iniciēt šo jautājumu apvienībā izskatīt.
10.Saeimā ievēlētā deputāte Silva Bendrāte no “Vienotības” baudot pilnu kolēģu uzticību, otrdienas rītā Latvijas Televīzijā apliecināja premjers Valdis Dombrovskis (“Vienotība”). Kā ziņo BNS, atsaucoties uz interviju ar premjeru raidījumā "Labrīt, Latvija", Dombrovska izteikumi liecinājuši, ka partija neplāno prasīt viņai nolikt deputāta mandātu. Savukārt "Sabiedrība par atklātību "Delna"" uzskata, ka Bendrātei ir jānoliek gan 9., gan 10.Saeimas deputātes mandāts.
"Redziet, te situācija ir sekojoša, te runa ir par '90.gadu vidū notikušu komercdarbību. Un atbilstoši pašas Bendrātes kundzes sniegtajai informācijai, šis trasta līgums, vai kas tur tas ir bijis, sen ir lauzts. Un "Vienotības" kolēģi, kas ar Silvu Bendrāti strādājuši, tai skaitā arī es, varu pateikt, ka viņa bauda pilnu kolēģu uzticību. Un nekādu pazīmju, ka viņa varētu mēģināt virzīt kaut kādas intereses astoņu gadu darbā nav bijis," teica Dombrovskis.
Viņa vērtējumā ”ironiski varētu teikt, ka ir sācies kaut kāds kompromatu pat ne karš, bet tāds kariņš”. Dombrovskis intervijā paudis neizpratni, ka par šīs informācijas publiskošanas mērķi, jo parasti šāda veida aktivitātes notiekot pirms vēlēšanām, nevis divas nedēļas pēc, kā tas bijis šoreiz.
Sabiedrība par atklātību “Delna” uzskata, ka Bendrāte “ir smagi pievīlusi savu velētāju uzticību” un atklātībā nākusī informācija ir pamats gan 9., gan arī 10.Saeimas deputāta mandāta nolikšanai. “Ir jāsaprot, ka Jūsu slepenā saistība ar Lembergu faktiski liek apšaubīt Jūsu parlamentārās darbības godprātību astoņu gadu garumā,” teikts vēstulē deputātei.“Delna” aicina Bendrāti doties pie saviem vēlētājiem un uzklausīt viņu domas par notikušo un savu turpmāko vietu politikā.
“Delna” arī norāda, ka atklātībā nākušais līgums rada jautājumus par vairākiem aizklātiem balsojumiem Saeimā, kuros pretēji solītajam netika apstiprinātas amatpersonas, kuras strādājušas korupcijas apkarošanā, piemēram, balsojums par Jutu Strīķi 2003.gadā KNAB vadītāja amatam, vai balsojums par ģenerālprokuroru Jāni Maizīti 2010.gada maijā.
“Vienotības” Ētikas komisijas vadītājs Ina Druviete Ir.lv sacīja, ka tā ir “Jaunā laika” Ētikas komisijas lieta, “pagaidām tā ir zemāka līmeņa komisijas lieta”. Taču, “izvērtējot tīri cilvēciski” Druviete noraidīja iespēju, ka Bendrāte varētu pildīt pasūtījumu, par viņas godaprātu viņai šaubu neesot. Savukārt “Jaunā laika” Ētikas komisijas vadītājs Guntis Bērziņš teica, ka pagaidām nav plānots šo situāciju vērtēt, jo “to nav prasījusi valde”. Viņam tā nešķietot akūta lieta. “Vispirms Ētikas komisijai būtu jāvienojas, vai tas būtu jautājums, ko mums vajadzētu skatīt.”
Jau ziņots, ka portāls “Pietiek.com” publicējis trasta līgumu starp Ventspils mēru Aivaru Lembergu un tolaik Silvu Ērmani. Lembergs viņai piešķīris tiesības par viņa naudu iegādāties kapitāldaļas SIA "Kurzemes radio". Šis fakts nav parādījies Bendrātes ikgadējā deklarācijā. Portāls ir vērsies tiesībsargājošajās iestādēs.
TV3 raidījums “Nekā personīga” svētdien ziņoja, ka “Vienotībā” tomēr ir biedri, kas uzskata, ka Bendrāte nedrīkst vairs palikt partijā. Jaunievēlētā deputāte Lolita Čigāne (PS) teica, ka viņa šādā situācijā mandātu noliktu.
“Es noteikti noliktu mandātu, ja es būtu nonākusi tādā situācijā, kad es vai nu nejauši vai būtu aizmirsusi par to, ka man ir bijušas šādas parādsaistības un turklāt vēl nesaprastu, kā šīs parādsaistības attiecas uz manu uzticamību un arī uz partijas uzticamību kopumā. Nu, šī diemžēl būs prizma, kā uz viņas balsojumiem un arī kopumā uz "Vienotības" balsojumiem skatīsies cilvēki. Tas vienkārši neaizmirsīsies,” sacīja Čigāne, kura iepriekš bijusi arī "Sabiedrības par atklātību - “Delna"” padomes priekšsēdētāja.
Tomēr Čigāne “Nekā personīga” neko nesacīja, ka varētu iniciēt šo jautājumu apvienībā izskatīt.
Kāpēc Saskaņas centrs nekad neatzīs okupāciju?
http://zinas.nra.lv/viedokli/elita-veidemane/33827-kapec-saskanas-centrs-nekad-neatzis-okupaciju.htm
Elita Veidemane, Sestdiena, 23.oktobris
"Kārlis Ulmanis bija visīstākais kolaborants. Tikai tagad viņš uztaisīts par varoni," teic viens no Saskaņas centra (SC) līderiem Sergejs Dolgopolovs, kad runājam par SC kategorisko nevēlēšanos atzīt Latvijas okupācijas sākumu 1940. gada 17. jūnijā. Atzīšanas gadījumā nāktos teju pusi no Latvijas iedzīvotājiem vainot kolaborācijā, proti, sadarbībā ar okupācijas, respektīvi, padomju, varu – tā domā Dolgopolova kungs. Lai no tā izvairītos, viņaprāt, jāatsakās no jēdziena "okupācija", tā vietā izmantojot aneksiju vai inkorporāciju, jo "šī situācija nav acīm redzama un līdz galam noskaidrota".
Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC), runājot par 1940. gada notikumiem gan tālrādē, gan avīžu intervijās, tā arī nav atbildējis uz jautājumu, vai partiju apvienība SC ir gatava atzīt Latvijas okupāciju, allaž izmantojot vienu un to pašu izteiku, proti, ka viņš neesot vēsturnieks, lai pateiktu, kas Latvijā notika 1940. gadā. Protams, nav jābūt vēsturniekam, ir jābūt tikai cilvēkam, kas prot lasīt, klausīties un secināt. Vai SC pīlāri tikpat intensīvi mēģinās izvairīties no jautājuma, piemēram, par to, ka savulaik bijis golodomors, ko Ukrainā ar skaidru nolūku izraisīja padomju Krievija? Vai arī no holokausta atzīšanas, sak, mēs zinām, ka ebrejus mocīja, šāva un dedzināja, taču mēs nevaram pateikt, kā to sauc, jo neviens no mums "nav vēsturnieks"? Ak, jā, Dolgopolova kungs atgādina, ka holokausts par tādu tika nosaukts Nirnbergas prāvā, kas notika pēc Otrā pasaules kara, tātad – tā ir patiesība. Bet vai tiešām vajadzīga tiesas prāva, lai šodien atzītu acīm redzamo?
Ja runājam par Latvijas okupācijas jautājumu, no kura kā sātans no pīlādža nūjas bēg SC, jābrīnās, ka tik traki tiek jaukti termini un jēdzieni. Lūk, aneksija un inkorporācija – davai, izmantojam! Bet okupācija – nu, nē, ziniet, tas neiet cauri. Sāksim ar to, ka aneksija un inkorporācija nevar notikt, pirms nav bijusi okupācija. Jo aneksija nozīmē valsts vai tās teritorijas daļas pievienošanu citai valstij, savukārt inkorporācija ir anektētās valsts vai tās daļas iekļaušana okupētājvalsts sastāvā. Dolgopolova kungs gan mēģina atkauties ar to, ka Latvija juridiski piekrita inkorporācijai, taču PSRS viltus gājieni ar Latvijas "brīvprātīgo inkorporēšanos" nenozīmē, ka okupācija nav notikusi. Bet tā jau ir: ja tev pie deniņiem pieliek pistoli un paģēr atdot naudu, apģērbu un pulksteni, tad tu tā arī izdarīsi, bet, lai nesadusmotu laupītāju, kurš, pēc zvērīgā skatiena spriežot, grib tevi arī nomušīt, vēl piedāvāsies kopā ar viņu nofotografēties, lai bildi ieliktu ģimenes albuma goda vietā.
2002. gadā LR ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Eiropas Padomē Strasbūrā Georgs Andrejevs publicē rakstu par iepriekšminēto "nenoskaidroto situāciju". Viņš raksta, ka Eiropas Padomes Konsultatīvā (tagad – Parlamentārā) asambleja savā sēdē 1960. gada 28. septembrī noklausījās un apsprieda ziņotājas dāņu parlamentārietes Marijas Antuanetes fon Lovzovas referātu, kurā precīzi tika sniegtas ziņas par Igauniju, Latviju un Lietuvu laika posmā no 1918. līdz 1960. gadam. 29. septembrī asambleja pieņēma 189. (1960) rezolūciju Par situāciju Baltijas valstīs to piespiedu inkorporācijas Padomju Savienībā divdesmitajā gadadienā. Sakarā ar "divdesmito gadadienu kopš trīs Eiropas valstu – Igaunijas, Latvijas un Lietuvas – militāro okupāciju un viņu vardarbīgo inkorporāciju Padomju Savienībā [asambleja] konstatē, ka šī pretlikumīgā aneksija tika veikta, nedodot tautām iespēju brīvi izteikt savu gribu". Tālāk – plašs teksts par kultūras un valodas nozīmi, par pašnoteikšanās tiesībām un tamlīdzīgi.
Protams, padomju vara slēpa šo dokumentu no Latvijas iedzīvotājiem, jo tas būtu bīstami: parādīt, ka okupācijas faktu jau 1960. gadā nosodīja Eiropas valstu lielākā parlamentārā apvienība, kurā tolaik ietilpa piecpadsmit dalībvalstu. 1963. gadā EP Parlamentārās asamblejas komiteja savā ziņojumā apstrīdēja PSRS tiražēto mītu par "Baltijas valstu leģitīmu attīstības turpināšanos Padomju Savienības sastāvā". Ziņojumā plaši tika analizēta okupētajā Latvijā izvērstā PSRS industrializācijas politika, kas veicināja masveidīgu okupētājvalsts darbaspēka ieplūšanu Latvijā, uzsverot šādas darbības politiskos mērķus. "Daudzi krievu strādnieki ir vai nu labprātīgi apmetušies uz dzīvi Baltijas valstīs, vai piespiedu kārtā pārvietoti uz šo reģionu. Šo politiku Maskava ir veicinājusi ar iepriekšēju nodomu nolūkā rusificēt vietējos iedzīvotājus," teikts dokumentā.
Savukārt 1983. gadā Eiropas Parlaments nosodīja "Padomju Savienības realizēto šo agrāk neatkarīgo un neitrālo valstu [Latvijas, Lietuvas, Igaunijas] okupāciju, kas iesākās 1940. gadā Molotova – Ribentropa pakta rezultātā un kas turpinās patlaban". Pēc Otrā pasaules kara vairāk nekā 50 valstu atzinušas PSRS rīcību pret Baltijas valstīm kā neleģitīmu. Taču tas, šķiet, vairāk attiecas uz joprojām "nenoskaidroto situāciju", par kuru Saskaņas centram visai mazas zināšanas.
Varētu veikt plašas vēsturiskas, dokumentāli fiksētas ekskursijas pa 1940. gada Latvijas vēstures karti, kurā vairāk nekā skaidri parādīts, kas Baltijas valstīs vienlaikus notika 1940. gada 15.–17. jūnijā. Varētu izstāstīt par Latvijas robežsargu apšaušanu, par PSRS armijas ģenerāļu pavēlēm "ieņemt un iznīcināt", par skrejlapām, kuras bija sagatavotas Latvijas iedzīvotāju ideoloģiskai apstrādei, – tajās bija nodrukāts šāds teksts: "Sarkanā armija pārņem savā varenajā un uzticamajā aizsardzībā Baltijas tautu brīvību un neatkarību un atbrīvos jūs no kapitālistu un muižnieku jūga!"
Varētu, bet nebūs tik daudz vietas. Aprobežosimies ar vēsturnieku atzinumu, ka Padomju Savienība, kura toreiz bija oficiāla nacistiskās Vācijas sabiedrotā, 1940. gada 17. jūnijā "veica neprovocētu militāru agresiju pret Latviju un to okupēja". Latvija nonāca pilnīgā padomju, respektīvi, svešas armijas, varā, un šī situācija saskaņā ar Hāgas sauszemes kara reglamenta 42. pantu ir būtiska okupācijas pazīme.
Reizēm šķiet, ka liela daļa latviešu ir Stokholmas sindroma apsēsti. Šis sindroms novērojams tad, kad teroristi nolaupa vienu vai vairākus cilvēkus, kuri, pierodot pie teroristiem, sāk viņiem just līdzi, sāk uzskatīt laupītāju idejas par savējām un pat atbalstīt viņus noziegumos, jo, lūk, dzīve ir ciešanu pilna, tāpēc tā novedusi teroristus līdz šādai rīcībai, kaut gan patiesībā viņi ir labi cilvēki.
Līdzīgi domā daļa latviešu, proti, ka laupītāji, kas ieradās Latvijā 1940. gadā un vēlāk, nav ne pie kā vainīgi, viņus šurp atsūtīja sliktais Staļins, bet sirdī viņi ir labestīgi ģimenes cilvēki un dzīvnieku mīļotāji. Iegrimstot politisku eifēmismu meklējumos, latvietis padomju okupācijas gadus sāk dēvēt par padomju laikiem. Ja nu gadās kāds "nepieklājīgais", tad tos nodēvē par krievu laikiem. Un daudzinātais kolaboracionisms, kuru piesauc arī Dolgopolova kungs, gadu gaitā līgani pārvēršas rāmā konformismā, kas tik raksturīgs tiem, kuri samierinājušies ar okupācijas režīma paredzamo ilglaicību. Piemēru netrūkst, un svaigākais no tiem ir Latvijas kompartijas sekretāram Jānim Vagrim nule piešķirtais Triju Zvaigžņu ordenis: grūti atšķirt – tā ir atzinības izteikšana viņa konformismam, prasmei samierināties ar okupācijas stabilitāti vai tam, ka "latviešu tautai neko ļaunu" viņš nav nodarījis?...
Ja mēs paši turpināsim okupācijas laiku daiļi saukt par "padomju laiku", tad pasaulē joprojām dzīvos kļūdainais uzskats par to, ka Latvijas Republika vienkārši ir jaundibināta valsts, kas 1991. gadā atdalījusies no Padomju Savienības. Tādā gadījumā SC ideologiem būs taisnība: ikvienam še dzīvojošajam cittautietim ir tiesības uz LR pilsonības bezstrīdus iegūšanu tūlīt un tagad. Izskatās, ka šo ideologu galvenā rūpe nav vis par to, ka daudzus Latvijas iedzīvotājus, atzīstot okupācijas faktu, varētu vainot kolaboracionismā, bet gan par to, ka tikpat daudzus varētu gluži likumīgi nosaukt par kolonistiem vai, nedod, die"s, par okupantiem un viņu pēcnācējiem.
Bet SC tālredzīgie politiķi noteikti negribēs nonākt tādā situācijā, ņemot vērā Ženēvas konvencijā (1949. g.) teikto par aizliegumu agresorvalstij nometināt okupētajās teritorijās savas valsts civiliedzīvotājus (kolonistus). Kas atliek? Pieradināt pamatiedzīvotājus samierināties ar nebeidzamu Stokholmas sindromu. Un tas pagaidām izdodas lieliski.
Vienotības kritika (100. panta skatītāji)
2010.g.29. oktobrī tūlīt pēc Panorāmas TV sākās raidījums „100. Panta preses klubs” , kurā žurnālisti izprašņāja trīs partiju apvienības’’ Vienotība’’ deputātus – Sarmīti Elerti, Lolitu Čigāni un Tāli Linkaiti. Pēc tam, kad šī partija atteicās ņemt koalīcijā „VL/ TB/LNNK”, avīzēs, radio, TV virmo sabiedrības sašutums par šo rīcību. Daudzi cilvēki ir dziļi aizvainoti un izsaka nožēlu, ka balsojuši par šo partiju. Grupējumu „SCP” ( Sabiedrība citai politikai), kas ietilpst Vienotībā, sauc par kangariem. Visniknākie apzīmējumi veltīti Štokenbergam un Pabrikam. Viņi abi ir Tautas partijas kadri, kas tagad agresīvā veidā grib ieņemt ministru krēslus. Vairākas pazīmes liecina, ka Vienotība sašķelsies un izjuks. Vienā sabiedrības daļā ir liels naids pret viņiem. Nav ticības, ka šī koalīcija ar ZZS varētu izveidot darbaspējīgu valdību.
Šī preses tikšanās ar deputātiem centās noskaidrot: - vai 10. Saeima spēs atjaunot vēlētāju uzticību parlamentam? Pa trīs telefoniem tika reģistrētas atbildes 1.) jā, ievēlētie ļauj tam ticēt, 2) nē, viss ies vecajās sliedēs, 3) cerība bija, bet tā strauji zūd. Raidījums bija spraigs, deputāti galvenokārt taisnojās. Telefonaptauja vislabāk parāda, ko domā tauta. Šie skaitļi ir šādi: 1. )373, 2.) 202, 3.)1340
Šī preses tikšanās ar deputātiem centās noskaidrot: - vai 10. Saeima spēs atjaunot vēlētāju uzticību parlamentam? Pa trīs telefoniem tika reģistrētas atbildes 1.) jā, ievēlētie ļauj tam ticēt, 2) nē, viss ies vecajās sliedēs, 3) cerība bija, bet tā strauji zūd. Raidījums bija spraigs, deputāti galvenokārt taisnojās. Telefonaptauja vislabāk parāda, ko domā tauta. Šie skaitļi ir šādi: 1. )373, 2.) 202, 3.)1340
Pretspars krievu nekaunībai
Jau trīs nedēļas Rīgā uzturas Krievijas kokrūpniecības uzņēmuma "Sveza" pārstāvji, kas cenšas nopirkt "Latvijas Finiera" akcijas. Radio skan viņu reklāma līdz apnikumam. Viņi vēlas iegūt šī uzņēmuma kontrolpaketi. Tas ir labi pelnošs uzņēmums, kas gadā gūst apmēram 10 miljonu latu peļņas. "LF" gribējuši nopirkt dažādu valstu pircēji, bet visi ir atraidīti. Tas pats ir pateikts arī krieviem, bet viņi turpina agresīvā veidā panākt savu. 2010.g.28. oktobrī viņi pieczvaigžņu viesnīcā sasauca sapulci, lai pārliecinātu akciju īpašniekus pārdot savas akcijas. Uz šo sapulci pilsētas centrā viņi bija cerējuši redzēt ap 500 akcionāru, bet atnāca tikai četri. Krievu firmas pārstāvji bija ļoti vīlušies un solīja palielināt maksu par katru akciju. Un draudēja, ka viņi vēl vairākus mēnešus strādāšot , lai panāktu savu. "LF" direktors Juris Biķis saka, ka jāpieņem nepieciešamie likumi, lai neļautu svešiem, naidīgiem spēkiem iznīcināt plaukstošu uzņēmumu. Latvijā ir uzņēmumi, kurus nedrīkst ne pārdot, ne privatizēt bez Saeimas atļaujas. Jācer, ka mēs nosargāsim savas vērtības.
Atis Skalbergs
Atis Skalbergs
Druvieti un Lembergu vieno Strujeviča lieta
http://www.pietiek.com/raksti/druvieti_un_lembergu_vieno_strujevica_lieta
Partijas Pilsoniskā savienība Saeimas deputāte Ina Druviete kategoriski noliedz jebkādu saistību ar „Lemberga stipendiātiem”. Bet kāpēc Ventspils mērs satraucas par Druvieti, kas tikšot pataisīta par „bezmaz vai Lemberga sirdsdraudzeni”?
Kāpēc runas par stipendiātu sarakstu?
Kad pirms nepilnām divām nedēļām Saeimas kuluāros izplatījās runas par partijas Pilsoniskā savienība (PS) deputātes Inas Druvietes iespējamo saistību ar „Lemberga stipendiātiem”, to varēja skaidrot ar apvienības Vienotība iekšējām pretrunām par sadarbību ar partiju Saskaņas centrs (SC).
Druviete kopā ar vēl divām PS deputātēm tad neizslēdza izstāšanos no partijas, ja, veidojot jauno valdošo koalīciju, Vienotība slēgs sadarbības līgumu ar SC. Deputāšu konflikts norima, kad aizvadītajā pirmdienā tā arī nesākusies Vienotības draudzība ar SC beidzās. Kuluāros norima arī runas par Druvietes saikni ar Lemberga stipendiātiem.
Tomēr nav gluži tā, ka „Lemberga stipendiātu” sarakstos nevarētu atrast pamatu tam, kas ļautu vismaz uzdot jautājumu par iespējamo Druvietes saikni ar Ventspils „melno” kasi.
Pētot Pietiek publiskotos „stipendiātu” sarakstus, tajos var atrast vismaz pāris ierakstu, kas raisa aizdomas par Druvietes iespējamo izlīdzēšanu Lembergam. Proti, „stipendiātu sarakstus” un Druvieti netieši vieno ieraksti "L.Struj." un "L.Struj.-tiesved.", kuri, visticamākais, saistīti ar bijušo Latvijas Zemnieku savienības līderi, kādreizējo ekonomikas ministru Laimoni Strujeviču.
Abi minētie ieraksti atrodami 2002.gada stipendiātu sarakstos: viens veikts 2002.gada februārī, un tam iepretim ir summa - 5000 Ls jeb 7812 dolāru, otrs ieraksts ir 2002.gada 1.novembrī, un tam pretim atrodams skaitlis 20 000.
No ieraksta "L.Struj.-tiesved.", ņemot vērā tā laika notikumus, var noprast, ka runa varētu būt par Strujeviča vairākus gadus ilgo tiesvedību ar laikrakstu Diena un tās komentētāju Aivaru Ozoliņu par goda un cieņas aizskaršanu.
Druvietes loma šajā tiesvedībā, kuru Diena zaudēja Latvijā trīs tiesu instancēs, bet gala beigās uzvarēja Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT), bija gana nozīmīga. Kā liecina ziņu arhīvi, tieši Druviete bija tā, kuru Strujeviča advokāte Dzintra Zālīte, šo procesu izskatot Latvijā, pieaicināja kā liecinieci. Druviete toreiz bija Latvijas Universitātes profesore un valodniecības speciāliste.
Strujeviča lietā Druviete sniedza atzinumu par Ozoliņa komentāros lietotajiem izteicieniem, kas bijušā ministra ieskatā bija aizskāruši viņa godu un cieņu. Tieši no Druvietes atzītā izrietēja, ka Ozoliņa rakstītais ir bijusi ziņa, lai gan Ozoliņš bija laikraksta Diena komentētājs un laikrakstā komentāra saturs bija nodalīts no ziņu satura.
Druvietes atzinums ļāva tiesai Latvijā interpretēt Ozoliņa komentāru kā nepamatotu ziņu sniegšanu. Profesores atzinums saturēja daudz sarežģītu lingvistikas jēdzienu.
Tiesa, pašas Druvietes vārds ne saīsināti, ne kā citādi „Lemberga stipendiātu” sarakstos nav atrodams. Arī sarunā ar Pietiek Druviete kategoriski noliedza, ka jebkad būtu saņēmusi kādus maksājumus no Lemberga.
Tikmēr pats Ventspils mērs pagājušajā nedēļā, komentējot ziņas, ka Jaunā laika deputāte Silva Bendrāte Kurzemes radio kapitāldaļas nopirkusi par Lemberga naudu, savu vārdu sasaistīja arī Druvieti.
Izsakoties par Bendrāti, Lembergs aģentūrai LETA arī piebilda: „Es domāju, ka visas šīs aktivitātes ir saistītas ar iekšējiem strīdiem starp dažādiem politiskajiem spārniem Vienotībā, jo pēkšņi ne no šā ne no tā notiek uzbrukums [Inai] Druvietei par to, ka viņa ir bezmaz Lemberga sirdsdraudzene. Es uzskatu, ka tas tika darīts ar mērķi iekšpartejiski diskreditēt Druvieti.” Lembergs vēl piebilda, ka viņš četru gadu laikā varbūt vienreiz esot saticis Druvieti.
Kas bija Strujeviča lieta?
Tās bija vairākas smagas cīņas. Pirmā risinājās 1998.gada vasarā, kad ar ministra Strujeviča rokām tika mēģināts „sakārtot” privatizācijas maksāšanas līdzekļu noteikumus tā, lai ar Ventspils mēra ietekmi saistītās Ventspils naftas (VN) privatizētāja – a/s Latvijas naftas tranzīts uz valsts budžeta rēķina ietaupītu 8 miljonus latu. Tas neizdevās. Medijiem, īpaši laikrakstam Diena aktīvi pildot savu sabiedrības sargsuņa lomu, izdevās nosargāt 8 miljonus latu, kurus ventspilnieki gribēja atraut valsts budžetam.
Pēc tam sākās otrā cīņa. Strujevičs 1999.gada aprīlī vērsās Rīgas Zemgales priekšpilsētas tiesā ar prasību pret laikrakstu Diena un komentētāju Ozoliņu par goda un cieņas aizskaršanu. Bijušais ministrs uzskatīja, ka Dienas un Ozoliņa komentāri par Strujeviča rīcību, cenšoties panākt VN privatizētājiem izdevīgās izmaiņas privatizācijas noteikumos, aizskar viņa godu un cieņu.
Dienas cīņa Latvijas tiesu instancēs bija ilga un gara (no1999.gada līdz 2002.gada novembrim) – visās trīs tiesu instancēs Temīdas svaru kauss bija Strujeviča pusē.
Zaudējusi tiesvedību Latvijā, 2003.gada pavasarī Diena vērsās Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) un beigās uzvarēja. Punkts Strujeviča lietai tika pielikts 2007.gadā vasarā, kad ECT pasludināja spriedumu - Latvijai jāmaksā laikrakstam Diena un tā komentētājam Ozoliņam 10 292 eiro (7233 latus) par nepamatotu iejaukšanos tiesībās uz vārda brīvību tā dēvētajā Strujeviča lietā. ECT spriedums bija nozīmīgs mediju kā sargsuņa lomai, tas arī paplašināja un nostiprināja vārda brīvības robežas Latvijā.
Ko saka Druviete?
Atbildot uz kuluāru minējumiem, ka viņa, iespējams, ir Lemberga stipendiāte Druviete teica: „Es arī gribētu, lai man kāds paskaidro, kāda ir šo baumu ģenēze, jo tad, kad es tās dzirdēju, es, protams, biju ne tikai sašutusi, bet arī pārsteigta un uzjautrināta, jo lai nu ko – šāda versija man sapņos nebija rādījusies. Un es tiešām ļoti gribētu uzzināt, kurš šādas baumas ir izplatījis, ar kādu mērķi un kāda ir viņu prognozētā tālākā rīcība. Man ir versijas, bet tās es pagaidām nepubliskošu.”
Druviete noliedza, ka būtu bijusi aicināta prokuratūrā sniegt liecības tā sauktajā „stipendiātu” lietā: „Nē, nē, neesmu, saukta pilnīgi droši. Un tā kā šo faktu var ļoti viegli pārbaudīt, tad, ja kāds tiešām ir ieinteresēts patiesības noskaidrošanā, tad tas būtu jādara.”
Jautāta, kas viņu uzaicināja sniegt atzinumu Strujeviča lietā, vai tas tika darīts uz līguma pamata un vai par to tika saņemts honorārs, Druviete skaidroja: „Tas toreiz ietilpa manos darba pienākumos – tā saukto lingvistisko ekspertīžu sniegšana –, un šādu ekspertīžu kopā bija vairāki desmiti. Procedūra bija tāda, ka Latviešu valodas institūtā persona, kura vēlējās saņemt šo ekspertīzi, griezās ar iesniegumu, un institūta direktors tad attiecīgi šo iesniegumu nosūtīja pēc piederības.
Tā kā es tolaik vadīju institūta sociolingvistisko daļu, pilnīgi loģiski, ka manas darbības jomā bija arī šīs ekspertīzes un es šo ekspertīzi veicu. Labi atceros šo gadījumu, arī tagad es rakstītu tieši to pašu. Tieši to pašu. Acīmredzot to atzina arī pārējie, tādēļ ka tajā Dienas sadaļā, kur bija virsraksts „Ziņas”, pēc tā gadījumā parādījās „Ziņas un viedokļi”. Es sniedzu savu lingvistisko ekspertīzi, tā acīmredzot tālāk nonāca tiesā, bet par to es nevaru komentēt, tāpēc ka manas funkcijas aprobežojās ar lingvistisko ekspertīzi, un, tā kā tas ietilpa manos darba pienākumos, par to netika saņemta nekāda atlīdzība.
Tas bija mūsu darba pienākums, toreiz nebija tik stingru prasību, lai pastāvētu līgums, un pašreiz arī nav. Tagad šīs funkcijas veic Latviešu valodas aģentūras konsultāciju daļa, tolaik konsultāciju daļa darbojās Latviešu valodas institūtā. Manuprāt, bija iesniegums, nevis līgums.”
Ar Druvieti toreiz sazinājusies Strujeviča advokāte. Druviete noliedza, ka Strujeviča lieta tikusi apspriesta ar Lembergu. „Nu, protams, ka ne. Ar Lemberga kungu mana sadarbība bija tikai tajā laikā, kad es biju izglītības un zinātnes ministre, - tad, atceros, piedalījos Ventspilī jaunatnes olimpiādē. Mums privātu kontaktu faktiski nav bijis, un pēdējos četros gados es Lembergu satiku šeit pat Saeimas priekšplānā, kur mēs sasveicinājāmies. Tā ka mēģinājums pat ne no oda, bet pilnīgi ne no kā izpūst ziloni, manuprāt, ir izgāzies jau pirms tā veikšanas, jo, lai nu kurām, bet šīm baumām nav pamata. Tā ka šeit man uzjautrinājums pārsniedz sašutumu. „
Kad Pietiek Druvietei pieminēja, ka Lemberga „stipendiātu” sarakstā atrodams ieraksts „L.Struj.-tiesved. 20 000”, Druviete pie nosauktās summas izsaucas: „Oho!” Uz Pietiek jautājumu, vai viņas honorāra šajā summā nav, Druviete atbildēja kategoriski: „Protams, ka nav, jo manas funkcijas jau aprobežojās ar ekspertīzes uzrakstīšanu.”
Vaicāta, cik pamatotas ir kuluāru runas, ka atsevišķos Lembergam svarīgos slēgtajos Saeimas balsojumos (piemēram, ģenerālprokurora Jāņa Maizīša pārvēlēšanā) viņa balsojusi Ventspils mēra interesēs, Druviete to asi noliedza. Viņa uzsvēra: „Varu vēl vienreiz apstiprināt: jā, balsoju „par” Strīķi un „par” Maizīti. Neviens nevar pierādīt, ka es to nedarīju, bet es diemžēl nevaru pierādīt, ka es to darīju. Un tādēļ tās paliek tikai spekulācijas, jo man ir pilnīgi skaidrs, ka man nav par ko taisnoties – pati gribu zināt, kādēļ šāda informācija ir izplatīta, un pienāks laiks, un viss nostāsies savās vietās.”
Partijas Pilsoniskā savienība Saeimas deputāte Ina Druviete kategoriski noliedz jebkādu saistību ar „Lemberga stipendiātiem”. Bet kāpēc Ventspils mērs satraucas par Druvieti, kas tikšot pataisīta par „bezmaz vai Lemberga sirdsdraudzeni”?
Kāpēc runas par stipendiātu sarakstu?
Kad pirms nepilnām divām nedēļām Saeimas kuluāros izplatījās runas par partijas Pilsoniskā savienība (PS) deputātes Inas Druvietes iespējamo saistību ar „Lemberga stipendiātiem”, to varēja skaidrot ar apvienības Vienotība iekšējām pretrunām par sadarbību ar partiju Saskaņas centrs (SC).
Druviete kopā ar vēl divām PS deputātēm tad neizslēdza izstāšanos no partijas, ja, veidojot jauno valdošo koalīciju, Vienotība slēgs sadarbības līgumu ar SC. Deputāšu konflikts norima, kad aizvadītajā pirmdienā tā arī nesākusies Vienotības draudzība ar SC beidzās. Kuluāros norima arī runas par Druvietes saikni ar Lemberga stipendiātiem.
Tomēr nav gluži tā, ka „Lemberga stipendiātu” sarakstos nevarētu atrast pamatu tam, kas ļautu vismaz uzdot jautājumu par iespējamo Druvietes saikni ar Ventspils „melno” kasi.
Pētot Pietiek publiskotos „stipendiātu” sarakstus, tajos var atrast vismaz pāris ierakstu, kas raisa aizdomas par Druvietes iespējamo izlīdzēšanu Lembergam. Proti, „stipendiātu sarakstus” un Druvieti netieši vieno ieraksti "L.Struj." un "L.Struj.-tiesved.", kuri, visticamākais, saistīti ar bijušo Latvijas Zemnieku savienības līderi, kādreizējo ekonomikas ministru Laimoni Strujeviču.
Abi minētie ieraksti atrodami 2002.gada stipendiātu sarakstos: viens veikts 2002.gada februārī, un tam iepretim ir summa - 5000 Ls jeb 7812 dolāru, otrs ieraksts ir 2002.gada 1.novembrī, un tam pretim atrodams skaitlis 20 000.
No ieraksta "L.Struj.-tiesved.", ņemot vērā tā laika notikumus, var noprast, ka runa varētu būt par Strujeviča vairākus gadus ilgo tiesvedību ar laikrakstu Diena un tās komentētāju Aivaru Ozoliņu par goda un cieņas aizskaršanu.
Druvietes loma šajā tiesvedībā, kuru Diena zaudēja Latvijā trīs tiesu instancēs, bet gala beigās uzvarēja Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT), bija gana nozīmīga. Kā liecina ziņu arhīvi, tieši Druviete bija tā, kuru Strujeviča advokāte Dzintra Zālīte, šo procesu izskatot Latvijā, pieaicināja kā liecinieci. Druviete toreiz bija Latvijas Universitātes profesore un valodniecības speciāliste.
Strujeviča lietā Druviete sniedza atzinumu par Ozoliņa komentāros lietotajiem izteicieniem, kas bijušā ministra ieskatā bija aizskāruši viņa godu un cieņu. Tieši no Druvietes atzītā izrietēja, ka Ozoliņa rakstītais ir bijusi ziņa, lai gan Ozoliņš bija laikraksta Diena komentētājs un laikrakstā komentāra saturs bija nodalīts no ziņu satura.
Druvietes atzinums ļāva tiesai Latvijā interpretēt Ozoliņa komentāru kā nepamatotu ziņu sniegšanu. Profesores atzinums saturēja daudz sarežģītu lingvistikas jēdzienu.
Tiesa, pašas Druvietes vārds ne saīsināti, ne kā citādi „Lemberga stipendiātu” sarakstos nav atrodams. Arī sarunā ar Pietiek Druviete kategoriski noliedza, ka jebkad būtu saņēmusi kādus maksājumus no Lemberga.
Tikmēr pats Ventspils mērs pagājušajā nedēļā, komentējot ziņas, ka Jaunā laika deputāte Silva Bendrāte Kurzemes radio kapitāldaļas nopirkusi par Lemberga naudu, savu vārdu sasaistīja arī Druvieti.
Izsakoties par Bendrāti, Lembergs aģentūrai LETA arī piebilda: „Es domāju, ka visas šīs aktivitātes ir saistītas ar iekšējiem strīdiem starp dažādiem politiskajiem spārniem Vienotībā, jo pēkšņi ne no šā ne no tā notiek uzbrukums [Inai] Druvietei par to, ka viņa ir bezmaz Lemberga sirdsdraudzene. Es uzskatu, ka tas tika darīts ar mērķi iekšpartejiski diskreditēt Druvieti.” Lembergs vēl piebilda, ka viņš četru gadu laikā varbūt vienreiz esot saticis Druvieti.
Kas bija Strujeviča lieta?
Tās bija vairākas smagas cīņas. Pirmā risinājās 1998.gada vasarā, kad ar ministra Strujeviča rokām tika mēģināts „sakārtot” privatizācijas maksāšanas līdzekļu noteikumus tā, lai ar Ventspils mēra ietekmi saistītās Ventspils naftas (VN) privatizētāja – a/s Latvijas naftas tranzīts uz valsts budžeta rēķina ietaupītu 8 miljonus latu. Tas neizdevās. Medijiem, īpaši laikrakstam Diena aktīvi pildot savu sabiedrības sargsuņa lomu, izdevās nosargāt 8 miljonus latu, kurus ventspilnieki gribēja atraut valsts budžetam.
Pēc tam sākās otrā cīņa. Strujevičs 1999.gada aprīlī vērsās Rīgas Zemgales priekšpilsētas tiesā ar prasību pret laikrakstu Diena un komentētāju Ozoliņu par goda un cieņas aizskaršanu. Bijušais ministrs uzskatīja, ka Dienas un Ozoliņa komentāri par Strujeviča rīcību, cenšoties panākt VN privatizētājiem izdevīgās izmaiņas privatizācijas noteikumos, aizskar viņa godu un cieņu.
Dienas cīņa Latvijas tiesu instancēs bija ilga un gara (no1999.gada līdz 2002.gada novembrim) – visās trīs tiesu instancēs Temīdas svaru kauss bija Strujeviča pusē.
Zaudējusi tiesvedību Latvijā, 2003.gada pavasarī Diena vērsās Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) un beigās uzvarēja. Punkts Strujeviča lietai tika pielikts 2007.gadā vasarā, kad ECT pasludināja spriedumu - Latvijai jāmaksā laikrakstam Diena un tā komentētājam Ozoliņam 10 292 eiro (7233 latus) par nepamatotu iejaukšanos tiesībās uz vārda brīvību tā dēvētajā Strujeviča lietā. ECT spriedums bija nozīmīgs mediju kā sargsuņa lomai, tas arī paplašināja un nostiprināja vārda brīvības robežas Latvijā.
Ko saka Druviete?
Atbildot uz kuluāru minējumiem, ka viņa, iespējams, ir Lemberga stipendiāte Druviete teica: „Es arī gribētu, lai man kāds paskaidro, kāda ir šo baumu ģenēze, jo tad, kad es tās dzirdēju, es, protams, biju ne tikai sašutusi, bet arī pārsteigta un uzjautrināta, jo lai nu ko – šāda versija man sapņos nebija rādījusies. Un es tiešām ļoti gribētu uzzināt, kurš šādas baumas ir izplatījis, ar kādu mērķi un kāda ir viņu prognozētā tālākā rīcība. Man ir versijas, bet tās es pagaidām nepubliskošu.”
Druviete noliedza, ka būtu bijusi aicināta prokuratūrā sniegt liecības tā sauktajā „stipendiātu” lietā: „Nē, nē, neesmu, saukta pilnīgi droši. Un tā kā šo faktu var ļoti viegli pārbaudīt, tad, ja kāds tiešām ir ieinteresēts patiesības noskaidrošanā, tad tas būtu jādara.”
Jautāta, kas viņu uzaicināja sniegt atzinumu Strujeviča lietā, vai tas tika darīts uz līguma pamata un vai par to tika saņemts honorārs, Druviete skaidroja: „Tas toreiz ietilpa manos darba pienākumos – tā saukto lingvistisko ekspertīžu sniegšana –, un šādu ekspertīžu kopā bija vairāki desmiti. Procedūra bija tāda, ka Latviešu valodas institūtā persona, kura vēlējās saņemt šo ekspertīzi, griezās ar iesniegumu, un institūta direktors tad attiecīgi šo iesniegumu nosūtīja pēc piederības.
Tā kā es tolaik vadīju institūta sociolingvistisko daļu, pilnīgi loģiski, ka manas darbības jomā bija arī šīs ekspertīzes un es šo ekspertīzi veicu. Labi atceros šo gadījumu, arī tagad es rakstītu tieši to pašu. Tieši to pašu. Acīmredzot to atzina arī pārējie, tādēļ ka tajā Dienas sadaļā, kur bija virsraksts „Ziņas”, pēc tā gadījumā parādījās „Ziņas un viedokļi”. Es sniedzu savu lingvistisko ekspertīzi, tā acīmredzot tālāk nonāca tiesā, bet par to es nevaru komentēt, tāpēc ka manas funkcijas aprobežojās ar lingvistisko ekspertīzi, un, tā kā tas ietilpa manos darba pienākumos, par to netika saņemta nekāda atlīdzība.
Tas bija mūsu darba pienākums, toreiz nebija tik stingru prasību, lai pastāvētu līgums, un pašreiz arī nav. Tagad šīs funkcijas veic Latviešu valodas aģentūras konsultāciju daļa, tolaik konsultāciju daļa darbojās Latviešu valodas institūtā. Manuprāt, bija iesniegums, nevis līgums.”
Ar Druvieti toreiz sazinājusies Strujeviča advokāte. Druviete noliedza, ka Strujeviča lieta tikusi apspriesta ar Lembergu. „Nu, protams, ka ne. Ar Lemberga kungu mana sadarbība bija tikai tajā laikā, kad es biju izglītības un zinātnes ministre, - tad, atceros, piedalījos Ventspilī jaunatnes olimpiādē. Mums privātu kontaktu faktiski nav bijis, un pēdējos četros gados es Lembergu satiku šeit pat Saeimas priekšplānā, kur mēs sasveicinājāmies. Tā ka mēģinājums pat ne no oda, bet pilnīgi ne no kā izpūst ziloni, manuprāt, ir izgāzies jau pirms tā veikšanas, jo, lai nu kurām, bet šīm baumām nav pamata. Tā ka šeit man uzjautrinājums pārsniedz sašutumu. „
Kad Pietiek Druvietei pieminēja, ka Lemberga „stipendiātu” sarakstā atrodams ieraksts „L.Struj.-tiesved. 20 000”, Druviete pie nosauktās summas izsaucas: „Oho!” Uz Pietiek jautājumu, vai viņas honorāra šajā summā nav, Druviete atbildēja kategoriski: „Protams, ka nav, jo manas funkcijas jau aprobežojās ar ekspertīzes uzrakstīšanu.”
Vaicāta, cik pamatotas ir kuluāru runas, ka atsevišķos Lembergam svarīgos slēgtajos Saeimas balsojumos (piemēram, ģenerālprokurora Jāņa Maizīša pārvēlēšanā) viņa balsojusi Ventspils mēra interesēs, Druviete to asi noliedza. Viņa uzsvēra: „Varu vēl vienreiz apstiprināt: jā, balsoju „par” Strīķi un „par” Maizīti. Neviens nevar pierādīt, ka es to nedarīju, bet es diemžēl nevaru pierādīt, ka es to darīju. Un tādēļ tās paliek tikai spekulācijas, jo man ir pilnīgi skaidrs, ka man nav par ko taisnoties – pati gribu zināt, kādēļ šāda informācija ir izplatīta, un pienāks laiks, un viss nostāsies savās vietās.”
Abonēt:
Ziņas (Atom)