svētdiena, 2010. gada 11. aprīlis

Visu Latvijai

Wikipēdijā: http://lv.wikipedia.org/wiki/Visu_Latvijai

«Visu Latvijai!» (abreviatūra VL) ir 2006. gada 14. janvārī dibināta nacionāli konservatīva politiskā partija, kas izveidojusies uz 2000. gadā radušās nacionālpatriotiskās jauniešu apvienības «Visu Latvijai!» bāzes. Partijas pamatmērķis ir latviešu tautas interešu aizstāvība, latvisko vērtību sistēmas un tikumības uzturēšana un izkopšana, padomju okupācijas seku novēršana, latviskas, tiesiskas un saimnieciski plaukstošas Latvijas valsts attīstība.[1] Partijas biedru retorikā šie mērķi bieži saistīti ar jēdzienu "latviska Latvija". Citu partiju un līdzīgas ievirzes organizāciju vidū "Visu Latvijai!" visai bieži izceļas ar labi iestudētām ielu akcijām.[2] Partija nav pārstāvēta Saeimā, bet 9. Saeimas vēlēšanās 2006. gadā to atbalstīja 1,48% vēlētāju, tādējādi tā bija trešā populārākā partija, no tām, kas Saeimā neiekļuva. Partija nav pārstāvēta Eiropas Parlamentā, bet 2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās to atbalstīja 2,81% vēlētāju. Pēc 2009. gada pašvaldību vēlēšanām "Visu Latvijai!" ir pārstāvēta 7 pašvaldībās, no kurām 4 tā ir valdošajā koalīcijā. Šobrīd (pēc 2010. gada marta Latvijas Faktu aptaujas) tā ir 5. populārākā partija Latvijā.

Mājas lapa: http://www.visulatvijai.lv/news.php

No Delfi.lv: http://www.visulatvijai.lv/news.php?readmore=1156319019
'Factum' aptauja: vēlēšanās uzvarētu SC un 'Vienotība'
Ja Saeimas vēlēšanas notiktu marta nogalē, tajās uzvarētu "Saskaņas centrs" (SC) un "Vienotība", bet kopumā Saeimā iekļūtu astoņas partijas, liecina pētījumu studijas "Factum" veiktā aptauja.

Aptaujas dati liecina, ka SC iegūtu Saeimā 32 vietas,
"Vienotība" - 21 vietu,
ZZS – 11 vietas,
"Visu Latvijai" - 10 vietas,
TB/LNNK – astoņus deputātu mandātus,
apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" – 7 vietas,
Tautas partija – 6, bet
LPP/LC - 5 vietas.

Kalvis Apsītis:
Iespējamās stratēģijas 2010. gada Saeimas vēlēšanās:
http://www.visulatvijai.lv/news.php?readmore=1156319015

"(1) Ar "Vienotību" partijai VL! ir līdzīgs rīcības stils. To vēl grūti nosaukt par ideoloģiju, bet ir acīmredzamas atšķirības domāšanā starp partijām, kuras uzrunā vēlētāju ar baloniem, konfeti, enerģijas dzērieniem un bezmaksas popmūzikas koncertiem, un tādām partijām, kuras rīko lietussargu mītiņus vai lāpu gājienus. Ir politiķi, kuri labāk jūtas televīzijas marketinga un profesionāli sataisītu reklāmas klipu pasaulē, un ir atkal tie, kuriem labāk patīk Internets un indivīdu iniciatīva. "Vienotības" un VL! atbalstītājus vieno arī nepatika pret korumpēto eliti un visa veida necaurspīdīgu un neefektīvu valsts pārvaldi, ko simbolizē vecās varas partijas.

Latviešu tautas intereses spētu efektīvi aizstāvēt vienīgi pietiekami masveidīga partija, nevis neliels nišas veidojums. Zinot, Eduarda Berklava pozitīvo attieksmi pret JL un TB/LNNK (kuras ideju turpinātāja lielā mērā ir "Pilsoniskā Savienība"), mums ir nopietni jāapsver viņa novēlējums par visiem nacionālistiem vienotu sarakstu. Protams, daudzi no mums iztēlojās "ceturto atmodu" citādi nevis Sarmītes Ēlertes "lietussargu" iesaiņojumā - bet tādi nu izrādījušies mūsu likteņa biedri. Ja nevari viņus uzvarēt - pievienojies [7].

Protams, sadarbība ar "Vienotību" nebūs viegla - un nebūtu vēlams nonākt līdz nemotivētiem apvainojumiem attiecīgi "radikālismā" vai "liberālismā". Tie visi ir tikai tukši vārdi, bet saraksts, kura partijas viena otru apkaros, nams, kurš pats ar sevi būs ienaidā, nevarēs pastāvēt.

(2) Ar TB/LNNK partijai VL! ir līdzīgāks elektorāts - tie ir nacionālisti vēl lielākā mērā nekā Pilsoniskās Savienības atbalstītāji. Savstarpēja saprašanās ar TB/LNNK ierindas biedriem nevarētu radīt nekādas problēmas. No otras puses, TB/LNNK vadības stils ļoti atšķiras no VL! un "Vienotības" stila. Ja TB/LNNK un VL! startēs kopā, tad var rasties nevēlama situācija, kur tēvzemieši sagādās lielāku finansējumu un organizatorisko kapacitāti atbilstoši viņu darbības mērogam, kurš vēl nesen bija iespaidīgs. Sadarbībai jānotiek savstarpēji izdevīgā veidā - un šāda līdztiesīgas un savstarpēji izdevīgas sadarbības formula starp VL! un TB/LNNK vēl būtu jāatrod.

(3) VL! var balotēties paši savā sarakstā vai kopā ar citiem nelieliem spēkiem - "Libertas", u.c. Šajā gadījumā izpaliek intrigas, bet asāk nekā jebkad izvirzās jautājums par procentu barjeras pārsniegšanu un finansēm – protams, uzturot partijas reputāciju un finansiālo neatkarību no atsevišķiem lieliem, bet negodprātīgiem sponsoriem.

(4) Var piedalīties, balsojot un aģitējot, bet nekandidējot. Tāda parasti ir interešu grupu un nevalstisko organizāciju politika. Protams, latviešu nacionālisms var uzvarēt arī tad, ja Saeimā neatrodas neviens "nacionālistisks" saraksts, bet dažādu sarakstu deputāti respektē nacionālisma vērtības. Ja VL! atbalstītāji draudzīgi ķersies pie "Vienotības" sarakstu grozīšanas, tad pietiek ar dažiem procentiem cilvēku, lai viņu mērķi tiktu sadzirdēti. Un tādējādi var panākt lielāku ietekmi nekā startējot paši un paliekot zem barjeras. No otras puses, VL! Aktīvākie biedri var nebūt mierā ar šādu malāstāvētāju un arbitru lomu - viņi visdrīzāk grib būt iekšā partiju politikas procesā - nevis deleģēt šīs tiesības citu partiju kandidātiem"

"Lieta tāda, ka Saskaņas Centrs un PCTVL spēlē pavisam citā laukumā nekā, teiksim, Šlesers. Viņiem nav visu laiku jāatgādina vēlētājiem par savu esamību un vēlētāju pienākumu, jo to pietiekami cītīgi dara Krievijas plašsaziņas līdzekļi, kuru izmaksas neviens KNAB neuzskaita. Apbrīnojama ir tā principialitāte, kuru kampaņas finansēšanas ierobežošanā izrāda Lolita Čigāne, Iveta Kažoka un citi mūsdienu Latvijas liberālie domātāji[5],[6]. Jo finansēšanas reforma visvairāk sitīs pa viņu atbalstīto sarakstu "Vienotība", kas nevar rēķināties ar Krievijas mēdiju slēptajām reklāmām un arī neizrīkojas mēdiju telpā gluži tā, kā to dara LPP ar savu reklāmas guru Ē.Stendzenieku"

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru