http://www.delfi.lv/news/velesanas_2010/zinas/aptauja-vienotiba-iegutu-31-vietu-sc--29.d?id=34296427
Ja Saeimas vēlēšanas notiktu pagājušajās nedēļas nogalē, "Vienotība" būtu panākusi līdz šim populārāko spēku – apvienību "Saskaņas Centrs" (SC), turklāt pēc saņemto mandātu skaita "Vienotība" SC pat apsteigtu, liecina socioloģisko aptauju kompānijas "GfK Baltic" jaunākie pētījumi.
Atbalsts SC, kas vairākas nedēļas bija saglabājusi pirmo vietu, ir nedaudz krities: par šo spēku būtu gatavi balsot 17% (pirms nedēļas 18%). Tikpat – 17% - varētu balsot arī par "Vienotību", taču šai apvienībai tas ir uzlabojums (pirms nedēļas 15%). Nedaudz pieaudzis arī atbalsts Zaļo un Zemnieku savienībai, par ko gatavi balsot 11% aptaujāto (pirms nedēļas 9%), kā arī "Par labu Latviju" (PLL) – 6% (pirms nedēļas 5%).
Nedaudz pieaudzis arī Nacionālās apvienības "Visu Latvijai"-TB/LNNK un PCTVL atbalstītāju skaits. Par Nacionālo apvienību pēdējā aptaujā bija gatavi balsoti 4% (pirms nedēļas 3%), bet par PCTVL – 2% respondentu (pirms nedēļas 1%).
Nav mainījies to vēlētāju skaits, kas vēlēšanās nepiedalītos – 18% aptaujāto, savukārt 82% apņēmušies doties uz vēlēšanu iecirkņiem.
Pārrēķinot iespējamo vietu sadalījumu parlamentā, pieņemot, ka neizlēmušo balsis sadalīsies proporcionāli izlēmušo izvēlei, GfK aplēsa, ka "Vienotība" iegūtu 31 vietu, SC – 29 vietas, ZZS – 21 vietu, PLL – 11 deputātu mandātus, VL-TB/LNNK – astoņas vietas, bet PCTVL Saeimā neiekļūtu.
Aptaujas metode bijusi telefonintervijas ar datoratbalstu, 30% interviju notikušas, zvanot fiksētās līnijas abonentiem, 70% zvanot mobilo telefonu abonentiem. Pēdējā aptaujā piedalījušies 806 respondenti.
pirmdiena, 2010. gada 27. septembris
Partiju pārstāvji neizslēdz iespēju nākamās Saeimas vēlēšanas rīkot pavasarī
Pirmdiena, 27.septembris (2010), plkst.13:50 | Ziņu aģentūra LETA
Lai jaunā valdība varētu savlaicīgi gatavot nākamā gada valsts budžetu, nākamo Saeimu vēlēšanas varētu pārcelt no rudens uz pavasari, veicot attiecīgus grozījumus Satversmē, šādu iespēju aģentūrai LETA pieļāva aptaujātie partiju pārstāvji.
Tautas partijas (TP) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis aģentūrai LETA atzina, ka par šādu iespēju jau esot runāts. Viņš pieļāva, ka šā gada scenārijs ar budžeta veidošanu varētu atkārtoties, tādēļ tādā gadījumā Saeimas vēlēšanu pārcelšana uz agrāku laiku varētu būt vēlama.
"Pašlaik visi iet uz budžeta samazinājumu slēpšanu, tādēļ budžeta veidošana ir apgrūtināta. Savukārt, ja būs attīstības budžets, tas var tikt nepamatoti paaugstināts pirms vēlēšanām," skaidroja Kučinskis.
Politiķis norādīja, ka vēlēšanu laika pārcelšanai neredzot nevienu mīnusu, un neizslēdza iespēju, ka viņa partija varētu kaut kad šādas izmaiņas arī rosināt.
Apvienības "Vienotība" Saeimas deputāta amata kandidāts Olafs Pulks (JL) aģentūrai LETA sacīja, ka šādās izmaiņās varētu būt zināma loģika, kaut gan tas nebūtu tik viegli izdarāms, jo jāmaina Satversme un tam nepieciešamas daudzu deputātu balsis.
Pulks atzina, ka neesot īsti pareizi, ka budžets tiek pieņemts sasteigti un gada sākumā, kad jau sācies nākamais finanšu gads. Pēc viņa domām, Saeimas vēlēšanu laiku varētu pārcelt, un viņš to atbalstītu.
Pēc partijas "Pilsoniskā savienība" (PS) Saeimas frakcijas vadītājas Annas Seiles domām, šāds priekšlikums būtu apspriešanas vērts, kaut gan, viņas ieskatā, zināmā mērā tā esot pašreizējā momenta ideja un citu gadu varētu situācija būt savādāka.
Seile arī pauda nelielas bažas, ka pavasarī, kad būs sējas laiks, daudziem lauciniekiem varētu nebūt vaļas doties uz vēlēšanām. "Tomēr tas ir apspriešanas vērts, un mēs to drīz izvērtēsim frakcijā un partijas valdē," teica deputāte.
Piesardzīgāks pret pārmaiņām bija Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis, kurš norādīja, ka šādai idejai par vēlēšanu laika pārcelšanu būtu jābūt stingri pamatotai.
"Neredzu lielas problēmas arī tam stāvoklim, kā ir tagad, un nezinu, vai viens mēnesis turp vai atpakaļ kaut ko izmainīs. Ja nolems kaut ko mainīt, tad nolems," sacīja Brigmanis, piebilstot, ka pret šo ideju esot neitrāls.
Satversmes 11.pants noteic, ka Saeimas vēlēšanas izdarāmas oktobra pirmajā sestdienā.
Lai jaunā valdība varētu savlaicīgi gatavot nākamā gada valsts budžetu, nākamo Saeimu vēlēšanas varētu pārcelt no rudens uz pavasari, veicot attiecīgus grozījumus Satversmē, šādu iespēju aģentūrai LETA pieļāva aptaujātie partiju pārstāvji.
Tautas partijas (TP) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis aģentūrai LETA atzina, ka par šādu iespēju jau esot runāts. Viņš pieļāva, ka šā gada scenārijs ar budžeta veidošanu varētu atkārtoties, tādēļ tādā gadījumā Saeimas vēlēšanu pārcelšana uz agrāku laiku varētu būt vēlama.
"Pašlaik visi iet uz budžeta samazinājumu slēpšanu, tādēļ budžeta veidošana ir apgrūtināta. Savukārt, ja būs attīstības budžets, tas var tikt nepamatoti paaugstināts pirms vēlēšanām," skaidroja Kučinskis.
Politiķis norādīja, ka vēlēšanu laika pārcelšanai neredzot nevienu mīnusu, un neizslēdza iespēju, ka viņa partija varētu kaut kad šādas izmaiņas arī rosināt.
Apvienības "Vienotība" Saeimas deputāta amata kandidāts Olafs Pulks (JL) aģentūrai LETA sacīja, ka šādās izmaiņās varētu būt zināma loģika, kaut gan tas nebūtu tik viegli izdarāms, jo jāmaina Satversme un tam nepieciešamas daudzu deputātu balsis.
Pulks atzina, ka neesot īsti pareizi, ka budžets tiek pieņemts sasteigti un gada sākumā, kad jau sācies nākamais finanšu gads. Pēc viņa domām, Saeimas vēlēšanu laiku varētu pārcelt, un viņš to atbalstītu.
Pēc partijas "Pilsoniskā savienība" (PS) Saeimas frakcijas vadītājas Annas Seiles domām, šāds priekšlikums būtu apspriešanas vērts, kaut gan, viņas ieskatā, zināmā mērā tā esot pašreizējā momenta ideja un citu gadu varētu situācija būt savādāka.
Seile arī pauda nelielas bažas, ka pavasarī, kad būs sējas laiks, daudziem lauciniekiem varētu nebūt vaļas doties uz vēlēšanām. "Tomēr tas ir apspriešanas vērts, un mēs to drīz izvērtēsim frakcijā un partijas valdē," teica deputāte.
Piesardzīgāks pret pārmaiņām bija Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis, kurš norādīja, ka šādai idejai par vēlēšanu laika pārcelšanu būtu jābūt stingri pamatotai.
"Neredzu lielas problēmas arī tam stāvoklim, kā ir tagad, un nezinu, vai viens mēnesis turp vai atpakaļ kaut ko izmainīs. Ja nolems kaut ko mainīt, tad nolems," sacīja Brigmanis, piebilstot, ka pret šo ideju esot neitrāls.
Satversmes 11.pants noteic, ka Saeimas vēlēšanas izdarāmas oktobra pirmajā sestdienā.
SC un JL līderi tikušies, bet vienojušies neesot
http://zinas.nra.lv/latvija/politika/31949-sc-un-jl-lideri-tikusies-bet-vienojusies-neesot.htm
Pirmdiena, 27.septembris (2010), plkst.09:26 | Ziņu aģentūra LETA
"Saskaņas centra" (SC) un "Jaunā laika" (JL) līderu tikšanās laikā nav notikusi vienošanās par sadarbību pēc vēlēšanām, atsaucoties uz vienu no tikšanās dalībniekiem Edgaru Jaunupu (JL), raksta laikraksts "Diena".
Pēc Jaunupa stāstītā, SC pārstāvjiem esot norādīts - ja Valda Dombrovska (Vienotība) valdību veidojošajām partijām 10.Saeimā būs stabils vairākums, esošā koalīcija turpinās strādāt, ko SC labi saprotot.
Neoficiāli izskanējis, ka pēc SC iniciatīvas notikusi tās līderu Nila Ušakova un Jāņa Urbanoviča tikšanās ar JL vadības pārstāvjiem Solvitu Āboltiņu, Arti Kamparu un Jaunupu. Šādu informāciju izplatījuši šo partiju konkurenti, piemēram, Tautas partijas līderis Andris Šķēle pieļāvis, ka ""Vienotība" ar SC jau ir vienojusies veidot valdību", neatklājot, uz kā pamata ir balstīti viņa pieņēmumi.
JL līdere Āboltiņa uz to atbildējusi: "Būvēt koalīciju pirms vēlēšanām ir nedroša nodarbe. Nekāda vienošanās nav bijusi." Taču gan Āboltiņa, gan Jaunups atzīst, ka pilnīgi izslēgt šādu sadarbības modeli tomēr nevarot, jo pēc vēlēšanām nepieciešams izveidot stabilu valdību ar pārliecinošu vairākumu. Jaunups personīgi uzskata, ka tad labāk ir runāt ar SC, nevis ar Aināru Šleseru (PLL), ar kuru sadarbību ilgtermiņā ir grūti iedomāties.
SC līderis Urbanovičs atzina, ka viņš ir ticies arī ar "Vienotības" pārstāvjiem, taču pirms vēlēšanām neesot iespējams paredzēt, kurš ar kuru veidos koalīciju. SC mērķis esot būt valdībā.
Tikmēr laikraksts "Neatkarīgā" vēsta par baumām politiskajās aprindās, ka SC un "Vienotības" tuvināšanās notiekot pēc ASV vēstniecības iniciatīvas, lai pēc Saeimas vēlēšanām šie divi politiskie spēki varētu izveidot valdību. Kā kandidāts Ministru prezidenta vai vismaz finanšu ministra amatam šai koalīcijai tiekot ieteikts pašreizējais Starptautiskā valūtas fonda (SVF) konsultants, kādreizējās Valda Birkava valdības valsts budžeta valsts ministrs Jānis Platais.
Kā raksta laikraksts, Platais tiekot ieteikts kā "neitrāls speciālists" un "kompromisa figūra", prognozējot, ka diviem lielajiem politiskajiem spēkiem - "Vienotībai" un SC - būs grūti vienoties par kopēju premjeru. Ja tomēr politiskie spēki nevarēšot vienoties par Plato kā premjeru, tad viņam esot jākļūst par finanšu ministru.
Bijušais LPSR Valsts plāna komitejas speciālists Platais Latvijas Republikā pazīstams kļuva pagājušā gadsimta 90.gadu sākumā, kad viņš, tāpat kā toreizējais labklājības ministrs Jānis Ritenis, regulāri paziņoja par kaut kādu izdevumu vai sociālo garantiju samazināšanu. Ņemot vērā Platā slikto ziņu vēstneša reputāciju, viņu arī citas valdības esot izmantojušas šajā ampluā, piemēram, kā premjera Andra Šķēles padomnieks Platais 1996.gadā ticis deleģēts skaidrot, kāpēc valdība plāno atcelt nodokļu atvieglojumus personām, kuru apgādībā ir nepilngadīgi bērni.
Platais kā SVF konsultants darbojies vairākās valstīs. 2008.gadā "Dienas Bizness" rakstīja, ka Platais kopš 2004.gada strādājis augstā amatā Afganistānas Finanšu ministrijā.
"Vienotības" līderis Ģirts Valdis Kristovskis uz jautājumu par "Vienotības" un SC politiķu kopīgu tikšanos ar ASV diplomātiem, kurā būtu bijusi runa par Platā kandidatūru finanšu ministra postenī, atbildēja: "Ja jūs ar amerikāņiem esat par to runājis, tad viņiem arī par to prasiet. Pagaidām par koalīciju runāt ir pāragri." Arī SC līderis Jānis Urbanovičs norādījis, ka "tādā formātā tikšanās nav notikusi. Es tādā neesmu piedalījies, taču, ja kāds no mūsējiem būtu piedalījies, es noteikti to zinātu". Vaicāts par iespējamo atbalstu Platā kandidatūrai, Urbanovičs norādījis, ka pēdējos desmit gadus par Plato nekas neesot runāts. "Atminos, ka bija tāds kalsns ierēdnis Finanšu ministrijā," teica politiķis.
Pirmdiena, 27.septembris (2010), plkst.09:26 | Ziņu aģentūra LETA
"Saskaņas centra" (SC) un "Jaunā laika" (JL) līderu tikšanās laikā nav notikusi vienošanās par sadarbību pēc vēlēšanām, atsaucoties uz vienu no tikšanās dalībniekiem Edgaru Jaunupu (JL), raksta laikraksts "Diena".
Pēc Jaunupa stāstītā, SC pārstāvjiem esot norādīts - ja Valda Dombrovska (Vienotība) valdību veidojošajām partijām 10.Saeimā būs stabils vairākums, esošā koalīcija turpinās strādāt, ko SC labi saprotot.
Neoficiāli izskanējis, ka pēc SC iniciatīvas notikusi tās līderu Nila Ušakova un Jāņa Urbanoviča tikšanās ar JL vadības pārstāvjiem Solvitu Āboltiņu, Arti Kamparu un Jaunupu. Šādu informāciju izplatījuši šo partiju konkurenti, piemēram, Tautas partijas līderis Andris Šķēle pieļāvis, ka ""Vienotība" ar SC jau ir vienojusies veidot valdību", neatklājot, uz kā pamata ir balstīti viņa pieņēmumi.
JL līdere Āboltiņa uz to atbildējusi: "Būvēt koalīciju pirms vēlēšanām ir nedroša nodarbe. Nekāda vienošanās nav bijusi." Taču gan Āboltiņa, gan Jaunups atzīst, ka pilnīgi izslēgt šādu sadarbības modeli tomēr nevarot, jo pēc vēlēšanām nepieciešams izveidot stabilu valdību ar pārliecinošu vairākumu. Jaunups personīgi uzskata, ka tad labāk ir runāt ar SC, nevis ar Aināru Šleseru (PLL), ar kuru sadarbību ilgtermiņā ir grūti iedomāties.
SC līderis Urbanovičs atzina, ka viņš ir ticies arī ar "Vienotības" pārstāvjiem, taču pirms vēlēšanām neesot iespējams paredzēt, kurš ar kuru veidos koalīciju. SC mērķis esot būt valdībā.
Tikmēr laikraksts "Neatkarīgā" vēsta par baumām politiskajās aprindās, ka SC un "Vienotības" tuvināšanās notiekot pēc ASV vēstniecības iniciatīvas, lai pēc Saeimas vēlēšanām šie divi politiskie spēki varētu izveidot valdību. Kā kandidāts Ministru prezidenta vai vismaz finanšu ministra amatam šai koalīcijai tiekot ieteikts pašreizējais Starptautiskā valūtas fonda (SVF) konsultants, kādreizējās Valda Birkava valdības valsts budžeta valsts ministrs Jānis Platais.
Kā raksta laikraksts, Platais tiekot ieteikts kā "neitrāls speciālists" un "kompromisa figūra", prognozējot, ka diviem lielajiem politiskajiem spēkiem - "Vienotībai" un SC - būs grūti vienoties par kopēju premjeru. Ja tomēr politiskie spēki nevarēšot vienoties par Plato kā premjeru, tad viņam esot jākļūst par finanšu ministru.
Bijušais LPSR Valsts plāna komitejas speciālists Platais Latvijas Republikā pazīstams kļuva pagājušā gadsimta 90.gadu sākumā, kad viņš, tāpat kā toreizējais labklājības ministrs Jānis Ritenis, regulāri paziņoja par kaut kādu izdevumu vai sociālo garantiju samazināšanu. Ņemot vērā Platā slikto ziņu vēstneša reputāciju, viņu arī citas valdības esot izmantojušas šajā ampluā, piemēram, kā premjera Andra Šķēles padomnieks Platais 1996.gadā ticis deleģēts skaidrot, kāpēc valdība plāno atcelt nodokļu atvieglojumus personām, kuru apgādībā ir nepilngadīgi bērni.
Platais kā SVF konsultants darbojies vairākās valstīs. 2008.gadā "Dienas Bizness" rakstīja, ka Platais kopš 2004.gada strādājis augstā amatā Afganistānas Finanšu ministrijā.
"Vienotības" līderis Ģirts Valdis Kristovskis uz jautājumu par "Vienotības" un SC politiķu kopīgu tikšanos ar ASV diplomātiem, kurā būtu bijusi runa par Platā kandidatūru finanšu ministra postenī, atbildēja: "Ja jūs ar amerikāņiem esat par to runājis, tad viņiem arī par to prasiet. Pagaidām par koalīciju runāt ir pāragri." Arī SC līderis Jānis Urbanovičs norādījis, ka "tādā formātā tikšanās nav notikusi. Es tādā neesmu piedalījies, taču, ja kāds no mūsējiem būtu piedalījies, es noteikti to zinātu". Vaicāts par iespējamo atbalstu Platā kandidatūrai, Urbanovičs norādījis, ka pēdējos desmit gadus par Plato nekas neesot runāts. "Atminos, ka bija tāds kalsns ierēdnis Finanšu ministrijā," teica politiķis.
piektdiena, 2010. gada 24. septembris
Līderu debates
Priekšvēlēšanu kampaņa sasniegusi savu kulmināciju. Tagad gan radio, gan TV rīko tikšanās ar politisko partiju vadītājiem un deputātu kandidātiem.2010. g. 22. Septembrī Latvijas Radio raidījumā ‘’Krustpunktā’’ tikās Ģirts Valdis Kristovskis un Nils Ušakovs. S C pārstāvis centās būt laipns un draudzīgs. Viņš solīja sadarboties ar Vienotības pārstāvjiem, kaut arī savās reklāmās visu vainu uzveļ V. Dombrovskim, it kā pasaules ekonomiskā krīze vispār nebūtu bijusi. Kristovskis noraida sadarbības iespējas ar SC, jo abām partijām ir būtiskas atšķirības ideoloģijā. SC ir naidīgs latviešiem, orientēts uz Krieviju. Nils uzsver, ka latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda Latvijā, ka krievi palīdzēs saglabāt latviešu valodu un kultūru , ka Rīgas Dome piešķīrusi Okupācijas muzejam 20 000 latu. Zvana radioklausītāji un saka, ka nedrīkst ticēt SC , jo viņu izdotajā reklāmas bukletā ‘’Tava avīze’’ ir divdomības. Latviskajā izdevumā teikts:’ ’Mums nevajag varu, mums vajag iespēju izglābt valsti ‘’. Bet krieviskajā variantā rakstīts: ‘’ Mēs uzspiedīsim savu varas formulu’’. Mūsu valstij vajadzīga jūsu balss. Tālāk dotas visādas melīgas pamācības, sevi iztēlojot par godīgiem politiķiem, par pārliecinošiem līderiem, kas ir par labām attiecībām ar Rietumiem un Austrumiem. Viņi nevēlas runāt par Latvijas okupāciju, par izvešanām, par padomju laika noziegumiem. Nils tēloja draudzīgu Rīgas mēru.
22. septembra vakarā TV notika piecu partiju līderu debates tiešraidē. A. Šlesers( PLL) runāja pašpārliecināti un izsauca klausītājos smieklus, R. Vējonis( ZZS) aizrādīja Šleseram, ka stulbums ir uzsākt Z iemeļu tilta būvi, ja Dienvidu tilts nav pabeigts. J. Urbanovičs ( SC) tēloja patriotu, kaut gan zināms , ka pirms tam viņš Latvijai piedāvāja pilsoņu karu. Dz. Rasnačs( TB/ LNNK) ieteica atlaist Rīgas Domi, jo tā ir promaskaviska, prasīja sodīt tos, kas nepieņem darbā tos, kas nezina krievu valodu. Kristovskis( Vienotība) vairums atbildēs bija vispārliecinošākais. Šādas debates notikušas visos piecos vēlēšanu apgabalos un tiešraidē tām varēja sekot līdzi visa valsts. Vai vēlētāji pratīs atšķirt meļus un taisnības aizstāvjus, būs zināms 3. oktobrī.
22. septembra vakarā TV notika piecu partiju līderu debates tiešraidē. A. Šlesers( PLL) runāja pašpārliecināti un izsauca klausītājos smieklus, R. Vējonis( ZZS) aizrādīja Šleseram, ka stulbums ir uzsākt Z iemeļu tilta būvi, ja Dienvidu tilts nav pabeigts. J. Urbanovičs ( SC) tēloja patriotu, kaut gan zināms , ka pirms tam viņš Latvijai piedāvāja pilsoņu karu. Dz. Rasnačs( TB/ LNNK) ieteica atlaist Rīgas Domi, jo tā ir promaskaviska, prasīja sodīt tos, kas nepieņem darbā tos, kas nezina krievu valodu. Kristovskis( Vienotība) vairums atbildēs bija vispārliecinošākais. Šādas debates notikušas visos piecos vēlēšanu apgabalos un tiešraidē tām varēja sekot līdzi visa valsts. Vai vēlētāji pratīs atšķirt meļus un taisnības aizstāvjus, būs zināms 3. oktobrī.
trešdiena, 2010. gada 22. septembris
22.sept. aptauja: pieaug atbalsts līderiem SC un 'Vienotībai'
http://www.delfi.lv/news/velesanas_2010/zinas/aptauja-pieaug-atbalsts-lideriem-sc-un-vienotibai.d?id=34178481
Ja Saeimas vēlēšanas notiktu pagājušajās nedēļas nogalē, populārākā partija joprojām būtu "Saskaņas Centrs" (SC), par 3% apsteidzot "Vienotību", turklāt salīdzinājumā ar pagājušo nedēļu atbalsts abām partijām nedaudz pieaudzis, kamēr citiem spēkiem tas nav mainījies, liecina socioloģisko aptauju kompānijas "GfK Baltic" jaunākie pētījumi.
SC jau vairākas nedēļas saglabā pirmo vietu: par šo spēku būtu gatavi balsot 18% (pirms nedēļas 16%), bet par "Vienotību" – 15% (pirms nedēļas 13%). Zaļo un Zemnieku savienību tāpat kā pirms nedēļas atbalstītu 9% iedzīvotāju, bet "Par labu Latviju" – 5%.
Nedēļas laikā nemainījās arī Nacionālās apvienības "Visu Latvijai"-TB/LNNK un PCTVL atbalstītāju skaits. Par Nacionālo apvienību pēdējā aptaujā bija gatavi balsoti 3%, bet par PCTVL – 1% respondentu.
Diezgan strauji pazeminājies to vēlētāju skaits, kas vēlēšanās nepiedalītos – 18% aptaujāto (pagājušajā nedēļā 25%).
Pārrēķinot iespējamo vietu sadalījumu parlamentā, pieņemot, ka neizlēmušo balsis sadalīsies proporcionāli izlēmušo izvēlei, GfK aplēsa, ka SC iegūtu 36 vietas, "Vienotība" – 31 vietu, ZZS – 19 vietas, PLL – astoņus deputātu mandātus, VL-TB/LNNK – sešas vietas, bet PCTVL Saeimā neiekļūtu.
Aptaujas metode bijusi telefonintervijas ar datoratbalstu, 30% interviju notikušas, zvanot fiksētās līnijas abonentiem, 70% zvanot mobilo telefonu abonentiem. Pēdējā aptaujā piedalījušies 803 respondenti.
Ja Saeimas vēlēšanas notiktu pagājušajās nedēļas nogalē, populārākā partija joprojām būtu "Saskaņas Centrs" (SC), par 3% apsteidzot "Vienotību", turklāt salīdzinājumā ar pagājušo nedēļu atbalsts abām partijām nedaudz pieaudzis, kamēr citiem spēkiem tas nav mainījies, liecina socioloģisko aptauju kompānijas "GfK Baltic" jaunākie pētījumi.
SC jau vairākas nedēļas saglabā pirmo vietu: par šo spēku būtu gatavi balsot 18% (pirms nedēļas 16%), bet par "Vienotību" – 15% (pirms nedēļas 13%). Zaļo un Zemnieku savienību tāpat kā pirms nedēļas atbalstītu 9% iedzīvotāju, bet "Par labu Latviju" – 5%.
Nedēļas laikā nemainījās arī Nacionālās apvienības "Visu Latvijai"-TB/LNNK un PCTVL atbalstītāju skaits. Par Nacionālo apvienību pēdējā aptaujā bija gatavi balsoti 3%, bet par PCTVL – 1% respondentu.
Diezgan strauji pazeminājies to vēlētāju skaits, kas vēlēšanās nepiedalītos – 18% aptaujāto (pagājušajā nedēļā 25%).
Pārrēķinot iespējamo vietu sadalījumu parlamentā, pieņemot, ka neizlēmušo balsis sadalīsies proporcionāli izlēmušo izvēlei, GfK aplēsa, ka SC iegūtu 36 vietas, "Vienotība" – 31 vietu, ZZS – 19 vietas, PLL – astoņus deputātu mandātus, VL-TB/LNNK – sešas vietas, bet PCTVL Saeimā neiekļūtu.
Aptaujas metode bijusi telefonintervijas ar datoratbalstu, 30% interviju notikušas, zvanot fiksētās līnijas abonentiem, 70% zvanot mobilo telefonu abonentiem. Pēdējā aptaujā piedalījušies 803 respondenti.
pirmdiena, 2010. gada 20. septembris
Meklējiet (sa)Rakstos! (jaunas paaudzes ienākšana)
Ieva Nikoleta Dāboliņa (Latvija Amerikā, 9.9.2010)
....gribas izsaukties, pārlasot Centrālās vēlēšanu komisijas mājas lapā publicēto partiju apvienību piedāvājumu.
Pārsvarā sarakstu augšgalos ir vārdi, kas apbružāti ziņu raidījumos un avīžu lappusēs. Vai viņi spēs izmainīt mūsu valsti? To rādīs laiks - līdz šim nav spējuši. Taču apzināti skopās ziņas kandidātu aprakstos CVK mājas lapā un arī pašu partiju portālos lobē pazīstamos politiķus, kas var noklusēt nepatīkamas lietas savās biogrāfijās, savukārt, nepazīstami jaunie kandidāti nevar izpelnīties plusiņus vēlēšanu biļetenā.
Atbildīgiem vēlētājiem, kas augstu vērtē savu balsi, būtu jāpievērš uzmanība tieši „jaunajai ražai” – jauniem, izglītotiem profesionāļiem un mērķtiecīgiem ideālistiem, kas parādījuši, ka spēj ziedot spēkus un laiku vispārējam labumam. Viņi ir tie, kas lauzīs korumpēto komunistu tradīcijas valsts vadībā un pieteiks sevi par VALSTSVĪRIEM, nevis politiķiem vien.
Ir rūpīgi jāpārdomā, kādas īpašības vajadzīgas cilvēkiem, kas kandidē uz šo augsto nosaukumu. Iegūta augstākā izglītība pierāda, ka cilvēkam ir cieņa pret zināšanām un ka viņš ir spējīgs ilgstoši strādāt, lai sasniegtu mērķi. Interese par Latvijas vēsturi apliecina spēju izprast lietu virzību un vienmēr rīkoties atbilstoši latviešu tautas interesēm. Nav iespējams mīlēt tautu vai zemi, ko nepazīsti un līdzšinējo politiķu darbība liecina, ka viņiem bieži trūkst elementāru vēstures zināšanu. Svarīga īpašība kandidātam ir ievirze strādāt sabiedrības labā – par to liecina bezatlīdzības darbs kādas cilvēku grupas, vietējās kopienas vai visas tautas labā. Profesionalitāte kādā tautai svarīgā jomā, jurisprudencē vai likumdošanā ir galvenais noteikums, lai darbs Saeimā būtu rezultatīvs.
Jāizslēdz prokrieviski orientēto „Saskaņas Centru” un tās partijas, par kurām skaidrs, ka tās 5% vēlētāju balsis nesavāks un Saeimas durvju slieksni nepārkāps. Nav vērts meklēt politiskās apvienības „Par Labu Latviju!” sarakstos. Šai apvienībai pieder masu mediji un neierobežoti resursi sevis reklamēšanai. Ir bail domāt, kas notiks, ja tās atkal tautu apmuļķos.
Vēlos pievērst uzmanību tiem kandidātiem, kuru līdzšinējā sabiedriskā, politiskā un profesionālā darbība, kas dažam sākusies pārsteidzoši agri, liek atcerēties mūsu valsts veidošanās un dibināšanas laiku.
Politikā un Saeimā jāienāk jaunai paaudzei, kam sveša kalpa domāšana!
Konstantīns Pupurs
Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" Rīga, Nr. 6.
Sanita Stelpe, VIENOTĪBA (Pilsoniskā Savienība) Rīga, Nr. 7.
Antra Sakne, VIENOTĪBA (Pilsoniskā Savienība) Rīga, Nr. 19.
Jānis Bordāns, VIENOTĪBA (Pilsoniskā Savienība) Latgale, Nr. 11.
Jānis Sils
Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (Nacionālistu klubs), Zemgale, Nr. 3.
Dzimis 1980.gadā, precējies, ģimenē aug 3 bērni. 2002. gadā absolvējis LU Sociālo zinātņu fakultāti iegūstot bakalaura grādu politikas zinātnē, 2006.gadā ieguvis izglītības zinātņu maģistra grādu. Uzņēmuma "Maksimuss Latvija" direktors (uzņēmums pārdod armijas un cīņas sporta preces).
Politikā darbojas 17 gadu vecuma, kopā ar Eduardu Berklavu vadījis laikraksta "Latviešu Patriots" izdošanu. Latviešu nacionālistu kluba vadītājs, neskaitāmu publikāciju autors (apkopotas www.janissils.lv)
Pedagoģiskais stāžs - deviņi gadi, no 1995. līdz 2004. bijis Jaunsargu instruktors, kopš 2004. gada tuvcīņas nodarbību vadītājs militārās tuvcīņas apvienībā „Tēvijas Sargi" un Zemessardzē. Latviešu folkloras cienītājs un dziesminieks.
Stiprās puses – neatlaidība un mērķtiecība, politiskā un sabiedriskā darba pieredze, dziļas zināšanas Latvijas vēsturē un politikā. Vājās puses – reizēm neadekvāts kaujinieciskums.
J.Sils: CVK ;
Jānis Iesalnieks
Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", Kurzeme, Nr. 2.
Dzimis 1984. gadā Ventspilī, 2007. gadā ieguvis jurista kvalifikāciju Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē. Šobrīd strādā par juristu SIA "Regumino" un turpina studijas maģistratūrā. Precējies, kopā ar sievu Aiju audzina divus dēlus Jāni un Nameju.
Politikā no 19 gadu vecuma, šobrīd ir partijas „Visu Latvijai!”, kā arī Nacionālās apvienības Valdes loceklis. Viņa vadībā mājas lapa www.visulatvijai.lv trīs gadu laikā kļuva par apmeklētāko politisko partiju portālu, šobrīd viņš vada lielāko latviešu nacionālistu interneta diskusiju forumu www.zemessargs.lv.
Jāņa Iesalnieka uzskati un plašās zināšanas vēsturē, politiskajos un sociālajos procesos pārstāvēti gan partijas mājās lapā, gan dažādos drukātajos un elektroniskajos masu medijos. Kopš Jāņa iesaistīšanās organizācijā gandrīz neviena tās rīkota akcija nav norisējusi bez viņa līdzdarbības; partijā galvenokārt nodarbojas ar dažādu interneta aktivitāšu koordinēšanu.
Stiprās puses – dziļa izpratne par nacionālisma ideoloģiju un vērtībām, neatlaidība, ideālisms, augstas darba spējas, parlamentārā darba pieredze kā deputāta palīgam. Vājās puses – emocionalitāte, aizstāvot savas idejas.
J.Iesalnieks: CVK;
Ansis Saliņš, VIENOTĪBA (Pilsoniskā Savienība) Zemgale, Nr. 5.
Dzimis 1983.gadā, lauksaimniecības inženieris, zemnieks un uzņēmējs 2009.gadā ieguvis maģistra grādu Latvijas Lauksaimniecības universitātē un pašlaik turpina studijas LLU doktorantūrā.
Partijas dibinātājs un Revīzijas komisijas loceklis, viens no nedaudzajiem jaunajiem lauksaimniekiem tās sastāvā. Veiksmīgs lauksaimnieks ar 4 gadu pieredzi, kas apsaimnieko 240 hektārus Vietalvas pagastā.
Ansis Saliņš uzskata, ka lauki, lauksaimniecība un mežsaimniecība vienmēr būs Latvijas tautsaimniecības pamats un, ka valstij ne tikai jānodrošina sevi ar pārtikas produktiem, bet jāpanāk arī eksports. Kā īsts latviešu zemnieks viņš Saeimā cīnīsies, lai tiktu apturēta lauksaimniecības un mežsaimniecības zemju izpārdošana ārvalstniekiem un panāktu godīgu Eiropas atbalsta maksājumu sadalījumu starp vecajām un jaunajām dalībvalstīm.
Stiprās puses – zinātkāre, koleģialitāte, augstas darba spējas un sadarbības prasmes. Jāuzlabo zināšanas par Latvijas vēsturi un politiku.
A.Saliņš: CVK;
Kārlis Kamradzis,
VIENOTĪBA (Pilsoniskā Savienība) Vidzeme, Nr. 21.
Dzimis 1960.gadā, beidzis Rīgas Politehnisko institūtu 1988.gadā kā inženieris mehāniķis, vēlāk studējis maģistratūrā. Jaungulbenes zemnieku saimniecības „Kalnzari” saimnieks, šobrīd strādā pie koka apkures granulu rūpnīcas projekta Madonas rajonā.
Kārlis Kamradzis ir Pilsoniskās Savienības Valdes loceklis kopš partijas dibināšanas un partijas panākumi 2009. gada pašvaldību vēlēšanās Rīgā lielā mērā ir viņa kā nodaļas vadītāja nopelns. Bija galvenais iniciators no VIENOTĪBAS politiķu puses par vienota nacionālo spēku saraksta veidošanu kopā ar „Visu Latvijai!” un TB/LNNK. Darbojas Zemessardzē kopš tās dibināšanas, Studentu korporācijas SELONIJA filistru palīdzības biedrības valdes loceklis. Jau studiju gados izcēlies kā neformāls līderis.
Stiprās puses – sabiedriskā stāja un šarms, drosme un izlēmība, vadītāja un organizatora talants, vispusīgas zināšanas par enerģētiku un tās iespējām Latvijas tautsaimniecībā, valsts aizsardzības sistēmu, politiku un vēsturi. Vājās puses – pārāk liela paškritika.
Epizode: Kārlis Kamradzis kopā ar citiem studentiem 1988.gadā norāva plāksni ar okupācijas varas simbola, komunista Arvīda Janoviča Pelšes vārdu no Rīgas Politehniskā institūta sienas un iemeta to Daugavā. Par to tika ierosināta tiesvedība. Vēlāk, tā paša gada decembrī Kārlis brīvprātīgo vienības sastāvā devās palīgā Armēnijas zemestrīcē cietušajiem. To negaidīti ņēma vērā partijas komiteja, viņa „lietu” izskatot - brīvības vēji jau šalca pār Latviju.
K.Kamradzis: CVK;
Raivis Dzintars
Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", Vidzeme, Nr. 1.
Dzimis 1982.gadā, beidzis LU Socioloģijas fakultāti, politologs. Precējies, abi ar sievu Martu audzina dēlu Kārli un gaida otru bērniņu.
Kopš 2004.gada žurnālists „Latvijas Avīzē”, zemessargs ar vairāku gadu stāžu.
Partijas „Visu Latvijai!” dibinātājs un līdzpriekšsēdētājs, politikā darbojas jau kopš 16 gadu vecuma. Lielākā autoritāte un valstsvīra etalons - Kārlis Ulmanis. Raivja konsekventajiem uzskatiem un darbiem gadu gaitā var sekot līdzi gan viņa publikācijās „Latvijas Avīzē”, gan „Visu Latvijai!” mājas lapā un viņa profilā Draugos”. 2009.gadā izdevis rakstu krājumu „Pozitīvais nacionālisms”.
Raivja Dzintara organizētā akcija Abrenes aizstāvībai, kad puskaili latviešu jaunieši mīnus 20 grādu aukstumā stundu stāvēja pie Saeimas durvīm, plaši izskanēja visā pasaulē. Viņa neatlaidība un novatorisms ļāvis viņa vadītajai jauniešu ideālistu grupai pārtapt par politisko spēku, kas pārliecinoši pretendē uz Saeimu un padomju okupācijas laika tradīciju laušanu valsts pārvaldē.
Stiprās puses – oratora un rakstnieka talants, neparasti augstas darba spējas un organizatora prasmes, dziļas zināšanas par Latvijas vēsturi un politisko procesu izpratne. Vājās puses – nepatika pret kritiku.
R.Dzintars: CVK;
Romāns Naudiņš,
Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" Vidzeme, Nr. 4.
Dzimis 1980.gadā, precējies, ģimenē aug dēls. 2001.gadā beidzis Latvijas policijas akadēmiju kā izziņas dienesta speciālists, mācījies arī Vācijas policijas institūtā.
Uzņēmējs, uzņēmuma „Baltijas Floristika” īpašnieks, kas visu savu ražoto produkciju eksportē uz Eiropas Savienības dalībvalstīm un īpašu uzmanību pievērš invalīdu nodarbināšanai. 2010.gadā paplašinājis ražošanu un radījis vairāk nekā 30 jaunu darba vietu.
Romāns Naudiņš politikā aktīvi darbojas jau 6 gadus un ir spējis saglabāt uzticību nacionālajiem ideāliem. TB/LNNK Valdes loceklis, 2009.gadā ievēlēts par Valmieras domes deputātu no apvienotā „Visu Latvijai!” un TB/LNNK saraksta. Uzskatāms par vienu no galvenajiem iniciatoriem partijas pašattīrīšanās procesā un Nacionālās apvienības izveidošanā kopā ar partiju "Visu Latvijai!". "Valmieras 4.kājnieku pulka pieminekļa fonda" dibinātājs un valdes loceklis.
Stiprās puses - optimisms, neatlaidība, mērķtiecība, augstas darba spējas, dziļas zināšanas par Latvijas vēsturi un politiku, praktiskā pieredze uzņēmējdarbībā. Vājās puses – slīpēts politiķa tēls.
R.Naudiņš: CVK;
....gribas izsaukties, pārlasot Centrālās vēlēšanu komisijas mājas lapā publicēto partiju apvienību piedāvājumu.
Pārsvarā sarakstu augšgalos ir vārdi, kas apbružāti ziņu raidījumos un avīžu lappusēs. Vai viņi spēs izmainīt mūsu valsti? To rādīs laiks - līdz šim nav spējuši. Taču apzināti skopās ziņas kandidātu aprakstos CVK mājas lapā un arī pašu partiju portālos lobē pazīstamos politiķus, kas var noklusēt nepatīkamas lietas savās biogrāfijās, savukārt, nepazīstami jaunie kandidāti nevar izpelnīties plusiņus vēlēšanu biļetenā.
Atbildīgiem vēlētājiem, kas augstu vērtē savu balsi, būtu jāpievērš uzmanība tieši „jaunajai ražai” – jauniem, izglītotiem profesionāļiem un mērķtiecīgiem ideālistiem, kas parādījuši, ka spēj ziedot spēkus un laiku vispārējam labumam. Viņi ir tie, kas lauzīs korumpēto komunistu tradīcijas valsts vadībā un pieteiks sevi par VALSTSVĪRIEM, nevis politiķiem vien.
Ir rūpīgi jāpārdomā, kādas īpašības vajadzīgas cilvēkiem, kas kandidē uz šo augsto nosaukumu. Iegūta augstākā izglītība pierāda, ka cilvēkam ir cieņa pret zināšanām un ka viņš ir spējīgs ilgstoši strādāt, lai sasniegtu mērķi. Interese par Latvijas vēsturi apliecina spēju izprast lietu virzību un vienmēr rīkoties atbilstoši latviešu tautas interesēm. Nav iespējams mīlēt tautu vai zemi, ko nepazīsti un līdzšinējo politiķu darbība liecina, ka viņiem bieži trūkst elementāru vēstures zināšanu. Svarīga īpašība kandidātam ir ievirze strādāt sabiedrības labā – par to liecina bezatlīdzības darbs kādas cilvēku grupas, vietējās kopienas vai visas tautas labā. Profesionalitāte kādā tautai svarīgā jomā, jurisprudencē vai likumdošanā ir galvenais noteikums, lai darbs Saeimā būtu rezultatīvs.
Jāizslēdz prokrieviski orientēto „Saskaņas Centru” un tās partijas, par kurām skaidrs, ka tās 5% vēlētāju balsis nesavāks un Saeimas durvju slieksni nepārkāps. Nav vērts meklēt politiskās apvienības „Par Labu Latviju!” sarakstos. Šai apvienībai pieder masu mediji un neierobežoti resursi sevis reklamēšanai. Ir bail domāt, kas notiks, ja tās atkal tautu apmuļķos.
Vēlos pievērst uzmanību tiem kandidātiem, kuru līdzšinējā sabiedriskā, politiskā un profesionālā darbība, kas dažam sākusies pārsteidzoši agri, liek atcerēties mūsu valsts veidošanās un dibināšanas laiku.
Politikā un Saeimā jāienāk jaunai paaudzei, kam sveša kalpa domāšana!
Konstantīns Pupurs
Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" Rīga, Nr. 6.
Sanita Stelpe, VIENOTĪBA (Pilsoniskā Savienība) Rīga, Nr. 7.
Antra Sakne, VIENOTĪBA (Pilsoniskā Savienība) Rīga, Nr. 19.
Jānis Bordāns, VIENOTĪBA (Pilsoniskā Savienība) Latgale, Nr. 11.
Jānis Sils
Dzimis 1980.gadā, precējies, ģimenē aug 3 bērni. 2002. gadā absolvējis LU Sociālo zinātņu fakultāti iegūstot bakalaura grādu politikas zinātnē, 2006.gadā ieguvis izglītības zinātņu maģistra grādu. Uzņēmuma "Maksimuss Latvija" direktors (uzņēmums pārdod armijas un cīņas sporta preces).
Politikā darbojas 17 gadu vecuma, kopā ar Eduardu Berklavu vadījis laikraksta "Latviešu Patriots" izdošanu. Latviešu nacionālistu kluba vadītājs, neskaitāmu publikāciju autors (apkopotas www.janissils.lv)
Pedagoģiskais stāžs - deviņi gadi, no 1995. līdz 2004. bijis Jaunsargu instruktors, kopš 2004. gada tuvcīņas nodarbību vadītājs militārās tuvcīņas apvienībā „Tēvijas Sargi" un Zemessardzē. Latviešu folkloras cienītājs un dziesminieks.
Stiprās puses – neatlaidība un mērķtiecība, politiskā un sabiedriskā darba pieredze, dziļas zināšanas Latvijas vēsturē un politikā. Vājās puses – reizēm neadekvāts kaujinieciskums.
J.Sils: CVK ;
Jānis Iesalnieks
Dzimis 1984. gadā Ventspilī, 2007. gadā ieguvis jurista kvalifikāciju Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē. Šobrīd strādā par juristu SIA "Regumino" un turpina studijas maģistratūrā. Precējies, kopā ar sievu Aiju audzina divus dēlus Jāni un Nameju.
Politikā no 19 gadu vecuma, šobrīd ir partijas „Visu Latvijai!”, kā arī Nacionālās apvienības Valdes loceklis. Viņa vadībā mājas lapa www.visulatvijai.lv trīs gadu laikā kļuva par apmeklētāko politisko partiju portālu, šobrīd viņš vada lielāko latviešu nacionālistu interneta diskusiju forumu www.zemessargs.lv.
Jāņa Iesalnieka uzskati un plašās zināšanas vēsturē, politiskajos un sociālajos procesos pārstāvēti gan partijas mājās lapā, gan dažādos drukātajos un elektroniskajos masu medijos. Kopš Jāņa iesaistīšanās organizācijā gandrīz neviena tās rīkota akcija nav norisējusi bez viņa līdzdarbības; partijā galvenokārt nodarbojas ar dažādu interneta aktivitāšu koordinēšanu.
Stiprās puses – dziļa izpratne par nacionālisma ideoloģiju un vērtībām, neatlaidība, ideālisms, augstas darba spējas, parlamentārā darba pieredze kā deputāta palīgam. Vājās puses – emocionalitāte, aizstāvot savas idejas.
J.Iesalnieks: CVK;
Dzimis 1983.gadā, lauksaimniecības inženieris, zemnieks un uzņēmējs 2009.gadā ieguvis maģistra grādu Latvijas Lauksaimniecības universitātē un pašlaik turpina studijas LLU doktorantūrā.
Partijas dibinātājs un Revīzijas komisijas loceklis, viens no nedaudzajiem jaunajiem lauksaimniekiem tās sastāvā. Veiksmīgs lauksaimnieks ar 4 gadu pieredzi, kas apsaimnieko 240 hektārus Vietalvas pagastā.
Ansis Saliņš uzskata, ka lauki, lauksaimniecība un mežsaimniecība vienmēr būs Latvijas tautsaimniecības pamats un, ka valstij ne tikai jānodrošina sevi ar pārtikas produktiem, bet jāpanāk arī eksports. Kā īsts latviešu zemnieks viņš Saeimā cīnīsies, lai tiktu apturēta lauksaimniecības un mežsaimniecības zemju izpārdošana ārvalstniekiem un panāktu godīgu Eiropas atbalsta maksājumu sadalījumu starp vecajām un jaunajām dalībvalstīm.
Stiprās puses – zinātkāre, koleģialitāte, augstas darba spējas un sadarbības prasmes. Jāuzlabo zināšanas par Latvijas vēsturi un politiku.
A.Saliņš: CVK;
Kārlis Kamradzis,
VIENOTĪBA (Pilsoniskā Savienība) Vidzeme, Nr. 21.
Kārlis Kamradzis ir Pilsoniskās Savienības Valdes loceklis kopš partijas dibināšanas un partijas panākumi 2009. gada pašvaldību vēlēšanās Rīgā lielā mērā ir viņa kā nodaļas vadītāja nopelns. Bija galvenais iniciators no VIENOTĪBAS politiķu puses par vienota nacionālo spēku saraksta veidošanu kopā ar „Visu Latvijai!” un TB/LNNK. Darbojas Zemessardzē kopš tās dibināšanas, Studentu korporācijas SELONIJA filistru palīdzības biedrības valdes loceklis. Jau studiju gados izcēlies kā neformāls līderis.
Stiprās puses – sabiedriskā stāja un šarms, drosme un izlēmība, vadītāja un organizatora talants, vispusīgas zināšanas par enerģētiku un tās iespējām Latvijas tautsaimniecībā, valsts aizsardzības sistēmu, politiku un vēsturi. Vājās puses – pārāk liela paškritika.
Epizode: Kārlis Kamradzis kopā ar citiem studentiem 1988.gadā norāva plāksni ar okupācijas varas simbola, komunista Arvīda Janoviča Pelšes vārdu no Rīgas Politehniskā institūta sienas un iemeta to Daugavā. Par to tika ierosināta tiesvedība. Vēlāk, tā paša gada decembrī Kārlis brīvprātīgo vienības sastāvā devās palīgā Armēnijas zemestrīcē cietušajiem. To negaidīti ņēma vērā partijas komiteja, viņa „lietu” izskatot - brīvības vēji jau šalca pār Latviju.
K.Kamradzis: CVK;
Raivis Dzintars
Dzimis 1982.gadā, beidzis LU Socioloģijas fakultāti, politologs. Precējies, abi ar sievu Martu audzina dēlu Kārli un gaida otru bērniņu.
Kopš 2004.gada žurnālists „Latvijas Avīzē”, zemessargs ar vairāku gadu stāžu.
Partijas „Visu Latvijai!” dibinātājs un līdzpriekšsēdētājs, politikā darbojas jau kopš 16 gadu vecuma. Lielākā autoritāte un valstsvīra etalons - Kārlis Ulmanis. Raivja konsekventajiem uzskatiem un darbiem gadu gaitā var sekot līdzi gan viņa publikācijās „Latvijas Avīzē”, gan „Visu Latvijai!” mājas lapā un viņa profilā Draugos”. 2009.gadā izdevis rakstu krājumu „Pozitīvais nacionālisms”.
Raivja Dzintara organizētā akcija Abrenes aizstāvībai, kad puskaili latviešu jaunieši mīnus 20 grādu aukstumā stundu stāvēja pie Saeimas durvīm, plaši izskanēja visā pasaulē. Viņa neatlaidība un novatorisms ļāvis viņa vadītajai jauniešu ideālistu grupai pārtapt par politisko spēku, kas pārliecinoši pretendē uz Saeimu un padomju okupācijas laika tradīciju laušanu valsts pārvaldē.
Stiprās puses – oratora un rakstnieka talants, neparasti augstas darba spējas un organizatora prasmes, dziļas zināšanas par Latvijas vēsturi un politisko procesu izpratne. Vājās puses – nepatika pret kritiku.
R.Dzintars: CVK;
Romāns Naudiņš,
Dzimis 1980.gadā, precējies, ģimenē aug dēls. 2001.gadā beidzis Latvijas policijas akadēmiju kā izziņas dienesta speciālists, mācījies arī Vācijas policijas institūtā.
Uzņēmējs, uzņēmuma „Baltijas Floristika” īpašnieks, kas visu savu ražoto produkciju eksportē uz Eiropas Savienības dalībvalstīm un īpašu uzmanību pievērš invalīdu nodarbināšanai. 2010.gadā paplašinājis ražošanu un radījis vairāk nekā 30 jaunu darba vietu.
Romāns Naudiņš politikā aktīvi darbojas jau 6 gadus un ir spējis saglabāt uzticību nacionālajiem ideāliem. TB/LNNK Valdes loceklis, 2009.gadā ievēlēts par Valmieras domes deputātu no apvienotā „Visu Latvijai!” un TB/LNNK saraksta. Uzskatāms par vienu no galvenajiem iniciatoriem partijas pašattīrīšanās procesā un Nacionālās apvienības izveidošanā kopā ar partiju "Visu Latvijai!". "Valmieras 4.kājnieku pulka pieminekļa fonda" dibinātājs un valdes loceklis.
Stiprās puses - optimisms, neatlaidība, mērķtiecība, augstas darba spējas, dziļas zināšanas par Latvijas vēsturi un politiku, praktiskā pieredze uzņēmējdarbībā. Vājās puses – slīpēts politiķa tēls.
R.Naudiņš: CVK;
svētdiena, 2010. gada 19. septembris
VĒLĒT IR JĀIET! TAS IR SVĒTS PIENĀKUMS
Nācies dzirdēt sakām: es neiešu vēlēt! Ja cilvēks neiet uz vēlēšanām, tad viņš parāda, ka tam svešs ir valsts karogs, himna un ģerbonis. Tie ir cilvēki bez savas politiskās, nacionālās stājas. Un tieši tā pret tiem jāizturas . Dzejnieks Olafs Gūtmanis Liepājas avīzē Kurzemes Vārds ir rakstījis: ‘’Ja cilvēks neiet vēlēt, tad viņš labprātīgi izvēlas būt par tādu kā nepilsoni – bez valstiskās un bez nacionālās pašapziņas. Vēlēt ir jāiet! Tas ir katra latvieša svēts pienākums. Šis priekšvēlēšanu laiks rāda , ka pie varas raujas Latvijai pilnīgi naidīgi un ļauni cilvēki, kas melo ,bezatbildīgi sola, kas jau pazīstami kā negodīgi darboņas.17. septembrī Latvijas radio raidījumā uzstājās bijušais deputāts Imants Burvis, kas tagad reklamē jaundibinātu partiju’’ Daugava – Latvijai ‘’, kas vēlas padarīt Daugavu kuģojamu no Baltijas jūras līdz Melnai jūrai. Šo projektu Vides ministrs Vējonis nosauca par slima suņa murgiem.
Bet atrodas cilvēki, kas gatavi iznīcināt Latviju, lai tikai paši iedzīvotos. Šajās dienās radio, TV, avīzēs dzirdam un , lasām melus. Lai apstrādātu vēlētājus dažu partiju polit-tehnologi, izgudro stratēģiski viltīgus un taktiski gudrus plānus, kā apkrāpt vēlētājus. Viens no veiklākajiem ir Ēriks Stendzenieks, kas no Tautas partijas un Pirmās partijas izveidoja partiju Par labu Latviju. Vai vēlētājs būs aizmirsis šo abu partiju nodevības un negodīgumu? Šīs partijas premjera kandidāts A. Šlesers ar lielu bravūru sniedz vienu interviju pēc otras ,liela sevi, bezkaunīgi melo un cenšas radīt drosmīga politiķa iespaidu. Bet tas neizdodas, jo žurnālisti atgādina viņa neizpildītos solījumus. 2008.gadā Šlesers paziņoja, ka aizies no politikas, ja Latvijas Pasts pēc pāris gadiem nestrādās ar vairāku miljonu latu peļņu. Bet peļņas nav. Viņš solīja neslēgt nevienu pasta nodaļu. 2008.gadā slēdza 238 nodaļas. Tika solīts, ka pēc pieciem, sešiem gadiem ( tas būtu līdz 2013. gadam) mūsu valstī būs labāki ceļi nekā Igaunijā. Mēs labi zinām, cik slikti ir mūsu ceļi. Tikai pilnīgi naivs cilvēks var ticēt Šlesera lielīgajiem solījumiem. Ar bravūru un nekaunību tālu tikt tomēr nevar.
Tāpēc ka ir tādi melīgi politiķi ,tautā valda neticība pret viņiem. Mūsu Saeimā ir daudzi deputāti, kas nevienu reizi nav uzstājušies debatēs. Daudzo partiju deputātu kandidātos ir cilvēki, kurus interesē tikai deputāta alga. Vēlētājiem pašiem jāseko līdzi partiju darbiem un nav jātic melīgiem solījumiem.
Atis Skalbergs
Bet atrodas cilvēki, kas gatavi iznīcināt Latviju, lai tikai paši iedzīvotos. Šajās dienās radio, TV, avīzēs dzirdam un , lasām melus. Lai apstrādātu vēlētājus dažu partiju polit-tehnologi, izgudro stratēģiski viltīgus un taktiski gudrus plānus, kā apkrāpt vēlētājus. Viens no veiklākajiem ir Ēriks Stendzenieks, kas no Tautas partijas un Pirmās partijas izveidoja partiju Par labu Latviju. Vai vēlētājs būs aizmirsis šo abu partiju nodevības un negodīgumu? Šīs partijas premjera kandidāts A. Šlesers ar lielu bravūru sniedz vienu interviju pēc otras ,liela sevi, bezkaunīgi melo un cenšas radīt drosmīga politiķa iespaidu. Bet tas neizdodas, jo žurnālisti atgādina viņa neizpildītos solījumus. 2008.gadā Šlesers paziņoja, ka aizies no politikas, ja Latvijas Pasts pēc pāris gadiem nestrādās ar vairāku miljonu latu peļņu. Bet peļņas nav. Viņš solīja neslēgt nevienu pasta nodaļu. 2008.gadā slēdza 238 nodaļas. Tika solīts, ka pēc pieciem, sešiem gadiem ( tas būtu līdz 2013. gadam) mūsu valstī būs labāki ceļi nekā Igaunijā. Mēs labi zinām, cik slikti ir mūsu ceļi. Tikai pilnīgi naivs cilvēks var ticēt Šlesera lielīgajiem solījumiem. Ar bravūru un nekaunību tālu tikt tomēr nevar.
Tāpēc ka ir tādi melīgi politiķi ,tautā valda neticība pret viņiem. Mūsu Saeimā ir daudzi deputāti, kas nevienu reizi nav uzstājušies debatēs. Daudzo partiju deputātu kandidātos ir cilvēki, kurus interesē tikai deputāta alga. Vēlētājiem pašiem jāseko līdzi partiju darbiem un nav jātic melīgiem solījumiem.
Atis Skalbergs
ceturtdiena, 2010. gada 16. septembris
'Factum' aptauja: Saeimā iekļūtu seši spēki
http://www.delfi.lv/news/velesanas_2010/zinas/factum-aptauja-saeima-ieklutu-sesi-speki.d?id=34081319
14. septembris 2010
Ja vēlēšanas notiktu septembra sākumā, Saeimā iekļūtu seši saraksti, bet visvairāk vietu iegūtu partiju apvienības "Vienotība" (27 vietas) un "Saskaņas centrs" (25 vietas), liecina aģentūras "Factum" veiktā pētījuma rezultāti.
Trešo vietu parlamentā iegūtu Zaļo un zemnieku savienība ar 18 vietām, "Visu Latvijai! un TB/LNNK" apvienība iegūtu 14 vietas, apvienība "Par labu Latviju!" - 10 vietas un apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" iegūtu sešas vietas.
Par kādu no pārējiem septiņiem vēlēšanu sarakstiem kopumā būtu gatavi balsot aptuveni 9% vēlētāju, kas tomēr atsevišķi nevienam no tiem nedod cerības pārvarēt piecu procentu barjeru
14. septembris 2010
Ja vēlēšanas notiktu septembra sākumā, Saeimā iekļūtu seši saraksti, bet visvairāk vietu iegūtu partiju apvienības "Vienotība" (27 vietas) un "Saskaņas centrs" (25 vietas), liecina aģentūras "Factum" veiktā pētījuma rezultāti.
Trešo vietu parlamentā iegūtu Zaļo un zemnieku savienība ar 18 vietām, "Visu Latvijai! un TB/LNNK" apvienība iegūtu 14 vietas, apvienība "Par labu Latviju!" - 10 vietas un apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" iegūtu sešas vietas.
Par kādu no pārējiem septiņiem vēlēšanu sarakstiem kopumā būtu gatavi balsot aptuveni 9% vēlētāju, kas tomēr atsevišķi nevienam no tiem nedod cerības pārvarēt piecu procentu barjeru
pirmdiena, 2010. gada 13. septembris
Aicina pielaikot partiju: Scenariji.lv un politika.lv , gudras galvas.lv
http://www.delfi.lv/news/velesanas_2010/zinas/scenarijilv-un-politikalv-aicina-pielaikot-partiju.d?id=33998873
Agita Pusvilka, Scenariji.lv redaktore, 09. septembris 2010
Kura uz Saeimu kandidējošā partija ir vistuvāk jūsu uzskatiem? Uz šo jautājumu, turpinot priekšvēlēšanu tradīciju, atbildi rast palīdzēs portāls politika.lv un tautas domnīca Scenāriji.lv, šodien atklājot interaktīvo anketu Pielaiko Partiju!. Priekšvēlēšanu laikā, kad liela daļa pilsoņu vēl nav izvēlējušies, par ko balsot, un partiju programmatiskās nostādnes izskatās gaužām līdzīgas, ar anketas palīdzību vēlētāji var salīdzināt savu viedokli par dažādiem sabiedriski nozīmīgiem jautājumiem ar populārāko politisko partiju nostāju. Izvēlēto partiju saraksts tika veidots no pašlaik ievēlēšanas slieksni pārsniedzošām partijām/apvienībām un trīs nejauši izvēlētām nelielām partijām.
Pielaiko Partiju! ir interaktīva anketa, kas sastāv no 20 apgalvojumiem. Pēc anketas aizpildīšanas iegūto rezultātu lietotājam ir iespējams salīdzināt ar populārāko partiju vadošo kandidātu viedokli. Aizpildīt anketas tika lūgts tiem kandidātiem, kas startē vēlēšanās ar pirmo numuru Rīgā, Kurzemē, Zemgalē, Vidzemē un Latgalē.
"Mēs, Pielaiko partiju! veidotāji, vēlamies, lai cilvēki 2.oktobra vēlēšanās izdarītu informētu un pamatotu izvēli. Ikviena cilvēka balsojums vēlēšanās noteiks to, kāda būs Latvija un tās attīstība nākamajos četros gados un arī turpmāk. Tāpēc vēlamies, lai cilvēkiem pirms vēlēšanām ir iespēja salīdzināt savus uzskatus ar partiju nostāju. Partijas "pielaikošana" vēl nenozīmē, ka tā ir "jāpērk", jo vēl ir laiks pārdomām, taču vēlēšanu dienā izdarītā izvēle būs kā tetovējums, kurš paliks uz mūžu." - norāda viens no interaktīvās anketas veidotājiem Ivars Austers.
Šī ir jau piektā reize, kad tiek veidota interaktīvā anketa Pielaiko Partiju!, interaktīvo anketu izstrādāja Roberts Ķīlis (Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors un Stratēģiskās analīzes komisijas priekšsēdētājs) un Ivars Austers (LU profesors).
Pielaiko Partiju! interneta adreses: http://www.politika.lv/pielaiko_partiju un http://scenariji.lv/pielaiko-partiju.
Pielaiko Partiju! 2010 METODOLOĢIJA
Portālu Scenāriji.lv un politika.lv uzdevumā Pielaiko Partiju 2010 anketu izveidoja Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors M.Phil., PhD (Cantab.) Roberts Ķīlis un LU profesors, PhD (Stokholmas Universitāte) Ivars Austers. Anketas apgalvojumus atlasīja sistemātiskā veidā, sekojot vispārpieņemtiem zinātniskuma principiem. Sākotnēji tika izdarīta 2009/2010 gados veikto sabiedriskās domas aptauju par būtiskāko Latvijas iedzīvotāju dienaskārtībā analīze. Līdztekus tika veikta CVK iesniegto partiju vēlēšanu programmu analīze. Treškārt, tika aptaujāti regulārie politika.lv un scenāriji.lv lietotāji par svarīgākiem Latvijas attīstības jautājumiem. Tika izveidots to tēmu un jautājumu saraksts, kuri šķiet svarīgi Latvijas iedzīvotājus saistībā ar valsts attīstību un no otras puses, satrauc iedzīvotājus saistībā ar tauvojošām vēlēšanām. Balstoties uz tēmu sarakstu, tika izveidota pirmā anketas versija ar 62 apgalvojumiem un bipolāru (Likerta) vērtēšanas skalu. Tika pārbaudīts, vai sākotnējie anketas formulējumi ir saprotami respondentiem adaptācijas intervijas. Pēc apgalvojumu redakcionālām izmaiņām jaunā versija tika testēta pilotpētījumā, kurā anketu aizpildīja 212 dažādu sabiedrības grupu pārstāvji gan internetā, gan tiešās intervijās Latvijas pilsētu ielās. Lai noskaidrotu, kuriem no šiem apgalvojumiem viskonsekventāk piemīt bipolaritātes īpašības, pilotaptaujā iegūtie rezultāti tika pakļauti statistiskai apstrādei saskaņā ar striktām psihometriskām prasībām. Tika atlasīti 20 vispolarizējošākie apgalvojumi, kurus pakļāva faktoranalīzei, lai noskaidrotu šos apgalvojumus grupējošās dimensijas. Iegūto četru faktoru iekšējās saskaņotības koeficienti (Kronbaha alfa) ir robežās no 0.6 līdz 0.7, kas tiek uzskatīts par labu skalas ticamības rādītāju.
Nākošajā posmā anketa ar 20 apgalvojumiem tika nodota pētījumu firmai SKDS reprezentatīvas iedzīvotāju aptaujas veikšanai, kuras rezultāta tika aptaujāti 1000 respondenti. Aptaujas rezultātu analīze veido vienu no Pielaiko Partiju salīdzināšanas dimensijām.
Pedējā posmā to pašu anketu ar 20 apgalvojumiem izmantoja, lai aptaujātu 9 politisko partiju un apvienību reģionālo sarakstu līderus. Anketas aizpildīja katras partijas pieci vadošie deputāta kandidāti. Balstoties uz šo piecu kandidātu viedokli, tika izrēķināta partiju pozīcija katrā no trim tematiskajām dimensijām (faktoriem). Izvēlēto partiju saraksts tika veidots no pašlaik ievēlēšanas slieksni pārsniedzošām partijām/apvienībām un trīs nejauši izvēlētām nelielām partijām - KDS, Atbildība un Pēdējā Partija.
Agita Pusvilka, Scenariji.lv redaktore, 09. septembris 2010
Kura uz Saeimu kandidējošā partija ir vistuvāk jūsu uzskatiem? Uz šo jautājumu, turpinot priekšvēlēšanu tradīciju, atbildi rast palīdzēs portāls politika.lv un tautas domnīca Scenāriji.lv, šodien atklājot interaktīvo anketu Pielaiko Partiju!. Priekšvēlēšanu laikā, kad liela daļa pilsoņu vēl nav izvēlējušies, par ko balsot, un partiju programmatiskās nostādnes izskatās gaužām līdzīgas, ar anketas palīdzību vēlētāji var salīdzināt savu viedokli par dažādiem sabiedriski nozīmīgiem jautājumiem ar populārāko politisko partiju nostāju. Izvēlēto partiju saraksts tika veidots no pašlaik ievēlēšanas slieksni pārsniedzošām partijām/apvienībām un trīs nejauši izvēlētām nelielām partijām.
Pielaiko Partiju! ir interaktīva anketa, kas sastāv no 20 apgalvojumiem. Pēc anketas aizpildīšanas iegūto rezultātu lietotājam ir iespējams salīdzināt ar populārāko partiju vadošo kandidātu viedokli. Aizpildīt anketas tika lūgts tiem kandidātiem, kas startē vēlēšanās ar pirmo numuru Rīgā, Kurzemē, Zemgalē, Vidzemē un Latgalē.
"Mēs, Pielaiko partiju! veidotāji, vēlamies, lai cilvēki 2.oktobra vēlēšanās izdarītu informētu un pamatotu izvēli. Ikviena cilvēka balsojums vēlēšanās noteiks to, kāda būs Latvija un tās attīstība nākamajos četros gados un arī turpmāk. Tāpēc vēlamies, lai cilvēkiem pirms vēlēšanām ir iespēja salīdzināt savus uzskatus ar partiju nostāju. Partijas "pielaikošana" vēl nenozīmē, ka tā ir "jāpērk", jo vēl ir laiks pārdomām, taču vēlēšanu dienā izdarītā izvēle būs kā tetovējums, kurš paliks uz mūžu." - norāda viens no interaktīvās anketas veidotājiem Ivars Austers.
Šī ir jau piektā reize, kad tiek veidota interaktīvā anketa Pielaiko Partiju!, interaktīvo anketu izstrādāja Roberts Ķīlis (Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors un Stratēģiskās analīzes komisijas priekšsēdētājs) un Ivars Austers (LU profesors).
Pielaiko Partiju! interneta adreses: http://www.politika.lv/pielaiko_partiju un http://scenariji.lv/pielaiko-partiju.
Pielaiko Partiju! 2010 METODOLOĢIJA
Portālu Scenāriji.lv un politika.lv uzdevumā Pielaiko Partiju 2010 anketu izveidoja Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors M.Phil., PhD (Cantab.) Roberts Ķīlis un LU profesors, PhD (Stokholmas Universitāte) Ivars Austers. Anketas apgalvojumus atlasīja sistemātiskā veidā, sekojot vispārpieņemtiem zinātniskuma principiem. Sākotnēji tika izdarīta 2009/2010 gados veikto sabiedriskās domas aptauju par būtiskāko Latvijas iedzīvotāju dienaskārtībā analīze. Līdztekus tika veikta CVK iesniegto partiju vēlēšanu programmu analīze. Treškārt, tika aptaujāti regulārie politika.lv un scenāriji.lv lietotāji par svarīgākiem Latvijas attīstības jautājumiem. Tika izveidots to tēmu un jautājumu saraksts, kuri šķiet svarīgi Latvijas iedzīvotājus saistībā ar valsts attīstību un no otras puses, satrauc iedzīvotājus saistībā ar tauvojošām vēlēšanām. Balstoties uz tēmu sarakstu, tika izveidota pirmā anketas versija ar 62 apgalvojumiem un bipolāru (Likerta) vērtēšanas skalu. Tika pārbaudīts, vai sākotnējie anketas formulējumi ir saprotami respondentiem adaptācijas intervijas. Pēc apgalvojumu redakcionālām izmaiņām jaunā versija tika testēta pilotpētījumā, kurā anketu aizpildīja 212 dažādu sabiedrības grupu pārstāvji gan internetā, gan tiešās intervijās Latvijas pilsētu ielās. Lai noskaidrotu, kuriem no šiem apgalvojumiem viskonsekventāk piemīt bipolaritātes īpašības, pilotaptaujā iegūtie rezultāti tika pakļauti statistiskai apstrādei saskaņā ar striktām psihometriskām prasībām. Tika atlasīti 20 vispolarizējošākie apgalvojumi, kurus pakļāva faktoranalīzei, lai noskaidrotu šos apgalvojumus grupējošās dimensijas. Iegūto četru faktoru iekšējās saskaņotības koeficienti (Kronbaha alfa) ir robežās no 0.6 līdz 0.7, kas tiek uzskatīts par labu skalas ticamības rādītāju.
Nākošajā posmā anketa ar 20 apgalvojumiem tika nodota pētījumu firmai SKDS reprezentatīvas iedzīvotāju aptaujas veikšanai, kuras rezultāta tika aptaujāti 1000 respondenti. Aptaujas rezultātu analīze veido vienu no Pielaiko Partiju salīdzināšanas dimensijām.
Pedējā posmā to pašu anketu ar 20 apgalvojumiem izmantoja, lai aptaujātu 9 politisko partiju un apvienību reģionālo sarakstu līderus. Anketas aizpildīja katras partijas pieci vadošie deputāta kandidāti. Balstoties uz šo piecu kandidātu viedokli, tika izrēķināta partiju pozīcija katrā no trim tematiskajām dimensijām (faktoriem). Izvēlēto partiju saraksts tika veidots no pašlaik ievēlēšanas slieksni pārsniedzošām partijām/apvienībām un trīs nejauši izvēlētām nelielām partijām - KDS, Atbildība un Pēdējā Partija.
Aptauja: SC atkal līderos, sarūk PLL popularitāte (6.sept)
http://www.delfi.lv/news/velesanas_2010/zinas/aptauja-sc-atkal-lideros-saruk-pll-popularitate.d?id=33949723
www.DELFI.lv, 06. septembris 2010
Ja Saeimas vēlēšanas notiktu pagājušajā nedēļas nogalē, populārākā partija atkal būtu "Saskaņas Centrs" (SC), par 2% apsteidzot "Vienotību", nedaudz pieaudzis Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) atbalstītāju skaits, bet apvienības "Par labu Latviju" (PLL) popularitāte nedaudz sarukusi, liecina socioloģisko aptauju kompānijas "GfK Baltic" jaunākie pētījumi.
Pirms nedēļas "Vienotība" bija nedaudz apsteigusi SC un ieguvusi pirmo vietu, bet pēdējā aptaujā par SC būtu gatavi balsot 14%, bet par "Vienotību" – 12%. ZZS atbalstītu 8% iedzīvotāju (pirms nedēļas – 7%), PLL – 3% (pirms nedēļas – 5%).
Nacionālās apvienības "Visu Latvijai"-TB/LNNK atbalstītāju skaits nedēļas laikā nav mainījies un bija 4%, tāpat nemainījās "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" pozīcijas – par to bija gatavi balsot 2% respondentu.
Vēlēšanās nepiedalītos 23% aptaujāto.
Pārrēķinot iespējamo vietu sadalījumu parlamentā, pieņemot, ka neizlēmušo balsis sadalīsies proporcionāli izlēmušo izvēlei, GfK aplēsa, ka SC iegūtu 31 vietu, "Vienotība" – 29 vietas, ZZS – 19 vietas, PLL – astoņus deputātu mandātus, VL-TB/LNNK – deviņas vietas un PCTVL – četrus mandātus.
Aptaujas metode bijusi telefonintervijas ar datoratbalstu, 30% interviju tikušas veiktas, zvanot fiksētās līnijas abonentiem, 70% zvanot mobilo telefonu abonentiem. Izlases metode fiksētajā tīklā bija stratificēta nejauša izlase, bet mobilajā tīklā - nejauša numuru ģenerēšana ar kontrolmainīgiem lielumiem - reģioni, vecums un dzimums. Pēdējā aptaujā piedalījušies 806 respondenti
www.DELFI.lv, 06. septembris 2010
Ja Saeimas vēlēšanas notiktu pagājušajā nedēļas nogalē, populārākā partija atkal būtu "Saskaņas Centrs" (SC), par 2% apsteidzot "Vienotību", nedaudz pieaudzis Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) atbalstītāju skaits, bet apvienības "Par labu Latviju" (PLL) popularitāte nedaudz sarukusi, liecina socioloģisko aptauju kompānijas "GfK Baltic" jaunākie pētījumi.
Pirms nedēļas "Vienotība" bija nedaudz apsteigusi SC un ieguvusi pirmo vietu, bet pēdējā aptaujā par SC būtu gatavi balsot 14%, bet par "Vienotību" – 12%. ZZS atbalstītu 8% iedzīvotāju (pirms nedēļas – 7%), PLL – 3% (pirms nedēļas – 5%).
Nacionālās apvienības "Visu Latvijai"-TB/LNNK atbalstītāju skaits nedēļas laikā nav mainījies un bija 4%, tāpat nemainījās "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" pozīcijas – par to bija gatavi balsot 2% respondentu.
Vēlēšanās nepiedalītos 23% aptaujāto.
Pārrēķinot iespējamo vietu sadalījumu parlamentā, pieņemot, ka neizlēmušo balsis sadalīsies proporcionāli izlēmušo izvēlei, GfK aplēsa, ka SC iegūtu 31 vietu, "Vienotība" – 29 vietas, ZZS – 19 vietas, PLL – astoņus deputātu mandātus, VL-TB/LNNK – deviņas vietas un PCTVL – četrus mandātus.
Aptaujas metode bijusi telefonintervijas ar datoratbalstu, 30% interviju tikušas veiktas, zvanot fiksētās līnijas abonentiem, 70% zvanot mobilo telefonu abonentiem. Izlases metode fiksētajā tīklā bija stratificēta nejauša izlase, bet mobilajā tīklā - nejauša numuru ģenerēšana ar kontrolmainīgiem lielumiem - reģioni, vecums un dzimums. Pēdējā aptaujā piedalījušies 806 respondenti
svētdiena, 2010. gada 12. septembris
Juris Viņķelis, PS, JL, Rīgas dome
http://www.pv2005.cvk.lv/kand/pv2005.pv2005_rezult_plus.kandidnr=24075635430
Dzimšanas gads : 1952.
Pilsonība : Latvijas
Dzīves vieta : Rīga
Izglītība : augstākā Darba vieta un amats : nodibinājums "Ārstu kongresa fonds", valdes loceklis
Pabeigtas šādas mācību iestādes : Rīgas Medicīnas institūts, 1977, ārstniecība
Latviešu valodas prasmes pašnovērtējums : dzimtā valoda
Tautība : latvietis
E-pasts: juris.vinkelis@riga.lv
Pirms 2009.g. Rīgas domes vēlēšanam Delna par Juri Viņķeli publicēja šādu apskatu:
http://www.delna.lv/lat/ps-riga/2360-5-juris-vinjkjelis-*/
Pilsoniskā savienība
Latvijas Ārstu biedrības ģenerālsekretārs
Bijis RD Vidzemes priekšpilsētas izpilddirektors
2. Atbildīgā institūcija ir konstatējusi, ka persona ir atradusies interešu konfliktā
1997.gadā Prokuratūra atzina, ka veselības valsts ministrs J.Viņķelis pārkāpis Korupcijas novēršanas likumu, taču nekonstatēja nozieguma sastāvu, tādēļ krimināllietu neierosināja. Prokuratūra savā atzinumā norādīja, ka veselības valsts ministrs neatļauti savienoja amatus, ieņemot direktora amatu SIA Ants, komercdirektora amatu SIA Pan un direktora amatu SIA Narkotisko un psihotropo zāļu lieltirgotava. Ģenerālprokuratūra atzina, ka J.Viņķelis nav atradies ietekmējamā stāvoklī, jo uzņēmējsabiedrības reāli darbību nebija veikušas. Arī pats J.Viņķelis šīs sabiedrības uzskatīja par likvidētām, jo kopš reģistrācijas tās nebija veikušas nekādu saimniecisko darbību. Pēc šī atgadījuma premjerministrs A.Šķēle pieprasīja J.Viņķeļa demisiju.
Avots: LETA
3. Persona ir ar apšaubāmu reputāciju saistībā ar iespējamu neētisku rīcību vai iesaisti koruptīvās darbībās
Laikā, kad J.Viņķelis bija ministru prezidenta Guntara Krasta biroja vadītājs, plašsaziņas līzekļos parādījās informācija, ka G.Krasta birojā četri cilvēki astoņos mēnešos sarunām pa mobilo tālruni iztērējuši 8774,20 LVL. Starp lielākajiem runātājiem bija arī J.Viņķelis, kurš bija iztērējis 2750,27 LVL. Kā tolaik medijiem komentēja LMT pārstāve, tad “lai norunātu šādu summu LMT iekšējā tīklā, klientam ikdienas būtu no vietas jānorunā vairāk nekā 10 stundas, bet, piemēram, zvanot uz ASV, kas ir viens no dārgākajiem LMT tarifiem, klientam ikdienas būtu jānorunā vairāk nekā stunda".
Avots: LETA
4. Personai ir lieli skaidrās naudas uzkrājumi un neskaidri finanšu darījumi
Skaidrajā nauda glābājis vidēji nedaudz virs 10 000 LVL. Visaugstākie ienākumi tika gūti 2007.gadā, kad J.Viņķelis paralēli RD Vidzemes priekšpilsētas izpilddirektora amatam bija arī padomes loceklis vairākās Rīgas pašvaldības SIA padomēs.
5. Ieņemamie amati un ziedojumi
J.Viņķelis ir aktīvi darbojies politikā kopš 90to gadu vidus. Bijis veselības valsts ministrs Labklājības ministrijā A.Šķēles pirmajā valdībā (1995), veselības valsts ministrs arī A.Šķēles otrajā valdībā, premjera G.Krasta (TB/LNNK) biroja vadītājs (1997), Ekonomikas ministra V.Makarova (TB/LNNK) biroja vadītājs (1997). Līdz ar 1999.gada nogalē iegūto valsts pilnvarnieka amatu Valsts Informācijas tīklu aģentūrā, J.Viņķelis kļuva par vienu no TB/LNNK politiskajiem ielikteņiem vairākās valsts un pašvaldību uzņēmumu padomēs. Tā piemēram, J.Viņķelis ir bijis padomes loceklis “Latvenergo”, padomes loceklis Starptautiskajā lidostā Rīga, padomes loceklis Jūras medicīnas centrā, pilnvarnieks Veselības Obligātās Apdrošināšanas valsts aģentūrā, izpilddirektors Sabiedrības veselības aģentūrā. 2005.gada aprīlī J.Viņķelis kļuva par Rīgas Vidzemes priekšpilsētas izpilddirektoru, vēlāk arī iegūstot labi apmaksātus amatus vairākās pašvaldības uzņēmumu padomēs: SIA”Juglas nami”, pašvaldības SIA “Mežciema namsaimnieks”, pašvaldības SIA “Purvciema nami”, pašvaldības SIA “Valdemāra nami”. Šai laikā arī aktīvi atbalstīja tolaik pārstāvēto TB/LNNK ar ziedojumiem. TB/LNNK ziedojis aptuveni 5000 LVL, savukārt Pilsoniskajai savienībai pa šo laiku paspējis ziedot 2104 LVL.
Avoti: KNAB, VID amatpersonu deklarācijas
7. Persona vairākkārtīgi ir mainījusi politiskās partijas
J.Viņķelis 13 gadus bija TB/LNNK biedrs, aktīvi atbalstīja partiju arī finansiāli. 2005.gada Rīgas domes vēlēšanās kandidēja no "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" saraksta, savukārt 2008.gada sākumā no TB/LNNK aizgāja, kļūstot par Pilsoniskās savienības biedru
http://www.delfi.lv/news/soapbox/soapbox/article.php?id=22403224
Ārsts Juris Viņķelis ārstam Andrejam Požrnovam:
Juris Viņķelis, 14. novembris 2008
Šī gada 13.novembrī izskatot Rīgas domes prezidijā jautājumu par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusa piešķiršanu man, domes deputāts Andrejs Požarnovs (TB/LNNK) ierosināja jautājumu atlikt, lai varētu noskaidrot, vai padomju laikā neesmu sadarbojies ar Valsts Drošības komiteju (VDK) jeb čeku.
Mēdz uzskatīt, ka uz rupjībām, ko izsaka necienīga persona, nevajagot atbildēt. Tam varētu piekrist. Citādi ir ar apzinātiem apmelojumiem. To izplatītājiem parasti ir noteikti mērķi un šie cilvēki zina, ko grib sasniegt. Apmelojumi ir jāatspēko.
Nāku no 5 bērnu katoļu ģimenes. Mans vectēvs Juris bija viens no Latvijas sociāldemokrātiskās partijas dibinātājiem, ko 1941.gadā vācieši apcietināja un 1942.gadā nošāva par sociāldemokrātiskās literatūras drukāšanu. Tēva brālēns Jānis Ritums kara 1944.gadā devās bēgļu gaitās uz Zviedriju. Tur viņš bija aktīvs LSDSP ārzemju komitejas darbinieks, tuvs Bruno Kalniņa līdzgaitnieks. Viņš aktīvi uzturēja sakarus ar disidentiem Latvijā, piegādājot "padomju režīmu apmelojošo" literatūru. Māte Virgīnija pēc kara aktīvi atbalstīja meža brāļus Kurzemē, piegādājot pārtiku, medikamentus un informāciju. Laimīgas sagadīšanās pēc viņai izdevās izvairīties no aresta un pēc tam ilgus gadus viņa dzīvoja ar svešu vārdu. Mans tēvs Antis pēc profesijas skolotājs, Padomju Latvijā pārliecības dēļ nespēja turpināt skolotāja karjeru, tā vietā izvēloties grāmatsējēja arodu. Lielākoties tēvs iesēja mašīnrakstā pavairotus nelegālos katoļu izdevumus, par ko draudēja kriminālatbildība. Vecāki smagos apstākļos uzaudzināja un izskoloja 5 bērnus.
Sākot studijas Medicīnas institūtā, sadraudzējos ar kursabiedru Pāvilu Brūveru, kas arī nāca no izteiktas brīvdomātāju ģimenes. Bijām spuraini jauni medicīnas studenti. Īpaši neslēpām savus politiskos uzskatus, līdz 4.kursā lietas kardināli mainījās. Pāvils un viņa brālis Olafs tika apcietināti un drīz vien arī notiesāti it kā par pretpadomju socioloģiskās aptaujas veikšanu. Tas notika 1975.gadā. Pēc 4 mēnešu soda izciešanas čekā Pāvils ar ģimeni tika izraidīti no PSRS. Mani kā tuvu Pāvila draugu pirms tiesas VDK darbinieki pratināja, piemērojot liecinieka statusu. Savukārt pēc tiesas man vairāk kārt tika piedāvāts kļūt par VDK ziņotāju, no kā kategoriski atteicos. Tika norādīts, ka par šo lēmumu nāksies samaksāt.
Kopš 1975.gada manai ģimenei pastiprināti tika pievērsta VDK uzmanība. Stingri tika uzraudzīti mūsu kontakti ar radiem rietumos, īpaši ar J.Ritumu, kontrolēta korespondence, VDK aģenti mūsu mājas tuvumā atradās arī radu viesošanās laikā. Situācija saasinājās pēc J.Rituma nāves 1980.gadā. Tika uzsāktas vērienīgas izrēķināšanās ar tiem cilvēkiem Latvijā, kas uzturēja sakarus ar J.Ritumu. 1980.gadā par spiegošanu pret PSRS tika notiesāti J.Rituma domubiedri Būmeistars un Lasmanis. 1981.gadā tika uzsāktas represijas pret brāļu Viņķeļu ģimenēm. Martā apcietināja manu onkuli Valdi Viņķeli. Meklējot pretpadomju literatūru, kratīšanas vienlaikus tika veiktas visās mūsu ģimenes dzīvesvietās. Mani apcietināja 12. maijā dežūras laikā Stradiņu slimnīcas reanimācijas nodaļā. Tobrīd vēl nezināju, ka apcietināts ir arī mans tēvs Antis. Tēva brālis Valdis cietumā nomira pēc 6 mēnešiem, it kā no plaušu karsoņa. Radiniekiem gan bija grūti atpazīt sadauzīto ķermeni. Straujās veselības pasliktināšanās dēļ mans tēvs tika atbrīvots pēc 4 mēnešiem.
Stūra mājas izolatorā pavadīju 9 mēnešus, divus no tiem vieninieka kamerā. Divas reizes pieteicu bada streiku. Sevišķi svarīgu lietu izmeklētājs apakšpulkvedis Bērziņš kādā no pratināšanas reizēm teica, ka viņa kolēģi mani jau laikus esot brīdinājuši ar čeku nejokot. 1982.gada janvārī par pretpadomju materiālu izplatīšanu tiku notiesāts uz diviem gadiem cietumā. Turpmāko ieslodzījuma laiku pavadīju Rīgas Centrālcietumā un Šķirotavas OC78/7. Cietumā mani vairāk kārt apmeklēja VDK darbinieki, piedāvājot pirmstermiņa atbrīvošanu apmaiņā pret sadarbību. Nosēdēju no zvana līdz zvanam.
Par emocijām, pārdzīvoto, zaudēto nerunāšu. Pēc atbrīvošanās ilgi nevarēju atrast darbu specialitātē, jo veselības aprūpes sistēmai kā politiski neuzticams elements nebiju vajadzīgs. Daudzi studiju biedri, bijušie kolēģi, arī daļa draugu no manis vairījās. Dažas dienas pēc iznākšanas no cietuma laikrakstā "Padomju Jaunatne" tika publicēts ķengājošs raksts par manu ģimeni, kurā tikām raksturoti kā kriminālnoziedznieki.
Vienīgā vieta, kurā beidzot man piedāvāja ārsta darbu bija Bolderājas poliklīnika. Uz turieni neviens sevi cienošs ārsts nebija ar mieru doties. Ar prieku pieņēmu darba piedāvājumu, kļūstot par vienīgo latviski runājošo ārstu Bolderājā.
Tad nāca atmoda un cerēju, ka piedzīvoto varēšu aizmirst uz neatgriešanos.
Izrādījās, ka tik vienkārši nebija. 1997.gadā piesakoties kandidēt Saeimas vēlēšanās, ar pārsteigumu atklāju, ka esmu "čekas maisos". Jutos gluži kā Stabu ielas pagrabā, kurā bija neiespējami pierādīt savu nevainīgumu. Bija jāpaiet laikam, lai šādā situācijā varētu pieņemt vienīgo pareizo lēmumu - savu taisnību aizstāvēt tiesā. Atšķirībā no 1982. gada tas šoreiz izdevās. Skat. Pielikumu.
Tādi esam.
Sveiciens Latvijas neatkarības 90.gadadienā! (Arī Andrejam Požarnovam)
Cieņā, Juris Viņķelis
Skat arī raksta komentārus: http://www.delfi.lv/news/soapbox/soapbox/article.php?id=22403224&com=1
Skat abu brāļu atbildes uz apsūdzībām un pašas apsūdzības:
http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/194119-brali_vinkeli_lugs_saukt_pie_atbildibas_anonima_zinojuma_autorus
http://www.mango.lv/zinas/nejedzibas/redakcija/juris-vinkelis-domes-sede-laiz-mulki.m?id=28833931
Dzimšanas gads : 1952.
Dzīves vieta : Rīga
Izglītība : augstākā Darba vieta un amats : nodibinājums "Ārstu kongresa fonds", valdes loceklis
Pabeigtas šādas mācību iestādes : Rīgas Medicīnas institūts, 1977, ārstniecība
Latviešu valodas prasmes pašnovērtējums : dzimtā valoda
Tautība : latvietis
E-pasts: juris.vinkelis@riga.lv
Pirms 2009.g. Rīgas domes vēlēšanam Delna par Juri Viņķeli publicēja šādu apskatu:
http://www.delna.lv/lat/ps-riga/2360-5-juris-vinjkjelis-*/
Pilsoniskā savienība
Latvijas Ārstu biedrības ģenerālsekretārs
Bijis RD Vidzemes priekšpilsētas izpilddirektors
2. Atbildīgā institūcija ir konstatējusi, ka persona ir atradusies interešu konfliktā
1997.gadā Prokuratūra atzina, ka veselības valsts ministrs J.Viņķelis pārkāpis Korupcijas novēršanas likumu, taču nekonstatēja nozieguma sastāvu, tādēļ krimināllietu neierosināja. Prokuratūra savā atzinumā norādīja, ka veselības valsts ministrs neatļauti savienoja amatus, ieņemot direktora amatu SIA Ants, komercdirektora amatu SIA Pan un direktora amatu SIA Narkotisko un psihotropo zāļu lieltirgotava. Ģenerālprokuratūra atzina, ka J.Viņķelis nav atradies ietekmējamā stāvoklī, jo uzņēmējsabiedrības reāli darbību nebija veikušas. Arī pats J.Viņķelis šīs sabiedrības uzskatīja par likvidētām, jo kopš reģistrācijas tās nebija veikušas nekādu saimniecisko darbību. Pēc šī atgadījuma premjerministrs A.Šķēle pieprasīja J.Viņķeļa demisiju.
Avots: LETA
3. Persona ir ar apšaubāmu reputāciju saistībā ar iespējamu neētisku rīcību vai iesaisti koruptīvās darbībās
Laikā, kad J.Viņķelis bija ministru prezidenta Guntara Krasta biroja vadītājs, plašsaziņas līzekļos parādījās informācija, ka G.Krasta birojā četri cilvēki astoņos mēnešos sarunām pa mobilo tālruni iztērējuši 8774,20 LVL. Starp lielākajiem runātājiem bija arī J.Viņķelis, kurš bija iztērējis 2750,27 LVL. Kā tolaik medijiem komentēja LMT pārstāve, tad “lai norunātu šādu summu LMT iekšējā tīklā, klientam ikdienas būtu no vietas jānorunā vairāk nekā 10 stundas, bet, piemēram, zvanot uz ASV, kas ir viens no dārgākajiem LMT tarifiem, klientam ikdienas būtu jānorunā vairāk nekā stunda".
Avots: LETA
4. Personai ir lieli skaidrās naudas uzkrājumi un neskaidri finanšu darījumi
Skaidrajā nauda glābājis vidēji nedaudz virs 10 000 LVL. Visaugstākie ienākumi tika gūti 2007.gadā, kad J.Viņķelis paralēli RD Vidzemes priekšpilsētas izpilddirektora amatam bija arī padomes loceklis vairākās Rīgas pašvaldības SIA padomēs.
5. Ieņemamie amati un ziedojumi
J.Viņķelis ir aktīvi darbojies politikā kopš 90to gadu vidus. Bijis veselības valsts ministrs Labklājības ministrijā A.Šķēles pirmajā valdībā (1995), veselības valsts ministrs arī A.Šķēles otrajā valdībā, premjera G.Krasta (TB/LNNK) biroja vadītājs (1997), Ekonomikas ministra V.Makarova (TB/LNNK) biroja vadītājs (1997). Līdz ar 1999.gada nogalē iegūto valsts pilnvarnieka amatu Valsts Informācijas tīklu aģentūrā, J.Viņķelis kļuva par vienu no TB/LNNK politiskajiem ielikteņiem vairākās valsts un pašvaldību uzņēmumu padomēs. Tā piemēram, J.Viņķelis ir bijis padomes loceklis “Latvenergo”, padomes loceklis Starptautiskajā lidostā Rīga, padomes loceklis Jūras medicīnas centrā, pilnvarnieks Veselības Obligātās Apdrošināšanas valsts aģentūrā, izpilddirektors Sabiedrības veselības aģentūrā. 2005.gada aprīlī J.Viņķelis kļuva par Rīgas Vidzemes priekšpilsētas izpilddirektoru, vēlāk arī iegūstot labi apmaksātus amatus vairākās pašvaldības uzņēmumu padomēs: SIA”Juglas nami”, pašvaldības SIA “Mežciema namsaimnieks”, pašvaldības SIA “Purvciema nami”, pašvaldības SIA “Valdemāra nami”. Šai laikā arī aktīvi atbalstīja tolaik pārstāvēto TB/LNNK ar ziedojumiem. TB/LNNK ziedojis aptuveni 5000 LVL, savukārt Pilsoniskajai savienībai pa šo laiku paspējis ziedot 2104 LVL.
Avoti: KNAB, VID amatpersonu deklarācijas
7. Persona vairākkārtīgi ir mainījusi politiskās partijas
J.Viņķelis 13 gadus bija TB/LNNK biedrs, aktīvi atbalstīja partiju arī finansiāli. 2005.gada Rīgas domes vēlēšanās kandidēja no "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" saraksta, savukārt 2008.gada sākumā no TB/LNNK aizgāja, kļūstot par Pilsoniskās savienības biedru
http://www.delfi.lv/news/soapbox/soapbox/article.php?id=22403224
Ārsts Juris Viņķelis ārstam Andrejam Požrnovam:
Juris Viņķelis, 14. novembris 2008
Šī gada 13.novembrī izskatot Rīgas domes prezidijā jautājumu par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusa piešķiršanu man, domes deputāts Andrejs Požarnovs (TB/LNNK) ierosināja jautājumu atlikt, lai varētu noskaidrot, vai padomju laikā neesmu sadarbojies ar Valsts Drošības komiteju (VDK) jeb čeku.
Mēdz uzskatīt, ka uz rupjībām, ko izsaka necienīga persona, nevajagot atbildēt. Tam varētu piekrist. Citādi ir ar apzinātiem apmelojumiem. To izplatītājiem parasti ir noteikti mērķi un šie cilvēki zina, ko grib sasniegt. Apmelojumi ir jāatspēko.
Nāku no 5 bērnu katoļu ģimenes. Mans vectēvs Juris bija viens no Latvijas sociāldemokrātiskās partijas dibinātājiem, ko 1941.gadā vācieši apcietināja un 1942.gadā nošāva par sociāldemokrātiskās literatūras drukāšanu. Tēva brālēns Jānis Ritums kara 1944.gadā devās bēgļu gaitās uz Zviedriju. Tur viņš bija aktīvs LSDSP ārzemju komitejas darbinieks, tuvs Bruno Kalniņa līdzgaitnieks. Viņš aktīvi uzturēja sakarus ar disidentiem Latvijā, piegādājot "padomju režīmu apmelojošo" literatūru. Māte Virgīnija pēc kara aktīvi atbalstīja meža brāļus Kurzemē, piegādājot pārtiku, medikamentus un informāciju. Laimīgas sagadīšanās pēc viņai izdevās izvairīties no aresta un pēc tam ilgus gadus viņa dzīvoja ar svešu vārdu. Mans tēvs Antis pēc profesijas skolotājs, Padomju Latvijā pārliecības dēļ nespēja turpināt skolotāja karjeru, tā vietā izvēloties grāmatsējēja arodu. Lielākoties tēvs iesēja mašīnrakstā pavairotus nelegālos katoļu izdevumus, par ko draudēja kriminālatbildība. Vecāki smagos apstākļos uzaudzināja un izskoloja 5 bērnus.
Sākot studijas Medicīnas institūtā, sadraudzējos ar kursabiedru Pāvilu Brūveru, kas arī nāca no izteiktas brīvdomātāju ģimenes. Bijām spuraini jauni medicīnas studenti. Īpaši neslēpām savus politiskos uzskatus, līdz 4.kursā lietas kardināli mainījās. Pāvils un viņa brālis Olafs tika apcietināti un drīz vien arī notiesāti it kā par pretpadomju socioloģiskās aptaujas veikšanu. Tas notika 1975.gadā. Pēc 4 mēnešu soda izciešanas čekā Pāvils ar ģimeni tika izraidīti no PSRS. Mani kā tuvu Pāvila draugu pirms tiesas VDK darbinieki pratināja, piemērojot liecinieka statusu. Savukārt pēc tiesas man vairāk kārt tika piedāvāts kļūt par VDK ziņotāju, no kā kategoriski atteicos. Tika norādīts, ka par šo lēmumu nāksies samaksāt.
Kopš 1975.gada manai ģimenei pastiprināti tika pievērsta VDK uzmanība. Stingri tika uzraudzīti mūsu kontakti ar radiem rietumos, īpaši ar J.Ritumu, kontrolēta korespondence, VDK aģenti mūsu mājas tuvumā atradās arī radu viesošanās laikā. Situācija saasinājās pēc J.Rituma nāves 1980.gadā. Tika uzsāktas vērienīgas izrēķināšanās ar tiem cilvēkiem Latvijā, kas uzturēja sakarus ar J.Ritumu. 1980.gadā par spiegošanu pret PSRS tika notiesāti J.Rituma domubiedri Būmeistars un Lasmanis. 1981.gadā tika uzsāktas represijas pret brāļu Viņķeļu ģimenēm. Martā apcietināja manu onkuli Valdi Viņķeli. Meklējot pretpadomju literatūru, kratīšanas vienlaikus tika veiktas visās mūsu ģimenes dzīvesvietās. Mani apcietināja 12. maijā dežūras laikā Stradiņu slimnīcas reanimācijas nodaļā. Tobrīd vēl nezināju, ka apcietināts ir arī mans tēvs Antis. Tēva brālis Valdis cietumā nomira pēc 6 mēnešiem, it kā no plaušu karsoņa. Radiniekiem gan bija grūti atpazīt sadauzīto ķermeni. Straujās veselības pasliktināšanās dēļ mans tēvs tika atbrīvots pēc 4 mēnešiem.
Stūra mājas izolatorā pavadīju 9 mēnešus, divus no tiem vieninieka kamerā. Divas reizes pieteicu bada streiku. Sevišķi svarīgu lietu izmeklētājs apakšpulkvedis Bērziņš kādā no pratināšanas reizēm teica, ka viņa kolēģi mani jau laikus esot brīdinājuši ar čeku nejokot. 1982.gada janvārī par pretpadomju materiālu izplatīšanu tiku notiesāts uz diviem gadiem cietumā. Turpmāko ieslodzījuma laiku pavadīju Rīgas Centrālcietumā un Šķirotavas OC78/7. Cietumā mani vairāk kārt apmeklēja VDK darbinieki, piedāvājot pirmstermiņa atbrīvošanu apmaiņā pret sadarbību. Nosēdēju no zvana līdz zvanam.
Par emocijām, pārdzīvoto, zaudēto nerunāšu. Pēc atbrīvošanās ilgi nevarēju atrast darbu specialitātē, jo veselības aprūpes sistēmai kā politiski neuzticams elements nebiju vajadzīgs. Daudzi studiju biedri, bijušie kolēģi, arī daļa draugu no manis vairījās. Dažas dienas pēc iznākšanas no cietuma laikrakstā "Padomju Jaunatne" tika publicēts ķengājošs raksts par manu ģimeni, kurā tikām raksturoti kā kriminālnoziedznieki.
Vienīgā vieta, kurā beidzot man piedāvāja ārsta darbu bija Bolderājas poliklīnika. Uz turieni neviens sevi cienošs ārsts nebija ar mieru doties. Ar prieku pieņēmu darba piedāvājumu, kļūstot par vienīgo latviski runājošo ārstu Bolderājā.
Tad nāca atmoda un cerēju, ka piedzīvoto varēšu aizmirst uz neatgriešanos.
Izrādījās, ka tik vienkārši nebija. 1997.gadā piesakoties kandidēt Saeimas vēlēšanās, ar pārsteigumu atklāju, ka esmu "čekas maisos". Jutos gluži kā Stabu ielas pagrabā, kurā bija neiespējami pierādīt savu nevainīgumu. Bija jāpaiet laikam, lai šādā situācijā varētu pieņemt vienīgo pareizo lēmumu - savu taisnību aizstāvēt tiesā. Atšķirībā no 1982. gada tas šoreiz izdevās. Skat. Pielikumu.
Tādi esam.
Sveiciens Latvijas neatkarības 90.gadadienā! (Arī Andrejam Požarnovam)
Cieņā, Juris Viņķelis
Skat arī raksta komentārus: http://www.delfi.lv/news/soapbox/soapbox/article.php?id=22403224&com=1
Skat abu brāļu atbildes uz apsūdzībām un pašas apsūdzības:
http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/194119-brali_vinkeli_lugs_saukt_pie_atbildibas_anonima_zinojuma_autorus
http://www.mango.lv/zinas/nejedzibas/redakcija/juris-vinkelis-domes-sede-laiz-mulki.m?id=28833931
Pēteris Viņķelis, PS
http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/eiro9.EiroKand09.kandid?NR1=3&cbutton=81379834521
Dzimšanas gads - 1966
Dzimums - vīrietis
Pilsonība - Latvijas
Dzīvesvieta - Jūrmala
Darbavieta - SIA "Intentum"
Pabeigtas šādas mācību iestādes - Frīdriha Vilhelma Bonnas universitāte, 1993, politikas zinātne
- Maskavas valsts universitāte, 1991, psiholoģijas maģistrs
Darbavietas un ieņemamie amati - SIA "Intentum", valdes loceklis
- Biedrībā "Radošās ekonomikas institūts", valdes loceklis
- Izglītības inovāciju biedrība, padomes loceklis
Ģimenes stāvoklis - precējies, 5 bērni
Latviešu valodas un citu Eiropas Savienības oficiālo valodu prasmes pašnovērtējums - Latviešu - dzimtā, Angļu - brīvi, Vācu - labi, Franču, Zviedru un Spāņu - pamatzināšanas
Šie dati ņemti no EP vēlēšanām, kur kandidātiem nav jāuzrāda iespejamā sadarbība ar VDK/KGB vai tamlīdzīgam iestādēm.
http://diena.lv/lat/politics/hot/cvk-atzist-kludu-eiropas-parlamenta-rezultatos?comments=3
Tas nozīmē, ka bez PS galvgalī esošās Sandras Kalnietes un Ineses Vaideres iespējas sākt darbu Eiropas parlamentā varētu būt Kārlim Šadurskim vai Pēterim Viņķelim.
Peteris Viņķelis netika ievelēts par EP deputātu 2009.g. but kļuva par Sabdras Kalnietes biroja kosultantu:
http://vinkelis.net/about/
Pēteris Vinķelis ir konsultants sabiedriskās politikas jautājumos. Viņš ir padomnieks Eiropas Parlamenta deputātes Sandras Kalnietes birojā Briselē.
Viņam ir plaša valsts, starptautiskā un sabiedriskā darba pieredze. 11 gadu laikā diplomātiskajā dienestā (1991-2002) viņš darbojās Latvijas vēstniecībās Maskavā un Vašingtonā, bija Latvijas Ārlietu ministrijas Drošības politikas nodaļas vadītājs. 2002.-2003. gadā viņš bija Ministru prezidenta padomnieks, bet 2003.-2006. gadā Sorosa fonda – Latvija izpilddirektora vietnieks un fonda Plašākās Eiropas programmas direktors.
Pēteris Vinķelis ir ar izcilību absolvējis Maskavas valsts universitāti, iegūstot maģistra grādu psiholoģijā (1991). Viņš ir turpinājis izglītību politikas zinātnē Bonnas universitātē (1992-93) un Džordža Maršala Drošības pētījumu centrā Garmišpartenkirhenē, Vācijā (1995).
Jūrmalnieks un piecu bērnu tēvs.
E: peteris@vinkelis.net
http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/194119-brali_vinkeli_lugs_saukt_pie_atbildibas_anonima_zinojuma_autorus
2003. g. 14. februārī
Atlūgumu iesniegušais premjera padomnieks Pēteris Viņķelis, kā arī ceturtdien anonīmajā vēstījumā vairākiem Saeimas deputātiem minētais viņa brālis Juris Viņķelis drīzumā, visticamāk, vērsīsies Ģenerālprokuratūrā, lūdzot saukt pie atbildības, viņuprāt, "melīgās informācijas izplatītājus".
Anonīmajā ziņojumā par, iespējams, "sevišķas uzticamības PSRS drošības dienestu" aģentu nodēvētais Juris Viņķelis intervijā izplatīto informāciju saistīja ar iesākto specdienestu reformu. "Specdienesti ir milzīgi nobijušies par priekšā stāvošo reformu. Arī [Satversmes aizsardzības biroja (SAB) priekšniekam Lainim] Kamaldiņam aprīlī beidzas pilnvaras, un pie šādas koalīcijas viņam ir mazas izredzes šajā amatā palikt, tāpēc, iespējams, specdienesti vēlas mainīt esošo koalīciju, īpaši, ja atceramies to, ka iepriekšējo reizi Kamaldiņš apstiprināts ar Tautas partijas atbalstu," sacīja Juris Viņķelis. Juris Viņķelis, kurš ir arī TB/LNNK biedrs un savulaik vadījis Guntara Krasta biroju ES integrācijas lietās, pauda, ka vienīgais, kas viņam liek šaubīties par specdienestu saistību ar ziņojuma izplatīšanu, ir tā "zemais profesionālisms daudzās faktu kļūdās". "Negribas ticēt, ka mūsu specdienesti strādā tik ļoti zemā līmenī," atzina Juris Viņķelis, pieļaujot iespēju, ka tas varētu būt arī "politisko oponentu pirksts". "Jebkurā gadījumā šī paziņojuma galvenais mērķis ir cilvēku darīt nedrošu, lai varētu vieglāk ar viņu manipulēt un nepieļaut iesākto reformu realizēšanos sev nevēlamā virzienā," sacīja Juris Viņķelis.
Premjera padomnieka brālis (Pēteris) arī uzskaitīja vairākas anonīmajā vēstulē minētās faktu kļūdas. "Pirmkārt, jau brāļa sieva ir nevis Kalugina, bet Kulagina. Viņas tēvs nav vis bijušais čekas ģenerālis Kalugins, bet Maskavas universitātes pasniedzējs Kulagins," sacīja Juris Viņķelis. Viņš arī pauda neizpratni, kāpēc anonīmajā ziņojumā nav pieminēts fakts, ka 2001.gadā Zemgales priekšpilsētas tiesa ar tiesas spriedumu nav konstatējusi Jura Viņķeļa sadarbību ar Valsts drošības komiteju. "Par to, ka šāda informācija klejo, zināju jau 1997.gadā un tieši tāpēc nolēmu vērsties tiesā, lai pierādītu pretējo, taču par to vēstulē nekas nav minēts. Tas nozīmē, ka sešus septiņus gadus specdienesti šo informāciju turēja siltu, nogaidot vispiemērotāko brīdi, kad to vilkt ārā," teica Viņķelis.
Viņš arī norādīja, ka par šīs informācijas nepatiesumu liecina fakts, ka Jurim Viņķelim, strādājot bijušā premjerministra Guntara Krasta valdībā un pildot veselības valsts ministra pienākumus, bijusi augstākās pakāpes pielaide valsts noslēpumam. "Tie ir murgu murgi, jo šāda pati pielaide bija arī Pēterim," klāstīja Juris Viņķelis. Viņš arī pauda nožēlu, ka masu medijos šobrīd tiek runāts tikai par anonīmā ziņojuma saturu, nevis par to, kas to ir izplatījis. Arī ekspremjers un Jura Viņķeļa partijas biedrs Guntars Krasts, kura vadībā Viņķelis strādājis valdībā, atzina, ka par Jura Viņķeļa saistību ar specdienestiem viņam "nekad nav bijušas aizdomas". Viņš arī uzsvēra, ka Jurim Viņķelim nav liegta pieeja klasificētajai informācijai un Latvijas drošības dienesti nekad nav devuši mājienus, ka Juris Viņķelis nebūtu uzticams. "Šis fakts manās acīs mazina ticību anonīmajā vēstulē rakstītajam, jo šāda veida informācijai būtu jāparādās iepriekš citādā veidā," sacīja Krasts.
Vairāki Saeimas deputāti ceturtdien saņēmuši anonīmu ziņojumu, kurā norādīts, ka Repšes padomnieks Pēteris Viņķelis, "pēc partnerdienestu ziņām, ir Krievijas specdienestu aģents", savukārt viņa sieva "Darja Kalugina, pēc partnerdienestu ziņām, ir SVR (služba vņešņei razvedki - ārējās izlūkošanas dienests) darbiniece".
Par Juri Viņķeli anonīmajā ziņojumā savukārt norādīts, ka viņš, iespējams, "tika pieskaitīts sevišķās uzticamības aģentiem, kuru uzskaites kartītes 70.gadu beigās, pēc PSRS VDK priekšsēdētāja pirmā vietnieka pavēles, tika izņemtas no kartotēkas".
Anonīmajā ziņojumā arī norādīts, ka "Juris Viņķelis ir bijušais VDK aģents ar segvārdu ''jūrnieks'', par kuru informācija ir arī Totalitārisma seku dokumentēšanas centra rīcībā". "Juri Viņķeli vervējis LPSR VDK Rīgas pilsētas daļas virsnieks Volkovs." Anonīmā ziņojuma sniegtā informācija liecina, ka "Jura Viņķeļa viens no uzdevumiem bija Pāvila Brūvera (tagad radio "Brīvā Eiropa" vadītājs) izstrāde. Viņķeļa sadarbība ar VDK fiksēta no 1975. līdz 1978.gadam, bet aģenta kartīte - forma Nr.3 - nav atrodama Latvijā atstātajā kartotēkā". Brūvers, kas vada radio "Brīvā Eiropa" latviešu redakciju, apšauba, ka Juris Viņķelis varētu būt Krievijas VDK aģents. Brūvers pa tālruni no Prāgas BNS stāstīja, ka viņi ar Juri Viņķeli bijuši labi draugi, kopā studējuši Rīgas Medicīnas institūtā. Kad 1974.gadā par pretpadomju darbību Brūveru tiesāja, Juris Viņķelis bijis vienīgais, kas tiesā par viņu sniedzis pozitīvu liecību un izteicis neizpratni par apsūdzību. Par to Juri Viņķeli, tāpat kā Brūveru, izslēdza no augstskolas. Pēc tam gan Juris Viņķelis esot atjaunots augstskolā. Cietumā savukārt viņš nonācis par to, ka izplatījis Brūvera jau emigrācijā Vācijā sarakstīto grāmatu par disidentiem PSRS. "Esmu pārliecināts, ka viņi [VDK] uz Juri [Viņķeli] izdarījuši spiedienu, tāpat, kā toreiz uz mani. Tomēr neticu, ka viņš toreiz būtu salūzis," sacīja Brūvers. Anonīmajā ziņojumā norādīts: "Arī par Jura brāli Pēteri Viņķeli ir pamatota informācija par viņa saistību ar Krievijas specdienestiem. 1997.gadā Pēteris Viņķelis bija izstrādes objekts LR Aizsardzības ministrijas Militārās pretizlūkošanas dienestam". Anonīmā ziņojuma izplatītāji norāda, ka "gan iekšlietu ministrs, gan Ministru prezidents, gan vairāki Nacionālās drošības padomes locekļi ir informēti, ka pastāv informācija par premjera biedra Einara Repšes padomnieka Pētera Viņķeļa saistību ar Krievijas specdienestiem". "Diemžēl Latvijas dienestiem ir dots uzdevums neko šajā jautājumā nedarīt un tālāk neinteresēties, jo ministrs saka, ka Repše ir informēts un vairs ne par ko nav jāuztraucas. Tā ka mēs redzam, ka vairākus mēnešus nekas nenotiek, un mums nav legālu iespēju pildīt savu pienākumu šajā jautājumā," rakstīts paziņojumā.
http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/293465-cilveks_no_tikla
Sallija Benfelde, Žurnāls "Nedēļa" , 2006. g. 31. janvārī
Vai nu tuvo vēlēšanu iespaidā, vai citu iemeslu dēļ, pēdējā laikā aktualizējušās runas par ietekmes tīkliem pasaulē. Par vienu no šāda tīkla veidotājiem tiek uzskatīts arī miljardieris Soross — viņš savos tīklos iepinis Latviju, liekot tai dzīvot pēc viņa, amerikāņu vai vēl kādām interesēm. Par pasaules tīkliem un Latvijas politiku "Nedēļa" sarunājas ar Pēteri Viņķeli — Sorosa fonds Latvija izpilddirektora vietnieku.
Pētera Viņķeļa CV vēsta, ka viņš ir psihologs, kurš diplomu ieguvis Maskavas Valsts universitātē, no 1992. līdz 1993. gadam studējis psiholoģiju un politoloģiju Bonnas universitātē, bet savā specialitātē nav strādājis. 1988. gadā Viņķelis ir piedalījies Latvijas Tautas frontes kopas dibināšanā Maskavā un 1991. gadā bijis Latvijas radio korespondents Maskavā. Jāņa Petera aicināts, pievērsies diplomātijai un no 1991. līdz 1995. gadam bijis Latvijas vēstniecības Maskavā preses sekretārs, pēc tam — arī pirmais sekretārs. Strādājis Latvijas Ārlietu ministrijā par Drošības politikas nodaļas vadītāju, bet no 1998. līdz 2002. gadam bijis Latvijas vēstniecības Vašingtonā padomnieks. Trīs mēnešus viņš bijis arī Ministru prezidenta Einara Repšes padomnieks, bet tad aizgājis no šā amata. 2003. gada sākumā Saeimas deputāti saņēma anonīmus ziņojumus par to, ka Pēteris Viņķelis ir Krievijas specdienestu aģents. Lietu pētīja SAB, Prokuratūra ierosināja krimināllietu par godu un cieņu aizskarošu ziņu izplatīšanu, bet pārbaudes rezultāti netika publiskoti, netika atrasts arī apmelotājs. Nu jau gandrīz trīs gadus Viņķelis strādā Sorosa fonds Latvija. Sarunas sākumā viņš ir ļoti diplomātisks un lielākoties runā kā "no grāmatas" — tā, ka ik pa brīdim gribas palūgt Pēteri Viņķeli runāt ikdienišķā valodā. Uz jautājumu, vai tā ir diplomāta pieredze vai raksturs, kas veidojuši tik "neitrālu" izteiksmes veidu, Viņķelis atbild, ka gan viens, gan otrs, un tikai pēc stundām divām no žurnālista atvadās arī cilvēks, kurš reizēm var neslēpt savas emocijas.
Dzimšanas gads - 1966
Dzimums - vīrietis
Dzīvesvieta - Jūrmala
Darbavieta - SIA "Intentum"
Pabeigtas šādas mācību iestādes - Frīdriha Vilhelma Bonnas universitāte, 1993, politikas zinātne
- Maskavas valsts universitāte, 1991, psiholoģijas maģistrs
Darbavietas un ieņemamie amati - SIA "Intentum", valdes loceklis
- Biedrībā "Radošās ekonomikas institūts", valdes loceklis
- Izglītības inovāciju biedrība, padomes loceklis
Ģimenes stāvoklis - precējies, 5 bērni
Latviešu valodas un citu Eiropas Savienības oficiālo valodu prasmes pašnovērtējums - Latviešu - dzimtā, Angļu - brīvi, Vācu - labi, Franču, Zviedru un Spāņu - pamatzināšanas
Šie dati ņemti no EP vēlēšanām, kur kandidātiem nav jāuzrāda iespejamā sadarbība ar VDK/KGB vai tamlīdzīgam iestādēm.
http://diena.lv/lat/politics/hot/cvk-atzist-kludu-eiropas-parlamenta-rezultatos?comments=3
Tas nozīmē, ka bez PS galvgalī esošās Sandras Kalnietes un Ineses Vaideres iespējas sākt darbu Eiropas parlamentā varētu būt Kārlim Šadurskim vai Pēterim Viņķelim.
Peteris Viņķelis netika ievelēts par EP deputātu 2009.g. but kļuva par Sabdras Kalnietes biroja kosultantu:
http://vinkelis.net/about/
Pēteris Vinķelis ir konsultants sabiedriskās politikas jautājumos. Viņš ir padomnieks Eiropas Parlamenta deputātes Sandras Kalnietes birojā Briselē.
Viņam ir plaša valsts, starptautiskā un sabiedriskā darba pieredze. 11 gadu laikā diplomātiskajā dienestā (1991-2002) viņš darbojās Latvijas vēstniecībās Maskavā un Vašingtonā, bija Latvijas Ārlietu ministrijas Drošības politikas nodaļas vadītājs. 2002.-2003. gadā viņš bija Ministru prezidenta padomnieks, bet 2003.-2006. gadā Sorosa fonda – Latvija izpilddirektora vietnieks un fonda Plašākās Eiropas programmas direktors.
Pēteris Vinķelis ir ar izcilību absolvējis Maskavas valsts universitāti, iegūstot maģistra grādu psiholoģijā (1991). Viņš ir turpinājis izglītību politikas zinātnē Bonnas universitātē (1992-93) un Džordža Maršala Drošības pētījumu centrā Garmišpartenkirhenē, Vācijā (1995).
Jūrmalnieks un piecu bērnu tēvs.
E: peteris@vinkelis.net
http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/194119-brali_vinkeli_lugs_saukt_pie_atbildibas_anonima_zinojuma_autorus
2003. g. 14. februārī
Atlūgumu iesniegušais premjera padomnieks Pēteris Viņķelis, kā arī ceturtdien anonīmajā vēstījumā vairākiem Saeimas deputātiem minētais viņa brālis Juris Viņķelis drīzumā, visticamāk, vērsīsies Ģenerālprokuratūrā, lūdzot saukt pie atbildības, viņuprāt, "melīgās informācijas izplatītājus".
Anonīmajā ziņojumā par, iespējams, "sevišķas uzticamības PSRS drošības dienestu" aģentu nodēvētais Juris Viņķelis intervijā izplatīto informāciju saistīja ar iesākto specdienestu reformu. "Specdienesti ir milzīgi nobijušies par priekšā stāvošo reformu. Arī [Satversmes aizsardzības biroja (SAB) priekšniekam Lainim] Kamaldiņam aprīlī beidzas pilnvaras, un pie šādas koalīcijas viņam ir mazas izredzes šajā amatā palikt, tāpēc, iespējams, specdienesti vēlas mainīt esošo koalīciju, īpaši, ja atceramies to, ka iepriekšējo reizi Kamaldiņš apstiprināts ar Tautas partijas atbalstu," sacīja Juris Viņķelis. Juris Viņķelis, kurš ir arī TB/LNNK biedrs un savulaik vadījis Guntara Krasta biroju ES integrācijas lietās, pauda, ka vienīgais, kas viņam liek šaubīties par specdienestu saistību ar ziņojuma izplatīšanu, ir tā "zemais profesionālisms daudzās faktu kļūdās". "Negribas ticēt, ka mūsu specdienesti strādā tik ļoti zemā līmenī," atzina Juris Viņķelis, pieļaujot iespēju, ka tas varētu būt arī "politisko oponentu pirksts". "Jebkurā gadījumā šī paziņojuma galvenais mērķis ir cilvēku darīt nedrošu, lai varētu vieglāk ar viņu manipulēt un nepieļaut iesākto reformu realizēšanos sev nevēlamā virzienā," sacīja Juris Viņķelis.
Premjera padomnieka brālis (Pēteris) arī uzskaitīja vairākas anonīmajā vēstulē minētās faktu kļūdas. "Pirmkārt, jau brāļa sieva ir nevis Kalugina, bet Kulagina. Viņas tēvs nav vis bijušais čekas ģenerālis Kalugins, bet Maskavas universitātes pasniedzējs Kulagins," sacīja Juris Viņķelis. Viņš arī pauda neizpratni, kāpēc anonīmajā ziņojumā nav pieminēts fakts, ka 2001.gadā Zemgales priekšpilsētas tiesa ar tiesas spriedumu nav konstatējusi Jura Viņķeļa sadarbību ar Valsts drošības komiteju. "Par to, ka šāda informācija klejo, zināju jau 1997.gadā un tieši tāpēc nolēmu vērsties tiesā, lai pierādītu pretējo, taču par to vēstulē nekas nav minēts. Tas nozīmē, ka sešus septiņus gadus specdienesti šo informāciju turēja siltu, nogaidot vispiemērotāko brīdi, kad to vilkt ārā," teica Viņķelis.
Viņš arī norādīja, ka par šīs informācijas nepatiesumu liecina fakts, ka Jurim Viņķelim, strādājot bijušā premjerministra Guntara Krasta valdībā un pildot veselības valsts ministra pienākumus, bijusi augstākās pakāpes pielaide valsts noslēpumam. "Tie ir murgu murgi, jo šāda pati pielaide bija arī Pēterim," klāstīja Juris Viņķelis. Viņš arī pauda nožēlu, ka masu medijos šobrīd tiek runāts tikai par anonīmā ziņojuma saturu, nevis par to, kas to ir izplatījis. Arī ekspremjers un Jura Viņķeļa partijas biedrs Guntars Krasts, kura vadībā Viņķelis strādājis valdībā, atzina, ka par Jura Viņķeļa saistību ar specdienestiem viņam "nekad nav bijušas aizdomas". Viņš arī uzsvēra, ka Jurim Viņķelim nav liegta pieeja klasificētajai informācijai un Latvijas drošības dienesti nekad nav devuši mājienus, ka Juris Viņķelis nebūtu uzticams. "Šis fakts manās acīs mazina ticību anonīmajā vēstulē rakstītajam, jo šāda veida informācijai būtu jāparādās iepriekš citādā veidā," sacīja Krasts.
Vairāki Saeimas deputāti ceturtdien saņēmuši anonīmu ziņojumu, kurā norādīts, ka Repšes padomnieks Pēteris Viņķelis, "pēc partnerdienestu ziņām, ir Krievijas specdienestu aģents", savukārt viņa sieva "Darja Kalugina, pēc partnerdienestu ziņām, ir SVR (služba vņešņei razvedki - ārējās izlūkošanas dienests) darbiniece".
Par Juri Viņķeli anonīmajā ziņojumā savukārt norādīts, ka viņš, iespējams, "tika pieskaitīts sevišķās uzticamības aģentiem, kuru uzskaites kartītes 70.gadu beigās, pēc PSRS VDK priekšsēdētāja pirmā vietnieka pavēles, tika izņemtas no kartotēkas".
Anonīmajā ziņojumā arī norādīts, ka "Juris Viņķelis ir bijušais VDK aģents ar segvārdu ''jūrnieks'', par kuru informācija ir arī Totalitārisma seku dokumentēšanas centra rīcībā". "Juri Viņķeli vervējis LPSR VDK Rīgas pilsētas daļas virsnieks Volkovs." Anonīmā ziņojuma sniegtā informācija liecina, ka "Jura Viņķeļa viens no uzdevumiem bija Pāvila Brūvera (tagad radio "Brīvā Eiropa" vadītājs) izstrāde. Viņķeļa sadarbība ar VDK fiksēta no 1975. līdz 1978.gadam, bet aģenta kartīte - forma Nr.3 - nav atrodama Latvijā atstātajā kartotēkā". Brūvers, kas vada radio "Brīvā Eiropa" latviešu redakciju, apšauba, ka Juris Viņķelis varētu būt Krievijas VDK aģents. Brūvers pa tālruni no Prāgas BNS stāstīja, ka viņi ar Juri Viņķeli bijuši labi draugi, kopā studējuši Rīgas Medicīnas institūtā. Kad 1974.gadā par pretpadomju darbību Brūveru tiesāja, Juris Viņķelis bijis vienīgais, kas tiesā par viņu sniedzis pozitīvu liecību un izteicis neizpratni par apsūdzību. Par to Juri Viņķeli, tāpat kā Brūveru, izslēdza no augstskolas. Pēc tam gan Juris Viņķelis esot atjaunots augstskolā. Cietumā savukārt viņš nonācis par to, ka izplatījis Brūvera jau emigrācijā Vācijā sarakstīto grāmatu par disidentiem PSRS. "Esmu pārliecināts, ka viņi [VDK] uz Juri [Viņķeli] izdarījuši spiedienu, tāpat, kā toreiz uz mani. Tomēr neticu, ka viņš toreiz būtu salūzis," sacīja Brūvers. Anonīmajā ziņojumā norādīts: "Arī par Jura brāli Pēteri Viņķeli ir pamatota informācija par viņa saistību ar Krievijas specdienestiem. 1997.gadā Pēteris Viņķelis bija izstrādes objekts LR Aizsardzības ministrijas Militārās pretizlūkošanas dienestam". Anonīmā ziņojuma izplatītāji norāda, ka "gan iekšlietu ministrs, gan Ministru prezidents, gan vairāki Nacionālās drošības padomes locekļi ir informēti, ka pastāv informācija par premjera biedra Einara Repšes padomnieka Pētera Viņķeļa saistību ar Krievijas specdienestiem". "Diemžēl Latvijas dienestiem ir dots uzdevums neko šajā jautājumā nedarīt un tālāk neinteresēties, jo ministrs saka, ka Repše ir informēts un vairs ne par ko nav jāuztraucas. Tā ka mēs redzam, ka vairākus mēnešus nekas nenotiek, un mums nav legālu iespēju pildīt savu pienākumu šajā jautājumā," rakstīts paziņojumā.
http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/293465-cilveks_no_tikla
Sallija Benfelde, Žurnāls "Nedēļa" , 2006. g. 31. janvārī
Vai nu tuvo vēlēšanu iespaidā, vai citu iemeslu dēļ, pēdējā laikā aktualizējušās runas par ietekmes tīkliem pasaulē. Par vienu no šāda tīkla veidotājiem tiek uzskatīts arī miljardieris Soross — viņš savos tīklos iepinis Latviju, liekot tai dzīvot pēc viņa, amerikāņu vai vēl kādām interesēm. Par pasaules tīkliem un Latvijas politiku "Nedēļa" sarunājas ar Pēteri Viņķeli — Sorosa fonds Latvija izpilddirektora vietnieku.
Pētera Viņķeļa CV vēsta, ka viņš ir psihologs, kurš diplomu ieguvis Maskavas Valsts universitātē, no 1992. līdz 1993. gadam studējis psiholoģiju un politoloģiju Bonnas universitātē, bet savā specialitātē nav strādājis. 1988. gadā Viņķelis ir piedalījies Latvijas Tautas frontes kopas dibināšanā Maskavā un 1991. gadā bijis Latvijas radio korespondents Maskavā. Jāņa Petera aicināts, pievērsies diplomātijai un no 1991. līdz 1995. gadam bijis Latvijas vēstniecības Maskavā preses sekretārs, pēc tam — arī pirmais sekretārs. Strādājis Latvijas Ārlietu ministrijā par Drošības politikas nodaļas vadītāju, bet no 1998. līdz 2002. gadam bijis Latvijas vēstniecības Vašingtonā padomnieks. Trīs mēnešus viņš bijis arī Ministru prezidenta Einara Repšes padomnieks, bet tad aizgājis no šā amata. 2003. gada sākumā Saeimas deputāti saņēma anonīmus ziņojumus par to, ka Pēteris Viņķelis ir Krievijas specdienestu aģents. Lietu pētīja SAB, Prokuratūra ierosināja krimināllietu par godu un cieņu aizskarošu ziņu izplatīšanu, bet pārbaudes rezultāti netika publiskoti, netika atrasts arī apmelotājs. Nu jau gandrīz trīs gadus Viņķelis strādā Sorosa fonds Latvija. Sarunas sākumā viņš ir ļoti diplomātisks un lielākoties runā kā "no grāmatas" — tā, ka ik pa brīdim gribas palūgt Pēteri Viņķeli runāt ikdienišķā valodā. Uz jautājumu, vai tā ir diplomāta pieredze vai raksturs, kas veidojuši tik "neitrālu" izteiksmes veidu, Viņķelis atbild, ka gan viens, gan otrs, un tikai pēc stundām divām no žurnālista atvadās arī cilvēks, kurš reizēm var neslēpt savas emocijas.
sestdiena, 2010. gada 11. septembris
Uģis Resnis JL #32 Rīgas saraksts
http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND10.kandid2?NR1=5&cbutton=69086137023
Ārvalstu pilsonība: nav
Dzīves vieta: Inčukalna novads
Izglītība: augstākā
Pabeigtas šādas mācību iestādes: Latvijas Universitāte, 2009, bakalaura grāds filozofijā
Darba vietas un amati: LR Saeima, deputāta palīgs
Politiskā partija "Jaunais laiks", Jaunatnes nodaļas vadītājs
Biedrība "Jaunie", valdes loceklis
Valsts valodas prasmes pašnovērtējums: dzimtā
Tautība: latvietis
Ģimenes stāvoklis: neprecējies
Īpašumi: Nav
http://resnis.wordpress.com/2010/03/08/dizains/
http://resnis.wordpress.com/2010/07/21/gudrie-daritaji-un-zagligie-mulki/
http://www.vienotiba.lv/ugis_resnis
"Esmu dzimis skolotāju ģimenē. Gan mans tēvs, māte un abas vecmammas ir strādājuši dažādos laikos par skolotājiem. Varbūt tas ir arī iemesls tam, ka vienmēr esmu uzskatījis, ka izglītība ir noteicošais cilvēka dzīves kvalitātē.
Bērnības gadus es pavadīju pamīšus Aucē un Vangažos, tieši mana dzīve Vangažos man atklāja to, ka vajag rūpēties un izturēties ar cieņu pret savu valsti un tautību. Iemesls tam ir pavisam prozaisks : Vangažos etniskais sastāvs bija pārsvarā veidojies no Betonrūpnīcas strādnieku un cietumnieku ģimenēm."
"2009.04.- šobrīd- LR Ministru kabinets, premjera ārštata padomnieks
2009.03. - šobrīd- LR Saeima – deputāta palīgs
2007.12 – 2009.02.- Rīgas komercģimnāzija – skolotājs.
2005.09-2006.05.- SMF ‘’ Candle Light’’ Ražošanas daļas vadītājs."
Ārvalstu pilsonība: nav
Izglītība: augstākā
Pabeigtas šādas mācību iestādes: Latvijas Universitāte, 2009, bakalaura grāds filozofijā
Darba vietas un amati: LR Saeima, deputāta palīgs
Politiskā partija "Jaunais laiks", Jaunatnes nodaļas vadītājs
Biedrība "Jaunie", valdes loceklis
Valsts valodas prasmes pašnovērtējums: dzimtā
Tautība: latvietis
Ģimenes stāvoklis: neprecējies
Īpašumi: Nav
http://resnis.wordpress.com/2010/03/08/dizains/
http://resnis.wordpress.com/2010/07/21/gudrie-daritaji-un-zagligie-mulki/
http://www.vienotiba.lv/ugis_resnis
"Esmu dzimis skolotāju ģimenē. Gan mans tēvs, māte un abas vecmammas ir strādājuši dažādos laikos par skolotājiem. Varbūt tas ir arī iemesls tam, ka vienmēr esmu uzskatījis, ka izglītība ir noteicošais cilvēka dzīves kvalitātē.
Bērnības gadus es pavadīju pamīšus Aucē un Vangažos, tieši mana dzīve Vangažos man atklāja to, ka vajag rūpēties un izturēties ar cieņu pret savu valsti un tautību. Iemesls tam ir pavisam prozaisks : Vangažos etniskais sastāvs bija pārsvarā veidojies no Betonrūpnīcas strādnieku un cietumnieku ģimenēm."
"2009.04.- šobrīd- LR Ministru kabinets, premjera ārštata padomnieks
2009.03. - šobrīd- LR Saeima – deputāta palīgs
2007.12 – 2009.02.- Rīgas komercģimnāzija – skolotājs.
2005.09-2006.05.- SMF ‘’ Candle Light’’ Ražošanas daļas vadītājs."
Inese Kalniņa JL, #29 Rīgas saraksts
http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND10.kandid2?NR1=5&cbutton=60260131389
Dzimšanas gads: 1967
Ārvalstu pilsonība: nav
Dzīves vieta: Rīga
Izglītība: augstākā
Pabeigtas šādas mācību iestādes: Latvijas Universitāte, 2003, juriste
Latvijas Universitāte, 1996, ārējo sakaru struktūrvienības vadītāja
Latvijas Universitāte, 1991, matemātiķe, pasniedzēja
Latvijas Universitāte, 2005, maģistra grāds tiesību zinībās
Darba vietas un amati: Latvijas Universitāte, lektore
SIA "Consentes", valdes locekle
Politiskā partija "Jaunais laiks", Revīzijas komisijas priekšsēdētāja
biedrība "Apvienoto Nāciju Latvijas Asociācija", valdes locekle
Valsts valodas prasmes pašnovērtējums: dzimtā
Tautība: latviete
Ģimenes stāvoklis: nav norādīts
Īpašumi:
1. Kandidāta īpašumā vai valdījumā (arī sakarā ar nodibināto aizbildnību vai aizgādnību) esošie nekustamie īpašumi (to veids un atrašanās vietas)
dzīvoklis, mājas domājamā daļa Rīga (īpašumā)
4. Kandidāta parādsaistību summa, ja parādsaistību vērtība katrā gadījumā atsevišķi vai kopā pārsniedz 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas
12000 LVL
6. Kandidātam piederošas kapitāla daļas (akcijas, pajas), norādot kapitāla daļu skaitu un summu
SIA "Consentes" 2000 LVL (20 gab.)
7. Kandidāta skaidrās naudas uzkrājumi, ja to summa pārsniedz 500 latus
3000 LVL
Consentes sniedz konsultācijas juridiskos, grāmatvedības un ES struktūrfondu apguves jautājumos.
http://www.jaunaislaiks.lv/page/8?action=blog&blog=25
"Savulaik, strādājot valsts struktūrās, palīdzēju Latvijas neredzīgo biedrībai izveidot dienas centru, nodrošināju Vispārējās mazākumtautību tiesību aizsardzības konvencijas ratifikāciju bez apdraudējuma pamatnācijai, panācu, ka Saulesdārzs netiek privatizēts.
Nozīmīgu lomu manā dzīvē ieņem ģimene. Man ir 2 meitas – studentes – un dēls, kurš mācīsies 5.klasē.
Brīvajā laikā spējēju tenisu un nodarbojos ar jogu. Kopā ar ģimeni, braucot ar velosipēdiem, apceļoju Latvijas skaistākās vietas. Savukārt ziemas mēnešos apmeklēju koncertus un izrādes, īpaši man patīk balets.
http://www.vienotiba.lv/inese_kalnina
Dzimšanas gads: 1967
Dzīves vieta: Rīga
Izglītība: augstākā
Pabeigtas šādas mācību iestādes: Latvijas Universitāte, 2003, juriste
Latvijas Universitāte, 1996, ārējo sakaru struktūrvienības vadītāja
Latvijas Universitāte, 1991, matemātiķe, pasniedzēja
Latvijas Universitāte, 2005, maģistra grāds tiesību zinībās
Darba vietas un amati: Latvijas Universitāte, lektore
SIA "Consentes", valdes locekle
Politiskā partija "Jaunais laiks", Revīzijas komisijas priekšsēdētāja
biedrība "Apvienoto Nāciju Latvijas Asociācija", valdes locekle
Valsts valodas prasmes pašnovērtējums: dzimtā
Tautība: latviete
Ģimenes stāvoklis: nav norādīts
Īpašumi:
1. Kandidāta īpašumā vai valdījumā (arī sakarā ar nodibināto aizbildnību vai aizgādnību) esošie nekustamie īpašumi (to veids un atrašanās vietas)
dzīvoklis, mājas domājamā daļa Rīga (īpašumā)
4. Kandidāta parādsaistību summa, ja parādsaistību vērtība katrā gadījumā atsevišķi vai kopā pārsniedz 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas
12000 LVL
6. Kandidātam piederošas kapitāla daļas (akcijas, pajas), norādot kapitāla daļu skaitu un summu
SIA "Consentes" 2000 LVL (20 gab.)
7. Kandidāta skaidrās naudas uzkrājumi, ja to summa pārsniedz 500 latus
3000 LVL
Consentes sniedz konsultācijas juridiskos, grāmatvedības un ES struktūrfondu apguves jautājumos.
http://www.jaunaislaiks.lv/page/8?action=blog&blog=25
"Savulaik, strādājot valsts struktūrās, palīdzēju Latvijas neredzīgo biedrībai izveidot dienas centru, nodrošināju Vispārējās mazākumtautību tiesību aizsardzības konvencijas ratifikāciju bez apdraudējuma pamatnācijai, panācu, ka Saulesdārzs netiek privatizēts.
Nozīmīgu lomu manā dzīvē ieņem ģimene. Man ir 2 meitas – studentes – un dēls, kurš mācīsies 5.klasē.
Brīvajā laikā spējēju tenisu un nodarbojos ar jogu. Kopā ar ģimeni, braucot ar velosipēdiem, apceļoju Latvijas skaistākās vietas. Savukārt ziemas mēnešos apmeklēju koncertus un izrādes, īpaši man patīk balets.
http://www.vienotiba.lv/inese_kalnina
Valdis Krastiņš SCP #27 Rīgas saraksts
http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND10.kandid2?NR1=5&cbutton=48188131824
Dzimšanas gads: 1927
Ārvalstu pilsonība: nav
Dzīves vieta: Rīga
Izglītība: augstākā
Pabeigtas šādas mācību iestādes: Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorija, 1951, solists, pedagogs
Ļeņingradas konservatorija, 1965, mākslas zinātņu doktors
Darba vieta un amats: pensionārs,
Valsts valodas prasmes pašnovērtējums: dzimtā
Tautība: latvietis
Ģimenes stāvoklis: precējies
Īpašumi:
1. Kandidāta īpašumā vai valdījumā (arī sakarā ar nodibināto aizbildnību vai aizgādnību) esošie nekustamie īpašumi (to veids un atrašanās vietas)
dzīvoklis Rīga (īpašumā)
zeme Inčukalna novads (īpašumā)
Strādājis Ārlietu ministrijā - bijušais LR vēstnieks Čehijā, Slovākijā, Turcijā, Norvēģijā, Somijā;
http://www.vienotiba.lv/valdis_krastins
IZGLĪTĪBA
Mākslas zinātņu doktors, izglītojies Rīgā, Ļeņingradā (disertācija), Oslo (banku zinības).
Ļeņingradas konservatorijas aspirantūra, darbs pie doktora disertācijas par J.S.Baha vietu laikmeta kultūrā.
Divdesmit gadu garš liegums izbraukt no PSRS.
DARBA PIEREDZE
Kopš 2008. gada augusta - Ārlietu ministrijas jauno diplomātu Kvalifikācijas komisijā, aktīva līdzdalība SCP
Speciālo uzdevumu vēstnieks Baltijas jūras reģiona sadarbības jautājumos. Baltijas jūras valstu Padomes izpildorgāna – Vecāko amatpersonu komitejas priekšsēdētājs Latvijas prezidentūras laikā (2007.-2008.)
No 1992. gada 1. janvāra- Latvijas Republikas Ārlietu ministrijā: vēstnieks Čehijā, Slovākijā, Turcijā (1992.-1997.), Norvēģijā (1998.-2000.), Somijā (2000.-2005.)
Mūzikas akadēmijas profesors (līdz 1991.g. beigām), akadēmijas Tautas frontes nodaļas vadītājs.
Ar ko nelepojos? Ar ilgo vilcināšanos un klusēšanu, tuvplānā redzot gadu gaitā augošo personīgo interešu pārsvaru pār valsts interesēm valdību pārstāvju rīcībā.
Dzimšanas gads: 1927
Dzīves vieta: Rīga
Izglītība: augstākā
Pabeigtas šādas mācību iestādes: Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorija, 1951, solists, pedagogs
Ļeņingradas konservatorija, 1965, mākslas zinātņu doktors
Darba vieta un amats: pensionārs,
Valsts valodas prasmes pašnovērtējums: dzimtā
Tautība: latvietis
Ģimenes stāvoklis: precējies
Īpašumi:
1. Kandidāta īpašumā vai valdījumā (arī sakarā ar nodibināto aizbildnību vai aizgādnību) esošie nekustamie īpašumi (to veids un atrašanās vietas)
dzīvoklis Rīga (īpašumā)
zeme Inčukalna novads (īpašumā)
Strādājis Ārlietu ministrijā - bijušais LR vēstnieks Čehijā, Slovākijā, Turcijā, Norvēģijā, Somijā;
http://www.vienotiba.lv/valdis_krastins
IZGLĪTĪBA
Mākslas zinātņu doktors, izglītojies Rīgā, Ļeņingradā (disertācija), Oslo (banku zinības).
Ļeņingradas konservatorijas aspirantūra, darbs pie doktora disertācijas par J.S.Baha vietu laikmeta kultūrā.
Divdesmit gadu garš liegums izbraukt no PSRS.
DARBA PIEREDZE
Kopš 2008. gada augusta - Ārlietu ministrijas jauno diplomātu Kvalifikācijas komisijā, aktīva līdzdalība SCP
Speciālo uzdevumu vēstnieks Baltijas jūras reģiona sadarbības jautājumos. Baltijas jūras valstu Padomes izpildorgāna – Vecāko amatpersonu komitejas priekšsēdētājs Latvijas prezidentūras laikā (2007.-2008.)
No 1992. gada 1. janvāra- Latvijas Republikas Ārlietu ministrijā: vēstnieks Čehijā, Slovākijā, Turcijā (1992.-1997.), Norvēģijā (1998.-2000.), Somijā (2000.-2005.)
Mūzikas akadēmijas profesors (līdz 1991.g. beigām), akadēmijas Tautas frontes nodaļas vadītājs.
Ar ko nelepojos? Ar ilgo vilcināšanos un klusēšanu, tuvplānā redzot gadu gaitā augošo personīgo interešu pārsvaru pār valsts interesēm valdību pārstāvju rīcībā.
otrdiena, 2010. gada 7. septembris
Modris Jaunups #26 JL Rīgas saraksts
http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND10.kandid2?NR1=5&cbutton=45376231587
Dzimšanas gads: 1954
Ārvalstu pilsonība: nav
Dzīves vieta: Rīga
Izglītība: augstākā
Pabeigtas šādas mācību iestādes: Juridiskā koledža, 2005, pirmā līmeņa augstākā izglītība, jurista palīgs
Darba vietas un amati: Valsts SIA "Autotransporta direkcija", valdes loceklis
AS "VRC Zasulauks", padomes priekšsēdētājs
Valsts valodas prasmes pašnovērtējums: dzimtā
Tautība: latvietis
Ģimenes stāvoklis: precējies
Īpašumi:
1. Kandidāta īpašumā vai valdījumā (arī sakarā ar nodibināto aizbildnību vai aizgādnību) esošie nekustamie īpašumi (to veids un atrašanās vietas)
zemnieku saimniecība (1/5 domājamā daļa) Ārlavas novads (īpašumā)
http://www.vienotiba.lv/modris_jaunups
IZGLĪTĪBA
2003 - 2005: Studijas Juridiskajā koledžā, iegūta 1. līmeņa augstākā izglītība
1971 - 1975: Rīgas Kultūras un Izglītības darbinieku tehnikums, iegūts pašdarbības dramatiskā kolektīva vadītāja diploms
1970 - 1971: Talsu raj., Valdemārpils vidusskola
1962 - 1970: Talsu raj., Nogales astoņgadīgā skola
KARJERA
2010 - šobrīd: Valsts SIA Autotransportu direkcija, valdes loceklis
2009 – šobrīd: Akciju sabiedrība VRC „Zasulauks”, Padomes priekšsēdētājs
2005 - 2009: Rīgas Dome, deputāts
1996 – 2003: Latvijas Nacionālais teātris, tehniskais direktors
1993 – 1996: Latvijas Nacionālais teātris, uzvedumu daļas vadītājs
1990 – 1993: Riteņbraukšanas Augstākās sporta meistarības skola, direktora vietnieks
1985 – 1990: LPSR Fiziskās kultūras un Sporta komitejas auto uzņēmums, galvenais inženieris
1982 – 1985: LPSR Upju kuģniecības pārvalde, iecirkņa mehāniķis
HOBIJI
Ainavu arhitektūra, sports, ceļošana
Dzimšanas gads: 1954
Dzīves vieta: Rīga
Izglītība: augstākā
Pabeigtas šādas mācību iestādes: Juridiskā koledža, 2005, pirmā līmeņa augstākā izglītība, jurista palīgs
Darba vietas un amati: Valsts SIA "Autotransporta direkcija", valdes loceklis
AS "VRC Zasulauks", padomes priekšsēdētājs
Valsts valodas prasmes pašnovērtējums: dzimtā
Tautība: latvietis
Ģimenes stāvoklis: precējies
Īpašumi:
1. Kandidāta īpašumā vai valdījumā (arī sakarā ar nodibināto aizbildnību vai aizgādnību) esošie nekustamie īpašumi (to veids un atrašanās vietas)
zemnieku saimniecība (1/5 domājamā daļa) Ārlavas novads (īpašumā)
http://www.vienotiba.lv/modris_jaunups
IZGLĪTĪBA
2003 - 2005: Studijas Juridiskajā koledžā, iegūta 1. līmeņa augstākā izglītība
1971 - 1975: Rīgas Kultūras un Izglītības darbinieku tehnikums, iegūts pašdarbības dramatiskā kolektīva vadītāja diploms
1970 - 1971: Talsu raj., Valdemārpils vidusskola
1962 - 1970: Talsu raj., Nogales astoņgadīgā skola
KARJERA
2010 - šobrīd: Valsts SIA Autotransportu direkcija, valdes loceklis
2009 – šobrīd: Akciju sabiedrība VRC „Zasulauks”, Padomes priekšsēdētājs
2005 - 2009: Rīgas Dome, deputāts
1996 – 2003: Latvijas Nacionālais teātris, tehniskais direktors
1993 – 1996: Latvijas Nacionālais teātris, uzvedumu daļas vadītājs
1990 – 1993: Riteņbraukšanas Augstākās sporta meistarības skola, direktora vietnieks
1985 – 1990: LPSR Fiziskās kultūras un Sporta komitejas auto uzņēmums, galvenais inženieris
1982 – 1985: LPSR Upju kuģniecības pārvalde, iecirkņa mehāniķis
HOBIJI
Ainavu arhitektūra, sports, ceļošana
Marija Balcere #24 JL Rīgas saraksts
http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND10.kandid2?NR1=5&cbutton=36103831860
Dzimšanas gads: 1946
Ārvalstu pilsonība: nav
Dzīves vieta: Rīga
Izglītība: vidējā
Pabeigtas šādas mācību iestādes: Bauskas 1.vidusskola, 1963, vidējā izglītība
Darba vietas un amati: Sabiedriskās aprūpes biedrība "Marija", valdes priekšsēdētāja
Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmuma "Mājas virtuve", vadītāja
Politiskā partija "Jaunais laiks", Rīgas nodaļas Sociālās darba grupas vadītāja
Politiskā partija "Jaunais laiks", Rīgas nodaļas valdes locekle
Politiskā partija "Jaunais laiks", domes locekle
Valsts valodas prasmes pašnovērtējums: dzimtā
Tautība: latviete
Ģimenes stāvoklis: precējusies
Īpašumi:
1. Kandidāta īpašumā vai valdījumā (arī sakarā ar nodibināto aizbildnību vai aizgādnību) esošie nekustamie īpašumi (to veids un atrašanās vietas)
zeme Krāslavas novads (īpašumā)
piegulošās zemes ezera daļa Krāslavas novads (īpašumā)
8. Kandidāta bezskaidrās naudas uzkrājumi un bezskaidrās naudas norēķinu karšu kontu atlikumi, ja to summa pārsniedz 500 latus (norādot katra bezskaidrās naudas uzkrājumu turētāja vai bezskaidrās naudas norēķinu kartes izdevēja nosaukumu)
AS "SEB banka" 772,66 LVL
Swedbank 4262,38 EUR
AS "SEB banka" 1795,75 EUR
http://www.vienotiba.lv/marija_balcere
Savas dzīves 15 gadus esmu veltījusi cilvēkiem, kuriem dzīvē nav paveicies. Rīkoju labdarības pasākumus Ziemassvētkos, Jāņos, Lieldienās u.c. svētkos. 11 gadus nodarbojos arī ar uzņēmējdarbību, sabiedriskās ēdināšanas jomā, un daļa no peļņas tiek izmantota labdarības pasākumos, kā arī bezmaksas zupas izsniegšanai neārstējami slimajiem un bērniem invalīdiem.
Kandidēju uz 10. Saeimu, jo zinu, ka varu ar savām zināšanām piedalīties sociālās politikas un tautsaimniecības jomā, veidojot likumdošanu Saeimā. Partijā Jaunais Laiks esmu no 2004. gada, visu laiku esmu darbojusies sociālajā darba grupā, un vadu to, kā arī esmu Jaunā Laika domes locekle un Rīgas nodaļas valdes locekle.
Dzimšanas gads: 1946
Ārvalstu pilsonība: nav
Izglītība: vidējā
Pabeigtas šādas mācību iestādes: Bauskas 1.vidusskola, 1963, vidējā izglītība
Darba vietas un amati: Sabiedriskās aprūpes biedrība "Marija", valdes priekšsēdētāja
Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmuma "Mājas virtuve", vadītāja
Politiskā partija "Jaunais laiks", Rīgas nodaļas Sociālās darba grupas vadītāja
Politiskā partija "Jaunais laiks", Rīgas nodaļas valdes locekle
Politiskā partija "Jaunais laiks", domes locekle
Valsts valodas prasmes pašnovērtējums: dzimtā
Tautība: latviete
Ģimenes stāvoklis: precējusies
Īpašumi:
1. Kandidāta īpašumā vai valdījumā (arī sakarā ar nodibināto aizbildnību vai aizgādnību) esošie nekustamie īpašumi (to veids un atrašanās vietas)
zeme Krāslavas novads (īpašumā)
piegulošās zemes ezera daļa Krāslavas novads (īpašumā)
8. Kandidāta bezskaidrās naudas uzkrājumi un bezskaidrās naudas norēķinu karšu kontu atlikumi, ja to summa pārsniedz 500 latus (norādot katra bezskaidrās naudas uzkrājumu turētāja vai bezskaidrās naudas norēķinu kartes izdevēja nosaukumu)
AS "SEB banka" 772,66 LVL
Swedbank 4262,38 EUR
AS "SEB banka" 1795,75 EUR
http://www.vienotiba.lv/marija_balcere
Savas dzīves 15 gadus esmu veltījusi cilvēkiem, kuriem dzīvē nav paveicies. Rīkoju labdarības pasākumus Ziemassvētkos, Jāņos, Lieldienās u.c. svētkos. 11 gadus nodarbojos arī ar uzņēmējdarbību, sabiedriskās ēdināšanas jomā, un daļa no peļņas tiek izmantota labdarības pasākumos, kā arī bezmaksas zupas izsniegšanai neārstējami slimajiem un bērniem invalīdiem.
Kandidēju uz 10. Saeimu, jo zinu, ka varu ar savām zināšanām piedalīties sociālās politikas un tautsaimniecības jomā, veidojot likumdošanu Saeimā. Partijā Jaunais Laiks esmu no 2004. gada, visu laiku esmu darbojusies sociālajā darba grupā, un vadu to, kā arī esmu Jaunā Laika domes locekle un Rīgas nodaļas valdes locekle.
Juris Zvirbulis #23 JL Rīgas saraksts
http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND10.kandid2?NR1=5&cbutton=9317734722
Dzimšanas gads: 1959
Ārvalstu pilsonība: nav
Dzīves vieta: Rīga
Izglītība: augstākā
Pabeigtas šādas mācību iestādes: Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūts, 1980, pedagoģijas fakultāte
Darba vietas un amati: SIA "Lat Assist", valdes loceklis
Ceļu satiksmes drošības padome, loceklis
Politiskā partija "Jaunais laiks", domes un Rīgas nodaļas valdes loceklis
SIA "Carsec", konsultants
Biedrība "Latvijas Auto moto biedrība", prezidents
Valsts valodas prasmes pašnovērtējums: dzimtā
Tautība: latvietis
Ģimenes stāvoklis: precējies
Īpašumi:
1. Kandidāta īpašumā vai valdījumā (arī sakarā ar nodibināto aizbildnību vai aizgādnību) esošie nekustamie īpašumi (to veids un atrašanās vietas)
garāža Carnikavas novads (īpašumā)
zeme un būves Talsu novads (īpašumā)
zeme un jaunbūve Saulkrastu novads (īpašumā)
dzīvoklis Carnikavas novads (īpašumā)
5. Kandidāta izsniegto aizdevumu summa, ja aizdevumu vērtība katrā gadījumā atsevišķi vai kopā pārsniedz 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas
119650 LVL
6. Kandidātam piederošas kapitāla daļas (akcijas, pajas), norādot kapitāla daļu skaitu un summu
SIA "Alfa nami" 1000 LVL (50 gab.)
SIA "Lat Assist" 1100 LVL (55 gab.)
SIA "Carsec" 2000 LVL (100 gab.)
7. Kandidāta skaidrās naudas uzkrājumi, ja to summa pārsniedz 500 latus
29000 LVL
8. Kandidāta bezskaidrās naudas uzkrājumi un bezskaidrās naudas norēķinu karšu kontu atlikumi, ja to summa pārsniedz 500 latus (norādot katra bezskaidrās naudas uzkrājumu turētāja vai bezskaidrās naudas norēķinu kartes izdevēja nosaukumu)
Swedbank 47092,57 EUR
Swedbank 184,32 LVL
Swedbank 784,71 LVL
9. Kandidātam piederošie vērtspapīri sadalījumā pa to veidiem [norādot to veidu, skaitu, summu (nominālvērtībā) un juridiskās personas - vērtspapīru eminenta - nosaukumu, privatizācijas un kompensācijas sertifikātiem norādot tikai to skaitu]
privatizācijas sertifikāti (72,7 gab.)
akcijas AS "Ventspils Nafta" 349 LVL (349 gab.)
http://www.vienotiba.lv/juris_zvirbulis
Esmu dzimis un audzis Rīgā, Ģertrūdes ielā, ģimenē, kurā vienmēr būtiska bija fizisko un garīgo vērtību vienotība. Mana māte bija skolotāja un sporta trenere, bet tēvs, elektromehāniķis, iecirkņa priekšnieks, bija Latvijas čempions 100 metru sprintā.
DARBA PIEREDZE
1990. - pašlaik - Latvijas Automoto biedrības (LAMB) prezidents
2010. - pašlaik- SIA “Lat Assist” Valdes loceklis
2009. - pašlaik- SIA “Carsec” konsultants
2009. - 2009.- VAS “Latvenergo” Padomes priekšsēdētājs
2006. - 2009.- PA “Rīgas Gaisma” Konsultatīvās Padomes loceklis
2005. - 2009.- Rīgas Domes deputāts, Satiksmes komitejas priekšsēdētāja vietnieks
2005. - 2007.- PU “Rīgas Satiksme” Padomes loceklis
2002. - 2005.-SIA “Carsec” rīkotājdirektors
1998. - 2005.- SIA “Autoklubs” prezidents
1991. - 1998.- VU “Tehnika un sports” ģenerāldirektors
1985. - 1989.- darbs jaunatnes organizācijā, sporta nodaļas vadītājs, orgdaļas vadītājs
1984. - 1988.- pasniedzējs LVFKI
1982. - 1984.- trenējos bobslejā, strādāju par fiziskās sagatavotības treneri “Urožai” (Vārpa) kamaniņbraucēju izlasē
1981. - 1982.- dienests Padomju armijas sporta rotā, trenējos armijas daudzcīņā, biju izlases sastāvā
1980. - 1981.- Republikāniskās lietišķās sporta veidu skolas (RLSVS) modernās pieccīņas treneris
Dzimšanas gads: 1959
Ārvalstu pilsonība: nav
Izglītība: augstākā
Pabeigtas šādas mācību iestādes: Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūts, 1980, pedagoģijas fakultāte
Darba vietas un amati: SIA "Lat Assist", valdes loceklis
Ceļu satiksmes drošības padome, loceklis
Politiskā partija "Jaunais laiks", domes un Rīgas nodaļas valdes loceklis
SIA "Carsec", konsultants
Biedrība "Latvijas Auto moto biedrība", prezidents
Valsts valodas prasmes pašnovērtējums: dzimtā
Tautība: latvietis
Ģimenes stāvoklis: precējies
Īpašumi:
1. Kandidāta īpašumā vai valdījumā (arī sakarā ar nodibināto aizbildnību vai aizgādnību) esošie nekustamie īpašumi (to veids un atrašanās vietas)
garāža Carnikavas novads (īpašumā)
zeme un būves Talsu novads (īpašumā)
zeme un jaunbūve Saulkrastu novads (īpašumā)
dzīvoklis Carnikavas novads (īpašumā)
5. Kandidāta izsniegto aizdevumu summa, ja aizdevumu vērtība katrā gadījumā atsevišķi vai kopā pārsniedz 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas
119650 LVL
6. Kandidātam piederošas kapitāla daļas (akcijas, pajas), norādot kapitāla daļu skaitu un summu
SIA "Alfa nami" 1000 LVL (50 gab.)
SIA "Lat Assist" 1100 LVL (55 gab.)
SIA "Carsec" 2000 LVL (100 gab.)
7. Kandidāta skaidrās naudas uzkrājumi, ja to summa pārsniedz 500 latus
29000 LVL
8. Kandidāta bezskaidrās naudas uzkrājumi un bezskaidrās naudas norēķinu karšu kontu atlikumi, ja to summa pārsniedz 500 latus (norādot katra bezskaidrās naudas uzkrājumu turētāja vai bezskaidrās naudas norēķinu kartes izdevēja nosaukumu)
Swedbank 47092,57 EUR
Swedbank 184,32 LVL
Swedbank 784,71 LVL
9. Kandidātam piederošie vērtspapīri sadalījumā pa to veidiem [norādot to veidu, skaitu, summu (nominālvērtībā) un juridiskās personas - vērtspapīru eminenta - nosaukumu, privatizācijas un kompensācijas sertifikātiem norādot tikai to skaitu]
privatizācijas sertifikāti (72,7 gab.)
akcijas AS "Ventspils Nafta" 349 LVL (349 gab.)
http://www.vienotiba.lv/juris_zvirbulis
Esmu dzimis un audzis Rīgā, Ģertrūdes ielā, ģimenē, kurā vienmēr būtiska bija fizisko un garīgo vērtību vienotība. Mana māte bija skolotāja un sporta trenere, bet tēvs, elektromehāniķis, iecirkņa priekšnieks, bija Latvijas čempions 100 metru sprintā.
DARBA PIEREDZE
1990. - pašlaik - Latvijas Automoto biedrības (LAMB) prezidents
2010. - pašlaik- SIA “Lat Assist” Valdes loceklis
2009. - pašlaik- SIA “Carsec” konsultants
2009. - 2009.- VAS “Latvenergo” Padomes priekšsēdētājs
2006. - 2009.- PA “Rīgas Gaisma” Konsultatīvās Padomes loceklis
2005. - 2009.- Rīgas Domes deputāts, Satiksmes komitejas priekšsēdētāja vietnieks
2005. - 2007.- PU “Rīgas Satiksme” Padomes loceklis
2002. - 2005.-SIA “Carsec” rīkotājdirektors
1998. - 2005.- SIA “Autoklubs” prezidents
1991. - 1998.- VU “Tehnika un sports” ģenerāldirektors
1985. - 1989.- darbs jaunatnes organizācijā, sporta nodaļas vadītājs, orgdaļas vadītājs
1984. - 1988.- pasniedzējs LVFKI
1982. - 1984.- trenējos bobslejā, strādāju par fiziskās sagatavotības treneri “Urožai” (Vārpa) kamaniņbraucēju izlasē
1981. - 1982.- dienests Padomju armijas sporta rotā, trenējos armijas daudzcīņā, biju izlases sastāvā
1980. - 1981.- Republikāniskās lietišķās sporta veidu skolas (RLSVS) modernās pieccīņas treneris
Guntis Stirna SCP, #21 Rgas saraksts
http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND10.kandid2?NR1=5&cbutton=6287432169
Dzimšanas gads: 1958
Ārvalstu pilsonība: nav
Dzīves vieta: Rīga
Izglītība: augstākā
Pabeigtas šādas mācību iestādes: Rīgas Tehniskā universitāte, 1981, arhitektūras maģistrs
Darba vietas un amati: SIA "Kaimiņiem.lv", valdes loceklis
SIA "eGrāmata", valdes priekšsēdētājs
Nodibinājums "Vecrīgas biedrība", valdes priekšsēdētājs
Valsts valodas prasmes pašnovērtējums: dzimtā
Tautība: latvietis
Ģimenes stāvoklis: precējies
Īpašumi:
2. Kandidātam piederošie valsts institūcijās reģistrējamie transportlīdzekļi (sauszemes, gaisa un ūdens transporta līdzekļi - to veids, izlaides un reģistrācijas gads)
automašīna LandRover Freelander , izl.gads:1998, reģ.gads:2008
6. Kandidātam piederošas kapitāla daļas (akcijas, pajas), norādot kapitāla daļu skaitu un summu
SIA "Balta Komunikācija" 75600 LVL (88,05 gab.)
SIA "eGrāmata" 600 LVL (30 gab.)
SIA "Kaimiņiem.lv" 495 LVL (25 gab.)
SIA "Mediapool Latvija" 800 LVL (33 gab.)
8. Kandidāta bezskaidrās naudas uzkrājumi un bezskaidrās naudas norēķinu karšu kontu atlikumi, ja to summa pārsniedz 500 latus (norādot katra bezskaidrās naudas uzkrājumu turētāja vai bezskaidrās naudas norēķinu kartes izdevēja nosaukumu)
AS "Parex banka" 13239,7 EUR
AS "Parex banka" 2062,63 LVL
http://www.vienotiba.lv/guntis_stirna
Sieva Katerina Stirna ir interjera arhitekte. Divi dēli: vecākais Jānis Stirna pazīstams skatebordistu aprindās, tikko ieguvis Maģistra grādu inženierzinātnēs, jaunākais – Krišjānis stirna ir 6. klases skolnieks, spēlē tenisu.
IZGLĪTĪBA
2000. - 2001.- SIA Komercizglitibas centrs- vadības grāmatvedības un finansu pamati, uzņēmuma vērtība un tās palielināšana, personālvadība
24.10.1993. - 17.12.1993.- Danish Agency for Development of Trade & Industry- uzņēmuma vadība tirgus ekonomikā
1982. - 1985.- Latvijas Mākslas akadēmija- Industriālais dizaineris
1976. - 1981.- Rīgas Tehniskā Universitāte- Arhitektūras maģistrs
DARBA PIEREDZE
2009.gada 04.februāris līdz šim brīdim- Vecrīgas biedrība- valdes priekšsēdētājs
09.2008. - 03.2009.-"BrandBox"- biznesa attīstības direktors
09.2007. - 09.2008.- McCann Worldgroup Latvia- zināšanu un stratēģiskās plānošanas vadītājs
11.1994. - 09.2007.- "Balta Communications"- direktors un līdzīpašnieks
1994. - 1995.- Scandinavian Tobacco SIA- reklāmas un sabiedrisko attiecību menedžeris
1993. - 1994.- "Wibroe, Duckert & Partners"- uzņēmuma pārstāvis
1989. - 1994.- Projektēšanas birojs "ARHIS"- arhitekts
1981. - 1993.- Rīgas Arhitektūras pārvalde- Rīgas galvenais mākslinieks
HOBIJI
Aktīvs sportotājs. Mans iecienietītākais sporta veids 15 gadus bija armijas tuvcīņa. Šobrīd gan labprātāk spēlēju tenisu, slēpoju, braucu ar vindsērfingu un riteni.
http://www.dailymotion.com/video/xeizd9_guntis-stirna-vienotybas10-saeimas_news - īsa uzruna
Dzimšanas gads: 1958
Dzīves vieta: Rīga
Izglītība: augstākā
Pabeigtas šādas mācību iestādes: Rīgas Tehniskā universitāte, 1981, arhitektūras maģistrs
Darba vietas un amati: SIA "Kaimiņiem.lv", valdes loceklis
SIA "eGrāmata", valdes priekšsēdētājs
Nodibinājums "Vecrīgas biedrība", valdes priekšsēdētājs
Valsts valodas prasmes pašnovērtējums: dzimtā
Tautība: latvietis
Ģimenes stāvoklis: precējies
Īpašumi:
2. Kandidātam piederošie valsts institūcijās reģistrējamie transportlīdzekļi (sauszemes, gaisa un ūdens transporta līdzekļi - to veids, izlaides un reģistrācijas gads)
automašīna LandRover Freelander , izl.gads:1998, reģ.gads:2008
6. Kandidātam piederošas kapitāla daļas (akcijas, pajas), norādot kapitāla daļu skaitu un summu
SIA "Balta Komunikācija" 75600 LVL (88,05 gab.)
SIA "eGrāmata" 600 LVL (30 gab.)
SIA "Kaimiņiem.lv" 495 LVL (25 gab.)
SIA "Mediapool Latvija" 800 LVL (33 gab.)
8. Kandidāta bezskaidrās naudas uzkrājumi un bezskaidrās naudas norēķinu karšu kontu atlikumi, ja to summa pārsniedz 500 latus (norādot katra bezskaidrās naudas uzkrājumu turētāja vai bezskaidrās naudas norēķinu kartes izdevēja nosaukumu)
AS "Parex banka" 13239,7 EUR
AS "Parex banka" 2062,63 LVL
http://www.vienotiba.lv/guntis_stirna
Sieva Katerina Stirna ir interjera arhitekte. Divi dēli: vecākais Jānis Stirna pazīstams skatebordistu aprindās, tikko ieguvis Maģistra grādu inženierzinātnēs, jaunākais – Krišjānis stirna ir 6. klases skolnieks, spēlē tenisu.
IZGLĪTĪBA
2000. - 2001.- SIA Komercizglitibas centrs- vadības grāmatvedības un finansu pamati, uzņēmuma vērtība un tās palielināšana, personālvadība
24.10.1993. - 17.12.1993.- Danish Agency for Development of Trade & Industry- uzņēmuma vadība tirgus ekonomikā
1982. - 1985.- Latvijas Mākslas akadēmija- Industriālais dizaineris
1976. - 1981.- Rīgas Tehniskā Universitāte- Arhitektūras maģistrs
DARBA PIEREDZE
2009.gada 04.februāris līdz šim brīdim- Vecrīgas biedrība- valdes priekšsēdētājs
09.2008. - 03.2009.-"BrandBox"- biznesa attīstības direktors
09.2007. - 09.2008.- McCann Worldgroup Latvia- zināšanu un stratēģiskās plānošanas vadītājs
11.1994. - 09.2007.- "Balta Communications"- direktors un līdzīpašnieks
1994. - 1995.- Scandinavian Tobacco SIA- reklāmas un sabiedrisko attiecību menedžeris
1993. - 1994.- "Wibroe, Duckert & Partners"- uzņēmuma pārstāvis
1989. - 1994.- Projektēšanas birojs "ARHIS"- arhitekts
1981. - 1993.- Rīgas Arhitektūras pārvalde- Rīgas galvenais mākslinieks
HOBIJI
Aktīvs sportotājs. Mans iecienietītākais sporta veids 15 gadus bija armijas tuvcīņa. Šobrīd gan labprātāk spēlēju tenisu, slēpoju, braucu ar vindsērfingu un riteni.
http://www.dailymotion.com/video/xeizd9_guntis-stirna-vienotybas10-saeimas_news - īsa uzruna
Kārlis Strēlis JL #18 Rigas saraksts
http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND10.kandid2?NR1=5&cbutton=48102931533
Dzimšanas gads: 1943
Ārvalstu pilsonība: nav
Dzīves vieta: Rīga
Izglītība: augstākā
Pabeigtas šādas mācību iestādes: Rīgas Medicīnas institūts, 1968, ārsts
Darba vietas un amati: Rīgas dome, deputāts
Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija, vadošais pētnieks
Politiskā partija "Jaunais laiks", domes loceklis
Politiskā partija "Jaunais laiks", Ētikas komisijas vadītāja vietnieks
Politiskā partija "Jaunais laiks", Sporta darba grupas vadītājs
Latvijas Sporta medicīnas asociācija, Veselības veicināšanas komisijas vadītājs
Latvijas Basketbola savienība, padomes loceklis
Basketbola klubs "Dārtija", valdes loceklis
Akadēmiskās vienības "Austrums", vecbiedrs
Valsts valodas prasmes pašnovērtējums: dzimtā
Tautība: latvietis
Ģimenes stāvoklis: atraitnis
Īpašumi:
1. Kandidāta īpašumā vai valdījumā (arī sakarā ar nodibināto aizbildnību vai aizgādnību) esošie nekustamie īpašumi (to veids un atrašanās vietas)
dzīvoklis Rīga (īpašumā)
zemnieku saimniecība Iecava (īpašumā)
māja ar zemi Jūrmala (īpašumā)
2. Kandidātam piederošie valsts institūcijās reģistrējamie transportlīdzekļi (sauszemes, gaisa un ūdens transporta līdzekļi - to veids, izlaides un reģistrācijas gads)
automašīna Mazda , izl.gads:2001, reģ.gads:2004
5. Kandidāta izsniegto aizdevumu summa, ja aizdevumu vērtība katrā gadījumā atsevišķi vai kopā pārsniedz 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas
25000 EUR
http://www.gramata21.lv/users/strelis_karlis/
Medicīnas doktors, sporta medicīnas speciālists,
basketbolists, apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa Goda zīmi.
Kopš 1980.gada strādāju Latvijas Sporta Pedagoģijas akadēmijā (agrāk Latvijas valsts fiziskās kultūras institūts). 1980. – 1985.g. biju Sporta medicīnas katedras vecākais pasniedzējs, 1985.-1998.g. - Sporta spēļu katedras vadītājs, asociētais profesors. 1999.gadā vadīju akadēmijas Zinātnisko laboratoriju, kopš 2000.gada esmu Sporta zinātnes institūta direktors.
http://lv.wikipedia.org/wiki/K%C4%81rlis_Str%C4%93lis
Kārlis Strēlis (dzimis 1943. gada 16. martā Liezēres pagastā) ir bijušais latviešu basketbolists, pēc tam sporta ārsts, augstskolas pasniedzējs, LSPA profesors, kā arī politiķis. Parijas Jaunais laiks biedrs, bijis 8. Saeimas deputāts, kopš 2009. gada — Rīgas domes deputāts.
2002. gadā iestājies partijā Jaunais laiks, ievēlēts 8. Saeimā. 2006. gadā kandidējis 9. Saeimas vēlēšanās, bet nav ticis ievēlēts par deputātu. 2009. gadā ievēlēts Rīgas domē.
Dzimšanas gads: 1943
Dzīves vieta: Rīga
Izglītība: augstākā
Pabeigtas šādas mācību iestādes: Rīgas Medicīnas institūts, 1968, ārsts
Darba vietas un amati: Rīgas dome, deputāts
Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija, vadošais pētnieks
Politiskā partija "Jaunais laiks", domes loceklis
Politiskā partija "Jaunais laiks", Ētikas komisijas vadītāja vietnieks
Politiskā partija "Jaunais laiks", Sporta darba grupas vadītājs
Latvijas Sporta medicīnas asociācija, Veselības veicināšanas komisijas vadītājs
Latvijas Basketbola savienība, padomes loceklis
Basketbola klubs "Dārtija", valdes loceklis
Akadēmiskās vienības "Austrums", vecbiedrs
Valsts valodas prasmes pašnovērtējums: dzimtā
Tautība: latvietis
Ģimenes stāvoklis: atraitnis
Īpašumi:
1. Kandidāta īpašumā vai valdījumā (arī sakarā ar nodibināto aizbildnību vai aizgādnību) esošie nekustamie īpašumi (to veids un atrašanās vietas)
dzīvoklis Rīga (īpašumā)
zemnieku saimniecība Iecava (īpašumā)
māja ar zemi Jūrmala (īpašumā)
2. Kandidātam piederošie valsts institūcijās reģistrējamie transportlīdzekļi (sauszemes, gaisa un ūdens transporta līdzekļi - to veids, izlaides un reģistrācijas gads)
automašīna Mazda , izl.gads:2001, reģ.gads:2004
5. Kandidāta izsniegto aizdevumu summa, ja aizdevumu vērtība katrā gadījumā atsevišķi vai kopā pārsniedz 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas
25000 EUR
http://www.gramata21.lv/users/strelis_karlis/
Medicīnas doktors, sporta medicīnas speciālists,
basketbolists, apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa Goda zīmi.
Kopš 1980.gada strādāju Latvijas Sporta Pedagoģijas akadēmijā (agrāk Latvijas valsts fiziskās kultūras institūts). 1980. – 1985.g. biju Sporta medicīnas katedras vecākais pasniedzējs, 1985.-1998.g. - Sporta spēļu katedras vadītājs, asociētais profesors. 1999.gadā vadīju akadēmijas Zinātnisko laboratoriju, kopš 2000.gada esmu Sporta zinātnes institūta direktors.
http://lv.wikipedia.org/wiki/K%C4%81rlis_Str%C4%93lis
Kārlis Strēlis (dzimis 1943. gada 16. martā Liezēres pagastā) ir bijušais latviešu basketbolists, pēc tam sporta ārsts, augstskolas pasniedzējs, LSPA profesors, kā arī politiķis. Parijas Jaunais laiks biedrs, bijis 8. Saeimas deputāts, kopš 2009. gada — Rīgas domes deputāts.
2002. gadā iestājies partijā Jaunais laiks, ievēlēts 8. Saeimā. 2006. gadā kandidējis 9. Saeimas vēlēšanās, bet nav ticis ievēlēts par deputātu. 2009. gadā ievēlēts Rīgas domē.
pirmdiena, 2010. gada 6. septembris
Iluta Lāce JL #17 Rīgas saraksts
http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND10.kandid2?NR1=5&cbutton=78322536021
Dzimšanas gads: 1975
Ārvalstu pilsonība: nav
Dzīves vieta: Limbažu novads
Izglītība: augstākā
Pabeigtas šādas mācību iestādes: Stokholmas Ekonomikas augstskola, 2007, apliecība stratēģiskajā vadībā
Latvijas Universitāte, 2001, politikas zinātnes maģistre
"Attīstība", 1998, augstākā profesionālā izglītība - sociālā darbinieka kvalifikācija, specializācija sociālājā pedagoģ
Darba vieta un amats: Resursu centrs sievietēm "Marta", eksperte
Valsts valodas prasmes pašnovērtējums: dzimtā
Tautība: latviete
Ģimenes stāvoklis: nav norādīts
Īpašumi:
1. Kandidāta īpašumā vai valdījumā (arī sakarā ar nodibināto aizbildnību vai aizgādnību) esošie nekustamie īpašumi (to veids un atrašanās vietas)
dzīvoklis Limbaži (īpašumā)
zeme Jēkabpils novads (īpašumā)
dzīvoklis Rīga (īpašumā)
2. Kandidātam piederošie valsts institūcijās reģistrējamie transportlīdzekļi (sauszemes, gaisa un ūdens transporta līdzekļi - to veids, izlaides un reģistrācijas gads)
automašīna Chrysler town&country , izl.gads:2002, reģ.gads:2009
automašīna Opel Astra Caravan , izl.gads:1998, reģ.gads:2008
3. Nekustamie īpašumi (to veids un atrašanās vietas), kurus kandidāts iznomā citām personām vai nomā no citām personām
zeme Jēkabpils novads (iznomā)
4. Kandidāta parādsaistību summa, ja parādsaistību vērtība katrā gadījumā atsevišķi vai kopā pārsniedz 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas
35000 EUR
http://diena.lv/lat/politics/politika/iluta-lace-pievienojas-jl
Iluta Lāce pievienojas JL 2009.g. janvārī.
http://www.vienotiba.lv/iluta_lace
Profesionālā darbība:
Kopš 2000.- Rīga, Resursu centrs sievietēm “Marta” Starptautisku projektu direktore/ dzimumu līdztiesības eksperte/ Biedrības vadītāja (kopš 2007.gada) Projektu pārvaldība/ finanšu plūsmas nodrošināšana/ atzinumu, nostāju sagatavošana, viedokļa paušana/ organizācijas dzīvotspējas veicināšana
2000. – 2004.- Jelgava, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Docētāja Sociālās politikas/ politikas analīzes pasniedzēja
Kopš 1999.- Limbaži, Valsts nodarbinātības dienests, Sociālais pedagogs Lekciju, sociālo treniņu vadīšana
1999. – 2000.- Rīga, Latvijas Universitātes dzimtes studiju centrs, Pasniedzēja, Lekciju, semināru vadīšana
1999. – 2000.-Limbaži, Dienas centrs, Sociālais pedagogs, Lekciju, semināru vadīšana
1997. – 1999.- Limbaži, Pieaugušo izglītības centrs, Sociālais pedagogs, Lekciju, semināru vadīšana
1994. – 1999. -Limbaži, Rīga, Rajonu skolas Angļu valodas pasniedzēja, Angļu valodas mācīšana
Dzimšanas gads: 1975
Ārvalstu pilsonība: nav
Izglītība: augstākā
Pabeigtas šādas mācību iestādes: Stokholmas Ekonomikas augstskola, 2007, apliecība stratēģiskajā vadībā
Latvijas Universitāte, 2001, politikas zinātnes maģistre
"Attīstība", 1998, augstākā profesionālā izglītība - sociālā darbinieka kvalifikācija, specializācija sociālājā pedagoģ
Darba vieta un amats: Resursu centrs sievietēm "Marta", eksperte
Valsts valodas prasmes pašnovērtējums: dzimtā
Tautība: latviete
Ģimenes stāvoklis: nav norādīts
Īpašumi:
1. Kandidāta īpašumā vai valdījumā (arī sakarā ar nodibināto aizbildnību vai aizgādnību) esošie nekustamie īpašumi (to veids un atrašanās vietas)
dzīvoklis Limbaži (īpašumā)
zeme Jēkabpils novads (īpašumā)
dzīvoklis Rīga (īpašumā)
2. Kandidātam piederošie valsts institūcijās reģistrējamie transportlīdzekļi (sauszemes, gaisa un ūdens transporta līdzekļi - to veids, izlaides un reģistrācijas gads)
automašīna Chrysler town&country , izl.gads:2002, reģ.gads:2009
automašīna Opel Astra Caravan , izl.gads:1998, reģ.gads:2008
3. Nekustamie īpašumi (to veids un atrašanās vietas), kurus kandidāts iznomā citām personām vai nomā no citām personām
zeme Jēkabpils novads (iznomā)
4. Kandidāta parādsaistību summa, ja parādsaistību vērtība katrā gadījumā atsevišķi vai kopā pārsniedz 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas
35000 EUR
http://diena.lv/lat/politics/politika/iluta-lace-pievienojas-jl
Iluta Lāce pievienojas JL 2009.g. janvārī.
http://www.vienotiba.lv/iluta_lace
Profesionālā darbība:
Kopš 2000.- Rīga, Resursu centrs sievietēm “Marta” Starptautisku projektu direktore/ dzimumu līdztiesības eksperte/ Biedrības vadītāja (kopš 2007.gada) Projektu pārvaldība/ finanšu plūsmas nodrošināšana/ atzinumu, nostāju sagatavošana, viedokļa paušana/ organizācijas dzīvotspējas veicināšana
2000. – 2004.- Jelgava, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Docētāja Sociālās politikas/ politikas analīzes pasniedzēja
Kopš 1999.- Limbaži, Valsts nodarbinātības dienests, Sociālais pedagogs Lekciju, sociālo treniņu vadīšana
1999. – 2000.- Rīga, Latvijas Universitātes dzimtes studiju centrs, Pasniedzēja, Lekciju, semināru vadīšana
1999. – 2000.-Limbaži, Dienas centrs, Sociālais pedagogs, Lekciju, semināru vadīšana
1997. – 1999.- Limbaži, Pieaugušo izglītības centrs, Sociālais pedagogs, Lekciju, semināru vadīšana
1994. – 1999. -Limbaži, Rīga, Rajonu skolas Angļu valodas pasniedzēja, Angļu valodas mācīšana
Rimants Ziedonis, SCP #15 Rīgas saraksts
http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND10.kandid2?NR1=1&cbutton=51198630342
Dzimšanas gads: 1962
Ārvalstu pilsonība: nav
Dzīves vieta: Rīga
Izglītība: augstākā
Pabeigtas šādas mācību iestādes: Latvijas Universitāte, 1986, žurnālistika
Darba vieta un amats: pašnodarbināta persona,
Valsts valodas prasmes pašnovērtējums: dzimtā
Tautība: latvietis
Ģimenes stāvoklis: precējies
Īpašumi:
1. Kandidāta īpašumā vai valdījumā (arī sakarā ar nodibināto aizbildnību vai aizgādnību) esošie nekustamie īpašumi (to veids un atrašanās vietas)
dzīvoklis Rīga (īpašumā)
zeme (1/2 domājamās daļas) Jēkabpils novads (īpašumā)
dzīvoklis (1/2 domājamās daļas) Jūrmala (īpašumā)
zeme Engures novads (īpašumā)
8. Kandidāta bezskaidrās naudas uzkrājumi un bezskaidrās naudas norēķinu karšu kontu atlikumi, ja to summa pārsniedz 500 latus (norādot katra bezskaidrās naudas uzkrājumu turētāja vai bezskaidrās naudas norēķinu kartes izdevēja nosaukumu)
Hipotēku banka 3000 LVL
Sieva Agnese - juriste, bērni Evelīna un Edvarts mācās Rīgas humanitārajā ģimnāzijā:
http://www.vienotiba.lv/rimants_ziedonis
Mācījies Rīgas lietišķās mākslas vidusskolā Koktēlniecības nodaļā. Šis skolas diploms dod iespēju strādāt skolās par zīmēšanas, mākslas skolotāju, koktēlniecības nodaļas absolventi saņēma galdnieka augstāko kategoriju (pēc padomju klasifikācijas). Grasījos startēt uz Mākslas akadēmiju, bet biju jau pievērsies rakstu darbiem un tomēr iestājos Latvijas universitātē studēt žurnālistiku.
Strādājis Karogā (nodaļas vad.) Rīgas Balss, NRA (visas kreisi nosakņotas).
Dzimšanas gads: 1962
Ārvalstu pilsonība: nav
Izglītība: augstākā
Pabeigtas šādas mācību iestādes: Latvijas Universitāte, 1986, žurnālistika
Darba vieta un amats: pašnodarbināta persona,
Valsts valodas prasmes pašnovērtējums: dzimtā
Tautība: latvietis
Ģimenes stāvoklis: precējies
Īpašumi:
1. Kandidāta īpašumā vai valdījumā (arī sakarā ar nodibināto aizbildnību vai aizgādnību) esošie nekustamie īpašumi (to veids un atrašanās vietas)
dzīvoklis Rīga (īpašumā)
zeme (1/2 domājamās daļas) Jēkabpils novads (īpašumā)
dzīvoklis (1/2 domājamās daļas) Jūrmala (īpašumā)
zeme Engures novads (īpašumā)
8. Kandidāta bezskaidrās naudas uzkrājumi un bezskaidrās naudas norēķinu karšu kontu atlikumi, ja to summa pārsniedz 500 latus (norādot katra bezskaidrās naudas uzkrājumu turētāja vai bezskaidrās naudas norēķinu kartes izdevēja nosaukumu)
Hipotēku banka 3000 LVL
Sieva Agnese - juriste, bērni Evelīna un Edvarts mācās Rīgas humanitārajā ģimnāzijā:
http://www.vienotiba.lv/rimants_ziedonis
Mācījies Rīgas lietišķās mākslas vidusskolā Koktēlniecības nodaļā. Šis skolas diploms dod iespēju strādāt skolās par zīmēšanas, mākslas skolotāju, koktēlniecības nodaļas absolventi saņēma galdnieka augstāko kategoriju (pēc padomju klasifikācijas). Grasījos startēt uz Mākslas akadēmiju, bet biju jau pievērsies rakstu darbiem un tomēr iestājos Latvijas universitātē studēt žurnālistiku.
Strādājis Karogā (nodaļas vad.) Rīgas Balss, NRA (visas kreisi nosakņotas).
Normunds Orleāns, JL # 14 Rīgas saraksts
http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND10.kandid2?NR1=5&cbutton=39139230963
Dzimšanas gads: 1964
Ārvalstu pilsonība: nav
Dzīves vieta: Rīga
Izglītība: augstākā
Pabeigtas šādas mācību iestādes: Latvijas Universitāte, 1992, Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte - maģistrs
Latvijas Universitāte, 1989, tēlotājas mākslas, rasēšanas un darbmācības skolotāja kvalifikācija
Darba vietas un amati: Politiskā partija "Jaunais laiks", biroja vadītājs
Politiskā partija "Jaunais laiks", valdes loceklis
Valsts valodas prasmes pašnovērtējums: dzimtā
Tautība: latvietis
Ģimenes stāvoklis: precējies
Īpašumi:
1. Kandidāta īpašumā vai valdījumā (arī sakarā ar nodibināto aizbildnību vai aizgādnību) esošie nekustamie īpašumi (to veids un atrašanās vietas)
dzīvojamā māja Rīga (īpašumā)
dzīvojamā māja Rīga (īpašumā)
2. Kandidātam piederošie valsts institūcijās reģistrējamie transportlīdzekļi (sauszemes, gaisa un ūdens transporta līdzekļi - to veids, izlaides un reģistrācijas gads)
piekabe , izl.gads:1988, reģ.gads:2004
automašīna Mercedes-Benz , izl.gads:1938, reģ.gads:1993
motocikls K-175 , izl.gads:1965, reģ.gads:2008
motocikls Rudž , izl.gads:1939, reģ.gads:1992
motocikls BMW , izl.gads:1951, reģ.gads:2005
motocikls Jawa , izl.gads:1972, reģ.gads:2006
motocikls Enfelds , izl.gads:1937, reģ.gads:1992
automašīna Horch-901 , izl.gads:1936, reģ.gads:2003
automašīna Wandeerers-240 , izl.gads:1937, reģ.gads:1997
automašīna Horch-951A , izl.gads:1938, reģ.gads:2001
automašīna Horch , izl.gads:1939, reģ.gads:1988
automašīna Triumph , izl.gads:1969, reģ.gads:2003
automašīna Mercedes-Benz , izl.gads:1942, reģ.gads:1991
automašīna Mercedes-Benz , izl.gads:1990, reģ.gads:2005
automašīna Mercedes Benz 230 , izl.gads:1941, reģ.gads:2005
automašīna Wanderers W40L , izl.gads:1937, reģ.gads:2008
automašīna BMW , izl.gads:1937, reģ.gads:1984
8. Kandidāta bezskaidrās naudas uzkrājumi un bezskaidrās naudas norēķinu karšu kontu atlikumi, ja to summa pārsniedz 500 latus (norādot katra bezskaidrās naudas uzkrājumu turētāja vai bezskaidrās naudas norēķinu kartes izdevēja nosaukumu)
Nord LB banka 1823 LVL
Tukšs blogs: http://jl.ri.lv/page/8?action=blog&blog=12
Bijis Mārupes domes pr, bet TP viņu izspiedusi opozīcijā,
Dzimšanas gads: 1964
Dzīves vieta: Rīga
Izglītība: augstākā
Pabeigtas šādas mācību iestādes: Latvijas Universitāte, 1992, Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte - maģistrs
Latvijas Universitāte, 1989, tēlotājas mākslas, rasēšanas un darbmācības skolotāja kvalifikācija
Darba vietas un amati: Politiskā partija "Jaunais laiks", biroja vadītājs
Politiskā partija "Jaunais laiks", valdes loceklis
Valsts valodas prasmes pašnovērtējums: dzimtā
Tautība: latvietis
Ģimenes stāvoklis: precējies
Īpašumi:
1. Kandidāta īpašumā vai valdījumā (arī sakarā ar nodibināto aizbildnību vai aizgādnību) esošie nekustamie īpašumi (to veids un atrašanās vietas)
dzīvojamā māja Rīga (īpašumā)
dzīvojamā māja Rīga (īpašumā)
2. Kandidātam piederošie valsts institūcijās reģistrējamie transportlīdzekļi (sauszemes, gaisa un ūdens transporta līdzekļi - to veids, izlaides un reģistrācijas gads)
piekabe , izl.gads:1988, reģ.gads:2004
automašīna Mercedes-Benz , izl.gads:1938, reģ.gads:1993
motocikls K-175 , izl.gads:1965, reģ.gads:2008
motocikls Rudž , izl.gads:1939, reģ.gads:1992
motocikls BMW , izl.gads:1951, reģ.gads:2005
motocikls Jawa , izl.gads:1972, reģ.gads:2006
motocikls Enfelds , izl.gads:1937, reģ.gads:1992
automašīna Horch-901 , izl.gads:1936, reģ.gads:2003
automašīna Wandeerers-240 , izl.gads:1937, reģ.gads:1997
automašīna Horch-951A , izl.gads:1938, reģ.gads:2001
automašīna Horch , izl.gads:1939, reģ.gads:1988
automašīna Triumph , izl.gads:1969, reģ.gads:2003
automašīna Mercedes-Benz , izl.gads:1942, reģ.gads:1991
automašīna Mercedes-Benz , izl.gads:1990, reģ.gads:2005
automašīna Mercedes Benz 230 , izl.gads:1941, reģ.gads:2005
automašīna Wanderers W40L , izl.gads:1937, reģ.gads:2008
automašīna BMW , izl.gads:1937, reģ.gads:1984
8. Kandidāta bezskaidrās naudas uzkrājumi un bezskaidrās naudas norēķinu karšu kontu atlikumi, ja to summa pārsniedz 500 latus (norādot katra bezskaidrās naudas uzkrājumu turētāja vai bezskaidrās naudas norēķinu kartes izdevēja nosaukumu)
Nord LB banka 1823 LVL
Tukšs blogs: http://jl.ri.lv/page/8?action=blog&blog=12
Bijis Mārupes domes pr, bet TP viņu izspiedusi opozīcijā,
Abonēt:
Ziņas (Atom)