Latvijas avīze, Diena, 2013.g.10.aug.
Par Jāņa Straumes
otro atzīšanos
Tā notika
2013.g.6.augustā, kad „Latvijas Avīze” pārpublicēja no „Dienas” bijušā Saeimas
spīkera pamācības latviešiem, proti, ka nākošajās Saeimas vēlēšanās jābalso par
„'Saskaņas Centru” un jāņem šie valdībā. Visa šī ''gudrība'' bija ticami „iepakota”,
paslavējot R.Zīli, nosodot visādus kabanovus, bet galvenais, ka latviešiem
jādod SC roka, valsts politika jāpagriež austrumu virzienā.
„Zinu, ka daudzi
mani uzskata par krievu aģentu'' skaidro Straume. Pirms dažiem gadiem, kad viņš
no medībām braucot nokļuva apcietinājumā, jo bija kārtīgi sadzēries, sekoja
pirmā atzīšanās, ka kalpojis naidīgiem spēkiem. Tas bija drukāts žurnālā „PRIVĀTĀ
DZĪVE”. Sekoja bailes par savu dzīvību, kritika par apvienību TB/LNNK un
mājiens, ka jāsadarbojas ar austrumiem un ka aiziet no politikas.
Tagad viņš redz sevi
politikā pēc pieciem gadiem. Prokremliskajiem spēkiem viņš ievajadzējies ātrāk,
tāpēc tāda otrā atzīšanās, jo svarīgi ir pilnīgi nederīgu domu pasniegt kā ļoti
ticamu un varbūt, ka daudzi ņem vērā, ko saka tāds „patriots”. Izrādās, ka Jāņa
Straumes nodevīgā darbība nav aizmirsta un atgriešanās politikā var notikt
tikai caur ļoti bargu sodu.
Latvieši būs
racionāli un neklausīs melīgiem, tautai naidīgiem ieteikumiem. Politiskos
līķus mēs kraujam kaudzītēs, lai maitas putniem arī būtu sava
nodarbošanās. Tur priekšā jau ir Jānis Jurkāns. Garlaicīgi nebūs.!
Atis Skalbergs
Pirma VDK aģenta atzīšanās:
Pirma VDK aģenta atzīšanās:
Viņa māti un vecomāti
izsūtīja uz Sibīriju 1949.gadā. Čekists pielika vecaimātei pie galvas šaujamo
un lika parakstīties, ka pati labprātīgi te atbraukusi. Tādi ’’likumi’’ tur
valdīja. Zēns auga tādā ievainotā ģimenē. Gribējās atriebties, parādīt daudzu
latviešu naidu pret šo iekārtu, un viņš, būdams skolnieks, 14 gadu vecumā
uzvilka sarkanbaltsarkano karogu. Viņu noķēra čeka un lika izvēlēties -
sadarboties vai iet cietumā. Tas nozīmēja palikt bez izglītības, aprakt savu
dzīvi viena naiva protesta dēļ. Mājinieki mudināja - pasargāt sevi, domāt par
nākotni. Viņš piekrita, parakstījās un sevī nosolījās nekādā ziņā nekalpot šim
režīmam, jo dziļi to ienīda. No sākuma negribīgi izpildīja VDK rīkojumus, tie
tādi sīkumi vien bija, visu laiku likās, ka viss būs labi. Rīkojumi kļuva
nopietnāki, stāvoklis bīstamāks, atkāpšanās neiespējama, viņš atradās zem VDK
stobra. Tas nozīmēja: izdarīšu muļķības - saņemsi lodi vienā vietā, viss kļuva
skaidrāks par skaidru. Atpakaļceļa nebija. Viņš ienīda komunismu … un kalpoja
šim režīmam. Laiks gāja ātri. Nevienu viņš nebija nositis, neko briesmīgu
izdarījis. Viņš mocījās sirds apziņas pārmetumos … un darbojās tālāk, visādi
sevi mierināja. Viņš kļuva par vienu no nacionālākās partijas veidotājiem, viņu
ievēlēja Saeimā, kļuva par ietekmīgu vīru, spēlēja savu lomu un tas nemaz
nebija tik grūti. Runas viņam rakstīja čekai uzticami vīri. Tās bija
patriotiskas, nacionālas runas. Dažiem radās kādas aizdomas, bet vienmēr viņš
izslīdēja sveikā. Partijā TB/ LNNK viņu kritizēja arvien nesaudzīgāk, bet tas
bija par pārdoto dzīvokli un saimnieciskiem darījumiem, toties viņa materiālā
labklājība uzlabojās. Vēlēšanās viņš saņēma daudzus jo daudzus mīnusus, bet
viņš bija dzīvs un paēdis, savu lomu nospēlējis labi. Nevienu viņš nebija
nositis, nav ko sevi mocīt pārmetumos. Pirms trīs gadiem viņš izstājās no
TB/LNNK. Viņš brauc ar labu džipu, ienākumu deklerācijā var rakstīt, ka viņam
pieder 100 tūkstoši eiro. Divdesmit gadus viņš pavadījis politikā, tur vairs
neatgriezīsies. Politikā esot bijušas veiksmes un neveiksmes, nodevības un
intrigas. Viņš atzīst, ka ’’manis pārstāvētās partijas rīcība nebija pareiza‘’.
Nav svarīgi nosaukt šī
cilvēka vārdu. Tā būtu tikai ziņkāres apmierināšana, priekšā teikšana un nekas
vairāk. Cilvēkiem jā vērtē notikumi, procesi, runas dziļāk un jāskata politiskā
dzīve kopsakarībās.
Paraksts:
JĀNIS CAUNE
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru