piektdiena, 2010. gada 2. jūlijs

Rīgas atbrīvošanu no PSRS 1941.gadā un nacistiskās Vācijas karaspēka ienākšanu galvaspilsētā

olicija ceturtdienas vakarā neatļāva pie Okupācijas muzeja sanākušajiem doties gājienā, kas bija pieteikts, lai pieminētu vācu armijas ienākšanu Rīgā Otrā pasaules kara laikā, jo klāt nebija pasākuma pieteicēja Ulda Freimaņa. Kā vēstī aģentūra BNS, viņš pāris stundas pirms notikuma izsaukts uz Drošības policiju (DP). Jau pirms notikuma tam bija starptautiska visnotaļ negatīva rezonanse.
Nolūkoties gājiena norisē bija ieradusies grupiņa jauniešu, kas tērpušies krekliņos ar uzrakstu "Hitler Kaput!" un Georga lentītēm, kā arī organizācijas "Mūsu izvēle" simboliku. Atnākušo pārstāvis Jurijs Kotovs aģentūrai BNS teicis, ka viņi tikai vēloties būt klāt. Kad policija aizšķērsoja ceļu gājienam, grupa sāka skaļi aplaudēt, bet pasākuma dalībnieki skaļi protestēja. Valsts policija pasākuma laikā aizturējusi četrus cilvēkus, kuru rīcība tikšot vērtēta, taču nav atklāts, par kādiem pārkāpumiem viņi aizturēti.

Kā novēroja BNS, pie Okupācijas muzeja īsi pirms gājiena bija pulcējušies apmēram desmit cilvēku, lielākoties pensionāri. Pasākuma norises vietā bija vairāk žurnālistu un policistu nekā dalībnieku. Autobusos pilnā ekipējumā atradās specvienības "Alfa" vīri, netālu bija auto ieslodzīto pārvadāšanai un vairāki policijas busiņi. Notikuma vietā bija arī policijas vadība.

Pāris stundu pirms gājiena tā rīkotājs Freimanis izsaukts uz pārrunām DP, lai sniegtu paskaidrojumus. Pēc paša teiktā BNS, tas, visticamāk, darīts, lai viņu aizkavētu, savukārt tiesībsargu pārstāvji to skaidroja ar sākto pārbaudi par gājiena organizēšanu. Jau vēstīts, ka Rīgas dome gājienu neatļāva, savukārt tiesa otrdien atcēla šo lēmumu. DP saņēma ziņas, ka tā laikā plānotas provokācijas, tāpēc sāka pārbaudi.

Plānotais gājiens jau pirms notikuma izsauca starptautisku rezonansi un piesaistīja politiķu uzmanību. Tā rīkošanu nosodīja valdības pārstāvji, vairākas vēstniecības interesējušās par tā nolūku, vēstī aģentūra LETA. Mediji angļu, franču, vācu, krievu, poļu, čehu, zviedru, flāmu un citās valodās rakstīja, ka "Latvijā maršēs nacistu parāde", "Ekstrēmi labējie spēki Latvijā svin nacistu ienākšanu 1941.gadā", "Latvija: ceremonija par godu nacistu invāzijai?", "Neonacistu marša laikā Rīgā padomājiet par šaušalīgo holokausta realitāti Latvijā". Gājiena rīkošanu nosodījušas ebreju organizācijas.

Gājienā un pasākumā pie Brīvības pieminekļa bija iecerēts pieminēt Rīgas atbrīvošanu no PSRS 1941.gadā un nacistiskās Vācijas karaspēka ienākšanu galvaspilsētā, teikts pieteikumā. Freimanis iepriekš uzsvēris, ka tajā domāts pieminēt Latvijas atbrīvošanu no boļševiku režīma.
******************************************
Šet ir Freimaņa teksts! "Paziņojums:
Sakarā ar manis Rīgas Domē pieteikto gājienu šī gada 1. Jūlijā pulksten 19.00 par godu 69. Gada dienai kopš Rīga atbrīvota no PSRS okupantiem paziņoju sekojošo:
Gājiens ir paredzēts vienīgi, lai godinātu tos latviešu patriotus – partizānus, aizsargus un bijušos Latvijas armijas karavīrus, kuri bruņotā cīņā ar padomju okupantiem, pirms vācu karaspēka ienākšanas, atjaunoja uz dažām dienām Latvijas republiku Rīgas priekšpilsētās – Bolderājā, Daugavgrīvā, Buļļos, Mīlgrāvī un Jaunciemā, sešās apriņķa pilsētās (Cēsīs, Jelgavā, Talsos, Valkā, Valmierā un Ventspilī). 13 mazpilsētās – Ainažos, Alūksnē, Apē, Kandavā, Limbažos, Ogrē, Salacgrīvā, Saldu, Siguldā, Slokā, Smiltenē, Strenčos un Valdemārpilī kā arī daudzos pagastos kā arī tiem nacionāliem partizāniem, kuri turpināja cīņu pret padomju okupantiem 1944 – 1956 gados.

VL. TB/LNNK norobežojās no šī pasākuma.
Lūdzu rakstiet komentārus, ja ir zinams, kas ir Uldis Freimanis un ko viņš pārstāv.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru